Latvijas Republika Labklåjîbas ministrija · Starp daudzåm problémåm, kuras sastopoties ar pårejas laika grütîbåm risina müsu jaunå Latvi-jas valsts , sociålie jautåjumi

Latvijas Republika

Labklåjîbas ministrija

1998Sociålais ziñojums

Starp daudzåm problémåm, kuras sastopotiesar pårejas laika grütîbåm risina müsu jaunå Latvi-jas valsts , sociålie jautåjumi ir îpaßi nozîmîgi.

Lielås ekonomiskås un sociålås pårmaiñas,kuras rietumu valstîs norisinåjås gandrîz visu ßoaizejoßo gadsimtu, soli pa solim demokråtiskipieñemot sociålos likumus, müsu sabiedrîbå no-tiek strauji. Protams mums ir priekßrocîba nepie-¬aut daΩas k¬üdas, kuras veidojot savas sociålåsdroßîbas sistémas un likumus, pie¬åva vecås de-mokråtiskås sabiedrîbas, pat tå saucamås labklå-jîbas valstis - mums ir iespéja måcîties.

Sociålie jautåjumi skar ikvienu no mums,pårmaiñu temps ir tik straujß, ka daudzi müsucilvéki, lai arî no sirds mîlot savu valsti un vélo-ties tås politisko un ekonomisko neatkarîbu, såkpagurt.

Par iemeslu tam ir cilvéku neinformétîba unneziña kådas pårmaiñas un cik ilgå laikå viñussagaida. Viñiem pietrükst zinåßanu par jauno sa-biedrîbu, par tås "spéles noteikumiem". Tas attie-cas ne tikai uz ierindas cilvéku. Vél vairåk zinå-ßanas par jaunas sabiedrîbas uzbüves principiem,par valstî veiktajåm sociålajåm un veselîbas ap-rüpes reformåm ir nepiecießamas visu lîmeñupoliti˚iem, îpaßi paßvaldîbås, kuras vistießåk sa-skaras ar sociålo jautåjumu risinåßanu un kuru li-kumå noteiktais pienåkums ir sociålås palîdzîbassniegßana iedzîvotåjiem.

Mainås indivîda izpratne par sociålås droßî-bas mehånismiem demokråtiskå sabiedrîbå, pie-aug cilvéku izpratne par viña personîgås lîdzda-

3

lîbas nepiecießamîbu savas dzîves un darba sa-kårtoßanå.

Protams da¬ai vecåkås paaudzes cilvéku,kuri visu müΩu ir nodzîvojußi vecajå "greizå spo-gu¬a" sociålajå sistémå, kur it kå minimålas ga-rantijas tika dotas apmaiñai pret pilnîgu cilvékaatteikßanos no individualitåtes un personîgåsiniciatîvas , büs grüti izprotams jaunais dinamis-kais laiks.

Sabiedrîbai ir tiesîbas büt informétai par pa-tieso sociålo situåciju valstî, par veiktajåm nozî-mîgajåm reformåm, par Latvijas sociålo likumunormu sakårtoßanu un to pielîdzinåßanu EiropasSavienîbas sociålajiem standartiem.

Sabiedrîbas uzmanîbai tiek piedåvåts jau ot-rais sociålås droßîbas speciålistu darbs - Labklåjî-bas ministrijas Sociålais Ziñojums. Pirmo Ziñoju-mu ministrija sniedza pirms gada un tas guvaplaßu sabiedrîbas interesi un atbalstu - Ziñojumspiedzîvoja atkårtotu izdevumu. Tas tika izplatîtsLatvijå akreditétås årvalstu pårståvniecîbås unårvalstu véstniecîbås Rîgå. Ir svarîgi, lai årzemjuuzñéméji un investori zinåtu, ka müsu valsts so-ciålås droßîbas sistéma nav ß˚érslis årvalstu in-vestîciju ienåkßanai un kopuzñémumu veidoßa-nai Latvijå.

Ar Sociålo Ziñojumu iepazinås tautaspriekßståvji Saeimå, paßvaldîbu deputåti un mi-nistriju vadîtåji un speciålisti. Ziñojums tika dis-kutéts daudzås nevalstiskås organizåcijås, to irsañémußas visu - pat vismazåko pagastu paßval-dîbu un sociålie darbinieki.

Pirmo Sociålo ziñojumu kå rokasgråmatu unce¬vedi sociålås droßîbas jautåjumos lieto centrålo unre©ionålo mediju Ωurnålisti, un tå ir kaut neliela ga-rantija, ka viñi ar Latvijas sociålo un veselîbas aprü-pes valsts politiku iepazîstinås plaßåku sabiedrîbu.

Gada laikå, kopß pirmå ziñojuma Labklåjîbasministrijas speciålisti ir turpinåjußi apzinåt problé-mas ministrijas kompetencé esoßajås sférås, piln-veidot labklåjîbas sistémas reformas. Ir ieviesti untiek pilnveidoti jauni principi, sociålie pakalpojumi,nepårtraukti turpinås darbs pie sociålås un veselî-bas aprüpes likumu normu pilnveidoßanas.

Sociålajå Ziñojumå ir apkopota informåcijapar sociålo situåciju, sociålås apdroßinåßanasprincipiem, darba tirgus attîstîbu un darba tiesis-kåm attiecîbåm, darba aizsardzîbu un samaksupar darbu. Ipaßa vérîba pievérsta sociålajai palî-dzîbai, kura vél aizvien ir aktuåla lielai sabiedrî-bas da¬ai. Kå atseviß˚a téma ßî gada Ziñojumå iriek¬auta valsts sociålå politika palîdzîbai ©ime-ném ar bérniem.

Noda¬å par veselîbas aprüpi ir sniegta analî-ze un informåcija par veselîbas aprüpes valsts po-litikas virzîbu un panåkumiem, sabiedrîbas veselî-bu nodroßinoßu likuma normu pilnveidoßanu, far-måcijas valsts politikas pilnveidoßanu.

Labklåjîbas ministrija pateicas visiem speciå-listiem un ANO attîstîbas programmai (UNDP),kas lîdzdarbojås Sociålå ziñojuma tapßanå un cer,ka kopîgi veiktais darbs büs ieguldîjums gan Lat-vijas sociålås zinåtnes, gan kas vél svarîgåk - so-ciålås droßîbas prakses pilnveidoßanå.

Roberts JurdΩs

LR labklåjîbas ministrs

Saturs.Sociålais ziñojums.

4

Saturs

1. Ievads 6

2. Sociålå situåcija 7

2.1. Ekonomisko pårmaiñu raksturojums 1998. gadå 72.2. Demogråfisko procesu raksturojums 1998. gadå 82.3. Måjsaimniecîbas budΩeta pétîjumå uzrådîtås tendences 1998. gadå 10

3. Sociålå apdroßinåßana 12

3.1. Sociålås apdroßinåßanas finanséßana 123.2. Valsts pensiju apdroßinåßana 193.3. Maternitåtes un slimîbas apdroßinåßana 253.4. Valsts sociålå apdroßinåßana bezdarba gadîjumam 283.5. Valsts sociålå apdroßinåßana pret nelaimes gadîjumiem darbå un arodslimîbåm 303.6. Sociålås droßîbas shému koordinåcija 333.7. Galvenås izmaiñas un sasniegumi 36

4. Darbs 38

4.1. Darba tirgus 384.2. Darba samaksas attîstîba 484.3. Darba tiesiskås attiecîbas 514.4. Darba aizsardzîba 544.5. Galvenås izmaiñas un sasniegumi 59

5. Veselîbas aprüpe 61

5.1. Veselîbas aprüpes pakalpojumu kvalitåtes nodroßinåßana 625.2. Veselîba, saslimstîba un mirstîba 645.3. Veselîbas aprüpes sistémas reforma un starptautiskå sadarbîba 665.4. Galvenås izmaiñas un sasniegumi 66

6. Sabiedrîbas veselîba 68

6.1. Produktu, procesu un pakalpojumu droßuma un nekaitîguma nodroßinåßana,lai tie neapdraudétu sabiedrîbas veselîbu 68

6.2. Epidemiolo©iskås droßîbas joma 696.3. Vides riska faktori 726.4. Veselîbas veicinåßana 746.5. Galvenås izmaiñas un sasniegumi 75

5

7. Farmåcija 77

7.1. Latvijas zå¬u tirgus attîstîba un zå¬u kvalitåti nodroßinoßie faktori 777.2. Narkotisko un psihotropo vielu un zå¬u legålås aprites kontrole 807.3. Zå¬u iegådes kompensåcijas sistémas reorganizåcijas koncepcija 817.4. Galvenås izmaiñas un sasniegumi 82

8. Sociålå palîdzîba 83

8.1. Materiålå palîdzîba 848.2. Sociålå aprüpe 908.3. Sociålå rehabilitåcija 958.4. Galvenås izmaiñas un sasniegumi 98

9. Sociålå politika attiecîbå uz ©imeném ar bérniem 100

9.1. Situåcijas analîze 1009.2. Ìimenes politikas attiecîbå uz ©imeném ar bérniem analîze Latvijå 1069.3. Pasåkumi negadîjumu un dzîves grütîbu pårvaréßanai attiecîbå pret ©imeném ar bérniem 1099.4. Ìimenes politikas turpmåkå attîstîba 110

10. Sociålås politikas novitåtes 113

Pielikumi 118

1. Pielikums. Imunizéto bérnu îpatsvars Latvijå (1996-1998) pa vecuma grupåm 1182. Pielikums. FINBALT veselîbas monitorings -

Latvijas iedzîvotåju veselîbu ietekméjoßo paradumu pétîjums 1193. Pielikums. Pamatrådîtåji, kas raksturo veselîbas aprüpes pieejamîbu un

preventîvå årstnieciskå darba kvalitåti 1214. Pielikums. Jaunpieß˚irto pensiju skaita dinamika 122

Literatüras saraksts 123

Ievads.Sociålais ziñojums.1

6

1. Ievads

Labklåjîbas ministrija ir sagatavojusi Sociåloziñojumu, kura pamatmér˚is ir novértét ministrijåpadarîto un informét par to sabiedrîbu. Sociålaisziñojums sniedz Latvijas sociålås droßîbas sisté-mas funkcionéßanas novértéjumu sociålås palîdzî-bas, sociålås apdroßinåßanas, nodarbinåtîbas undarba aizsardzîbas, veselîbas, sabiedrîbas veselî-bas un farmåcijas jomås.

1998.gada Sociålais ziñojums ir strukturéts lî-dzîgi kå 1997.gadå - tajå tiek aprakstîta katra atse-viß˚å sociålås droßîbas joma atbilstoßi katras jo-mas specifiskajiem jautåjumiem. 1997.gada Sociå-lais ziñojums iepazîstinåja ar sociålås droßîbas sis-tému, tås pamatprincipiem. Savukårt, 1998.gadaziñojums pievérßas tießi gada aktualitåtém katråjomå – raksturo esoßo situåciju, bütiskåkås problé-mas, nåkotnes perspektîvas un ziño par galvena-jiem sasniegumiem gada laikå. Papildus atseviß˚ojomu aprakstam, 1998.gada Sociålajå ziñojumå iriek¬autas vél divas noda¬as – “Sociålå politika at-tiecîbå uz ©imeném ar bérniem” un “Sociålås poli-tikas novitåtes”.

Sociålås sekas, kådas ir radîjusi da¬as ©imeñuar bérniem nespéja pielågoties mainîgajiem sociåla-

jiem un ekonomiskajiem nosacîjumiem, jau ßobrîdir jütamas sabiedrîbå. Tås izpauΩas gan iedzîvotåjuataudzes ainå, gan datos par iedzîvotåju materiåloståvokli, kas liecina, ka viena no trücîgåkajåm sa-biedrîbas grupåm ir ©imenes ar bérniem, kur nepie-tiekamie ienåkumi atståj iespaidu uz ©imenes ie-spéjåm attîstîties un izglîtot bérnus, gan ievérojamåskaitå ©imeñu, kuras negrib vai nespéj rüpéties parsaviem bérniem. Nepiecießamîbu akcentét ©imenesun bérna atbalsta politiku ir atzinusi arî Labklåjîbasministrija, par vienu no savas darbîbas prioritåtémizvirzot tießi ßo politikas virzienu, radot vienotu sis-tému, kas garanté regulårus un droßus ienåkumus©imeném. Tießi tåpéc ßî téma ir iek¬auta SociålajåZiñojumå kå atseviß˚a noda¬a.

Kopsavilkuma noda¬a “Sociålås politikas no-vitåtes” pilda “jumta” noda¬as funkcijas – ja ie-priekßéjås noda¬ås ir aplükoti katras atseviß˚ås jo-mas specifika, îpaßås problémas un atß˚irîgais, tadkopsavilkuma noda¬å ir atspogu¬ota ministrijasvienotå politika, kas apvieno atseviß˚o nozaru po-litikas un nostiprina vienotu sociålås droßîbas sis-tému. Noda¬å ir analizétas sistémas problémas uniespéjas tås risinåt, balstoties uz vienotu pieeju.

7

2. Sociålå situåcija

Paßreiz sociålo situåciju raksturo årkårtîgistrauja reformu gaita sektorå. Sakarå ar pårejuuz jaunajåm ekonomiskajåm attiecîbåm tiekmainîti sociålås politikas pamatprincipi, ievies-tas jaunas politiskås pieejas, administratîvåsmetodes un attiecîbas gan ministrijå, gan minis-trijas sadarbîbå ar åréjiem partneriem.

Labklåjîbas ministrijas darbîbas mér˚is irizveidot demokråtisku, stabilu, atbildîgu undzîvotspéjîgu sociålås aizsardzîbas sistému, kasnodroßinåtu iespéju aizsargåt katras personassociåli ekonomiskås tiesîbas un veselîbu.

Ministrijas realizétå sociålås droßîbas sisté-ma ir vérsta uz cilvéku, un tå aptver svarîgas unplaßas dzîves jomas. Tådé¬ ¬oti bütiska ir stabilasun dzîvotspéjîgas sociålås droßîbas sistémas iz-veide. Stabila sistéma, kuras darbîba ir skaidragadiem uz priekßu ir priekßnosacîjums tam, laicilvéki paßi iesaistîtos un veicinåtu ßîs sistémasfunkcionéßanu. Sociålås droßîbas sistéma ir cießisaistîta ar valsts tautsaimniecîbas izaugsmi, at-tîstîbu atseviß˚ås tås jomås, kas to ietekmé. Naviespéjams novértét sociålås droßîbas sistému at-rauti no valsts politikas ekonomikå, demogråfi-jas, izglîtîbas un kultüras sektoros. No otras pu-ses, ne mazåk svarîgu lomu spélé katra indivîdagatavîba un iniciatîva iesaistîties savas dzîvesveidoßanå un pieñemt pårmaiñas.

2.1. Ekonomisko pårmaiñuraksturojums 1998.gadå

Iedzîvotåju dzîves lîmeni, labklåjîbu un refor-mu gaitu ietekmé ekonomiskie procesi. Uzsåktoekonomisko reformu mér˚is ir veicinåt ilglaicîguun sabalansétu tautsaimniecîbas izaugsmi, panåktiedzîvotåju labklåjîbas un dzîves lîmeña celßanos.Mér˚a sasniegßanai tika izvirzîti tådi uzdevumi kåjaunu darba vietu radîßana, inflåcijas samazinåßa-na zem 5%, uzñéméjdarbîbas veicinåßana, mazoun vidéjo uzñémumu attîstîba.

1998.gada ekonomiskie rådîtåji liecina, kavalstî arvien izteiktåka k¬üst iedzîvotåju noslåño-ßanås péc materiålå ståvok¬a. Tas negatîvi skarmåjsaimniecîbas, kur ir vairåki bérni vai kåds bez-darbnieks. Tåpat kå 1997.gadå ßådås måjsaimnie-cîbås sociålie pårskaitîjumi ir viens no galvena-jiem ienåkumiem.

Kå liecina makroekonomiskie rådîtåji, kopß1996.gada iekßzemes kopprodukts, investîcijas uneksports regulåri pieaug, tomér pieauguma tempi1998.gadå ir daudz lénåki nekå 1997.gadå, attiecî-gi 3,6% pret 8,6%. Vispårîgi vértéjot, tautsaimnie-cîbas attîstîba turpinås, turpina ieplüst årvalstu in-vestîcijas, palielinås eksporta apjomi un saglabåjaszems inflåcijas lîmenis (2.1.tabula).

Tautsaimniecîbas attîstîbu nosaka dabas, fi-nansu (investîciju) un darba resursu izmantoßa-nas iespéjas un efektivitåte. Tirgus ekonomikålielåkås investîcijas izdara privåtie uzñéméji(pårsvarå pakalpojumu sférå), bet, lai tas notik-tu, ir jårada labvélîgi uzñéméjdarbîbas un inves-tîciju apståk¬i, no kuriem svarîga nozîme ir val-sts noteikto ekonomisko nosacîjumu (nodok¬u,ierobeΩojumu un veicinåjumu utt.) stabilitåteipårskatåmå laika periodå. Pédéjå laikå vérojamanesaderîba tautsaimniecîbas resursu nodroßinå-jumå, kas bremzé uzñéméjdarbîbu. Privåtajiemuzñéméjiem ir grüti atrast kvalificétus darbinie-kus, tådu nav paßreizéjo bezdarbnieku vidü. Nootras puses, privåtajiem uzñémumiem ir priekß-rocîbas darba tirgü, jo to piedåvåtais atalgojumsbieΩi ir augståks nekå valsts institücijås.

Tautsaimniecîbas izaugsmi nosaka privåtåsektora veiksmîga darbîba, bet tå ir atkarîga novalsts radîtajiem institucionålajiem priekßnosa-cîjumiem. Latvijå sekmîgi darbojas 52.7 tükstoßilielu un mazu uzñémumu. Nodarbinåtîbas ziñåun pårtikußa vidusslåña veidoßanai Latvijå lielanozîme ir maziem un vidéjiem uzñémumiem –tie veido 99% no kopéjå uzñémumu skaita. Lielå-kå da¬a uzñémumu atrodas Rîgå un tås tuvumå.RaΩojoßo uzñémumu skaits nav pieaudzis, taçutirdzniecîbas un pakalpojumu sférå vérojama ak-tîvåka darbîba. Íobrîd, izveidojot jaunu uzñému-mu, galvenås grütîbas ir finanséjuma nodroßinå-jums darbîbas uzsåkßanai un tålåkai attîstîbai.

Pieaugums 1998.gadå bija vérojams tajåsnozarés, kas vismazåk bija saistîtas ar Krievijastirgu. Strauji turpina pieaugt tådu apstrådes no-zares uzñémumu raΩoßanas apjomi, kuri noietusavai produkcijai atradußi Rietumu tirgos, pie-méram, kokapstråde, ap©érbu raΩoßana.

Ar lauksaimniecîbu saistîtajåm måjsaim-niecîbåm 1998.gads slikto laika apståk¬u dé¬ bi-ja îpaßi nelabvélîgs. Lauksaimniecîbå strådåjo-ßie ir pårsvarå paßnodarbinåtie, kas nodarbojas

Sociålå situåcija.Sociålais ziñojums.2

8

ar sîkraΩoßanu, tiem ir zema produktivitåte unmobilitåte.

1998.gadå bija vérojams straujß büvniecîbasdarbu pieaugums, ko galvenokårt radîjusi ostuceltniecîbas, ce¬u büvniecîbas darbu un remont-darbu palielinåßanås. 1998.gadå salîdzinåjumåar 1993.gadu (visdzi¬åkås krîzes gadu nozaré)büvniecîbas raΩoßanas apjomi ir palielinåjußies1,7 reizes. Latvijå, tåpat kå citås valstîs, büvnie-cîbå raksturîgs liels énu ekonomikas îpatsvars.

Zemo ienåkumu dé¬ daudzi patérétåji ir attei-kußies no siltumapgådes, siltuma, gåzes un elektroe-ner©ija tiek izmantota taupîgåk un racionålåk, tådé¬ßîs sféras ienåkumi 1998.gadå ir samazinåjußies.

Arî Latvijå 1998.gadå bija jütama pasaulesun Krievijas finansiålo krîΩu ietekme: samazinå-jås gan vietéjå, gan åréjå tirgus pieprasîjums uneksporta apjoms. Visvairåk cieta tie uzñémumi,kuros bija monotirgus straté©ija un kuri nespéjaoperatîvi pårorientéties uz jauniem tirgiem unlîdz ar to bija spiesti samazinåt raΩoßanas apjo-mu un darba vietu skaitu (2.1.tabula).

Liela nozîme iedzîvotåju ekonomiskajå si-tuåcijå ir spéjai iek¬auties darba tirgü. 1998.gadabeigås bez darba bija 9,2% no ekonomiski aktîva-jiem iedzîvotåjiem, bet vél aptuveni 5% sastådasléptais bezdarbs (darbu vai bezdarbnieku statu-su zaudéjußie). Joprojåm aktuåls ir jaunießu ve-cumå lîdz 25 gadiem bezdarbs. Valdîbas iecerepar prakses iespéjåm pie potenciålå darba devé-ja lîdz 1998.gada beigåm vél nebija realizéta, jo

profesionålo izglîtîbas ieståΩu specializåcija ne-atbilst reålajam tirgus pieprasîjumam. Íie jaunie-ßi ne tikai nav konkurétspéjîgi Eiropas darba tir-gü, bet arî Latvijas darba tirgü viñi nespéj atrastdarbu savå specialitåté. 1998.gadå 5,5% no profe-sionålås skolas beigußajiem jaunießiem nebija at-radußi darbu un re©istréjußies bezdarbniekos.

Valsts cenßas panåkt labåku un plaßåku iedzî-votåju informétîbu par notiekoßajåm reformåm,tådå veidå nodroßinot iedzîvotåju atbalstu refor-måm un lielåku atbildîbu par savu labklåjîbu.

2.2. Demogråfisko procesuraksturojums 1998.gadå

Valsts paståvéßanu un attîstîbu nodroßina tåsiedzîvotåji, tådé¬ pilnvértîgas iedzîvotåju ataudzesnodroßinåßana un sabiedrîbas attîstîbai labvélîguapståk¬u radîßana ir viens no prioritårajiem jautå-jumiem valstî. Demogråfisko situåciju valstî ietek-mé daudzu faktoru kopums: sociåli ekonomiskåsituåcija un tautsaimniecîbas attîstîbas perspektî-vas; sabiedrîbå valdoßås moråles normas; tautasveselîbas ståvoklis, u.c.

Latvijas demogråfiskajå situåcijå ir atzîméjamasvairåkas negatîvas tendences, kuras ir pårmantotasno iepriekßéjiem gadiem vai iezîméjas 1998.gadå:

1) iedzîvotåju mirstîba - lai gan kopß 1995.gadatå såka samazinåties, 1998.gadå, salîdzinot ar1997.gadu, tå ir pieaugusi (no 13,7 uz 1000 iedzîvo-tåjiem lîdz 14,0 uz 1000 iedzîvotåjiem);

2.1. tabula

Galvenie makroekonomiskie rådîtåji, 1996 – 1998

1996 1997 1998

Reålais IKP pieaugums (% pret iepriekßéjo gadu) 3,3 8,6 3,6

Inflåcija (% pret iepriekßéjo gadu) 17,6 8,4 4,7

Bezdarba lîmenis (perioda beigås, %) 7,2 7,0 9,2

Iedzîvotåji darbaspéjas vecumå (vîrießi 15-59 gadiem, sievietes 15-54 gadiem, % no iedzîvotåju kopskaita) 57,6 57,7 57,9

Nodarbinåtie (% no iedzîvotåju kopskaita) 40,7 41,8 42,4

Darba alga (% pret iepriekßéjo gadu) 110,3 121,6 111,1

Årvalstu investîcijas, (milj.latu ) 520,5 750,3 896,0

Imports % no IKP 44,5 47,7 49,1

Eksports % no IKP 29,0 32,6 31,5

Datu avots: Centrålås statistikas pårvalde

9

2) vidéjais paredzamais müΩa ilgums – lai ganpédéjo gadu laikå tas pieauga, 1998.gadå ir véroja-ma tå samazinåßanås;

3) bérnu dzimstîba – ßis rådîtåjs ar katru nåka-mo gadu turpina samazinåties. Dzimußo skaits uz1000 iedzîvotåjiem 1997.gadå bija 7,7 ,bet 1998.gadåtikai 7,5. Zemå dzimstîba, pieaugoßå mirstîba un ie-dzîvotåju migråcijas negatîvais saldo ietekmé iedzî-votåju vecumsaståvu. Turpinås iedzîvotåju noveco-ßanås process, ko pieråda bérnu un pusaudΩu îpat-svara samazinåßanås kopéjå iedzîvotåju skaitå, pietam, iedzîvotåju skaits virs 60 gadu vecuma pår-sniedz bérnu un pusaudΩu skaitu.

4) nere©istrétå laulîbå dzimußo bérnu îpat-svars – ßis rådîtåjs katru gadu turpina pieaugt.1997.gadå nere©istréto bérnu îpatsvars bija 33,1%,bet 1998.gadå 37,1%;

Turpinot analizét demogråfisko situåciju valstî,var atzîmét daΩas pozitîvas izmaiñas, kas ir aizsåku-ßås iepriekßéjos gados un turpinås 1998.gadå. Salî-dzinot ar 1997.gadu:

1) iedzîvotåju skaita samazinåjuma temps irk¬uvis lénåks. Ja iedzîvotåju skaits 1997.gadå attiecî-bå pret iepriekßéjo gadu ir samazinåjies par 1,7%,tad 1998.gadå tas ir samazinåjies vairs tikai par 0,8%(attiecîbå pret iepriekßéjo gadu);

2) lai gan summårais dzimstîbas koeficients (vi-déjais bérnu skaits, kuri varétu piedzimt vienai sie-

vietei viñas dzîves laikå, ja dzimstîba katrå vecumagrupå saglabåtos apré˚ina gada lîmenî ) Latvijå ir ¬o-ti zems, 1998.gadå tå tålåkais samazinåjums nav vé-rojams un apmérs ir palicis iepriekßéjå gada lîmenî;

3) zîdaiñu mirstîba ir samazinåjusies par 2%;4) uz pusi ir samazinåjies migråcijas saldo, kå

rezultåtå ir mazinåjusies arî iedzîvotåju mehånis-kås kustîbas negatîvå ietekme uz kopéjo iedzîvo-tåju skaitu.

Demogråfiskå situåcija atspogu¬o sabiedrîbånotiekoßo sociålo un ekonomisko procesu labvélî-gås un nelabvélîgås sekas. Salîdzinot ar iepriekßé-jiem gadiem, Latvijas demogråfiskajå ainå krasu iz-maiñu nav. Ir vérojami nelieli uzlabojumi atseviß-˚os demogråfiskos rådîtåjos, kas liecina par veik-smîgi realizétiem pasåkumiem kådå no atbalsta jo-måm. Taçu kopumå demogråfiskås ainas izmaiñasnoris pakåpeniski, saglabåjot nemainîgu tendenci,ka iedzîvotåju skaits samazinås, ko paråda dzimstî-bas/mirstîbas rådîtåji un ©imeñu situåciju rakstu-rojoßi rådîtåji. Tåda pati tendence paståv Eiropasméroga demogråfiskajå ainå, t.i. arî Eiropas valstîssamazinås iedzîvotåju skaits un pastiprinås de-mogråfiskå slodze, tåpéc arvien lielåku nozîmi ie-güst cilvéku dzîves kvalitåtes jautåjumi visplaßåka-jå aspektå – sociålajå, ekonomiskajå, u.c. Kompen-séjot neiespéjamo kvantitatîvo ataudzes procesu,uzmanîba tiek pievérsta dzîves kvalitåtei.

2.2. tabula

Bütiskåkie demogråfiskie rådîtåji 1995. – 1998. gadam

N.p.k. Rådîtåjs 1995 1996 1997 1998

1. Iedzîvotåju skaits (tükst.), tai skaitå: 2529,5 2501,6 2458,4 2439,4

- vîrießi 1172,0 1158,4 1138,5 1130,0

- sievietes 1357,5 1343,2 1319,9 1309,4

- pilsétås 1746,9 1725,7 1697,7 1683,5

- laukos 782,6 775,9 760,7 755,9

2. Demogråfiskå slodze, tai skaitå: 760,9 736 726 695

-lîdz darbaspéjas vecumam 365,3 353 332 314

- virs darbaspéjas vecuma 395,6 383 394 381

3. Dzimußo skaits uz 1000 iedzîvotåjiem 8,6 7,9 7,7 7,5

4. Mirußo skaits uz 1000 iedzîvotåjiem 15,5 13,7 13,7 14,0

5. Jaundzimußo paredzamais müΩa ilgums:

- vîrießiem 60,8 63,9 64,2 64,1

- sievietém 73,1 75,6 75,9 75,5

6. Summårais dzimstîbas koeficients 1,2 1,2 1,1 1,1

7. Migråcijas saldo (tükst.) -10,5 -7,2 -6,8 -3,2

Sociålå situåcija.Sociålais ziñojums.2

10

2.3. Måjsaimniecîbas budΩeta pétîjumåuzrådîtås tendences 1998.gadå

Centrålås statistikas pårvaldes regulåri veik-tie måjsaimniecîbu budΩetu pétîjumi ir viens noavotiem, kurß paråda kå daΩådie sabiedrîbas pro-cesi atsaucas uz atseviß˚åm måjsaimniecîbåm.

1998.gadå måjsaimniecîbu budΩeta pétîjumiuzråda sekojoßas tendences:

1) 1998.gadå ir pieaudzis vidéjais iedzîvotåjurîcîbå esoßais ienåkums, apsteidzot patériña cenupieaugumu (2.3. tabula).

Taçu jåatzîmé, ka måjsaimniecîbu ienåkumupieaugums ir noticis uz pilsétu måjsaimniecîbu mate-riålå ståvok¬a uzlaboßanås ré˚ina. Pieméram, ienåku-mi Rîgas måjsaimniecîbås 1998.gadå pieauga par 22,7%, bet lauku måjsaimniecîbås tikai par 3,1%.

Arî salîdzinot ienåkumu pieaugumu tempuslauku un pilsétu måjsaimniecîbås, jåsecina, ka at-ß˚irîba starp trücîgåkajåm un turîgåkajåm måj-saimniecîbåm turpina padzi¬inåties – ienåkumupieauguma tempi pilsétu måjsaimniecîbås bijadaudz straujåki nekå lauku måjsaimniecîbås

Måjsaimniecîbu ienåkumu pieaugumu izrai-sîja 1998.gadå ieviestie atseviß˚o sociålo transfertupieaugumi un minimålås darba algas palielinå-jums. Svarîgåkie sociålo transfertu pieaugumi bija:

• 1.05.1998 pensiju indeksåcija, kuras rezultåtåpensijas apjoms tiem pensionåriem, kuriempensija pieß˚irta lîdz 1.01.1996, palielinåjåspar 15,9%, un tiem, kuriem pensija pieß˚irta péc 1.01.1996 - par 5,8%;

• 1.11.1998 pensiju indeksåcija, kuras rezultåtåpensijas apjoms paaugstinåjås par 3,34%;

• ar 1.07.1998 par gandrîz 20% paaugstinåjåsvalsts sociålå nodroßinåjuma pabalsts;

• no 1.07.1998 par 150% palielinåjås bérna kop-ßanas pabalsts par bérnu lîdz 1,5 gadiem;

• 1998.gadå par 10,5% tika paaugstinåta valstînoteiktå minimålå darba alga. 2) teritoriålå noslåñoßanås – visaugståkie

måjsaimniecîbu ienåkumi ir Rîgas re©ionå (Ls73,98 ménesî uz 1 måjsaimn. locekli), kas ir par Ls11,65 jeb par 18,7% lielåks nekå vidéji valstî – Ls62,33. Savukårt, Latgales re©ionos ienåkumu ap-joms ir ievérojami zemåks un pieaugums lénåks.1998.gadå vidéjais måjsaimniecîbu ienåkums Lat-galé bija Ls 45,54 uz måjsaimniecîbas locekli mé-nesî, kas ir par Ls 16,79 jeb par 26,9% zemåks kåvidéji valstî.

3) samazinås måjsaimniecîbu lielums. Laukosmåjsaimniecîbas ir lielåkas, taçu no otras puses,laukos tendence, ka måjsaimniecîbu lielums sama-zinås, ir izteiktåka nekå pilsétås.

2.3. tabula

Iedzîvotåju vidéjå ienåkuma dinamika

1997.gads, 1998.gads, Pieaugums pret Ls ménesî Ls ménesî 1997. gadu, %

Iedzîvotåju vidéjais ienåkums uz vienu måjsaimniecîbas locekli 55,45 62,33 12,4

73.98

57.06 55.88 54.07

45.54

ZemgaleRîgas re©ions Vidzeme Kurzeme Latgale

80

20

40

60

2.1. attéls

Måjsaimniecîbu rîcîbå esoßais ienåkums re©ionos 1998.gadå,Ls uz vienu måjsaimniecîbas locekli

11

4) péc måjsaimniecîbu saståva nemainîgi do-miné 1-2 personu måjsaimniecîbas. Turklåt1998.gadå iezîméjas divas tendences:- palielinås vienas personas måjsaimniecîbu

skaits; - pieaug måjsaimniecîbu skaits, kuras saståv no

laulåtå påra ar bérniem lîdz 16 gadu vecumam,

bet samazinås nepilno ©imeñu skaits, kuras sa-ståv no viena pieaugußå un bérniem lîdz 16 ga-du vecumam.5) visås sociålekonomiskajås grupås ir uzla-

bojies kopéjais aptaujåto måjsaimniecîbu dzîvesapståk¬u paßnovértéjums – ir samazinåjies krasinegatîvo atbilΩu îpatsvars un palielinåjies to måj-

saimniecîbu îpatsvars, kuras savu materiålo stå-vokli novérté kå “sliktu” vai “vidéju”, kå arî ne-daudz pieaudzis ir pozitîvo atbilΩu îpatsvars.

Neskatoties uz daΩådiem procesiem, kas dife-rencé sabiedrîbu gan teritoriålå, gan sociålekono-misko grupu aspektå, ßî tendence ¬auj domåt parvidusslåña nostiprinåßanos un veidoßanos.

Viena no tendencém, uz ko noråda måjsaim-niecîbu budΩetu analîze, ir iedzîvotåju noslåñoßa-nås procesa padzi¬inåßanås. No vienas puses, tas irneizbégami, ñemot vérå tirgus ekonomikas ap-ståk¬us, taçu, no otras puses, strauja sabiedrîbasnoslåñoßanås un polåro grupu veidoßanås, radaß˚érß¬us sabiedrîbas vienmérîgai attîstîbai.

2.5. tabula

Måjsaimniecîbu sadalîjums péc demogråfiskajiem (©imeñu) tipiem 1997. un 1998.gadå, %

1997 1998

Måjsaimniecîbu tipi:

• vienas personas 31,5 31,8

• viens pieaugußais un bérns lîdz 16 gadu vecumam 6,1 4,7

• laulåtais påris bez bérniem 16,3 15,9

• laulåtais påris ar bérniem lîdz 16 gadu vecumam 16,5 18,1

• påréjås måjsaimniecîbas 29,6 29,5

2.6. tabula

Måjsaimniecîbu materiålå ståvok¬a paßvértéjums, %

1997 1998

Kå Jüs vértéjat savas måjsaimniecîbas paßreizéjo materiålo ståvokli?

• ¬oti labs 0,2 0,3

• labs 3,2 4,7

• vidéjs 38,9 47,9

• slikts 28,0 34,4

• ¬oti slikts 29,7 12,7

2.4. tabula

Måjsaimniecîbu lieluma dinamika

1997 1998

Måjsaimniecîbas locek¬u vidéjais skaits 2,42 2,40

Sociålå apdroßinåßana.Sociålais ziñojums.3

12

Paßreizéjå valsts sociålå apdroßinåßanas sis-téma (3.1.attéls) balstås uz sekojoßiem principiem:• sociålås apdroßinåßanas pakalpojums atbilstoßi

veiktajåm sociålås apdroßinåßanas iemaksåm;

• solidaritåte starp sociålås apdroßinåßanas ie-maksu veicéjiem un sociålås apdroßinåßanaspakalpojumu sañéméjiem.

3. Sociålå apdroßinåßana

3.1.attéls

Valsts sociålås apdroßinåßanas sistéma

• vecuma pensija• invaliditåtes pensija• pensija apgådnieka

zaudéjumagadîjumå

• izdienas pensija • apbedîßanas

pabalsts pensionåranåves gadîjumå

• maternitåtes pabalsts

• slimîbas pabalsts• apbedîßanas

pabalstsapdroßinåtås per-sonas vai tåsapgådîbå esoßåspersonas nåvesgadîjumå

• bezdarbnieka pabalsts

• bezdarbniekastipendija

• bezdarbniekaapmåcîba un pårkvalificéßana

• darba meklétåjuklubi

• profesionålå orien-tåcija un konsultéßana

• slimîbas pabalsts• atlîdzîba par

darbspéju zaudéjumu• vienreizéjais

pabalsts darbspéjasgadîjumå

• atlîdzîba apgådniekazaudéjumagadîjumå

• apbedîßanas pabalsts apdro-ßinåtås personasnåves gadîjumå

• papildus izdevumiun pakalpojumi (protezéßana, rehabilitåcija utt.)

Valsts pensijuapdroßinåßana

Apdroßinåßanamaternitåtes un

slimîbas gadîjumam

Apdroßinåßana bezdarba gadîjumam

Apdroßinåßana sakaråar nelaimes gadîjumudarbå un arodslimîbu

Valsts sociålås apdroßinåßanas iemaksas

Sociålås apdroßinåßanas finanséßanu regulé1997.gada 21.oktobrî Saeimå pieñemtais likums"Par valsts sociålo apdroßinåßanu" (ståjås spékåar 1998.gada 1.janvåri) un tå mér˚i ir:• sistematizét sociåli apdroßinåto personu loku;• noteikt diferencéto iemaksu likmi atbilstoßi

riskiem, kuri reåli var ieståties;• dot iespéju brîvpråtîgi pievienoties pensiju

apdroßinåßanai; • harmonizét darba ñéméju obligåto iemaksu

objektu ar iedzîvotåju ienåkuma nodok¬aobjektu;

• noteikt iemaksu objekta maksimålo apméru;• noteikt obligåto iemaksu objekta minimålo

apméru paßnodarbinåtajiem;

• nodroßinåt budΩeta izlietojuma caurskatåmî-bu, Valsts sociålås apdroßinåßanas speciålå bu-dΩeta vietå izveidojot çetrus speciålos budΩe-tus – pensiju speciålo budΩetu, nodarbinåtî-bas speciålo budΩetu, darba apdroßinåßanasspeciålå budΩeta vietå izveidojot çetrus speciå-los budΩetus – pensiju speciålo budΩetu, no-darbinåtîbas speciålo budΩetu, darba negadî-jumu speciålo budΩetu un invaliditåtes, ma-ternitåtes un slimîbas speciålo budΩetu;

• nodot obligåto iemaksu administréßanuValsts ieñémumu dienestam;

• izveidot bezpe¬ñas organizåciju valsts akcijusabiedrîbu "Valsts sociålås apdroßinåßanasa©entüra".

3.1. Sociålås apdroßinåßanas finanséßana

Obligåtåsiemaksas

Brîvpråtîgåsiemaksas

Valsts pamatbudΩetaiemaksas

citiieñémumi

100

40

60

8097.5%

0.1% 1.1% 1.3%

20

13

Sociålås apdroßinåßanas sistémas ievießanai bi-ja nepiecießams atseviß˚s finanséßanas avots, kå re-zultåtå 1991.gadå tika ieviests sociålais nodoklis.Laikå no 1991.gada lîdz 1998.gadam sociålås apdro-ßinåßanas finanséßanas politikas attîstîbu raksturoja:

1) sociålås apdroßinåßanas budΩeta lîdzek¬iveidojås no darba devéju, darba ñéméju, paßno-darbinåto personu sociålå nodok¬a maksåjumiem,valsts pamatbudΩeta maksåjumiem, kå arî citiemieñémumiem;

2) sociålå nodok¬a båze (ar nodokli aplieka-mie ienåkumi) darba ñéméjiem bija darba ienåku-mi (ieskaitot materiålo vértîbu), izñemot atseviß-˚us ienåkumu veidus (pensijas, pabalsti, stipendi-jas, autoratlîdzîbas u.c.). Paßnodarbinåtajiem no-dok¬u båze bija brîvi izvéléti ienåkumi, kas lîdz1996.gadam bija ierobeΩoti ar minimålo apméru;

3) lîdz 1996.gadam sociålå nodok¬a likme vis-påréjå gadîjumå bija 38% no nodok¬a båzes. Sama-zinåtu likmi maksåja strådåjoßie invalîdi (8%),lauksaimniecîbå nodarbinåtie (18,5%), zemnieki(19%) un personas, kuru nodarbinåtîbas veidus ie-skaitîja darba ståΩå (1%), turpretî paaugstinåtu lik-mi – personas, kuras pretendéja uz izdienas pen-siju (50% un 42%) un vecuma pensiju uz atvieglo-tiem noteikumiem (70% un 50%). Kopß 1996.gadatika ieviesta vienota sociålå nodok¬a likme (izñe-mot personåm, kuras pretendéja uz izdienas pen-siju) 38% apmérå, paredzot tås pakåpenisku sama-zinåßanos lîdz 33% 2001.gadå;

4) sociålå nodok¬a administréßanu veicaValsts sociålås apdroßinåßanas fonds;

5) 1996.gadå tika ieviesta sociålå nodok¬amaksåjumu personificétå uzskaite, t.i katrai sociå-

li apdroßinåtajai personai tika atvérts apdroßinåßa-nas konts, kurå tiek re©istréti sociålå nodok¬amaksåjumi;

6) kopß 1997.gada ir noteikta sociålajai ap-droßinåßanai pak¬autå gada darba ienåkuma ro-beΩa 12000 latu gadå;

7) kopß 1997.gada ir nodroßinåts finansiå-lais segums no valsts pamatbudΩeta apdroßinå-ßanas laikam pielîdzinåtajiem periodiem (piemé-ram, obligåtais aktîvais militårais dienests, bérnakopßana lîdz 1,5 gadu vecumam).

1998.gada 1.janvårî ståjås spékå likums "Parvalsts sociålo apdroßinåßanu", kas ieviesa vairå-kas bütiskas izmaiñas sociålås apdroßinåßanas fi-nanséßanas jomå.

Terminu "sociålais nodoklis" aizståja "sociå-lås apdroßinåßanas iemaksas", tådéjådi uzsverotsociålås apdroßinåßanas principu – sociålås ap-droßinåßanas pakalpojums (pensijas un pabalsti)atbilstoßi veiktajåm iemaksåm. Sociålås apdroßi-nåßanas iemaksas tika noteiktas kå obligåts mak-såjums sociålås apdroßinåßanas budΩetå, vienlai-kus noteiktai iedzîvotåju kategorijai dodot iespé-ju brîvpråtîgi veikt iemaksas pensiju apdroßinå-ßanai (skat. noda¬u "Pensiju apdroßinåßana")(turpmåk – obligåtås iemaksas un brîvpråtîgåsiemaksas).

1998.gadå sociålås apdroßinåßanas sistématika finanséta no obligåtajåm iemaksåm, brîv-pråtîgajåm iemaksåm, valsts pamatbudΩeta ie-maksåm un citiem ieñémumiem (piedziña parregresa prasîbåm, dividendes no nodotajåm ka-pitåla da¬åm, kapitalizåcijas rezultåtå atgütie lî-dzek¬i u.c.) (3.2.attéls).

3.2.attéls

Sociålås apdroßinåßanas ieñémumu struktüra 1998. gadå

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra


14

Tå kå izdevumi pensiju apdroßinåßanai unapdroßinåßanai bezdarba gadîjumam ir saistîti ardemogråfisko un ekonomisko situåciju valstî, kamnepiecießams veidot uzkråjumus ilgstoßam laikaposmam, kå arî budΩeta izlietoßanas "caurskatå-mîbas" nodroßinåßanai, viena speciålå sociålås ap-droßinåßanas budΩeta vietå tika apstiprinåti çetrispeciålie sociålås apdroßinåßanas budΩeti (tur-pmåk – speciålie budΩeti) un to ietvaros arî pie¬au-jamie izdevumi:

1) valsts pensiju speciålais budΩets;2) nodarbinåtîbas speciålais budΩets;3) darba negadîjumu speciålais budΩets;4) invaliditåtes, maternitåtes un slimîbu speciå-

lais budΩets.Kopéjie speciålo budΩetu izdevumi 1998.ga-

då bija Ls 444,2 milj., kas par Ls 5,9 milj. pårsnie-dza ieñémumus, kå rezultåtå lîdzek¬u atlikums noLs 26,1 milj. 1998.gada såkumå samazinåjås lîdzLs 20,2 milj. (3.1.tabula). Rezerve galvenokårt tika

3.1.tabula

Sociålås apdroßinåßanas budΩeta ieñémumi un izdevumi

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Ieñémumi:

faktiskås cenås (milj. lati) 15,3 95,7 168,3 235,3 290,8 327,9 391,41 438,3

1998.gada salîdzinåmås cenås (milj. lati) 762,9 453,9 381,6 392,6 388,1 372,1 409,8 438,3

% no iekßzemes kopprodukta 10,7 10,1 11,5 11,5 12,4 11,6 12,0 11,4

Izdevumi:

faktiskås cenås (milj. lati) 13,3 96,1 201,4 265,9 274,3 337,2 372,5 444,2

1998.gada salîdzinåmås cenås (milj. lati) 663,1 455,8 456,6 443,6 366,1 382,7 390,0 444,2

% no iekßzemes kopprodukta 9,3 9,6 13,7 13,0 11,7 11,9 11,4 12,0

Tießå gada rezerve

faktiskås cenås (milj. lati) 2,0 -0,4 -33,1 -30,6 16,5 -9,3 18,9 -5,9

1998.gada salîdzinåmås cenås (milj. lati) 99,7 -1,9 -75,0 -51,0 22,0 -10,6 19,8 -5,9

Uzkråtå rezerve:

faktiskås cenås (milj. lati) - - - - 16,5 7,2 26,1 20,2

1998.gada salîdzinåmås cenås (milj. lati) - - - - 22,0 8,2 27,3 20,2

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Labklåjîbas ministrijas Sociålås apdroßinåßanas departamenta apré˚ina rådîtåji

valsts pensijuspeciålais budΩets

nodarbinåtîbasspeciålais budΩets

darba negadîjumuspeciålais budΩets

invaliditåtes, maternitåtes unslimîbas speciålais budΩets

400

50

200

300

100

1.1 0.4

74.9 78.1

34.1 25.8

338.8 351.0izdevumi

ieñémumi

3.3.attéls

Sociålås apdroßinåßanas speciålo budΩetu ieñémumi un izdevumi 1998. gadå (milj. Ls)


1 Neieskaitot pasaules bankas aizdevumu Ls 2 milj.

15

téréta pensiju speciålå budΩeta un invaliditåtes,maternitåtes un slimîbu speciålå budΩeta izdevu-miem (3.3.attéls).

Sociålajai apdroßinåßanai pak¬auto personuloks iedalås divås kategorijås:

1) Obligåti sociåli apdroßinåmås personas:• darba ñéméji;• paßnodarbinåtie;• darba ñéméji - årvalstnieki;• no valsts pamatbudΩeta apdroßinåmås perso-

nas (obligåtå aktîvå militårå dienesta karavîri,personas, kuras kopj bérnu, lîdz viñß sasniedzpusotra gada vecumu, un diplomåtu laulåtie);

• no sociålås apdroßinåßanas speciålajiem bu-dΩetiem apdroßinåmås personas (nestrådåjo-ßie invalîdi, maternitåtes, slimîbas un bez-darbnieka pabalsta sañéméji).2) Personas, kuras brîvpråtîgi pievienojas

pensiju apdroßinåßanai.

