LATVIJAS DARBA TIRGUS PROBLĒMAS UN

NĀKOTNES IZAICINĀJUMI

Dr.ekon., prof. E.Kassalis

Dr.ekon., as.prof. E.Brēķis

Dr.ekon., as.prof. S.Jēkabsone

Dr.ekon.,doc. K.Purmalis

Pētījuma mērķis

sniegt plašāku informatīvo bāzi par Latvijas

darba tirgus procesiem un galvenajiem nākotnes

izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju

novecošanos, prasmju pieprasījuma strukturālām

izmaiņām, darbaspēka piedāvājuma un

pieprasījuma atbilstību un spēju pielāgoties

darba tirgus prasībām.

Būtiskākās darba tirgus problēmas

• Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma

nesabalansētība (prasmju un izglītības

neatbilstība)

• Demogrāfiskie procesi un sabiedrības

novecošanās

• Emigrācija

• Demogrāfiskās slodzes pieaugums

• Nepietiekams ekonomiskās aktivitātes

(līdzdalības) līmenis (jauniešu un pirmspensijas

vecuma iedzīvotāju grupās).

Darbaspēka pieprasījuma analīzes process un posmi

Darbaspēka

pieprasījuma

izmaiņu

prognozes pa

nozarēm un

profesiju grupām

Nodarbinātības

analīze pa

nozarēm un

profesiju grupām

Tautsaim-

niecības

nozaru

izaugsmes

varianti

Dažādiem

scenārijiem

atbilstoši

IKP izaugsmes

varianti

Scenāriju

matrica Latvijas

tautsaimniecības

attīstības

iespējamo

virzienu

noteikšanai

Etalona valstu

tautsaimniecības

struktūras izvērtējums

un optimālās nozaru

struktūras izvēle

Latvijai

3 atšķirīgas

projekcijas

IKP

pieaugumam

4 dažādi

attīstības

scenāriji

Darba tirgus

ekspertu

intervijas un

aptaujas

Esošās

darbaspēka

pieprasījuma

struktūras

izvērtējums un

salīdzinājums ar

etalona valstīm

Darbaspēka pieprasījuma analīzes process un posmi

• tika izvērtēti galvenie darbaspēka pieprasījumu noteicošie faktori,

• tika izveidota scenāriju matrica ar četriem alternatīviem attīstības

scenārijiem (atkarībā no ES valstu savstarpējās integrācijas stipruma un

Latvijas tautsaimniecības strukturālājām izmaiņām),

• tika izveidotas dažādiem attīstības scenārijiem atbilstošas 3 atšķirīgas IKP

pieauguma projekcijas (izslēdzot pesimistisko scenāriju, kas nozīmētu

tautsaimniecības stagnāciju un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos

Latvijā),

• klasteru analīzes rezultātā tika noteikta katram scenārijam atbilstoša

etalonvalstu grupa,

• tika izveidota vēlamā (jeb optimālā) tautsaimniecības nozaru struktūra

Latvijai 2030.gadam,

• balstoties uz atšķirīgām IKP izaugsmes projekcijām, etalona valstu līdzšinējo

pieredzi un vēlamo tautsaimniecības struktūru, tika veikta nākotnes

darbaspēka pieprasījuma izmaiņu analīze Latvijā nozaru griezumā un pa

profesiju grupām.

LATVIJAS IKP PIEAUGUMA PROJEKCIJAS

166,2

285,2

144,3

235,1

119,6

95,1

100,0

107,7

134,3

198,8

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

300,0

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

2028

2029

2030

IKP indeksi,

salīdzināmās cenās,

% pret 2011.gadu

Gads

Dinamiska

Reāla

Lēna attīstība

2012.-2014.

IKP pieaugums

vidēji 2.50% gadā

2015.-2020.

IKP pieaugums vidēji, ja

attīstība ir:

dinamiska 7.50% gadā;

mērena 5.00% gadā;

lēna 3.75% gadā

2021.-2030.

IKP pieaugums vidēji, ja

attīstība ir:

dinamiska 5.50% gadā

mērena 5.00% gadā

lēna 4.00% gadā

Optimālās nozaru struktūras izvēle Latvijai

Latvijas tautsaimniecības attīstības tālākai analīzei un detalizētākai darba tirgus attīstības procesu noteikšanai tika izmantota etalona valstu pieeja.

Etalona valstu izvēlei tika veikta ES valstu grupēšanas pēc tautsaimniecības nozaru sadalījuma (nozaru īpatsvara PV) laika periodā jo 2000. līdz 2010. gadam izmantojot klasteru analīzes metodi.

