Rîga 2004

Karte mçrogâ 1: 500 000Paskaidrojuma teksts

I daïa

LATVIJASBÛVMATERIÂLU

IZEJVIELUATRADNES

SATURS

I daïaIevads.........................................................................................................................................Latvijas derîgo izrakteòu klasifikâcija ...................................................................................Valsts nozîmes derîgo izrakteòu atradnes............................................................................Bûvmateriâlu izejvielu atradòu izpçte un novçrtçðana.......................................................Bûvmateriâlu izejvielu atradòu izmantoðana .......................................................................Bûvmateriâlu izejvielu atradnes un îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijas ........................Latvijas bûvmateriâlu izejvielu atradnes ..............................................................................

Ìipðakmens atradnes.................................................................................................Kaïíakmens atradnes ................................................................................................Saldûdens kaïíieþu un ðûnakmens atradnes ..........................................................Dolomîta atradnes......................................................................................................

II daïaMâla atradnes .............................................................................................................Kvarca smilts atradnes...............................................................................................

III daïaSmilts un grants atradnes..........................................................................................Laukakmeòu atradnes ..............................................................................................Vietçjo bûvmateriâlu izejvielu nozîme Latvijas tautsaimniecîbâ un

izmantoðanas perspektîvas......................................................................................................

Literatûra...................................................................................................................................

Pielikums. Bûvmateriâlu izejvielu atradnes îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijâs.........

2

35679101212172022

311

311

13

16

17

IEVADS

Latvijas zemes dzîlçs ieguï ievçrojams daudzums ieþu, kurus plaði izmanto

tautsaimniecîbâ kâ dabîgus bûvmateriâlus vai kâ bûvmateriâlu izejvielas. Nozîmîgi ir gan

drupieþi - mâls, smilts, grants un laukakmeòi, gan karbonâtieþi - dolomîts, kaïíakmens,

ðûnakmens, gan sulfâtieþi ìipðakmens. Ilggadçju ìeoloìisko darbu rezultâtâ, Latvijâ ir atklâtas,

izpçtîtas un novçrtçtas daudzas ðo derîgo izrakteòu atradnes. Par atradni sauc tâdu dabisku

derîgo izrakteòu sakopojumu, kura daudzums, kvalitâte un ieguves apstâkïi ir izvçrtçti un kura

praktiska izmantoðana ir iespçjama.

Valsts ìeoloìijas fondâ uzkrâta informâcija par vairâk nekâ tûkstoð bûvmateriâlu izejvielu

atradnçm. Informâcija izraisa plaðu interesi, un datus par bûvmateriâlu izejvielu atradnçm

pieprasa gan valsts institûcijas, gan paðvaldîbu darbinieki, gan zemes îpaðnieki, gan uzòçmçji, kas

jau darbojas bûvmateriâlu raþoðanas jomâ, gan potenciâli izejvielu ieguvçji vai ðo darbu investori.

Valsts ìeoloìijas dienestâ ir sagatavota Latvijas bûvmateriâlu izejvielu atradòu karte mçrogâ 1:

500 000, kurâ apkopota informâcija par visu veidu bûvmateriâlu izejvielu atradnçm, izmantojot

datus no Derîgo izrakteòu atradòu kadastra. Ðâda bûvmateriâlu izejvielu atradòu karte tiek izdota

pirmo reizi. Pagâjuðâ gadsimta septiòdesmito gadu beigâs Latvijas Ìeoloìijas pârvalde

sagatavoja 1: 500 000 mçroga ìeoloìisko karðu komplektu, kuru 1981. gadâ izdeva Vissavienîbas

Ìeoloìijas institûts Ïeòingradâ. Kartçs attçlota Latvijas teritorijas ìeoloìiskâ situâcija, iezîmçtas

lielâkâs bûvmateriâlu izejvielu atradnes un perspektîvie derîgo izrakteòu izplatîbas laukumi. Tâs

papildinâja paskaidrojuma teksts - apkopojums „Latvijas PSR ìeoloìija” krievu valodâ. Tagad,

pçc 20 gadiem, ðîs kartes ir pieejamas tikai ierobeþotam lietotâju lokam, bet interesentu ir daudz

vairâk. Zinâmu ieskatu par lielâkajâm derîgo izrakteòu atradnçm var gût no Valsts ìeoloìijas

dienestâ izdotâs 1: 200 000 mçroga Latvijas ìeoloìisko karðu sçrijas, kuras papildkarðu klâstâ ir

arî attiecîgo teritoriju derîgo izrakteòu kartes, tomçr ðî informâcija ir fragmentâra.

Bûvmateriâlu izejvielu atradòu kartç atradnes sagrupçtas pçc to ìeoloìiskâ vecuma

atkarîbâ no tâ, vai tâs veido kvartâra nogulumi, vai pirmskvartâra ieþi, ar atðíirîgâm zîmçm

parâdot kvartâra un pirmskvartâra derîgos izrakteòus. Kvartâra nogulumu atradnes parâdîtas ar

kvadrâtveida zîmçm, pirmskvartâra ar trîsstûrveida, savukârt izrakteòa veidu norâda krâsa. Pie

katras atradnes zîmes norâdîts tâs nosaukums. Atradnçm, kurâs notiek ieguve saskaòâ ar zemes

dzîïu izmantoðanas licenci vai bieþi sastopamo derîgo izrakteòu ieguves atïauju (pçc stâvokïa

2003.01.01.), nosaukums rakstîts kursîvâ. Valsts nozîmes atradnes izceltas ar lielâka izmçra

apzîmçjumiem. Karti papildina informâcija par îpaði aizsargâjamâm dabas teritorijâm, un teksta

pielikumâ ievietots to atradòu saraksts, kas atrodas ðajâs teritorijâs. Plaðâkas ziòas par kartç

attçlotajâm atradnçm atrodamas Derîgo izrakteòu atradòu kadastrâ Valsts ìeoloìijas dienesta

mâjas lapâ /www.vgd.gov.lv/.

ðûnakmens, 81

dolomîta, 141 mâla, 8 kvarca smilts, 425 smilts-grants un smilts, 195 smilts, 1 laukakmeòu

atradne. Kartç parâdîtas tikai tâs smilts-grants, smilts un smilts atradnes, kurâs krâjumi pârsniedz 30,2 milj.m .

Kartes un paskaidrojuma teksta sagatavoðanâ piedalîjâs Valsts ìeoloìijas dienesta

speciâlisti: projekta vadîtâja Sarmîte Kondratjeva, Dace Rutka (kaïíakmens, mâla un

Kartç parâdîtas 7 ìipðakmens, 6 kaïíakmens, 4 saldûdens kaïíieþu un

3

laukakmeòu atradnes), Alda Reuta (ìipðakmens atradnes), Antra Kregþde (atradnes un îpaði

aizsargâjamâs dabas teritorijas), Natâlija Nartiða (digitâlais noformçjums). Fotogrâfijas no VÌD

arhîva. Datorsalikums Kristîne Ðterna.

4

LATVIJAS DERÎGO IZRAKTEÒU KLASIFIKÂCIJA

Latvijâ nav vienotas, visu aptveroðas derîgo izrakteòu klasifikâcijas. Saskaòâ ar 1995. gada

Latvijas Republikas Ministru kabineta akceptçto koncepciju „Latvijas zemes dzîles” visi resursi

nosacîti tiek grupçti atkarîbâ no izmantojamîbas un ìeoloìiskâs informâcijas pilnîguma:

a izmantojamie (bûvmateriâli un to izejvielas, kûdra, sapropelis, pazemes ûdeòi);

a perspektîvie (nafta, struktûras gâzes glabâtavâm, zemes siltums, magnetîta

dzelzsrûdas, rûpnieciskie minerâlûdeòi);

a mazpçtîtie un problemâtiskie (brûnogles, dimanti, limonîtu dzelzsrûdas, dzelzs un

mangâna konkrçcijas, urâna rûdas, dzintars u.c.).

Atbilstoði ðim dalîjumam bûvmateriâli un to izejvielas veido vienu no izmantojamo derîgo

izrakteòu grupâm. Atkarîbâ no derîgâ izrakteòa veida un iespçjamâs izmantoðanas, bûvmateriâlu

izejvielu atradnes tiek klasificçtas, izmantojot 1997. gada Vides aizsardzîbas un reìionâlâs

attîstîbas ministrijas normatîvu „Instrukcija par derîgo izrakteòu atradòu un krâjumu uzskaiti”:

Latvijas zemes dzîles

izmantojamie

perspektîvie

mazpçtîtie un problemâtiskie

bûvmateriâli un to izejvielas veido vienu no izmantojamo derîgo

izrakteòu grupâm

Instrukcija par derîgo izrakteòu atradòu un krâjumu uzskaiti

1. tabula

Derîgo izrakteòu klasifikâcija atradòu kadastram un krâjumu bilanceiDerîgo izrakteòu klasifikâcija atradòu kadastram un krâjumu bilancei

Derîgoizrakteòu

grupa

Derîgoizrakteòu

grupaDerîgâ izrakteòa izmantoðanaDerîgâ izrakteòa izmantoðanaDerîgâ izrakteòa veidsDerîgâ izrakteòa veids MçrvienîbaMçrvienîba

1.1. Ìipðakmens 1.1.1. Ìipðakmens cementam1.1.2. Ìipðakmens bûvìipsim

1.2.1. Kaïíakmens cementam

3tûkst. m 1. Bûvma-teriâlu

izejvielas

1 2 3 4

1.2. Kaïíakmens1.2.2. Kaïíakmens bûvkaïkiem1.2.3. Kaïíakmens metalurìijai1.2.4. Kaïíakmens stikla raþoðanai1.2.5. Kaïíakmens cukura raþoðanai1.2.6. Kaïíiezis, saldûdens, irdenais augsnes kaïíoðanai1.2.7. Kaïíiezis, saldûdens, saistîtais (ðûnakmens) apdarei

1.3.1. Dolomîts ðíembâm1.3.2. Dolomîts dolomîtmiltiem1.3.3. Dolomîts bûvkaïíiem 1.3.4. Dolomîts cementam1.3.5. Dolomîts apdarei1.3.6. Dolomîts stiklam1.3.7. Dolomîts metalurìijai

1.4.1. Mâls cementam1.4.2. Mâls íieìeïiem1.4.3. Mâls keramikai1.4.4. Mâls keramzîtam

1.3. Dolomîts

1.4. Mâls

1.5. Kvarca smilts

1.6. Smilts-grants

1.7. Smilts

1.8. Smilts-grants un smilts

3tûkst. m

3tûkst. m

3tûkst. m

3tûkst. m

3 tûkst. m

3 tûkst. m

3 tûkst. m

1.5.1. Kvarca smilts stiklam1.5.2. Kvarca smilts veidnçm

1.6.1. Smilts un grants maisîjums, grants bûvniecîbai

1.7.1. Smilts bûvniecîbai

1.8.1. Smilts un grants maisîjums,grants bûvniecîbai1.8.2. Smilts bûvniecîbai

5

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta Zemes dzîïu izmantoðanas

noteikumiem (Nr.239, 1997.08.07.) visi derîgo izrakteòu, arî bûvmateriâlu izejvielu, krâjumi tiek

iedalîti kategorijâs atbilstoði ìeoloìiskâs izpçtes detalitâtei.

2. tabula

Derîgo izrakteòu krâjumu klasifikâcijaDerîgo izrakteòu krâjumu klasifikâcija

Katego-rija

Katego-rija

Derîgo izrakteòu krâjumiDerîgo izrakteòu krâjumi Ìeoloìiskâs izpçtes raksturojumsÌeoloìiskâs izpçtes raksturojums

A

Derîgo izrakteòu atradnes ìeoloìiskâs izpçtes detalitâte ir pie-tiekama, lai izveidotu atradnes izstrâdes projektu, derîgâ izrakteòa îpaðîbas izzinâtas tâdâ mçrâ, ka iespçjams izveidot derîgâ izrakteòa pârstrâdes tehnoloìisko shçmu.

Derîgo izrakteòu atradnes robeþas, derîgo izrakteòu îpaðîbas un derîgo izrakteòu krâjumu apjoms ir noteikts aptuveni. Lai izveidotu derîgo izrakteòu ieguves projektu, nepiecieðama papildu ìeoloìiskâ izpçte un derîgo izrakteòu îpaðîbu izpçte.

Derîgo izrakteòu krâjumu aplçses pamatojas uz teorçtiskiem pieòçmumiem, vispârçjâm ìeoloìiskajâm un hidroìeoloìis-kajâm likumsakarîbâm attiecîgajâ teritorijâ, kâ arî uz izpçtes rezultâtiem atseviðíos objektos.

1 2 3

N

Izpçtîtie

Novçrtçtie

1 2 3 4

1.9. Laukakmeòi

1.10. Krâsu zemes

2.1. Kûdra

3.1. Sapropelis

4.1. Dûòas dziednie- cîbai

2. Kûdra

3. Sapro- pelis

4. Dûòas

1. Bûvma-teriâlu

izejvielas

1.9.1. Laukakmeòi (no atradnçm)bûvniecîbai

1.10.1.Krâsu zemes krâsvielâm

2.1.1. Kûdra lauksaimniecîbai2.1.2. Kûdra enerìçtikâ

3.1.1.Sapropelis lauksaimniecîbai3.2.2. Sapropelis dziedniecîbai

4.1.1. Dûòas dziedniecîbai

3 tûkst. m

3 m

tûkst. t armitrumu 40%

tûkst. t armitrumu 60%

tûkst. t armitrumu 90%

PrognozçtieP

Ðî klasifikâcija ir saistoða visâm juridiskajâm un fiziskajâm personâm, kas Latvijas

Republikas teritorijâ meklç, izpçta vai iegûst derîgos izrakteòus, kâ arî valsts institûcijâm, kas

regulç zemes dzîïu izmantoðanu un nodroðina derîgo izrakteòu krâjumu uzskaiti.

Atbilstoði Latvijas Republikâ spçkâ esoðajiem normatîvajiem aktiem zemes dzîles lîdz

neierobeþotam dziïumam pieder zemes îpaðniekam, un no 1996. gada visas ar zemes dzîïu

izmantoðanu saistîtâs darbîbas regulç likums „Par zemes dzîlçm”. Visizplatîtâkâs vietçjâs

bûvmateriâlu izejvielas - mâls, smilts, grants un irdenie saldûdens kaïíieþi - iekïautas bieþi

sastopamo derîgo izrakteòu sarakstâ, kuriem normatîvie akti paredz vienkârðotu izmantoðanas

kârtîbu.