Sociåli apdroßinåto personu skaits 1998.gadåbija 971,4 tükst. un salîdzinåjumå ar 1997.gadu taspalielinåjås par 20,8 tükst. jeb 2,2% (3.4.attéls), kasir apliecinåjums tam, ka pakåpeniski sabiedrîbåpieaug apziña par sociålås apdroßinåßanas iemak-su nozîmîbu.

Obligåto iemaksu likme vispåréjå gadîjumå1998.gadå bija 37,09%, kas salîdzinåjumå ar1997.gadu pieaugusi par 0,09%, t.i. par likmi dar-ba negadîjuma apdroßinåßanai, kuru veic tikaidarba devéjs (3.5.attéls).

Noteiktåm maksåtåju kategorijåm (darba ñé-méji, kuri sasniegußi pensijas vecumu, I un II gru-pas invalîdi, kå arî paßnodarbinåtie) iemaksu lik-me bija noteikta atbilstoßa riskiem, kuri reåli varieståties. Pieméram, darba ñéméji, kuri sasniegußipensijas vecumu, netika apdroßinåti invaliditåtesapdroßinåßanai un apdroßinåßanai bezdarba ga-dîjumam. Lîdz ar to minéto personu obligåto ie-

1991

1600

800

1200

400

1434.9

950.6972.8

1344.0 1303.0

1043.2982.6 971.4

1998199719961995199419931992

darba ñéméjiem

darba devéjiem

1995

1%37%

1996

5%

33%

1997

9%

28%

1998

28.09%

9%

38% 38% 37% 37.09%

3.4.attéls

Sociåli apdroßinåto personu skaits (tükst. personas)


3.5.attéls

Sociålå nodok¬a likme vispåréjå gadîjumå


1995 1996 1997 1998

140

20

60

120

40

83.0792.41

111.16122.57

80

100

Darba ñéméjivispåréjå gadîjumå

Darba ñéméji, kurisasniegußi pensijasvecumu, un I un II

grupas invalîdi

Paßnodarbinåtievispåréjågadîjumå

Paßnodarbinåtie, kurisasniegußi pensijasvecumu, un I un II

grupas invalîdi

40%

5%

20%

30%

10%

37.09

28.05

33.90

27.96


16

maksu likme bija samazinåta salîdzinåjumå arlikmi vispåréjå gadîjumå (3.6.attéls).

Obligåto iemaksu båze darba ñéméjiem tikaharmonizéta ar iedzîvotåju ienåkuma nodok¬abåzi (ar atseviß˚iem izñémumiem, kå pieméram,obligåtås iemaksas neveica no maksåjumiem bi-jußajiem darba ñéméjiem), t.i., obligåto iemaksubåze bija visi darba devéja maksåjumi un labu-mi, izñemot noteiktus atvieglojumus (pabalsti,stipendijas, autoratlîdzîbas u.c.). Savukårt paß-nodarbinåtie obligåto iemaksu båzi varéja izvé-léties paßi un tå tika ierobeΩota ar minimålo ap-méru. Minimålå apméra nepiecießamîbu noteicaiepriekßéjo gadu pieredze, kad, iemaksåjot neno-zîmîgu summu, varéja sañemt visas sociålås ga-rantijas. 1998.gadå minimålais apmérs tika no-teikts valdîbas noteiktås minimålås méneßa dar-ba algas apmérå, t.i., Ls 42 ménesî jeb Ls 504 ga-då. Turpretî personåm, kuras brîvpråtîgi pievie-

nojas pensiju apdroßinåßanai, ienåkumu mini-målais apmérs tika noteikts 1428 lati gadå, t.i., laiapré˚inåtå vecuma pensija bütu vismaz valstssociålå nodroßinåjuma pabalsta apmérå.

Sociåli apdroßinåto personu iemaksu båzetika ierobeΩota ar maksimålo apméru, kas1998.gadå saglabåjås 1997.gada lîmenî - 12000 la-ti gadå.

Vidéjå apdroßinåßanas iemaksu alga (ienå-kumi, no kuriem veiktas iemaksas) 1998.gadå bi-ja Ls 122,57, kas salîdzinåjumå ar 1997.gadu pie-augusi par 20,3% (3.7.attéls).

Obligåto iemaksu ieñémumi 1998.gadå salî-dzinåjumå ar 1997.gadu palielinåjås par 11,4%,turpretî iedzîvotåju ienåkuma nodok¬a ieñému-mi - par 19,3% (3.8.attéls), ko galvenokårt ietek-méja:

1) atß˚irîbas parådu summås: 1998.gadå ob-ligåto iemaksu paråds bija 30% un ienåkuma no-

3.6.attéls

Sociålå nodok¬a likme


3.7.attéls

Vidéjå apdroßinåßanas iemaksu alga (Ls)


1997 1998

383.9

184.1

427.5

219.7

Iedzîvotåjuienåkuma nodoklis

Sociålås apdroßinåßanasobligåtås iemaksas

17

dok¬a paråds - 8,9% no kopéjås visu nodok¬u pa-rådu summas;

2) atß˚irîbas nodok¬u båzés: pieméram,paßnodarbinåtie iedzîvotåju ienåkuma nodokliveica no visiem ienåkumiem (izñemot no zem-nieku (zvejnieku) saimniecîbu îpaßnieku ienå-kumiem no lauksaimnieciskås raΩoßanas, ja tienepårsniedz Ls 3000 gadå), turpretî obligåtåsiemaksas neveica tie paßnodarbinåtie, kuru ie-nåkumi bija mazåki par Ls 504 gadå, un påréjieobligåtås iemaksas veica no brîvi izvélétiem ie-nåkumiem;

3) obligåto iemaksu båze tika ierobeΩota armaksimålo apméru.

1998.gadå notika pårmaiñas sociålås apdro-ßinåßanas sistémas pårvaldîbå. Valsts sociålåsapdroßinåßanas fonda vietå tika izveidota Valstssociålås apdroßinåßanas a©entüra (turpmåk -A©entüra), kuras galvenais uzdevums ir speciå-lo budΩetu un pakalpojumu administréßana. Laiuzlabotu nodok¬u iekaséßanu un izslégtu valstsinstitüciju funkciju dubléßanos, obligåto iemak-su administréßana tika nodota Valsts ieñémumudienestam. Tå kå obligåto iemaksu administréßa-na ir saistîta ne tikai ar maksåtåju apkalpoßanu,auditu u.c., bet arî ar personificéto datu apstrådi(personas vårda, uzvårda, personas koda, obli-gåto iemaksu apré˚ina pårbaudi), funkciju pår-ñemßana noritéja pakåpeniski, t.i., A©entüra pa-pildus tås noteiktajåm funkcijåm veica personifi-céto datu apstrådi. Rezultåtå obligåto iemaksuadministréßanas process bija neefektîvs, sareΩ-©îts un dårgs.

Kopéjais obligåto iemaksu un sociålå no-dok¬a paråds péc ståvok¬a uz 1999.gada 1.janvå-ri bija 149,1 milj. latu (3.2.tabula). Salîdzinot ar1997.gadu, kad administréßanu veica A©entüra,paråds pieauga par 1,7 milj. Latiem. 40,5 milj.Latu no kopéjås paråda summas bija apturétiemaksåjumi (maksåtnespéjîgajiem un privatizéja-miem uzñémumiem), pret ko Valsts ieñémumudienests piedziñu nedrîkst vérst. Parådu 26,8milj. latu apmérå veidoja uzñémumiem pieß˚ir-tie maksåjuma termiña pagarinåjumi, kå rezultå-tå tika atlikti obligåto iemaksu maksåjumi parstrådåjoßiem. Iespéjami atgüstamie parådi bija81,8 milj. latu, no tiem 15,5 milj. latu paråds, kasizveidojies 1998.gada laikå. Taçu, neskatoties uzminétajåm problémåm, administréßanas funkci-jas nodoßanu iezîméja pozitîvi aspekti:• nodok¬u maksåtåji visus jautåjumus, kas

saistîti ar nodok¬iem (re©istréßanås, makså-ßana, veidlapu iesniegßana u.c.), kårtoja vie-nå institücijå;

• nodok¬u pårbaudes tika veiktas kompleksi,t.i., par visiem nodok¬iem;

• tika sakårtots juridisko personu - sociålå no-dok¬a maksåtåju re©istrs, kas ir viens nofaktoriem. Sociålås apdroßinåßanas pakalpojumi tika

pieß˚irti atbilstoßi veiktajåm obligåtajåm iemak-såm, kas radîja problémas, ja:• bija pieß˚irts paråda samaksas termiña

pagarinåjums;• nebija veiktas obligåtås iemaksas (maksåts

sociålais nodoklis).

3.8. attéls

Valsts sociålås apdroßinåßanas obligåto iemaksu uniedzîvotåju ienåkuma nodok¬a ieñémumi (milj. Ls)

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Valsts ieñémumu dienests


18

Minéto problému risinåjums bütu - pieß˚irtsociålås apdroßinåßanas pakalpojumu neatkarîgino veiktajåm obligåtajåm iemaksåm, péc tampiedzenot parådu (likums paredz tådu kårtîbuar 2002.gadu). Tå kå A©entüra pakalpojumuspieß˚irtu neskatoties vai attiecîgajå brîdî obligå-tås iemaksas ir veiktas, Valsts ieñémumu diene-stam bütu jånodroßina paråda piedziña.1998.gadå tå izpildi ierobeΩoja ßådi riska faktori:• Valsts ieñémumu dienesta piedziñas struk-

türvienîbas nespéja nodroßinåt pilnîgu visuneiemaksåto obligåto iemaksu piedziñu.Reålå situåcija liecina, ka tiek piedzîti tikaiapméram 50% no visiem nodok¬u parå-diem, no kuriem 50% ir obligåtås iemaksas(sociålais nodoklis);

• paråds tiek piedzîts bezstrîdu kårtîbå, kobieΩi vien nav iespéjams veikt. Nåkamaisnodok¬u administråcijas iespéjamais solis -maksåtnespéjas ierosinåßana - nevis palieli-nåtu, bet samazinåtu iespéjas atgüt parådusummas. Tas ir ilgstoßs process, kur sedzotpirmås kårtas izdevumus, obligåto iemaksuparådu segßanai lîdzek¬u var nepietikt;

• varétu pasliktinåties nodok¬u maksåßanasdisciplîna.Pusgadu péc likuma "Par valsts sociålo ap-

droßinåßanu" spékå ståßanås tika pieñemti gro-zîjumi, kas ne tikai pilnveidoja un sakårtoja at-seviß˚as likuma normas, bet arî atbalstîja atse-viß˚u nodok¬u maksåtåju intereses, nosakottiem nepamatotus atvieglojumus (iemaksas pri-våtajos pensiju fondos tika izslégtas no obligåtoiemaksu båzes un zemnieki, kas sasniegußi pen-sijas vecumu, vai I vai II grupas invalîdi, tika iz-slégti no sociåli apdroßinåmo personu loka).

Paßreizéjå sociålås apdroßinåßanas finansé-ßanas sistéma darbojas kopß 1998.gada 1.janvå-ra, taçu, veicot tås darbîbas uzraudzîbu, ir radu-ßås vairåkas problémas, kas prasa savlaicîgu ri-sinåjumu, kå arî nepiecießams izvértét atseviß˚ulikuma normu iespéjamås sekas:

1) darba ñéméji, kuru paståvîgå dzîvesvietair Latvijå, un, kurus nodarbina darba devéjs - år-valstu nodok¬u maksåtåjs, nav obligåti sociåliapdroßinåmås personas, tåpéc tås var tikai brîv-pråtîgi pievienoties pensiju apdroßinåßanai. Ne-piecießams izvértét minéto personu iek¬außanuobligåti sociåli apdroßinåmo personu lokå;

2) lîdz 2002.gadam sociåli apdroßinåtais irpersona, par kuru faktiski veiktas obligåtås ie-maksas. Såkot ar 2002.gadu persona ir sociåliapdroßinåta un tai (par to) ir jåveic obligåtås ie-maksas, såkot ar dienu, kad ßî persona ieguvusisociåli apdroßinåtås personas statusu. Tå rezul-tåtå sociålås apdroßinåßanas pakalpojumi tikspieß˚irti neatkarîgi no veiktajåm iemaksåm, péctam nodroßinot attiecîgå paråda piedziñu. Ne-piecießams izvértét likuma normas darbîbas fi-nansu sekas - ietekmi uz sociålås apdroßinåßa-nas speciålajiem budΩetiem;

3) ar 2002.gadu paredzéts pazeminåt obli-gåto iemaksu likmi no 37% uz 33% un veikt lik-mes pårdali starp darba devéju un ñéméju no28% un 9% uz 16,5% vienådås da¬ås. Pirms liku-ma normas spékå ståßanås nepiecießams veiktfinansu seku analîzi - ietekmi uz ienåkuma no-dok¬a ieñémumiem, sociålås apdroßinåßanasspeciålajiem budΩetiem, darba devéjiem un dar-ba ñéméjiem.

Paßreiz spékå esoßie normatîvie akti reguléiemaksu veikßanas kårtîbu, sociålås apdroßinå-ßanas pakalpojumu un sociålo pabalstu pieß˚ir-ßanas kårtîbu, turpretî neviens normatîvais aktssociålås droßîbas jomå neregulé ßådus jautåju-mus - sociåli apdroßinåto personu, sociålås ap-droßinåßanas iemaksu, valsts sociålås apdroßi-nåßanas pakalpojumu, valsts sociålo pabalstuun apdroßinåßanas ståΩa uzskaiti; sociåli apdro-ßinåtås personas apdroßinåßanas konta atvérßa-nu, slégßanu un tajå iek¬aujamo informåciju;Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüras pårzi-ñå esoßås informåcijas aizsardzîbu.

3.2.tabula

Sociålå nodok¬a un obligåto iemaksu paråds (milj. lati, gada beigås)

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

0,2 2,1 29,6 56,9 104,0 139,9 147,4 149,1

Datu avots: Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Valsts ieñémumu dienests

1991

12%

7%

8%

6%

7.6

1998199719961995199419931992

5%

9%

10%

11%

6.2

9.69.8

10.210.8 10.5 10.6

19

1998.gadå izdevumi pensijåm bija 90% no vi-siem valsts sociålå apdroßinåßanas budΩeta izde-vumiem, savukårt no IKP - 10,6%, kas kopß1996.gada stabilizéjas (3.9.attéls).

1998.gadå salîdzinot ar iepriekßéjo gadupensiju sañéméju skaits ir samazinåjies par 4,3tükst. jeb 0,7% (3.3.tabula). Visstraujåk (salîdzi-not ar 1997.gadu) - par 4,4 tükst. ir samazinåjiesinvaliditåtes pensionåru skaits. Straujais sama-zinåjums da¬éji izskaidrojams ar likuma normu,saskañå ar kuru invaliditåtes pensionåriem, ku-ri sasniegußi likumå noteikto pensionéßanos ve-

cumu, invaliditåtes pensijas vietå pieß˚ir vecu-ma pensiju.

Saskañå ar iepriekß minéto likuma normu,kå arî noteiktajåm garantijåm sievietém, kuraspensionéjas priekßlaicîgi, neskatoties uz likumånoteiktå pensionéßanås vecuma paaugstinåßa-nos, vecuma pensionåru skaits salîdzinot ar ie-priekßéjo gadu ir pieaudzis no 511,2 tükst. lîdz512,5 tükst. Priekßlaicîgi pensionéjußås sievietesir tås sievietes, kuras aizgåjußas pensijå såkot no55 gadu vecuma lîdz likumå noteiktajam pensio-néßanås vecumam (ar 1998.gada 1.jüliju pensio-

Pensiju apdroßinåßana

Finansiåli stabilas pensiju sistémas izveideiatbilstoßi Latvijas sociålekonomiskajiem apståk-¬iem 1995.gadå tika izstrådåta Pensiju reformaskoncepcija. Saskañå ar koncepciju pensiju sistématiek veidota trîs lîmeños:• pirmais - valsts obligåtå nefondétå pensiju

shéma;• otrais - valsts obligåtå fondétå pensiju shé-

ma;• treßais - privåtie brîvpråtîgie pensiju fondi.

Pensiju sistémas pirmais lîmenis ir no sociå-lås apdroßinåßanas iemaksåm atkarîga pensijushéma, kas darbojas péc paaudΩu solidaritåtesprincipa, t.i. sociåli apdroßinåto personu iemak-sas tiek novirzîtas paßreizéjo pensiju izmaksåm.Pirmo lîmeni regulé 1995.gada 2.novembra li-kums "Par valsts pensijåm" (ståjås spékå ar1996.gada 1.janvåri) un tå mér˚i ir:

• nodroßinåt pensiju sistémas finansu stabilitåti;• izveidot no iemaksåm atkarîgu pensiju shému;• nodroßinåt ienåkumu kompensåciju vecuma,

invaliditåtes un apgådnieka zaudéjuma ga-dîjumå;

• ieinteresét indivîdu pagarinåt savu darba mü-Ωu, pensionéjoties vélåk;

• nodroßinåt pensijas aizsardzîbu pret inflåciju,veicot indeksåciju ar patériña cenu indeksuun no 2000.gada arî ar apdroßinåßanas algaspieauguma indeksu.Otrå lîmeña pensiju shémas darbojas péc in-

dividuålo sociålås apdroßinåßanas iemaksu iegul-dîjuma principa. Tås reguléßanai tika izstrådåts"Valsts fondéto pensiju likuma" projekts.

Treßå lîmeña pensiju shéma radîs iespéjuprivåtå uzkråjuma veidoßanai pensiju fondos. Toregulé likums "Par privåtajiem pensiju fondiem",kas ståjås spékå ar 1998.gada 1.jüliju.

3.2. Valsts pensiju apdroßinåßana

3.9.attéls

Izdevumi pensijåm (% no iekßzemes kopprodukta)

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Centrålå statistikas pårvalde


20

néßanås vecums sievietém paaugstinåjås lîdz 57gadiem).

Pensionåru îpatsvars iedzîvotåju kopskaitåpédéjos gados nemainås. 1998.gada beigås valstspensiju sañéméju îpatsvars iedzîvotåju kopskaitåbija 26,2%.

Sakarå ar sociåli apdroßinåto personu skaitapieaugumu (skat. noda¬u "Sociålås apdroßinåßa-nas finanséßana") un pensionåru skaita samazinå-ßanos (3.3.tabula), sociålås apdroßinåßanas sisté-mas noslodze samazinåjås no 676 pensionåriemuz 1000 sociåli apdroßinåtåm personåm 1997.gadålîdz attiecîgi 658 pensionåriem 1998.gadå.

1998.gadå vidéjais pensijas apmérs valstî bijaLs 51,23 jeb par 21% augståks kå iepriekßéjå gadå,vecuma pensijas arî palielinåjås par 21% . Invaliditå-tes pensiju apmérs vidéji pieauga par 18%, pensijasapgådnieka zaudéjuma gadîjumå - par 17%, izdie-nas pensijas attiecîgi - par 34%. Atbilstoßi likumdo-ßanai 1998.gadå tika divreiz veiktas pensiju indekså-cijas ar patériña cenu pieauguma indeksu, kå rezul-tåtå pensijas apmérs vidéji palielinåjås par Ls 8,62.

Ar 1998.gada 1.aprîli, paaugstinoties valstssociålå nodroßinåjuma pabalstam, attiecîgi palieli-

nåjås garantétås pensijas apmérs, kas vecuma unIII grupas invaliditåtes pensijåm kå arî pensijåmapgådnieka zaudéjuma gadîjumå tika noteikts Ls30 (pirms tam - Ls 25), I grupas invaliditåtes pen-sijåm - Ls 48 (pirms tam - Ls 40), II grupas invali-ditåtes pensijåm - Ls 42 (pirms tam - Ls 35), savu-kårt sievietém, kuras pensionéjußås priekßlaicîgigarantétås pensijas apmérs paaugstinåjås lîdz Ls24 (pirms tam - Ls 20). Garantétås pensijas apmérssievietém, kuras pensionéjas priekßlaicîgi ir no-teikts 80% apmérå no valsts sociålå nodroßinåju-ma pabalsta apméra.

1998.gadå tika pieß˚irtas 11 tükst. garanté-tås pensijas, kas bija 39% no visåm jaunpieß˚irta-jåm pensijåm, no kuråm 4,8 tükst. bija vecumapensijas.

Pakåpeniski samazinås jaunpieß˚irto pensijuskaits (3.10.attéls). 1998.gadå jaunpieß˚irto vecu-ma pensiju skaits bija par 17,6% mazåks kå 1997.gadå, jaunpieß˚irto invaliditåtes pensiju skaits irsamazinåjies par 7,6%, savukårt jaunpieß˚irto ap-gådnieka zaudéjuma pensiju skaits ir pieaudzispar 1,3%, izdienas pensiju skaits - par 26%(4.Pielikums).

3.3.tabula

Valsts pensiju apdroßinåßanas kvantitatîvie rådîtåji

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Pensiju sañéméju skaits (tükst., gada beigås) 2 638,7 654,0 657,7 654,5 637,9 640,8 643,0 638,7

tai skaitå:

vecuma pensijas 497,7 496,7 500,3 496,0 497,0 504,0 511,2 512,5

invaliditåtes pensijas 86,6 102,3 104,2 104,4 103,4 98,5 94,5 90,1

apgådnieka zaudéjuma pensijas 30,0 27,6 26,3 28,6 29,9 30,2 28,9 28,5

izdienas pensijas 4,5 7,9 7,2 6,5 6,1 6,1 6,3 5,2

pensijas péc speciåliem lémumiem 0,5 0,03 0,02 0,01 1,5 2,0 2,3 2,4

sociålås pensijas 19,4 19,5 19,7 19,0 - - - -

Vidéjais pensijas apmérs (Ls, vidéji gadå, faktiskås cenås) 3 1,40 8,29 10,50 27,00 32,72 38,50 42,42 51,23

tai skaitå:

vecuma pensijas 1,40 7,42 9,90 27,30 32,60 38,30 42,55 51,57

invaliditåtes pensijas 1,90 13,29 14,00 28,30 33,90 39,20 42,81 50,86

apgådnieka zaudéjuma pensijas 1,30 7,37 9,90 23,60 28,20 32,20 35,94 42,17

izdienas pensijas 0,40 1,75 5,40 30,10 31,80 37,40 45,70 61,18

pensijas péc speciåliem lémumiem - 6,72 11,20 23,50 64,40 64,00 69,50 77,72

sociålås pensijas 1,20 8,23 9,30 18,40 - - - -

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra.

2 Nav iek¬autas Iekßlietu ministrijas pensijas3 Nav iek¬autas Iekßlietu ministrijas pensijas

21

Kopéjais vecuma pensiju sañéméju skaits1998.gadå ir pieaudzis (3.3.tabula), kas izskaidro-jams ar to, ka no jauna pieß˚irto pensiju skaits irbijis lielåks kå pensiju skaits, kuru izmaksa daΩå-du iemeslu dé¬ bija pårtraukta (pieméram, pensio-nåra nåves gadîjumå).

Jaunpieß˚irtås vecuma pensijas apmérs iratkarîgs no viså darba müΩå veiktajåm sociålåsapdroßinåßanas iemaksåm un pensionéßanåsvecuma, tådéjådi ir stimuls pagarinåt darbamüΩu, izlemjot doties pensijå vélåk. Vidéji jaun-pieß˚irtås pensijas apmérs valstî pieaudzis noLs 43,24 1997. gadå lîdz Ls 50,61 - 1998.gadå, jebpar 17%, savukårt jaunpieß˚irto vecuma pensi-ju apmérs vidéji pieaudzis no Ls 45,44 lîdz Ls53,48 jeb par 18%.

1997.gadå salîdzinot ar 1995.gadu vidéjaisfaktiskais pensionéßanås vecums vîrießiem pieau-ga no 59,35 gadiem lîdz 63,70 gadiem, pårsniedzot

likumå noteikto pensionéßanås vecumu par 3,70gadiem (3.11.attéls).

Péc VSAA ziñåm, augsts vidéjais faktiskaispensionéßanås vecums vîrießiem bija sakarå arLatvijas pensijas pieß˚irßanu personåm, kuras lîdzßim sañéma Krievijas Federåcijas pensiju un, ku-ras jau iepriekß bija sasniegußas likumå noteiktopensionéßanås vecumu, savukårt sievietém vidé-jais faktiskais pensionéßanås vecums 1997.gadåsalîdzinot ar 1995.gadu pieauga par 0,67 gadiem,nesasniedzot likumå noteikto pensionéßanås ve-cumu. Sievießu faktiskå pensionéßanås vecumazemo pieauguma tempu veicinåja priekßlaicîgipensionéjußos sievießu (no 55 gadu vecuma)augstais îpatsvars pensionéjußos sievießu skaitå,(1998.gadå 80%). Salîdzinot ar 1997.gadu ßo sievie-ßu skaits ir pieaudzis 4 reizes. Straujo priekßlaicîgipensionéjußos sievießu skaita pieaugumu sekméjalikumå noteiktå pensionéßanås vecuma paaugst-

1995 1996 1997 1998

63.70

55.84

60.40

55.07

59.35

55.17

60

56.055.0 56.5 57.0

sievietesvîrießiFaktiskais:

sievietesvîrießiLikumå noteiktais:

50%

20%

10%

26.8

199819971996199519941993

5%

30%

40%

48.6

vecuma pensijas

Kopéjais skaits, no tåm:43.1

39.336.2

32.828.230.3

26.724.0 23.4

19.3

3.10.attéls

Jaunpieß˚irto pensiju skaits (tükst.)


3.11. attéls

Pensionéßanås vecums (gadi, perioda beigås)


1997 1998

50

35

40

30

44.53

40.07

visåm sievietém

sievietém, kuraspensionéjußås priekßlaicîgi

40.64

33.26

45


22

inåßana sievietém no 56 gadu vecuma 1997.gadasåkumå lîdz 57 gadiem 1998. gada beigås, kå arîaugstais bezdarba lîmenis sievietém pirmspensijasvecumå. 1998.gada såkumå sievietes pirmspensi-jas (50 lîdz 55) vecumå bija 7% no kopéjå re©istré-to bezdarbnieku skaita (1997.gada såkumå - 6,1%).No visåm sievietém, kuras 1998.gadå pensionéju-ßås priekßlaicîgi, nestrådåjußås bija 86% un tikai14% pieprasîja vecuma pensiju turpinot strådåt.

Tå kå likums nosaka pensijas apméra tießu at-karîbu no individuålajåm iemaksåm un pensioné-ßanås vecuma, 1998.gadå sievietém, kuras pensio-néjußås priekßlaicîgi vidéjais jaunpieß˚irtås vecu-ma pensijas apmérs bija mazåks kå påréjåm sievie-tém, kuras pensionéjås ßajå gadå. (3.12.attéls).

Saskañå ar likumå "Par valsts pensijåm" ie-tvertajåm tiesîbu normåm personåm, kuru apdro-ßinåßanas ståΩa lielåkå da¬a ir laikå lîdz 1996.gada

janvårim, bütiska nozîme ir ienåkumiem, no ku-riem veiktas valsts sociålås apdroßinåßanas iemak-sas 1996., 1997., 1998., 1999. gados. Tådé¬ pirm-spensijas vecuma iedzîvotåjiem ßobrîd ir lielåkaieinteresétîba valsts sociålås apdroßinåßanas ie-maksu veikßanå pilnå apjomå (3.13.attéls).

Visaugståkås iemaksas vecuma pensijåm1998.gada deviños méneßos bija veiktas par ap-droßinåtåm personåm 59 gadu vecumå, Ls 20,43vidéji ménesî. Turpretim viszemåkås iemaksaspensiju apdroßinåßanai bija veiktas par personåm,kuru pensionéßanas vecums vél ir "aiz kalniem" ,pieméram, par apdroßinåtåm personåm 15 gaduvecumå tås bija Ls 1,73 vidéji ménesî.

Kopß likuma "Par valsts pensijåm" spékå ståßanåsSaeima piecas reizes ir pieñémusi grozîjumus. Minétiegrozîjumi pårsvarå saistîti ar likuma pilnveidoßanu,bet bija arî grozîjumi politisko ideju realizéßanai, kas

3.12. attéls

Jaunpieß˚irtås vecuma pensijas apmérs sievietém (vidéji ménesî, faktiskås cenås)

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Sociålås apdroßinåßanas departamenta apré˚ina rådîtåji

15

Ls 20

Ls 10

Ls 15

Ls 5

71635547393123 8779

vecums (gados)

3.13. attéls

Iemaksas vecuma pensijåm 1998. gada 9. méneßos(apdroßinåtai persona, vidéji ménesî)


15–19

50

10

30

40

20

20–29 30–39 40–49 50–59 60–69 70–79

23

vérsti uz noteiktu mér˚a auditoriju. Tå rezultåtå1998.gadå tika ieviestas vairåkas bütiskas izmaiñas.

Lai rastu iespéju parüpéties par savåm ve-cumdienåm arî personåm, kuras nav pak¬autasvalsts sociålajai apdroßinåßanai, tika noteikta brîv-pråtîgå valsts pensiju apdroßinåßana. Tå pavéra ie-spéju jebkurai personai, kas sasniegusi 15 gaduvecumu veikt brîvpråtîgås iemaksas valsts pensijuapdroßinåßanai. Lai apré˚inåtå vecuma pensijabütu vismaz valsts sociålå nodroßinåjuma pa-balsta lîmenî, tika noteikta minimålå iemaksa ga-då (27,37% no Ls 1428).

Lîdz 1998.gada 1. oktobrim brîvpråtîgai pen-siju apdroßinåßanai bija pievienojusies 61 persona,no kuråm 23 bija sievietes un 38 vîrießi. Ío perso-nu vidéjais vecums bija 53,4 gadi. Brîvpråtîgi pen-siju apdroßinåßanai galvenokårt pievienojås per-sonas îsi pirms pensionéßanås vecuma, t.i., perso-nas 53 - 59 gadu vecumå (3.14.attéls.).

Tå kå 1997. un 1998.gados tika noteikta sociå-lajai apdroßinåßanai pak¬auto gada darba ienåku-mu maksimålå robeΩa (Ls 12000), tika ierobeΩotsjaunpieß˚irtås pensijas apmérs.

Lai ekonométu sociålås apdroßinåßanas bu-dΩeta lîdzek¬us un neradîtu arvien lielåkas atß˚irî-bas pensijas apméros, lîdz 2000.gadam tika ierobe-Ωota pensiju indeksåcija atkarîbå no tås apméra,t.i. såka indeksét tikai tås pensijas, kas nepårs-niedz 3 valdîbas noteiktås minimålås méneßa dar-ba algas, jeb Ls 150.

Izvértéjot pensiju sistémas darbîbu laikå lîdz1998.gadam (ieskaitot) jåsecina, ka da¬a no pensijusistémas dalîbniekiem nav sañémußi solîtos labu-mus (3.4.tabula.).

Otrå lîmeña pensiju shémas reguléßanai tikaizstrådåts "Valsts fondéto pensiju likuma" pro-jekts.

Valsts fondétå pensiju shéma (2.lîmeña shé-ma) darbojas péc individuålo sociålås apdroßinå-ßanas iemaksu ieguldîjuma principa. Atß˚irîbå nopaaudΩu solidaritåtes pensiju shémas (1.lîmeñashéma), kurå paståv daudz daΩådu garantiju unatvieglojumu, kas lîdzek¬u pårdales rezultåtå tiekkompenséti uz påréjo shémas dalîbnieku ré˚ina,2.lîmeña shémå pensijas apmérs ir tießi atkarîgs noapdroßinåtås personas individuålajåm iemaksåmun no ßå pensiju kapitåla ieguldîjuma pe¬ñas. Lîdzar to ßî shéma attiecas tikai uz tås dalîbniekiem unvecos pensionårus, kam pensijas pieß˚irtas agråk,tießå veidå neskar.

Individuålo iemaksu likmes vecuma pensi-jåm pårdale skars tikai valsts fondétås pensiju shé-mas dalîbniekus, t.i. sociåli apdroßinåtås personasvecumå lîdz 50 gadiem. Ja paßreiz vecuma pensijatiek apré˚inåta, pamatojoties uz apdroßinåtås per-sonas iemaksåm 20% apmérå no sociålås apdroßi-nåßanas iemaksu algas, tad, piedaloties arî 2.lîme-ña shémå, ßî likme tiks sadalîta - da¬a no apdroßi-nåtås personas iemaksåm vecuma pensijai paliks1.lîmeña shémå, bet da¬a naudas tiks ieguldîta 2.lî-meña shémå (piem. 18% novirzîti 1. lîmenim un2% - 2. lîmenim).

Sakarå ar iemaksu likmes pårdali, valsts fon-détås pensiju shémas dalîbniekam 1.lîmeña shé-må pensijas kapitåls neveidosies tik liels, kå tasvarétu büt pie pilnas 20% iemaksu likmes, totiesveidosies attiecîgi kapitåla uzkråjumi 2. lîmeñashémå. 2.lîmeña shémas ievießana neietekmés

3.14. attéls

Brîvpråtîgi apdroßinåto personu skaita sadalîjums pa vecuma grupåm1998. gada 9 méneßos



24

(t.i. nesamazinås) paßreizéjo pensionåru pensijasapméru.

Saskañå ar likumu "Par valsts pensijåm", val-sts pensijas, såkot ar 2000.gadu, tiks indeksétasgan ar patériña cenu indeksu, gan ar apdroßinåßa-nas iemaksu algu pieauguma indeksu. Paßlaik vélnav noteikts, kåds büs ßis indekss - vai tiks ñemts

vérå reålais apdroßinåßanas iemaksu algas (precî-zåk iemaksu algu summas) pieaugums 100% apjo-må, vai tikai da¬a no tå. To noteiks budΩeta situå-cija 2000.gadå.

Gatavojot "Valsts fondéto pensiju likums"projektu, tika veiktas valsts sociålås apdroßinå-ßanas budΩeta ilgtermiña prognozes, kuras lieci-

3.4. tabula

Valsts pensiju sistémas ieguvéji un zaudétåji

Valsts pensiju sistémas ieguvéji

• Personas, kuras pensiju pieprasa vecumå, kaspar vairåkiem gadiem pårsniedz pensionéßanåsvecumu, kådu nosaka likums "Par valsts pensi-jåm", iegüst ievérojami lielåku vecuma pensiju.

• Personas, kuråm 1996.-1997.gadå bija augstidarba ienåkumi un, kuras pensionéjußås1998.gadå sañem atbilstoßi augstu pensiju.

• Pensionåri, kuriem pensija pieß˚irta lîdz1997.gada 1.janvårim, ja péc 1996.gada 1.jan-våra nostrådåti vismaz 3 gadi, ir tiesîbas uzpensijas pieß˚irßanu no jauna, kas ir ievéro-jami lielåka par iepriekß sañemto.

• Sociåli apdroßinåtås personas ar augstiemdarba ienåkumiem laikå no 1996.gada lîdz2000. gadam, iegüst atbilstoßi lielu pensiju,ja lielåkå apdroßinåßanas ståΩa da¬a ir perio-då lîdz 1996.gadam.

Valsts pensiju sistémas zaudétåji

• Sievietes, kuras pieprasîjußas pensiju priekßlaicîgi(no 55 gadu vecuma lîdz likumå noteiktam pen-sionéß. vecumam) un, kuråm 1996.-1997. bijußi ze-mi ienåkumi, sañem atbilstoßi zemu pensiju, kå arîminimålås pensijas apmérs viñåm ir tikai 80% novalsts sociålå nodroßinåjuma pabalsta apméra

• Personas, kuråm 1996.-1997.gadå bija zemi dar-ba ienåkumi vai bija bezdarbnieki un, kuriemapdroßinåßanas ståΩs ir mazåks par 30 gadiem,sañem atbilstoßi zemu pensiju (taçu ne mazåkupar valsts sociålå nodroßinåjuma pabalstu).

• Pensionåri, kuriem pensija pieß˚irta lîdz1997.gada 1.janvårim, bet, ja péc 1996.gada1.janvåra nav nostrådåti vismaz 3 gadi, nevariegüt tiesîbas uz pensijas pieß˚irßanu no jauna.

• Sociåli apdroßinåtås personas ar zemiem darbaienåkumiem laikå no 1996.gada lîdz 2000. ga-dam, iegüst atbilstoßi zemu pensiju, ja lielåkåapdroßinåßanas ståΩa da¬a ir periodå lîdz1996.gadam, neskatoties uz to, ka ar 2000.gadudarba ienåkumi ir ievérojami paaugstinåjußies.

5000

-1000

2000

3000

0

pensiju indeksåcija tikaiar patériña cenu indeksu

4000

1000

pensiju indeksåcija arpatériña cenu indeksu un

25%

50%

100%

apdroßinåßanas iemaksualgas pieauguma indeksusåkot ar 2000. gadu

1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020

3.15. attéls

Sociålås apdroßinåßanas budΩeta uzkråtå rezerve,1998. gada salîdzinåmås cenås (milj. Ls)

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas departamenta prognozes

slimîbas pabalsti57%

maternitåtes pabalsti40%

apbedîßanas pabalsti3%

25

na, ka valsts pensiju sistémå perspektîvå uzkrå-sies ievérojamas naudas lîdzek¬u rezerves(3.15.attéls).

2. lîmeña shéma ir veids kå maksimåli efektîviizmantot ßîs naudas lîdzek¬u rezerves tå, lai iegütugan pensionåri, gan valsts tautsaimniecîba kopumå.

Treßå lîmeña pensiju shémas ievießana radîsiespéju privåtå uzkråjuma veidoßanai pensiju fon-

dos, kas nodroßinås papildus ienåkumus vecumåun lîdz ar to lielåku darba dzîves laikå sañemto ie-nåkumu aizvietojumu. Bez tam privåtie pensijufondi Latvijas tirgus ekonomikas finansu sistémåir nozîmîgs iekßéjo investîciju avots, kas aktivizéskapitåla tirgu. Lîdz ar to privåto pensiju fondu at-tîstîba Latvijas apståk¬os ir uzskatåma par sabied-riski un valstiski nozîmîgu procesu.

3.3. Maternitåtes un slimîbas apdroßinåßana

Maternitåtes un slimîbas apdroßinåßanu re-gulé 1995.gada 6.novembrî Saeimå pieñémtais li-kums "Par maternitåtes un slimîbas apdroßinåßa-nu" (ståjås spékå ar 1997.gada 1.janvåri). Likumamér˚i bija:• nodroßinåt ienåkumu kompensåciju slimîbas

un maternitåtes gadîjumå atbilstoßi veikta-jåm sociålås apdroßinåßanas iemaksåm;

• nodroßinåt kompensåciju apdroßinåtås per-sonas vai tås apgådîbå bijußa ©imenes locek-

¬a nåves gadîjumå atbilstoßi veiktajåm so-ciålås apdroßinåßanas iemaksåm;

• stimulét darba devéju rüpéties par savudarbinieku veselîbu, kå arî ieinteresét paßudarbinieku nostiprinåt savu veselîbu;

• nodroßinåt lielåku lîdzek¬u izlietojumakontroli, pieß˚irot pabalstus Valsts sociålåsapdroßinåßanas a©entürå, pretéji tam, kadattiecîgie pabalsti tika izmaksåti darba vie-tå uz sociålå nodok¬a ré˚ina.

Likums nosaka sociåli apdroßinåtås perso-nas tiesîbas uz maternitåtes, slimîbas un apbedî-ßanas pabalstiem, kå arî citas personas tiesîbasuz apbedîßanas pabalstu sociåli apdroßinåtåspersonas nåves gadîjumå.

Lielåkais îpatsvars valsts sociålås apdroßi-nåßanas pabalstu, kurus nosaka likums "Par ma-ternitåtes un slimîbas apdroßinåßanu" 1998.gadaizdevumos bija slimîbas pabalstiem (3.16.attéls)

Slimîbas pabalsts tiek nodroßinåts sociåliapdroßinåtås personas darbnespéjas gadîjumå,kå arî lîdz 14 gadus veca slima bérna kopßanasgadîjumå.

No sociålås apdroßinåßanas budΩeta slimî-bas pabalsts sociåli apdroßinåtås personas darb-nespéjas gadîjumå tiek izmaksåts par laiku nodarbnespéjas piecpadsmitås dienas lîdz likumånoteiktai dienai, savukårt no otrås lîdz çetrpad-smitajai darbnespéjas dienai slimîbas pabalstumakså darba devéjs. Par slima bérna (lîdz 14 ga-dus veca) kopßanu slimîbas pabalstu no valstssociålås apdroßinåßanas budΩeta izmakså parlaiku no darbnespéjas pirmås dienas lîdz likumånoteiktai dienai.

Likumå noteiktå darbnespéjas perioda, parkuru makså darba devéjs, izmaiñas rezultåtå

3.16. attéls

Valsts sociålås apdroßinåßanas pabalstu struktüra 1998. gadå



26

1997.gadå palielinåjås darba devéja finansiålieizdevumi, bet savukårt radås sociålås apdroßinå-ßanas budΩeta lîdzek¬u ekonomija (3.5.tabulu).Tajå pat laikå ßîs normas ievießana varéja izraisîtnegatîvas sekas - ielaistu, hronisku saslimstîbuskaita palielinåßanos un vidéjå slimîbas ilgumanepamatotu samazinåßanos darba devéja ap-maksas periodå, vai arî nepamatotu palielinåßa-nos, novilcinot saslimstîbas ilgumu lîdz apdroßi-nåßanas periodam.

1998.gadå valsts sociålås apdroßinåßanasbudΩeta izdevumi faktiskås cenås slimîbas pa-balstu izmaksai salîdzinot ar 1997.gadu ir pieau-gußi par 2,5 milj. Ls jeb 80%. Izdevumu palielinå-ßanås izskaidrojama ar apmaksåto slimîbas die-

nu skaita pieaugumu, no 105, 7 tükst. slimîbasdienåm vidéji ménesî 1997.gadå lîdz attiecîgi -163,3 dienåm ménesî 1998.gadå jeb par 54%, kåarî slimîbas pabalsta apméra paaugstinåßanos noLs 2,70 dienå lîdz Ls 2,87 dienå jeb par 6%.

Sakarå ar to, ka trükst datu par pirmajåm 14darbnespéjas dienåm, nav iespéjams izvértét, kåizmainîjies kopéjais darbnespéjas dienu skaitsun vidéjais slimîbas pabalsta apmérs (palielinå-jies vai samazinåjies).

Izdevumu slimîbas pabalstiem îpatsvars ko-péjos sociålås apdroßinåßanas budΩeta izdevu-mos ir pieaudzis no 0,8% 1997. gadå lîdz 1,3%1998. gadå. Straujo izdevumu ßiem pabalstiemîpatsvara kritienu 1997. gadå galvenokårt veici-

1991

7%

3%

5%

1%

1998199719961995199419931992

2%

4%

6%

3.5. tabula

Maternitåtes un slimîbas apdroßinåßanas kvantitatîvie rådîtåji 4

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Izdevumi (milj.Ls, faktiskås cenås):

slimîbas pabalsti 0,8 4,0 7,8 11,8 15,0 13,6 3,1 5,6

maternitåtes pabalsti 0,2 1,1 1,7 2,0 2,5 2,6 2,7 3,9

apbedîßanas pabalsti ... ... ... ... 0,1 0,1 0,1 0,3

Skaita kvantitatîvie rådîtåji (tükst.vid. ménesî):

apmaksåto slimîbas dienu skaits 891 641 429,2 379,7 362,7 298,1 105,7 163,3

apmaksåto maternitåtes dienu skaits 209 169 109,7 81,0 70,2 63,7 74,3 95,3

apbedîßanas pabalstu sañéméju skaits ... ... 0,2 0,2 0,2 0,1 0,1 0,1

Pabalstu vidéjie apméri (Ls, faktiskås cenås):

slimîbas pabalsti (dienå) 0,07 0,52 1,51 2,58 3,46 3,82 2,70 2,87

maternitåtes pabalsti(dienå) 0,06 0,53 1,32 2,11 2,91 3,35 2,98 3,48

apbedîßanas pabalsti ... ... 29,00 37,39 51,49 65,37 131,23 183,52


3.17. attéls

Izdevumu slimîbas pabalstiem îpatsvars sociålås apdroßinåßanas budΩeta izdevumos (%)

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Valsts sociålås apdroßinåßanas departamenta apré˚ina rådîtåji

4 Nav iek¬auta informåcija par slimîbas pabalstu izdevumiem, vidéjiem apmériem un darbnespéjas dienu skaitu , ko apmakså darba devéjs (såkotar 1997.gadu). Såkot ar 1997.gadu slimîbas un maternitåtes pabalsts tiek apré˚inåts par kalendåråm dienåm, lîdz tam - par darba dienåm.

27

nåja darbnespéjas perioda noteikßana, par kuruapmaksu veic darba devéjs.

Likums "Par maternitåtes un slimîbas ap-droßinåßanu" nosaka maternitåtes pabalsta pie-ß˚irßanu un izmaksu par visu grütniecîbas undzemdîbu atva¬inåjuma laiku, t.i. par 56 grütnie-cîbas atva¬inåjuma kalendåråm dienåm un par56 dzemdîbu atva¬inåjuma kalendåråm dienåm.Sievietei, kurai sakarå ar grütniecîbu medicînis-kå aprüpe årstnieciski profilaktiskajå iestådé iruzsåkta lîdz 12 grütniecîbas nedé¬ai un turpinå-ta visu grütniecîbas laiku, pieß˚ir 14 dienu ilgupapildus atva¬inåjumu, kuru pievieno grütniecî-bas atva¬inåjumam, 14 dienu ilgu papildus atva-¬inåjumu pievieno dzemdîbu atva¬inåjumam, jasievietei ir bijußi grütniecîbas, dzemdîbu vaipécdzemdîbu perioda sareΩ©îjumi, kå arî gadîju-må, ja piedzimußi divi vai vairåki bérni.

1998.gadå strauji palielinåjußies valsts so-ciålås apdroßinåßanas budΩeta izdevumi mater-nitåtes pabalstiem: no 2,7 milj. Ls faktiskås cenås1997.gadå lîdz 4,4 milj. Ls (3.5.tabula), t.i. gan-drîz divas reizes. Straujo izdevumu pieaugumusekméja apmaksåto maternitåtes dienu skaita unpabalsta apméra pieaugums. Íajå gadå apmak-såto maternitåtes dienu skaits vidéji ménesî salî-dzinot ar 1997.gadu ir pieaudzis no 74,3 tükst.lîdz 95,3 tüks. ménesî jeb par 28%. Maternitåtespabalsta apmérs dienå ir pieaudzis no Ls 2,98lîdz Ls 3,48, jeb par 17%.

Péc Valsts centrålås statistikas pårvaldes da-tiem 1998.gadå bija dzimußi 18540 bérnu. PécVSAA datiem ßajå gadå maternitåtes pabalstupieß˚îra 8410 sañéméjiem. Aptuveni apré˚ini

råda, ka tikai 45% no visåm dzemdéjußåm måmi-ñåm ir sañémußas maternitåtes pabalstu. Taçußim rådîtåjam ir tendence pieaugt (3.18.attéls).Tådéjådi, vairåkums bérnu dzimst måmiñåm,kuras nestrådå un neveic valsts sociålås apdroßi-nåßanas iemaksas.

Likums "Par maternitåtes un slimîbas ap-droßinåßanu" nosaka arî apbedîßanas pabalsta

izmaksu sociåli apdroßinåtåm personåm un viñuapgådîbå bijußiem ©imenes locek¬iem.