Balstoties uz grupu stabilitātes izvērtējumu, ES valstis sadalījās 5 dabiskās grupās (klasteros):

1.grupa (8 valstis)

Beļģija, Dānija, Francija, Lielbritānija, Malta, Nīderlande, Somija, Zviedrija

2.grupa (5 valstis)

Austrija, Bulgārija, Igaunija, Itālija, Slovēnija

3.grupa (5 valstis)

Čehija, Īrija, Slovākija, Ungārija, Vācija

4.grupa (4 valstis)

Grieķija, Kipra, Portugāle, Spānija

5.grupa (3 valstis)

Latvija, Lietuva, Polija.

Esošā un vēlamā tautsaimniecības nozaru struktūra (%) 2020. un 2030. gadā

Nozaru

grupa

Nosaukums

2010

2020

2030

A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 4.5 3.5 3.3

B-E Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Apstrādes rūpniecība

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa

kondicionēšana, Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu

apsaimniekošana un sanācija 18.7 19.5 20.0

F Būvniecība 5.9 6.5 6.7

G-I Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un

motociklu remonts, Transports un uzglabāšana

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 30.3 25.0 21.5

J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 4.0 5.5 6.0

K Finanšu un apdrošināšanas darbības 3.7 4.5 5.0

L Operācijas ar nekustamo īpašumu 8.3 8.5 9.0

M-N Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 7.3 7.0 7.5

O-Q

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

Izglītība , Veselība un sociālā aprūpe 14.8 17.0 17.5

R-U Māksla, izklaide un atpūta, Citi pakalpojumi

Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču

ražošana un pakalpojumu sniegšana

Ārpus teritoriālo organizāciju un institūciju darbība 2.5 3.0 3.5

Kopā 100.0 100.0 100.0

Darbaspēka pieprasījuma līdzšinējās tendences

• Ekonomiskās krīzes ietekmē Latvijā un ES kopumā situācija darba tirgū

mainījās- samazinājās darbaspēka pieprasījums, strauji pieauga bezdarbs un

samazinājās darba algas. Krīzes ietekmē mainījās arī darbaspēka pieprasījuma

struktūra- samazinājās pieprasījums pēc darbiniekiem vienkāršajās profesijās,

savukārt pieauga pieprasījums pēc vecākajiem speciālistiem.

• Pašlaik darba tirgū dominē pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstāko

izglītību, kas norāda uz darba tirgus kvalitatīvu attīstību, kam par iemeslu ir

nozaru tehnoloģiskā attīstība, uzņēmumu starptautiskā konkurence (ko

apliecina pieprasījuma samazinājums pēc zemākas izglītības darbaspēka).

• Pieprasītākās profesiju grupas ir kolektīvie vadītāji un dažādi speciālisti,

kuriem nepieciešamas līderības un vadīšanas prasmes, politiskās un

organizatoriskās prasmes, kā arī vienkāršo profesiju darbinieki, kam

nepieciešamas sociālās un tehniskās prasmes.

Latvijas darba tirgū dominējošo profesiju pieprasījuma tendences no

2002. līdz 2010.gadam (1)

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

34 Citi speciālisti

24 Citi vecākie speciālisti

12 Kolektīvie vadītāji

Latvijas darba tirgū dominējošo profesiju pieprasījuma tendences no

2002. līdz 2010.gadam (2)

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

80000

90000

100000

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

51 Individuālo pakalpojumu un apsardzes darbinieki

83 Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas mašīnu un iekārtu operatori

93 Raktuvju, būvniecības, rūpniecības un transporta vienkāršās profesijas

91 Tirdzniecības un apkalpošanas jomas vienkāršās profesijas

52 Modeļi, pārdevēji, tērpu un preču demonstrētāji

DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅAS NĀKOTNĒ

• Eiropā un citās pasaules valstīs pieaugs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, ar prasmēm risināt kompleksu problēmjautājumu loku. To noteiks augošā produktivitāte, kas veicinās pieprasījumu pēc darbaspēka ar augstāko izglītību. Tāpat paredzams būtisks pieprasījuma pieaugums pēc medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, ko pamatā noteiks sabiedrības novecošanās, kā arī inženieriem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citiem tehnisko nozaru speciālistiem. Savukārt samazināsies pieprasījums pēc darbiniekiem ar vienkāršām prasmēm, kas nepieciešamas fiziska un rutīnas darba veikšanai. Tādējādi samazināsies pieprasījums pēc darbaspēka mazkvalificētās profesijās ar pamatizglītības līmeni.