VALSTS NOZÎMES DERÎGO IZRAKTEÒU ATRADNES

Likumâ „Par zemes dzîlçm” ir izdalîta îpaða atradòu kategorija - valsts nozîmes derîgo

izrakteòu atradnes. Tâs ir Ministru kabineta noteiktas atradnes ar îpaði augstvçrtîgiem

krâjumiem, kuri nodroðina kopumâ valsts vai vairâku tâs reìionu, vajadzîbas pçc attiecîgâ derîgâ

izrakteòa. Ðo atradòu izmantoðanas kârtîbu nosaka 2000. gada 5. septembrî pieòemtie Latvijas

6

BÛVMATERIÂLU IZEJVIELU ATRADÒU

IZPÇTE UN NOVÇRTÇÐANA

Bûvmateriâlu izejvielu iegulu izpçtei Latvijâ ir vairâk nekâ piecdesmit gadu ilga vçsture.

Vairums atradòu pçtîtas no Otrâ pasaules kara beigâm lîdz Latvijas Republikas neatkarîbas

atgûðanai 1991. gadâ. Ðajâ laikâ ìeoloìiskâ izpçte tika veikta atbilstoði PSRS normatîvajiem

aktiem - instrukcijâm un valsts standartiem. Protams, tik ilgâ laika posmâ normatîvie akti

atbilstoði valdoðâm tendencçm bûvmateriâlu raþoðanâ periodiski mainîjâs.

Bûvmateriâlu izejvielu atradnes Latvijas teritorijâ pçtîja vairâkas vietçjâs institûcijas, kâ arî

atseviðías specializçtas Maskavas un Leòingradas ìeoloìiskâs organizâcijas.Pâckara gados

airâkas atradnes atrada un izpçtîja institûts “Latgiprogorstroj”, bet pçc Latvijas PSR Ìeoloìijas

pârvaldes izveidoðanas 1957. gadâ visu lielâko un nozîmîgâko atradòu izpçti veica tâs struktûrâ

esoðâ Kompleksâ ìeoloìiskâs izpçtes ekspedîcija. Detâlizpçtîtos atradòu krâjumus apstiprinâja

Latvijas Ìeoloìijas pârvaldes Teritoriâlâ krâjumu komisija, pârçjos izpçtîtos vai novçrtçtos

krâjumus izskatîja ekspedîcijas Zinâtniski tehniskâ padome. Ar mazâk nozîmîgu, galvenokârt

grants un smilts, atradòu izpçti nodarbojâs arî valsts projektçðanas institûti: „Latgiprodortrans”,

kas vçlâk pârtapa par a/s „Ceïuprojekts”, „Meliorprojekts”, „Zemesprojekts”, „Agroprojekts”

u.c. Mûsdienâs atradòu izpçti veic uznçmçjsabiedrîbas saòemot VÌD Zemes dzîïu

izmantoðanas licenci.

Lai gan prasîbas atradòu izpçtei bija standartizçtas, daþâdo organizâciju veiktie atradòu

pçtîjumi tomçr stipri atðíiras gan metodikas, gan apjoma ziòâ. Nozîmîgâko atradòu izpçte notika

vairâkâs stadijâs, sâkot ar iegulu meklçðanas darbiem, kam sekoja meklçðana, novçrtçðana,

priekðizpçte, detâlizpçte un noslçgumâ atradnes izmantoðanas ekonomiskâ pamatojuma

sagatavoðana. Atbilstoði izpçtes detalitâtei, krâjumi tika iedalîti vairâkâs kategorijâs: A un B

kategorija - detâlizpçtîtie krâjumi; C - iepriekðizpçtîtie; C novçrtçtie; P , P , P prognozçtie. 1 2 1 2 3 -

Saskaòâ ar paðreiz spçkâ esoðo klasifikâciju A, B un C krâjumi atbilst A kategorijai, C krâjumi - 1 2

N kategorijai, prognozçtie krâjumi - P kategorijai.

Daudzâs atradnçs, it îpaði lielâkajâs, noteikti gan izpçtîtie, gan novçrtçtie, gan prognozçtie

krâjumi. Teritoriâli atradnes sastâv no viena vai vairâkiem atseviðíiem laukumiem, ko daþreiz

Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.307 „Valsts nozîmes derîgo izrakteòu un atradòu, kâ

arî valsts nozîmes zemes dzîïu nogabalu izmantoðanas kârtîba”. Valsts nozîmes derîgo izrakteòu

atradòu sarakstâ iekïautas 28 bûvmateriâlu izejvielu atradnes. Valsts nozîmes atradnes statuss

pieðíirts divâm mazizplatîtâ derîgâ izrakteòa - ìipðakmens atradnçm; divâm detâlizpçtîtâm

kaïíakmens atradnçm, kuras ar krâjumiem nodroðina tâdu stratçìiski svarîgu nozari kâ cementa

raþoðana; astoòâm lielâkajâm mâla atradnçm, kuru krâjumi izmantojami daþâda veida

bûvkeramikas raþoðanai, septiòâm dolomîta atradnçm ar augstas izturîbas vai îpaði dekoratîviem

apdares dolomîta slâòiem; trîs lielâkajâm kvarca smilts atradnçm; èetrâm lielâkajâm

detâlizpçtîtajâm smilts-grants un vienai smilts atradnei un vienîgajai izpçtîtajai laukakmeòu

atradnei.

Jâatzîmç, ka valsts nozîmes statuss attiecas tikai uz atradòu izpçtîto daïu, jeb A kategorijas

krâjumiem. Izòçmums ir Kranciema dolomîta atradne, kurâ ðis statuss ir arî N kategorijas krâjumu

teritorijai, un Skudru kvarca smilts atradne, kuras agrâk izpçtîtie A kategorijas krâjumi 1999. gadâ

tika pielîdzinâti N kategorijai.

7

3 .tabula

Valsts nozîmes bûvmateriâlu izejvielu atradnesValsts nozîmes bûvmateriâlu izejvielu atradnes

Derîgâizrakteòaveids

Derîgâizrakteòaveids

AtradnesnosaukumsAtradnesnosaukums

RajonsRajons Derîgâ izrakteòa izmantoðanas veidsDerîgâ izrakteòa izmantoðanas veids

Ìipðakmens

Kaïíakmens

Mâls

Dolomîts

Kvarcasmilts

Grants unsmilts

Laukakmeòi

Salaspils

Skaistkalne

Auce

KûmasApriíiBrocçni IIKaiìiKupravaLiepaNîcgaleUsmaVentaAiviekste (kreisaiskrasts)Birþi

DârzciemsIecavaKranciems

PçrtniekiTûrkalneBâle-BçrziòiCîruïi

Skudras

CçreGriðèâtiKurzemePâvuliVesetaKaltene

Salaspils

Skaistkalne

Auce

KûmasApriíiBrocçni IIKaiìiKupravaLiepaNîcgaleUsmaVentaAiviekste (kreisaiskrasts)Birþi

DârzciemsIecavaKranciems

PçrtniekiTûrkalneBâle-BçrziòiCîruïi

Skudras

CçreGriðèâtiKurzemePâvuliVesetaKaltene

Rîgas

Bauskas

Dobeles

SaldusLiepâjaSaldusJelgavaBalvuCçsuDaugavpilsVentspilsSaldusJçkabpils

Jçkabpils

AlûksnesJelgavasOgres

RçzeknesRîgasValmierasCçsu

Kuldîgas

TukumaRçzeknesTalsuCçsuAizkrauklesTalsu

Bûvìipða, veidòu, medicîniskâ ìipða, cementa un apdares materiâlu raþoðanaCementa, bûvìipða un apdares materiâlu raþoðanaPârtikas, stikla, papîra raþoðana un citas nozares, kur nepiecieðams augstas kvalitâtes kaïíakmensCementa, kaïíu un stikla raþoðanaKeramzîta un bûvkeramikas raþoðanaCementa raþoðanaÍieìeïu raþoðanaKeramzîta un bûvkeramikas raþoðanaDaþâda veida bûvkeramikas raþoðanaKeramzîta un bûvkeramikas raþoðanaBûvkeramikas raþoðanaCementa un bûvkeramikas raþoðanaÐíembu un dolomîtmiltu raþoðana

Ðíembu, dolomîtmiltu un bûvkaïíu raþoðana

Apdares materiâlu un ðíembu raþoðanaApdares materiâlu un ðíembu raþoðanaBûvkaïíu, ðíembu, dolomîtmiltu un apdares materiâlu raþoðanaÐíembu, dolomîtmiltu un kaïíu raþoðanaÐíembu un dolomîtmiltu raþoðanaLogu stikla un tehniskâ stikla raþoðanaStikla raþoðana un metâllieðanas veidòu izgatavoðanaStikla raþoðana un metâllieðanas veidòu izgatavoðanaBetona raþoðana, ceïu bûve un remontsSilikâtíieìelu raþoðana un ceïu bûveBûvniecîba, ceïu bûve un remontsCeïu bûve un remontsDzelzceïa bûve un remontsAugstas izturîbas ðíembu raþoðana un hid-rotehniskâ bûvniecîba

1. 2. 3. 4.

sauc par iecirkòiem. No ìeoloìiskâ viedokïa pastâv ievçrojama atðíirîba starp atradnçm un

teritorijâm ar prognozçtiem krâjumiem, kas tiek sauktas arî par perspektîviem laukumiem.

Atradnçs ir izvçrtçta derîgâ izrakteòa kvalitâte, precîzi noteiktas tâ izplatîbas robeþas un izpçtîtie

krâjumi sagatavoti derîgâ izrakteòa ieguvei. Derîgo izrakteòu prognozçto krâjumu laukumu

robeþas ir nosacîtas, daþâdos gados un pçc atðíirîgiem kritçrijiem noteiktie laukumi prasa tâlâku

ìeoloìisko izpçti, lai konkretizçtu tâ vai cita derîgâ izrakteòa patieso izplatîbu un krâjumus.

Prognozçto krâjumu laukumi ðajâ kartç netiek parâdîti.

Saimniecisko darbîbu (ieguve, papildizpçte u.c.) rezultâtâ izpçtîtais derîgâ izrakteòa

krâjumu apjoms atradnç var laika gaitâ mainîties. Daïâ no izpçtîtajâm bûvmateriâlu izejvielu

atradnçm notiek ieguve vai tâ periodiski ir notikusi agrâk, un tâdçï izpçtes laikâ aplçstie krâjumi ir

8

samazinâjuðies. Tabulâs atspoguïoti atradòu krâjumi pçc stâvokïa 01.01.2003. VÌD datu bâzç

„Bûvmateriâlu izejvielu atradnes”.

BÛVMATERIÂLU IZEJVIELU ATRADÒU IZMANTOÐANA

Atbilstoði valstî spçkâ esoðajiem normatîvajiem aktiem bûvmateriâlu izejvielu ieguve

notiek izpçtîtâs atradnçs saskaòâ ar zemes dzîïu izmantoðanas licenci, kuru izsniedz Valsts

ìeoloìijas dienests, vai bieþi sastopamo derîgo izrakteòu ieguves atïauju, kuru var saòemt vietçjâ

pagasta paðvaldîbâ. Katrai izmantoðanai sagatavotai atradnei Valsts ìeoloìijas dienests saskaòâ

ar spçkâ esoðajiem normatîvajiem aktiem izsniedz derîgo izrakteòu atradnes pasi. Normatîvie

dokumenti nosaka kârtîbu, kâ atradnes izmantotâjs informç reìionâlâs vides pârvaldes par

iegûtâ derîgâ izrakteòa daudzumu, kâ ðîs ziòas nonâk Valsts ìeoloìijas dienestâ un tiek apkopotas

derîgo izrakteòu (bûvmateriâlu izejvielu, kûdras, sapropeïa un dziedniecîbas dûòu) krâjumu

bilancç. Bilanci sastâda par katru kalendâra gadu, un interesentiem tâ ir pieejama Valsts

ìeoloìijas fondâ vai internetâ. Krâjumu bilancç uzrâda katrâ atradnç iegûtâ derîgâ izrakteòa

apjomu, datus par zemes dzîïu izmantotâju, atradnes izpçtes gadu, sâkotnçji aplçstajiem

krâjumiem, to pieaugumu pçc papildizpçtes un atlikumu gada beigâs. Datu apkopojums

uzskatâmi râda vietçjo bûvmateriâlu izejvielu izmantoðanas dinamiku valstî. 2002. gadâ Latvijâ

izmantoja 2 ìipðakmens, 1 kaïíakmens, 9 dolomîta, 5 mâla, 1 ðûnakmens, 1 kvarca smilts, 51

smilts un 185 smilts-grants, smilts atradnes. Ìipðakmens, kaïíakmens, dolomîta, mâla un kvarca

smilts ieguve notiek pçc atradnes detâlizpçtes speciâli projektçtos karjeros, kurus izstrâdâ

regulâri vairâku gadu desmitu laikâ. Smilts-grants un smilts ieguve ir daudz mobilâka, un lîdz ar to

bez lielâm, stabilâm ieguves vietâm bieþâk izmanto nelielas, vietçjâs nozîmes atradnes. Derîgo

izrakteòu ieguves kontroli atradnçs veic Vides ministrijas institûcijas - reìionâlâs vides pârvaldes.

Patlaban Latvijâ ir 8 reìionâlâs pârvaldes un katra aptver 2-4 rajonu teritoriju (1. att).

Tukums

Ventspils

Talsi

Kuldîga

Saldus

Dobele Jelgava

Bauska

Liepâja

Ogre

AizkraukleRçzekne

Madona

GulbeneBalvi

Alûksne

Valka

ValmieraLimbaþi

Cçsis

RÎGA

Daugavpils Krâslava

Preiïi

LudzaJçkabpils

Ventspils RVPVentspils RVP

Liepâjas RVPLiepâjas RVP

Jelgavas RVPJelgavas RVP

Madonas RVPMadonas RVPLierîgas RVPLierîgas RVP

Valmieras RVPValmieras RVP

Rçzeknes RVPRçzeknes RVP

Daugavpils RVPDaugavpils RVP

1. att. Reìionâlâs vides pârvaldes, kuru pârraudzîbâ ir atradòu izmantoðanas kontrole.