1998.gadå ievérojami paaugstinåjies izmak-såtå apbedîßanas pabalsta apmérs sociåli apdro-ßinåtåm personåm un to ©imenes locek¬iem, noLs 131,23 lîdz Ls 183,52, jeb 40%. Tas galvenokårtizskaidrojams ar izmaiñåm apbedîßanas pabalstaapré˚inåßanå: ar 1998.gada 22. jüliju apbedîßa-nas pabalsts apdroßinåtås personas nåves gadî-jumå atbilst divkårßai mirußås personas méneßavidéjai izpe¬ñai (lîdz tam - méneßa vidéjai izpe¬-ñai), kå arî ar vidéjås apdroßinåßanas iemaksu al-gas palielinåßanos (skat. sada¬u Sociålås apdroßi-nåßanas finanséßana).

Paredzéts turpinåt personu veiktajåm valstssociålås apdroßinåßanas iemaksåm atbilstoßuvalsts sociålås apdroßinåßanas pabalstu sistémasattîstîßanu, iek¬aujot tajå jaunu uz dzimumulîdztiesîbas principu balstîtu valsts sociålås ap-droßinåßanas pabalstu.

1997 1998

20000

10000

15000

5000

maternitåtes pabalstasañéméju skaits

dzimußo skaits

3.18. attéls

Dzimußo skaits un maternitåtes pabalsts sañéméju skaits

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un Centrålå statistikas pårvalde


28

Sociålås apdroßinåßanas budΩeta izdevuminodarbinåtîbas pasåkumiem gadu no gada palieli-nås. 1998.gadå salîdzinot ar 1997.gadu faktiskåscenås tie ir pieaugußi par 38%, bet salîdzinot ar1995.gadu attiecîgi par 95% (3.6.tabula). Straujaisizdevumu pieaugums ir izskaidrojams ar bez-darbnieka pabalsta vidéjå apméra, pakalpojumusañéméju skaita, un påréjo nodarbinåtîbas paså-kumu izmaksu pieaugumu.

Pieaug arî izdevumu nodarbinåtîbas pasåku-miem îpatsvars kopéjos sociålås apdroßinåßanasbudΩeta izdevumos. 1996. gadå ßie izdevumi bija3,6% no budΩeta izdevumiem, bet 1998. gadå -4,4% jeb par 0,8 procentu punktiem vairåk(3.19.attéls).

Likums "Par obligåto sociålo apdroßinåßanubezdarba gadîjumam" ir noteicis bütiskas izmai-ñas gan bezdarbnieka pabalsta apméra noteikßa-

Sociålo apdroßinåßanu bezdarba gadîjumåregulé 1995. gada 5. oktobrî Saeimå pieñemtaislikums "Par obligåto sociålo apdroßinåßanu bezdar-ba gadîjumam" (ståjås spékå ar 1997.gada 1. janvårî)un tå mér˚i bija:• nodroßinåt ienåkumu kompensåciju bezdar-

ba gadîjumå;

• nodroßinåt bezdarbnieka pabalsta apméruatbilstoßi apdroßinåtås personas indi-viduålajai iemaksu algai, apdroßinåßanasståΩam un pabalsta sañemßanas ilgumam;

• stimulét bezdarbniekus darba mekléßanai,aktîvai esoßås kvalifikåcijas celßanai vaipårkvalifikåcijai.

3.4. Valsts sociålå apdroßinåßana bezdarba gadîjumam

3.6. tabula

Apdroßinåßanas bezdarba gadîjumam kvantitatîvie rådîtåji

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Izdevumi (milj. Ls, faktiskås cenås):

bezdarbnieka pabalsti - 1,0 6,5 6,9 7,3 9,6 11,4 14,7

bezdarbnieka stipendijas - - - 0,1 0,2 0,3 0,4 0,7

påréjie izdevumi - 0,2 1,2 2,5 2,6 2,1 2,5 4,3

Bezdarbnieka pabalsta sañéméju skaits (tükst., vid. ménesî) - 25,2 44,3 42,7 27,0 28,7 30,9 30,7

Bezdarbnieka pabalsta vidéjais apmérs (Ls) 5,89 13,00 17,47 23,20 27,77 30,38 40,08


1991

5%

3%

4%

1%

199819971996199519941993

2%

3.19. attéls

Izdevumu nodarbinåtîbas pasåkumiem îpatsvars sociålåsapdroßinåßanas budΩeta izdevumos

Datu avots. Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra un sociålås apdroßinåßanas departamenta apré˚ina rådîtåji

29

(1997. gada beigås bezdarbnieka pabalsta sañémé-ju skaits bija 24,1 tükst).

1998. gada beigås par 9,5 procentu punktiempieaudzis arî bezdarbnieka pabalsta sañéméjuîpatsvars re©istréto bezdarbnieku kopskaitå.

Vidéjais pieß˚irtais bezdarbnieku pabalstaapmérs 1998.gadå salîdzinot ar iepriekßéjo perio-du ir pieaudzis par Ls 9,72, jeb 32% (3.6.tabula).Tas izskaidrojams ar vidéjås apdroßinåßanas ie-maksu algas paaugstinåßanos valstî, ir samazinå-jies to bezdarbnieku skaits, kuri vél turpina pa-balstu sañemt péc iepriekßéjås tå apré˚inåßanaskårtîbas, lielåkais îpatsvars bezdarbnieku kop-skaitå ir bezdarbniekiem ar lielu apdroßinåßanasståΩu.

1998. gadå bezdarbnieka pabalsta apmérs bez-darbniekiem ar ståΩu virs 25 gadiem bija par 48% lie-låks kå bezdarbniekiem ar ståΩu no 1 lîdz 5 gadiem.

1998199719961995

25%

30%

35%

40%

nå, gan tå sañemßanas ilgumå. Péc iepriekßéjås likumdoßanas bezdarbnieka

pabalsta lielums bija atkarîgs no valsts noteiktåsminimålås méneßalgas, kå rezultåtå neatkarîgi noveikto sociålo iemaksu apjoma, pabalsta lielumsvisiem bija vienåds.

Likums "Par obligåto sociålo apdroßinåßanubezdarba gadîjumam" bezdarbnieka pabalsta ap-méru noteica proporcionåli apdroßinåßanas stå-Ωam un pédéjo seßu méneßu vidéjås izpe¬ñas lielu-mam.

Vidéji 1998. gadå salîdzinot ar 1997. gadubezdarbnieka pabalsta sañéméju skaits nav bütis-ki mainîjies (3.6.tabula.). Taçu, bezdarbam straujipieaugot 1998.gadå (no 7.0% janvårî lîdz 9,2% de-cembrî) bezdarbnieka pabalsta sañéméju skaitspieauguma un gada beigås, sasniedza 42,2 tükst.,kas ir par 75% vairåk nekå iepriekßéja gada beigås.

3.20. attéls

Bezdarbnieka pabalsta sañéméju îpatsvars re©istréto bezdarbnieku skaitå gada beigås

Datu avots. Sociålås apdroßinåßanas departamenta apré˚ina rådîtåjs, izmantojot Centrålås statistikas pårvaldes datus.

ar ståΩu virs25 gadiem

22%

påréjie21%

ar ståΩuno 1 lîdz 5 gadiem

9%


25%


23%

3.21.attéls

Bezdarbnieka pabalsta sañéméju struktüra dalîjumåpéc apdroßinåßanas ståΩa 1998. gadå


ar ståΩu virs25 gadiem

ar ståΩu no15 lîdz

25 gadiem

Ls 60

Ls 10

Ls 30

Ls 50

Ls 20

51.37

44.87

38.47

27.94

34.79

Ls 40

påréjiear ståΩu no1 lîdz

5 gadiem

ar ståΩu no5 lîdz

15 gadiem


30

Sociålås apdroßinåßanas sistémas politika pa-redz turpinåt attîstît par personu veiktajåm valstssociålås apdroßinåßanas iemaksåm atbilstoßu bez-darbnieka pabalsta un citu apdroßinåßanas bez-darba gadîjumam pakalpojumu sistému, kuras ie-tvaros 1999.gadå paredz izstrådåt jaunu likum-projektu "Par obligåto sociålo apdroßinåßanu bez-darba gadîjumam", kura mér˚i ir ßådi:- saskañot likuma "Par obligåto sociålo apdroßinå-

ßanu bezdarba gadîjumam" normas ar citu sociå-lås apdroßinåßanas sistémas likumu normåm, ta-

jå skaitå saskañot periodu, atbilstoßi kura valstssociålås apdroßinåßanas obligåtajåm iemaksåmtiek apré˚inåts bezdarbnieka pabalsta apmérs;

- noteikt no Nodarbinåtîbas speciålå budΩetafinanséjamo aktîvås un pasîvås nodarbinåtî-bas pakalpojumu apjomu;

- precizét apdroßinåßanas bezdarba gadîju-mam pakalpojumu sañéméju loku;

- noteikt jaunu sociålås apdroßinåßanas pakal-pojuma veidu - apbedîßanas pabalstu bez-darbnieka nåves gadîjumå.

3.22. attéls

Bezdarbnieka pabalsta apmérs dalîjumåpéc bezdarbnieka apdroßinåßanas ståΩa 1998. gadå

Datu avots. Valsts Sociålås apdroßinåßanas a©entüra.

3.5.Valsts sociålå apdroßinåßana pret nelaimes gadîjumiem darbå un arodslimîbåm

Sociålo apdroßinåßanu pret nelaimes gadîju-miem darbå un arodslimîbåm regulé 1995.gada2.novembrî Saeimå pieñemtais likums "Par obli-gåto sociålo apdroßinåßanu pret nelaimes gadîju-miem darbå un arodslimîbåm" (ståjås spékå ar1997.gada 1.janvåri). Tå mér˚i bija:

- kompensét ienåkumu zaudéjumu, ieståjotiesnelaimes gadîjumam darbå vai arodslimîbai;

- nodroßinåt pakalpojumu kopumu cietußåspersonas integråcijai sabiedrîbå;

- stimulét darba apståk¬u uzlaboßanos, iemak-sas veicot tikai darba devéjam.

Darba negadîjumu apdroßinåßanai 1998. ga-då tika noteikta vienota sociålås apdroßinåßanasobligåtå iemaksu likme - 0,09% (arî 1997. gadå) noiemaksu objekta, kuru makså tikai darba devéjs.

Likums "Par obligåto sociålo apdroßinåßanupret nelaimes gadîjumiem darbå un arodslimî-båm" noteica tiesîbas uz ßådiem apdroßinåßanasatlîdzîbas veidiem:- slimîbas pabalsts;- atlîdzîba par darbspéju zaudéjumu;- vienreizéjs pabalsts sakarå ar nepårejoßu

darbspéju zaudéjumu;

- atlîdzîba par apgådnieka zaudéjumu;- apdroßinåtås personas apbedîßanas pabalsts.- papildus izdevumi un pakalpojumi (årstéßanai,

medicîniskai un profesionålai rehabilitåcijai, utt.).Ar 1998.gadu, ståjoties spékå likumam "Par

valsts sociålo apdroßinåßanu", no personu loka,kuras ir pak¬autas darba negadîjumu apdroßinåßa-nai tika izslégti:- måcîbu un audzinåßanas ieståΩu audzékñi un

studenti, kas nodarbinåti darba vietås raΩoßa-nas vai måcîbu prakses laikå;

- obligåtå valsts darba dienesta dienestnieki.

31

Likuma "Par obligåto sociålo apdroßinåßanupret nelaimes gadîjumiem darbå un arodslimî-båm" darbîbas otrajå gadå sociålås apdroßinåßanasbudΩeta izdevumu apjoms faktiskajås cenås ßajålikumå noteiktajiem pasåkumiem bija pieaudzisgandrîz 4 reizes (3.7.tabula). Tas liecina par cilvé-ku informétîbu un pieaugoßo ieinteresétîbu re©is-trét ßos gadîjumus, iegüstot tiesîbas uz attiecîga-jiem pakalpojumiem. Izdevumu strauju paaugst-inåßanos veicinåja arî tas, ka likums reåli såka dar-boties ar 1997. gada 22.aprîli, tådéjådi 1997. gadåizmaksas ßiem pakalpojumu veidiem tika veiktastikai 8 méneßus.

Salîdzinot ar 1997. gadu izdevumi no sociålåsapdroßinåßanas budΩeta slimîbas pabalstiem bijapieaugußi par 146% (3.7.tabula), ko veicinåja slimî-bas pabalsta sañéméju skaita pieaugums par 38%,pabalsta nelaimes gadîjuma rezultåtå vidéjå ap-méra pieaugums par 10%, pabalsta arodslimîbasrezultåtå vidéjå apméra pieaugums par 65%, kåarî slimîbas ilguma palielinåßanås uz vienu sa-slimßanas gadîjumu (3.23.attéls).

Visstraujåk slimîbas ilgums bija pieaudzisarodslimîbas gadîjuma rezultåtå - gandrîz 3 reizes,sakarå ar nelaimes gadîjuma darbå - 1,2 reizes, kasizskaidrojams ar likuma normu, kas paredz cietu-ßajam sañemt slimîbas pabalstu lîdz darbspéju at-güßanai vai lîdz laikam, ar kuru såk izmaksåt atlî-dzîbu par darbspéju zaudéjumu.

Sakarå ar to, ka cietußajiem nelaimes gadîju-mos darbå un arodslimîbåm saslimstîbas pakåpeir augståka un tas prasa ilgstoßu årstéßanu, ßo sli-mîbas pabalstu ilgums ir daudz lielåks kå slimîbaspabalsta ilgums vispåréjå gadîjumå (likums "Parmaternitåtes un slimîbas apdroßinåßanu).

Apdroßinåtai personai tiesîbas uz atlîdzîbupar darbspéju zaudéjumu rodas, pamatojoties uzspeciålas årstu komisijas (VDEÅK) noteikto darb-spéju zaudéjumu. Saskañå ar 1998. gada likumagrozîjumiem, kas ståjås spékå ar 1998. gada 27.ok-tobri tiesîbas uz apdroßinåßanas atlîdzîbu tika no-teiktas arî personåm, kuras vairs nav apdroßinåtåspersonas, bet tådas bijußas apdroßinåßanas gadîju-ma ieståßanås laikå. Íie likuma grozîjumi noteica

3.7. tabula

Valsts sociålås apdroßinåßanas pret nelaimes gadîjumiem darbå unarodslimîbåm kvantitatîvie rådîtåji

1997 1998

Izdevumi (tükst. Ls, faktiskajås cenås)

slimîbas pabalsts 76,5 188,5

atlîdzîba par darbspéju zaudéjumu 16,8 148,0

atlîdzîba par apgådnieka zaudéjumu 1,5 12,2

påréjie pabalsti 1,0 8,0

Sañéméju skaits gadå (cilv.)

slimîbas pabalsts 1159 1595

atlîdzîba par darbspéju zaudéjumu 107 277

vienreizéjs pabalsts sakarå ar nepårejoßu darbspéju zaudéjumu 1 14

atlîdzîba par apgådnieka zaudéjumu 7 15

apbedîßanas pabalsts 2 5

Pakalpojumu vidéjie apméri (Ls, faktiskås cenås)

slimîbas pabalsts (dienå)

nelaimes gadîjuma rezultåtå 2,97 3,26

arodslimîbas rezultåtå 2,11 3,48

atlîdzîba par darbspéju zaudéjumu (ménesî) 52,28 56,42

vienreizéjs pabalsts sakarå ar nepårejoßu darbspéju zaudéjumu 198,0 114,40

atlîdzîba par apgådnieka zaudéjumu (ménesî) 55,53 97,38

apbedîßanas pabalsts 114,00 134,01


darbaspéju zaud.pakåpe 50%–70%

29%darbaspéju zaud.pakåpe 25%–49%

30%

darbaspéju zaud.pakåpe 80%–100%

17%darbaspéju zaud.pakåpe 10%–24%

24%

vispåréjå saslimßanasgadîjumå

17.73dienas

20.00dienas

1998

1997

arodslimîbasrezultåtå

12.51dienas

33.08dienas

nelaimes gadîjumarezultåtå

30.89dienas

35.70dienas


32

arî atlîdzîbas par darbspéju zaudéjumu samazinå-ßanu par 20%, tiklîdz apdroßinåtajai personai tiekpieß˚irta vecuma pensija.

Izdevumi no sociålås apdroßinåßanas budΩe-ta atlîdzîbas par darbspéju zaudéjumu izmaksåm1998. gadå bija pieaugußi aptuveni 9 reizes, pa-balstu sañéméju skaits gadå - aptuveni 3 reizes.Atlîdzîbas par darbspéju zaudéjumu vidéjais ap-mérs bija pieaudzis 1,1reizi.

Lielåkais îpatsvars atlîdzîbas par darbspéjuzaudéjumu sañéméju skaitå 1998. gadå bija perso-nåm ar 25% lîdz 49% darbspéju zaudéjuma pakå-pi (3.24.attéls).

Likums "Par obligåto sociålo apdroßinåßanupret nelaimes gadîjumiem darbå un arodslimî-båm" paredz, ka darba ñéméjam, kas cietis nelai-mes gadîjumå darbå vai saslimis ar arodslimîbuapdroßinåßanas atlîdzîbu nodroßina neatkarîgi no

tå, vai par viñu ir veiktas sociålås apdroßinåßanasiemaksas. Ja iemaksas nav veiktas izdevumi, ku-rus sedz no darba negadîjumu speciålå budΩeta,tiesas ce¬å tiek piedzîti no darba devéja.

Ja sakarå ar nelaimes gadîjumu darbå vaiarodslimîbu ir ieståjusies apdroßinåtås personasnåve, darba nespéjîgajiem ßîs personas ©imeneslocek¬iem, kurus tå pilnîgi vai da¬éji apgådåja, irtiesîbas uz atlîdzîbu par apgådnieka zaudéjumu.Ar 1998.gada 27. oktobri tika noteikts, ka atlîdzî-

ba par apgådnieka zaudéjumu nedrîkst büt ma-zåka par valsts sociålå nodroßinåjuma pabalstu(Ls 30).

Strauji 8 reizes pieaugußi arî izdevumi atlî-dzîbåm par apgådnieka zaudéjumu (3.7.tabula),ko ietekméja atlîdzîbas par apgådnieka zaudéju-mu vidéjå apméra pieaugums par 75%, ko savu-kårt sekméja apdroßinåtås personas méneßa vidé-

3.23. attéls

Vidéjais slimîbas ilgums uz vienu gadîjumu 1998. gadå


3.24.attéls

Atlîdzîbas par darbspéju zaudéjumu sañéméju skaita struktüra dalîjumå pécdarbspéjas zaudéjuma pakåpes 1998. gadå


33

jås izpe¬ñas palielinåßanås, kå arî atlîdzîbas sañé-méju skaita pieaugums par 114%.

Likuma "Par obligåto sociålo apdroßinåßanupret nelaimes gadîjumiem darbå un arodslimî-båm" pårejas noteikumi paredz lîdz 2000.gadamatlîdzîbu par darbspéju zaudéjumu un atlîdzîbupar apgådnieka zaudéjumu pårskatît ik péc pus-gada, ñemot vérå patériña cenu indeksa pieaugu-mu. Indeksåcija tiek veikta analogi kå valsts pen-sijåm, ñemot vérå prognozéjamo patériña cenupieaugumu noteiktå periodå.

1998.gadå atlîdzîbas apméra indeksåcija tikaveikta divas reizes - maijå un novembrî. Bez tam,ñemot vérå, ka 1997.gadå tå netika indekséta, mai-ja indeksåcijå tika ñemts vérå arî patériña cenupieaugums 1997.gadå.

Izvéli sañemt vienreizéju pabalstu darbspé-

ju zaudéjuma gadîjumå 1998. gadå izmantoja 14personas (salîdzinoßi 1997. gadå - 1 persona). Tie-sîbas sañemt vienreizéjo pabalstu atlîdzîbas pardarbspéju zaudéjumu vietå ir personåm ar nepå-rejoßu darbspéju zaudéjumu 10 lîdz 24% robeΩås.

Apbedîßanas pabalsta apdroßinåtås personasnåves gadîjumå sakarå ar nelaimes gadîjumu dar-bå vai arodslimîbu vidéjais apmérs 1998. gadå pie-auga par 18%. Pieaugumu galvenokårt sekméjapersonas vidéjås apdroßinåßanas iemaksu algaspalielinåßanås, kå arî izmaiñas pabalsta apré˚inå-ßanå. Ar 1998.gada 27.oktobri apbedîßanas pa-balsts tika noteikts divkårßas méneßa vidéjås ap-droßinåßanas iemaksu algas apmérå (lîdz tam -méneßa vidéjås izpe¬ñas apmérå).

êmot vérå, ka nav ieviesta diferencéta dar-ba negadîjumu apdroßinåßanas iemaksu likme, ie-vérojot bîstamîbas grupu principu (patlaban vi-siem darba devéjiem ir noteikta vienota iemaksulikme), darba devéjam nav radîts stimuls veikt or-ganizatoriskos, tehniskos, sanitåri higiéniskos unårstnieciski profilaktiskos pasåkumus, kas garan-tétu droßu darba vidi un veselîbai nekaitîgus dar-ba apståk¬us.

Lai risinåtu problémas, kas saistås ar nelai-mes gadîjumiem darbå un arodslimîbåm ir pare-dzéti sekojoßi pasåkumi:• Nodroßinåt apdroßinåßanas atlîdzîbas un vi-

sus nepiecießamos pakalpojumus apdroßinå-tås personas darbspéju atgüßanai un integrå-cijai sabiedrîbå, ja tå cietusi nelaimes gadîju-må darbå vai saslimusi ar arodslimîbu.

• Ekonomiski ieinteresét darba devéjus, veikt

organizatoriskos, tehniskos, sanitåri higiénis-kos un årstnieciski profilaktiskos pasåkumus,kas garantétu droßu darba vidi un veselîbainekaitîgus darba apståk¬us.

• Vienlîdzîgi nodroßinåt tiesîbas, kas noteiktaspersonåm, kuras lîdz 1997.gada 1.janvårim cie-tußas nelaimes gadîjumå darbå vai saslimußasar arodslimîbu, kå arî ßo personu nåves gadîju-må, viñu apgådîbå bijußåm personåm.

3.6. Sociålås droßîbas shému koordinåcija

Starptautiskås sadarbîbas mér˚is ir nodroßi-nåt sociålås droßîbas tiesîbu saglabåßanu migréjo-ßam darbaspékam un ©imenes locek¬iem, likvidé-jot ß˚érß¬us brîvai darbaspéku kustîbai un sekmé-jot iedzîvotåju ekonomisko aktivitåti, kå arî no-vérst situåciju, kad notiek sociålås droßîbas tiesîbupårklåßanås un likvidét personu sociålo neaizsarg-åtîbu atß˚irîgu sistému konflikta gadîjuma. Miné-to mér˚u sasniegßanai tiek pieméroti tiesîbu akti,ko izstrådåjusi Eiropas Savienîba (Noteikumi1408/71), Starptautiskå darba organizåcija, kå arîEiropas Padome. Paßreizéjå periodå, uzkråjot ne-piecießamo pieredzi starptautiskå sadarbîbå, kasbüs noderîga uzñemoties Eiropas Savienîbas da-lîbvalsts pienåkumus, Latvijas Republikai jo seviß-˚i svarîgi ir Eiropas Padomes dokumenti: • Pagaidu lîgumi sociålås droßîbas jomå;• Divpuséjo lîgumu modelis;• Eiropas Sociålås droßîbas konvencija (kuras

pamatprincipi iek¬auti arî ES Noteikumos1408/71).Latvija izmanto arî senåko no koordinåcijas ins-

trumentiem - divpuséjos lîgumus. 1993.gada 18.jüni-jå ståjås spékå divpuséja vienoßanås starp LatvijasRepubliku un ASV par savstarpéjo pensiju izmaksu.

Latvijas valdîba ir noslégusi Vienoßanos arLietuvas Republikas valdîbu par sadarbîbu sociå-lås nodroßinåßanas jomå, lîgums ir spékå ar 1995.gada 31.janvåri. Kopß 1997. gada 30. janvåra irspékå lîgums par sadarbîbu sociålås droßîbas jomåstarp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku.Abu lîgumu mér˚is ir nodroßinåt personåm iegü-to un iegüstamo sociålås droßîbas tiesîbu saglabå-ßanu pårvietojoties lîgumslédzéju pußu teritorijå,kå arî izslégt dubulto aplikßanu ar sociålo nodok-li. Lîgumi veicina personu brîvu pårvietoßanos unekonomisko darbîbu Latvijas - Lietuvas un Latvi-jas -Igaunijas teritorijå.


34

Eksportéto pensiju skaits uz Lietuvu 1998.ga-då salîdzinåjumå ar 1997.gadu palielinåjås par 73,uz Igauniju - par 77, savukårt importéto pensijuskaits no Lietuvas palielinåjås par 3 un no Igauni-jas - par 12 (3.8.tabula).

1998.gada 26.februårî parakstîts lîgums starpLatvijas Republiku un Ukrainu par sadarbîbu so-ciålås droßîbas jomå. Íî lîguma mér˚is ir nodroßi-nåt iegüto un iegüstamo sociålås droßîbas tiesîbusaglabåßanu pårvietojoties lîgumslédzéjpußu teri-torijå.

1998.gada 1.maijå ståjås spékå Latvijas Re-publikas un Zviedrijas Karalistes lîgums par neat-liekamo medicînisko palîdzîbu personåm, kurasîslaicîgi uzturas lîgumslédzéjpuses teritorijå.

Eiropas Savienîbå strådåjoßo brîva kustîba irviens no kopéjå tirgus çetriem pilåriem, kas ir no-teikta EK Lîguma 48.pantå. Jau Eiropas Ekonomis-kås Kopienas veidoßanås periodå daΩådas dalîb-valstu atß˚irîgås sociålås droßîbas sistémas tikaaplükotas kå iespéjamais ß˚érslis, lai sasniegtudarbaspéka brîvu kustîbu. Padome ierosinåja pie-ñemt nepiecießamos noteikumus sociålås droßîbasjomå, lai nodroßinåtu strådåjoßo un viñu apgådîbåesoßo personu brîvu kustîbu. Íobrîd sociålås dro-ßîbas shému koordinåciju Eiropas Savienîbå regu-lé divi svarîgi noteikumi:

1) 1971.gada 14.jünija Noteikumi EEK 1408/71par sociålås droßîbas shému attiecinåßanu uz darbañéméjiem, paßnodarbinåtajiem un viñu ©imenes lo-cek¬iem, kuri pårvietojas Kopienas teritorijå;

2) 1972.gada 21.marta Noteikumi EEK574/72, kuros noteikta Noteikumu EEK 1408/71pieméroßanas kårtîba.

Sociålås droßîbas shému koordinåcija ir bü-tisks priekßnosacîjums personu brîvas kustîbasnodroßinåßanai. Sociålås droßîbas shému koordi-nåcija dod iespéju migréjoßam darbaspékam pår-vietoties dalîbvalstu teritorijå, neriskéjot zaudétiegütås sociålås droßîbas tiesîbas.

Íîs sistémas pamatå ir sekojoßi principi:• jebkuras uz nacionålo piederîbu (pilsonîbu)

balstîtas diskriminåcijas novérßana;• tikai viena sociålås droßîbas sistéma ir attie-

cinåma uz konkrétu personu konkrétå laikå;• Eiropas Savienîbas pilsoñiem ir tiesîbas uz

noteiktu pensiju un pabalstu veidu eksportuDalîbvalstu teritorijå;

• persona nezaudé iegütas vai iegüßanas proce-så esoßas sociålås droßîbas tiesîbas, pårvieto-joties Eiropas Savienîbas teritorijå.Latvijas praksé un likumdoßanå ir nodroßinå-

ta visu Noteikumu 1408/71 4.pantå noteikto sociå-lås droßîbas jomas pabalstu darbîba:• slimîba, maternitåte;• invaliditåte;• vecums;• apgådnieka zaudéjums;• nelaimes gadîjums darbå, arodslimîba;• apbedîßana;• bezdarbs;• ©imene.

Sistéma pamatojas uz apdroßinåßanas princi-piem, vispåratzîtu tradicionålu risku gadîjumos topapildina valsts sociålie pabalsti personåm, kurasnav apdroßinåtas vai arî veikußas iemaksas nepie-tiekamu laika periodu.

Papildus darbojas paßvaldîbu administrétasociålås palîdzîbas sistéma, kas kopumå ¬auj Lat-vijas sociålås droßîbas sistému raksturot kå uni-versålu. Universåla sistéma ir mér˚is, kuru sa-sniegt jåtiecas visåm Eiropas sociålås droßîbas sis-témåm.

K¬üstot par Eiropas Savienîbas dalîbvalstiLatvijas Republikai büs sociåli jåapdroßina strådå-joßie, kuri nav ßobrîd iek¬auti tajå personu lokå,uz kuru attiecinåma valsts sociålås droßîbas li-kumdoßana. Par ßîm personåm Latvija büs tiesîgaiekasét sociålås apdroßinåßanas iemaksas. Lai va-rétu iekasét sociålås apdroßinåßanas iemaksas no

3.8.tabula

Pensiju eksports un imports 1996.-1998.gadå

Pensiju eksports Pensiju imports

1996 1997 1998 1996 1997 1998

Lietuva 123 161 234 8 16 19

Igaunija - 21 98 - 17 29

Datu avots: Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra

35

personåm, kuras nemakså nodok¬us Latvijå, büsnepiecießams grozît valsts likumus un praksi.

Noteikumi Nr.1408/71 ir jåattiecina uz visåmpersonåm (ieskaitot nosütîtås), kuras strådå algo-tu darbu vai ir paßnodarbinåtas Latvijas Republi-kas teritorijå. Íajå sakarå büs jåatrisina problémaar darba devéju - årvalsts nodok¬u maksåtåju (li-kums ''Par valsts sociålo apdroßinåßanu'' -5.pants).

Tajå paßå laikå Latvijai nåksies atbrîvot no-teiktas personas no obligåtås sociålo apdroßinåßa-nas iemaksu veikßanas. Pamatå tas attiecas uz Ei-ropas Savienîbas darba ñéméjiem (t.sk. paßnodar-binåtåm personåm), kurus darba devéjs ir nosütî-jis veikt konkrétu darbu Latvijas Republikas teri-torijå uz laika periodu ne ilgåku par 1 gadu.

Saskañå ar Noteikumiem Nr.1408/71, pilsoñastatuss izriet no fakta, ka konkrétå persona ir kå-das Eiropas Savienîbas dalîbvalsts pilsonis. Latvi-jas Republikas sociålås droßîbas sistéma ir balstîtauz apdroßinåßanas un rezidences principu, nevisuz pilsonîbas principu. Seviß˚u uzmanîbu prasîsbezvalstnieku statuss saistîbå ar to personu situå-ciju, kuråm ir pieß˚irtas Latvijas Republikas nepil-soñu pases.

Eiropas Savienîbas dalîbvalsts pilsonis tikspielîdzinåts Latvijas Republikas pilsonim savåstiesîbås un pienåkumos. Likumdoßanas konsek-vences un vienveidîgas pieméroßanas nolükå bütuvélams papildinåt jau esoßajos likumdoßanas ak-tos minéto jédzienu "LR pilsonis" ar "ES dalîb-valsts pilsoni".

Latvijas Republikas sociålås droßîbas tiesîbuaktos, pieméram, likumå "Par valsts pensijåm" på-rejas noteikumos ir ietvertas normas, kas ir îpaßilabvélîgas Latvijas Republikas pilsoñiem. Saglabå-jot ßîs normas negrozîtas, visiem Eiropas Savienî-bas pilsoñiem, kuri pensionésies, büs tiesîbas uzlîdz 1991.gadam uzkråto apdroßinåßanas perioduieskaitîßanu, neatkarîgi no ßo periodu uzkråßanasvietas. Tåpat arî uz viñiem büs jåattiecina pensijueksports, tai skaitå årpus Eiropas Savienîbas (kautNoteikumu Nr.1408/71 prasîba ir veikt eksportuEiropas Savienîbas teritorijå). Íeit nav runa par ne-atbilstîbu ES tiesîbu normåm, bet gan par ekono-miskåm konsekvencém vai netießi harmonizéjoßuefektu.

Lîdzîgas problémas radîsies ar daΩådåm mi-nimålåm garantijåm, kas iestrådåtas Latvijas Re-publikas sociålås droßîbas sistémå. Tå, pieméram,

pensiju likumå paredzéts, ka pensija nevar bütmazåka par valsts sociålå nodroßinåjuma pabalstu(ßobrîd Ls 30), tåtad persona, kura nostrådåjusiLatvijas Republikå 1 gadu, bet Eiropas Savienîbå 9gadus, büs tiesîga uz ßådu pabalstu. Ir vérts pie-minét, ka, pieméram, Lietuvas nacionålå sistémaminimålos apmérus neparedz.

Arî tiesîbas uz valsts sociålå nodroßinåjumapabalstu personai radîsies péc 4 Eiropas Savienîbåun 1 Latvijas Republikå nodzîvota gada.

Attiecîbå uz ©imenes pabalstu pieß˚irßanu Ei-ropas Savienîbå darbojas no Latvijas Republikasatß˚irîgs princips. Izß˚iroßais faktors büs vecåkudarba vieta, nevis bérna dzîvesvieta Latvijas teri-torijå.

Noteikumu izpratné par ©imenes pabalstiemir atzîstami sekojoßi Latvijas Republikas sociålåsdroßîbas sistémas pabalsti:• ©imenes valsts pabalsts • bérna kopßanas pabalsts• slimîbas pabalsts lîdz 14 gadus veca slima

bérna kopßanai.Papildus problému var izraisît fakts, ka Lat-

vijas likumdoßanå ir noteikts zemåks pensionéßa-nås vecums, nekå citås dalîbvalstîs. Lîdz ar to tasvar radît papildus slodzi administråcijai.

Sociålås droßîbas shému administråciju Lat-vijas Republikå paßlaik veic LR Labklåjîbas minis-trija un sekojoßas institücijas: Valsts sociålås ap-droßinåßanas a©entüra, Valsts obligåtås veselîbasapdroßinåßanas a©entüra. Pievienojoties ES, miné-tajåm institücijåm ievérojami palielinåsies darbaapjoms un büs nepiecießamîba péc jaunåm kom-petencém - valodas, ES likumdoßanas zinåßanas,pieredze starptautiska sadarbîbå.

Latvijas Republikai, pievienojoties ES, ir jåbütspéjîgai iek¬auties tås vispåréjå TESS (Telematicsfor Social Security) programmå (péc tås izstrådes),kas nodroßina informåcijas apmaiñu elektroniskåformå.

Svarîgi ir arî sekot sociålås droßîbas shémåm,kas attîstås årpus valsts sociålås apdroßinåßanaskompetences sféras, lai neradîtu turpmåkas pro-blémas administråcijai.

1999. - 2000.gadå ir paredzéts pievienoties Ei-ropas padomes Pagaidu lîgumiem sociålås droßî-bas jomå (Eiropas padomes pagaidu lîgums parsociålås droßîbas shémåm, kas attiecas uz vecuma,invaliditåtes un apgådnieka zaudéjuma gadîju-miem, un tå protokolu, kå arî Eiropas padomes


36

Pagaidu lîgums par sociålo droßîbu, izñemot shé-mas, kas attiecas uz vecuma, invaliditåtes un ap-gådnieka zaudéjuma gadîjumiem, un tå protoko-lu). Ío Lîgumu ratificéßana nodroßinås Latvijaspilsoñiem vienlîdzîgu attieksmi uzturéßanås laikåcitå lîgumslédzéjå valstî, radot vienlîdzîgas iespé-jas sociålås droßîbas jomå, nezaudéjot tiesisko unsociålo aizsardzîbu.

Eiropas Komisija ßobrîd ir piedåvåjusi Aso-ciåcijas Padomes lémuma projektu sociålås droßî-bas shému koordinåcijai. Projekts bütîbå paredzda¬éju Noteikumu 1408/71 pieméroßanu attiecîbåuz kandidåtvalstîm, tådéjådi aktualizéjot sociålåsdroßîbas shému koordinåcijas jomas uzdevumusLR administråcijai. Lémuma projekta galvenie ele-menti ir periodu summéßana tiesîbu noteikßanaiuz pensiju; nelaimes gadîjumu darbå un arodsli-mîbu nodarîtå kaitéjuma kompenséßana un veselî-bas aprüpe; pabalstu un pensiju eksports attiecîbåuz vecumu, apgådnieka zaudéjumu un nelaimesgadîjumu darbå vai arodslimîbu; kå arî ©imenespabalstu izmaksa par bérniem, kuri dzîvo attiecî-gajå valstî.

3.7. Galvenås izmaiñas un sasniegumi

1998. gads ir reformas pirmå posma noslégu-ma gads, kad tika reforméta sociålås apdroßinåßa-nas finanséßana.

1) 1998. gada 1. janvårî ståjås spékå likums"Par sociålo apdroßinåßanu", kas ieviesa vairåkasbütiskas pårmaiñas sociålås apdroßinåßanas finan-séßanas sistémå:• termins "Sociålais nodoklis" aizståts ar "So-

ciålås apdroßinåßanas iemaksas", lai uzsvértusociålås apdroßinåßanas principu, ka sociålåsapdroßinåßanas pakalpojums (pensijas un pa-balsti) ir atkarîgs no veiktajåm iemaksåm,

• sociålås iemaksas ir vispårîgs obligåti vei-cams maksåjums sociålå budΩetå (obligåtåsiemaksas),

• noteiktai iedzîvotåju kategorijai ir iespéja untiesîbas brîvpråtîgi veikt iemaksas pensijuapdroßinåßanai (brîvpråtîgås iemaksas),

• viena sociålås apdroßinåßanas budΩeta vietåapstiprinåti çetri speciålie sociålås apdroßi-nåßanas budΩeti un to ietvaros pie¬aujamieizdevumi: 1) valsts pensiju speciålais bu-dΩets, 2) nodarbinåtîbas speciålais budΩets,3) darba negadîjumu speciålais budΩets, 4)

invaliditåtes, maternitåtes un slimîbas spe-ciålais budΩets,

• ieviests papildus obligåtais sociålås apdroßi-nåßanas maksåjums - darba negadîjumu ap-droßinåßanai (likme 0.09% no maksåjumabåzes),

• noteiktåm maksåtåju kategorijåm (darba ñé-méji, kuri sasniegußi pensijas vecumu, I un IIgrupas invalîdi, paßnodarbinåtie) iemaksulikme noteikta atbilstoßi riskiem, kuri reålivar ieståties: darba ñéméji, kuri sasniegußipensijas vecumu neiemakså invaliditåtes ap-droßinåßanai un apdroßinåßanai bezdarbagadîjumå,

• obligåto sociålo iemaksu båze darba ñémé-jiem ir harmonizéta ar iedzîvotåju ienåkumunodok¬a båzi, tas ir, visi darba devéja makså-jumi un labumi, izñemot daΩus atviegloju-mus (pabalsti, stipendijas, autoratlîdzîbas),

• noteikti sociålo iemaksu minimålie apméripaßnodarbinåtajiem (minimålå méneßa darbaalga) un personåm, kas brîvpråtîgi pievieno-jas pensiju apdroßinåßanai (1428 Ls gadå),

• sociålo iemaksu båzei ir noteikts maksimålaisapmérs (12000 Ls gadå),

• saskañå ar grozîjumiem likumå "Par valstssociålo apdroßinåßanu" 1) iemaksas privåta-jos pensiju fondos ir izslégtas no obligåto ie-maksu båzes un 2) zemnieki, kas sasniegußipensijas vecumu vai I un II grupas invalîdi irizslégti no sociåli apdroßinåmo personu loka,2) notika izmaiñas sociålås apdroßinåßanas

sistémas pårvaldîbå:• Valsts sociålås apdroßinåßanas fonda vietå iz-

veidota Valsts sociålås apdroßinåßanas a©en-türa,

• obligåto iemaksu administréßana nodotaValsts ieñémumu dienestam, 3) turpinåjås uzlabojumi valsts pensiju ap-

droßinåßanå:• ieviesta brîvpråtîgå valsts pensiju apdroßinå-

ßana pirmå lîmeña pensiju shémå,• ievießot sociålai apdroßinåßanai pak¬auto gada

darba ienåkumu maksimålå robeΩa (Ls 12000)ierobeΩots jaunpieß˚irtås pensijas apmérs,

• lîdz 2000 gadam ierobeΩota pensiju indekså-cija atkarîbå no tås apméra (indeksåcijai pak-¬aujas tikai tås pensijas, kas nepårsniedz 3valdîbas noteiktås minimålås méneßa darbaalgas jeb Ls 150).

37

• izstrådåts "Valsts fondéto pensiju likuma"projekts,

• ar 1999. gada 1. jüliju ståjas spékå likums "Parprivåtajiem pensiju fondiem",4) notika bütiskas izmaiñas maternitåtes un

slimîbu apdroßinåßanå:• ar 1998. gada 22. jüliju ar likuma "Par mater-

nitåtes un slimîbas pabalstiem" grozîjumiemvispåréjå pabalstu sistéma pårveidota par so-ciålås apdroßinåßanas sistému, kas garantéapdroßinåtas personas tiesîbu ievéroßanu (li-kuma nosaukums mainîts uz "Par maternitå-tes un slimîbas apdroßinåßanu"),

• ar 1998. gada 22. jüliju apbedîßanas pabalstsapdroßinåtas personas nåves gadîjumå at-bilst divkårßai mirußås personas méneßa vi-déjai izpe¬ñai (lîdz tam - méneßa vidéjai iz-pe¬ñai),5) ieviestas daΩas izmaiñas valsts sociålå ap-

droßinåßanå pret nelaimes gadîjumiem darbå unarodslimîbåm:• ieviesti grozîjumi likumå, kas precizé sañé-

méju loku (ieskaita, personas, kuras vairs nav

apdroßinåta persona, bet bija tåda apdroßinå-ßanas gadîjuma ieståßanås brîdî),

• noteikts, ka atlîdzîba par darbaspéjas zaudé-ßanu samazinås par 20% tiklîdz apdroßinåtaipersonai tiek pieß˚irta vecuma pensija,

• noteikts, ka atlîdzîba par apgådnieka zaudé-jumu sakarå ar nelaimes gadîjumu darbå vaiarodslimîbu nedrîkst büt mazåka par valstssociålå nodroßinåjuma pabalstu (Ls 30),

• ar 1998. gada 27. oktobri apbedîßanas pa-balsts apdroßinåtas personas nåves gadîjumåsakarå ar nelaimes gadîjumu darbå vai arod-slimîbu noteikts divkårßas méneßa vidéjåsapdroßinåßanas algas apmérå,6) turpinåjies intensîvs darbs sociålås droßî-

bas shému koordinåcijå:• 1998. gada 28 februårî parakstîts lîgums starp

Latvijas Republiku un Ukrainu par sadarbîbusociålås droßîbas jomå,

• 1998. gada 1. maijå ståjås spékå Latvijas Repub-likas un Zviedrijas karalistes lîgums par neatlie-kamo medicînisko palîdzîbu personåm, kurasîslaicîgi uzturas lîgumslédzéjas puses teritorijå.

Darbs.Sociålais ziñojums.4

38

4.1. Darba tirgus

Nodarbinåtîba un bezdarbs

• Izmaiñas nodarbinåtîbas situåcijå.• Bezdarba lîmeña dinamika.• Bezdarbnieku raksturojums.

Latvijå kopß 1991.gada ekonomiskås refor-mas rezultåtå valstî ir strauji samazinåjusies iedzî-votåju nodarbinåtîba (4.1.tabula).

Laika periodå no 1991. lîdz 1998.gadam no-darbinåto iedzîvotåju skaits ir samazinåjies par354 tükst. cilvéku vai par 25%. Kopß 1995.gada no-darbinåto skaits tautsaimniecîbå neturpina sama-zinåties. Såkot ar 1997.gadu, tautsaimniecîbå no-darbinåto iedzîvotåju skaits pieaug un 1998.gadåtas ir sasniedzis 1043 tükst. cilvéku.

Laikå no 1995.gada lîdz 1998.gadam notiku-ßas svarîgas izmaiñas nodarbinåto skaita sadalîju-må pa tautsaimniecîbas nozarém. Bütiskåkå ir no-darbinåto skaita samazinåjums raΩoßanas sférå:rüpniecîbå, büvniecîbå, lauksaimniecîbå, mednie-cîbå un meΩsaimniecîbå, transportå un sakaros,nekustamo îpaßumu izmantoßanå, nomå un citåkomercdarbîbå. Savukårt, nodarbinåto skaits pie-audzis valsts pårvaldé, aizsardzîbå un obligåtajåsociålajå apdroßinåßanå, finansu starpniecîbå, vai-rum- un mazumtirdzniecîbå un daΩådu lietu re-

montå. Nodarbinåto skaita pieaugums obligåtajåsociålajå apdroßinåßanå ir saistîts ar jaunas sociå-lås apdroßinåßanas sistémas izstrådi un ievießanuvalstî. Nodarbinåto skaita pieaugums finansustarpniecîbå ir banku darbîbas attîstîbas rezultåts.Patreizéjå nodarbinåtîbas situåcija liecina par sa-reΩ©îtu ståvokli rüpniecîbå un büvniecîbå, kuruattîstîba ir atkarîga no ßo nozaru modernizåcijasåtruma, kvalitåtes uzlaboßanas iespéjåm un iz-maksu racionalizåcijas. Rüpniecîbas un büvniecî-bas nozaru attîstîbai ir nepiecießamas ilgtermiñaliela apjoma investîcijas.

Kopß 1995.gada novembra divas reizes gadå(maijå un novembrî), pamatojoties uz Starptautis-kås darba organizåcijas metodolo©iju, tiek veiktidarbaspéka izlases veida apsekojumi, kuru mér˚isir nodroßinåt darba tirgu raksturojoßo datu piln-îgu salîdzinåmîbu ar Eiropas Savienîbas dalîbval-stu datiem. Darbaspéka izlases veida apsekojumstiek veikts, aptaujåjot måjsaimniecîbå dzîvojoßåspersonas, kas vecåkas par 15 gadiem.

1998.gada novembra apsekojuma rezultåtiliecina, ka valstî bija nodarbinåti 50,7% iedzîvotå-ju. 45% no nodarbinåto kopskaita strådåja pakal-pojumu sférå, 26% - rüpniecîbå un büvniecîbå, bet19% lauksaimniecîbå un zvejniecîbå. No nodarbi-nåto kopskaita 83% veido darbinieki, 3,3% - darba

4. Darbs

Darbs ir cilvéka mér˚tiecîga darbîba ar nolü-ku radît materiålås un garîgås vértîbas. Darbs irgalvenais iztikas lîdzek¬u iegüßanas avots.

Latvijå veiktajås iedzîvotåju aptaujås un so-ciolo©iskajos pétîjumos jau ilgåku laiku par paßusvarîgåko problému iedzîvotåji atzîst bezdarbu unnodarbinåtîbas samazinåßanos. Valdîba par pirmoprioritåti ir atzinusi nodarbinåtîbu, deklaréjot, kaLatvijå nodarbinåtîbas jautåjumi tiks risinåti, bals-toties uz profesionålo orientåciju skolå, profesionå-lås izglîtîbas sistémas pieméroßanu darba tirguspieprasîjumam, izglîtîbu müΩa garumå, alternatî-vås uzñéméjdarbîbas un amatniecîbas attîstîbu, ak-tîvo nodarbinåtîbas pasåkumu îstenoßanu, kå arîatbalstu uzñéméjdarbîbas uzsåkßanai bezdarbnie-ku vidü. Nodarbinåtîbas veicinåßana ir cießi saistî-ta ar tautsaimniecîbas attîstîbu un valsts ekonomis-ko augsmi.

Indivîdam ståjoties darba tiesiskajås attiecî-bås, ir tiesîbas uz darba samaksu, kas ir atlîdzîba

par darbu, un to nosaka valsts vai darba lîgumapusém vienojoties. Darba samaksai ir liela ietekmeuz iedzîvotåju dzîves lîmeni, jo strådåjoßo pirkt-spéja, galvenokårt, ir atkarîga no darba samaksasapméra, kas ir strådåjoßo pamata ienåkumu avots.