• Latvijā līdz 2030.gadam lielākās darbaspēka pieprasījuma izmaiņas paredzamas pakalpojumu sektora nozarēs, kas atbilst kopējām tendencēm gan Eiropā, gan citās pasaules valstīs - pieaugs pieprasījums pēc vadītājiem, kā arī dažādiem speciālistiem, kam nepieciešama arī atbilstoša izglītība, tāpat arī saglabāsies pieprasījums pēc vienkāršo profesiju darbiniekiem un kvalificētiem strādniekiem. Sagaidāms pieprasījuma samazinājums pēc pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, ko pamatā noteiks nozares kopējās attīstības tendences (īpatsvara samazināšanās IKP).

Darbaspēka piedāvājums un to ietekmējošie faktori

Demogrāfiskie faktori

•Dzimstība un mirstība

•Migrācija

•Vecuma struktūra

•Veselība un dzīves veids

•Dzimuma struktūra

•Etniskie (reliģiskie) u.c. aspekti

Darbaspēka mobilitāte

Darbaspēka piedāvājums

Ekonomiskās aktivitātes

(līdzdalības) līmenis

Darbaspēka izglītība un

izglītības piedāvājums

Prasmes

Darbaspēka kvalifikācija

Darba alga

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sadalījumā pa vecuma grupām (procentos)

Avots: CSP datu bāze

0

5

10

15

20

25

30

15-24 25-34

35-44 45-54

55-64 65-74

2002

2007

2011 (Pārrēķins pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem)

Darbaspēka piedāvājuma raksturojums

• Darbaspēka piedāvājums Latvijā pēc izglītības ir sadalīts vienmērīgi-

aptuveni 30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir augstākā izglītība,

arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība 35%, vispārējā vidējā

izglītība 24. Iedzīvotāji īpatsvars darbaspējas vecumā (15-64 gadi)

Latvijā sastāda 67,1%, bet iedzīvotāju īpatsvars virs 65 gadiem-18,3%,

taču līdz 2030.gadam to īpatsvars palielināsies līdz 23%, kā rezultātā

pieaugs demogrāfiskās slodzes līmenis.

• Darbaspēka piedāvājumā pēc kvalifikācijas šobrīd vislielākais

nodarbināto skaits ir profesiju grupā vecākie speciālisti, pakalpojumu

un tirdzniecības darbinieki un vienkāršās profesijas.

• Darbaspēka līdzdalības līmenis 2011.gadā iedzīvotājiem 15-74 gadu

vecumā bija 64,4%, visaktīvākie bija iedzīvotāji vecuma grupā no 25-

54 gadiem, viszemākā aktivitāte bija vecuma grupā virs 65 gadiem

(tikai 2,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir vecumā virs 65

gadiem).

• Pašreizējā darbaspēka vecuma struktūras analīze liecina, ka novecošanās

ietekme, galvenokārt, skar zemākas kvalifikācijas profesiju grupas ar atbilstoši

zemāku atalgojuma līmeni un zemu motivāciju gados jauniem strādniekiem un

speciālistiem iesaistīties atbilstošās profesijās vai specifiskās profesiju grupās.

• Analizējot darbaspēka apsekojuma datus par nodarbināto iedzīvotāju vecuma

struktūru dažādās profesiju grupās 2 un 3 zīmju līmenī tika identificētas

profesijas, kurās līdz 2030.gadam paredzams darbaspēka trūkums novecošanās

dēļ :

1. 32 (veselības aprūpes jomas speciālisti), 44 (citi kalpotāji), 53

(individuālās aprūpes darbinieki), 61 (kvalificēti tirgus lauksaimniecības

darbinieki), 72 (būvnieki un tiem radniecīgo profesiju strādnieki (izņemot

elektriķus)), 73 (amatnieki un iespieddarbu strādnieki), 91(apkopēji un

palīgi mājas darbos), 96 (atkritumu savācēji un citu vienkāršo profesiju

strādnieki)

2. 231(universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais

personāls), 232 (profesionālās izglītības pedagogi) un 313 (tehnoloģisko

procesu kontroles speciālisti)

Darbaspēka piedāvājuma raksturojums

Daba tirgus attīstību noteicošie faktori nākotnē

• Tautsaimniecības struktūra un izaugsmes temps;

• Tehnoloģiskais progress;

• Ekonomiskās aktivitātes (līdzdalības) līmenis un

produktivitāte;

• Izglītības sistēmas attīstība (izglītības piedāvājums un

pieejamība, izglītošanās gadu skaits, mūžizglītība);

• Demogrāfisko rādītāju izmaiņas, īpaši migrācijas

plūsmas, kas daļēji varētu kompensēt negatīvās

demogrāfijas tendences.;

• Sociālās apdrošināšanas sistēmas pilnveidošana;

• Darba tirgus efektīva funkcionēšana;

• Darbaspēka kvalifikācija (profesija).