9

BÛVMATERIÂLU IZEJVIELU ATRADNES UN ÎPAÐI AIZSARGÂJAMÂS

DABAS TERITORIJAS

Latvijâ ir daudz savâ dabiskajâ veidolâ vçrtîgu apvidu, kurus cilvçku saimnieciskâ darbîba

varçtu negatîvi ietekmçt. No 1993. gada Latvijâ ir spçkâ likums „Par îpaði aizsargâjamâm

dabas teritorijâm”, kas nosaka ðâdu teritoriju izveidoðanas, saglabâðanas, uzturçðanas un

izmantoðanas kârtîbu. Bûvmateriâlu izejvielu atradnes ir pçtîtas jau ilgi pirms ðî likuma

pieòemðanas, tâdçï ir izveidojusies situâcija, ka vairâk nekâ simts atradnes pilnîbâ vai daïçji

iekïaujas îpaði aizsargâjamâs dabas teritorijâs. Spçkâ esoðie normatîvie akti ðo atradòu

izmantoðanai izvirza îpaðus priekðnoteikumus. Ir vispârçjie un individuâlie aizsardzîbas, kâ arî

izmantoðanas noteikumi, kas regulç saimnieciskâs darbîbas iespçjas konkrçtajâ teritorijâ, tâtad

arî atradnç.

Atbilstoði iepriekð pieminçtajam likumam aizsargâjamâs teritorijas iedala ðâdâs

kategorijâs: dabas rezervâti, biosfçras rezervâti, nacionâlie parki, dabas parki, dabas pieminekïi,

dabas liegumi un aizsargâjamo ainavu apvidi.

Dabas rezervâti ir cilvçka darbîbas neskartas vai mazpârveidotas teritorijas ar dabisko

procesu netraucçtu attîstîbu. Rezervâti tiek dalîti zonâs. Ir zonas, kurâs visi dabas resursi pilnîbâ

tiek izslçgti no saimnieciskâs un cita veida darbîbas, un var pastâvçt zonas, kurâs atïauta

ierobeþota saimnieciskâ darbîba, kas neapdraud dabas etalonu saglabâðanu, nav pretrunâ ar

rezervâta izveidoðanas mçríi, aizsardzîbas un izmantoðanas noteikumiem.

Dabas rezervâti izveidoti jau pirms vairâkiem gadu desmitiem, tâdçï tikai vienâ -

Krustkalnu dabas rezervâtâ - atrodas Krustkalnu smilts-grants atradne ar izpçtîtiem krâjumiem.

Tâs izmantoðana 1991. gadâ tika pârtraukta.

Biosfçras rezervâti ir plaðas teritorijas, kurâs atrodas starptautiski nozîmîgas ainavas un

ekosistçmas. Saimnieciskâ darbîba tajos veicama atbilstoði rezervâta funkcionâlajam

zonçjumam.

Pagaidâm Latvijâ izveidots tikai viens - Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâts. Tas aizòem 2 2 4576 km lielu teritoriju sauszemç un 168 km Rîgas jûras lîèa akvatorijâ. Rezervâta robeþâs

atrodas 7 mâla un 37 kartç parâdîtâs smilts-grants atradnes. Ðo atradòu izmantoðanas iespçjas

regulç 1997. gadâ pieòemtais likums „Par Ziemeïvidzemes biosfçras rezervâtu”.

Nacionâlie parki ir plaði apvidi, kam raksturîgi nacionâli nozîmîgi, izcili dabas veidojumi,

cilvçka darbîbas neskartas vai maz pârveidotas ainavas un kultûrainavas, biotopu daudzveidîba,

kultûras un vçstures pieminekïu bagâtîba, kâ arî kultûrvides îpatnîbas. Atbilstoði aizsardzîbas un

izmantoðanas mçríiem nacionâlo parku teritoriju iedala funkcionâlâs zonâs. Ðajos parkos ir

zonas, kurâs visi dabas resursi pilnîbâ tiek izslçgti no saimnieciskâs un citâdas darbîbas, bet pârçjâ

teritorijâ atïauta tikai tâda saimnieciskâ darbîba, kas bûtiski nemaina vçsturiski izveidojuðâs

ainavas struktûru.

Lielâkajâ un vecâkajâ Latvijas nacionâlajâ parkâ - Gaujas nacionâlajâ parkâ izpçtîts samçrâ

liels bûvmateriâlu izejvielu atradòu skaits: 7 devona mâla, starp tâm valsts nozîmes Liepas mâla

atradne, 3 kvarca smilts (starp tâm valsts nozîmes Bâles - Bçrziòu atradnes III iecirknis), 2

dolomîta un vairâkas smilts-grants un smilts atradnes, no kurâm 9 parâdîtas kartç. No 2001. gada

ðo atradòu izmantoðanu reglamentç Latvijas Republikas Ministru kabineta pieòemtie „Gaujas

10

nacionâlâ parka individuâlie aizsardzîbas un izmantoðanas noteikumi”. Patlaban parka teritorijâ

tikai daþâs no atradnçm notiek bûvmateriâlu izejvielu ieguve, galvenokârt tajâs vietâs, kur tâ bija

uzsâkta pirms nacionâlâ parka dibinâðanas. Saskaòâ ar zemes dzîïu izmantoðanas licenci Liepas

atradnç mâlu iegûst a/s „Lode”, bet Amatas novada dome izmanto Mâlnieku smilts-grants un

smilts atradni. Saskaòâ ar pagastu paðvaldîbas izsniegtâm atïaujâm smilti un granti iegûst Rçzes un

Íeipânu atradnçs. Bâles - Bçrziòu kvarca smilts atradnç ieguve notiek laukumâ, kas atrodas ârpus

nacionâlâ parka teritorijas.

Íemeru nacionâlâ parka teritorijâ atrodas viena saimnieciskâ apritç esoða atradne -

Kalnciems II, kurâ dolomîtu iegûst jau no astoòdesmito gadu sâkuma, bet pçc nacionâlâ parka

nodibinâðanas ieguve turpinâs saskaòâ ar Íemeru nacionâlâ parka individuâlajiem aizsardzîbas

un izmantoðanas noteikumiem.

Dabas parki ir teritorijas, kas pârstâv noteikta apvidus dabas un kultûrvçsturiskâs

vçrtîbas. Saimnieciskâ darbîba to teritorijâs pieïaujama, ja tâ nodroðina tur esoðo dabas un

kultûrvçsturisko vçrtîbu saglabâðanu.

Dabas parki izveidoti samçrâ nesen, un to teritorijâs atrodas ievçrojams skaits daþâdu

derîgo izrakteòu atradòu: dabas parkâ „Abavas ieleja” 2 atradnes; „Daugavas loki”- 8 atradnes;

Râznas dabas parkâ pilnîgi vai daïçji iekïaujas 12 atradnes; parkâ „Talsu pauguraine” - 4 atradnes.

Dabas pieminekïi ir atseviðíi savrupi dabas veidojumi; aizsargâjamie koki,

dendroloìiskie stâdîjumi, alejas, ìeoloìiskie un ìeomorfoloìiskie dabas pieminekïi un citi dabas

retumi, kam ir zinâtniska, kulturvçsturiska, estçtiska vai ekoloìiska vçrtîba. Lai nodroðinâtu

dabas pieminekïu saglabâðanu un to apskates iespçju, aizsargâta tiek arî teritorija 10 metru

râdiusâ ap tiem.

Ir vairâki gadîjumi, kad kâds piemineklis atrodas tieði atradnes teritorijâ. Tâ ìeoloìiskais

dabas piemineklis „Rîteru sausgultne un karsta kritenes” atrodas Rîteru II dolomîta atradnes

robeþâs, „Kalamecu un Markuzu gravas” - Meþciema dolomîta atradnes ziemeïu daïâ, „Kaltenes

kalva” ietver valsts nozîmes Kaltenes laukakmeòu atradnes 5. un 7. laukumu, ìeomorfoloìiskais

piemineklis „Baltijas ledus ezera krasta valnis pie Rîvas” atrodas Salienas - Rîvas smilts-grants

atradnes I laukumâ. Dabas pieminekïu teritorijâ derîgo izrakteòu ieguve ir aizliegta, bet pârçjâs

atradnes daïas izmantoðanas iespçjas nosaka dabas aizsardzîbas institûcijas, katru gadîjumu

izskatot individuâli.

Dabas liegumi ir cilvçka darbîbas maz pârveidotas teritorijas, kas iekïauj îpaði

aizsargâjamo savvaïas augu un dzîvnieku sugu dzîvotnes un îpaði aizsargâjamos biotopus.

Atbilstoði LR Ministru kabineta 2003. gada 22. jûlijâ pieòemtajiem „Îpaði aizsargâjamo

dabas teritoriju vispârçjiem aizsardzîbas un izmantoðanas noteikumiem” dabas liegumos derîgo

izrakteòu ieguve ir aizliegta.

Aizsargâjamie ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceïas ar savdabîgu vai daudzveidîgu ainavu

un îpaðu skaistumu. Ðajâs teritorijâs aizliegts veikt jebkâdas darbîbas, kas bûtiski pârveido

raksturîgo ainavu.

Aizsargâjamo ainavu apvidi ir izveidoti samçrâ nesen, un tie parasti aizòem ievçrojamas

teritorijas augstieòu apvidos, kur agrâkajos gados bieþi pçtîtas smilts un grants atradnes.

Veclaicenes aizsargâjamo ainavu apvidû atrodas 3 smilts-grants atradnes, Vestienas aizsargâjamo

ainavu apvidû - 2 smiltsgrants un 2 mâla atradnes. Daugavas augðteci abos upes krastos aizòem

11

Augðdaugavas aizsargâjamo ainavu apvidus, kura teritorijâ izvietotas 11 smilts un grants

atradnes. Pielietojot saudzçjoðas saimniekoðanas metodes, atseviðías no tâm (Elernes un Butiðíu

atradnes Daugavpils rajonâ un Rakutu atradne Krâslavas rajonâ) tiek izmantotas.

LATVIJAS BÛVMATERIÂLU IZEJVIELU ATRADNES

ÌIPÐAKMENS ATRADNES

Ìipðakmens ir viens no vçrtîgâkajiem Latvijas derîgajiem izrakteòiem, un to samçrâ plaði

izmanto kâ bûvmateriâlu raþoðanas izejvielu. Praktiska nozîme ir ìipðakmens iegulâm saistâs ar

augðdevona Salaspils svîtas nogulumos.

Salaspils svîtas nogulumi veidojuðies devona periodâ, kad jûrai atkâpjoties austrumu

virzienâ, Latvijas teritorijâ bija izveidojusies lagûna ar paaugstinâta sâïuma ûdeni. Atseviðíos

lagûnas lîèos apstâkïi bijuði labvçlîgi primârâ ìipða - anhidrîta izgulsnçðanai. Tam ûdenî

hidratizçjoties, izveidojies sekundârais ìipsis, kas sastopams mûsu ìipðakmens atradnçs.

Ìipðakmens ir nogulumiezis, kura galvenâ sastâvdaïa ir minerâls ìipsis - kalcija sulfâta

dihidrâts (CaSO x2H O). Tîrs ìipsis ir mîksts un satur 32,56% CaO, 46,51% SO un 20,93% 4 2 3

H O. Ìipðakmenî kâ dabîgs piemaisîjums parasti sastopams mâls un dolomîts. Tîrs ìipðakmens 2

ir bezkrâsains vai arî balts, bet piemaisîjumi tam pieðíir daþâdu nokrâsu.

Ìipðakmens slâòos ìipsis sastopams trijos veidos:

ðíiedru ìipsis (selenîts), kas sastâv no smalkâm paralçlâm ðíiedrâm ar zîdam lîdzîgu

spîdumu, visbieþâk balts, bet var bût arî dzeltenîgâ vai iesârtâ nokrâsâ, ko piedod dzelzs

savienojumi. Tas ir iezis ar visaugstâko (99,7 %) CaSO x2H O saturu un parasti 4 2

sastopams neliela (2-20 cm) biezuma slânîðos;

ðpata ìipsis sastâv no ìipða kristâliem, kas parasti grupçjas rozetçs, bieþi vien brûnâ vai

tumði pelçkâ krâsâ;

kârtaino ìipsi veido ðpata ìipsis, kas caurausts ar sîkâm ðíiedru ìipða kârtiòâm.

Visbieþâk atradnçs sastopams brûnganpelçks kârtainais ìipðakmens, kas ir dolomîta,

ìipðakmens un mâla kârtiòu slâòmija, kurâ parasti sastopamas balta vai sârta ðíiedru

ìipða dzîsliòas.

Latvijas teritorijâ galvenais ìipðakmens izplatîbas apvidus ir valsts centrâlâ daïa, kur

ìipðakmens slâòi ieguï samçrâ tuvu zemes virsai, kâ tas ir Rîgas rajonâ Saurieðu, Salaspils, Allaþu

un Baldones apkârtnç, kâ arî vairâkus kilometrus platâ joslâ Skaistkalnes un Bârbeles apkârtnç

lîdz Lietuvas robeþai, aiz kuras izplatîbas josla turpinâs. Ðajâ reìionâ ir apzinâtas lielâkâs

ìipðakmens atradnes. Atseviðíi ìipðakmeni saturoði ieþu slâòi konstatçti arî Ziemeïvidzemç -

Palsmanes un Vireðu apkârtnç - un Zemgalç pie Kalnciema, Kurzemç pie Smârdes, Veìiem u.c.

Kartç parâdîtas 7 ìipðakmens atradnes. No tâm izpçtîtas trîs: Saurieði, Salaspils un 3

Skaistkalne. To kopçjie izpçtîtie krâjumi (A kategorija) ir 24,99 milj. m . Pârçjâs èetras - Skudru,

Plevnas, Zvejnieku un Saulkalnes atradnes - apzinâtas tikai novçrtçðanas stadijâ. Kopçjais novçrtçto 3

(N kategorijas) krâjumu apjoms ir 86,5 milj. m . Saskaòâ ar Latvijas Republikas Ministru kabineta

2000. gada noteikumiem Nr. 307 Salaspils un Skaistkalnes atradòu izpçtîtajai daïai pieðíirts valsts

nozîmes derîgo izrakteòu atradòu statuss. Patlaban ìipðakmeni iegûst Saurieðu un Salaspils

s

s

s

12

atradnçs.