Katrå darba vietå indivîdam jågaranté darbaaizsardzîba. Darba aizsardzîba ir likumdoßanasaktu un tiem atbilstoßu sociålo, ekonomisko, orga-nizatorisko, tehnisko, sanitåri higiénisko un årst-nieciski profilaktisko pasåkumu sistéma, kas ga-ranté droßu darbu, novérß nelaimes gadîjumus unarodsaslimßanu, kå arî saglabå strådåjoßo darbas-péjas viså darba proceså. Par darbinieku droßîbuun veselîbas aizsardzîbu darbå ir atbildîgs darbadevéjs, un darbinieku pienåkumi darba aizsardzî-bas jomå nemazina darba devéju atbildîbu.

Íajå noda¬å tiks apskatîti darba, nodarbinåtî-bas, bezdarba, darba samaksas, darba tiesisko at-tiecîbu un darba aizsardzîbas, bîstamo iekårtu teh-niskås uzraudzîbas un kontroles jautåjumi.

39

devéji, 8,5% - paßnodarbinåtie. 5,1% no kopéjå no-darbinåto skaita bija ©imenes saimniecîbå strådå-joßie neapmaksåtie ©imenes locek¬i un radinieki.Darba devéju darbîbas jomas galvenokårt bijatirdzniecîba (36,7%), lauksaimniecîba, medniecîbaun meΩsaimniecîba (26,8% no aptaujåto darba de-véju kopskaita).

Salîdzinot darbaspéka izlases veida apseko-juma 1998.gada novembra datus ar 1997.gada no-vembra datiem, 1998.gadå:

1) par 0,8% ir samazinåjies kopéjais darba de-véju skaits, galvenokårt tirdzniecîbå - par 2,8tükst. cilvéku jeb par 18,7%. Tomér atseviß˚ås no-zarés darba devéju skaits ir pieaudzis - veselîbasaizsardzîbå, büvniecîbå, nekustamo îpaßumu iz-mantoßanå, nomå un komercdarbîbå un izglîtîbå;

2) paßnodarbinåto un neapmaksåto ©imeneslocek¬u, radinieku îpatsvars kopéjå nodarbinåtoskaitå gada laikå ir samazinåjies par 20,3 tükst. cil-véku jeb par 12,9%. Vislielåkais ßo grupu nodarbi-nåto skaits ir laukos - 80,8% no paßnodarbinåtokopskaita un 95,7% no neapmaksåto ©imenes lo-cek¬u un radinieku kopskaita, kas liecina, ka lau-kos ir vislielåkås problémas atrast algotu darbu unlauku iedzîvotåju lielas da¬as iztikas avots ir darbssavås, savu ©imenes locek¬u vai radinieku saim-niecîbås. Tas ir saistîts ar lauksaimniecîbas koope-ratîvu un citu kolektîvo lauksaimnieciskås raΩoßa-nas uzñémumu likvidåciju.

Ekonomiski aktîvo iedzîvotåju un nodarbinå-to iedzîvotåju îpatsvars iedzîvotåju skaitå sadalî-jumå pa vecuma grupåm dots 4.2.tabulå.

Jaunießu (vecumå no 15 lîdz 19 gadiem) no-darbinåtîbas lîmenis ir zems - 10,5% no attiecîgås

vecuma grupas iedzîvotåju kopskaita. Tas, galve-nokårt, saistîts ar to, ka ßai vecumå jaunießi vél ie-güst izglîtîbu.

Strauji pieaug pensijas vecuma nodarbinåtoiedzîvotåju skaits. Pensijas vecuma cilvéku nepie-cießamîbu strådåt nosaka gan pédéjos gados apré-˚inåtås zemås pensijas, gan augstie komunåliemaksåjumi. Pensijas vecuma cilvéki strådå, galve-nokårt, zemu apmaksåtos darbos sakaru un pakal-pojumu sférås, komunålajå saimniecîbå.

Situåcija nodarbinåto iedzîvotåju sadalîjumåvecuma grupås pa dzimumiem dota 4.1.attélå.

Darbspéjîgo iedzîvotåju jaunåkajås vecumagrupås, t.i., vecumå lîdz 30 gadiem, nodarbinåtovîrießu îpatsvars ievérojami pårsniedz sievießunodarbinåtîbas lîmeni, jo daudzas ßî vecuma sie-vietes:

1) ir dienas måcîbu ieståΩu audzéknes vaistudentes - no 165 tükst. dienas måcîbu ieståΩustudentiem 87,7 tükst. ir sievietes;

2) atrodas apmaksåtå bérna kopßanas atva¬i-nåjumå vai izmanto likumdoßanå paredzéto ie-spéju audzinåt måjås bérnus, lîdz ßie bérni sa-sniedz trîs (ierédñu kandidåtu bérni - viena) gaduvecumu - 6,7 tükst.;

3) ir måjsaimnieces - no 38,3 tükst. uzskaitîtomåjsaimnieku(-çu) 37,5 tükst. veido sievietes.

Nodarbinåto vîrießu vecumå no 50 lîdz 69 ga-diem pårsvars liecina, ka patreizéjå ekonomiskajåsituåcijå vîrießiem ir lielåkas iespéjas atrast darbu.

Valstî kopumå 1998.gadå sievießu nodarbinå-tîba sasniedza 47% no kopéjå nodarbinåto skaita.

Nodarbinåto iedzîvotåju sadalîjums pa taut-saimniecîbas nozarém péc dzimuma dots 4.3.tabulå.

4.1.tabula

Iedzîvotåju nodarbinåtîba (gada vidéjais skaits, tükst. cilvéku)

Rådîtåjs 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Iedzîvotåju skaits 2667,9 2657 2606,2 2565,9 2529,5 2501,7 2458,4 2448,9

Iedzîvotåju skaits darbaspéjas vecumå 1492,8 1485,3 1470,4 1446,9 1438,9 1436,7 1424,7 1440,9

Ekonomiski aktîvo iedzîvotåju skaits 1405,4 1367,2 1320,3 1300,1 1275,9 1262,8 1217,5 1212,5

Tai skaitå: nodarbinåtie 1396,8 1294,2 1205,0 1083,0 1045,6 1017,7 1036,8 1043,0

Nodarbinåtîbas valsts dienestå (NVD) re©istrétie darba meklétåji 8,6 22,5 75,8 95,5 86,9 94,8 95,2 94,4

Tai skaitå: bezdarbnieki - 12,4 60,1 83,2 81,3 88,2 91,3 92,3

Nestrådåjoßie darba meklétåji,kuri nav re©istréti NVD - 30,5 39,5 121,6 143,4 150,3 85,5 75,1

Datu avots: Centrålå statistikas pårvalde, Nodarbinåtîbas valsts dienests

15–19

100%

20%

60%

80%

40%

68.5

31.5

57.2

42.8

53.5

46.5

48.5

51.5

52.1

48.9

55.9

44.1

34.4

65.4

20–29 30–39 40–49 50–59 60–69 70–79

sievietes

vîrießi


40

Iedzîvotåji, galvenokårt, ir nodarbinåti lauk-saimniecîbå, medniecîbå un meΩsaimniecîbå, ap-strådåjoßå rüpniecîbå un vairum- un mazumtirdz-niecîbå un daΩådu lietu remontå.

Bezdarba lîmenis valstî tiek noteikts ar divåmmetodém:

1) péc Darbaspéka izlases veida apsekojumurezultåtå re©istréto darba meklétåju skaita attiecî-

bas pret ekonomiski aktîvo iedzîvotåju skaitu;2) péc Nodarbinåtîbas valsts dienestå re©is-

tréto bezdarbnieku, kas likumå "Par nodarbinåtî-bu" noteiktajå kårtîbå ieguvußi bezdarbnieka sta-tusu, skaita attiecîbas pret ekonomiski aktîvo ie-dzîvotåju skaitu (oficiåli re©istrétais bezdarbs).

Péc Starptautiskås darba organizåcijas definî-cijas Darbaspéka izlases veida apsekojuma rezul-

4.2. tabula

Iedzîvotåju aktivitåtes lîmenis un nodarbinåtîbas lîmenis sadalîjumå péc vecuma grupåm(1998.gada novembris, %)

Kopå Vîrießi Sievietes

Aktivitåtes Nodarbi- Aktivitåtes Nodarbi- Aktivitåtes Nodarbi-lîmenis* nåtîbas lîmenis* nåtîbas lîmenis* nåtîbas

lîmenis** lîmenis** lîmenis**

Aktivi-tåtes lîmenis

Pavisam 58,8 50,7 68,8 59,5 50,7 43,5

15 - 19 gadi 17,5 10,5 21,4 14,2 13,6 6,7

20 - 24 gadi 67,9 53,2 74,4 60,7 61,3 45,5

25 - 29 gadi 84,4 74,8 93,0 82,7 75,4 66,6

30 - 34 gadi 87,6 76,5 93,5 81,9 81,5 70,9

35 - 39 gadi 88,1 76,1 93,9 81,8 82,5 70,6

40 - 44 gadi 88,5 78,4 90,5 80,3 86,7 76,6

45 - 49 gadi 88,9 75,8 90,3 77,1 87,6 74,6

50 - 54 gadi 82,8 72,2 88,7 76,6 77,9 68,6

55 - 59 gadi 55,7 49,8 74,8 64,9 40,8 37,9

60 - 64 gadi 24,2 22,4 33,1 30,6 17,9 16,6

65 - 69 gadi 14,8 14,0 20,4 19,7 11,3 10,4

70 un vairåk gadi 5,8 5,6 7,6 7,0 5,1 5,1

* - ekonomiski aktîvo iedzîvotåju îpatsvars attiecîgås vecuma grupas iedzîvotåju kopskaitå

** - nodarbinåto iedzîvotåju îpatsvars attiecîgås vecuma grupas iedzîvotåju kopskaitå


4.1.attéls

Nodarbinåto sadalîjums vecuma grupås péc dzimuma (1998.gada novembris)


41

tåtå re©istrétie darba meklétåji ir uzskatåmi parbezdarbniekiem.

Atbilstoßi likumam "Par nodarbinåtîbu" parbezdarbnieku atzîstams darba spéjîgs Latvijas Re-publikas pilsonis vai årvalstnieks (bezvalstnieks),kurß sañémis paståvîgås uzturéßanås at¬auju vaikuram pasé ir Iedzîvotåju re©istra atzîme ar perso-nas kodu, kurß nestrådå, ir darbaspéjas vecumå,

kurß neveic uzñéméjdarbîbu, meklé darbu, ir re-©istréts Nodarbinåtîbas valsts dienestå un vismazreizi ménesî grieΩas ßajå dienestå.

Bezdarba lîmeña dinamika attélota 4.2.attélå.Pédéjo gadu laikå ir vérojama tendence, ka

bezdarba lîmenis, kas noteikts, pamatojoties uzDarbaspéka izlases veida apsekojuma datiem, tu-vinås oficiåli re©istrétajam bezdarbam.

1992

20%

10%

15%

5%

bezdarba lîmenis péc Darbaspékaizlasesveida apsekojuma datiem*

re©istrétå bezdarbalîmenis

2.3

1993 1994 1995 1996 1997 1998

5.86.5 6.9

18.9

7.5

18.3

7.2

14.4

9.2

13.8

4.3.tabula

Nodarbinåto sadalîjums pa tautsaimniecîbas nozarém péc dzimuma(1998.gada novembris, %)

Tautsaimniecîbas nozares Nodarbinåtie Vîrießi Sievietes

Lauksaimniecîba, medniecîba un meΩsaimniecîba 18,3 20,3 16,0

Zvejniecîba 0,5 0,7 0,2

Ieguves rüpniecîba un karjeru izstråde 0,1 0,2 0,0

Apstrådåjoßå rüpniecîba 18,1 19,7 16,3

Elektroener©ija, gåzes un üdens apgåde 2,4 3,4 1,4

Büvniecîba 5,6 9,4 1,3

Vairum- un mazumtirdzniecîba, daΩådu lietu remonts 15,1 12,2 18,3

Viesnîcas un restoråni 1,7 0,7 2,7

Transports un sakari 8,1 10,7 5,2

Finansu starpniecîba 1,3 0,9 1,7

Nekustamo îpaßumu izmantoßana, noma un komercdarbîba 3,6 3,8 3,5

Valsts pårvalde un aizsardzîba; obligåtå sociålå apdroßinåßana 7,0 7,8 6,2

Izglîtîba 8,2 3,8 13,1

Veselîbas aizsardzîba un sociålå aprüpe 5,3 2,2 8,8

Citi komunålie un individuålie pakalpojumi 4,5 4,0 5,1

Måjsaimniecîbas ar algotu darbaspéku 0,2 0,2 0,2

Pavisam 100 100 100


4.2.attéls

Bezdarba lîmenis

* - bezdarba lîmenis dots, pamatojoties uz novembra Darbaspéka izlases veida apsekojuma datiem*

Datu avots: Nodarbinåtîbas valsts dienests, Centrålå statistikas pårvalde

1994

100%

20%

60%

80%

40%

sievietes

vîrießi48.1

51.9

47.7

52.3

45.3

54.7

40.4

59.4

41.5

58.5

1995 1996 1997 1998


42

Augsts oficiåli re©istrétå bezdarba lîmenis ilg-stoßu laika periodu ir Latgalé, pieméram, 1999. gada1.janvårî bezdarba lîmenis Rézeknes rajonå bija28,2%, Prei¬u un Kråslavas rajonos 23,2%. LielåkajåsLatvijas pilsétås un to tuvumå bezdarba lîmenis irdaudz zemåks par vidéjo bezdarba lîmeni valstî: Rî-gå - 4,8%, Ogres rajonå - 6,9%, Kuldîgas rajonå -7,1%, Saldus rajonå - 6,1%, Rîgas rajonå - 7,2% noekonomiski aktîvajiem iedzîvotåjiem.

Valstî paståv sléptais bezdarbs, kas radies da-Ωådu ekonomisku un finansiålu iemeslu dé¬. Slép-tais bezdarbs izpauΩas uzñémumu piespiedudîkståvés, darbinieku piespiedu bezalgas atva¬i-nåjumos un saîsinåtu darba nedé¬u, dienu un mai-

ñu darbå. Sléptajam bezdarbam pédéjos gados irtendence samazinåties. Par to liecina Centrålåsstatistikas pårvaldes dati: laika posmå no 1995. -1998.gadam "sléptais" bezdarbs samazinåjies no1,8 lîdz 0,6% no valsts sektorå strådåjoßo skaita.

Aktuåla probléma Latvijå ir ilgstoßais bez-darbs, lai gan pédéjå laikå tam ir tendence samazi-nåties, pieméram, 1998.gadå salîdzinåjumå ar1997. gadu, ilgstoßais bezdarbs ir samazinåjies par10,3%. 1998.gada 31.decembrî Nodarbinåtîbas val-sts dienestå bija re©istréti 29334 ilgstoßie bezdarb-nieki (bez darba vairåk kå gadu), kas sastådîja26,6% no kopéjå bezdarbnieku skaita. Visizteiktå-kå ilgstoßå bezdarba probléma ir Latgalé, kur ilg-

4.3.attéls

Bezdarbnieku sadalîjums péc dzimuma (gada beigås)

Datu avots: Nodarbinåtîbas valsts dienests

4.4.tabula

Bezdarbnieku sadalîjums péc vecuma (gada beigås, %)

Vecuma grupa Attiecîgås vecuma grupas bezdarbnieku Bezdarbniekuîpatsvars kopéjå bezdarbnieku skaitå îpatsvars attiecîgås

vecuma grupasekonomiski aktîvo

iedzîvotåju skaitå 1998.•

1994 1995 1996 1997 1998

15 - 19 gadi 7,5 8,6 7,7 4,3 3,6 13,7

20 - 24 gadi 10,7 11,6 12,3 13,9 12,7 12,8

25 - 29 gadi 11,2 11,3 11,4 13,0 12,9 9,6

30 - 49 gadi 52,6 51,9 52,3 51,8 53,1 8,5

50 - 54 gadi 12,6 11,6 11,0 11,1 11,7 11,9

55 - 59 gadi 5,1 5,0 5,3 5,9 6,0 7,6

Pavisam 100 100 100 100 100 100

* - ekonomiski aktîvo iedzîvotåju skaits sadalîjumå pa vecuma grupåm ñemts no novembra darbaspéka izlases veida apsekojuma datiem.

Datu avots: Nodarbinåtîbas valsts dienests, Centrålås statistikas pårvalde

43

stoßo bezdarbnieku skaits atseviß˚os rajonos patpårsniedz 50% no kopéjå ßajå rajonå re©istrétobezdarbnieku skaita.

Kå liecina Nodarbinåtîbas valsts dienesta in-formåcija, vairåk kå puse no bezdarbnieku kopéjåskaita ir sievietes, pie kam ik gadu sievießu îpat-svars bezdarbnieku kopskaitå palielinås (4.3.at-téls).

Augstais sievießu bezdarbs ir saiståms ar to, ka:1) kamér bérns nav sasniedzis vismaz skolas

vecumu, darba devéji nevélas pieñemt darbå sie-vieti ar pirmskolas vecuma bérniem, jo rüpes parbérnu, kas bieΩi vien saistîtas gan ar bérna veselî-bu, gan nepilnîbåm pirmskolas audzinåßanas ie-ståΩu darbå, bieΩi vien traucé darbinieces darbu;

2) sievietei, atgrieΩoties darba tirgü no bérnakopßanas atva¬inåjuma, ir grüti adaptéties, jodaudzos gadîjumos profesionålå kvalifikåcija bér-na kopßanas laikå ir pazeminåjusies un ir nepie-cießama jaunu darbam nepiecießamo iemañu ap-güßana.

4.4.tabulå dots bezdarbnieku sadalîjums pécvecuma.

Bezdarba situåcijå sadalîjumå pa bezdarbnie-ku vecuma grupåm, ir divas svarîgas problémas:

1) samérå augsts gados jauno bezdarbniekuîpatsvars, kuri nav guvußi profesionålo izglîtîbuvai pat pamatizglîtîbu;

2) pirmspensijas vecuma cilvéku (vecumå no 50gadiem lîdz pensijas vecuma sasniegßanai) bezdarbs.

Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ne ti-kai trükst iztikas lîdzek¬i ßodien, bet arî netiek uz-kråti apdroßinåßanas maksåjumi turpmåkai pensi-

jas apré˚inåßanai. Íiem cilvékiem atgrießanos dar-ba tirgü apgrütina arî psiholo©iskas dabas grütî-bas. Lielåkå da¬a no viñiem grib strådåt, bet navgatavi kaut ko mainît savå profesijå. Pirmspensijasvecuma bezdarbniekiem ir grüti pielågoties esoßa-jiem apståk¬iem, turklåt ßie cilvéki ir arî zaudéjußicerîbu atrast pietiekami labi atalgotu darbu.

Bezdarbnieku nacionålais saståvs bütiski ne-atß˚iras no iedzîvotåju nacionålå saståva valstî ko-pumå (4.4.attéls).

Vislielåkais îpatsvars bezdarbnieku kopskai-tå ir bezdarbniekiem ar vispåréjo vidéjo izglîtîbuun bezdarbniekiem ar pamatizglîtîbu vai ar nepa-beigtu pamatizglîtîbu (4.5.tabula). Bezdarbniekuskaits ar augståko izglîtîbu jau vairåkus gadussvårstås ap 6% no kopéjå bezdarbnieku skaita, kasliecina par augståko izglîtîbu ieguvußo valsts ie-dzîvotåju labåku spéju orientéties darba tirgus si-tuåcijå un augståku mobilitåti.

Praktiski nemainîgs vairåku gadu garumå irbezdarbnieku skaits, kas ieguvußi vidéjo speciåloizglîtîbu. Pakåpeniski pieaug arodizglîtîbu iegu-vußo bezdarbnieku skaits, kas ir saistîts ar to, kadaudziem arodskolu beidzéjiem trükst praktiskådarba iemañas.

Bezdarbnieki sadalîjumå péc darba ståΩa tiekuzskaitîti, såkot ar 1994.gadu. Såkot ar 1995.gadubezdarbnieki ar darba ståΩu tika uzskaitîti ßådåsgrupås - darba ståΩs mazåks par vienu gadu, no 1lîdz 10 gadiem un 11 gadi un vairåk. Bezdarbnie-ku sadalîjums norådîtajås grupås kopß 1995.gadatikpat kå nemainås (izmaiñas notiek viena procen-ta punkta robeΩås) (4.5.attéls).

Latvießi – 49.6%

Krievi – 36.5

Baltkrievi – 4.9%

Ukraiñi – 3.0%

Citas tautîbas – 6.0%

4.4. attéls

Bezdarbnieku sadalîjums péc tautîbas(1998.gada beigås, % no bezdarbnieku kopskaita)


Bezdarbnieki, kuru darba ståΩsir 11 gadi un vairåk –

57.5%

Bezdarbnieki, kuru darbaståΩs ir no 1 gada

lîdz 10 gadiem – 31.8%

Bezdarbnieki, kuru darbaståΩs mazåks par 1 gadu – 2.4%

Bezdarbnieki bez darba ståΩa – 8.3%


44

Aktîvå nodarbinåtîbas politika 1998.gadå:

• Bezdarbnieku un darba meklétåju darbiekår-toßana.

• Bezdarbnieku profesionålå apmåcîba un pår-kvalificéßana.

• Darba meklétåju klubi.• Algotie pagaidu sabiedriskie darbi.• Bezdarba lîmeña izmaiñas.

Viens no Nodarbinåtîbas valsts dienesta pa-matuzdevumiem ir darbu mekléjoßo personu(darba meklétåju) iekårtoßana darbå. Bezdarbnie-ku un darba meklétåju darbiekårtoßanas rakstu-rojums dots 4.6.tabulå.

Ar Nodarbinåtîbas valsts dienesta norîkoju-mu darbå tiek iekårtots neliels darba meklétåju, taiskaitå arî bezdarbnieku, skaits, un tas samazinås.Íåda situåcija liecina, ka:

1) ir zema darba tirgus organizåcija, jo darbadevéjam nav pietiekama informåcija par iespéjuatrast piemérotu darbinieku ar Nodarbinåtîbas

valsts dienesta starpniecîbu un galvenais informå-cijas avots par iespéjamiem kandidåtiem uz brîvudarba vietu ir paziñu aptaujåßana;

2) ir zems Nodarbinåtîbas valsts dienestaprestiΩs, kå rezultåtå darba devéjam nav pårliecî-bas, ka Nodarbinåtîbas valsts dienests re©istrétobezdarbnieku vidü var atrast darbinieku ar brîva-jai darbavietai piemérotu kvalifikåciju.

Bezdarbniekiem ir paredzéti aktîvie (bez-darbnieku apmåcîba un pårkvalificéßana, algotiepagaidu sabiedriskie darbi, darba meklétåju klubiu.c. pasåkumi) un pasîvie nodarbinåtîbas pasåku-mi (bezdarbnieku pabalstu izmaksas). Jautåjumspar bezdarbnieku pabalstiem aplükots sada¬å "So-ciålå apdroßinåßana".

Aktîvo nodarbinåtîbas pasåkumu mér˚is irpalîdzét bezdarbniekiem atgriezties ekonomiskiaktîvajå dzîvé. Íie pasåkumi ir vérsti, galvenokårt,uz bezdarbnieka konkurétspéjas paaugstinåßanudarba tirgü, tådéjådi mazinot kå psiholo©iska, tå

4.5. tabula

Bezdarbnieku sadalîjums péc izglîtîbas lîmeña(gada beigås, % no bezdarbnieku kopskaita)

Izglîtîbas lîmenis 1994 1995 1996 1997 1998

Augståkå izglîtîba 6,4 5,9 6,0 6,1 6,8

Vidéjå speciålå izglîtîba 21,4 21,1 21,3 21,7 21,4

Vispåréjå vidéjå izglîtîba 43,4 34,1 33,4 30,2 31,3

Arodizglîtîba 9,8 12,3 14,6 16,2 16,6

Pamata un nepabeigta pamatizglîtîba 28,0 26,6 24,7 25,7 23,9

Pavisam 100 100 100 100 100


4.5.attéls

Bezdarbnieku sadalîjums péc darba ståΩa(1998.gada beigås, % no bezdarbnieku kopskaita)


45

materiåla rakstura sociålo spriedzi sabiedrîbå. Bezdarbnieku profesionålå apmåcîba un pår-

kvalificéßana ir viens no nozîmîgåkajiem un efektî-våkajiem aktîvajiem pasåkumiem, kura mér˚is irsekmét bezdarbnieku atgrießanos darba tirgü. Bez-darbnieku apmåcîba un pårkvalifikåcija ir orientétauz darba tirgus pieprasîjumu, kas balstås uz No-darbinåtîbas valsts dienesta regulåri veiktu darbas-péka pieprasîjuma un piedåvåjuma analîzi. Katrugadu pieaug bezdarbnieku profesionålås apmåcî-bas un pårkvalificéßanas popularitåte bezdarbnie-ku vidü - 1995.gadå vélmi måcîties izteica 13,9tükst. bezdarbnieku, bet 1998.gadå jau 24,5 tükst.bezdarbnieku. Tomér bezdarbnieku vélme måcîtiespårsniedz iespéjas nodroßinåt ßîs måcîbas. 1995.ga-då uz bezdarbnieku profesionålo apmåcîbu un pår-kvalificéßanos tika nosütîti 6,3 tükst. bezdarbniekujeb 45,7% no to bezdarbnieku skaita, kuri izteica vé-léßanos måcîties, bet 1998.gadå ßis skaits bija 16,6tükst. jeb 67,7% no véléßanos izteikußajiem.1998.gadå måcîties nosütîto bezdarbnieku skaits,salîdzinot ar 1997.gadu, pieauga divas reizes, sa-sniedzot 14,9% no kopéjå bezdarbnieku skaita. Tasizskaidrojams ar to, ka 1998.gadå bezdarbniekuprofesionålajai apmåcîbai un pårkvalificéßanai tikapieß˚irti ievérojami vairåk budΩeta lîdzek¬i.

Darba meklétåju klubs1 ir aktîvås nodarbinå-tîbas pasåkums, kura mér˚is ir stimulét bezdarb-nieka paßiniciatîvu, spéju pårorientéties, psiholo-©iski pielågoties jaunajai situåcijai un sagatavotiesdarba devéju prasîbåm stimuléßana. Aktivitåtesdarba meklétåju kluba ietvaros ir:

1) psiholo©iski - informatîvais apmåcîbaskurss "Kå atrast darbu";

2) daΩådu speciålistu individuålås konsultå-cijas;

3) informåcijas dienas un citi pasåkumi. Darba meklétåju kluba kurså "Kå atrast dar-

bu" iesaistîto bezdarbnieku skaits 1998.gadå, salî-dzinot ar iepriekßéjo gadu, ir pieaudzis par 40,1%.

Individuålås konsultåcijas tika sniegtas 4,7 tükst.bezdarbnieku, informåcijas dienås piedalîjås 6,4tükst. bezdarbnieku un darba meklétåju, lektorijos- 2,4 tükst., citos darba meklétåju kluba pasåku-mos - 3,0 tükst.

Bezdarbnieku profesionålås apmåcîbas unpårkvalificéßanas un darba meklétåju kluba efekti-vitåte redzama 4.6.attélå.

Darba meklétåju kluba efektivitåte stabili pie-aug. Viens no iemesliem bezdarbnieku profesionå-lås apmåcîbas un pårkvalificéßanas efektivitåtessamazinåjumam 1998.gadå, salîdzinot ar 1997.ga-du, varétu büt tas, ka 4850 bezdarbnieki jeb 43%no kopéjå profesionålo apmåcîbu un pårkvalificé-ßanos beigußo bezdarbnieku skaita måcîbu kursusbeidza gada pédéjå ceturksnî un lîdz gada beigåmnepaguva iekårtoties darbå.

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu mér˚is irîslaicîgas palîdzîbas sniegßana bezdarbniekam,dodot viñam iespéju, veicot mazkvalificétu darbu,nopelnît sev un savai ©imenei iztikas lîdzek¬us, untiek organizéti bezdarbniekiem, kuri vélas strådåt,bet daΩådu iemeslu dé¬ nevar atrast piemérotupaståvîgu darbu. Bezdarbnieku vélme iesaistîtiesalgotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ir daudzaugståka nekå iespéja organizét ßos darbus.1993.gadå algotajos pagaidu sabiedriskajos darbostika iesaistîti 69% no gribétåjiem, bet 1998.gadå -31%, tomér attiecîbå pret 1997.gadu ßis skaitlis irnedaudz pieaudzis. 1998.gadå péc iesaistîßanås al-gotos pagaidu sabiedriskos darbos paståvîgå dar-bå pie darba devéja palika 1255 bezdarbnieki jeb10,2% no iesaistîto bezdarbnieku kopskaita.1998.gadå algoto pagaidu sabiedrisko darbu pro-jektu konkursu ietvaros valsts pasütîjums tika pie-ß˚irts 77 projektiem, kuri paredzéja, iesaistot 1069bezdarbniekus, radît 904 jaunas darba vietas.

Aktîvo nodarbinåtîbas pasåkumu izmaksasdotas 4.7.tabulå.

Katru gadu pieaug nodarbinåtîbas politikas

4.6.tabula

Bezdarbnieku un darba meklétåju darbiekårtoßana (%)

Rådîtåjs 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Darbå iekårtoto darba meklétåju îpatsvarskopéjå darba meklétåju skaitå 10.8 10.5 17.0 16.2 12.8 13.6 10.8

Darbå iekårtoto bezdarbnieku îpatsvars kopéjå bezdarbnieku skaitå 5.4 9.5 15.9 14.8 11.7 13.6 10.5


1 Darba meklétåju kluba îstenoßana tika uzsåkta 1996.gada maijå.

60%

30%

45%

15%

Darba meklétåju kluba efektivitåte

bezdarbnieku profesionålås apmåcîbasun pårkvalificéßanas efektivitåte*

1994 1995 1996 1997 1998

22.5

34.5

25.3

9.8

49.7

23.4

37.8

28.9


46

aktîvajiem pasåkumiem pieß˚irtie budΩeta lîdzek-¬i, kas ¬auj iesaistît arvien lielåku bezdarbniekuskaitu. Pieaugoßås viena uz bezdarbnieku profe-sionålo apmåcîbu nosütîtå bezdarbnieka vidéjåsizmaksas izskaidrojamas ar to, ka Nodarbinåtîbasvalsts dienests ir atteicies no îsiem profesionålåsapmåcîbas un pårkvalificéßanas kursiem, dodotpriekßroku kursiem ar plaßåkåm programmåm,kas ir daudz efektîvåki.

1998.gada pirmajå pusé, pateicoties veiksmî-gai ekonomikas politikai, bezdarba lîmenis bijanostabilizéjies uz 7,0% - 7,2% robeΩas. Savukårt,såkot no 1998.gada augusta, bezdarba lîmenis pa-

augstinåjås, kas saiståms ar Krievijas ekonomiskåskrîzes izraisîtajåm sekåm. Uzñémumi, kas orienté-ti uz austrumvalstu tirgiem, Krievijas partnerumaksåtnespéjas dé¬ zaudéjußi saraΩotås produkci-jas noieta tirgu, ir spiesti saßaurinåt raΩoßanas ap-jomus un lîdz ar to arî samazinåt savu darbiniekuskaitu.

Sakarå ar Krievijas krîzi vérojams arî sléptåbezdarba pieaugums. Péc Centrålås statistikaspårvaldes datiem vidéji 1998.gada 2.ceturksnî ne-vienu dienu nav strådåjußi, t.i., bijußi "sléptie bez-darbnieki" 8,5 tükstoßi cilvéku, 3.ceturksnî - 10,4tükstoßi, 4.ceturksnî 10,8 tükstoßi, bet darba laika

4.6.attéls

Bezdarbnieku profesionålås apmåcîbas un pårkvalificéßanas un darba meklétåju kluba efektivitåte

* - péc bezdarbnieku profesionålås apmåcîbas un pårkvalificéßanas darbå iekårtoto bezdarbnieku îpatsvars kopéjå bezdarbnieku profesionålo

apmåcîbu un pårkvalificéßanos beigußo bezdarbnieku skaitå

** - péc iesaistîßanås darba meklétåju kluba aktivitåtés darbå iekårtoto bezdarbnieku îpatsvars kopéjå darba meklétåju kluba aktivitåtés iesaistîto

bezdarbnieku skaitå


4.7.tabula

Aktîvo nodarbinåtîbas pasåkumu izmaksas

Rådîtåjs 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Uz bezdarbnieku profesionålo apmåcîbu un pårkvalificéßanos nosütîto bezdarbnieku skaits (cilvéku skaits) 2 105 5 251 6 339 8 847 7 988 16 602

Viena uz bezdarbnieku profesionålo apmåcîbuvai pårkvalificéßanos nosütîtå bezdarbnieka vidéjås izmaksas (Ls) 203 231 334 228 291 236

Darba meklétåju kluba aktivitåtés iesaistîto bezdarbnieku skaits (cilvéku skaits) - - - 1 528 5 504 7 710

Viena darba meklétåju kluba aktivitåtés iesaistîtå bezdarbnieka vidéjås izmaksas (Ls) - - - 60,9 36,0 30,4

Algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistîto bezdarbnieku skaits (cilvéku skaits) 6 806 20 156 14 034 10 212 8 825 12 358

Viena algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistîtå bezdarbnieka vidéjås izmaksas (Ls) 28,03 57,42 83,39 112,50 136,81 170,81


10

6

8

4

I II III IV XII

7.0 7.1 77.4 7.6

9.2

8.2

7.37.1

8.8

7.27.0

V VI VII VIII IX X XI

47

piespiedu zudumi 2.ceturksnî bija 507,3 tükstoßicilvékdienu, 3.ceturksnî - 686,8 tükstoßi cilvékdie-nu, 4.ceturksnî 680,3 tükstoßi cilvékdienu.

Nodarbinåtîbas politikas attîstîba:

• Nacionålå nodarbinåtîbas plåna nepiecießamîba.• Koncepcija "Par nodarbinåtîbas veicinåßanu

valstî".• Likumprojekta "Par palîdzîbu bezdarba gadî-

jumå" izstrådåßana. Ministru kabineta deklaråcija paredz, ka Lat-

vijas likumi çetru gadu laikå pilnîbå tiks saskaño-ti ar Eiropas Savienîbas valstu nostådném. Viensno noteiktajiem vidéjå termiña mér˚iem ir darbatirgus politikas izstrådåßana un tås kopîga izskatî-ßana, gatavojoties dalîbai ES koordinåcijas sisté-må, darba droßîbas likumdoßanas saskañoßana, îs-tenoßanas struktüru izveidoßana. Speciålajå saga-tavoßanås programmå Strukturålajiem fondiem kåviens no apakßprogrammas mér˚iem tiek minétaNacionålå nodarbinåtîbas plåna izstråde (tur-pmåk tekstå NNP).

Lai izpildîtu ßîs saistîbas, Latvija katru gaduizstrådå NNP. Viens no svarîgåkajiem Latvijai iz-virzîtajiem jaunajiem uzdevumiem nodarbinåtî-bas jomå ir attîstît un kopîgi izskatît aktîvo darbatirgus politiku. Lai Latvijas nodarbinåtîba politi-kas varétu integréties Eiropas nodarbinåtîbas at-tîstîbas sistémå, ir svarîgi sagatavoties NNP izstrå-dei un izveidot NNP realizéßanas mehånismu.

Izstrådåjot NNP, ir jåievéro ES dalîbvalstukårtéjå gada nodarbinåtîbas vadlînijas un nodarbi-nåtîbas situåcijas attîstîba Latvijå un jånodroßinaiespéja operatîvi rea©ét uz ikgadéjåm nodarbinåtî-bas vadlîniju izmaiñåm ES dalîbvalstîs un nodar-

binåtîbas situåcijas izmaiñåm Latvijå.1998.gadå uzsåkta koncepcijas "Par nodarbi-

nåtîbas veicinåßanu valstî" izstrådåßana. Koncep-cijas izstrådes mér˚i ir:

1) izveidot NNP izstrådes mode¬us, noteikt da-Ωådu institüciju vietu un atbildîbu plåna izstrådé;

2) piedåvåt variantus valsts institüciju, paß-valdîbu, darba devéju, arodbiedrîbu sadarbîbasuzlaboßanai nodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanå;

3) izstrådåt finanséßanas sistémas pamatno-stådnes ar nodarbinåtîbu saistîto pasåkumu finan-séßanai.

Koncepcijå aprakstîti jau paveiktie pasåkumi,kas sekmé nodarbinåtîbas veicinåßanu valstî, no-darbinåtîbas attîstîbu traucéjoßie faktori, kå arî pa-redzéti konkréti pasåkumi un pasåkumu variantikoncepcijas mér˚u sasniegßanai.

1999.gada 6.aprîlî Ministru kabinets akcepté-ja koncepciju "Par nodarbinåtîbas veicinåßanu val-stî", kå rezultåtå tiek noteikts, ka:

1) Latvijå tiek izstrådåts NNP, kura izstrådikoordiné Ekonomikas ministrija;

2) lai uzlabotu valsts institüciju, paßvaldîbu,darba devéju un arodbiedrîbu sadarbîbu nodarbi-nåtîbas jautåjumu risinåßanå, Nacionålås trîspusé-jås konsultatîvås padomes institucionålajå sistémåtiek izveidota Nodarbinåtîbas padome;

3) lai uzlabotu ar nodarbinåtîbas veicinåßanusaistîto pasåkumu finanséßanas mehånismu, tiekveikti sekojoßi pasåkumi:• tiek noteikts, ka NNP pasåkumu finanséßana

tiek veikta par konkréto pasåkumu atbildîgåsministrijas budΩeta programmas ietvaros;

• tiek paaugstinåta nodarbinåtîbas jautåjumu

4.7.attéls

Bezdarba lîmenis 1998.gadå sadalîjumå pa méneßiem



48

prioritåte Valsts investîciju programmå unNacionålajå indikatîvajå programmå.Lîdz 1999.gada 31.decembrim ir paredzéts ie-

sniegt izskatîßanai Ministru kabinetå likumprojek-tu "Par palîdzîbu bezdarba gadîjumå". Íî likumamér˚is bütu sniegt operatîvu un kvalificétu palî-dzîbu Latvijas iedzîvotåjiem, kuri zaudéjußi dar-bu, veicinåt viñu atgrießanos darba tirgü, stimulétbezdarba samazinåßanu valstî. Likumprojektå pa-redzéts noteikt visu nodarbinåtîbas jautåjumu risi-nåßanå iesaistîto pußu uzdevumus, tiesîbas, pienå-kumus un atbildîbu, un kårtîbu, kådå büs iespé-jams sañemt valsts nodroßinåto palîdzîbu bez-darbniekiem, kå arî reglamentét aktîvås nodarbi-nåtîbas pasåkumus. Aktîvie nodarbinåtîbas paså-kumi tiks dalîti:• ilgtermiña mér˚programmås: bezdarbnieku

profesionålå apmåcîba un pårkvalificéßana,sabiedriski lietderîgie darbi, algotie pagaidusabiedriskie darbi, darba meklétåju klubi, ma-zås un vidéjås uzñéméjdarbîbas uzsåkßana;

• operatîvås rea©éßanas mér˚programmås:amata prasmes apguve pie Latvijas Amatnie-cîbas kamerå re©istrétajiem meistariem, jau-nießu darba prakse pie darba devéjiem, pirm-spensijas vecuma bezdarbnieku integréßanadarba tirgü, nodarbinåtîbas veicinåßanas in-dividuålo plånu sastådîßana ilgstoßajiem bez-darbniekiem u.c.

4.2. Darba samaksas attîstîba

Darba samaksa ir atlîdzîba par darbu un tonosaka saskañå ar Latvijas darba likumdoßanu.Darba samaksas pamatsaståvda¬a ir darba alga.

Valstî kopumå darba samaksu regulé ar mini-målås méneßa darba algas palîdzîbu, kuru saskañåar Latvijas Darba likumu kodeksu nosaka Ministrukabinets. Minimålå méneßa darba alga ir zemåkådarba alga, kuru visiem darba devéjiem obligåti jå-nodroßina saviem darbiniekiem par darbu normåladarba laika ietvaros (40 stundas nedé¬å). Minimålåsméneßa darba algas noteikßanas mér˚is ir garantétvismaz izdzîvoßanas minimumu visiem darbinie-kiem - gan privåtajå, gan valsts sektorå strådåjoßa-jiem. Tåpéc arî ßî norma tiek noteikta vienota visaivalstij un ir obligåti jåievéro visiem darba devéjiem.Darba algas apmérs var büt mazåks par valdîbasnoteikto minimålo méneßa darba algu tikai gadîju-mos, kad darbiniekam ir noteikts nepilnais darba

laiks (nepilna darba diena vai darba nedé¬a). Íajosgadîjumos darba samaksa darbiniekam ir propor-cionåla nostrådåtajam darba laikam vai atkarîga noizstrådes. Normåla darba laika ietvaros izstrådesnormåm jåbüt tådåm, kas garanté vismaz minimå-lås méneßa darba algas apméru. Uzñémumu, uzñé-méjsabiedrîbu darbiniekiem darba devéjs var no-teikt arî lielåku minimålås méneßa darba algas ap-méru par valdîbas noteikto, iestrådåjot to darbakoplîgumos vai darba lîgumos.

Minimålo méneßa darba algu valstî periodis-ki pårskata un tås paaugstinåßanas jautåjums tiekskañots ar sociålajiem partneriem (arodbiedrîbåmun darba devéjiem). Galvenais faktors, kas ietek-mé minimålås darba algas apméru, ir valsts bu-dΩeta iespéjas, no kuråm atkarîgs minimålås dar-ba algas palielinåjums no budΩeta finanséjamo ie-ståΩu darbiniekiem. Jåñem vérå apståklis, ka pa-augstinot minimålo darba algu, jåpårskata un jå-paaugstina no valsts budΩeta finanséjamo ieståΩudarbinieku méneßa darba algu skalas, lîdz ar to ie-vérojami palielinås nepiecießamo budΩeta lîdzek-¬u daudzums.

Valsts sektorå darba samaksu pamatå reguléar no valsts budΩeta finanséjamo ieståΩu darbinie-ku darba samaksas noteikumiem, kurus apstipri-na Ministru kabinets.

1991.gada 13.novembrî Latvijas RepublikasMinistru Padome pieñéma lémumu Nr.318 Parvienotu darba samaksas sistému no budΩeta fi-nanséjamås iestådés. Såkot ar 1994.gadu no vieno-tås darba samaksas sistémas tika izslégtas lielasdarbinieku grupas, kuråm izveidoja speciålas dar-ba samaksas sistému, pieméram, pedagogiem unvalsts pårvaldes ieståΩu darbiniekiem.

Lîdz 1998.gadam valstî bija izveidotas 10 at-ß˚irîgas darba samaksas sistémas no valsts budΩe-ta finanséjamo ieståΩu darbiniekiem, kuras ir no-teicis Ministru kabinets.

Darba samaksa tiek reguléta arî atseviß˚os li-kumos, tå pieméram, tiesneßiem, prokuroriem,Valsts kontroles darbiniekiem u.c..

Bez tam Ministru kabinets pats nosaka darbasamaksu ministru prezidentam, ministriem, valstsministriem, parlamentårajiem sekretåriem, bet Sa-eima - valsts prezidentam, Saeimas deputåtiem unsavu institüciju darbiniekiem.

Savukårt, citus darba samaksas noteikumus,kå arî sociålås garantijas papildus valstî noteikta-jåm, nosaka darba koplîgumos vai darba lîguma

49

pusém vienojoties uzñémuma iestådes un organi-zåcijas lîdzek¬u ietvaros.

Bütiskas izmaiñas 1998.gadå

Minimålå méneßa darba alga

No 1998.gada 1. janvåra minimålå méneßadarba alga valstî tika noteikta 42 latu apmérå, betminimålå stundas tarifa likme - 0,251 lats saskañåar Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra no-teikumiem nr.374 “Noteikumi par izmaiñåm mini-målajå darba algå”.

Tautsaimniecîbå atseviß˚ås nozarés tika slégtitarifu lîgumi starp nozaru darba devéju apvienîbåm(asociåcijåm) un nozaru arodbiedrîbåm, kuros mini-målå darba alga tika noteikta lielåka par valstî no-teikto. Tå pieméram, 1998.gada 24.aprîlî LatvijasBüvnieku asociåcija un Latvijas celtnieku arodbied-rîba noslédza ©enerålvienoßanos par darba samak-su büvniecîbå. Saskañå ar ©enerålvienoßanos büv-niecîbå nodarbinåto speciålistu un kvalificéto stråd-nieku, kå arî projektétåju minimålå stundas tarifalikme ir Ls 1,0. Büvniecîbå palîgdarbos nodarbinåtominimålå stundas tarifa likme ir Ls 0,5.

1998.gada 24.novembrî Ministru kabinets ak-ceptéja Ministru kabineta noteikumus nr.439 “No-teikumi par minimålo darba algu”, saskañå ar ku-riem no 1999.gada 1.janvåra minimålås méneßadarba algas apmérs tiek noteikts 50 Ls un minimå-lå stundas tarifa likme 0,296 lati.

Tomér minimålå méneßa darba alga joprojåmatpaliek no Centrålås statistikas pårvaldes apré˚i-nåtå iztikas minimuma (4.8.tabula). Tå pieméram,

1998.gadå minimålå méneßa darba alga bija 50,9%no apré˚inåtå iztikas minimuma (82,43 Ls).

Pédéjo piecu gadu laikå (no 1994-1998) mini-målå méneßa darba alga ir pårskatîta 5 reizes un pa-lielinåjusies no Ls 22,50 lîdz Ls 50, tåtad 2,23 reizes.

Tautsaimniecîbå nodarbinåto méneßa vidéjådarba samaksas pieaugumam nav seviß˚i lielasaistîba ar minimålås méneßa darba algas izmai-ñåm, jo arî laika periodos, kad minimålå méneßadarba alga netiek pårskatîta, méneßa vidéjå darbasamaksa ir paaugstinåjusies.

Minimålo darba algu no valsts budΩeta finan-séjamås iestådés sañem ir aptuveni 14 tükstoßidarbinieku, bet tam ir tendence samazinåties.

Koncepcija par darba samaksu

Lai uzlabotu situåciju darba samaksas jomå,Labklåjîbas ministrija izstrådåja Koncepciju pardarba samaksu, kura tika akceptéta Ministru kabi-netå 1998.gada 30.jünijå.

Koncepcijas mér˚is ir sekmét padarîtajamdarbam un darbinieka kvalifikåcijai atbilstoßudarba samaksu, izveidojot elastîgu un mobilu dar-ba samaksas sistému, kas spétu rea©ét uz darbatirgus pieprasîjumu.

Koncepcijå ir noteikti darba samaksas politi-kas attîstîbas pamatprincipi gan valstî kopumå,gan arî no valsts budΩeta finanséjamås iestådés.

Valstî svarîgåkais ir regulåra minimålås mé-neßa darba algas pårskatîßana pirms valsts budΩe-ta projekta izstrådes, ñemot vérå valsts budΩeta ie-spéjas, arî saistîbå ar valsts pårvaldes izdevumusamazinåßanu. Pårskatot minimålo méneßa darba

4.8.tabula

Darba samaksa, minimålå méneßa darba alga un iztikas minimums (1994 - 1998)

Gads Minimålå méneßa Iztikas Minimålås Tautsaimniecîbå Minimålås méneßadarba alga, minimums, méneßa nodarbinåto darba alga % no

darba alga méneßa tautsaimniecîbå% no iztikas vidéjå darba nodarbinåto méneßa

minimuma samaksa, vidéjås darba samaksas

Ls Ls Ls

1994 22,00 51,50 42,7 71,87 30,6

1995 28,00 63,82 43,9 89,50 31,3

1996 35,50 73,78 48,1 98,73 36,0

1997 38,00 78,78 48,2 120,03 31,7

1998 42,00 82,43 50,9 133,30 31,5

Datu avots. Centrålå statistikas pårvalde

Ls 160

80

120

40

1994

20

60

100

140

1995 1996 1997 1998

Valsts sektorsLs 160

80

120

40

1994

20

60

100

140

1995 1996 1997 1998

Privåtais sektors

méneßa vidéjåneto darbasamaksa

nodok¬i,ko maksådarbinieks


50

algu, ir jåpårskata no valsts budΩeta finanséjamoieståΩu darbinieku méneßa darba algu skalas, pa-lielinot tås proporcionåli minimålås méneßa darbaalgas pieaugumam.