Latvijas iedzīvotāju kopējā skaita izmaiņas līdz 2030.gadam

1500000

1600000

1700000

1800000

1900000

2000000

2100000

2200000

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 2028 2029 2030

Dinamiskā attīstības scenārija gadījumā

Mērenas attīstības gadījumā

Lēnas attīstības gadījumā

Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes atsevišķās vecuma grupās

2011 2020

2030

Vecuma grupa Lēna

attīstība

Mērena

attīstība

Dinamiska

attīstība

Lēna

attīstība

Mērena

attīstība

Dinamiska

attīstība

0-14 gadi 294543 271987 274323 279497 210008 215972 230994

15-64 gadi 1398922 1192050 1201804 1224776 1066087 1093605 1160545

virs 65 gadiem

381140 382612 383449 385040 395611 398797 404883

Galvenie daba tirgus izaicinājumi

• Iedzīvotāju skaita stabilizēšana

• Veselīgo dzīves gadu palielināšana

• Pozitīvas migrācijas plūsmas veicināšana (re-emigrācija,

sabiedrībai pieņemama un ekonomisko izaugsmi veicinoša

migrācijas politika, lai novērstu iespējamās disproporcijas starp

darba spēka pieprasījumu un piedāvājumu teritoriālā un profesiju

griezumā)

• Ekonomiskās aktivitātes (līdzdalības) līmeņa palielināšana

(izmaiņas nodokļu un darba likumdošanā, kas veicinātu jaunu

darba vietu radīšanu īpaši cilvēkiem pirmspensijas vecumā)

• Izglītības sistēmas un prasmju attīstība (izglītības piedāvājums un

pieejamība, izglītošanās gadu skaits, mūžizglītība)

• Sociālās apdrošināšanas sistēmas pilnveidošana

Ieteikumi darba tirgus politikas veidotājiem

• Lai nodrošinātu IKP pieaugumu vismaz iepriekšējā līmenī ekonomikas politikas veidotājiem jāmeklē

jauni risinājumi ekonomiskās aktivitātes līmeņa paaugstināšanai, īpašu uzmanību pievēršot

iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā, kā arī papildus motivatoru radīšanai, lai iesaistītu darba tirgū

iedzīvotājus, kas jau sasnieguši pensijas vecumu un jauniešus.

• Lai paaugstinātu atbilstību starp pieprasījumu un piedāvājumu un veicinātu darbaspēka konkurētspēju,

NVA būtu jāorganizē apmācību sistēma regulārai darbaspēka kvalifikācijas celšanai un

pārkvalifikācijai, kas saistīta ar jauno tehnoloģiju pielietošanu, kā arī jāpopularizē mūžizglītības

nepieciešamība.

• Lai tiktu sagatavoti vairāk speciālisti nākotnes darba tirgus vajadzībām IZM jāņem aktīvāka līdzdalība

darba tirgum nepieciešamo izglītības programmu atbalstīšanā ne tikai formāli sadalot budžeta vietas,

bet arī nodrošinot attiecīgo studiju virzienus ar papildus finanšu līdzekļiem, studiju infrastruktūras

modernizācijai, ārvalstu mācību spēku piesaistei, studentu apmaiņai, praksei u.c.

• IZM jāattīsta profesionālās izglītības sistēma gan vidējā, gan augstākā līmenī, nodrošinot investīcijas

infrastruktūrā, satura attīstību, profesionālās izglītības prestiža palielināšanu, kā arī lielāku darba

devēju iesaisti.

• Labklājības ministrijai lielāka uzmanība jāpievērš jauno ģimeņu atbalstīšanas un demogrāfiskās

situācijas uzlabošanas pasākumiem, diferencējot pabalstu lielumu atkarībā no bērnu skaita, uzlabojot

pirmskolas un citu izglītības iestāžu pieejamību u.c., kā arī profilaktiskajiem veselības aprūpes

pasākumiem, kas veicinātu veselīgu dzīves gadu pieaugumu.

• Valdībai jāizstrādā pārdomāta un sabiedrībai pieņemama imigrācijas politika, lai veicinātu augsti

kvalificēta darbaspēka ieplūdi un ierobežotu imigrantu iespējas ļaunprātīgi izmantot Latvijas sociālo

sistēmu, dzīvojot no pabalstiem un nestrādājot.

Paldies par uzmanību!