Saurieðu ìipðakmens atradne atrodas Rîgas rajonâ uz dienvidrietumiem no Saurieðiem,

vietâ, kur Stopiòu pagasta zemes kâ íîlis ieliecas Salaspils lauku teritorijâ. Tâs lielâko daïu aizòem

izstrâdâts karjers, kurâ vietâm izveidojuðies dîíi. Ðajâ apkârtnç ìipðakmeni ieguva jau 19.

gadsimta beigâs, bet 1936. gadâ te ierîkoja ìipðakmens lauztuvi Ðmidta cementa fabrikas

vajadzîbâm. Pirmajos gados pçc Otrâ pasaules kara (1945.-1948. gadâ) atradni izpçtîja

Ïeòingradas Nerûdas derîgo izrakteòu ìeoloìiskâs izpçtes trests. Pçc izpçtes tika aprçíinâti

ìipðakmens krâjumi un uzsâkta regulâra iegûto ieþu uzskaite, kas turpinâs vçl ðobrîd. 1961.gadâ

darbu uzsâka Saurieðu bûvmateriâlu kombinâts, pçc kura pasûtîjuma 1964. un 1991. gadâ izdarîja

atradnes papildizpçti.

Salaspils svîtas nogulumu kopçjais biezums atradnç sasniedz 23,5 m. Tie dalâs trijâs

slâòkopâs: apakðçjâ un augðçjâ, kurâs ìipðakmeòu nav, un vidçjâ - ìipðakmeni saturoðajâ.

Apakðçjâ slâòkopa sastâv no mâlainu un merìeïainu ieþu kompleksa. Augðçjo svîtas daïu, kas

galvenokârt izplatîta atradnes dienvidrietumos un citur ir erodçta, veido mâls ar domerîta

(dolomîtmerìeïa) starpkârtâm un tâs biezums svârstâs no 0,3 lîdz 7,2 m. Vidçjâ daïa - derîgâ

slâòkopa - sastâv no kârtainâ ìipðakmens, ðíiedru ìipða, ìipðaina dolomîta, domerîta un mâla

slânîðu mijas. To biezums ir ïoti daþâds un mainâs no daþiem centimetriem lîdz vairâkiem

metriem. Kopçjais derîgâs slâòkopas biezums atradnç sasniedz 18,5 m, bet paðreiz izmantojamâ

iecirknî tas ir aptuveni 10m.

Pirmajos izpçtes darbos, konstatçjot samçrâ izturçtu slâòu biezumu un litoloìsko sastâvu

visâ atradnes teritorijâ, izveidots tâs ìeoloìiskais kopgriezums ar noteiktu slâòu numerâciju, kura

turpmâkajos gados tiek stingri ievçrota ieguves procesâ. Visâ Salaspils svîtas nogulumu slâòkopâ

izdalîti 52 slâòi, starp tiem 17 kârtainâ ìipðakmens un 20 ðíiedru ìipða slâòi. Pirmo maksimâlais

biezums sasniedz 1,9 m, otro ne vairâk par 0,2 m. Daudzi no slâòiem ir vizuâli labi atpazîstami

karjera sienâs. Tâdi ir trîs „vadoðie” slâòi: 25. slânis (0,1-0,45 m) - kuru veido gaiði pelçks

dolomîts ar punktveida ìipða kristâliem un plânas tumði brûnas ìipðakmens kârtiòas; 27. slânis

(0,2-0,7 m) no cieta, pelçcîgi zaïgana dolomîta ar viïòveida tekstûru un 29. baltais ðíiedru ìipða

slânîtis (0,02-0,2 m) ar zîdainu spîdumu.

Ìipðakmens kvalitâti nosaka tâ íîmiskais sastâvs - îpaði kalcija sulfâta dihidrâta

daudzums. CaSO x2H O saturs atseviðíos slâòos krasi atðíiras un svârstâs no 53,6 lîdz 99,8 %. 4 2

Visaugstâkais tas ir ðíiedru ìipsî - selenîtâ. Ìipðakmeni Saurieðos iegûst karjerâ ar vairâkâm

izstrâdes kâplçm selektîvâ veidâ pa atseviðíiem vai apvienotiem slâòiem. Paðreiz izstrâdâ

atradnes dienvidrietumu iecirkni. Segkârta, kas ðajâ iecirknî ir lîdz 8 m bieza, sastâv no irdeniem

kvartâra nogulumiem (kûdras, smilts, morçnas mâlsmilts) un Salaspils svîtas mâlaina dolomîta,

mâla vai domerîta. Nederîgo (tukðo) starpkârtu (mâls, domerîts, dolomîts) biezums svârstâs no

0,6 lîdz 1,6 m.

No 2001. gada atradni izmanto SIA “Knauf ” (dibinâta 1994. gadâ). Gada ieguve ir 3

aptuveni 100 tûkst.m . Saurieðos izbûvçta moderna raþotne, kurâ iegûto ìipðakmeni pârstrâdâ

daudzveidîgâ produkcijâ. Ìipðakmeni drupina, maï un pçc apdedzinâðanas iegûst vairâku veidu

saistvielas, kuras savukârt izlieto ìipðkartona, sauso javu un apmetumu, akustisko un dekoratîvo

plâkðòu raþoðanai. Neapdedzinâtu ìipðakmeni maltâ veidâ lieto kâ piedevu cementa klinkeram. 31999. gadâ tika veikta atradnes krâjumu revîzija. Paðreiz atlikuðo krâjumu apjoms ir 0,61 milj.m .

13

Savulaik Saurieðu atradnes atseviðíu masîvâko slâòu (17. un 21. slânis) dabîgs ìipðakmens

tika izvçrtçts arî kâ apdares materiâls, jo tam ir piemçrotas fizikâli mehâniskâs îpaðîbas: spiedes 3

pretestîba lîdz 35 MPa, ûdensuzsûce nepârsniedz 0,9 %. 1956. gadâ, izzâìçjot lîdz 1 m lielus 2akmens monolîtus, no viena kubikmetra ieguva 8,8 m (36 %) apdares plâkðòu ar dekoratîvu

daþâdu nokrâsu rakstu. Tâs izmantotas vairâku Sankt-Pçterburgas sabiedrisko iestâþu (skola

Majakovska ielâ, veikals Vasilija salâ u.c.) iekðtelpu un metro stacijas „Narva” sienu apdarei. Çku

ârçjai apdarei ìipðakmens augstâs ðíîdîbas dçï nav piemçrots. 4. tabula

Valsts nozîmes ìipðakmens atradnesValsts nozîmes ìipðakmens atradnes

IzpçtîtieA kat.

NovçrtçtieN kat.

Atradnesnosaukums

CaSO x4

2H O, %2

Atradnes raksturojums

Segkârta,m

Derîgâslâòkopa, m

Platîba, ha

3 Krâjumi, milj. m 01.01.03

SalaspilsSalaspils

SkaistkalneSkaistkalne

87,4

73,7

1,0-16,5

8,6-19,2

1,5-9,4

11,8-13,6

102,1

143,7

4,75 (1,52*)

18,11

0,37*

42,79*

·* Krâjumi ârpus valsts nozîmes atradnes teritorijas

Salaspils ìipðakmens atradne atrodas Salaspils pilsçtas lauku teritorijâ, aptuveni 4 km

attâlumâ no Saurieðiem. Arî Salaspils atradne izpçtîta senâ ìipðakmens ieguves vietâ, kur jau

1873. gadâ ierîkota akmeòlauztuve un vçlâk uzcelta arî ìipða fabrika. Vecâs lauztuves tagad ir

aplûduðas vai aizauguðas, daþviet arî nolîdzinâtas. Pagâjuðajâ gadsimta 30. gados ðajâ apkârtnç

vairâkkârt veikti ìeoloìiskie pçtîjumi (profesors E. Rozenðteins 1930.g., Boehma firma, Zemes

ierîcîbas departaments 1938.g., Zemes bagâtîbu pçtîðanas institûts 1939., 1941.g.). Atradni

izpçtîja un krâjumus aplçsa Ïeòingradas ìeologi. Tâ sastâv no diviem laukumiem - neliela

Ziemeïu un plaða Dienvidu iecirkòa. Ilgus gadus atradni neizmantota, jo 1961. gadâ tai blakus

izbûvçja atomreaktoru un lielâkâ atradnes daïa iekïâvâs tâ sanitârajâ aizsargjoslâ. 20. gs.

deviòdesmitajos gados, kad reaktors darbu pârtrauca, plaði tika apspriests jautâjums par atradnes

izmantoðanas atjaunoðanu un par ðîs darbîbas ietekmi uz apkârtçjo vidi. Vienlaicîgi tika veikti

vairâki atradnes ìeoloìisko apstâkïu papildpçtîjumi, apsvçrta iespçja izstrâdât ìipðakmeni bez

spridzinâðanas.

Salaspils atradne izvietota viïòotâ lîdzenumâ, ko veido lçzeni, 2-3 m augsti pacçlumi un

pârpurvotas ieplakas. Atradnes ìeoloìiskie un hidroìeoloìiskie apstâkïi ir lîdzîgi iepriekð

aprakstîtajai Saurieðu atradnei. Atðíirîga situâcija ir atradnes dienvidrietumu daïâ, kur Salaspils

svîtas nogulumus klâj Daugavas svîtas ieþi un ir saglabâjies vispilnîgâkais tâs griezums (52 slâòi).

Tur konstatçts arî ìipðakmeni saturoðâs slâòkopas maksimâlais biezums - 21,6 m. Austrumu

flangâ augðçjie slâòi erodçti, griezums visbieþâk sâkas ar 21.slâni, un produktîvâs slâòkopas

biezums samazinâs lîdz 11-15 metriem. Tâpat kâ citâs ìipðakmens atradnçs derîgâ slâòkopa

sastâv no ðíiedru un kârtainâ ìipða, mâla, dolomîta un domerîta slânîðu mijas daþâdâs biezuma

variâcijâs. Jâpiezîmç, ka arî atdaloðie ieþi ir daþâdâ pakâpç ìipðoti - kalcija sulfâta dihidrâta saturs

tajos svârstâs no nulles lîdz 60-70 %. Mâlâ ìipsis visbieþâk sastopams plânu ðíiedru ìipða

kârtiòu, retâk kristâlu vai rozeðu veidâ. Dolomîtâ un domerîtâ parasti novçrojami plâni kârtainâ

ìipða starpslânîði vai lçcas, daþviet - plâksnîðveida kristâli. Derîgâ izrakteòa - ìipðakmens - slâòu

kopçjais biezums atradnç mainâs no 1,5 lîdz 9,4 m (vidçji - 5,0 m), tukðo ieþu starpkârtu kopçjais

14

biezums mainâs no 1,2 lîdz 10,7 m.

Salaspils atradnç vidçjais kalcija

sulfâta dihidrâta saturs ir augstâks

nekâ citâs atradnçs. Vismaz 5 %

no kopçjâ derîgâ ieþa apjoma

ve ido ðí idr u ì ips is, kurâ

CaSO x2H O saturs sasniedz 98-4 2

99 %.

Segkârta atradnç sastâv no

kvar târa ( smi l t s, morçnas

mâlsmilts, retâk smilðmâla) un

d e vo n a ( d o l o m î t a , m â l a ,

domerîta) nogulumiem. Tâs

vidçjais biezums ir 5,4 m. Atradnes

teritorijâ konstatçtas karsta procesu radîtas ieþu saguluma izmaiòas. Tâs fiksçtas izpçtes

urbumos, bet reljefâ izpauþas kâ nelielas (5-15 m) piltuvveidîgas ieplakas, iegruvumi, kritenes,

kas pie ieguves atklâjas kâ alas un grotas (2.att.). Vairâk karsta procesâ izmainîti virsçjie ieþu slâòi.

Karsts saistîts ar Salaspils horizonta hidrodinamiku.

2002.gadâ atradni sâka izmantot SIA “Knauf ”, spridzinâðanas vietâ pielietojot ieþu

uzirdinâðanu ar speciâlu iekârtu (3.att.) Paðreizçjais ieguves apjoms ir pavisam neliels - tikai daþi

tûkstoði kubikmetru gadâ.

Otra valsts nozîmes ìipðakmens atradne Skaistkalne - atrodas pie Latvijas dienvidu

robeþas Bauskas rajona Skaistkalnes un Bârbeles pagastu teritorijâ. To atklâja 1968. gadâ

ìeoloìes I. Mçkones vadîbâ, veicot ìipðakmens meklçðanas darbus vairâkos Latvijas rajonos. Pçc

detâlizpçtes pagâjuðâ gadsimta astoòdesmito gadu sâkumâ, atradnes krâjumus apstiprinâja

Valsts krâjumu komisija Maskavâ. Atradne izvietota pirmskvartâra nogulumu kupolveida

pacçluma malâ, kur jaunâkie augðdevona nogulumi ir noerodçti un zemkvartâra virsmâ atsedzas

Salaspils svîtas ieþi. Iecavas upe atradni sadala divâs daïâs. Tâs kopçjâ platîba ir 709,2 ha, kurâ

143,7 ha lielais detalizçti pçtîtais laukums aizòem atradnes dienvidu daïu upes kreisajâ krastâ.

Salaspils svîtas ieþu biezums atradnç svârstâs no 18,1 lîdz 26,3 m. Svîtas nogulumi

griezumâ dalâs trijâs daïâs: augðçjâ,

kurâ dominç mâlainie ieþi; vidçjâ,

ìipðakmeni saturoðajâ; un apakðçjâ,

mâlaini karbonâtiskajâ . Arî

Skaistkalnes atradnç atseviðíi slâòi

un slâòkopas ir samçrâ labi

izsekojamas visâ tâs teritorijâ un pie

izpçtes ir numurçtas (sâkot no

apakðas). Derîgais slânis sâkas ar 4.

slâòkopu un beidzas ar 7.slâòkopu,

un tâ vidçjais biezums ir 12,6 m.