Savukårt, no valsts budΩeta finanséjamås ie-stådés svarîgåkais ir darbinieka darba algas perio-diska pårskatîßana un kori©éßana, ñemot vérå vi-ña darba ieguldîjumu un rezultåtus.

Koncepcijå ir noteikts, ka darba samaksasgalvenå saståvda¬a ir regulåra un garantéta darbaalga, kura ir pietiekama, lai nodroßinåtu darbinie-kiem un viñu ©imeném pienåcîgus dzîves apståk-¬us saskañå ar:

1) 1990.gada 4.maijå Latvijå ratificéto Star-ptautiskås Darba organizåcijas 1970.gada konven-ciju Nr.131 "Par minimålås algas noteikßanu";

2) Eiropas Sociålo Hartu, kura ietver normupar strådåjoßo tiesîbåm uz darba samaksu, kas no-droßinåtu strådåjoßiem un viñu ©imeném pienåcî-gus dzîves apståk¬us.

No valsts budΩeta finanséjamås iestådés dar-binieku darba samakså algas îpatsvaram ievéroja-mi jåpårsniedz piemaksu, kuras pieméro konkré-tiem gadîjumiem, îpatsvaru. Darba algas (amatal-gas) noteikßanas pamatå ir amatu novértéßana,kuras rezultåtå:• tiek noteiktas amatu kvalifikåcijas kategorijas

(intelektuålajam darbam - 13 kvalifikåcijaskategorijas, fiziskajam darbam - 8 kvalifikåci-jas kategorijas);

• amati tiek hierarhiski sakårtoti;• amati ir savstarpéji salîdzinåmi.

Viens no pasåkumiem Koncepcijas realizéßa-

nai ir amatu kvalifikåcijas kategoriju noteikßana sa-skañå ar intelektuålå darba un fiziskå darba novér-téßanas metodikåm. Intelektuålå darba novértéßa-nai tika izstrådåti un 1996.gada 28.maijå pieñemtiMinistru kabineta noteikumi nr.185 "Noteikumi parintelektuålå darba novértéßanas un kvalifikåcijaskategoriju noteikßanas pamatmetodiku". Savukårt,fiziskå darba novértéßanai ir izstrådåts fiziskå dar-ba novértéßanas metodikas projekts.

Koncepcijas realizéßanai ir izveidota darbagrupa, kuras uzdevums ir izstrådåt Ministru kabi-neta noteikumus par darba samaksas sistémåm novalsts budΩeta finanséjamo ieståΩu darbiniekiemun kura ir apstiprinåta ar Ministru prezidenta1998.gada 18.augusta rîkojumu Nr.255 "Par darbagrupu Ministru kabineta noteikumu par darba sa-maksas sistémåm no valsts budΩeta finanséjamoieståΩu darbiniekiem izstrådåßanai".

Iedzîvotåju ienåkumu attîstîbas tendences

atkarîbå no darba samaksas

Saskañå ar Centrålås statistikas pårvaldes måj-saimniecîbas budΩeta pétîjuma rezultåtiem iedzîvo-tåju galvenais ienåkuma avots ir darba samaksa, joalgotas darba samaksas îpatsvars måjsaimniecîburîcîbå esoßajos ienåkumos2 1998.gadå ir 55,8%.

Méneßa vidéjå neto darba samaksa (reålieienåkumi), ko sañem strådåjoßie, ir ievérojamizemåka nekå apré˚inåtå méneßa vidéjå brutodarba samaksa, jo nodok¬i (ienåkuma nodoklis unsociålås apdroßinåßanas iemaksas (sociålaisnodoklis)) saståda vidéji 26% no kopéjås brutodarba samaksas.

4.8.attéls

Méneßa vidéjå bruto un neto darba samaksa privåtajå un valsts sektorå(1994. - 1998.g.), Ls


2 Rîcîbå esoßie ienåkumi ir summas (naudå un natürå), kas sañemtas darba samaksas, citu ienåkumu par darbu (péc nodok¬unomaksåßanas), sociålo pårskaitîjumu, tîrå ienåkuma (ienåkumi, no kuriem atskaitîtas izmaksas raΩoßanas vajadzîbåm) nouzñéméjdarbîbas (biznesa) un lauksaimniecîbas raΩoßanas, ienåkumu no îpaßuma, mantu pårdoßanas u.tml. veidå.

51

Méneßa vidéjå darba samaksa valsts sektoråir augståka nekå privåtajå sektorå (4.8.attéls).

Aktuåls k¬uvis jautåjums par uzñémumu unuzñéméjsabiedrîbu maksåtnespéju un ar to saistî-tajåm sekåm. Ik gadu pieaug neizmaksåtås darbasamaksas (naudas summa, kuru darba devéji navizmaksåjußi strådåjoßajiem) apmérs strådåjoßajiemtautsaimniecîbå, kas no 1993.gada lîdz 1998.gadadecembrim saståda 8,173 milj. latu (4.9.tabula).

Lîdz ar darba samaksas izmaksåßanas aizkavé-ßanu budΩetå netiek iemaksåts iedzîvotåju ienåkumanodoklis, paßi darbinieki paliek bez eksistences lî-dzek¬iem. Bez tam, ja darba devéjam nenomakså val-sts sociålås apdroßinåßanas iemaksas (sociålo nodok-li), valstî trükst finansu lîdzek¬u sociålo pabalstu,pensiju izmaksai un ßo izmaksu palielinåßanai, t.sk.pensiju indeksåcijai. Valsts sociålo apdroßinåßanasiemaksu (sociålå nodok¬a) nenomaksas rezultåtå patpéc darba devéja iniciatîvas lauΩot darba lîgumu,atlaistais darbinieks nesañem bezdarbnieka pabalstu.

Noslégums

Darba samaksas problému risinåßanå pirmaissolis bija Koncepcijas par darba samaksu izstråde.Koncepcijas par darba samaksu viens no mér˚iembija sakårtot minimålås méneßa darba algas pår-skatîßanas mehånismu un izstrådåt vienotu darbasamaksas sistému no valsts budΩeta finanséjamåsiestådés. Darba samaksas sistéma ir viens no gal-venajiem personålvadîbas sistémas elementiem.

Jaunås vienotås darba samaksas sistémas gal-venås iezîmes:• Darba samaksas sistémai jåbüt caurskatåmai

(caurspîdîgai), tas nozîmé, ka sabiedrîba ir in-forméta par darba algåm, kuras sañem darbi-nieki saskañå ar ßo sistému.

• Darba samaksas sistéma ir vienkårßa un sapro-

tama, tas nozîmé, ka darbinieki saprot par koviñiem makså un kåpéc tießi tik liels ir viñudarba algas apmérs.

• Darba samaksas sistémai jåbüt sapråtîgai ungodîgai. Darba algas noteikßanas pamatå iramatu novértéßana péc vienotiem kritérijiem.

• Darba samaksas sistémai jåsekmé konkurét-spéja ar privåto sektoru, tas nozîmé, ka darbaalgas apméram jåbüt pietiekamam, lai noturé-tu vai piesaistîtu kvalificétus speciålistus.

• Labs darbs ir labi jåatalgo, tas nozîmé, ka darbi-nieka darba ieguldîjumam un rezultåtiem jåbütsaistîtiem ar darba samaksas apméru. Íajå sakaråtiks izstrådåta darbinieka darba rezultåtu novér-téßanas sistéma. Paståvot darba rezultåtu piesais-tei darba algas apméram, tiks motivéta darbinie-ka ieinteresétîba labåkos darba rezultåtos. Darbadevéjam ßis motivåcijas elements palîdzés novér-tét un stimulét darbinieka individuålo veikumu.Saskañå ar Koncepciju par darba samaksu

1999.gadå paredzéts izveidot trîs no valsts budΩe-ta finanséjamo ieståΩu darbinieku darba samaksassistémas, un ieviest tås ar 2000.gadu:• ieståΩu, kuras veic valsts pårvaldes funkcijas,

darbiniekiem;• ieståΩu, kuras sniedz pakalpojumus, darbi-

niekiem;• militårpersonåm.

Jauno darba samaksas sistému ievießana sek-més darba samaksas jautåjumu sakårtoßanu valstssektorå un veicinås starptautisko tiesîbu normu ie-véroßanu darba samaksas jomå.

4.3. Darba tiesiskås attiecîbas

Darba tiesiskås attiecîbas3 ir tiesiskås attiecî-bas starp darbinieku un tå darba devéju, kurås

4.9.tabula

Naudas lîdzek¬u trükuma dé¬ neizmaksåtå darba samaksa tautsaimniecîbånodarbinåtajiem lîdz 1998.gada decembrim

Uzñémumu Neizmaksåtås Par iepriekßéjiem gadiem: Par 1998.gaduskaits, darbakuros nav izmaksåta samaksas uzñémumu skaits, neizmaksåtås uzñémumu neizmaksåtåsdarba samaksa summa, tükst. Ls kuros nav darba samaksas skaits, kuros darba samaksas

izmaksåta summa, nav izmaksåta summa,darba samaksa tükst.Ls darba samaksa tükst.Ls

510 8 172 6 63 1 240 3 506 6 932 4

Datu avots: Centrålå statistikas pårvalde.

3 Atß˚iras no citåm attiecîbåm, kuras tiek regulétas darba tiesîbås, – darba aizsardzîbas attiecîbåm, sociålås apdroßinåßanas attiecîbåm, darbastrîdu risinåßanas attiecîbåm, uzraudzîbas unkontroles attiecîbåm, nodarbinåtîbas attiecîbåm, arî kolektîvajåm darba tiesiskajåm attiecîbåm.


52

darbinieks apñemas veikt noteiktu darbu, pak¬au-joties noteiktai darba kårtîbai un darba devéja rî-kojumiem, un darba devéjs - maksåt atlîdzîbu.

Darba tiesiskås attiecîbas pamatå regulé Lat-vijas Darba likumu kodekss (pieñemts 1972.gadå)un vairåki likumi.

êmot vérå Latvijå izveidojußos praksi ko-pîgi risinåt arî kolektîvo darba tiesisko attiecîbujautåjumus (darbinieku kopuma attiecîbas ardarba devéju), ßajå sada¬å tiks apskatîti arî jautå-jumi, kuri attiecas uz koplîgumu slégßanu, sociå-lo dialogu un citiem minétås jomas aspektiem.Kolektîvås darba tiesiskås attiecîbas pamatå re-gulé 5 dokumenti.

Darba tiesisko attiecîbu jomå pårsvarå ir pir-mås kårtas direktîvas ar ievießanas termiñu lîdz1999.gada 31.decembrim - Latvijas likumdoßanåkopumå iestrådåjamas vairåk nekå 15 Eiropas Sa-vienîbas direktîvas, no tåm lielåkå da¬a attiecastießi uz darbinieku tiesîbu aizsardzîbu daΩådu uz-ñémuma reorganizåciju, kolektîvo atlaißanu undarba devéju maksåtnespéjas gadîjumå. Kopß Vie-notå Eiropas akta pieñemßanas 1986.gadå EiropasSavienîba tendéta uz minimålo prasîbu noteikßa-nu, tai skaitå arî darba tiesîbu jautåjumos.

Latvijas Republikai kopumå saistoßas ir 44Starptautiskås Darba organizåcijas (turpmåk -SDO) konvencijas, no kuråm lielåkå da¬a - 16 kon-vencijas - ir saistîtas tießi ar darba tiesisko attiecî-bu jomu, bet påréjå - ar darba aizsardzîbu (12), so-ciålo dialogu (6), nodarbinåtîbu (2), sociålo apdro-ßinåßanu (1), statistiku (1), personåla politiku undarba samaksas jautåjumiem (7).

êmot vérå, ka Latvijas Republika bija vienano SDO pirmajåm dalîbvalstîm, daudzas no ßîmkonvencijåm tika ratificétas jau 1925.gadå un satu-riskajå ziñå ir årkårtîgi novecojußas. Íîs konvenci-jas tuvåkajå laikå paredzéts denonsét, ratificéjotvairåkas vélåkos gados pieñemtas konvencijas,kuras regulétu tos paßus jautåjumus.

Vairums konvenciju prasîbu ir iestrådåtasLatvijas likumdoßanå, îpaßi Latvijas Darba likumukodekså.

1993.gadå Ministru kabinets pieñéma Kon-cepciju par trîspuséjås sadarbîbas veidoßanas pa-matprincipiem un nepiecießamîbu Latvijå, péctam tika izveidotas vairåkas trîspuséjås padomes(Trîspuséjå darba devéju, valsts un arodbiedrîbukonsultatîvå padome - izveidota 28.12.1993, Trîs-puséjå darba aizsardzîbas konsultatîvå padome -

izveidota 26.08.1993 un Trîspuséjå sociålås apdro-ßinåßanas padome - izveidota 17.05.1994), lîdz arto radot priekßnoteikumus sociålå dialoga sekmî-gai attîstîbai.

Ministru kabinets 1993.gada 19.oktobrî ar rî-kojumu Nr.70-r noteica Trîspuséjås darba devéju,valsts un arodbiedrîbu konsultatîvås padomes sa-ståvu no valdîbas puses, kå arî Padomes darbakårtîbu. Valdîbas pusi vadîja labklåjîbas ministrs,Labklåjîbas ministrijai vienlaicîgi pildot Padomesdarba koordinatora pienåkumus.

Trîspuséjå darba devéju, valsts un arodbiedrî-bu konsultatîvajå padomé galvenokårt izskatîjasociåla rakstura jautåjumus, par kuriem tika pa-nåktas vienoßanås (pieméram, minimålo méneßadarba algu jautåjums, lémums par ©enerålvieno-ßanos slégßanu starp nozaru arodbiedrîbåm un at-seviß˚åm ministrijåm).

Latvijå darba devéju vadoßå organizåcija irLatvijas Darba devéju konfederåcija, bet centrålådarbinieku organizåcija ir Latvijas Brîvo arodbied-rîbu savienîba. Péc paßu arodbiedrîbu vértéjuma,tås aptver apméram 28 - 30 % no valstî nodarbinå-tajiem, savukårt, par darba devéju organizåcijåmtrükst aktualizétas informåcijas.


Darba kodeksa projekts

Darba kodeksa projektå tika iestrådåtas tådasnormas, kas kopumå atbilst Eiropas Savienîbas di-rektîvu prasîbåm darba tiesisko attiecîbu jomå.

Projektå ietverts dzimumu lîdztiesîbas prin-cips, kå arî jebkådas diskriminåcijas aizliegums,pårskatîti darba lîguma izbeigßanas pamati, no-teikts bérnu darba aizliegums, dots vairåku bü-tisku darba tiesîbu jédzienu skaidrojums, kå arîiestrådåtas citas darbiniekam atbilstoßi Latvijasstarptautiskajåm saistîbåm pienåkoßås sociålåsgarantijas.

Projekts atrodas saskañoßanas procedürå, jonav noliedzams apståklis, ka tåda apjoma doku-ments, kas attiecas uz visåm Latvijå nodarbinåta-jåm personåm, prasa ilgu un rüpîgu darbu vie-dok¬u saskañoßanå gan ar ministrijåm un citåm ie-interesétajåm institücijåm, to skaitå arî sociålajiempartneriem - arodbiedrîbåm un darba devéju orga-nizåcijåm. Ío projektu iespéjams sadalît trijos atse-viß˚os likumos - par darba koplîgumiem, par dar-ba lîgumu un par darba laika aizsardzîbu.

53

Darbinieku aizsardzîba darba devéja mak-

såtnespéjas gadîjumå

Lai risinåtu problémas, kas saistås ar gadîju-miem, kad darbinieku darba devéja maksåtnespé-jas gadîjumå spiesti ilgstoßi iziet tiesas procedürassavu prasîbu apmierinåßanai, un transponétu Eiro-pas Savienîbas direktîvu 80/987/EEK ''Par dalîb-valstu likumu saskañoßanu attiecîbå uz darbiniekuaizsardzîbu darba devéja maksåtnespéjas gadîju-må'', 1997.gadå kopîgi ar sociålajiem partneriem ti-ka sagatavota un 1997.gada 21.oktobrî Ministru ka-binetå akceptéta koncepcija ''Par garantiju institüci-jas izveidoßanu darbinieku prasîbu apmierinåßanaidarba devéja maksåtnespéjas gadîjumå''.

Izpildot koncepcijas realizéßanai nepiecießa-mos pasåkumus, Ministru kabinets 1998.gada27.janvårî pieñéma Ministru kabineta noteikumusnr.34 ''Maksåtnespéjîgo valsts uzñémumu unmaksåtnespéjîgo valsts kontroléto statütsabiedrî-bu darbinieku prasîjumu apmierinåßanas kårtîba''.Íie noteikumi nosaka kårtîbu, kådå pårejas perio-då (lîdz 2000.gada 31.decembrim) tiek apmierinå-ti darbinieku prasîjumi maksåtnespéjîgajos uzñé-mumos gadîjumos, kuros likumå ''Par uzñémumuun uzñéméjsabiedrîbu maksåtnespéju'' un citosnormatîvajos aktos ir paredzéts apmierinåt miné-tos prasîjumus, bet maksåtnespéjîgais uzñémumsnespéj vai nespéja ßos prasîjumus apmierinåt, kåarî kårtîbu, kådå tiek iegüti lîdzek¬i ßo prasîjumuapmierinåßanai.

1998.gada beigås såka izstrådåt likumprojek-tu ''Par darbinieku aizsardzîbu darba devéja mak-såtnespéjas gadîjumå''. Likumprojekta mér˚is irnoteikt darbinieku prasîjumu apmierinåßanas vis-pårîgos noteikumus darba devéja maksåtnespéjasgadîjumå, respektîvi, ir paredzéts ieviest garantijusistému (darbinieku prasîjumus darba devéjamaksåtnespéjas gadîjumå apmierina no speciålißim nolükam izveidota darbinieku prasîjumu ga-rantiju fonda).

Trîspuséjås sadarbîbas jaunais modelis

Atzîstot panåkto sociålå dialoga progresu unvéloties panåkt sociålo partneru lîdzatbildîbu parpieñemto lémumu izpildi, Labklåjîbas ministrijasvadîbå kopîga sociålo partneru darba grupa saga-tavoja un Ministru kabinets 1998.gada 12.maijå ak-ceptéja Koncepciju par darba devéju organizåciju,valsts institüciju un arodbiedrîbu konsultåcijåmnacionålajå lîmenî, Labklåjîbas ministrijai uzdodot

sagatavot påréjos valdîbas akceptétå sociålå dialo-ga mode¬a ievießanai nepiecießamos dokumentus.

Problémas risinåjumå ietilpa:1) Trîspuséjo sadarbîbas padomju struktüras

sakårtoßana, izveidojot Nacionålo trîspuséjo darbadevéju, valsts un arodbiedrîbu sadarbîbas padomiar institüciju sistému (problému padomes atbilstoßitajås izskatåmo specifisko jautåjumu lokam; pastå-vîgi strådåjoßs sekretariåts un citas institücijas).

2) Trîspuséjo sadarbîbas padomju saståvu no-likumu izstrådåßanas un apstiprinåßanas kårtîbasnoteikßana, kå galveno principu izvirzot pußu pie-dalîßanos uz paritåtes pamatiem.

3) Trîspuséjås sadarbîbas administréßana(valsts pårvaldes institücija, kura nodroßina Na-cionålås sadarbîbas padomes administratîvo pro-cedüru, ir Labklåjîbas ministrija).

4) Trîspuséjås sadarbîbas padomés izskatå-mie jautåjumi un procedüra.

1998.gada 30.oktobrî Ministru Prezidents,Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbaspriekßsédétåjs un Latvijas Darba devéju konfede-råcijas prezidents parakstîja Nacionålås Trîspusé-jås sadarbîbas padomes nolikumu, kurß reglamen-té Padomes uzbüvi, kompetenci un darbîbas kårtî-bu (procedüru).

Lai nodroßinåtu vienådu attieksmi attiecîbåuz visiem sociålajiem partneriem juridiskå pama-ta ziñå, izstrådåts un pieñemts Saeimå Darba de-véju organizåciju likums. Likuma mér˚is - noteiktdarba devéju organizåciju tiesisko statusu un sis-tému, kå arî tiesîbas un pienåkumus attiecîbås ararodbiedrîbåm, valsts un paßvaldîbu institücijåm.

1998.gada 23.aprîlî Saeima pieñéma "Streikulikumu", kura mér˚is ir samérot darbinieku tiesî-bu izmantot streiku kå lîdzekli, lai panåktu savuintereßu ievéroßanu un izpildi, ar darba devéja in-teresém. Streiks ir viens no kolektîvo darba strîduatrisinåßanas veidiem. Likums garanté kolektîvådarba strîdu pußu tiesîbas un pienåkumuspirmsstreika sarunås, kå arî streika norises laikå, irnoteikti priekßraksti streika pieteikßanai, noteiktistreikoßanas tiesîbu ierobeΩojumi, streika norisesuzraudzîba, kå arî pamats un kårtîba, kådå streiksvai tå pieteikums tiek atzîts par nelikumîgu.

Noslégums

Darbinieku tiesîbu aizståvéßanu ßobrîd kavénepilnîbas darba strîdu atrisinåßanas procedürå.


54

Likumdevéjs (Latvijas Darba likumu kodeksa218.pants ''To darbinieku atbrîvoßana no tiesas iz-devumu samaksas, kuri grieΩas tieså darba lietås'')noteicis darbiniekiem prasîbas pieteikuma ie-sniegßanu lietås, kas izriet no darba tiesiskajåm at-tiecîbåm, bez maksas. Ilgstoßå gaidîßana un ar tosaistîtå ståvok¬a nenoteiktîba vairumå gadîjumudarbiniekus attur no savu tiesîbu un intereßu aiz-ståvéßanas tiesas ce¬å, lîdz ar to sabiedrîbå sekmé-jot tiesiskå nihilisma pieaugumu.

Lai pilnveidotu darba strîdu atrisinåßanasmehånismu 1998.gadå uzsåkta Ministru kabinetakoncepcijas projekta par daΩådu problémas risinå-juma posmu mode¬u izstråde. Atkarîbå no izvélé-tå mode¬a tiks izstrådåts îpaßs likums un citi ne-piecießamie normatîvie akti.

Darba kodeksa ievießana saistås ar Valsts dar-ba inspekcijas personåla un sociålo partneru ap-måcîbu par kodeksa izstrådåßanå izmantotajiempamatprincipiem un tajå ietvertajiem jauninåju-miem. Paredzéts, ka Darba kodekss ståsies spékå2001.gadå.

Trîspuséjås sadarbîbas pilnveidoßanas jomå irveiktas vairåkas darbîbas, t.i., Nacionålajai trîspu-séjai sadarbîbas padomei apstiprinåti valdîbas pu-ses pårståvji ar Ministru kabineta 1999.gada25.februåra rîkojumu nr.89 ''Par valdîbas pusespårståvju apstiprinåßanu Nacionålajå trîspuséjåsadarbîbas padomé'' un 1999.gada 24.martå noti-kusi Nacionålås trîspuséjås sadarbîbas padomes(NTSP) pirmå séde. Sekmîgi izveidots un uzsåcisdarbu NTSP sekretariåts.

Darba likumdoßanas aktu ievéroßanai nepie-cießams paaugstinåt inspekcijas administratîvokapacitåti (paßreiz uz visu republikas teritorijudarbojas 180 inspektori): palielinot darbiniekuskaitu, paaugstinot to kvalifikåciju. Tuvåkajå nå-kotné paredzéts uzsåkt îpaßu apmåcîbu program-mu Rîgas Tehniskajå universitåté, sagatavojot per-sonas ar augståko izglîtîbu darbam darba aizsa-rdzîbas jomå.

Uzlabojot sabiedrîbas informétîbu iespéjamspanåkt, ka persona prasa potenciålajam darba de-véjam noslégt darba lîgumu (samazinås nelegålaisdarbs), kå arî skaidri apzinås savas tiesîbas un irgatava tås aizståvét arî tiesas ce¬å (informåcija parmehånismu utt.). Sabiedrîba pamatå sañem infor-måciju par darba tiesîbu jautåjumiem caur vairå-kiem informéßanas kanåliem - paziñas un draugi,Valsts darba inspekcijas sniegtå informåcija (kon-

sultåcijas, publikåcijas, intervijas utt.), måcîbu ie-stådes, masu mediji.

4.4.Darba aizsardzîba

Latvijå darba aizsardzîbas valsts politikasveidoßanas principi tika noteikti 1993.gada 4.mai-jå pieñemtajå likumå "Par darba aizsardzîbu".

Valstî tiek veikta darba aizsardzîbas reforma,kas ir cießi saistîta ar tås administréßanas sistémassakårtoßanu un likumdoßanas båzes veidoßanu.

Darba aizsardzîbas reformu laikå ir:• sakårtota un pilnveidota pamatlikumu sisté-

ma, kas radîja iespéju iedarbinåt likumos no-teiktus darba aizsardzîbas sistémas funkcio-néßanas mehånismus,

• pilnveidota Valsts darba inspekcijas struktü-ra, precizétas tås tiesîbas un funkcijas, kå arîvieta un loma valsts uzraudzîbas un kontro-les institüciju sistémå, kas radîja iespéju piln-îgåk analizét un kvalitatîvåk ietekmét situåci-ju darba aizsardzîbas jomå, kå arî prognozétattîstîbas procesus.Såkot ar 1997.gadu Latvijas darba aizsardzî-

bas sistéma strukturåli un funkcionéßanas spéjuziñå tiek tuvinåta attîstîto Eiropas valstu atbilsto-ßajåm shémåm un sistémåm, ievérojot Latvijas na-cionålås îpatnîbas un ñemot vérå Starptautiskåsdarba organizåcijas (turpmåk - SDO) konvencijasun rekomendåcijas, kå arî Eiropas Savienîbas li-kumdoßanas prasîbas.

Taçu jåatzîmé, ka tautsaimniecîbas nozares¬oti gausi un negribîgi strådå nozaru darba aizsa-rdzîbas likumdoßanas sférå. Praktiski visås noza-rés ir nepiecießams izstrådåt jaunus darba aizsa-rdzîbas likumdoßanas aktu.

Lai sakårtotu likumdoßanu atbilstoßi LatvijasRepublikas kritérijiem tika izstrådåts un Saeimåapstiprinåts likums "Par Latvijas PSR normatîvoaktu pieméroßanas izbeigßanu", kurß atce¬ LatvijasPSR laikå akceptéto likumdoßanu.

Industriålo iekårtu droßîbas jomå pakåpenis-ki lîdz 1998.gada beigåm tika pårstrådåti, izstrå-dåti un apstiprinåti normatîvie akti, kuri aizståj ie-priekßéjo likumdoßanu. Industriålo iekårtu droßî-bas jomå darbojas likumi: "Par preçu un pakalpo-jumu droßumu un raΩotåja un pakalpojumu snie-dzéja atbildîbu", "Par atbilstîbas novértéßanu" un"Par bîstamo iekårtu tehnisko uzraudzîbu". Liku-ma "Par preçu un pakalpojumu droßumu un ra-

55

Ωotåja un pakalpojumu sniedzéja atbildîbu" mér-˚is ir panåkt droßu, patérétåju dzîvîbai un îpaßu-mam, videi nekaitîgu preçu raΩoßanu, laißanu ap-grozîbå un pakalpojumu sniegßanu industriåloiekårtu droßîbas jomå. Likuma prasîbas iekårtuatbilstîbas novértéßanas ziñå dalås divås sférås:valsts reglamentétajå un valsts nereglamentétajå.Obligåtajai jeb reglamentétajai atbilstîbas novér-téßanai ir pak¬auti visi produkti (iekårtas) un pa-kalpojumi (procesi), kuri skar lietotåja un treßåspersonas, tajå skaitå - darbinieku droßîbu un ve-selîbu. Darbîbas ar tåm iekårtåm, kuras eksplua-tåcijå rada paaugstinåtu risku, un to atbilstîbasnovértéßanu reglamentétajå sférå nosaka likums"Par bîstamo iekårtu tehnisko uzraudzîbu".

1996.gada 26.septembra likums "Par atbilstî-bas novértéßanu" nosaka atbilstîbas novértéßanasvispårîgos principus reglamentétajå un neregla-mentétajå sférå. Íå likuma mér˚is ir nodroßinåtvienotu, ar Eiropas savienîbas un starptautiska-jiem normatîvajiem aktiem harmonizétu produk-tu, procesu un pakalpojumu atbilstîbas novérté-ßanas kårtîbu.

Lai nodroßinåtu industriålo iekårtu droßu-mu, to atbilstîba droßîbas un veselîbas prasîbåmnovértéjama jau projektéßanas un izgatavoßanasstadijås.


1998.gadå turpinåjås darba aizsardzîbas nor-matîvo aktu izstrådåßana. Darba grupa, kas iz-veidota péc trîspußu principa turpinåja EiropasSavienîbas "jumta" direktîvas 89/391/EEC tran-sponéßanu gatavojot jauno likumprojekta "Pardarba aizsardzîbu".

1998.gadå Ministru kabinets pieñéma Minis-tru kabineta noteikumus:• "Noteikumi par darbinieku droßîbu un vese-

lîbas aizsardzîbu darbå ar azbestu", kuri tran-sponé Eiropas Savienîbas direktîvas83/477/EEC un 91/382/EEC;

• "Prasîbas droßîbas zîmju lietoßanai darbavietås";

• "Noteikumi par individuålajiem aizsardzîbaslîdzek¬iem", kuri transponé Eiropas Savienî-bas direktîvu 89/686/EEC "Par dalîbvalstu li-kumu saskañoßanu attiecîbå uz strådniekupersonîgåm aizsargierîcém". Íie noteikuminosaka individuålos aizsardzîbas lîdzek¬us, to

iedalîjumu grupås un tiem noteiktås prasîbaslietotåja veselîbas un dzîvîbas aizsardzîbai nokaitîgajiem un bîstamajiem darba vides fakto-riem, lai varétu piedåvåt attiecîgos aizsardzî-bas lîdzek¬us Latvijas tirgü - pårdot, dåvinåtvai nodot lietoßanå pret atlîdzîbu vai bez tås.Valsts prezidents 1998.gadå ir izsludinåjis li-

kumu "Par Starptautiskås darba organizåcijas1976.gada 29.oktobra Konvenciju Nr.147 par mi-nimålajåm normåm uz tirdzniecîbas ku©iem",lîdz ar to Latvija ir pievienojusies ßai Konvenci-jai, kura regulé gan darba aizsardzîbu, gan darbatiesiskås attiecîbas minétajå jomå.

1998.gadå notika seßas darba aizsardzîbastrîspußu apakßpadomes sédes, kurås tika izskatî-ti svarîgi darba aizsardzîbas operatîvie un per-spektîvie jautåjumi, tajå skaitå normatîvo aktuprojekti. Taçu ir skaidrs, ka esoßajå veidå trîspu-ßu darba aizsardzîbas padomes efektivitåte undarba stils neatbilst müsdienu dinamiskajåmprasîbåm. Tåpéc ir paredzéts 1999.gadå mainîtßîs padomes nolikumu, darbîbas principus.

Jaunie normatîvie akti, kuri regulé indus-

triålo iekårtu droßîbu

Izstrådåts un iesniegts Ministru kabinetåMinistru kabineta noteikumu "Noteikumi parvienkårßåm spiedtvertném" projekts. Par pamatuñemta Eiropas Savienîbas direktîvu 87/404/EEC"Par dalîbvalstu likumu saskañoßanu attiecîbå uzspiedientraukiem".

Íie noteikumi nosaka, kas ir vienkårßåsspiedtvertnes, to projektéßanas, izgatavoßanas unatbilstîbas novértéßanas kårtîbu, lai tås, pareiziuzstådot, uzturot un lietojot, novérstu drauduscilvéka veselîbai, dzîvîbai un videi. Noteikumiattiecas uz darbîbåm ar vienkårßåm spiedtvert-ném - jebkuråm, metinåtåm nele©étå térauda,alumînija sakauséjuma vai nenovecojoßå alumî-nija sakauséjuma tvertném, kas ir pak¬autas iekß-éjam spiedienam lielåkam par 0,5 båriem, pare-dzétas gaisa vai slåpek¬a uzglabåßanai un nav pa-redzétas karséßanai ar atklåtu liesmu vai karståmdümgåzém.

Nelaimes gadîjumu un arodsaslimßanu

analîze

1998.gada 22.decembrî Ministru kabinets pie-ñéma noteikumus Nr.470 "Nelaimes gadîjumudarbå izmekléßanas un uzskaites kårtîba", kuriståsies spékå ar 01.01.1999. un lîdz ar to atcels MK


56

noteikumus Nr.152 "Darbå notikußo nelaimes ga-dîjumu izmekléßanas un uzskaites kårtîba", kuripagaidåm regulé attiecîgos jautåjumus.

Nelaimes gadîjumu skaits 1998.gadå salîdzi-nåjumå ar 1997.gadu ir samazinåjies par 55 gadîju-miem (4.10.tabula), bet iespéjams, ka ßis 1998.gadånotikußo nelaimes gadîjumu skaits samazinåjumsneatspogu¬o reålo ståvokli valstî, jo darba devéjine vienmér pilda Ministru kabineta noteikumosNr.152 paredzétås prasîbas, ka par katru darbå no-tikußo un izmekléto nelaimes gadîjumu akta kopi-jas jånosüta Valsts darba inspekcijai.

VisbieΩåk nelaimes gadîjumi notikußi nozarés,kuras saistîtas ar transporta izmantoßanu, metålaps-trådé, meΩizstrådé un kokapstrådé (4.9., 4.10.attéli).

1998.gadå re©istréts par 38 arodslimniekiemvai 26% vairåk kå iepriekßéjå gadå. Arodslimniekuskaita dinamiku konkrétå gadå nevar saistît ardarba apståk¬u vai darbinieku veselîbas paslikti-nåßanos ßajå laikå, jo arodslimnieku re©istråcijasgads ne vienmér sakrît ar darba vides riska fakto-

ru iedarbîbu uz cilvéku. Arodslimnieku skaita pie-augumu 1998.gadå var saistît ar obligåtås medap-skates veicoßo årstu aktivitåtes pieaugumu.

1998.gadå Latvijas Republikå notika 209 letå-li, smagi un grupveida nelaimes gadîjumi, kuroscieta 226 cilvéki, no tiem 58 cilvéki gåja bojå, 151cilvéks ieguva smagas traumas un 17 cilvéki iegu-va vieglus miesas bojåjumus. Salîdzinot ar1997.gadu, 1998.gadå bojå gåjußo skaits ir palieli-nåjies par vienu cilvéku, bet Rîgas pilsétå tas palie-linåjies par 5 un Liepåjas rajonå par 11 cilvékiem.1998.gadå nelaimes gadîjumi ar letålåm sekåmnav konstatéti Aizkraukles, Bauskas, Césu, Dobe-les, Jékabpils, Kråslavas, Kuldîgas, Ludzas, Sa-ldus, Talsu, Valmieras rajonos un Jürmalas pilsétå.Visbîstamåkie darbîbas veidi valstî 1998.gadå bijatransporta ekspluatåcija, maßînu, mehånismu, ie-kårtu ekspluatåcija, büvniecîbas darbi, kuros bojågåjußie saståda 39,6% no kopéjå bojå gåjußo skaita.Salîdzinot ar 1997.gadu, nelaimes gadîjumu ar le-tålåm sekåm skaits pieaudzis meΩizstråde - 1,5 rei-

4.10. tabula

Nelaimes gadîjumu darbå un arodsaslimßanas rådîtåji (1991 - 1998)

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Nelaimes gadîjumu skaits - - 284 682 1513 1572 1328 1273

tai skaitå: ar letålu iznåkumu - - 83 79 91 68 57 58

Arodsaslimßanas gadîjumu skaits - - 115 188 180 119 108 146

Izdevumi milj. Ls - - - - - - 0,16 0,45

tai skaitå: darba devéjiem - - - - - - 0,06 0,05

VSAA (faktiskajås cenås)* - - - - - - 0,1 0,4

* VSAA dati

Datu avots. Valsts darba inspekcija

14

8

12

2

Sat

iksm

eslîd

z.ek

spl.

Cel

tnie

cîba

sda

rbi

Tird

znie

cîba

Tehn

ikas

rem

onta

darb

i

Maß

înu,

meh

ånis

mu

eksp

l.

Kok

apst

råde

MeΩ

aiz

strå

de

Aps

ardz

esdi

enes

tada

rbi

Ce¬

ure

mon

tada

rbi

Trak

toru

eksp

luat

åcija

Met

inåß

anas

,gr

ießa

nas

darb

i

Elek

trol

îniju

unel

ektr

oiek

.ek

spl.

Sad

zîve

spa

kalp

ojum

i

Kat

luek

splu

atåc

ija

Dze

lzce

¬aek

splu

atåc

ija

Izkr

außa

nas,

iekr

außa

nas

darb

i

4

6

10 1998

1997

1996

Nel

aim

esga

dîju

mi

4.9. attéls

Nelaimes gadîjumos bojå gåjußo sadalîjums pa darbîbas veidiem

Datu avots. Valsts Darba inspekcija

57

zes, tehnikas remonta darbos - 4 reizes, ce¬a re-monta darbos - 3 reizes.

1998.gadå nelaimes gadîjumos cietußo skaits,kuri guvußi smagus miesas bojåjumus, salîdzinotar 1997.gadu ir samazinåjies par 4 cilvékiem. Parvisbîstamåkajiem darbîbas veidiem ßajå vértéjumåir jåuzskata automobî¬u ekspluatåcija, maßînu,mehånismu, iekårtu ekspluatåcija, kokapstråde unceltniecîbas darbi, kuri saståda 51,7% no visiemnotikußajiem nelaimes gadîjumiem ar smagiemmiesas bojåjumiem. Vislielåkais nelaimes gadîju-mu ar smagiem miesas bojåjumiem pieaugums irvérojams kokapstrådé, celtniecîbas un tehnikas re-monta darbos, bet savukårt vislielåkais nelaimesgadîjumu skaita samazinåjums ir vérojams dzel-zce¬u ekspluatåcijas, ku©u remonta, ekspluatåci-jas, jüras un izkraußanas - iekraußanas darbos.

VisbieΩåk no arodslimîbåm cieß daΩådu sma-go transporta lîdzek¬u vadîtåji: eskavatoristi, trak-toristi, automaßînu un meΩizstrådes tehnikas va-dîtåji, autoiekråvéju un celtñu krånu operatori(4.11.attéls). Kopå ßajå grupå 1998.gadå re©istréts31 arodslimnieks vai 21,2% no kopéjå arodslimnie-ku skaita.

Tåpat kå iepriekßéjos gados arî 1998.gadå lie-låko da¬u arodsaslimßanu izraisîjußas çetras darbavides riska faktoru grupas (4.11.tabula):• ˚îmisko faktoru izraisîtås akütås un hronis-

kås slimîbas;• fizikålo faktoru izraisîtås slimîbas;• kopéjås fiziskås pårslodzes vai atseviß˚u or-

gånu un sistému pårslodzes izraisîtås slimî-bas;

• rüpniecisko aerosolu izraisîtås slimîbas.

35

20

30

5

Sat

iksm

eslîd

z.ek

spl.

Maß

înu,

meh

ånis

mu

eksp

l.

Kok

apst

råde

Cel

tnie

cîba

sda

rbi

Ce¬

amie

kårt

uek

splu

atåc

ija

Tehn

ikas

rem

onta

darb

i

MeΩ

aiz

strå

de

Elek

trol

îniju

unel

ektro

iek.

eksp

l.

Izkr

außa

nas,

iekr

außa

nas

darb

i

Trak

toru

eksp

luat

åcija

Met

inåß

anas

darb

i

Dze

lzce

¬aek

splu

atåc

ija

Ku©

ure

mon

ts,

darb

ijü

rå

10

15

25 1998

1997

1996

Nel

aim

esga

dîju

mi

20

16

2

Trak

tori

sti,

eksk

avat

oris

ti

Vese

lîbas

aprü

pes

darb

inie

ces

Met

inåt

åji,

met

ålgr

iezé

ji

Sim

etris

kås

ßie

dras

izgat

avot

åji

Met

ållie

tuve

sda

rbin

ieki

Mon

tétå

jas

InΩe

nier

i–

˚îm

i˚i

MeΩ

izst

rådé

noda

rbin

åtie

Aut

ovad

îtåj

i

Ats

lédz

niek

i,sa

nteh

ni˚i

Kon

dito

res,

cepé

jas

Cel

tnie

cîba

sun

rem

onta

strå

dn.

4

8

12

1998

1997

1996

Nel

aim

esga

dîju

mi

Ker

ami˚

i

Íuvé

jas

4.10. attéls

Nelaimes gadîjumos cietußo, kuri ieguvußi smagus miesas bojåjumussadalîjums pa darbîbas veidiem


4.11.attéls

Arodslimnieku skaits pa profesijåm un profesiju grupåm



58

Visås ßajås riska faktoru grupås (izñemot rüp-niecisko aerosolu izraisîtås slimîbas) arodsaslim-ßanu skaits ir pieaudzis. Arodslimnieku skaits pé-déjo divu gadu laikå samazinåjies årstniecîbas lî-dzek¬u veidotajå riska faktoru grupå.

Profilaksé vislielåkå nozîme ir pareizi lieto-tiem IAL (individuålås aizsardzîbas lîdzek¬i), stin-gråm darba aizsardzîbas prasîbåm un kvalitatî-våm veselîbas pårbaudém.

Secinåjums - praktiskajå darbîbå Valsts darbainspekcija (turpmåk tekstå VDI) amatpersonåm,pildot VDI direktora 17.02.1998. rîkojumu Nr.7-r"Par LM 12.01.1998.g rîkojuma Nr.8. - "Par obligå-to veselîbas pårbauΩu veikßanas kårtîbu" izpildesorganizåciju re©ionålajås VDI", katrå re©istrétajåun apsekotajå uzñémumå jåveic droßîbas un vese-lîbas prasîbu kontrole.

Noslégums

Darba aizsardzîbas jomå ir uzsåkta koncep-tuåli jauna pieeja darba aizsardzîbas jautåjumu ri-sinåßanai- atbilstoßi iepriekßéjas novérßanas- pre-vencijas principiem. Lîdz ar to ir da¬éji jåmainåsarî Valsts darba inspekcijas darbîbai. Íis ir ilglai-cîgs process un saistîts ar darbinieku, darba devé-ju, inspektoru kå arî visas sabiedrîbas apzinîbas lî-meña celßanu. Lîdz ar to VDI ar laiku galvenåvairs nebüs so©a funkcija, bet gan padomdevéjaloma visåm ieinteresétajåm pusém.

1998.gadå turpinåjås Latvijas Republikas li-

kumdoßanas tuvinåßana Eiropas Savienîbas li-kumdoßanai. Tiek izstrådåts likums "Par darbaaizsardzîbu", kurß transponé ES direktîvu89/391/EEC "Par pasåkumiem, lai uzlabotu stråd-nieku droßîbu un veselîbu darbå" (plånots ieviestlîdz 2000.gadam). Balstoties uz ßo likumu tikstransponétas arî citas direktîvas (skat. pielikumå).

Bez direktîvu transponéßanas ir plånots iz-strådåt arî citus likumdoßanas aktus: • Par darba droßîbu darbå ar elektrîbu;• Par uzñémumu iekßéjo monitoringu (riska

novértéßana);• Par apmåcîbu un informåcijas sniegßanu at-

tiecîbå uz darba aizsardzîbu.Ministru kabinets ir paredzéjis lîdz 1999.gada

beigåm aizståt visus bijußås PSRS likumus un ci-tus normatîvos aktus, kas lîdz ßim darbojås Latvi-jas Republikå. Darba aizsardzîbas jomå tådu aktuir vairåk kå 300.

Industriålo iekårtu droßîbas jomå 1999.gadåjåiesniedz Ministru kabinetå apstiprinåßanai Mi-nistru kabineta noteikumu "Par gåzveida kurinå-må sadzîves iekårtåm", "Par språdzienbîstamå vi-dé lietojamåm iekårtåm un aizsardzîbas sisté-måm", "Noteikumi par maßînu droßîbu", "Notei-kumi par spiedientvertném" projekti, kuri regulésattiecîgås darbîbas jomas.

Ievießot Eiropas Savienîbas direktîvas "Notei-kumi par bîstamo iekårtu sarakstu", ir sekojoßasproblémas:• valsts budΩeta lîdzek¬u trükuma dé¬ valsts in-

4.11. tabula

Arodslimîbu skaits saslimßanu izraisîjußo riska faktoru grupås

Arodsaslimßanu izraisîjußo riska 1996 1997 1998

faktoru grupas skaits % skaits % skaits %

îmisko faktoru (akütås un hroniskås slimîbas) 22 18,5 22 20,4 35 24

Biolo©isko faktoru 3 2,5 5 4,6 9 6,2

Fizikålo faktoru 35 29,4 25 23,1 37 25,3

Årstniecîbas lîdzek¬u 4 3,4 2 1,9 2 1,4

Kopéjås fiziskås vai atseviß˚u orgånu, sistému pårslodzes 22 18,5 19 17,6 25 17,1

Rüpniecisko aerosolu 18 15,1 26 24,1 18 12,3

Aroda alergéni 10 8,4 5 4,6 12 8,2

DaΩådu grupu (3 un vairåk) kombinétu risku iedarbîba 5 4,2 4 3,7 8 5,5

KOPÅ 119 100 108 100 146 100


59

stitüciju speciålisti netiek pietiekami apmåcî-ti, kas kopumå kavé integråcijas procesa attîs-tîbu;

• nav atrisinåts jautåjums par tirgus uzraudzî-bas institüciju izveidi industriåli izmantoja-mo iekårtu jomå;

• raΩotåju un citu tajås pårståvéto organizåcijuneieinteresétîbas dé¬ izveidotås standartutehniskås komitejas faktiski strådå bez to dar-bam nepiecießamajiem lîdzek¬iem, kas kavénormålas standartizåcijas procesa attîstîbu;

• léni attîstås akreditéto un pilnvaroto atbilstî-bas novértéßanas institüciju sistéma, jo tås sti-muléjoßå, uz ES direktîvåm balstîtå likumdo-ßana paßreiz nav lîdz galam sakårtota.Apzinoties, ka darba aizsardzîbas lîmenis ir

viens no svarîgåkajiem rådîtåjiem, kas, Latvijai ie-ståjoties Eiropas Savienîbå, bütu vértéjams valstsdarba aizsardzîbas politikas ietvaros, turpmåkåattîstîba nostiprinåma divos pamatvirzienos:• valsts darba aizsardzîbas administréßanas

sistémas stabilizéßana un aktualizéßana;• darba aizsardzîbas nodroßinåßana ekonomis-

kås darbîbas sférå (uzñémumos).