Litoloìiskâ ziòâ produktîvais slânis

2. att. Salaspils ìipðakmens atradne. Kârtainâ unðíiedru ìipðakmens slâòi ar karsta procesâ izveido-juðos kriteni - alu

3. att. Ìipðakmens ieguve Salaspils atradnç, ieþusuzirdinot ar pneimatisko âmuru

15

sastâv no daþâda biezuma kârtainâ ìipða, ðíiedru ìipða, ìipðaina dolomîta, domerîta un mâla

slânîðu mijas. Vertikâlajâ griezumâ kalcija sulfâta dihidrâta saturs ir stipri mainîgs, piemçram 4.

slâòkopâ tas sasniedz 80,23-97,12 %, bet septîtajâ - svârstâs 67,56-88,97 % robeþâs. Pçc urbumu

datiem CaSO x2H O saturs atradnç mainâs no 66,61 lîdz 79,23 %, vidçji - 73,66 %. 4 2

Segkârtu atradnç veido irdeni kvartâra nogulumi (morçnas smilðmâls, smilts, mâls) un

litificçtie (cietie) 8.-10. slâòkopas ieþi - mâli ar dolomîta un domerîta starpkârtâm un vietâm arî ar

plânâm ìipðakmens kârtiòâm, kuru tomçr ir par maz, lai ieþi bûtu derîgi pârstrâdei. Kopçjais

segkârtas biezums mainâs no 8,6 lîdz 19,7 m, vidçji 15,4 m. Karsta procesu izpausmes atradnç

izpçtes gaitâ novçrotas reti, tikai vietâm zemkvartâra virsmâ un Salaspils svîtas augðdaïâ.

Skaistkalnes atradne tika pçtîta kâ izejviela cementa raþoðanai. Izpçtes dati liecina, ka

atradnes ìipðakmens derîgs arî bûvìipða raþoðanai, bet no tîrâkajiem slâòiem iegûstams

medicînas ìipsis. Ieguves apstâkïi atradnç ir samçrâ nelabvçlîgi, jo segkârtas biezums pârsniedz

derîgâs slâòkopas biezumu. Viss derîgais slânis ieguï zem pazemes ûdens lîmeòa. Ûdens

atsûknçðana no 25 m dziïa karjera un ðî ûdens paaugstinâtais sâïu saturs var izsaukt tuvâkâs

apkârtnes ekoloìiskâ lîdzsvara jûtamas izmaiòas. Kopçjais ìipðakamens krâjumu daudzums 3 3atradnç tiek lçsts 59,4 milj. m , no tâ 18,1 milj. m - valsts nozîmes atradnes daïâ.

Ìeoloìisko pçtîjumu gaitâ austrumos no Skaistkalnes atradnes atklâta vçl viena 3

ìipðakmens iegula - Skudru atradne, kurâ aplçsti 12,8 milj.m lieli novçrtçtie krâjumi lîdzîgos

ìeoloìiskos apstâkïos.

1993. gadâ tika pabeigta ìipðakmens meklçðana Rîgas rajonâ. Tâs rezultâtâ rajona

dienvidaustrumos, Sudas upes labajâ krastâ, apzinâta jauna

pirmie pçtîjumi veikti ap

1936. gadu pçc Rîgas cementa fabrikas pasûtîjuma. Vçlâkajos gados pçtîjumi turpinâti, 3

noskaidrojot ìipðakmens tîrîbu un izplatîbu, un 1950. gadâ novçrtçti 9,33 milj.m N kategorijas

krâjumu. Atradnes ìeoloìiskais griezums ir analogs Salaspils atradnei. Kopçjais iegulas biezums

sasniedz 15-20 m, bet izmantojamo ìipðakmens slâòu kopbiezums mainâs no 5,2 lîdz 15,4 m,

vidçji 8,9 m. CaSO x2H O saturs produktîvajos slâòos svârstâs no 67,6 lîdz 90,34 %. Vidçjais 4 2

segkârtas biezums atradnç ir 5,8 m. Atradnes ziemeïrietumu daïu ðíçrso Rîgas apvedceïð, tâpçc

pçc detalizçtas izpçtes sagaidâms ievçrojams krâjumu samazinâjums.

1961. gadâ Latvijas Ìeoloìijas pârvalde meklçja ìipðakmeni Ziemeïvidzemç - Dzeòu,

Gaujienas un Lîzespasta apkârtnç, kur jau pirms simts gadiem zinâtnieks K. Grçvingks bija

konstatçjis ìipðakmens klâtbûtni ieþos un vçlâk darbojâs nelielas vietçjâs nozîmes

iegula - Zvejnieku ìipðakmens atradne.

Tâs ìeoloìiskâ uzbûve ir lîdzîga citâm ìipðakmens iegulâm, tikai atðíirîbâ no tâm, ðajâ atradnç 0

ieþu slâòi veido 3-5 kritumu dienvidu-dienvidaustrumu virzienâ. Atradne sastâv no trîs

ìipðakmens slâòkopâm, kuras atdalîtas ar „tukðo” ieþu (dolomîta, mâla un domerîta)

starpkârtâm. Produktîvo slâòkopu summârais biezums vidçji ir 17 m, starpkârtu - 7,0 m.

Izslçdzot neproduktîvo ieþu starpkârtas, vidçjais CaSO x2H O saturs atradnç - 77,02 %, bet ir arî 4 2

atseviðíi 0,4-1,1 m biezi slânîði, kuros tas pârsniedz 95 %. Vidçji 14 m biezo segkârtu veido

kvartâra nogulumi un Salaspils svîtas mâlaini karbonâtiskie ieþi. Gan segkârtâ, gan ìipðakmens

iegulâ konstatçtas karsta procesu radîtas ieþu izmaiòas. Atradne var bût perspektîva detalizçtai

izpçtei.

1,5-2 km uz dienvidaustrumiem no Salaspils atradnes atrodas Saulkalnes (Rigastu)

ìipðakmens atradne ar novçrtçtiem (N kategorijas) krâjumiem, kurâ

16

akmeòlauztuves pie Vizlas muiþas, Plevnas, Tilderiem un Luikâm. Kâ parâdîja pçtîjumi,

ìipðakmens ðajâ Salaspils svîtas nogulumu izplatîbas zonâ tika sastapts tikai plânâ slânî atseviðíos 3

urbumos. Lielâkâ iegula ir Plevnas atradne ar novçrtçtajiem krâjumiem 0,71 milj.m . Pçtîtais

ìipðakmens rekomendçts izmantoðanai lauksaimniecîbâ augsnes auglîbas celðanai. Arî 1968.

gadâ atkârtotie meklçðanas darbi ðajâ apkârtnç nedeva cerçtos rezultâtus.

KAÏÍAKMENS ATRADNES

Par kaïíakmeni sauc nogulumiezi, kas sastâv no neorganiskas vai organiskas izcelsmes

kalcîta. Parastâkie piemaisîjumi ir mâla minerâli, dolomîts, kvarcs, retâk pirîts, smagie minerâli

un organiskâs vielas.

Latvijâ sastopami ordovika, silûra, devona, perma un juras periodâ veidojuðies

kaïíakmeòi. Praktiska nozîme ir tikai perma kaïíakmeòiem, kas sastopami D Kurzemç - Auces,

Saldus un Nîgrandes apkaimç un pçc vecuma atbilst perma sistçmas Naujoji Akmenes svîtai.

Perma nogulumi veidojuðies silta klimata apstâkïos seklas jûras piekrastes daïâ. Ðî jûra

pletâs uz dienvidiem un dienvidrietumiem tâlu aiz Latvijas robeþâm - tagadçjâs Lietuvas, Polijas,

Vâcijas un Dânijas teritorijâ.

Pçc dominçjoðâm litoloìiskâ sastâva îpatnîbâm perma nogulumu griezumâ var izdalît

piecas ridas - (no apakðas uz augðu):

smilðaini un mâlaini kaïíakmeòi (attiecîgi Sâtiòu un Auces rida);

zemjaini kaïíakmeòi ar porcelânveida kaïíakmeòu „kukuïiem” (Kûmu rida);

organogçnie kaïíakmeòi (Alðu rida);

dolomitizçti kaïíakmeòi un dolomîti (Pampâïu rida).

Perma griezuma pamatnç ieguï smilðaini un mâlaini kaïíakmeòi. Nogulumu izplatîbas

teritorijâ kopumâ dominç smilðaini kaïíakmeòi ar daudzâm fosîlo organismu èauliòâm(Sâtiòu

rida), bet austrumu daïâ sastopami galvenokârt mâlaini kaïíakmeòi (Auces rida). Bûtisku perma

griezuma daïu veido zemjainie kaïíakmeòi ar porcelânveida kaïíakmeòu “kukuïiem” (Kûmu

rida). Zemjainie kaïíakmeòi ir diezgan mîksti, poraini un ûdenscaurlaidîgi, satur samçrâ daudz

MgO, Fe O , P O un sârmu elementu piemaisîjumu. Porcelânveida kaïíakmeòi ir íîmiski tîrâki 2 3 2 5

un mehâniski izturîgâki. Organogçnie kaïíakmeòi sastâv no veselâm gliemeòu un foraminîferu

èauliòâm, kâ arî to detrîta. Parasti ðie kaïíakmeòi ir vâji cementçti, ûdenscaurlaidîgi un íîmiski

vistîrâkie (satur vairâk par 50 % CaO). Ðî slâòkopa nereti noslçdzas ar dçdçjumgarozu. Augðçjo

slâòkopu veido dolomitizçti kaïíakmeòi un dolomîti (Pampâïu rida), kas atradòu izpçtç

pieskaitîti segkârtai.

Bûvmateriâlu izejvielu kartç parâdîtas 6 kaïíakmens atradnes, no tâm èetras- Auce, Kûmas, 3

Kursîði un Nîgrande ir izpçtîtas detalizçti ar A kategorijas krâjumiem - 161,11 milj.m un divas -

Pampâïi un Pûteïkalns - Zirnâji - apzinâtas novçrtçðanas stadijâ. Visâm izpçtîtajâm atradnçm

papildus apzinâtas teritorijas ar novçrtçtiem krâjumiem un kopçjais N kategorijas kaïíakmens 3

krâjumu apjoms Latvijâ sasniedz 717 milj.m . Jâatzîmç, ka Saldus apkârtnç pie Mazcieceres,

Nîgrandç un pie Auces (Vîtiòos) jau pagâjuðâ gadsimta sâkumâ darbojuðies kaïíu cepïi, bet agrâk

pçtîto Cieceres un Sâtiòu-Sesiles atradòu krâjumi ir pilnîbâ izmantoti. Divas detalizçti pçtîtâs - Auces

un Kûmu - atradnes ir iekïautas valsts nozîmes atradòu skaitâ. Kaïíakmens ieguve paðreiz notiek

tikai Kûmu atradnç.

s

s

s

s

17

Latvijâ kaïíakmens galvenâ patçrçtâja ir cementa rûpniecîba, jo aptuveni 80 % no cementa

starpprodukta klinkera masas sastâda kaïíakmens. Kaïíakmeni izmanto arî metalurìijâ, stikla

raþoðanâ, pârtikas rûpniecîbâ, íîmiskajâ rûpniecîbâ, lauksaimniecîbâ un kâ izejvielu

tehnoloìisko kaïíu iegûðanai. Nozîmîgâkais kaïíakmens kvalitâtes râdîtâjs ir íîmiskais sastâvs,

mazâka nozîme ir fizikâli mehâniskajâm îpaðîbâm.

Cementa kaïíakmeòos tiek limitçts vairâku nevçlamo komponentu saturs: MgO - ne

vairâk par 1,5 % no klinkera masas, P O - ne vairâk par 0,5 %, SO lîdz 1,5 %, TiO lîdz 1,0 %, 2 5 3 2

MnO lîdz 2 %, F lîdz 0,4 %. Vçrtçjot kaïíakmens piemçrotîbu cementrûpniecîbai, tâ íîmisko

sastâvu vienmçr apskata kopâ ar atbilstoðo mâlu sastâvu. Kaïíakmeòu atbilstîbu cementa

rûpniecîbas prasîbâm var aptuveni izvçrtçt pçc sekojoðiem râdîtâjiem: CaO saturs vairâk par 40

%, MgO - mazâk par 3,4 %, P O - mazâk par 1 %, bet SO - mazâk par 1,8 %.2 5 3

Tehnoloìisko kaïíu (saistviela smilðkaïíu izstrâdâjumiem, silikâtíieìeïiem un

gâzbetonam) raþoðanai lieto tîrus (CaCO - ne mazâk par 93 %, CaO - ne mazâk par 51 %) 3

kaïíakmeòus, kas dod aktîvus un âtri veldzçjamus kaïíus. Vçlams 80-120 mm liels kaïíakmens

gabalu izmçrs un pietiekoða mehâniskâ izturîba.

Metalurìijâ kâ kuðòus izmanto kaïíakmeòus ar augstu CaO (50-52 %) un zemu (<3 %)

sâlsskâbç neðíîstoðâ atlikuma saturu. Arî ðajâ nozarç limitç gabalu izmçrus, piemçram, „Liepâjas

metalurgam” kaïíakmeni drupina lîdz gabalu izmçram 90-160 mm.

Stikla rûpniecîbâ izmanto kaïíakmeòus ar augstu (>51 %) CaO saturu un nelielu (<0,30

%) krâsojoðâ oksîda Fe O piemaisîjumu.2 3

Cukura rûpniecîbâ kaïíakmeòus izmanto cukurbieðu sulas tîrîðanai, izvirzot augstas

prasîbas derîgâ izrakteòa kvalitâtei. CaCO saturam jâsasniedz 95 %, kâ arî nav pieïaujams liels 3

sâlsskâbç neðíîstoðâ atlikuma (smilts, mâla) un MgCO piemaisîjums.3

Kaïíakmeòiem, kurus izmanto kâ minerâlo piedevu lopbarîbai, jâsatur vairâk par 85 %

CaCO , bet nevçlamo piemaisîjumu (MgCO +Fe O +Al O ) summa nedrîkst pârsniegt 5 %, kâ 3 3 2 3 2 3

arî tiek limitçts kaitîgo elementu - arsçna, svina un fluora saturs.

Augsnes kaïíoðanai izmantojami kaïíakmeòi, kuros CaCO saturs nav zemâks par 85 %, 3

neierobeþojot pârçjo komponentu saturu. Ne mâls, ne smilts augðòu kaïíoðanas materiâlos nav

uzskatâmi par kaitîgiem komponentiem.

Kaïíakmeni var izmantot arî kâ izejvielu sorbentu un reaìentu ieguvei vides aizsardzîbai

(dûmgâzu, dzeramâ ûdens un rûpniecisko notekûdeòu attîrîðanai, dûòu reìenerâcijai), kâ

pildvielu papîra un kosmçtisko lîdzekïu rûpniecîbâ.