1) darba tirgus:• uzlabot darba tirgus organizåciju,• uzlabot informåcijas pieejamîbu par Nodar-

binåtîbas valsts dienesta darbîbu un paaugst-inåt tå prestiΩu,

• turpinåt Latvijas un ES likumdoßanas saska-ñoßanu atbilstoßi dokumenta "Pievienoßanåspartnerîba" 4.2. sada¬å noteiktajiem vidéjåtermiña mér˚iem: izstrådåt darba tirgus poli-tiku, saskañot darba droßîbas likumdoßanu,ik gadus sagatavot Nacionålo nodarbinåtîbasplånu,

• veicinåt aktîvo darba tirgus politiku,• pieñemt likumu "Par palîdzîbu bezdarba ga-

dîjumå", • saskañå ar koncepciju "Par nodarbinåtîbas

veicinåßanu valstî" Nacionålås trîspuséjåskonsultatîvås padomes institucionålajå sisté-må izveidot Nodarbinåtîbas padomi,2) darba samaksa:

• îstenot koncepcijå par darba samaksu pare-dzétos pasåkumus: regulåra méneßa darba al-gas pårskatîßana pirms valsts budΩeta projek-

ta izstrådes, regulåra no valsts budΩeta finan-séjamo ieståΩu darbinieku méneßa darba alguskalas pårskatîßana, darbinieku algu perio-diska pårskatîßana un kori©éßana, ñemot vé-rå darba ieguldîjumu un rezultåtus,

• izstrådåt amatu kvalifikåcijas kategorijas sa-skañå ar intelektuålå darba un fiziskå darbanovértéßanas metodikåm,

• izstrådåt Ministru kabineta noteikumus pardarba samaksas sistémåm no valsts budΩeta fi-nanséjamo ieståΩu darbiniekiem (trîs atseviß˚assistémas): ieståΩu, kuras veic valsts pårvaldesfunkcijas, darbiniekiem, ieståΩu, kuras sniedzpakalpojumus, darbiniekiem un militårperso-nåm un ieviest ßîs sistémas ar 2000 gadu,3) darba tiesiskås attiecîbas:

• Eiropas integråcijas proceså darba tiesiskåsattiecîbas ir pirmås kårtas direktîvas - kopu-må vairåk kå 15,

• darbinieku prasîjumu garantiju fonda izvei-doßana,

• nostiprinåt Nacionålo trîspuséjo darba devé-ju, valsts un arodbiedrîbu sadarbîbas padomiun tås institüciju sistému,

• pilnveidot darba strîdu atrisinåßanas kårtîbu,izstrådåjot Ministru kabineta koncepciju pardaΩådiem problémas risinåjumu mode¬iem,kuri varié no Valsts darba inspekcijas ietvarosdarbojoßås strîdu komisijas lîdz darbs tiesaivai vispåréjås tiesas tiesnesim, kurß speciali-zéjies darbs lietås: atkarîbå no izvélétå mode-¬a tiks izstrådåts îpaßs likums un citi nepiecie-ßamie normatîvie akti

• Valsts darba inspekcijas personåla un sociålopartneru apmåcîbas uzlaboßana,

• nelegålå darba samazinåßana• tiks izstrådåti likumprojekti "Par darba aizsa-

rdzîbu", "Par darbinieku aizsardzîbu darbadevéja maksåtnespéjas gadîjumå"4) darba aizsardzîba:

• darba aizsardzîbas reforma• Trîspußu apakßpadomes nolikuma un darbî-

bas principu uzlaboßana,• jaunu likumdoßanas aktu izstrådåßana: par

droßîbu darbå ar elektrîbu, par uzñémumaiekßéjo monitoringu (riska novértéßana), parapmåcîbu un informåcijas sniegßanu attiecîbåuz darba aizsardzîbu,

• jaunu likumdoßanas aktu izstrådåßana indus-triålo iekårtu droßîbas jomå: par gåzveida ku-


60

rinåmå sadzîves iekårtåm, par språdzienbîs-tamå vidé lietojamåm iekårtåm un aizsardzî-bas sistémåm, par maßînu droßîbu, par spie-dientvertném, par bîstamo iekårtu sarakstu,

• ES integråcijas aspektå darba aizsardzîbas po-litika jåattîsta divos virzienos: valsts darba aiz-sardzîbas sistémas stabilizéßana un aktualizé-ßana un darba aizsardzîbas nodroßinåßanaekonomiskås darbîbas sférå (uzñémumos).Esoßås problémas:

• nodarbinåtîbas attîstîbu valstî kavé tas, kanav koordinétas sadarbîbas starp ministrijåmun starp valsts un nevalstiskajåm institücijåmnodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanå;

• pilnîbå nav atrisinåts jautåjums par Nodarbi-nåtîbas padomes izveidoßanu;

• zemas darba algas, t.sk. minimålå méneßadarba alga; augsti kvalificéti speciålisti aiz-plüst no valsts iestådém uz privåtstruktüråmun institücijåm ar augståku atalgojumu;

• netiek ievérots princips - vienåda darba sa-maksa par vienådas vértîbas darbu;

• darba algu pårskatîßana nav regulåra;

• Darba kodeksa ievießanas problémas, kurassaistås ar Valsts darba inspekcijas personålaun sociålo partneru apmåcîbu par kodeksa iz-strådåßanå izmantotajiem pamatprincipiemun tajå ietvertajiem jauninåjumiem;

• nelegålå darba paståvéßana valstî;• nepilnîbas darba strîdu atrisinåßanas proce-

dürå kavé darbinieku tiesîbu aizståvéßanu;• arodsaslimßanu skaita pieaugums 1998.gadå

salîdzinot ar 1997.gadu;• valsts budΩeta lîdzek¬u trükuma dé¬ valsts in-

stitüciju speciålisti netiek pietiekami apmåcîti,kas kopumå kavé integråcijas procesa attîstîbu;

• tautsaimniecîbas nozares ¬oti gausi un negri-bîgi strådå nozaru darba aizsardzîbas likum-doßanas sférå;

• nav atrisinåts jautåjums par tirgus uzraudzî-bas institüciju izveidi industriåli izmantoja-mo iekårtu jomå;

• léni attîstås akreditéto un pilnvaroto atbilstî-bas novértéßanas institüciju sistéma, jo tås sti-muléjoßå, uz ES direktîvåm balstîtå likumdo-ßana paßreiz nav lîdz galam sakårtota.

61

Lai uzlabotu iedzîvotåju veselîbas aprüpiLatvijå un racionåli izmantotu tai iedalîtos valstsbudΩeta lîdzek¬us, ir uzsåkta veselîbas aprüpes re-forma Latvijå. Tå vérsta uz sabalansétas un finan-siåli lîdzsvarotas veselîbas aprüpes sistémas izvei-di. Jaunå sistéma ir balstîta uz primåro veselîbasaprüpi un profilaksi, kå arî uz universålu, efektîvuun vienotu veselîbas apdroßinåßanas sistému, ku-ra garanté veselîbas aprüpes pakalpojumu pieeja-mîbu kå arî optimålu veselîbas aprüpes infras-truktüras pielietojumu.

Reformu process valstî norit pakåpeniski.Lîdz 90-to gadu såkumam Latvijå paståvéja cen-tralizéta veselîbas aprüpes sistéma. Íî sistéma, ku-ru pilnîbå apmaksåja valsts, bija radîjusi månîgupriekßstatu, ka veselîbas aprüpe nemakså neko. Tåkå veselîbas aprüpes pakalpojumi bija pieejamibez maksas, veselîbas aprüpei nebija monetåråsvértîbas iedzîvotåju skatîjumå. Lîdzek¬i veselîbasaprüpes sektoram tika iedalîti, neskatoties uz pa-kalpojumu kvalitåti un kvantitåti, turklåt veselî-bas aprüpes jomå tika nodarbinåts nepamatotidaudz personu.

Uzsåkot reformu, tika nolemts noré˚inåties

par pakalpojumiem, ñemot vérå reåli padarîtådarba apjomu. Tika ieviesta punktu sistéma medi-cînisko manipulåciju apmaksai, ko realizéja ar ra-jonu slimokaßu palîdzîbu. Lîdzek¬us veselîbas ap-rüpei såka iedalît paßvaldîbåm, kuråm tådé¬ radåsiespéja péc sava ieskata noteikt veselîbas aprüpeiparedzéto lîdzek¬u apjomu. Rezultåtå izveidojåssituåcija, ka daΩådos re©ionos veselîbas aprüpeiparedzéto lîdzek¬u apjoms ievérojami atß˚îrås,turklåt pacientiem bija jåsedz da¬a no pakalpoju-mu izmaksåm.

Kopß 1997.gada ir izveidots Valsts obligåtåsveselîbas apdroßinåßanas Centrålais fonds, kurauzdevums ir organizatoriski un metodiski vadîtveselîbas aprüpes finanséßanas sistémas reformuvalstî. Tas sañem visu veselîbas aprüpei paredzétofinanséjumu un veic tå sadali re©ionålajåm slimo-kasém, saskañå ar lîgumiem un noteiktajiem krité-rijiem.

êmot vérå iedzîvotåju blîvumu, ar paßval-dîbu lîdzdalîbu 1998.gadå tika izveidots ßåds re-©ionålo slimokasu tîkls:

1. Kurzemes re©ions (Liepåjas pilséta, Liepå-jas rajons, Ventspils pilséta, Ventspils rajons, Talsu

5. VESELÈBAS APRËPE

Veselîba ir fiziska, garîga un sociåla labklå-jîba, valsts un tautas paståvéßanas un izdzîvo-ßanas dabisks pamats. Veselîbas aprüpe ir paså-kumu komplekss veselîbas nodroßinåßanai unuzturéßanai.

Veselîbas aprüpé izdala primåro, sekundåroun terciåro lîmeni.

Primårå veselîbas aprüpe ir vérsta uz visusabiedrîbu kopumå un katru indivîdu atseviß˚i,tai jåbüt vispårpieejamai, uztveramai, efektîvai.Ir grüti noß˚irt veselîbas veicinåßanas un primå-rås veselîbas aprüpes pasåkumus - profilaksi,diagnosticéßanu, årstéßanu, rehabilitåciju, indivî-da aprüpi ©imenes un sabiedrîbas lîmenî ambu-latoros apståk¬os, jo da¬a no ßiem pasåkumiemsavstarpéji pårklåjas un vairåk vérßas uz paßa cil-véka resursu mobilizéßanu nekå uz specifiskasun tehniski sareΩ©îtas medicîniskås iejaukßanåsnepiecießamîbu. Primårås veselîbas aprüpes år-sta uzdevums ir izvértét pacienta veselîbas stå-vokli un lemt jautåjumu, kad nepiecießams pa-cientu nosütît uz sekundåras vai terciårås aprü-pes lîmeni. Lai uzlabotu epidemiolo©isko situåci-

ju valstî un pieejamîbu atseviß˚iem straté©iskisvarîgiem årstiem, bez primårås aprüpes årstanorîkojuma var apmeklét ftiziatru, psihiatru, ve-nerologu, narkologu, endokrinologu cukura dia-béta slimniekiem, zobårstu bérniem lîdz 18 gaduvecumam.

Sekundårås veselîbas aprüpes pasåkumi irorientéti uz konkrétiem, specializétiem årstniecî-bas pakalpojumiem, kurus sniedz årstniecîbaspersonas atbilstoßås (sertificétås) stacionårås årst-niecîbas iestådés. Galvenås sekundårås aprüpesspecialitåtes ir iekß˚îgås saslimßanas, ˚irur©ija,ortopédija, oftalmolo©ija, urolo©ija, dermatolo©i-ja, otorinolaringolo©ija.

Terciåro veselîbas aprüpi raksturo augstispecializéti medicîniskie pakalpojumi, kurussniedz vienas vai vairåku medicînisko nozaruårstniecîbas personas ar papildus kvalifikåciju(sertifikåciju noteiktå årstniecîbas metodé) spe-cializétos årstniecîbas centros vai iestådés un tå irsaistîta ar tehniski daudzveidîgu un sareΩ©îtudiagnosticéßanas un årstniecîbas iekårtu izman-toßanu.

Veselîbas aprüpe.Sociålais ziñojums.5

62

rajons, Saldus rajons, Kuldîgas rajons) - paßvaldî-bas bezpe¬ñas uzñémums ''Kuldîgas slimokase''

2. Pierîgas re©ions (Rîgas rajons, Tukuma ra-jons) - bezpe¬ñas organizåcija sabiedrîba ar ierobe-Ωotu atbildîbu "Pierîgas slimokase''

3. Rîga (Rîgas pilséta) - bezpe¬ñas organizåci-ja sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu ''Rîgas nova-da slimokase''

4. Viduslatvijas re©ions (Jelgavas pilséta, Jel-gavas rajons, Dobeles rajons, Bauskas rajons, Jür-mala) - bezpe¬ñas organizåcija sabiedrîba ar iero-beΩotu atbildîbu ''Viduslatvijas slimokase''

5. Daugavas re©ions (Ogres rajons, Aiz-kraukles rajons, Prei¬u rajons, Jékabpils rajons) -bezpe¬ñas organizåcija sabiedrîba ar ierobeΩotu at-bildîbu ''Daugavas slimokase''

6. Zieme¬austrumu re©ions (Valkas rajons, Bal-vu rajons, Césu rajons, Gulbenes rajons, Alüksnesrajons, LimbaΩu rajons, Madonas rajons, Valmierasrajons) - bezpe¬ñas organizåcija sabiedrîba ar ierobe-Ωotu atbildîbu ''Zieme¬austrumu slimokase''

7. Rézeknes re©ions (Rézeknes pilséta, Ré-zeknes rajons, Ludzas rajons) - paßvaldîbas bez-

pe¬ñas uzñémums ''Rézeknes pilsétas un rajonaslimokase''

8. Latgales re©ions (Daugavpils pilséta, Dau-gavpils rajons, Kråslavas rajons) - bezpe¬ñas orga-nizåcija sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu ''Latga-les apvienotå slimokase''

5.1. Veselîbas aprüpes pakalpojumu kval-itåtes nodroßinåßana

Veselîbas aprüpé 1998.gadå bija nodarbinåti8313 årsti un 13850 årstniecîbas personas ar vidéjomedicînisko izglîtîbu. Årstu skaita ziñå Latvija irEiropas valstu lîmenî (Latvijå 2,94 årsti uz 10 000iedzîvotåjiem, Eiropå - aptuveni 3,0 årsti uz 10 000iedzîvotåjiem).

Augståko medicînisko izglîtîbu var iegüt Lat-vijas Medicînas akadémijå un Latvijas Universitå-tes Medicînas fakultåté. Tås finansé no budΩeta.Valsts budΩeta finanséjums pédéjå gada laikå irpieaudzis (lai gan samazinåjies studentu skaits) -1997.gadå - 2,719milj.Ls, 1998.gadå - 2,987milj.Ls(+1,1milj.Ls no ieñémumiem). No 1998. gada Izglî-tîbas un zinåtnes ministrija paredzéjusi 50'000Ls

5.1.tabula

Veselîbas aprüpes resursu pårskats

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Slimnîcu skaits 187 176 166 170 166 158 156 150

gultu skaits slimnîcås 36106 33831 31353 30388 27808 25641 23840 23165

t. sk. grütniecém un dzemdétåjåm1766 1691 1366 1213 1100 894 616 744

gultu skaits uz 10 000 iedz. 135,9 129,8 122,2 120,1 111,2 103,4 96,6 94,9

Årsti (t. sk. zobårsti) 12203 10701 9349 8682 8326 8541 8313 7964

uz 10 000 iedzîvotåjiem 46,0 41,5 36,4 34,3 33,3 34,5 33,6 32,4

t. sk. zobårsti 1478 1285 1153 1153 931 1185 1116 1064


Vidéjais medicîniskais personåls 27427 23819 22042 19361 18270 17908 16754 15606


Hospitalizéto skaits tükstoßos 564 522 526 536 535 522 530 540

uz 10 000 iedzîvotåjiem 21 20 20 21 21 21 22 22

Ambulatorås palîdzîbas iestådes 393 372 394 499 527 577 617 652

Feldßeru un vecmåßu un feldßeru veselîbas punkti 836 559 552 455 414 409 408 393

Årstu apmekléjumu (neskaitot zobårstu) skaits (mln) 19,4 16,1 13,2 12,9 12,1 10,8 11,0 11,3

uz 1 iedzîvotåju 7,3 6,1 5,1 5,1 4,8 4,3 4,5 4,6

Zobårstu apmekléjumu skaits (mln) 3,9 3,4 2,6 2,4 2,0 2,0 1,8

uz 1 iedzîvotåju 1,5 1,3 1,0 0,9 0,8 0,8 0,7

Datu avots. Labklåjîbas ministrijas Medicînas statistikas birojs

63

Latvijas Universitåtes Medicînas fakultåtes vaja-dzîbåm.

Valsts nodroßina iespéjas medi˚iem paaugst-inåt kvalifikåciju ar paståvoßo institüciju palîdzî-bu - Latvijas medicînas akadémijas pécdiploma iz-glîtîbas fakultåté, Årstu Biedrîbas un LatvijasUniversitåtes pécdiploma apmåcîbas, specializåci-jas un kvalifikåcijas celßanas institütå, Årstu pro-fesionålo asociåciju rîkotajos kursos un seminåros.Paståvoßå årstniecîbas personu sertifikåcijas un re-sertifikåcijas sistéma prasa ne tikai kvalifikåcijaspaaugstinåßanu, bet ir absolüta nepiecießamîba ik-vienam, kas darbojas årstniecîbas nozaré. Lai no-droßinåtu sertifikåta derîgumu ilgstoßå laika pos-må, nepiecießams kråt t.s. "kredîtpunktus" par ap-meklétajiem kvalifikåcijas celßanas kursiem unprofesionålo biedrîbu sédém.

Ar medicînas måsu kvalifikåcijas celßanasjautåjumiem nodarbojas Medicînas profesionålåsizglîtîbas centrs.

5.1.tabulå redzams kå mainîjies veselîbas ap-rüpes institüciju un årstu skaits, un veselîbas ap-rüpes pakalpojumu apjoms laika posmå no1991.gada lîdz 1998.gadam. Attîstoties primåråsaprüpes årstu tîklam valstî, likumsakarîgi ir pie-audzis ambulatoro årstniecîbas ieståΩu skaits no617 ambulatorås palîdzîbas iestådém 1997.gadålîdz 652 - 1998.gadå. Minétais rådîtåjs liecina parveselîbas aprüpes reformas, kura vérsta uz primå-rås veselîbas aprüpes attîstîbu, vienmérîgu gaitu,palielinot iedzîvotåjiem veselîbas aprüpes pakal-pojuma pieejamîbu. Par to liecina årstu apmeklé-jumu skaita rådîtåjs pédéjo gadu laikå: 1996.gadå -10,8milj.; 1997.gadå - 11,0 milj.; 1998.gadå -11,3milj.

Atbilstoßi ambulatorås palîdzîbas ieståΩuskaita pieaugumam, samazinåjies slimnîcu skaitsno 156 -1997.gadå lîdz 150 - 1998.gadå.

Kopéjå veselîbas aprüpes budΩeta (5.2.tabu-la) izlietojuma kårtîbu 1998.gadå noteica Ministrukabineta noteikumi ''Veselîbas aprüpes finanséßa-nas noteikumi'' un ''Noteikumi par atviegloju-

miem årstniecîbas lîdzek¬u iegådé''. Lai valstî varétu nodroßinåt visiem iedzîvotå-

jiem pieejamus, kvalitatîvus veselîbas aprüpes pa-kalpojumus ar esoßajiem finansu resursiem unefektîvi izmantotu veselîbas aprüpei paredzétovalsts lîdzek¬u da¬u, ir veikti pasåkumi, lai veselî-bas aprüpes pakalpojumos maksimåli iek¬autu vi-su veselîbas aprüpes pakalpojumu sañéméju vaja-dzîbas, tajå skaitå, nodroßinot veselîbas aprüpespakalpojumu pieejamîbu sociåli neaizsargåtajåmiedzîvotåju grupåm. Ir optimåli sabalansétas fi-nansiålås iespéjas ar pakalpojuma pieprasîjumuun pieejamîbas nodroßinåjumu. Noteikta nelielapacienta iemaksa, kas ir tießs pacienta maksåjumsårstniecîbas iestådé par veselîbas aprüpes pakal-pojuma minimuma ietvaros sniegto årstniecîbaspakalpojumu. Íåds maksåjums organizé pacientuun paaugstina individuålo atbildîbu par veselîbukå materiålu vértîbu. Lai pacienta iemaksa neiero-beΩotu pakalpojuma pieejamîbu, atbilstoßi EiropasSavienîbas prasîbåm 1998.gada veselîbas aprüpesfinanséßanas noteikumos pirmo reizi tika iestrådå-tas sociålås droßîbas normas. Ir noteikts, ka pa-cienta iemaksa kopsummå kalendåra gadå ne-drîkst pårsniegt 80 latus un pacienta iemaksa parkatru hospitalizåciju nedrîkst pårsniegt 15 latuspieaugußajiem (neskaitot maksu par årstnieciska-jåm manipulåcijåm). Noteiktas neaizsargåtåkås ie-dzîvotåju sociålås grupas, kuras no pacientu ie-maksåm atbrîvotas. Neatliekamå medicîniskå pa-lîdzîba tiek sniegta bezmaksas.

Visu lîmeñu medicînisko palîdzîbu (primåro,sekundåro, terciåro) var sañemt valsts, paßvaldîbuun privåtajås årstniecîbas iestådés. 1998.gadå årst-niecîbas ieståΩu darbîba tika noteikta kå regla-mentétå sféra, pieñemta årstniecîbas ieståΩu serti-fikåcijas kårtîba un noteikumi par obligåtajåmprasîbåm daΩådu profilu årstniecîbas iestådém.Tika pilnvarota årstniecîbas ieståΩu sertifikåcijasinstitücija - ''Veselîbas statistikas, informåcijas unmedicînas tehnolo©iju centrs''. Valstî uzsåkta årst-niecîbas ieståΩu sertifikåcija. Sertifikåcijas nokår-

5.2.tabula

Kopéjais veselîbas aprüpes budΩets 1997.-1999.gads, milj.Ls

1997 1998 1999

111,3 126,4 143,5



64

toßana dod lielåku iespéju pretendét uz valsts pa-matfinanséjumu. Visu veselîbas aprüpes ieståΩudarbîbu reglamenté vienotas likumdoßanas nor-mas, lîdz ar to nav nozîmes atseviß˚as iestådesîpaßuma formai. Kontroli, kas nodroßina veselîbasaprüpes kvalitåti, veic ßim nolükam îpaßi izveido-ta valsts ieståde "Medicînas aprüpes un darbspé-jas ekspertîzes kvalitåtes kontroles inspekcija".

Lîdz 1998.gadam årstniecîbas lîdzek¬u iegåde''Noteikumu par atvieglojumiem årstniecîbas lî-dzek¬u iegådé'' kårtîbå tika garantéta atseviß˚åmiedzîvotåju kategorijåm (invalîdiem, politiski rep-resétåm personåm un citiem) un atseviß˚åm slimî-båm un îpaßiem ståvok¬iem. Lai pilnveidotu unuzlabotu ambulatorai årstniecîbai paredzéto zå¬umedicînisko preçu iegådes izdevumu kompenså-ciju pacientiem 1998.gadå tika izstrådåti jauni Mi-nistru kabineta noteikumi ''Ambulatorai årstniecî-bai paredzéto zå¬u, medicînisko ierîçu un preçu ie-gådes izdevumu kompensåcijas kårtîba'', kura tiksrealizéta pakåpeniski lîdz 2002.gadam. Íie notei-kumi bütiski izmaina ambulatorai årstniecîbai pa-redzéto lîdzek¬u izrakstîßanas kårtîbu. Ievérojamipalielinåsies to iedzîvotåju skaits, kuriem büs ie-spéjams sañemt årstniecîbas lîdzek¬us ambulato-rai årstniecîbai ar atlaidém. Netiks izdalîtas atse-viß˚as iedzîvotåju sociålås kategorijas, bet gankonkréta saslimßana, tås raksturs un smaguma pa-

kåpe, nosakot kompensåcijas apjomu årstniecîbaslîdzek¬iem. Iespéja nodroßinåt årstniecîbas lîdzek-¬us ambulatorai årstniecîbai ar atlaidém ir viensno mehånismiem primårås veselîbas aprüpes op-timålai attîstîbai.

5.2. Veselîba, saslimstîba un mirstîba

Kopéjais veselîbas aprüpes finanséjums arkatru gadu palielinås (5.2.tabula), tomér, ñemotvérå inflåciju, tehnolo©iju nolietojumu u.tml., tasnav pietiekams ne tikai veselîbas aprüpes pakal-pojumu attîstîbai un uzlaboßanai, bet atseviß˚osgadîjumos arî patreizéjo veselîbas aprüpes pakal-pojumu uzturéßanai esoßajå lîmenî.

Tas atspogu¬ojas nelabvélîgås tendencés ie-dzîvotåju veselîbå, par ko liecina augstie mirstîbasrådîtåji atseviß˚ås slimîbu grupås, pieaugoßå in-fekciju slimîbu izplatîba, kå arî augstais saslimstî-bas lîmenis ar ¬aundabîgiem audzéjiem.

Pédéjo gadu laikå pieaugusi saslimstîba aronkolo©iskajåm slimîbåm, bet samazinåjusies mir-stîba no ßîs slimîbu grupas (5.2.tabula). Tas liecinapar årstnieciskå procesa kvalitåtes uzlaboßanos unsavlaicîgu slimîbas diagnosticéßanu. Par to liecinaarî pédéjo gadu laikå pieaugusî onkolo©isko slim-nieku dzîvildze1 (5.3.tabula).

1998.gadå bija viszemåkå zîdaiñu mirstîba

5.3.tabula

Onkolo©ijas galvenie rådîtåji (péc Latvijas véΩa re©istra datiem)

1994 1995 1996 1997 1998

Saslimstîba ar ¬aundabîgiem audzéjiem (absolütos skait¬os) 7879 8102 8295 8452 9092

Mirstîba no ¬aundabîgiem audzéjiem (absolütos skait¬os) 5356 5100 5483 5220 5138

Letalitåte pirmajå diagnozes uzstådîßanas gadå (%) 39,9 39,9 40,1 35,0 -

Onkopatolo©ijas atrade profilaktiskajås apskatés (%) 5,4 3,1 3,1 1,9 2,0

Piecu gadu dzîvildze (%)1 56,3 56,2 56,9 57,6 56,6


5.4.tabula

Zîdaiñu mirstîba

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

gadîjumu skaits 545 557 434 381 407 315 289 273

uz 1000 dzimußajiem 15.6 17.4 15.9 15.5 18.5 15.8 15.2 14.7

1 Dzîvildze - slimnieku skaits, kuri dzîvo 5 gadus un ilgåk péc audzéja diagnostikas uzstådîßanas.

65

pédéjo 8 gadu periodå (5.4.tabula).Ir arî izmaiñas zîdaiñu nåves céloñu struktü-

rå: manåmi pieaudzis mirußo zîdaiñu skaits ar ie-dzimtåm anomålijåm, bet samazinåjusies mirstîbano perinatålå perioda patolo©iskajiem ståvok¬iemun ievainojumiem, saindéßanås un åréjås iedarbessekåm (5.5.tabula).

Pozitîvas izmaiñas zîdaiñu mirstîbas samazi-nåßanå veicina jau iepriekßéjos gados uzsåktie pa-

såkumi, kas tiek veikti, lai sievieti stimulétu uzsåktmedicînisko aprüpi årstniecîbas iestådé vél lîdz12. grütniecîbas nedé¬ai.

Sakarå ar patreizéjo sociåli ekonomisko stå-vokli valstî un ar to saistîto nelabvélîgo vispåréjoveselîbas situåciju - îpaßi neapmierinoßo iedzîvo-tåju fizisko ståvokli, kas ir noteicoßs faktors infek-ciju slimîbu izplatîbai, joprojåm nopietna situåcija

valstî ir saslimstîbå ar tuberkulozi. 1998.gadå re-©istréti 1820 pirmreizéjas saslimßanas gadîjumi arvisu formu tuberkulozi, tas ir par 131 gadîjumiemjeb par 8.2 % vairåk kå 1997.gadå (5.6.tabula).

Saslimstîbas pieaugums ar tuberkulozi véro-jams gan sievießu, gan vîrießu vidü. Tomér bieΩåkar tuberkulozi slimo vîrießi (5.7.tabula).

BieΩåk ar tuberkulozi slimo darbspéjîgå vecu-må (18 - 54 gadi). Palielinås bérnu saslimstîba ar

tuberkulozi. Pirmo reizi deviñdesmitajos gadossamazinåjies ar tuberkulozi pirmreizéji saslimußoskaits un 1998.gadå tas bija 74 gadîjumi uz 100'000iedzîvotåjiem.

Turpina samazinåties saslimstîba ar seksuålitransmisîvajåm slimîbåm. Salîdzinåjumå ar1997.gadu, 1998.gadå sifilisa izplatîba samazinåju-sies par 12,9%. Gonorejas izplatîba 1998.gadå sa-

5.5.tabula

Zîdaiñu mirstîbas struktüra (%)

Zîdaiñu nåves céloñi 1996 1997 1998

1. Infekcijas un parazitårås slimîbas 3.8 7.2 7.3

2. Elpoßanas sistémas slimîbas 6.9 4.8 4.4

3. Iedzimtas anomålijas 24.8 24.9 30.4

4. Perinatålå perioda patolo©iski ståvok¬i 54.0 47.4 43.9

5. Ievainojumi, saindéßanås un åréjås iedarbes sekas 3.8 7.5 4.8

6. Påréjås slimîbas 6.7 8.2 9.2


5.6.tabula

Saslimstîba ar visu formu tuberkulozi daΩådås vecuma grupås uz 100 000 iedzîvotåjiem

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Kopå 28, 7 29,0 33,3 44,1 50,4 59,0 68,4 74,0

t. sk. pieaugußiem 34,3 34,5 41,2 55,4 62,9 72,6 83,6 88,6

pusaudΩiem 5,7 14,4 6,9 12,0 11,2 15,0 22,7 26,9

bérniem 7,5 6,1 7,8 9,5 12,0 16,9 18,1 26,4


5.7.tabula

Saslimstîba ar tuberkulozi vîrießu un sievießu vidü

Saslimstîba 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

- vîrießiem 42,1 42,3 47,7 65,7 72,2 84,5 103,8 113,6

- sievietém 17,2 18,6 20,8 25,4 31,5 37,0 37,3 39,9



66

mazinåjusies par 26,1%, uro©enitålo hlamidioΩuizplatîba par 22,6%.

Pieaug saslimstîbas ar lipîgajåm ådas slimî-båm. Ådas sénîßu izplatîba pieaugusi par 10,2%.Ío slimîbu izplatîbå svarîga ir sadarbîba ar veteri-nåro dienestu.

Strauji pieaudzis AIDS slimnieku skaits.1998.gadå re©istréti 163 jauni saslimßanas gadîju-mi. Kopå valstî uz 1998. gada 31. decembri re©is-tréti 251 AIDS inficétie. Slimnieku skaitu veidogalvenokårt personas vecumå no 15 - 49 gadiem,pie kam vîrießu skaits ir 3 reizes lielåks par sievie-ßu skaitu. Noturîgi pédéjo triju gadu laikå ir pri-måro invaliditåti apliecinoßie rådîtåji, ar niecîgåmsvårstîbåm daΩås slimîbu grupås. 1998.gadå palie-linåjies vardarbîgå nåvé mirußo skaits kå arî mir-stîba no alkoholisma un aknu cirozes.

5.3. Veselîbas aprüpes sistémas reforma unstarptautiskå sadarbîba

Veselîbas aprüpes sistémas reforma valstî tiekrealizéta Pasaules Bankas kredîta ietvaros, ko akcep-téjis Ministru kabinets. Veselîbas aprüpes reformaspamatå ir primårås veselîbas aprüpes attîstîba.Valsts ar savåm dotåcijåm ir atbalstîjusi atseviß˚uprimårås aprüpes årstu prakßu vietu iekårtoßanu.Lai nodroßinåtu pieejamîbu veselîbas aprüpes pa-kalpojumam, 1998.gadå uzsåkta re©istråcija pie pri-mårås veselîbas aprüpes årsta vai ©imenes årsta. Pa-cientam noteiktas brîvas izvéles tiesîbas izraugoties©imenes årstu. Reformas gaitå paredzéts finanséju-mu virzît uz primårås aprüpes årstu izdalot finansé-jumu proporcionåli re©istréto pacientu skaitam piekonkrétå årsta. 1998.gadå izstrådåta un uzsåkta pri-mårås veselîbas aprüpes apmaksas mode¬a aprobå-cija 32 årstu prakses vietås. Veidojot primårå aprü-pes årstu tîklu valstî bütiska loma ir sadarbîbai arvietéjåm paßvaldîbåm, jo pieejamîba veselîbas aprü-pes pakalpojumam atkarîga ne tikai no laba speciå-lista noteiktå jomå, bet arî no sakårtotas vietéjås in-frastruktüras. Íeit jåsaprot paßvaldîbu loma, nosa-kot årstniecîbas ieståΩu un årstu prakßu ©eogråfiskoizvietojumu, ce¬u sakårtoßanå, iedzîvotåju nodroßi-nåßanå ar sabiedrisko transportu. Paßvaldîbas savastiesîbas un pienåkumus veselîbas aprüpes jomå rea-lizé caur re©ionålajåm slimokasém, kuru dalîbnie-ces tås ir. Paßvaldîbu pienåkums un tiesîbas ir vese-lîbas aprüpes pakalpojuma kvalitåtes nodroßinåßa-na un kontrole. Paßvaldîbu pienåkums ir kontrolét,

lai to teritorijås izvietotås årstniecîbas iestådes unårstu prakses vietas atbilstu valstî noteiktajåm obli-gåtajåm prasîbåm un tajås strådåtu sertificéti speciå-listi.

Sakarå ar virzîbu uz Eiropas Savienîbu Veselî-bas aprüpes reformu process Latvijå norit saskañåar Pasaules Veselîbas Organizåcijas Eiropas veselî-bas politikas straté©iskajiem virzieniem. PasaulesVeselîbas Organizåcijå aktîvi darbojas Latvijas eks-perti speciålisti daudzås nozarés (endokrinolo©ijå,seksuåli transmisîvajås slimîbås, infekciju slimîbåsun citås). Eksperti veic starpvalstu koordinéjoßodarbîbu savå specialitåté un iegüst plaßu informåci-ju par savas nozares attîstîbu Eiropas un Austrum-eiropas valstu grupås.

Izveidotas konkrétas sadarbîbas grupas atse-viß˚u problému risinåßanai (CINDI programma,kurå, ar programmas Vadîbas komitejas Kopenhå-genå protokolu, kå prioritåra ir minéta sirds - asins-vadu slimîbu profilakse).

Nozîmîga ir sadarbîba ar Eiropas Padomi. Lat-vija tiek pårståvéta Eiropas Padomes Bioétikas ko-mitejå un Veselîbas komitejå. Müsu valsts parakstî-jusi Eiropas Padomes konvenciju par cilvéktiesîbuun cieñas aizsardzîbu biolo©ijå un medicînå: Kon-vencija par cilvéktiesîbåm un biomedicînu un tåspapildprotokolu par cilvéku klonéßanas izliegumu.

No 1998. gada aprî¬a Latvijå darbojas "Centrålåmedicînas étikas komiteja" kas nodarbojas ar bioéti-kas jautåjumiem (cilvéka cieñas un tiesîbu aizsar-gåßana biolo©ijå un medicînå).

Veselîbas aprüpes speciålisti tiek iepazîstinåtiar Eiropas Padomes Veselîbas komitejas rekomen-dåcijåm atseviß˚as nozarés. Eiropas Padomes eks-perti veikußi nozaru profesionålo analîzi ( 1998. ga-då atzinumu sañéma Valsts asinsdonoru centrs). Iz-veidojusies årstu speciålistu sadarbîba ar daΩådåmpacientu sabiedriskajåm organizåcijåm. Ieguvumsßeit abpuséjs: speciålistiem rodas iespéja izglîtot pa-cientu jautåjumos, kas saistîti ar noteiktas saslimßa-nas profilaksi un årstéßanu. Pacientiem savukårt ro-das plaßåkas iespéjas savu problému risinåßanå pie-saistît valstiskås struktüras un lîdzîgas årvalstu or-ganizåcijas.


• iezîméjas daΩu veselîbas aprüpes pamatrådî-tåju pozitîva virzîba (ambulatoriskå darbaapjoma palielinåßanås, ¬aundabîgo audzéju ag-

67

rînås diagnostikas uzlaboßanås, zîdaiñu mirstî-bas samazinåßanås u.c.), kas liecina par veselî-bas aprüpes reformas progresu ( ...pielikums),

• såkot ar 1998. gadu ieviestas sociålås droßîbasnormas veselîbas aprüpes finanséßanas notei-kumos,

• izstrådåti jauni Ministru kabineta noteikumi''Ambulatorai årstniecîbai paredzéto zå¬u,medicînisko ierîçu un preçu iegådes izdevu-mu kompensåcijas kårtîba'', kura tiks realizé-ta pakåpeniski lîdz 2002.gadam. Ståjoties spé-kå ßiem noteikumiem, netiks izdalîtas atse-viß˚as iedzîvotåju sociålås kategorijas, betkompensåcijas apjoms årstniecîbas lîdzek-¬iem tiks noteikts atkarîbå no konkrétas sa-slimßanas, tås rakstura un smaguma pakåpes.

• årstniecîbas ieståΩu darbîba noteikta kå regla-mentéta sféra, pieñemta årstniecîbas ieståΩusertifikåcijas kårtîba un noteikumi par obligå-tajåm prasîbåm daΩådu profilu årstnieciska-jåm iestådém un pilnvarota årstniecîbas iestå-Ωu sertifikåcijas institücija - Veselîbas statisti-kas, informåcijas un medicînas tehnolo©ijucentrs,

• uzsåkta årstniecîbas ieståΩu sertifikåcija,

• uzsåkta re©istråcija pie primårås aprüpes år-sta vai ©imenes årsta,

• izstrådåta un uzsåkta primårås veselîbas ap-rüpes apmaksas mode¬a aprobåcija 32 årstuprakses vietås, izdalot finanséjumu propor-cionåli re©istréto pacientu skaitam pie kon-kréta årsta,

• paplaßinåta starptautiskå sadarbîba veselîbasaprüpes jomå,

• veikti sociålås politikas lietiß˚ie pétîjumi, kaspalîdz veidot veselîbas aprüpes politiku nå-kotné. Pétîjumu rezultåti liek kritiski izvértétmedicînisko pakalpojumu pieejamîbu. 24,3%aptaujåto par céloni kåpéc atteikußies no vese-lîbas aprüpes pakalpojuma min naudas trüku-mu. 51,6% aptaujåto årsta izrakstîtås zåles ie-gådåjas neregulåri, 75% par ßådas rîcîbas célo-ni min lîdzek¬u trükumu. 29,3% izteikußi ne-apmierinåtîbu ar medicînisko palîdzîbu savådzîves vietå, par céloñiem minot 33% speciå-listu trükumu, 23,3% rindas pie speciålista,22,3% grütîbas ar transportu, 14,4% påråk lielsattålums lîdz årstniecîbas iestådei (29% gadîju-mu medicîniskås palîdzîbas sniegßanas vieta irtålåk par 5 km no dzîves vietas).

Sabiedrîbas veselîba.Sociålais ziñojums.6

68

6.1. Produktu, procesu un pakalpojumudroßuma un nekaitîguma nodroßinåßana.

Sabiedrîbas veselîbu bütiski ietekmé pro-dukti, procesi un pakalpojumi, kurus iedzîvotåjiizmanto. Tiem jåbüt péc iespéjas droßiem un ve-selîbai nekaitîgiem. Tåpéc Eiropas Savienîbå unLatvijå ir izstrådåtas (un vél joprojåm norit inten-sîvs darbs pie tåm) droßuma un nekaitîguma pra-sîbas produktiem, procesiem un pakalpojumiem.Viena lieta ir noteikt prasîbas, bet pavisam cita,sekot, lai tås tiktu ievérotas. Íim nolükam kalpovalstî izveidotå kontroles, uzraudzîbas un atbil-stîbas novértéßanas sistéma. Tås pamatu veidoattiecîgo institüciju nolikumi, "Pårtikas apritesuzraudzîbas likums", "Patérétåju tiesîbu aizsa-rdzîbas likums", kå arî likums "Par atbilstîbas no-vértéßanu" un uz tå pamata izstrådåtie Ministrukabineta noteikumi. Visi produkti, kas var ap-draudét dzîvîbu, veselîbu vai vidi tiek iek¬autireglamentétajå sférå. Nereglamentétajå sférå at-bilstîbas novértéßana ir brîvpråtîga. Atbilstîbas

novértéßanu Latvijas Republikå, uzñemotiespilnu atbildîbu par savu darbîbu, veic akreditétastestéßanas un kalibréßanas laboratorijas un serti-ficéßanas un inspicéßanas institücijas.

Müsu valstî vél ne visås jomås droßuma pra-sîbu nosakoßå institücija ir atdalîta no kontroléjo-ßås institücijas. Labklåjîbas ministrijas kompeten-ces jomå tas tika izdarîts 1997.gada 1.oktobrî lîdzar Valsts sanitårås inspekcijas dibinåßanu.

1998.gadå noritéja intensîvs darbs pie norma-tîvo aktu izstrådåßanas saskañå ar Eiropas Savie-nîbas direktîvåm. 1998.gadå ir pieñemti sekojoßiMinistru kabineta noteikumi, kas reglamenté obli-gåti izpildåmås prasîbas vairåkiem produktu vei-diem un to raΩoßanas procesiem:• "Higiénas prasîbas pårtikas aprité" (MK

not.nr.130; 14.04.1998.)• "Noteikumi par aromatizétåju lietoßanu pår-

tikå" (MK not.nr.131; 14.04.1998.)• "Noteikumi par pårtikas radioaktîvå pieså-

rñojuma kontroli" (MK not.nr.194;26.04.1998.)

6. Sabiedrîbas veselîba

Sabiedrîbas veselîba aptver higiéniskås unepidemiolo©iskås uzraudzîbas, veselîbas veicinå-ßanas, pårtikas droßuma, vides riska faktoru uz-raudzîbas jautåjumus. Íajå jomå Latvijå darbojasvairåkas institücijas, tåm katrai ir savas specifis-kas funkcijas:

• Nacionålais vides veselîbas centrs nodroßinasabiedrîbas veselîbas politikas realizåciju un nor-matîvo aktu izstrådi sabiedrîbas veselîbas jomå;

• Valsts sanitårå inspekcija veic normatîvoaktu izpildes kontroli un uzraudzîbu higiénas,epidémiskås droßîbas un pårtikas nekaitîgumajomå;

• Latvijas pårtikas centrs organizé un koor-diné likumå ''Par pårtikas aprites kårtîbu un uz-raudzîbu'' noteikto pårtikas aprites valsts uzrau-dzîbu, kå arî izstrådå attiecîgus tiesîbu aktu pro-jektus. Sadarbîbå ar citåm valsts institücijåm or-ganizé normatîvo aktu projektu, normatîvu, kåarî obligåto pårtikas nekaitîguma prasîbu izstrå-di un pilnveidoßanu;

• Latvijas sertifikåcijas centrs veic pårtikas,parfimérijas un kosmétikas lîdzek¬u, rota¬lietu,degvielas un tabakas izstrådåjumu atbilstîbas no-vértéßanu;

• AIDS profilakses centrs îsteno valsts poli-tiku cilvéka imündeficîta vîrusa infekcijas unAIDS epidémijas ierobeΩoßanas jomå. Sadarbîbåar citåm ieinteresétajåm institücijåm un organizå-cijåm izstrådå, ievieß un koordiné cilvéka imün-deficîta vîrusa infekcijas un AIDS profilakses epi-demiolo©iskås uzraudzîbas, diagnostikas, kå arîar cilvéka imündeficîta vîrusu inficéto un arAIDS slimo personu medicîniskås un sociålås ap-rüpes pasåkumus;

• Veselîbas veicinåßanas centrs nodroßinaveselîbas veicinåßanas, izglîtoßanas un slimîbuprofilakses programmu izstrådi un koordinéßanuviså valstî un re©ionos.

Kopß deviñdesmito gadu såkuma Eiropå unarî Latvijå arvien lielåka uzmanîba tiek pievérstavides faktoru ietekmei uz cilvéka veselîbu. Laiveiksmîgi risinåtu ßos jautåjumus, Labklåjîbasministrijas Sabiedrîbas veselîbas departaments,sadarbîbå ar Vides aizsardzîbas un re©ionålås at-tîstîbas ministriju, ir izstrådåjis Vides veselîbas rî-cîbas plånu, kurß 1998.gada maijå tika akceptétsun publicéts. Tas ietver gan pårskatu par videsveselîbas situåciju valstî, gan prioritåro vides ve-selîbas problému iespéjamos risinåjumus.

69

• "Obligåtås nekaitîguma prasîbas materiåliemun priekßmetiem, kas nonåk saskaré ar pårti-ku" (MK not.nr.217; 09.06.1998.)

• "Noteikumi par kosmétikas lîdzek¬u droßu-mu" (MK not.nr.218; 09.06.1998.)1997.gads Valsts sanitårai inspekcijai, bija pir-

mais darbîbas gads. Ir izveidotas reåli funkcioné-joßas Valsts sanitårås inspekcijas kontroles un uz-raudzîbas da¬as Rîgå un viså Latvijas teritorijå.Apzinåta situåcija valstî Valsts sanitårås inspekci-jas kompetencé esoßajå jomå.

1998.gadå kontrole veikta 24823 objektos(26% Rîgå un Rîgas rajonå, 74% påréjå Latvijas te-ritorijå), sastådîti 579 administratîvie protokoli unpieñemts 531 lémums par naudas sodu (1,7% ga-dîjumos). Valsts budΩetå ieskaitîti Ls 25436. Sa-ñemtas un izskatîtas 649 iedzîvotåju südzîbas. Vis-vairåk südzîbu bijis pårtikas aprites jomå (56%) uncilvéka dzîves vides un epidémiskås droßîbas jo-må (42%).

Såkta sadarbîba ar daΩåda lîmeña valsts unpaßvaldîbu institücijåm, sabiedriskåm organizåci-jåm. Ar daΩåm no tåm norit intensîva darbam ne-piecießamås informåcijas apmaiña (Sertifikåcijascentrs, Sanitårå robeΩinspekcija un Ekonomiskå po-licija). Ar daΩåm sadarbîbas institücijåm sagatavotiun tiek apspriesti vienoßanos par sadarbîbu projek-ti (Darba inspekcija, Sanitårå robeΩinspekcija).

Sertifikåcija ir viena no atbilstîbas novértéßa-nas saståvda¬åm, t.i. no raΩotåja un patérétåja ne-atkarîgas treßås puses darbîba, ar noteiktu ticamî-bu apliecinot, ka attiecîgais produkts, process vaipakalpojums atbilst noteiktam standartam vai ci-tam normatîvajam dokumentam. Latvijå pårtikas,parfimérijas, kosmétikas lîdzek¬u un rota¬lietu ser-tifikåciju veic Latvijas sertifikåcijas centrs, betkopß 1998.gada arî Daugavpils sertifikåcijas centrs"BALTSERT" ir pilnvarots veikt pårtikas produktuun parfimérijas sertifikåciju. Latvijas sertifikåcijascentrs 1998.gadå ir izsniedzis 7055 sertifikåtus da-Ωådiem produkcijas veidiem, galvenokårt impor-tétajiem produktiem. 1998.gadå ir akreditéta jaunaLatvijas sertifikåcijas centra darbîbas sféra - taba-kas izstrådåjumu sertificéßana.

Testéßanu - produkta, procesa vai pakalpoju-ma nepiecießamo raksturlielumu tehnisko noteik-ßanu saskañå ar attiecîgu metodiku - veic Nacio-nålå vides veselîbas centra un teritoriålo vides ve-selîbas centru laboratorijas (mikrobiolo©ijas, viru-solo©ijas, radiolo©ijas un higiénisko izmekléjumu

laboratorijas), kå arî Latvijas sertifikåcijas centralaboratorija. Tås visas ir akreditétas. Akreditåcijair procedüra, kurå pilnvarota institücija sniedz ofi-ciålu atzinumu, ka institücija vai persona ir kom-petenta veikt konkrétus uzdevumus.