Îss valsts nozîmes atradòu raksturojums dots 5. tabulâ.

5.tabula

Valsts nozîmes kaïíakmens atradnesValsts nozîmes kaïíakmens atradnes

IzpçtîtieA kat.

NovçrtçtieN kat.

Atradnesnosaukums

CaCO , %3

Atradnes raksturojums

Segkârta,m

Derîgâslâòkopa, m

Platîba, ha

3Krâjumi, milj. m 01.01.03

Auce

Kûmas

94

92-95

2,2-2,4

5,0-12,0

6,2-8,4

7,5-21,1

143,9

272,2

10,67 (18,5*)

35,59

63,77*

198,27*

* Krâjumi ârpus valsts nozîmes atradnes teritorijas

18

K û m u k a ï í a k m e n s

atradne atrodas Saldus rajona

divu pagastu - Novadnieku un

Kursîðu - teritorijâ, 18 km

attâlumâ no cementa raþotnes

Brocçnos, un pirmoreiz apzinâta

seðdesmito gadu sâkumâ,

cementrûpniecîbai vajadzîgâ

kaïíakmens meklçjumos Saldus

un Dobeles rajonos. 1965. gadâ

veikta atradnes priekðizpçte un

laikâ no 1973. lîdz 1975. gadam -

tâs ziemeïu daïas detâlizpçte.

Derîgo slâni atradnç veido lîdz

21 m bieza slâòkopa, kuras apakðçjâ daïâ dominç zemjaini, nestipri kaïíakmeòi ar elipsoidâlas

formas porcelânveida kaïíakmens ieslçgumiem („kukuïiem”), bet augðçjâ daïâ íîmiski tîrâki

organogçnie kaïíakmeòi (4. att.). Kûmu atradnç ieguve uzsâkta 1988. gadâ, ierîkojot karjeru A

kategorijas krâjumu laukuma austrumu daïâ, kur derîgâ slâòa biezums vidçji ir 10 m. Ieguve

organizçta trijâs, aptuveni 3 m augstâs kâplçs. No 2002. gada tâ notiek praktiski bez ieþu

spridzinâðanas, izmantojot piemçrotus lieljaudas ekskavatorus. Karjers plânâ atgâdina stadionu,

kurâ ieguve virzâs no centra uz perifçriju, segkârtas irdenos ieþus pârvietojot uz izstrâdâto daïu

(5. att.). Segkârta pârsvarâ sastâv no irdeniem kvartâra ieþiem smilts, morçnas smilðmâla un

mâlsmilts, kâ arî dolomitizçtiem kaïíakmeòiem.

Kopð 1999. gada ieguves licence pieder a/s „Brocçni”. 4/5 no iegûtâ kaïíakmens nogâdâ

4. att. Kûmu atradne. Organogçnie kaïíakmeòi un pârkrista-lizçti kaïíakmens “kukuïi” karjera sienâ

5. att. Skats uz kaïíakmens ieguves kâplçm Kûmu atradnç

19

Brocçnu cementa rûpnîcas drupinâtavâ un izlieto cementa klinkera raþoðanai, bet pârçjo masu

drupina bijuðajâ Sâtiòu karjerâ, no kurienes rupjâko frakciju (60-150 mm) izmanto metalurìijâ, 3smalkâkâs - citâs tautsaimniecîbas nozarçs. Gadâ Kûmu karjerâ iegûst 140-150 tûkst.m

kaïíakmens, kas pagaidâm pilnîbâ apmierina bûvmateriâlu raþotâju un citu lietotâju

pieprasîjumu.

Otra valsts nozîmes atradne - Auce - atrodas 3 km dienvidaustrumos no Auces, Dobeles

rajona Vîtiòu pagasta teritorijâ. Atradne pçtîta vairâkkârt, pçdçjo reizi- 1967. gadâ.

Derîgo slâni veido zemjaini kaïíakmeòi ar porcelânveida kaïíakmeòu ieslçgumiem

(Kûmu rida). Tâ apakðçjâ daïâ ieguï mâlainie kaïíakmeòi (Auces rida), kuros kalcija karbonâta

saturs vidçji ir 88,3 % bet augðdaïâ - ïoti tîri kaïíakmeòi ar vidçjo CaCO saturu - 94,03 %. Ðie ïoti 3

tîrie ieþi izmantojami cukura un stikla raþoðanâ, papîrrûpniecîbâ, kâ arî citâs nozarçs ar augstâm

prasîbâm izejvielu kvalitâtei. Kvalitatîvâkâ kaïíakmens krâjumi aprçíinâti atseviðíi un sastâda 310,67 milj.m . Slâòkopas apakðçjâs daïas kaïíakmeòi vairâk piemçroti izmantoðanai cementa

3rûpniecîbâ, augsnes kaïíoðanai, kaïíu raþoðanai. To krâjumi - 18,5 milj. m .

Dienvidrietumos no Kûmu atradnes 1983. gadâ izpçtîta vçl viena ïoti liela kaïíakmens

iegula - Kursîðu atradne, kura aizòem vairâkus kvadrât-kilometrus lielu platîbu Saldus rajona

Kursîðu un Novadnieku pagastâ. Derîgo izrakteni veido divi kaïíakmens slâòi, no kuriem

apakðçjais ir mâlainâks. Abu slâòu ieþi ir derîgi kâ karbonâtiskais komponents portlandcementa

klinkera raþoðanai, jo to íîmiskais sastâvs atbilst jau aprakstîtajâm cementrûpniecîbas prasîbâm. 3

Izpçtîto (A kategorijas) krâjumu apjoms ir 113,2 milj.m , bet novçrtçto (N kategorijas) - 381,7 3milj. m . Kursîðu atradni var uzskatît par izejvielu rezervi cementa raþoðanai tâlâkâ nâkotnç, kad

Kûmu atradne bûs izstrâdâta. Pampâïu un Pûteïkalna-Zirnâju atradnçs novçrtçtie krâjumi apzinâti

tikai ar retu urbumu tîklu, bet to ìeoloìiskâ uzbûve maz atðíiras no jau raksturotajâm atradnçm.

Saldus rajona Nîgrandes pagastâ Ventas labajâ krastâ atrodas Nîgrandes kaïíakmens

atradne, kas 1965. gadâ izpçtîta kâ dedzinâto kaïíu, stikla un papîra raþoðanas izejviela. Lîdz

1993. gadam pie Alðiem darbojâs kaïíu ceplis, kurâ no Nîgrandes atradnes kaïíakmeòiem raþoja

labas kvalitâtes gaiskaïíus. Zemes dzîlçs vçl ir palikusi daïa izpçtîto krâjumu, bet tie atrodas upes

krasta aizsargjoslâ. Attâlinoties no upes, krasi pieaug segkârtas biezums, tâpçc kaïíakmens

ieguve ðeit, visticamâk, netiks atjaunota.

SALDÛDENS KAÏÍIEÞU UN ÐÛNAKMENS ATRADNES

Latvijas teritorijâ samçrâ bieþi sastopami pçc leduslaikmeta - holocçna - karbonâtu

nogulumi: saldûdens kaïíieþi kâ irdenâ, tâ saistîtâ veidâ. Stipri saistîtu kaïíiezi visbieþâk atpazîst

ar nosaukumu „ðûnakmens”. Kâ bûvmateriâlu izejvielu saldûdens kaïíieþus vairâk izmantoja

pagâjuðâ gadsimta sâkumâ. Pçc pirmâ pasaules kara no irdenajiem Siguldas, Smârdes un Salaspils

apkârtnes kaïíieþiem Rîgas portlandcementa fabrikâ raþoja cementu. Apdedzinot un veldzçjot

mçreni saistîjuðos kaïíieþus, vairâkâs vietâs Latvijâ ieguva baltkaïíus sienu un griestu

balsinâðanai, kâ arî raþoja krîtu. Visplaðâk bûvniecîbâ pielietoja ðûnakmeni - kâ bûvakmeni un kâ

çku apdares materiâlu. No ðûnakmens izveidots Rîgas Brâïu kapu ansamblis, kalti pieminekïi

dzejniekiem Andrejam Pumpuram un Eduardam Veidenbaumam, Latvijas neatkarîbas cîòu

dalîbniekiem u. c.

Saldûdens kaïíieþi un ðûnakmens ir lokâlas izplatîbas ieþi, kas ieguï nelielâ dziïumâ - tos

sedz tikai augsne vai daþâda biezuma kûdras kârta. Ðie ieþi veidojuðies kâ avotu un purvu

20

nogulumi vietâs, kur pazemes ûdeòi bijuði piesâtinâti ar kalcija bikarbonâtu. Laika gaitâ

izgulsnçtâ karbonâtu masa ir nevienmçrîgi pârkristalizçta un sacementçta, bet daudzviet arî

saglabâjusi irdenu miltveida konsistenci. Bez karbonâtu masas ðie ieþi satur lielâku vai mazâku

daudzumu mâla, smilts un organisko vielu piemaisîjumu. To daudzums ietekmç saldûdens

kaïíieþu íîmisko sastâvu. Daþâdâs atradnçs saldûdens kaïíieþos CaCO vidçjaissaturs mainâs no 3

40,2 lîdz 97,7 %, MgO - 0,5-2,2 %, SiO - 0,1-26,0 %. Nereti ieþos ir paaugstinâts dzelzs oksîdu, 2

ìipða un fluora saturs.

Latvijâ ir vairâki simti izpçtîtu saldûdens kaïíieþu atradòu, bet ðûnakmens sastopams tikai

daþâs. Kâ viegli apstrâdâjams bûvmateriâls ðûnakmens lielâkajâ daïâ atradòu ir izlauzts pilnîgi.

Atseviðíâs agrâkajâs ieguves vietâs tas veido klinðainus atsegumus, kas tagad ir îpaði

aizsargâjamas dabas teritorijas (Lîbânu - Jaunzemju atsegums Cçsu rajonâ - ìeoloìiskais un

ìeomorfoloìiskais piemineklis, Íauíu kalns Tukuma rajonâ - vietçjas nozîmes dabas

piemineklis).

Bûvmateriâlu izejvielu kartç iezîmçtas tikai tâs atradnes, kurâs vçl ir saglabâjuðies kaut

nelieli ðûnakmens krâjumi: Pellâju-Radzîðu atradne Bauskas rajonâ, Baiþkalna Kurmju atradne Cçsu

rajonâ, Jaunzemju-Pullçnu un Lielbarìu atradnes Rîgas rajonâ.

Pellâju - Radzîðu atradnç ðûnakmens ieguï aptuveni pusmetru biezâ slânî starp irdeniem un

vidçji saistîtiem saldûdens kaïíieþiem. Tas ir dzeltenîgi pelçkâ krâsâ, ciets un vidçji ciets, stipri

porains ar labi redzamâm sûnu un niedru inkrustâcijâm. Pçc 1970.gada izpçtes datiem 3

ðûnakmens ûdens uzsûce svârstâs no 4 lîdz 22 %, vidçjais blîvums ir 1,7-2,2 t/m . Tikpat mainîga

ir tâ spiedes pretestîba, kas svârstâs no 6 lîdz 48 MPa. Ðûnakmens ir gabalains, reti sastopami par 3 0,001 m lielâki bluíi. No 2002. gada Pellâju-Radzîðu atradnes ðûnakmeni izmanto z/s „Sutras” kâ

dekoratîvu akmeni kamînu, interjeru un çku ârçjai apdarei. Mazâk blîvie ðûnakmens gabali tiek

izlietoti kâ dekoratîvs materiâls parku un dârzu ierîkoðanai. Ðûnakmens krâjumi atradnç nav lieli - 3atbilstoði N kategorijai tur novçrtçti 0,98 tûkst.m .

Baiþkalna Kurmju atradnç ðûnakmens neveido vienlaidu slâni, bet ieguï atseviðíu saliòu vai

tikai gabalu veidâ starp irdeniem saldûdens kaïíieþiem. 1997. gada ðûnakmens meklçjumi Rîgas 3

Brâïu kapu restaurâcijas vajadzîbâm parâdîja, ka atradnç izpçtîtie 14,0 tûkst.m ðûnakmens

krâjumi sastâv no stipri atðíirîgas kvalitâtes akmens. Cietais ðûnakmens atradnç ir praktiski

izlauzts jau tad, kad to ieguva Raiòa kapa pieminekïa kolonâdes izbûvei. No zemes dzîlçm 3

eksperimentâlâ ieguvç 1997. gadâ izceltie 20 m ðûnakmens bija ar stipri neviendabîgu struktûru

un ïoti daþâdu cementâcijas pakâpi. Lielâkai daïai paraugu akmens porainîba sasniedza 40-50 %,

un tas izrâdîjâs mehâniski neizturîgs. Ðâds materiâls nav izmantojams ne bûvniecîbâ, ne

restaurâcijai, to varçtu lietot tikai dârzu un parku labiekârtoðanai.

Jaunzemju-Pullçnu atradne Allaþu pagastâ bija lielâkâ ðûnakmens iegula Latvijâ. No ðejienes 3

izlauzts 2000 m ðûnakmens Rîgas Brâïu kapu izbûvei. Te òemts akmens arî vairâku citu

pieminekïu un piemiòas vietu veidoðanai. Diemþçl, arî ðajâ atradnç viss labâkais akmens ir

izmantots un bijusî lauztuves vieta nolîdzinâta. Zemes dzîlçs vçl atlikuði daþi iegulas atzari ar

pavisam nelieliem krâjumiem. Palikuðâ ðûnakmens kvalitâte ir zema, tas ir stipri porains, nereti

stipri dzelþots. Tikpat niecîgi un zemas kvalitâtes ðûnakmens relikti saglabâjuðies daþus

kilometrus attâlajâ Lielbarìu atradnç.

Latvijas ðûnakmens iegulu revîzija apliecinâja, ka nav iespçjams atrast pat nelielu

21

daudzumu kvalitatîva ðûnakmens restaurâcijas vajadzîbâm.

Irdenie saldûdens kaïíieþi mûsdienâs kâ bûvmateriâlu izejviela nav aktuâla, un to atradnes

ðajâ kartç netiek iezîmçtas.