6.2. Epidemiolo©iskås droßîbas joma

Epidemiolo©iskå droßîba ir profilakses, prete-pidémijas, årstniecîbas un organizatorisko paså-kumu sistéma infekcijas slimîbu izplatîßanås iero-beΩoßanai, apkaroßanai un to izcelßanås iespéjasnovérßanai. Epidemiolo©iskå droßîba ietver:• vides sanitårtehniskå ståvok¬a kontroli un vi-

des atvese¬oßanas pasåkumus;• infekcijas slimîbu epidemiolo©isko uzraudzîbu;• iedzîvotåju vakcinåciju;• slimnieku un infekciozo personu atklåßanu, uz-

skaiti, årstéßanu un, ja nepiecießams, izoléßanu;• kontaktpersonu laboratoriskås pårbaudes, me-

dicînisko un epidemiolo©isko novéroßanu;• slimnieku un infekciozo personu profesionålås

darbîbas ierobeΩoßanu;• epidémijas perék¬u atvese¬oßanas pasåkumus,

kå arî pasåkumus infekcijas slimîbu izraisîtåjucirkulåcijas pårtraukßanai åréjå vidé;

• medicîniski sanitåros pasåkumus, kas vérstipret bîstamo infekcijas slimîbu izraisîtåju ieve-ßanu un ßo slimîbu izplatîßanos;

• iedzîvotåju informéßanu par epidemiolo©iskosituåciju un izglîtoßanu infekcijas slimîbu pro-filakses jautåjumos;

• piespiedu lîdzek¬u pieméroßanu epidemiolo©is-kås droßîbas pasåkumu nepildîßanas gadîjumå.1997.gada 11.decembrî Saeimå pieñéma "Epi-

demiolo©iskås droßîbas likumu", kurß reglamentéepidemiolo©isko droßîbu un nosaka valsts institü-ciju, paßvaldîbu, fizisko un juridisko personu tiesî-bas un pienåkumus epidemiolo©iskås droßîbas jo-må, kå arî nosaka atbildîbu par ßî likuma pårkåp-ßanu. Lai ßis likums bütu darboties spéjîgs, uz tobalstoties ir jåizstrådå un jåpieñem vél vairåki Mi-nistru kabineta noteikumi un Labklåjîbas ministrijasrîkojumi. 1998.gadå uz ßî likuma pamata tika saga-tavoti 3 Ministru kabineta noteikumu projekti:• Medicîniski sanitåro pasåkumu veikßanas

kårtîba bîstamu infekcijas slimîbu izplatîbasnovérßanai. (21.07.98., MK noteikumi nr.257)

• Kårtîba, kådå veicama personu obligåtå medicî-niskå un laboratoriskå pårbaude, obligåtå un


70

piespiedu izoléßana un årstéßana infekcijas slimî-bu gadîjumos. (05.01.99., MK noteikumi nr.6)

• Infekciju slimîbu re©istråcijas kårtîba(05.01.99., MK noteikumi nr.7)Nacionålais Vides veselîbas centrs regulåri iz-

dod Epidemiolo©ijas bi¬etenu, kur tiek publicétajaunåkå informåcija par notikumiem pasaulé unjaunåkie dati par situåciju Latvijå epidemiolo©is-kås droßîbas jomå.

Ikdienas svarîgåkie profilakses pasåkumi irsanitåri higiénisko prasîbu ievéroßana. Dzeramåüdens un pårtikas produktu droßuma un nekaitîgu-ma prasîbu nodroßinåßana preventîvi ir viens nogalvenajiem pasåkumiem aküto zarnu infekciju sli-mîbu novérßanå. Tikpat svarîgi ir dezinsekcijas underatizåcijas pasåkumi, lai likvidétu potenciålos in-fekciju pårnésåtåjus - insektus un grauzéjus.

Vakcinåcija pret vakcînatkarîgajåm infekci-jåm ir viena no sabiedrîbas veselîbas prioritåtém,jo tå ir visefektîvåkais infekciju slimîbu profilakseslîdzeklis. Latvijå vakcinåciju veic gan valsts ganprivåtås medicînas iestådes. Pieaugußajiem iedzî-votåjiem iespéjams sañemt bezmaksas vakcînupret difteriju un stingumkrampjiem, bet par påré-jåm vakcînåm ir jåmakså. Bérniem ir pieejamabezmaksas vakcinåcija pret tådåm infekcijas slimî-båm kå tuberkuloze, difterija, stingumkrampji, ga-rais klepus, poliomelîts, masalas, masaliñas, epi-démiskais parotîts, b Hemophilus influence, jaun-dzimußajiem pret vîrushepatîtu B. Tås ir ietvertas

Vakcinåcijas kalendårå - dokumentå, kurß noråda,kådå vecumå un pret kådu infekcijas slimîbu jåpo-té bérns. Pédéjos trijos gados ir vérojama tendencepalielinåties imunizéto bérnu îpatsvaram, kas lie-cina par primårås veselîbas aprüpes sistémas sta-bilizéßanos (1.Pieikums).

1998.gadå tika strådåts pie jaunas Imunizåci-jas valsts programmas, kuras îstenoßanas rezultå-tå bérniem samazinåsies risks saslimt ar menin-geålås un miliårås tuberkulozes formåm, samazi-nåsies saslimstîbas lîmenis ar difteriju, masalåm,garo klepu un epidémisko parotîtu, nepårsniedzotvienu gadîjumu uz 100000 iedzîvotåju.

SareΩ©îts ir ståvoklis ar slimîbåm, kuru izplatî-ßanå iesaistîtas inficétas érces, proti, érçu encefalîtuun boreliozi jeb Laima slimîbu. Saslimstîbas rådî-tåjs Latvijå ir viens no visaugståkajiem pasaulé. ‰r-çu encefalîta profilaksé bütiska ir vakcinéßana. Piln-îga vakcinåcija ar FSME Immuno vakcînu ietver trîsinjekcijas, kas nodroßina imunitåti uz trim gadiem.Apré˚inåts, ka apméram 95% no vakcinétajåm per-sonåm ir pietiekama imunitåte. Vakcînu pret Laimaslimîbu, otru potenciåli bîstamu infekciju, ko pår-néså érces, pagaidåm praksé vél nav.

1994. un 1995.gadå Latvijå bija vislielåkais sa-slimßanas gadîjumu skaits (6.1.tabula). Turpmåka-jos divos gados ßis rådîtåjs samazinåjås, bet diem-Ωél 1998.gada dati (1029 saslimßanas gadîjumi un10 nåves gadîjumi) råda, ka prognozes par situåci-jas uzlaboßanos ir bijußas påragras.

6.1.tabula

Saslimstîba ar érçu encefalîtu Latvijå (1989-1998)

Gadi Saslimßanas t.sk. bérnu vidü Mirßanas gadîjumu skaitsgadîjumu skaits

1989 117 19 1

1990 122 17 1

1991 226 25 3

1992 287 30 4

1993 771 99 3

1994 1366 151 12

1995 1341 180 7

1996 736 124 9

1997 874 127 5

1998 1029 143 10

KOPÅ 6869 915 55

Datu avots: Nacionålais vides veselîbas centrs

71

Risks saslimt ar ßîm slimîbåm péc atseviß˚asérces piesükßanås paståv viså Latvijas teritorijå.Vissliktåkå epidemiolo©iskå situåcija ir Ventspilsrajonå (163,57 gadîjumi uz 100000 iedzîvotåjiem),LimbaΩu rajonå (144,92 gadîjumi uz 100000 iedzî-votåjiem) un Jelgavas rajonå (121,64 gadîjumi uz100000 iedzîvotåjiem), bet vislabvélîgåkå Kråslavasrajonå, kurå 1998.gadå nav re©istréts neviens inficé-ßanås gadîjums, kå arî Prei¬u un Rézeknes rajoni,kuros re©istréti pa vienam gadîjumam (6.1.attéls).

Lai samazinåtu iedzîvotåju inficéßanås riskuir rasta iespéja bérnu bezmaksas vakcinåcijai pretérçu encefalîtu augsti endémiskajos pagastos. Iz-strådåtås programmas pamatå ir detalizéta epide-miolo©iskås situåcijas analîze. 1998.gada såkumåvakcinåcija organizéta 21 pagastå, vakcinéti 5940bérni. 1998.gada rudenî vakcinåcija organizéta vél44 pagastos. Kopéjais vakcinéto bérnu skaits ir 20571. Bérnu saslimstîba ar érçu encefalîtu pagastos,kur veikta vakcinåcija, samazinåjusies 4,7 reizes.Citos pagastos saslimstîba pieaugusi par 12%.

‰rçu aktivitåtes sezonas laikå tiek sniegta in-formåcija masu saziñas lîdzek¬iem par situåciju ér-çu encefalîta un Laima slimîbas dabas perék¬os unprofilakses pasåkumiem. Iedzîvotåji tiek aicinåtisavlaicîgi vakcinéties un informéti, kå rîkoties, ga-dîjumå, ja érce ir piesükusies. Ir izdots informatîvsbuklets "‰rces un to pårnestås infekcijas", kurß irbrîvi pieejams iedzîvotåjiem un sniedz izsme¬oßuinformåciju par ércém, érçu encefalîtu un borelio-zi jeb Laima slimîbu.

Kritiska situåcija ir difterijas epidemiolo©ijå -1998.gadå saslimstîba salîdzinåjumå ar 1997.gaduir pieaugusi par 60% (6.2.tabula). Nav pietiekami

plaßa pieaugußo iedzîvotåju vakcinåcija. 1995.ga-då bija vislielåkais saslimußo skaits, tådé¬ tika iz-sludinåta pretdifterijas kampaña, 1997.gadå to at-kårtoja. Sabiedrîbas informéßanå un motivéßanåtika iesaistîti masu mediji. Lai palielinåtu vakciné-to iedzîvotåju îpatsvaru, tika organizétas imunizå-cijas brigådes izbraukumiem uz lauku rajoniem.Saslimßanas gadîjumu skaits samazinåjås. Jopro-jåm viså valstî vakcinåcija pret difteriju ir bezmaksas, tomér statistikas dati råda, ka saslimstîbapieaug, tåpéc plånots 1999.gadå atkårtot pretdifte-rijas kampañu.

Uztraucoßa ir kaß˚a, tuberkulozes, seksuålitransmisîvo slimîbu slimnieku skaita palielinåßa-nås (2.Pielikums). Tås ir slimîbas, kuru izplatîba iratkarîga no sanitåri higiéniskås situåcijas. DiemΩélto îpatsvara palielinåßanås sabiedrîbå liecina parsabiedrîbas noslåñoßanos, nabadzîbas pieaugumuun lîdz ar to par iedzîvotåju vienas da¬as vienal-dzîbu pret savu veselîbu

Pédéjos desmit gados par aktuålu problémuarî Latvijå k¬üst HIV/AIDS izplatîba. 1998.gadåLatvijå pårbaudîti uz HIV infekciju 153 223 asinsparaugi 13 laboratorijås, kas ietilpst valsts HIV in-fekcijas epidemiolo©iskås uzraudzîbas sistémå.No tiem apstiprinåti 207 HIV gadîjumi (salîdzinå-jumam 1997.gadå no 148731 asins paraugiem 25apstiprinåti HIV gadîjumi).

Péc HIV/AIDS re©istra datiem kopéjais HIVinficéto personu skaits (prevalence) pieaudzis lîdz251, tostarp, AIDS stadijå - 31, ar HIV infekciju unAIDS saistîti nåves gadîjumi - 8 (6.2.attéls).1998.gada 12 méneßos re©istréts lielåkais jaunuHIV infekcijas gadîjumu skaits 163, tostarp 11 jau-

250

200

50

100

150

Rîg

a

Liep

åja

Dau

gavp

ils

Jelg

ava

Vent

spils

Réz

ekne

Jürm

ala

Aiz

krau

kles

raj.

Alü

ksne

sra

j.

Bal

vura

j.

Bau

skas

raj.

Dau

gavp

ilsra

j.

Dob

eles

raj.

Gul

bene

sra

j.

Jéka

bpils

raj.

Krå

slav

asra

j.

Liep

åjas

raj.

Ludz

asra

j.

Ogr

esra

j.

Réz

ekne

sra

j.

Rîg

asra

j.

Sal

dus

raj.

Tals

ura

j.

Pre

i¬ura

j.

Valm

iera

sra

j.

Mad

onas

raj.

Valk

asra

j.

Tuku

ma

raj.

Jelg

avas

raj.

Cés

ura

j.

Kul

dîga

sra

j.

Lim

baΩu

raj.

Vent

spils

raj.

gadîjumu skaits uz100000 iedzîvotåjiem

gadîjumu skaits

6.1.attéls

Saslimstîba ar érçu encefalîtu 1998.gadå Latvijas rajonos un lielåkajås pilsétås



72

ni AIDS gadîjumi un 4 ar HIV/AIDS saistîti nåvesgadîjumi.

Pieaugot HIV infekcijas gadîjuma skaitampieaug arî HIV inficéto sievießu skaits, 1998.gadå -23,9% no visiem inficétajiem t.i. - 39/163, 6 no in-ficétåm sievietém bija grütnieces. Lîdz ar to pie-aug potenciåla iespéja HIV infekcijas vertikålai(måte - bérns) un heteroseksuålai izplatîbai.

HIV infekcija izplatås galvenokårt vecumagrupås no 20 lîdz 39 gadiem (81,7%). Pieaug infi-céto jaunießu skaits vecuma grupås no 16 lîdz 19gadiem (8,4%).

1998.gadå akcents tika likts uz apsekoßanasdarbu (anonîmu) speciålås iedzîvotåju grupås, lainoskaidrotu reålås HIV/AIDS izplatîbas vietas unapjomus. Tas palîdz veidot turpmåko HIV/AIDSprofilakses politiku. Epidemiolo©isko pétîjumu re-zultåti liecina, ka riska uzvedîbas grupås (homo-seksuålisti, prostitütas, narkomåni, personas ieslo-dzîjumu vietås) turpina izplatîties HIV infekcija

un paståv potenciåls, ko nosaka riska uzvedîba,galvenokårt intravenozo narkotiku lietoßana,straujai infekcijas turpmåkai izplatîbai. Jåpiemin,ka tagad ßî probléma vairåk såk skart arî Latvijasre©ionus, ne tikai Rîgu.

6.3. Vides riska faktori

Galvenie rådîtåji, kas raksturo vides faktorukaitîgo ietekmi uz cilvéku dzîvîbu un veselîbu, irüdens, gaisa un augsnes piesårñojums, pårtikaskvalitåte un saslimstîbas rådîtåji.

Visbütiskåk sabiedrîbas veselîbu ietekméüdens kvalitåte. Íeit minams gan dzeramaisüdens, gan rekreåcijas üdeñi. Nacionålais videsveselîbas centrs regulåri gadu no gada veic dzera-må üdens un peldvietu üdens monitoringu. Pel-dvietu üdens kvalitåtes monitoringa ietvaros tiekveikti Latvijas iekßéjo üdeñu un jüras piekrastespeldvietu üdens laboratoriskie izmekléjumi, nosa-

6.2.tabula

Saslimstîba ar difteriju Latvijå (1993-1998)

Gadi Saslimßanas Saslimßanas gadîjumu skaits Mirßanas gadîjumu gadîjumu skaits uz 100 000 iedzîvotåjiem skaits

1993 12 0,4

1994 250 9,6

1995 369 14,6

1996 112 4,5 4

1997 42 1,5 3

1998 67 2,7 10


250

200

50

1987

100

150

HIV

AIDS

mirußi

1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

6.2.attéls

HIV/AIDS gadîjumu kumulatîvie dati (1998.gada 31.decembris)

Datu avots: AIDS profilakses centrs

73

kot tå mikrobiolo©isko un ˚îmisko piesårñojumu.Pamatojoties uz to, peldsezonas laikå periodiskitiek sniegta informåcija presei un TV par üdenskvalitåti Latvijas peldvietås.

1998.gadå pieñemti Ministru Kabineta notei-kumi nr.300 "Peldvietu iekårtoßanas un higiénasnoteikumi" (11.08.1998.) Atklåts paliek jautåjumspar peldvietu uzturéßanas finanséjumu paßvaldî-båm.

Latvija 1998.gadå ir iesaistîjusies starpvalstis-kå neformålå peldüdeñu un jahtu ostu novértéßa-nas kustîbå "Zilie karogi", kurå viens no kritéri-jiem ir üdens kvalitåtes novértéßana.

1998.gadå tika strådåts pie Ministru Kabinetanoteikumiem "Dzeramå üdens obligåtås nekaitî-guma prasîbas", kurus pieñéma 1999.gada23.februårî (MK noteikumi nr.63). 1999.gadå jåsåknodroßinåt üdens kvalitåtes rådîtåju atbilstîba Ei-ropas Savienîbas direktîvas prasîbåm, kas iestrå-dåtas jaunajos Ministru kabineta noteikumos,jåapgüst jaunas metodes, jånodroßina laboratorijasar nepiecießamo aparatüru, kå arî atbilstoßi jåap-måca personåls. Tomér jåpiebilst, ka ir pårejas jau-tåjumi, kuros atseviß˚as normas Latvijai jåsa-sniedz lîdz 2015.gadam.

1998.gadå epidémiskås droßîbas nolükå tikanovértéti dzeramå üdens kvalitåtes mikrobiolo©is-kie rådîtåji (6.3.attéls), analizéta situåcija katrå pil-sétå un rajonå. Situåcijas analîze liecina, ka vairå-kos rajonos dzeramå üdens kvalitåtes pasliktinå-ßanås. Dzeramå üdens kvalitåtes ˚îmiskie rådîtåjigalvenokårt dzelzs saturs, üdens cietîba, organo-leptiskie rådîtåji u.c. neliecina par kvalitåtes uzla-

boßanos. Atseviß˚i vértéto grodu aku üdens kvali-tåte, kas tika veikta viså Latvijas teritorijå, pécbakteriolo©iskiem radîtajiem nav apmierinoßa(6.3.attéls). Programmu paredzéts turpinåt arî1999.gadå.

Viens no pårtikas piesårñotåjiem ir pesticîdi.Latvijå, atbilstoßi "Augu aizsardzîbas likumam",uz 1998.gada beigåm re©istréti 145 augu aizsardzî-bas lîdzek¬i, no tiem 24 ir biolo©iskie preparåti.Latvijas Republikas rajonos lieto vidéji no 50-60daΩådus augu aizsardzîbas lîdzek¬us, bet daΩosrajonos, pieméram, Rîgas, pat 140 daΩådus pesticî-dus. 1998.gadå tika izstrådåta programma "Pesti-cîdu atlieku saturs raΩå", prioritåru uzmanîbu pie-vérßot aug¬iem, ogåm, dårzeñiem, kurus lietosvaigå veidå bez termiskås apstrådes. 795 parau-giem no visas Latvijas teritorijas veiktas 3356 ana-lîzes uz 65 daΩådiem pesticîdiem. AnalîΩu rezultå-ti neuzråda maksimåli pie¬aujamo koncentråcijaslîmeñu pårsniegumu, kaut gan atseviß˚ås kultü-rås ir konstatétas vairåku lietoto pesticîdu atliku-mu zîmes, par kuru kompleksås iedarbîbas riskuuz cilvéku veselîbu mums ziñu trükst. Íî riska no-skaidroßana ir aktuåls jautåjums iedzîvotåju, se-viß˚i bérnu, veselîbas aizsardzîbas profilaksé.

Pédéjå laikå daudz pétîtas trokßñu un daΩådaspektra elektromagnétiskå starojuma problémas.Aizvien lielåku interesi sabiedrîbå izraisa jautå-jums par elektromagnétiskå starojuma, kas nåk noelektroierîcém, radariem, raidîtåjiem, iespéjamokaitîgo ietekmi uz veselîbu. Jåatzîmé, ka 1998.ga-då Latvijå netika konstatéti spékå esoßo sanitårhi-giénisko normu pårsniegumi. Viens no galvena-

1995

60

10

30

50

20

4041.8

36.1

43.0

51.9

43.5

24.9

59.053.0

Péc ˚îmiskajiemrådîtåjiem

Péc bakteriolo©iskajiemrådîtåjiem

1996 1997 1998

6.3.attéls

Dzeramå üdens kvalitåte grodu akås.(Normai neatbilstoßo paraugu îpatsvars % 1995-1998 gados)



74

jiem uzdevumiem ßî jautåjuma risinåßanå ir sa-biedrîbas zinåßanu lîmeña paaugstinåßana parmodernajåm tehnolo©ijåm, kuras izstaro elektro-magnétiskos laukus un to ietekmi uz veselîbu. Laiinformétu sabiedrîbu, tiek lasîtas lekcijas, rîkotiseminåri daΩådåm mér˚grupåm. Tiek apkopotainformåcija par elektromagnétisko lauku praktis-ko mérîjumu rezultåtiem ap nejonizéjoßo staroju-mu avotiem (galvenokårt ap mobilo telefonu bå-zes stacijåm) viså Latvijå.

6.4. Veselîbas veicinåßana

1997.gadå izveidotais Veselîbas veicinåßanascentrs organizé un koordiné veselîbas veicinåßa-nas pasåkumus. Centra darbîbas galvenie virzieniir atbilstoßi 1996.gadå MK apstiprinåtajai "Latvijasveselîbas aprüpes attîstîbas straté©ijai". Tå paredz7 galvenos straté©iskos virzienus veselîbas veici-nåßanai turpmåkajiem pieciem gadiem:• veselîbas veicinåßanå iesaistîto struktürvienî-

bu reorganizåcija, finanséßanas reforma;• veselîga uztura veicinåßana;• atkarîbas vielu lietoßanas mazinåßana;• fiziskås aktivitåtes veicinåßana;• måtes un bérna veselîbas veicinåßana;• seksuålås izglîtîbas uzlaboßana;• garîgås veselîbas veicinåßana.

Atbilstoßi straté©iskajiem virzieniem un prio-ritåtém tiek izstrådåtas darbîbas programmas,projekti, kampañas, konferences un izdoti infor-matîvie materiåli.

Íobrîd vissvarîgåkais uzdevums ir iedzîvotå-ju izglîtîbas un apziñas lîmeña paaugstinåßanajautåjumos, kas attiecas un veselîbu. 1995.gada au-gustå tika panåkta vienoßanås starp Labklåjîbasministriju un Izglîtîbas un zinåtnes ministriju parveselîbas måcîbas pedagogu sagatavoßanas unprogrammu izstrådes sekméßanu.

Jau piecus gadus pavasarî tiek organizétaLatvijas veselîbas nedé¬a, kas aptver gandrîz visusLatvijas rajonus. Pasåkumi tiek plaßi reklamétimasu informåcijas lîdzek¬os un ir brîvi pieejamiinteresentiem. 1998.gadå pirmo reizi paraléli noti-ka arî 1.Veselîbas veicinåßanas izståde "Sveiks unvesels". Izstådé bija pårståvétas nozares, kas ietek-mé, saglabå un veicina müsu veselîbu - farmako-lo©ija un medicînas tehnolo©ijas, fiziskå veselîba,veselîbas aprüpe un veselîgs uzturs, skaistums unveselîba. Veselîbas nedé¬as noslégumå sadarbîbå

ar Latvijas müzi˚iem notika labdarîbas koncerts"Vai tu mani dzirdi?", kura ienåkumi tika veltîtiAML Bérnu klîniskås slimnîcas pacientiem. Tikaiegådåtas gråmatas slimnîcas bibliotékai, videoa-paratüra un spéles.

1998.gadå Latvija pievienojås kopîgam Somi-jas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas FINBALT veselî-bas monitoringa projektam, kura mér˚i ir:

1) iegüt informåciju par veselîbu ietekméjoßoparadumu izplatîbu starp Latvijas iedzîvotåjiem16-64 gadu vecumå daΩådås dzimuma, vecuma,nacionålajås un sociålajås grupås;

2) izveidot sistému valsts veselîbas politikasun veselîbu veicinoßo pasåkumu efektivitåtes no-vértéßanai;

3) iegüt salîdzinåmus datus Baltijas valstu un So-mijas veselîbu ietekméjoßo paradumu novértéßanai uziedzîvotåju veselîbas ståvokli un müΩa ilgumu.

Turpmåk paredzéts veikt FINBALT veselîbasmonitoringa aptauju katru otro gadu, veikt rezul-tåtu analîzi, sagatavot datus publicéßanai.

Iedzîvotåju veselîbu ietekméjoßo paradumumonitorings valsts lîmenî ir svarîgs lîdzeklis slimî-bu profilaksé un veselîbas veicinåßanå. Lîdz ßimLatvijå nebija notikußi ßådi reprezentatîvi pieau-gußo iedzîvotåju veselîbu ietekméjoßo paradumupétîjumi. Nebija datu par smé˚éßanas, alkoholalietoßanas, fiziskås aktivitåtes un uztura paradu-mu izplatîbu populåcijå, kas apgrütinåja veselîbasizglîtîbas programmu veidoßanu un veselîbas vei-cinåßanas pasåkumu efektivitåtes novértéßanu.

Monitorings aptver: • veselîbu ietekméjoßos paradumus (smé˚éßana,

uzturs, fiziskå aktivitåte, alkohola lietoßana, mu-tes higiéna, satiksmes droßîba);

• uzvedîbas izmaiñas (apñemßanås, mé©inåjumi);• iesaistîßanu veselîbu veicinoßajos pasåkumos;• ar veselîbu un veselîbas politiku saistîtos jautå-

jumus;• veselîbas ståvokli un veselîbas paßnovértéjumu.

FINBALT veselîbas monitoringa rezultåtusparedzéts izmantot:• veselîbas politikas veidoßanai Latvijå un tås

izvértéßanai;• veselîbas veicinåßanas un veselîbas izglîtîbas

programmu un kampañu izvértéßanai;• veselîbas izglîtîbas un veselîbas veicinåßanas

programmu un kampañu veidoßanai;• datu nodroßinåßanai sabiedrîbas veselîbas zi-

nåtnei.

75

1998.gadå tika realizéts Itålijas valdîbas Èpa-ßas palîdzîbas fonda finansétais projekts "Veselî-bas veicinåßanas infrastruktüras stiprinåßana unveselîbas veicinåßanas pasåkumi Latvijas bérnu na-mos". Tå ietvaros speciålisti izbrauca uz bérnu na-miem. Uz katru bérnu namu devås Bérnu redzescentra speciålisti, Bérnu dzirdes centra speciålisti,neatliekamås palîdzîbas speciålisti, psihologs, zobuhigiénists, Veselîbas veicinåßanas centra darbinieks.1100 bérniem tika veikta redzes pårbaude, no apse-kotajiem bérniem 179 tika izrakstîtas un izgatavo-tas brilles. Bérni noklausîjås lekcijas par personîgohigiénu un mutes veselîbu, veselîga dzîvesveidapamatprincipiem. Tika izstrådåti, izdoti un izdalîtiizglîtojoßie materiåli ("Esi pasargåts un droßs", "Tî-ñiem par garîgo veselîbu", "Kå rüpéties par savu˚ermeni"). Psihologs tikås ar bérnu nama personå-lu un nolasîja lekcijas par dzimumaudzinåßanas as-pektiem pubertåtes vecumå, kå strådåt ar bérniemno sociåli nelabvélîgåm ©imeném un bérniem båre-ñiem. Personåls arî tika apmåcîts pirmås palîdzîbassniegßanå. Atbilstoßi bérnu skaitam un vecumamtika izdalîti vitamîni un fluora tabletes. Projekts tur-pinåsies arî 1999.gadå.

Vairåki pétîjumi pieråda Latvijas iedzîvotåjunopietni apdraudéto veselîbas ståvokli, tådé¬1998.gadå Pasaules bankas finansétå projekta "Lat-vijas Veselîbas reforma" ietvaros tika nolemts vei-dot projekta apakßkomponenti - "Atbalsts Sabiedrî-bas veselîbas reformai", kuras viena no bütiskåka-jåm sada¬åm ir veselîbas veicinåßana. Apakßkom-ponentes mér˚is ir celt Latvijas iedzîvotåju zinåßa-nu lîmeni par savu veselîbu, büt labåk motivétiemsavas veselîbas saglabåßanå un mazinåt saslimstîbuun mirstîbu no tådåm prioritårajåm slimîbåm kåasinsrites sistémas slimîbas un ¬aundabîgie audzéji.1998.gadå tika izstrådåta veselîbas veicinåßanas sa-da¬a, kuras mér˚is ir veselîbas veicinåßanas infras-truktüras un cilvékresursu kapacitåtes palielinåßa-na, lai panåktu lielåku iedzîvotåju motivåciju vese-lîgam dzîvesveidam.

Aktivitåtes:1. veselîbas veicinåßanas infrastruktüras attîs-

tîbas shémas izstrådåßana;2. veselîbas veicinåßanas pirms un péc diplo-

ma izglîtîbas programmu veidoßana;3. veselîbas veicinåßanas måcîbu gråmatu tul-

koßana;4. sabiedrisko attiecîbu darbîbas pilnveidoßa-

na Veselîbas veicinåßanas centrå.

Lîdz ßim veselîbas veicinåßanas pasåkumuun apmåcîbas kursu organizéßanu, materiålu iz-doßanu un finanséßanu Latvijå nodroßinåjußas da-Ωådas nevalstiskas un starptautiskas organizåcijas.Tomér sabiedrîbas izglîtoßanai jånorit regulåri, ne-vis kampañu veidå. Tam nepiecießams koordiné-joßs un finansiåls atbalsts no valsts. Veselîbas vei-cinåßanas darbam jånorit gan valsts, gan rajonu lî-menî. Tådé¬ 1999.gadå jåuzsåk izstrådåt veselîbasveicinåßanas infrastruktüras shému, kå arî jåsaga-tavo priekßlikumi veselîbas veicinåßanas pasåku-mu finanséßanas uzlaboßanai. Jåturpina paaugst-inåt veselîbas veicinåßanå strådåjoßo izglîtîbas unzinåßanu lîmeni.


1998.gadå galvenå uzmanîba tika pievérstaproduktu, procesu un pakalpojumu nekaitîgumanodroßinåßanai. Pie ßî jautåjuma tika strådåts in-tensîvi un kompleksi - gan no institucionålå as-pekta (såka darboties Valsts sanitårå inspekcija,akreditétas laboratorijas), gan no likumdoßanasaspekta (Eiropas Savienîbas prasîbu integråcijaLatvijas normatîvajos aktos).

Izstrådåts un akceptéts Vides veselîbas rîcî-bas plåns, bez tam veikti pasåkumi:

1) produktu, procesu un pakalpojumu droßu-ma un nekaitîguma nodroßinåßanå, lai tie neap-draudétu sabiedrîbas veselîbu • izstrådåtas produktu, procesu un pakalpoju-

mu droßuma un nekaitîguma prasîbas,• izveidota produktu, procesu un pakalpojumu

droßuma un nekaitîguma prasîbu ievéroßa-nas kontroles, uzraudzîbas un atbilstîbas no-vértéßanas sistéma,

• izstrådåti pieci MK noteikumi akti saskañå arES direktîvåm: higiénas prasîbas pårtikas ap-rité, noteikumi par aromatizétåju lietoßanupårtikå, noteikumi par pårtikas radioaktîvåpiesårñojuma kontroli, obligåtås nekaitîgumaprasîbas materiåliem un priekßmetiem, kasnonåk saskarsmé ar pårtiku, noteikumi parkosmétikas lîdzek¬u droßumu,

• nodibinåta Valsts sanitårå inspekcija, izveido-tas reåli funkcionéjoßas Valsts sanitårås inspek-cijas kontroles un uzraudzîbas da¬as Rîgå unviså Latvijas teritorijå. Tika akreditétas visastestéßanas laboratorijas, kas darbojas ßajå jomå. 2) epidemiolo©iskås droßîbas jomå:


76

• sagatavoti "Epidemiolo©iskås droßîbas liku-ma" darbîbai nepiecießamie LR Ministru ka-bineta noteikumi,

• regulåri izdots Epidemiolo©ijas bi¬etens,• såkts darbs pie jaunas Imunizåcijas valsts

programmas,• uzsåkta bérnu bezmaksas vakcinåcija pret ér-

çu encefalîtu augsti endémiskajås teritorijås,• akcentéts apsekoßanas darbs speciålås iedzîvo-

tåju grupås, lai noskaidrotu reålås HIV/AIDSvîrusu izplatîbas vietas un apjomus,3) vides riska samazinåßanai:

• pieñemti LR Ministru kabineta noteikumi"Peldvietu iekårtoßanas un higiénas noteiku-mi" un "Dzeramå üdens obligåtås nekaitîgu-ma prasîbas",

• Latvija ir iesaistîjusies starptautiskå neformå-lå peldüdeñu un jahtu ostu novértéßanas kus-tîbå "Zilie karogi",

• izvértéti dzeramå üdens kvalitåtes mikrobiolo-©iskie jautåjumi katrå Latvijas pilsétå un rajonå,

• izstrådåta programma "Pesticîdu atlieku sa-turs raΩå",4) veselîbas veicinåßanå:

• turpinåjås 1996. gadå MK apstiprinåtås Lat-vijas veselîbas aprüpes attîstîbas straté©ijasîstenoßana,

• organizéta ikgadéjå Latvijas veselîbas nedé-¬a, izståde "Sveiks un vesels",

• Latvija pievienojås kopîgam Somijas, Latvi-jas, Lietuvas, Igaunijas FINBALT veselîbasmonitoringa projektam,

• îstenots Itålijas valdîbas Èpaßås palîdzîbasfonda finansétais projekts "Veselîbas veicinå-ßanas infrastruktüras stiprinåßana un veselî-bas veicinåßanas pasåkumi Latvijas bérnunamos",

• apstiprinåts un såkts îstenot sadarbîbå arPVO un Lielbritånijas Veselîbas izglîtîbaspårvaldes ekspertiem izstrådåts projekts"Veselîbas veicinåßanas centra darbîbas stra-té©ija 1998 - 2003 gadiem".

77

7.1. Latvijas zå¬u tirgus attîstîba un zå¬ukvalitåti nodroßinoßie faktori.

Laika posmå no 1991.gada lîdz ßim brîdimzå¬u tirgus ir nepårtraukti un dinamiski attîstî-jies. Zå¬u sagådes un izplatîßanas sistéma no cen-tralizétas valsts monopola sistémas ir pilnîgi pår-veidota par decentralizétu, brîvå tirgus princi-piem atbilstoßu, zå¬u apgådes sistému. Sistémånoticis strukturizåcijas un stabilizåcijas process -gan zå¬u sortimentå, gan farmaceitiskås darbîbasuzñémumu attîstîbå, gan zå¬u pieejamîbas no-droßinåßanå.

Zå¬u tirgus sakårtoßanå nozîmîga loma ir li-kumdoßanas izstrådei atbilstoßi Eiropas Savienî-bas (ES) direktîvu prasîbåm, kas vérsta uz zå¬ukvalitåtes nodroßinåßanu, kå arî labas raΩoßanasprakses, labas izplatîßanas prakses un labas aptie-ku prakses principu ievießanu.

No 1993.gada aktivitåtes farmåcijas jomå re-

guléja likums "Par farmaceitisko darbîbu", kurß ti-ka pårstrådåjot pilnveidots. 1997.gada 8.maijå pie-ñemts jauns "Farmåcijas likums", kurß ir spékå arîpatreiz.

ES likumdoßanas normu prasîbas ir iestrå-dåtas virkné noteikumu, kas skar zå¬u reklåmu,zå¬u un farmaceitisko produktu re©istråciju, me-dikamentu mar˚éßanu, cilvéku vajadzîbåm iz-platåmo zå¬u iedalîjumu recepßu un bezrecepßuzålés u.c.

Vairåki normatîvo aktu projekti patreiz tiekizstrådåti. To pilnîgai harmonizéßanai ar ES direk-tîvåm ir nepiecießams laiks un resursi.

Íajå posmå ir notikusi farmaceitiskås darbî-bas uzñémumu privatizåcija, ir izveidojies privåtufarmaceitiskås darbîbas uzñémumu tîkls.

Iedzîvotåju apgådi ar zålém nodroßina sisté-ma, kas saståv no licencétiem zå¬u raΩoßanas unizplatîßanas uzñémumiem. Valsts veic galveno-kårt sistémas uzraudzîbas funkciju.

7. Farmåcija

Farmaceitiskås darbîbas institucionålå båze irizveidota, pilnîbå pårstrukturizéjot Padomju varasgados funkcionéjoßås institücijas un likumdoßanu.Tajå laikå Latvijå aptieku noliktavas, aptiekas, Kon-trolanalîtiskås laboratorijas un Farmaceitiskå fabri-ka bija pak¬auta Latvijas PSR Veselîbas aizsardzî-bas ministrijas Galvenai aptieku pårvaldei. Medi-kamentu izplatîßanas jautåjumus reguléja PSRS Ve-selîbas aizsardzîbas ministrijas, Latvijas PSR Vese-lîbas aizsardzîbas ministrijas un Galvenås aptiekupårvaldes pavéles, instrukcijas un metodiski norå-dîjumi. 1989.gadå Galveno aptieku pårvaldi reor-ganizéja un izveidoja Republikas apvienîbu "Far-måcija", bet 1991.gadå no tås izveidojås valsts uz-ñémums "Farmåcija", Latgales aptieku valsts uzñé-mums, valsts uzñémums "Farmakon", valsts uzñé-mums Rîgas Farmaceitiskå fabrika, Medikamentuvairumtirdzniecîbas valsts uzñémums.

Péc Latvijas Republikas valstiskås neatkarî-bas atjaunoßanas ar farmaceitiskås darbîbas jau-tåjumu sakårtoßanu nodarbojas Labklåjîbas mi-nistrija, kuras saståvå såkumå tika izveidota Ve-selîbas departamenta Farmåcijas pårvalde, bet1993.gada septembrî Farmåcijas departaments,kurß pårñéma nozares pårvaldes funkcijas. Íajålaikå tika izveidotas arî: Narkotiku kontroles ko-miteja, kas nodarbojås ar narkotiku aprites kon-

troli; Farmakolo©ijas un farmakopejas komiteja,kas nodarbojås ar zå¬u re©istråciju un Farmåcijasinspekcija. Íîs institücijas vélåk tika reorganizé-tas un izveidotas kå patståvîgas institücijas. Tå1993.gadå uz Labklåjîbas ministrijas tießå pårrau-dzîbå esoßås Farmåcijas inspekcijas båzes tika iz-veidota Valsts farmåcijas inspekcija.

Valsts farmåcijas inspekcija. Tå ir valsts civi-lieståde, kura veic farmåcijas valsts uzraudzîbuun kontroli, lai nodroßinåtu kvalitatîvu, droßu uniedarbîgu zå¬u un farmaceitisko produktu raΩo-ßanu un izplatîßanu un novérstu iespéjamos far-maceitiskås darbîbas riska faktorus.

Valsts zå¬u a©entüra tika izveidota 1996. ga-då. Tå ir bezpe¬ñas organizåcija, valsts akciju sa-biedrîba, kuras darbîbas mér˚is un galvenie uz-devumi ir zå¬u un farmaceitisko produktu novér-téßana, re©istréßana, uzraudzîba, kontrole un iz-platîßanas reguléßana valstî saskañå ar likumiemun Ministru kabineta noteikumiem.

Zå¬u cenu a©entüra tika izveidota 1998. ga-då. Tå ir bezpe¬ñas organizåcija, valsts sabiedrîbaar ierobeΩotu atbildîbu, kuras uzdevumos ietilpstambulatorajai årstniecîbai paredzéto zå¬u, medi-cînisko ierîçu un preçu iegådes izdevumu kom-pensåcijas kårtîbas nodroßinåßana un kompensé-jamo zå¬u saraksta izveidoßana un aktualizéßana.

Farmåcija.Sociålais ziñojums.7

78

Kå norådîts 7.1.tabulå Latvijå darbojas 14 li-cencéti zå¬u raΩoßanas uzñémumi, no kuriem 6lielåkie1 nodroßina 98% no Latvijå saraΩoto zå¬ukopapjoma. Latvijå raΩoto zå¬u kvalitåtes nodro-ßinåßanai 1994. gadå tika izstrådåti Eiropas stan-dartiem atbilstoßi labas raΩoßanas prakses pamat-principi, kas pakåpeniski tiek ieviesti raΩoßanasuzñémumos. Pavisam Latvijå raΩo 420 daΩådunosaukumu zåles. RaΩoßanas uzñémumu privati-zåcijå galvenokårt izmantoti vietéjie vai Baltijasfinansu resursi. Pagaidåm årvalstu tießo investî-ciju piesaiste ßai nozarei ir diezgan niecîga. Ne-skatoties uz ekonomiskajåm grütîbåm, Latvijaszå¬u raΩoßanas uzñémumi lîdz 1997.gadam veik-smîgi saglabåja raΩoßanas apjomu un nodroßinå-ja dinamisku attîstîbu, bet sakarå ar tirdzniecîbasiespéju samazinåßanos austrumu virzienå1998.gadå ir vérojams saraΩotås produkcijas kri-tums (7.2.tabula).

Latvijas zå¬u raΩotåji nodroßina apméram14% no kopéjå Latvijas zå¬u tirgus. Påréjo tirguaizñem zå¬u imports, kas tiek reguléts ar zå¬u re-©istråcijas un izplatîßanas sistémas palîdzîbu unkontroli. Péc zå¬u raΩoßanas uzñémumu skaita unraΩoßanas kopapjoma Latvijai ir vadoßå vietastarp Baltijas valstîm.

Patreiz Latvijå darbojas 83 licencétas zå¬u liel-tirgotavas (7.1.tabula), kuras realizé zåles aptiekåm.Lieltirgotavu skaits samazinås. Konkurence starp

zå¬u lieltirgotavåm ßobrîd ir daudz izteiktåka, nekåaptieku starpå. Tas ir tåpéc, ka lieltirgotavas Latvijåir vairåk kå reåli nepiecießams. Kå tika prognozéts,lieltirgotavu skaits, kas maksimumu sasniedza1995.gadå, lîdz 1998.gadam samazinåjås vairåk ne-kå uz pusi. To stimuléja Labas izplatîßanas praksesprasîbu ievießana (lai garantétu zå¬u kvalitåtes sa-glabåßanu izplatîßanas tîkla visos posmos, 1995.ga-då tika izstrådåti labas izplatîßanas praksi nodroßi-noßi pamatprincipi), uzñémumu apvienoßanås ten-dences, lieltirgotavu slégßana un citi lîdzîgi procesi,kas seko konkurences pieaugumam.

Aptieku tîklu Latvijå veido 667 licencétas ap-tiekas (valsts sektors - 68, privåtais sektors - 599),kas aptver visas Latvijas pilsétas un re©ionus. Toizvietojums nav vienmérîgs pilsétås un lauku rajo-nos. 1/3 da¬a no visåm aptiekåm ir izvietotas Rî-gas pilsétå. Medikamentu klåsts un piedåvåjumsRîgas aptiekås ir daudzveidîgåks un plaßåks.

Aptieku privatizåcijas process ir praktiski no-slédzies 1998.gadå. Sabiedriskå sektorå ir paliku-ßas gandrîz tikai tås aptiekas (t.i. 68), kas piederpaßvaldîbåm un valsts veselîbas aprüpes iestådém- tikai neliela da¬a no aptieku kopskaita.

Lai gan privatizåcijas un jaunu uzñémumuatvérßanas rezultåtå izveidojies stabils aptiekutîkls, uzñéméjs savå farmaceitiskajå darbîbå navvienmér pietiekami aizsargåts no negodîgas kon-kurences. Arî ekonomiskå situåcija un iedzîvotåju

7.1.tabula

Aptieku, zå¬u lieltirgotavu, zå¬u raΩoßanas uzñémumu skaita izmaiñaslaikå no 1992. lîdz 1998. gadam.

1992 1 993 1994 1995 1996 1997 1998

Aptiekas 386 458 502 613 620 654 667

Lieltirgotavas 4 76 166 196 105 94 83

Zå¬u raΩoßanas uzñémumi:

Valsts 4 5 5 5 3 1 1Privåtie n/e 4 6 10 11 13 13

Datu avots: Farmaceitiskås darbîbas uzñémumu licencéßanas komisija

7.2.tabula

Vietéjo zå¬u raΩotåju saraΩotås produkcijas dinamika no 1996.-1998.g., Ls milj.

1996 19.0

1997 24.8

1998 20.5

Datu avots: Farmåcijas departaments

1 a/s "Olaines îmiski-farmaceitiskå farbrika", a/s "Grindeks", v/u "Kalceks", SIA "Medpro Inc", a/s "Rîgas farmaceitiskå fabrika"un SIA "Baltijas terapeitiskais serviss"

79

zemå pirktspéja, seviß˚i lauku rajonos, kur daudz-as aptiekas funkcioné nerentabli, ne¬auj uzñému-mam attîstîties.

Zå¬u kvalitåti nodroßinoßie faktori.

Pédéjo gadu laikå veiktås reformas, izveido-jot Eiropas valstu modelim atbilstoßu farmåcijassistémas struktüru, ir uzlabojußas ståvokli gan zå-¬u kvalitåtes nodroßinåßanas, gan procesu kvalitå-tes kontroles jomå. Zå¬u apgådes un izplatîßanassistéma ir k¬uvusi stabilåka, droßåka un precîzåkkontroléjama. Tå garanté zå¬u kvalitåti zå¬u raΩo-ßanas uzñémumos, zå¬u lieltirgotavås, aptiekås unveselîbas aprüpes iestådés, nodroßinot pacientaaizsardzîbu un droßîbu.

Valsts zå¬u a©entüra nodroßina zå¬u re©istå-ciju atbilstoßi Eiropas Savienîbas principiem, kåarî veic zå¬u kontroli ar Eiropas Savienîbas val-stu standartiem atbilstoßas zå¬u kvalitåtes kon-troles laboratorijas palîdzîbu, kas aprîkota armodernåko zå¬u analîzes aparatüru Latvijå. Tånodroßina re©istråcijai pieteikto zå¬u kvalitåtespårbaudi, kå arî Latvijas zå¬u tirgü esoßo zå¬ukontroli. Kontroles analîΩu rezultåti liecina, kaiegüto neapmierinoßo analîΩu îpatsvars 1998.ga-då ir ¬oti tuvs iepriekßéjå gada datiem. Tas norå-da uz ßådu analîΩu nepiecießamîbu, jo da¬a zå¬utomér neatbilst augstajåm kvalitåtes kontrolesprasîbam (7.3.tabula). Zå¬u re©istråcijas un kon-troles rezultåtå patérétåjs tiek aizsargåts no vil-tojumiem un apßaubåmas kvalitåtes raΩojumiem

un Latvijas zå¬u tirgü var nonåkt tikai droßas,efektîvas un kvalitatîvas zåles.