DOLOMÎTA ATRADNES

Viens no Latvijâ izplatîtâkajiem pirmskvartâra nogulumieþiem ir dolomîts un to bieþi

izmanto kâ bûvmateriâlu vai bûvmateriâlu izejvielu. Visbiezâkie dolomîta slâòi izveidojuðies

devona periodâ, kad mûsu zemes teritoriju vairâkkârt klâja jûra. Jûrâ izgulsnçjâs karbonâtiskas

nogulas, kuras bagâtinoties ar magnija sâïiem, laika gaitâ pârveidojâs par dolomîtu. Dabâ

dolomîts sastâv galvenokârt no tâ paða nosaukuma minerâla /CaMg(CO ) / un satur lie-lâku vai 3 2

mazâku daudzumu piemaisîjumu - smilti, mâlu, dzelzs oksîdu, kaïíakmeni, ìipsi un organiskâs

vielas. Tautâ dolomîtu sauc arî par plienakmeni, radzi, un lîdz pat 19. gadsimta vidum aprakstos

kïûdaini to dçvçja par kaïíakmeni.

Latvijâ dolomîtu iegûst tur, kur zem plânas kvartâra segas ieguï augðdevona Pïaviòu,

Daugavas vai Stipinu svîtas nogulumi. Ðâdi dolomîta izplatîbas apvidi koncentrçti Latvijas

centrâlajâ un austrumu daïâ, kur arî apzinâts vairums atradòu un izpçtîtas krâjumiem bagâtâkâs

iegulas. Kurzemes pusç dolomîti pârsvarâ ieguï lielâ dziïumâ, to kvalitâti pazemina daþâdi

piemaisîjumi, tâpçc ðeit dolomîta atradòu ir maz.

Kartç parâdîta 81 dolomîta atradne ar kopçjiem izpçtîtajiem (A kategorija) krâjumiem: 3 3

367,04 milj. m un novçrtçtajiem (N kategorija) 1204,07 milj. m . Septiòas lielâkâs detâlizpçtîtâs

atradnes - Aiviekstes kreisais krasts, Birþi-Pûteïi, Dârzciems, Iecava, Kranciems, Pçrtnieki un Turkalne -

iekïautas valsts nozîmes atradòu sarakstâ.

Visâs atradnçs dolomîts ieguï slâòos, kurus saðíeï biezâks vai retâks dabisko plaisu tîkls (6.

att.). Dolomîtu slâòkopa parasti satur arî mâla,

slâòkopas biezums atradnçs ir ïoti atðíirîgs, no daþiem metriem

Liepienu (1,8 m) un Gulbju atradnç (5.0 m) lîdz vairâkiem desmitiem metru Degïevas (25,7 m) un

Salenieku atradnç (27,1 m). Biezâkie dolomîta slâòi konstatçti Latvijas austrumu daïâ izpçtîtajâs

atradnçs.

Daþâdâs atradnçs dolomîti vizuâli atðíiras pçc krâsas, struktûras, virsmas faktûras, kâ arî

pçc íîmiskâ sastâva un fizikâli mehâniskajâm îpaðîbâm. Ðo îpaðîbu kopums nosaka dolomîta

izmantoðanas iespçjas. Kâ bûvmateriâlu izejviela dolomîts pârsvarâ tiek mehâniski apstrâdâts

(spridzinâts, plçsts, drupinâts), retâk pielieto termisko apstrâdi - apdedzinâðanu daþâdâs

temperatûrâs.

No dabîga, tikai mehâniski apstrâdâta, dolomîta raþo plaðu bûvprodukcijas klâstu:

·dolomîta ðíembas (drupinâts dolomîts) - pildvielu betonam, bituminizçtiem

maisîjumiem, ceïu un laukumu izbûvei;

·bûvakmeòus (plçsts dolomîts) çku pamatiem, sienâm, molu bûvei, pieminekïiem un to

restaurâcijai, noþogojumu un dekoratîvu ainavas elementu veidoðanai;

·apdares plâksnes (zâìçts dolomîts ar neapstrâdâtu, frçzçtu, slîpçtu vai pulçtu virsmu);

·drupinâtu dolomîtu ar atbilstoðu íîmisko sastâvu gabalu vai ðíembu veidâ, kâ sastâvdaïu

domerîta, retâk ìipðakmens vai smilðakmens

starpslâòus un lçcas. Derîgâs

s

s

s

s

22

stikla, celulozes vai minerâlvates raþoðanai, kâ

kusni metâla kausçðanai, kâ ugunsturîgu materiâlu

kausçjamo krâðòu remontam;

·dolomîta smiltis (no drupinâðanas atsijâm)

bûvdarbiem, smilðu strûklâm un nelielas stiprîbas

betona bloku izgatavoðanai;

dolomîtmiltus (malts dolomîts) kâ minerâlo

aizpildîtâju asfaltbetonâ un lauksaimniecîbai.

Pçc termiskâs apstrâdes dolomîtu izmanto:

·bûvkaïíiem (neveldzçtiem un hidrauliskiem

dolomîtkaïíiem);

·dolomîtkeramikai;

·siltumizolâcijas materiâliem (kaustiskam

dolomîtam, fibrolîta un ksilolîta plâksnçm);

· m e t a l u r ì i j a i u n u g u n s t u r î g i e m

monolîtizstrâdâjumiem;

·româncementam (mâlainu dolomîtu un

domerîtu).

Dolomîta ieguvei un izmantoðanai Latvijâ ir

vairâkus gadsimtus ilga vçsture. Senâkais dolomîta

pielietoðanas veids bija pilskalnu nostiprinâðanai un

bruòinieku akmens piïu bûvei. 19. un 20. gadsimta mijâ no

dolomîta raþoja galvenokârt daþâdus termiski apstrâdâtus

materiâlus. Pïaviòu apkârtnç darbojâs 10 stâvcepïi, kuros, 0

apdedzinot akmeni lîdz 1600 C, ieguva ugunsturîgu

materiâlu (saíepdolomîtu). Ar to apgâdâja Krievijas

lielâkâs tçrauda kausçðanas fabrikas. Rîgâ lîdz 1942.

gadam, bet Slokâ lîdz 1963. gadam no dolomîta un

domerîta raþoja româncementu. Seðdesmito gadu sâkumâ

dolomîtu Latvijâ ieguva 14 atradnçs, un deviòas no tâm

apgâdâja rajonu rûpkombinâtu kaïíu dedzinâtavas.

Pçdçjâs desmitgadçs dolomîtu galvenokârt izmanto

ðíembu raþoðanai. Ðobrîd tikai Kranciema atradnes

dolomîtu lieto bûvkaïíu raþoðanai (SIA „Saulkalne S”).

Paredzçtais akmens materiâla pielietojums zinâmâ

mçrâ ietekmç atradnes izpçtes raksturu. Ja atradni pçta

ðíembu raþoðanai, tad galvenâ uzmanîba tiek pievçrsta

dolomîta mehâniskajai izturîbai; ja dolomîta termiskai

pârstrâdei - tad lielâka nozîme ir tâ íîmiskajam sastâvam; ja

bûvniecîbai un apdares materiâliem - tad bez mehâniskâs

izturîbas svarîga ir dolomîta viengabalainîba un vizuâlais

izskats. Vairâkas, sâkotnçji dolomîta termiskai pârstrâdei

s

s

s

s

s

s

s

6. att. Dolomîta slâòkopa a)Tur-kalnes, b) Kalnciema II, c)Kran-ciema atradnç

23

pçtîtas atradnes vçlâkos gados pârvçrtçtas, un sekmîgi izmantotas ðíembu raþoðanai (Pçrtnieki,

Saikava u.c. atradnes).

Pçtîjumi atradnçs liecina, ka tîrs dolomîts bez piemaisîjumiem ir mehâniski izturîgâks,

tomçr akmens stiprîbu ietekmç arî tajâ notikuðie pârkristalizâcijas procesi. Dolomîta

raksturoðanai pielieto daþâdas klasifikâcijas. Pçc vairâku îpaðîbu kopuma dolomîtus iedala èetros

litoloìiski rûpnieciskos tipos:

augstas izturîbas kvarcîtveida dolomîts tumði pelçkâ krâsâ, no kura iegûst îpaði mehâniski

izturîgas (1200., 1000. stiprîbas klase) ðíembas;

izturîgs marmorveida dolomîts ar viendabîgu vai kavernozu tekstûru, daþâdos pelçcîgos

vai sârtos toòos (800., 600. stiprîbas klases ðíembas);

vidçji izturîgs, porains dolomîts, parasti gaiðos toòos (600., 400. stiprîbas ðíembas);

zemas mehâniskâs izturîbas dolomîts, nereti ar sîku slâòojumu, kam svaigs lûzums

atgâdina zemes piku. Ðâdos dolomîtos ir paaugstinâts mâlaino daïiòu saturs, un tie pie

neliela trieciena sabirst (300. stiprîbas ðíembas).

Lielâkajâ daïâ atradòu slâòkopas sastâv no daþâda biezuma vairâku tipu dolomîta slâòiem.

Ðíembu raþoðanai vispiemçrotâkais ir pirmâ un otrâ tipa dolomîts, bet to selektîva ieguve nekur

nenotiek. Tâ kâ pirms ieguves dolomîtu uzirdina spridzinot, tad pârstrâdç nonâk visa ieþu masa,

arî nestiprie un mâlainie starpkârtu ieþi. Lai tie mazâk ietekmçtu produkcijas kvalitâti, pielieto

vairâkkârtçju ieþu masas drupinâðanu un ðíiroðanu, tad mehâniski neizturîgie produkti nonâk

atsijâs. Mâla un putekïu daïiòas no ðíembâm atdala mazgâjot ar ûdens strûklu.

Ðíembu raþoðanai nav piemçrots to atradòu materiâls, kurâs pârsvarâ izplatîts treðâ un

ceturtâ tipa dolomîts (Airîtes, Elstes, Liepçni, Pullçni, Renda).

Apdares materiâlam vispiemçrotâkais ir otrâ tipa dolomîts, jo tas visbieþâk sastopams

mazplaisainu slâòu veidâ. Izòçmums ir Birþu-Pûteïu atradnes pârkristalizçtie dolomîti, kuri,

bûdami ïoti izturîgi, vienlaicîgi ir arî neparasti monolîti. Kranciema un Iecavas atradnçs sastopams

sârtas un violetas nokrâsas dolomîts, kas izraisa îpaðu interesi kâ dekoratîvs akmens. No

Kranciema atradnes dolomîta raþo daudzveidîgu produkciju: atlasa dekoratîvo akmeni

bûvniecîbai, dedzina bûvkaïíus, gatavo dolomîta smilti un maï aizpildîtâju asfaltbetoniem.

Svarîgâkie dolomîta kvalitatîvo îpaðîbu vidçjie râdîtâji valsts nozîmes atradnçs apkopoti 6.

tabulâ:

6.tabula

Dolomîta kvalitâte valsts nozîmes atradnçs

s

s

s

s

Atradnesnosaukums

Íîmiskais sastâvs, %

CaO MgO SiO2FeO+Fe O2 3

Fizikâli mehâniskâs îpaðîbas

Tilpum-3masa, t/m

Porainîba,%

Stiprîba,Mpa

29,7 20,2 2,6 1,4 2,56 9,7 100

20,2 4,4 0,7 2,66 6,0 11028,8

28,6 19,6 - - 2,61 8,2 90

28,9 20,4 3,0 0,8 2,41 15,4 6028,7 19,8 4,0 0,5 2,42 14,8 70

29,2 20,3 2,4 0,4 2,56 12,8 6028,8 19,7 4,5 0,5 2,55 11,2 70

Aiviekste -kreisais krasts

Birþi-Pûteïi

Dârzciems

IecavaKranciemsPçrtniekiTurkalne

24

Galveno komponentu kalcija un magnija oksîdu - saturs produktîvajâ slâòkopâ ir samçrâ

nemainîgs. Tâpat augsts ir dzelzs oksîdu saturs, kas mazina iespçju izmantot vietçjo dolomîtu

stikla rûpniecîbâ, kur tâ piedeva palielina stikla izturîbu un aizkavç kristalizâcijas procesu.

Vismazâk ar dzelzs savienojumiem piesâròots dolomîts sastopams Aiviekstes un Pçrtnieku

atradnç. Pârdrupinâtu un mazgâtu Aiviekstes kreisâ krasta atradnes dolomîtu izmanto a/s

„Grîziòkalns” krâsainâ pudeïu stikla raþoðanai.

Stiprîbas ziòâ visizturîgâkie ir dolomîti Birþu-Pûteïu un Aiviekstes kreisâ krasta atradnçs, jo

tur produktîvajâ slâòkopâ dominç tumði pelçks pârkristalizçts kvarcît- un marmorveida iezis. Tas

ir mazâk porains, bet ar lielâku tilpummasu un stiprîbu >100 MPa.

Nozîmîgâkie atradnes raksturojoðie parametri apkopoti 7. tabulâ:

7. tabula

Valsts nozîmes dolomîta atradnes

IzpçtîtieA kat.

NovçrtçtieN kat.

Atradnesnosaukums

Atradnes raksturojums

Segkârta,m

Derîgâslâòkopa, m

Platîba, ha

3 Krâjumi, milj. m 01.01.03

1,3-13,9 3,1-13,7 201,0 11,65 075,33*Aiviekste-kreisais krastsBirþi-Pûteïi

Dârzciems

IecavaKranciemsPçrtniekiTurkalne

0,5-11,7 2,3-14,4 310,8 38,64 -

1,8-8,3 0,8-11,5 151,0 15,01 34,47*

2,9-8,2 4,1-12,5 123,7 1,26 6,490-7,4 0,5-7,4 131,4 5,34 3,86*

0,2-6,3 6,2-17,9 124,5 19,93 28,41*

1,8-10,1 2,9-15,1 147,8 10,67 15,69*

* krâjumi ârpus valsts nozîmes atradnes teritorijas

Lielâkâ dolomîta atradne Latvijâ ir 1974. gadâ izpçtîtâ Aiviekstes atradne. Tâs teritoriju

Aiviekstes upe sadala divâs daïâs. Paðreiz tâs ir divas atseviðías atradnes. Valsts nozîmes ir

Aiviekstes kreisâ krasta atradnes izpçtîtâ daïa, kas aizòem 201 ha lielu platîbu Jçkabpils rajona

Varieðu pagastâ. Tâs produktîvo slâòkopu veido samçrâ viendabîgs Daugavas svîtas dolomîta

slânis. Atradni izmanto no 1990. gada, bet 1997. gadâ zemes dzîïu izmantoðanas licenci uz 25

gadiem saòçma firma - SIA „Pïaviòu DM”, kura jau vairâkus gadus ir lielâkais dolomîta ðíembu

raþoðanas uzòçmums valstî. Ðíembu raþotne atrodas Pïaviòâs, aptuveni 18 km attâlumâ no

atradnes. Tâ ir bijusî Pïaviòu dolomîta ðíembu rûpnîca. Uzòçmums raþo frakcionçtas ðíembas

un ðíembu maisîjumus. Vispieprasîtâkâ produkcija ir betona un asfaltbetona minerâlâ pildviela -

izometriskas formas ðíembas, kuras iegûst vairâk pakâpju drupinâðanas un mazgâðanas

rezultâtâ. Pçdçjâ laikâ tirgus pieprasîjums pçc ðíembâm ir nostabilizçjies, un Aiviekstes kreisâ 3 krasta atradnç iegûst aptuveni 250 tûkst.m dolomîta gadâ. Pie ðâda ieguves apjoma izpçtîtie

3 11,65 milj. m dolomîta krâjumi ir pietiekoða rezerve vairâkiem gadu desmitiem. Tâlâkâ

perspektîvâ iespçjama arî novçrtçto krâjumu teritorijas izpçte(7. att.).

Ar izpçtîtajiem krâjumiem bagâtâkâ ir Birþu - Pûteïu valsts nozîmes atradne Jçkabpils

rajonâ. Pagâjuðâ gadsimta astoòdesmitajos gados tur bija lielâkais ðíembu raþoðanas centrs. 3 Pûteïu karjerâ ik gadus ieguva aptuveni 1 milj.m dolomîta, kuru pa speciâli izbûvçtu dzelzceïu

piegâdâja 15 km attâlajam Jçkabpils bûvmateriâlu raþoðanas kombinâtam. Ieguvi apgrûtinâja

senâ karsta kritenes (daþâda lieluma ðahtveida iegruvumi ar stâvâm malâm), kas atradnes

25

8. att. Dolomîta bluíi Birþu - Pûteïu atradnes karjerâ pirms tâ applûðanas

teritorijâ aizòem ~ 9 % no

k râ jumu ap joma . K ar s t a

veidojumi raduðies, dolomîtam

ðíîstot pazemes ûdeòos un

tukðumiem aizpildoties ar

mâ l i em, i rden iem smi l ð -

akmeòiem, dolomîtmiltiem,

ðíembâm. Karsta kritençs

vietâm novçrojama arî bagâtîga

dzelzs hidroksîda uzkrâðanâs.

Atradnes produktîvâ slâníopa

sastâv no pelçcîgiem, ïoti cie-

t i e m , p â r k r i s t a l i z ç t i e m

dolomîtiem ar kavernozu tekstûru, kuri ir ne vien augstvçrtîga izejviela ðíembu raþoðanai, bet, kâ

parâdîja eksperimenti, arî labs bûvakmens un potenciâls izejmateriâls apdares plâkðòu

izgatavoðanai. No ðî akmens iespçjams izzâìçt ïoti precîzas detaïas. Diemþçl ieguves darbi

atradnç kopð 1995. gada pârtraukti un infrastruktûra iznîcinâta, lai gan tajâ vçl joprojâm 3

neizmantoti 38,8 milj. m krâjumu (8. att.). Ìeoloìisko meklçðanas darbu rezultâtâ 3 ziemeïaustrumos no atradnes atklâta jauna iegula - Birþu II dolomîta atradne ar 22,5 milj. m

krâjumu.

Ziemeïvidzemes reìionâ izpçtîtâ Dârzciema atradne ir vienîgâ Latvijâ, kurâ paðlaik iegûst

Pïaviòu svîtas dolomîtu. Tâs aptuveni 10 m biezo produktîvo slâni veido trîs slâòkopas: augðçjâ -

no tumði pelçka, ïoti plaisaina dolomîta, vidçjâ - no samçrâ mazplaisaina dolomîta gaiði pelçcîgos

toòos un apakðçjâ - atkal no plaisaina dolomîta. Slâòkopas pamatnç ieguï stipri kavernozs

zaïganpelçks dolomîts ar rûsganiem dzelzs hidroksîda satecçjumiem. Pçc dekoratîvajâm un

tehnoloìiskajâm îpaðîbâm vidçjâs slâòkopas dolomîti derîgi apdares plâkðòu izgatavoðanai. 2 Atradnes izpçtes laikâ no viena kubikmetra ieþa ieguva 8,4 m plâkðòu 3 cm biezumâ. Ðo

dolomîtu zâìçta virsma, pateicoties krâsainam lâsojumam, ir ïoti dekoratîva, bet slîpçta un pulçta 3

tâ atgâdina marmoru. Izpçtes rezultâtâ atradnç aplçsts 7,7 milj. m apdares dolomîta

krâjumu. Augðçjâs un

apakðçjâs slâòkopas dolo-

mîti, savukârt, derîgi

ðíembu, dolomîtmiltu un

bûvkaïíu raþoðanai. No

septiòdesmito gadu sâku-

ma atradni izmanto

Alûksnes rajona ceïu

bûvçtâji, tagad VAS „Vid-

zemes ceïi”, kuras 40-50 3

tûkst. m gada ieguve, no-

droðina pieprasîjumu pçc

ðíembâm visâ reìionâ.

Latvijas dienvidu

Dârzciema

7. att. Dolomîta ieguve Aiviekstes kreisâ krasta atradnç

26

reìiona un daïçji arî Rîgas pieprasîjumu pçc ðíembâm apmierina Iecavas dolomîta atradne, kas

atrodas Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta teritorijâ. Derîgâ slâòkopa - augðdevona Stipinu svîtas

dolomîti - atradnç sastâv no 5 daþâdas nokrâsas slâòiem. Slâòkopas augðdaïâ, tikai sinklinâlo

ielieèu robeþâs, ieguï tumði sârts dolomîts, kas ir mehâniski izturîgs un pçc attiecîgas apstrâdes

iegûst ïoti dekoratîvu izskatu. 20. gadsimta septiòdesmitajos gados, atradnes izpçtes laikâ,

Iecavas sârto dolomîtu novçrtçja speciâlizçtâ bûvmateriâlu izpçtes institûtâ Toljati, Krievijâ. To

atzina par apdarei piemçrotu materiâlu, kurð mûsu klimatâ izturçs vismaz 200 gadus. 3 2 Eksperimentâlâ ceïâ no 1 m sârtâ dolomîta ieguva 9,9 m apdares plâkðòu 3 cm biezumâ. Sârtâ

dolomîta slânis ir tikai aptuveni 2 m biezs, bet zem tâ ieguï violeti pelçcîgas krâsas akmens, arî

dekoratîvs, bet stipri kavernozs. Apakðçjos slâòos dolomîts ir nedaudz mâlains un mazâk stiprs. 3 3Izpçtes laikâ tika aplçsts 165,4 tûkst. m izpçtîto un 203,0 tûkst. m novçrtçto apdares dolomîta

krâjumu. 1985. gada atradnç ierîkoja Akmenscûciòu karjeru, kura izstrâdâtajâ daïâ tagad 3 izvietota VAS „Centrâlâ reìiona ceïi” ðíembu raþotne. Gadâ iegûst un pârstrâdâ 50-70 tûkst. m

dolomîta. Ja bûtu pieprasîjums, tad pçc ieþu spridzinâðanas karjerâ iespçjams dekoratîvâko

akmeni atlasît bûvniecîbai.

Kranciema dolomîta atradne, kas no Ogres atrodas 6 km attâlumâ, izpçtîta 1970. gadâ, lai

pçc Rîgas HES uzcelðanas nodroðinâtu ar izejvielu Saulkalnes bûvkaïíu raþotni. Atradnes

derîgâs slâòíopas griezums ir tipisks Daugavas svîtai pamatnç ieguï mâlaini, mazâk izturîgi

dolomîti, virs tiem izturîgi, viendabîgi, mazplaisaini dolomîti, tad neliela domerîta vai mâlu

starpkârta un griezumu vainago neviendabîgas struktûras kavernozi, bet mehâniski izturîgi

dolomîti. Kranciema atradnes zemes dzîïu izmantoðanas licenci lîdz 2011. gadam ir saòçmusi 3

raþoðanas komercfirma ”Saulkalne S”. Firma gadâ iegûst 50-60 tûkst. m dolomîta un raþo

daudzveidîgu produkciju. Mazplaisaino sârto un dzeltenîgo marmorveida dolomîtu, diezgan

plaði pielieto kâ dekoratîvu bûvakmeni. Kranciema atradnes dolomîtu izmantoja Kongresa nama

apdarei Rîgâ. Vairâki dekoratîvâ dolomîta slâòi konstatçti mazpçtîtajâ atradnes austrumu daïâ,

lîdz ar to tai pieðíirts valsts nozîmes statuss. Jâatzîmç, ka ieguvi atradnç vietâm apgrûtina karsta

kritenes, kas vairâk vai mazâk raksturîgas visâm Daugavas svîtas dolomîta atradnçm.

Pçrtnieku dolomîta atradne ir lielâkâ izpçtîtâ iegula Latvijas austrumu daïâ, kur

Austrumlatvijas zemienes robeþâs Daugavas svîtas nogulumi ieguï nelielâ dziïumâ. Atradne

atrodas 20 km uz rietumiem no Rçzeknes, Rçzeknes upes kreisajâ krastâ. Ðajâ apkârtnç jau 19. gs.

vidû ieguva dolomîtu kaïíu dedzinâðanai. Pçrtnieku atradne pçtîta vairâkkârt, pçdçjo reizi 1993.

gadâ, kad papildizpçtes rezultâti ïâva precizçt tâs krâjumus. Atradnes derîgais slânis ir ciets,

mehâniski izturîgs dolomîts. Tâ vidçjais biezums 18 m, bet maksimâlais sasniedz 27 m. Pagâjuðâ

gadsimta astoòdesmitajos gados atradni ðíembu raþoðanai intensîvi izmantoja Autoceïu

ministrijas Ceïu bûves materiâlu kombinâts, bet 1992. gadâ darbi tika pârtraukti un karjers slçgts. 3

Atradnç vçl atlicis ievçrojams krâjumu daudzums - 19,9 milj. m izpçtîto, tâs perifçrijâ - 28,4 milj. 3m novçrtçto krâjumu.

Aptuveni 40 km attâlumâ no Rîgas, Ropaþu pagasta teritorijâ atrodas pagâjuðâ gadsimta

astoòdesmito gadu sâkumâ pçtîtâ Turkalnes atradne. Atradnes produktîvo slâni veido

Daugavas svîtas dolomîti. To vidçjais biezums 8 m, bet austrumu spârnâ tas sasniedz 15 m.

Atradnç atklâts ievçrojams daudzums karsta kriteòu. Izmantojot ìeofizikâlâs metodes, noteikta

kriteòu izplatîba, izmçri un konfigurâcija. Atradni saskaòâ ar zemes dzîïu izmantoðanas licenci

Iecavas

Kranciema

27

9. att. Dolomîta ðíembu ðíiroðanas lînija Turkalnes atradnç

3 apsaimnieko a/s „Siguldas bûvmeistars”, gadâ iegûstot vairâk par 200 tûkst. m izejvielu ðíembu

raþoðanai. Atradnç darbojas pârvietojamâ drupinâðanas-ðíiroðanas iekârta. Uzòçmums raþo

frakcionçtas 800. izturîbas klases ðíembas un daïu produkcijas mazgâ (9. att.).

Jâatzîmç, ka visâs atradnçs dolomîta slâòkopas ieguï zem pazemes ûdens lîmeòa, un

ieguve notiek ar ûdens novadîðanas sistçmu palîdzîbu. Vislabvçlî-gâkie hidroìeoloìiskie apstâkïi

ir Dârzciema atradnç, kur ierîkotais karjers tiek nosusinâts, paðteces ceïâ novadot ûdeni

Mârtiòupes dziïajâ ielejâ. Vislielâkais ûdens daudzums jânovada Aiviekstes kreisâ krasta atradnç.

Bez valsts nozîmes atradnçm paðreiz dolomîtu iegûst vçl èetrâs atradnçs: Kalnciema II 3 3 atradnç SIA „Gneiss” - aptuveni 60 tûkst. m gadâ, Gaitiòu atradnç SIA „A.C.B.” - 30-45 tûkst. m

3gadâ, atradnç Mentes SIA „Ceïdaris” - 20-30 tûkst. m , Gulbju atradnç SIA „Iecavas gulbis” -10-

315 tûkst. m .

Savdabîgs pçc sastâva un uzbûves ir dolomîtsmilðakmens vai smilðdolomîta slânis(tâ

sastâvâ abi komponenti ir attiecîbâ 1:1), kas atsedzas Ogres upes krastos pie Rembates. Ðeit arî

izpçtîta Rembates atradne. To veido pelçcîgi iesarkans, rupjplâtòains, samçrâ izturîgs Ogres svîtas

iezis. Savulaik tuvâkajâ apkaimç to plaði pielietoja çku bûvei, izgatavoja kolonnas pie Mâkslas

akadçmijas ieejas, bet trîsdesmitajos gados izzâìçja plâksnes toreizçjai jaunceltajai Finansu

ministrijas çkas ârsienu apdarei. Diemþçl lielâkâ daïa atradnç izpçtîto krâjumu atrodas Ogres

upes aizsargjoslâ.

Ievçrojamais izpçtîto atradòu skaits ïauj tautsaimniecîbâ plaðâk izmantot dolomîtu, tomçr

pagaidâm ieguves apjomu nosaka tirgus pieprasîjums, galvenokârt pçc ðíembu materiâla. Ir

vçrojama tendence augt pieprasîjumam pçc augstâkas kvalitâtes ðíembâm - mazgâtâm,

uzlabotas formas, ar stiprîbas klasi 800 un augstâku. Tas prasa raþoðanâ ieguldît papildus

lîdzekïus, lîdz ar to produkcija tiek padarîta konkurçtspçjîgâka. Paplaðinoties individuâlajam

bûvniecîbas sektoram, iespçjams, varçtu pieaugt pieprasîjums pçc dekoratîvâ dolomîta, un ðajâ

virzienâ iespçjas nâkotnç ir lielas.

s

28