1998.gada beigås Latvijå Zå¬u re©istrå bija ie-k¬auti 3435 medikamenti (salîdzinoßi Zviedrijå6691, Somijå 5625, Dånijå 6195). Patreizéjå re©is-tråcijas kapacitåte vél nespéj nodroßinåt visu uzre©istråciju pieteikto preparåtu pietiekami åtru re-©istråciju, tomér tå gadu no gada pieaug. Piemé-ram, 1998.gadå salîdzinot ar 1995.gadu piere©is-tréto medikamentu skaits ir dubultojies (7.4.tabu-la). Pédéjo triju gadu laikå uzrådîts bütisks re©is-tråcijai iesniegto medikamentu skaita samazinå-jums 1997.gadå -gandrîz uz pusi, ko izsauca re©is-tråcijas maksu palielinåßana, kå arî tas, ka Latvijaszå¬u tirgü varéja izplatît Valsts zå¬u a©entürå nere-©istrétus medikamentus. 1998.gadå tika pieñemtiMinistru Kabineta noteikumi, kas ietvéra obligåtuprasîbu - såkot ar 01.01.2000. at¬aut tikai re©istrétumedikamentu izplatîßanu, kas sevî ietver garanti-jas par medikamentu kvalitåti, droßîbu un efekti-vitåti. Ío darbîbu rezultåtå 1998.gadå re©istråcijaiiesniegto medikamentu skaits atkal strauji pieau-ga (7.4.tabula)

Latvijas zå¬u kvalitåtes un farmaceitiskås dar-bîbas kontroles sistéma vél pilnîbå neatbilst Eiro-pas standartiem. Esoßås nepilnîbas izkaidrojamasar finanséjuma trükumu un lielo reformu apjomu,kas veicamas, lai zå¬u un farmaceitiskås darbîbaskontroles mehånisms, laboratoriju tehniskais no-droßinåjums un aparatüras kvalitåte atbilstu star-ptautiskajåm prasîbåm.

7.3.tabula

Zå¬u kvalitåtes kontroles analîΩu rezultåti

1997 1998

Gadå veikto analîΩu skaits 20318 20011

Neapmierinoßo analîΩu skaits 877 865

Neapmierinoßo analîΩu skaits % 4,31 4,32

Datu avots: Valsts farmåcijas inspekcija

7.4.tabula

Medikamentu re©isråcijas statistika

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998

Re©istråcijai iesniegto medikamentu skaits gadå 59 412 700 2011 1983 1352 727 1357

Re©istréto medikamentu skaits gadå 2 152 411 335 407 642 661 825

Datu avots: b/o va/s Valsts zå¬u a©entüra


80

7.2. Narkotisko un psihotropo vielu un zå¬ulegålås aprites kontrole.

Narkotisko un psihotropo vielu legålås apri-tes jomå ir veikta likumdoßanas pilnveidoßana,ñemot vérå ANO Narkotiku kontroles padomesun ES rekomendåcijas un galveno principu izvei-de ir uzskatåma par pabeigtu.

Latvija, pirmå no Baltijas valstîm, 1993.gadamaijå ANO konvencijas, kas nosaka narkotisko unpsihotropo vielu un zå¬u aprites kårtîbu2.

Lai nodroßinåtu narkotisko un psihotropovielu/zå¬u legålås aprites uzraudzîbas sistému,atbilstoßi ANO konvenciju prasîbåm un ES reko-mendåcijåm, likumdoßanas båze un narkotikukontroles institücijas bija jåveido pilnîgi no jauna.Patreiz ir izveidota likumdoßanas båze, pieñemts"Likums par narkotisko un psihotropo vielu unzå¬u likumîgås aprites kårtîbu" un likums "Parprekursoriem", kå arî Ministru kabineta noteiku-mi, kas regulé narkotisko un psihotropo vielu/zå-¬u legålås aprites kårtîbu.

Ir noteiktas institücijas, kas iesaistîtas narko-tisko un psihotropo vielu/zå¬u legålås aprites uz-raudzîbas sistémå, un noteikti to pienåkumi unfunkcijas. Legålås aprites uzraudzîbas jomå dar-bojas Labklåjîbas ministrijas Farmåcijas departa-ments, kurß savas kompetences ietvaros izstrådånormatîvo aktu projektus, saskañå ar ANO un Ei-ropas lîguma prasîbåm, saståda un kori©é kontro-léjamo vielu sarakstus, izsniedz at¬aujas årstniecî-bas iestådém iegådåties narkotiskås zåles, kå arîveic prekursoru operatoru re©istråciju.

Ar narkotiku un psihotropo zå¬u/vielu uz-raudzîbas jautåjumiem nodarbojas arî Valsts zå¬ua©entüra, kura izsniedz importa, eksporta un tran-zîta at¬aujas narkotikåm, psihotropajåm vielåm unprekursoriem, pieprasa un kontrolé kvotas, sadar-bojas ar citu valstu kompetentajåm institücijåm,novérté un re©istré zåles, t. sk narkotiskås un psi-hotropås zåles, kontrolé un uzrauga zå¬u izplatîßa-nu valstî.

Valsts farmåcijas inspekcija, farmåcijas uzrau-dzîbas nolükå, kontrolé juridiskås un fiziskås per-sonas, kuras veic farmaceitisko darbîbu, t. sk. Nar-kotisko un psihotropo zå¬u aprites kårtîbas ievéro-ßanu aptiekås, zå¬u lieltirgotavås un zå¬u raΩoßa-nas uzñémumos.

Medicîniskås aprüpes un darbspéjas kvalitå-tes kontroles inspekcija kontrolé narkotisko zå¬u

aprites kårtîbas ievéroßanu årstniecîbas iestådés.Tiek veikta arî farmaceitiskås darbîbas uzñé-

mumu licencéßana. Farmaceitiskås darbîbas licen-céßanas komisija izsniedz speciålas at¬aujas (licen-ces), pamatojoties uz licencém farmaceitiskås dar-bîbas uzñémumu atvérßanai/darbîbai:• aptieku darbîbai ar narkotiskajåm zålém,• zå¬u lieltirgotavu darbîbai ar narkotiskajåm

un psihotropajåm zålém, vai psihotropajåmzålém;

• narkotisko un psihotropo zå¬u vai psihotropozå¬u raΩoßanai. Saskañå ar ANO konvenciju prasîbåm Latvi-

jå tika nodibinåta Nacionålå narkotiku kontrolesun narkomånijas apkaroßanas komisija, kas ir at-bildîga par valsts politikas izstrådi un visu ar nar-kotikåm saistîto pasåkumu koordinåciju.

Nodibinåti starptautiskie sakari un sadarbî-ba narkotisko, psihotropo vielu un prekursorukontrolé.

Paståvoßås narkotiku kontroles struktürasnenodroßina visaptveroßu informåciju par narko-månijas situåciju valstî. Padomju reΩîma stingråkontrole novérsa importéto nelegålo narkotikupieejamîbu, un kå aizståjéji tika lietotas magonesun primitîvas formas heroîns. Lîdz ar robeΩu at-vérßanos un pieaugoßo preçu un personu pårvie-toßanos, tirgü parådås jaunas nelegålås narkoti-kas. Strauji pieaug narkomånija pusaudΩu vidü.Profesionå¬i, kas nodarbojas ar narkomånijas år-stéßanu, var apliecinåt, ka legålo narkotiku un psi-hotropo vielu lietoßana nav nekas neparasts.Trükst informåcijas par legålo narkotiku lietotå-jiem. Ir pamats secinåt, ka notiek pårmérîga nar-kotisko un psihotropo zå¬u lietoßana, kå arî ßo zå-¬u noplüde no legålås aprites uz nelegålo apriti.Pårejas perioda radîtås ekonomiskås grütîbas irsaasinåjußas sociålås problémas Turklåt sabiedrî-bas apziñas lîmenis par narkotisko un psihotropovielu kaitîgo ietekmi ir zems.

Ar likumdoßanas papildinåßanu un kontrolessistému jånodroßina narkotisko un psihotropo vie-lu raΩoßanas procesa kontrole, kå arî prekursoruizmantoßanas kontrole raΩoßanå. JåpilnveidoValsts farmåcijas inspekcijas darbs, lai novérstu ie-spéju iegådåties psihotropås zåles bez receptes. Jå-nodroßina datu apkopoßanas un analîzes sistémapar narkotisko un psihotropo vielu un zå¬u legåloapriti, informåcijas apmaiñu starp legålo narkoti-ku aprité iesaistîtajåm struktüråm, farmaceitiskås

2 1961. gada Vienotå konvencija par narkotiskajåm vielåm un grozîjumiem, kas izdarîti saskañå ar 1972. gada Protokolu par grozîjumiem kon-vencijå, 1971. gada Konvencija par psihotropajåm vielåm, 1988. gada Konvencija pret narkotiku un psihotropo vielu nelegålu apgrozîjumu.

81

darbîbas uzñémumiem un Narkolo©ijas centru,Narkotiku apkaroßanas biroju, kå arî ar citu valstukompetentåm institücijåm.

7.3. Zå¬u iegådes kompensåcijas sistémasreorganizåcijas koncepcija

Lai turpinåtu uzsåkto veselîbas aprüpes re-formu, Latvijas valdîba 1998.gada gada rudenî irakceptéjusi zå¬u iegådes kompensåcijas sistémasreorganizåciju ar mér˚i nodroßinåt visiem iedzî-votåjiem vienlîdzîgu un pieejamu primårås veselî-bas aprüpi. Íobrîd funkcionéjoßå zå¬u iegådeskompensåcijas sistéma, ko nosaka Ministru kabi-neta 1997.gada 18.marta noteikumi Nr.102 "Notei-kumi par atvieglojumiem årstniecîbas lîdzek¬u ie-gådé pacientu ambulatorai årstniecîbai 1997.gadå"ßo mér˚i nesasniedz.

Par to liecina fakts, ka pédéjos gados ir ievé-rojami pieaudzis hronisko saslimßanu un invalî-du skaits, kas ir saistîts ar to, ka da¬a pacientu lî-dzek¬u trükuma dé¬ nav spéjîgi paßi iegådåtieszåles. Slimîba tiek ielaista, pacients nok¬üst slim-nîcå un palielinås sekundårås aprüpes izdevumi,turklåt veselîbas aprüpes izdevumu da¬a sekun-dårai aprüpei salîdzinot ar primåro aprüpi gaduno gada pieaug. Vienîgi 1997.gadå (péc Valsts sli-mokases datiem, 7.5.tabula) ir iezîméjußås nelie-las izmaiñas par labu ambulatorajai aprüpei, kasliecina par uzsåktås veselîbas aprüpes reformaspareizo gaitu.

Bütiskåkås esoßås sistémas nepilnîbas ir:1. tå nenodroßina visiem pacientiem vienådas

iespéjas iegådåties zåles, ievérojot principu "vie-nådas iespéjas visiem", bet gan vérsta uz zå¬u iegå-di atseviß˚åm iedzîvotåju kategorijåm (I un II gru-pas invalîdiem u.c.). kuråm medikamentu iegådetiek kompenséta pilnîbå, bet citiem slimniekiemtås paßas slimîbas årstéßanai medikamentu iegå-des kompensåcijas lîmenis ir zemåks vai medika-menta iegåde vispår netiek kompenséta;

2. tå neatbilst decentralizétam zå¬u sadalesmodelim brîvå tirgus apståk¬os;

3. tå neatbilst Eiropas Savienîbas direktîvai,kas nosaka, kådus pasåkumus veic valsts zå¬u sa-raksta izveidoßanai, kurus apmakså no valsts vaiobligåtås veselîbas apdroßinåßanas lîdzek¬iem.

Lai uzlabotu un pilnveidotu esoßo zå¬u iegådeskompensåcijas sistému un veicinåtu veselîbas aprü-pes standartu tuvinåßanu ES normåm 1998.gada4.novembrî ir pieñemti Ministru kabineta noteiku-mi Nr.428 "Ambulatorai årstniecîbai paredzéto zå¬u,medicînisko ierîçu un preçu iegådes izdevumukompensåcijas kårtîba", kuri ståjas spékå ar 1999.ga-da 1.janvåri. Íie noteikumi nosaka ambulatorajaiårstniecîbai paredzéto zå¬u, medicînisko ierîçu unpreçu iegådes izdevumu kompensåcijas kårtîbu, tåsgalvenos principus, kompenséjamo zå¬u saraksta iz-veidoßanas kritérijus, kårtîbu, kådå nosakåma kom-pensåcijas båzes cena, un kårtîbu, kådå zåles, medi-cîniskås ierîces un preces iek¬aujamas kompenséja-mo zå¬u sarakstå vai svîtrojamas no tå. Íî kompen-såcijas kårtîba bütîbå ir pasåkumu komplekss, kaspacientam nodroßinås iespéju iegådåties zåles, me-dicîniskås ierîces un preces, kuru iegådes izdevu-mus, vadoties péc slimîbas diagnozes (ne péc iedzî-votåju kategorijas), slimîbas kompensåcijas katego-rijas un kompensåcijas båzes cenas, sedz slimokase.

Zå¬u, medicînisko ierîçu un preçu iegådes iz-devumi, ñemot vérå slimîbas raksturu un smagu-ma pakåpi, tiek kompenséti konkrétam pacientamar skaidri diagnosticétu slimîbu, kuras årstéßanånav piemérojams cits aizvietojoßs un izmaksu ziñålétåks årstéßanas veids.

Kompensåcijas kårtîba atbilstoßi ßiem notei-kumiem tiek ieviesta laika posmå lîdz 2002.ga-dam, pakåpeniski izmainot patreiz eksistéjoßokompenséjamo zå¬u sarakstu, iek¬aujot tajå zåles,medicîniskås ierîces un preces, kas nepiecießamasßo noteikumu pielikumå minéto slimîbu årstéßa-nai. Tas nozîmé, ka lîdz 2002.gadam vienlaicîgifunkcionés abas sistémas.

7.5.tabula

Atseviß˚i veselîbas aprüpes izdevumu veidi, % no visiem veselîbas aprüpes izdevumiem

1994 1995 1996 1997

Ambulatorå medicîniskå palîdzîba 30.5 29.3 25.9 0

Bezmaksas medikamenti 7.3 4.9 4.1 4.7

Stacionårå palîdzîba 49.9 51.1 58 55

Datu avots- Valsts slimokase


82

Labklåjîbas ministrijå tiek izstrådåts plåns,kådå secîbå diagnozes tiks iek¬autas jaunajå kom-pensåcijas kårtîbå. Saskañå ar ßo plånu tiks vei-dots kompenséjamo zå¬u saraksts ar konkrétu ra-Ωotåjfirmu zålém ar konkrétu kompensåcijas cenuaptiekå, ko apstiprinås Labklåjîbas ministrs. Íîkompenséjamå zå¬u saraksta izveidoßanu un ak-tualizéßanu veiks Zå¬u cenu a©entüra. Tå noteikskritérijus, péc kuriem medikaments tiks iek¬autskompenséjamo zå¬u sarakstå, un kompensåcijassummas apré˚inu aptiekås.

Zå¬u iegådes kompensåcijas kårtîba büs spé-kå ar to brîdi, kad konkréta diagnoze ar konkré-tåm zålém tiks iek¬auta jaunajå kompenséjamo zå-¬u sarakstå.


1998. gadå ir pabeigta Phare projekta ietva-ros veiktå sistémas strukturålå reforma. Galve-nie sasniegumi farmaceitiskås darbîbas jomå ir:

1) zå¬u tirgus sakårtoßana: • centralizéta valsts monopola zå¬u sagådes un iz-

platîßanas sistéma ir pårveidota par decentrali-zétu, brîvå tirgus principiem atbilstoßu sistému,

• sistémå noticis gan strukturizåcijas, gan stabi-lizåcijas process - zå¬u sortimentå, farmacei-tiskås darbîbas uzñémumu attîstîbå, zå¬u pie-ejamîbas nodroßinåßanå,

• turpinås lieltirgotavu tîkla optimizåcija,• pabeigta aptieku masveida privatizåcija,

2) zå¬u kvalitåtes nodroßinåßana:• papildinåts un pilnîgots Latvijas Zå¬u re©istrs

(1998. gada beigås iek¬auti 3435 medikamenti), • paplaßinåta zå¬u kvalitåtes kontroles labora-

torijas darbîba, kas veicina Valsts zå¬u a©en-türas darba uzlaboßanu,

• pieñemti MK noteikumi, kas no 01.01.2000. aiz-

liedz nere©istrétu medikamentu izplatîßanu,3) nozares pårvaldîbas sakårtoßana:

• izveidota Zå¬u cenu a©entüra, kuras uzde-vumos ietilpst ambulatorajai årstniecîbaiparedzéto zå¬u, medicînisko ierîçu un preçuiegådes izdevumu kompensåcijas kårtîbasnodroßinåßana un kompenséjamo zå¬u sa-raksta izveidoßana un aktualizéßana,4) narkotisko un psihotropo vielu un zå¬u

legålås aprites kontroles uzlaboßana:• veikta likumdoßanas pilnveidoßana un pa-

beigta galveno principu izveide, ievérojotANO Narkotiku kontroles padomes un ESrekomendåcijas,

• precîzi noteiktas institücijas, kas iesaistîtasnarkotisko un psihotropo vielu un zå¬u le-gålås aprites uzraudzîbas sistémå, noteiktito pienåkumi un funkcijas,

• tiek veikta farmaceitiskås darbîbas uzñému-mu licencéßana,

• nodibinåta Nacionålå narkotiku kontrolesun narkomånijas apkaroßanas komisija,

• nodibinåti starptautiskie sakari un sadarbî-ba narkotisko, psihotropo vielu un prekur-soru kontrolé,5) Latvijas un ES likumdoßanas saskañoßana:

• ES likumdoßanas normas iestrådåtas notei-kumos, kas skar zå¬u reklåmu, zå¬u un far-maceitisko produktu re©istråciju, medika-mentu mar˚éßanu, zå¬u iedalîjumu recepßuun bezrecepßu zålés u.c.6) izstrådåta un pieñemta zå¬u iegådes kom-

pensåcijas sistémas reorganizåcijas koncepcijaun pieñemti LR Ministru Kabineta noteikumi Nr.428 " Ambulatorajai årstniecîbai paredzéto zå¬u,medicînisko ierîçu un preçu iegådes kompenså-cijas kårtîba" (1999. gada 4. novembrî).

83

Bütiska sociålås palîdzîbas sistémas saståv-da¬a ir daΩådu sociålås palîdzîbas institücijusniegtie pakalpojumi. Lai panåktu vienådu izprat-ni par sociålås palîdzîbas pakalpojumu saturu, kåarî lai nodroßinåtu vienådu sniedzamo pakalpoju-mu lîmeni (kvalitåti) viså valsts teritorijå, neatka-rîgi no pakalpojumu sniedzéja piederîbas un iz-vietojuma, 1997. gada laikå izstrådåtas un 1998.gada såkumå apstiprinåtas vienotas minimålåsprasîbas sociålo pakalpojumu sniedzéjiem. Prasî-bas reglamenté sniedzamo pakalpojumu saturuun definé pakalpojumu sniedzéjas institücijas dar-bîbas ideolo©iju 7 daΩåda profila sociålo pakalpo-jumu sniedzéjiem:• bérnu sociålås aprüpes iestådei,• sociålås aprüpes iestådei pieaugußåm perso-

nåm,• krîzes centram,• dienas aprüpes centram personåm ar garîga

rakstura traucéjumiem,• naktspatversmei,• sociålås palîdzîbas dienestam,• aprüpei måjås.

Svarîgs straté©isks finansu avots sociålås pa-lîdzîbas pakalpojumu sniedzéjiem ir valsts inves-

tîciju programma. Ja, sastådot pieteikumu projek-tus valsts investîciju programmai iepriekßéjiemgadiem, uzsvars tika likts uz sociålås aprüpes in-stitüciju infrastruktüru uzturoßiem projektiem,tad 1998. gadå såkås påreja uz alternatîvo aprüpesformu un rehabilitåcijas pakalpojumu tîkla papla-ßinåßanu, jeb sociålås palîdzîbas sistému attîsto-ßiem projektiem. Jaunu valsts ieguldîjumu galve-nais mér˚is, izdarot investéßanu, ir nodroßinåtkvalitatîvu un klienta specifiskajåm vajadzîbåmatbilstoßu sociålås palîdzîbas pakalpojumu pieeja-mîbu, taupîgi rîkojoties ar ierobeΩotiem valsts bu-dΩeta lîdzek¬u resursiem. 1998. gadå valsts inves-tîcijåm sociålås palîdzîbas jomå izlietots 1076tükst. Ls, tajå skaitå pakalpojumu kvalitåti pa-augstinoßajiem projektiem izlietots 488 tükst. Ls,jeb 45,4%, bet nozares attîstîbu veicinoßajiem - 225tükst. Ls, jeb 20,9%.

Otra valsts investîciju programmas tendence1998. gadå, salîdzinot ar 1997. gadu - investîcijas Kur-zemé un Latgalé esoßajiem objektiem palielinåjußåsstraujåk nekå Rîgå un Vidzemé esoßajiem objektiem.

Patreizéjå situåcijå ©imenes ar bérniem izjüt¬oti lielu un ilgstoßu ekonomisku un sociåluspriedzi, kuru ne vienmér spéj paßu spékiem kom-

8. SOCIÅLÅ PALÈDZÈBA

Sociålås palîdzîbas pasåkumi ir sociålås dro-ßîbas sistémas saståvda¬a, kuru mér˚is ir garantétsociålo aizsardzîbu iedzîvotåjiem, kuri saviemspékiem nespéj nodroßinåt sevi vai pårvarét îpa-ßas dzîves grütîbas un nesañem ne no viena citapietiekamu palîdzîbu. Sociålå palîdzîba nodroßi-na palîdzîbu tiem sabiedrîbas locek¬iem, kas no-nåkußi trükumå vai cita veida sociålå riska situå-cijå un uz kuriem nav attiecinåti citi sociålås dro-ßîbas pasåkumi vai tie nav bijußi pietiekami, pa-lielinot ßo personu paßpalîdzîbas iespéjas un vei-cinot integråciju sabiedrîbå.

Sociålajai palîdzîbai jånodala trîs galvenieveidi : 1) materiålå palîdzîba (materiålais atbalstsatseviß˚iem indivîdiem un ©imeném), 2) sociålåaprüpe, 3)sociålå rehabilitåcija.

Visas sociålås droßîbas sistémas kopîgos dar-bîbas principus, personu galvenås sociålås tiesî-bas un to realizåcijas nosacîjumus reglamenté1995. gada 7. septembrî pieñemtais likums "Parsociålo droßîbu". Minétajå "jumta" likumå noteik-

tos vispårîgos principus tålåk attîsta sociålås dro-ßîbas nozares reglamentéjoßie likumi.

Ar sociålo palîdzîbu saistîto jautåjumu lokureglamenté 1995. gada 26. oktobrî pieñemtais li-kums "Par sociålo palîdzîbu". Minétais likumsnosaka sociålås palîdzîbas mér˚i, personu tiesî-bas uz sociålo palîdzîbu un to realizåcijas nosacî-jumus, sociålås palîdzîbas veidus, reglamenté at-bildîbas sadalîjumu starp valsti un paßvaldîbåmsociålås palîdzîbas sniegßanå.

Vienlaikus Latvijas republikå ir spékå vairå-ki tiesîbu akti, kuri regulé ar daΩådåm iedzîvotå-ju grupåm saistîtos jautåjumus, tajå skaitå sociå-lås garantijas minéto grupu pårståvjiem - 1992.gadå pieñemtais likums "Par invalîdu sociålo unmedicînisko aizsardzîbu" , 1991. gada 15. maijaMinistru padomes lémums "Par pasåkumiem,kas veicami, lai uzlabotu Çernobi¬as AES avårijasrezultåtå cietußo Latvijas Republikas iedzîvotåjusociålo ståvokli", 1998. gadå pieñemtais "Bérnutiesîbu aizsardzîbas likums".

Sociålå palîdzîba.Sociålais ziñojums.8

84

pensét. 1998. gadå izstrådåtie "Ieteikumi darbamar ©imeném paßvaldîbås" vérß paßvaldîbu uzma-nîbu uz ßo iedzîvotåju grupu, kura lîdz ßim netikapietiekami atbalstîta, jo galvenås rüpes paßvaldî-bås tika veltîtas vecajiem vientu¬ajiem ¬audîm uninvalîdiem.: Paßvaldîbu nepietiekamais atbalsts©imeném, kurås aug bérni, ir viens no céloñiem tå-dåm sabiedrîbå nevélamåm parådîbåm kå vecåkualkoholisms, strauji pieaugoßs bérnu skaits bérnunamos, ielu bérni. Ìimeném nepiecießami ne tikaisociålå palîdzîba, bet arî noteikti uz ©imenes fun-kcionéßanas uzlaboßanu vérsti pakalpojumi, kuruuzdevums ir preventîvi novérst parådîbas, kas nå-kotné varétu izraisît situåcijas, kad ©imenes k¬üstpar sociålås palîdzîbas sañéméjiem. IzstrådåtieIeteikumi bütîbå veido vélamo pakalpojumu uz-skaitîjumu un to sniegßanas shému, lai paßvaldî-bas sniegtu efektîvu atbalstu ©imeném ar bérniemveidojot daΩådus pakalpojumu sniegßanas mode-¬us, kombinéjot sociålås palîdzîbas pakalpojumusar citiem pakalpojumiem.

8.1. MATERIÅLÅ PALÈDZÈBA

Materiålå palîdzîba ir naudas izmaksas unmantiski pabalsti, kurus izmakså indivîdam vai

©imenei, un tie tiek finanséti vai nu no valsts, vaipaßvaldîbu budΩeta. Pabalsti tiek dalîti péc to iz-maksåßanas avotiem: valsts sociålie pabalsti unpaßvaldîbu sociålie pabalsti.

Valsts sociålo pabalstu raksturojums

Valsts sociålie pabalsti tiek finanséti no valstsbudΩeta. Tiem pårsvarå ir universåls raksturs - tie-sîbas sañemt noteiktu valsts sociålo pabalstu ir at-karîgas no personas piederîbas kådai noteiktai ie-dzîvotåju grupai un nav atkarîgas no îpaßåm vaja-dzîbåm.

1998.gadå Latvijas Republikas Ministru kabi-nets akceptéja konceptuålo jautåjumu par Çerno-bi¬as AES avårijas seku likvidåcijas dalîbnieka unÇAES avårijas seku likvidåcijas rezultåtå cietußåspersonas statusa un sociålo garantiju noteikßanu.Tas ¬auj vienotå sistémå sakårtot lîdz ßim daΩådostiesîbu aktos noteiktås sociålås garantijas ßîm per-sonu grupåm un novérst lîdz ßim paståvéjußås ne-pilnîbas tiesîbu aktos.

Uz 1999.gada 1.janvåri Latvijå re©istréti:• 5012 Çernobi¬as AES avårijas seku likvidåci-

jas dalîbnieki un Çernobi¬as AES avårijas re-zultåtå cietußas personas,

• 2316 invalîdi, kuru invaliditåtei noteikta cé-8.1.tabula

Valsts sociålie pabalsti

Pabalsti ar universålu raksturu

I. Regulåri izmaksåjamie: II. Vienreizéjie:

• valsts sociålå nodroßinåjuma pabalsts, • bérna piedzimßanas pabalsts,

• bérna kopßanas pabalsts, • apbedîßanas pabalsts

• ©imenes valsts pabalsts,

• atlîdzîba par aizbildña pienåkumu pildîßanu,

• atlîdzîba par audΩu©imenes pienåkuma pildîßanu

• pabalsts ÇAES avårijas seku likvidåcijas dalîbniekiem da¬éjai transporta izdevumu segßanai

Pabalsti, kuri tiek izmaksåti, novértéjot personas îpaßas vajadzîbas

I. Regulåri izmaksåjamie: II. Vienreizéjie

• pabalsts transporta izdevumu kompensåcijai invalîdiem, kuriem apgrütinåta pårvietoßanås,

• pabalsts aizbildnim par bérna uzturéßanu

• pabalsts invalîdiem, kuru invaliditåtei noteikta céloñsakarîba ar piedalîßanos ÇAES avårijas seku likvidåcijå, ÇAES avårijas seku likvidåcijas rezultåtå bojå gåjußo un no slimîbåm, kuråm noteikta céloñsakarîba ar ÇAES seku likvidåciju, mirußo personu ©imeném komunålo maksåjumu kompensåcijai.

85

loñsakarîba ar piedalîßanos Çernobi¬as AESavårijas seku likvidåcijå,

• 300 ÇAES avårijas seku likvidåcijas rezultåtåbojå gåjußo un no slimîbåm, kuråm noteiktacéloñsakarîba ar ÇAES seku likvidåciju, mi-rußo personu ©imenes.Pamatojoties uz pieñemto konceptuålo nostå-

ju patlaban izstrådåts likumprojekts, kurß:• definé pazîmes, péc kådåm nosakåma perso-

nas piederîba pie ßîm iedzîvotåju grupåm unreglamenté statusa noteikßanas procedüru;

• paredz tiesîbas uz kaitéjuma atlîdzîbu ÇAESseku likvidéßanas dalîbniekiem, kuriem péclikuma ståßanås spékå darbaspéju zudumsnoteikts 10-25% robeΩås;

• saglabåjot lîdzßinéjos ÇAES avårijas seku likvi-dåcijas dalîbniekiem un ÇAES avårijas seku lik-vidåcijas rezultåtå cietußajåm personåm pare-dzétos atvieglojumus årstniecisko pakalpojumusañemßanå, paredz papildus atvieglojumus sa-makså par zobårstniecîbas pakalpojumiemÇAES avårijas seku likvidåcijas dalîbniekiem.Izdevumus ßim mér˚im turpmåk paredzéts segtno valsts speciålå veselîbas aprüpes budΩeta.No ßî budΩeta turpmåk paredzéts segt arî at-vieglojumus samaksai par zobu protezéßanuÇAES avårijas seku likvidåcijas dalîbniekiem unÇAES avårijas seku likvidåcijas rezultåtå cietu-ßajåm personåm, kuri lîdz ßim tika finanséti nopaßvaldîbu budΩeta, tådéjådi novérßot personuatkarîbu no savas paßvaldîbas finansu iespéjåm;

• paredz aizståt lîdzßinéjo pabalstu komunålomaksåjumu segßanå 50% apmérå un tran-sporta izdevumu da¬éjo kompensåciju ar vie-notu valsts sociålo pabalstu invalîdiem, kuruinvaliditåtei noteikta céloñsakarîba ar pieda-lîßanos Çernobi¬as AES avårijas seku likvidå-cijå, ÇAES avårijas seku likvidåcijas rezultåtåbojå gåjußo un no slimîbåm, kuråm noteiktacéloñsakarîba ar ÇAES seku likvidåciju, mi-rußo personu ©imeném. Ievießamå pabalstalielums paredzéts vienåds visiem sañémé-jiem. Lîdzßinéjais pabalsts komunålo makså-jumu segßanå 50% apmérå nebija sociåli tais-nîgs un bija sareΩ©îti administréjams, jo tålielums bija atkarîgs dzîvok¬a lieluma un ko-munålu maksåjumu lieluma attiecîgås paß-valdîbas teritorijå. Savukårt transporta izde-vumu da¬éjå kompensåcija ménesî saglabåjås1,29 Ls lîmenî vairåkus gadus.

1998.gadå likumå "Par sociålo palîdzîbu" iz-darîti grozîjumi, kas paplaßina personu loku, ku-råm ir tiesîbas sañemt atlîdzîbu par aizbildña pie-nåkumu pildîßanu. No 1998.gada novembra atlî-dzîbu sañem arî taisnås lînijas radinieki (vecmå-miñas, vectévi), no 1999.gada 1.janvåra - brå¬i unmåsas. Atlîdzîbas apmérs jau vairåkus gadus pa-liek nemainîgs - 38 Ls. Lîdz ar tiesîbu raßanos tais-nås lînijas radiniekiem, brå¬iem un måsåm sañemtatlîdzîbu par aizbildña pienåkumu pildîßanu, no1999. gada 1. janvåra samazinås starpîba starp pa-balsta par bérna uzturéßanu lielumu aizbildñiem,kuri ir bérna taisnås lînijas radinieki, brå¬i un må-sas un aizbildñiem, kuri nav bérna taisnås lînijasradinieki attiecîgi - 32 Ls un 31 Ls.

Ar 1998.gada1.janvåri ståjås spékå Ministrukabineta noteikumi "Par audΩu©imeném", kuri pa-redz ßådåm ©imeném izmaksåt atlîdzîbu 38 Ls novalsts budΩeta par pienåkumu pildîßanu.

Paßvaldîbu sociålo pabalstu raksturojums

Paßvaldîbu sociålie pabalsti ir no paßvaldîbubudΩeta izmaksåjami pabalsti naudas vai mantasformå, kuri tiek pieß˚irti personas (©imenes) ienå-kumu stabilizåcijai lîdz noteiktam lîmenim, ja per-sona objektîvu iemeslu dé¬ negüst pietiekamus ienå-kumus. Tiesîbas sañemt pabalstu tiek noteiktas, vei-cot ienåkumu testéßanu.

Likums "Par sociålo palîdzîbu" nosauc çetrusgalvenos paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pabalstusun mér˚us, kådiem tie pieß˚irami: • trücîgo ©imeñu sociålås palîdzîbas pabalsts - ©i-

menes ienåkumu stabilizåcijai noteiktå lîmenî;• dzîvok¬a pabalsts - palîdzîba ©imenei segt ar

îri, komunålajiem maksåjumiem un kurinå-må iegådi saistîtos izdevumus;

• pabalsts aprüpei - pensijas vecuma personas,invalîda vai bérna invalîda aprüpei, ja saska-ñå ar årsta speciålista atzinumu ßåda aprüpeviñiem nepiecießama

• apbedîßanas pabalsts - personas nåves gadîjumåminimålo apbedîßanas izdevumu segßana, janav tiesîbu uz citu apbedîßanas pabalstu. Íis pats likums nosaka, ka paßvaldîbas savu

budΩeta iespéju robeΩås var pieß˚irt pabalstus arî ci-tiem mér˚iem.

Likumdoßanas aktos paßvaldîbåm dotå rîcîbasbrîvîba lémumu pieñemßanå par sociålås palîdzîbaspabalstu izmaksu ¬auj paßvaldîbåm operatîvi rea©étuz savu iedzîvotåju akütajåm problémåm attiecîga-


86

jå laika momentå. Tajå paßå laikå gan pabalstiem at-véléto lîdzek¬u, gan paßu pabalstu apjomi, gan pie-ß˚irßanas kritériji un pieteikuma procedüras daΩå-dås valsts vietås atß˚iras. Tam par céloni ir ne tikaidaΩådais paßvaldîbu finansu iespéjas, bet arî daΩå-dås paßvaldîbu padomju (domju) izvirzîtås prioritå-tes un izpratnes lîmeñi par sociålo palîdzîbu.

Valsts sociålo pabalstu analîze

Valsts budΩeta izdevumi sociålajiem pa-balstiem pieaug ar katru gadu. Visu veidu valstssociålajiem pabalstiem 1998. gadå izlietots 52,2milj. Ls, kas ir par aptuveni 5,6 milj. Ls vairåknekå 1997.gadå.

1998.gadå vislielåkais îpatsvars izlietoto lî-dzek¬u ziñå ir ©imenes valsts pabalstam - 30,2 milj.Ls un 499,9 tükst sañéméju vidéji ik ménesi . Taçuminétå pabalsta sañéméju skaits tåpat kå bérnakopßanas pabalsta sañéméju skaits katru gadu pé-déjo trîs gadu laikå samazinås. Tas liecina pardzimstîbas samazinåßanos pédéjos gados. Bérnapiedzimßanas pabalstus 1998.gadå vidéji ménesî

sañémußas 1,51 tükst. personas un tam 1998.gadåizlietots 3,3 milj. Ls. 1997.gadå ßie dati attiecîgi bi-ja 1,56 tükst. personu un 2,1 milj. Ls. Satraucoßa irvél viena tabulå atspogu¬otå tendence - pieaugpiemaksas pie ©imenes valsts pabalsta par bérnu-invalîdu sañéméju skaits- arvien lielåkam skaitambérnu primårås aprüpes årsti konstaté nopietnusveselîbas traucéjumus.

Valsts sociålå nodroßinåjuma pabalstam1998.gadå izlietots 4,16 milj. Ls un to ik ménesi vi-déji sañémußi 10.8 tükst. personu. Tiesîbas sañemtminéto pabalstu ir personåm, kuras nesañem val-sts obligåtås sociålås apdroßinåßanas izmaksas, jatås: 1) nav nodarbinåtas un par 5 gadiem pårsnie-gußas pensijas vecumu 2) atzîtas par invalîdu unpårsniegußas 16 gadu vecumu; 3) nav pilngadîgasun ir zaudéjußas vienu vai abus apgådniekus.Valsts sociålå nodroßinåjuma pabalsta sañéméjuskaits katru gadu palielinås. Lielåkå da¬a no ßî pa-balsta sañéméjiem ir invalîdi kopß bérnîbas. Valstssociålå nodroßinåjuma pabalsta, ©imenes valstspabalsta, bérna piedzimßanas pabalsta un bérna

8.2.tabula

Regulåri izmaksåjamie sociålie pabalsti (1996 - 1998)

Pabalsts Izlietotie lîdzek¬i gadå – Sañéméju skaits tükst. Ls vidéji ménesî – personas

1996 1997 1998 1996 1997 1998

Visu veidu valsts sociålajiem pabalstiem izlietotie lîdzek¬i - kopå 46627,5 52187,4 - - -% no IKP 1,4 1,4 - - -

Valsts sociålå nodroßinåjuma pabalsts 3276,3 3265,0 4159,1 9923 10432 0856

Bérna kopßanas pabalsts* 6500,0 5679,5 8167,7 85400 46750 45396

Ìimenes valsts pabalsts* 30587,6 30505,3 30245,6 540000 522338 499890

Piemaksa par bérnu invalîdu* - 2261,3 3146,7 - 7018 7589

Atlîdzîba par aizbildña pienåkumu pildîßanu 747,4 995,8 1143,5 1959 2237 2513

Atlîdzîba par audΩu©imenes pienåkumu veikßanu - - 0,4 - - 2

Pabalsts aizbildnim par bérna uzturéßanu 815,2 1183,9 1332,2 4093 4713 5031

Pabalsts komunålo pakalpojumu segßanai ÇAES invalîdiem un bojågåjußo ©imeném 131,4 257,7 268,5 - 2181 2406

Pabalsts transporta izdevumu segßanai ÇAES avårijas seku likvidåcijas dalîbniekiem 51,9 46,8 49,7 - 2792 2623

* sañéméjs - måte, neatkarîgi no tå, par cik bérniem tiek izmaksåts pabalsts

Datu avots. Sociålås palîdzîbas fonds, Sociålås apdroßinåßanas departaments

87

kopßanas pabalsta sañéméju skaita izmaiñas at-spogu¬o sabiedrîbå notiekoßås izmaiñas vairåkugadu garumå- dzimstîbas samazinåßanos, bérnuveselîbas ståvok¬a pasliktinåßanos un attîstîbastraucéjumus, kå arî arvien pieaugoßo personuskaitu, kuråm nav tiesîbu uz valsts obligåtås sociå-lås apdroßinåßanas sistémas izmaksåm gadîjumos,kad tås nespéj sevi apgådåt .

Atlîdzîbas par aizbildña pienåkumu pildîßa-nu izmaksai 1998. gadå izlietots 1,14 milj. Ls, bet1997. gadå - 0,99 milj. Ls. Savukårt pabalstu iz-maksai aizbildnim par bérna uzturéßanu izlietots1,33 milj. Ls 1998. gadå un 1,2 milj. Ls 1997. gadå.1. tabulas dati noråda uz aizbildñiem paredzétopabalstu sañéméju skaita pieaugumu - arvien vai-råk bérnu, kuru vecåkiem pårtraukta vecåku vara,ir iespéjas sañemt aprüpi un audzinåßanu ©imené.

Paßvaldîbu sociålo pabalstu analîze

Paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pabalstustruktüra atspogu¬o iedzîvotåjiem aktuålåkås pro-

blémas paßvaldîbas teritorijå8.4.tabulå redzams, ka paßvaldîbu sociålås

palîdzîbas pabalstiem atvéléto lîdzek¬u apjoms1998.gadå, salîdzinot ar 1997.gadu, ir pieaudzis,taçu nesasniedz 1996.gada lîmeni. Paßvaldîbas so-ciålås palîdzîbas pabalstiem izlietoto lîdzek¬uîpatsvars kopéjos paßvaldîbu izdevumos sociålåspalîdzîbas pasåkumiem katru gadu samazinås.Patreizéjå valsts ekonomiskajå situåcijå (darba al-gu un pensiju lielums, bezdarba lîmenis, situåcijaar nodok¬u iekaséßanu) nav pamata uzskatît, kasamazinås pieprasîjums péc paßvaldîbu sociålåspalîdzîbas pabalstiem. Arî izmaiñas lîdzek¬u sada-lîjumå daΩådiem sociålås palîdzîbas pakalpoju-miem, arvien vairåk lîdzek¬u lietojot pakalpojumusniegßanai, ietekmé paßvaldîbu ienåkumu samazi-nåßanos.

Salîdzinot izlietotos lîdzek¬us katram no pa-balstu veidiem / mér˚iem vairåku gadu garumå,redzams, ka pieaug pabalstiem îrei un komunåla-jiem maksåjumiem izlietoto lîdzek¬u daudzums.

8.3.tabula

Paßvaldîbu lîdzek¬u sadalîjums sociålås palîdzîbas pasåkumiem(ieskaitot rajonu budΩetus) (1997 - 1998)

Gads Kopå Pabalstiem Aprüpei måjås Aprüpei institücijås

tükst. % tükst. îpat- % tükst. îpat- % tükst. îpat- %Ls no Ls svars no Ls svars no Ls svars no

IKP soc. IKP % IKP % IKPpalî

dzîbaspaså-

kumos%

1997 22811,6 0,7 13533 59,3 0,4 709,2 3,1 0,02 8569,4 37,6 0,3

1998 24119,8 0,6 13693,5 56,8 0,4 825,7 3,4 0,02 9600,6 39,8 0,3

Datu avots. Valsts sociålås palîdzîbas fonds

8.4.tabula

Paßvaldîbu lîdzek¬u sadalîjums sociålås palîdzîbas pasåkumiem(pagastu un pilsétu budΩeti) (1996 - 1998)

Gads Kopå Pabalstiem Aprüpei måjås Aprüpei institücijås

tükst. Ls tükst. Ls % tükst. Ls % tükst. Ls %

1996 18453,7 14242,5 77,2 646,7 3,5 3564,5 19,3

1997 17728,4 13533 76,3 709,2 4,0 3486,2 19,7

1998 19087,1 13693,5 71,7 825,7 4,3 4567,9 23,9



88

samazinoties minéto pabalstu sañémußo personuskaitam. Tåtad - pabalstam îrei un komunålajiemmaksåjumiem pieß˚irtå pabalsta lielums vienaipersonai pieaudzis. Tas noråda, gan ka iedzîvotå-jiem pietrükst aizvien vairåk lîdzek¬u, lai paßuspékiem pilnîbå segtu maksåjumus, gan ka paß-valdîbas palielina pieß˚iramå pabalsta lielumu laisañéméju situåciju radikåli uzlabotu. Pieaug izde-vumu atlîdzinåßanai par medicîniskajiem pakal-pojumiem izlietoto lîdzek¬u daudzums un sañé-

méju skaits, kas liecina, ka arvien vairåk personuar zemiem ienåkumiem nespéj pilnîbå paßas sa-maksåt par visiem nepiecießamajiem medicînis-kajiem pakalpojumiem (galvenokårt zålém).

1998.gadå brîvpusdienåm skolås un bérnu-dårzos izlietoto lîdzek¬u daudzums un brîvpus-dienas sañémußo bérnu skaits ir mazåkais pédéjo3 gadu laikå. 1,5 reizes pieaudzis pabalstiem, kassaistîti ar bérna audzinåßanu un izglîtoßanu, izlie-toto lîdzek¬u daudzums un sañéméju skaits. Tas

% 100

10

40

80

20

60

1996 1997 1998

30

31

153

21

9

32

17

9

28

5

10

37

16

10

18

9 Ar bérna izglîtoßanu,audzinåßanu saistîtie

Påréjie

Medicîniskajiempakalpojumiem

Brîvpusdienas skolås,bérnudårzos

Èrei un komunålajiemmaksåjumiem

Trücîgo©imeñu

8.5.tabula

Paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pabalsti (1996 - 1998)

Pabalsta veids/mér˚is Izlietotie lîdzek¬i tükst. Ls Sañéméju skaits tükst.

1996 1997 1998 1996 1997 1998

1. Trücîgo ©imeñu sociålås palîdzîbas pabalsts 4291,5 1229,4 1197,8 156,9 106,9 70,5

2. Dzîvok¬a pabalsti - kopå 6199,3 5466,5 5849,7 184,1 243,5 192,9

t.sk -.komunålajiem maksåjumiem 4429,8 4463,5 5005,1 125 187,7 145,7

3. Pabalsti aprüpei 34,7 40,6 72,0 2,3 1,4 1,4

4. Pabalsti apbedîßanai 471,3 500,8 522,2 18,3 15,8 15,0

5. Pabalsti pårtikas iegådei (naudå un natürå) 436,5 457,6 - 49,6 77 -

6. ‰dinåßana bez maksas vai par da¬éju samaksu 2409,1 2675,7 2683,1 157,2 130,3 168,2

t.sk.- brîvpusdienas skolås vai bérnudårzos 2142,5 2342,3 2107,2 128 110,5 98,7

7. Pabalsti samaksai par medicîniskajiem pakalpojumiem 400,1 1148,1 1168,5 32,9 102,6 107,7

8. Citiem mér˚iem 0 2014,3 1811,2 0 192 125,2

t.sk. - ar bérna izglîtoßanu un audzinåßanu saistîtie - 645,3 993,4 - 46,6 70,7

Visu veidu paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pabalstiem kopå 14242,5 13533,0 13693,5 - - -


8.1.attéls

Paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pabalstu struktüra 1996 - 1998

89

noråda uz satraucoßu faktu, ka liela iedzîvotåjuda¬as ienåkumi nav pietiekoßi, lai nodroßinåtubérnus ar visu skolai nepiecießamo. Vienlaikus tasnoråda uz prioritåßu maiñu paßvaldîbå - dot ie-spéju bérnam iegüt izglîtîbu.

Samazinås trücîgo ©imeñu pabalsta sañémé-ju skaits un pabalstam izlietotie lîdzek¬i. Tam pariemeslu nav personu skaita samazinåßanås, ku-råm péc ienåkumu testéßanas bütu tiesîbas uz trü-cîgas personas pabalstu, bet paßvaldîbas vélmepabalstam atvélétos lîdzek¬us izlietot konkrétammér˚im.

Salîdzinot paßvaldîbu aktivitåti pabalstu pie-ß˚irßanå pie daΩådåm iedzîvotåju grupåm piede-roßåm personåm (©imeném), varam secinåt, ka,visaktîvåkie paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pa-balstu pieprasîtåji ir pensijas vecuma personas,kuråm nav apgådnieku, vai kuras dzîvo atseviß˚ino apgådniekiem. Pie ßîs grupas pieder visvairåkpaßvaldîbu pabalstu sañémußo. Salîdzinot ar ie-priekßéjiem gadiem pieaug paßvaldîbu atbalstsdaudzbérnu un nepilnajåm ©imeném. Minétåsgrupas ©imeném, tåpat kå ©imeném ar bérnu in-valîdu, pabalstus vairåkas paßvaldîbas pieß˚îru-ßas péc savas iniciatîvas, negaidot viñu pieprasî-jumus. Vairåkås paßvaldîbås tika veikts pétîjumsar mér˚i noskaidrot kådå veidå un cik lielå méråsañemtie pabalsti ietekmé pie daΩådåm iedzîvotå-ju grupåm piederoßo personu ståvokli. Pétîjumåkonstatéts, ka ienåkums uz 1 ©imenes locekli ©i-meném ar bérniem bija zemåks (kå pirms pa-balsta pieß˚irßanas, tå arî péc tås) nekå ©imenémar pensijas vecuma personåm vai invalîdu.

Valsts sociålo pabalstu novértéjums

1998. gada svarîgåkås aktivitåtes valsts sociå-lo pabalstu jomå saistîtas ar personu loka paplaßi-nåßanos, kuras ir tiesîgas sañemt atlîdzîbu par aiz-bildña pienåkumu pildîßanu. Otrs svarîgåkais po-litikas virziens ßajå jomå - uzsåkts darbs ar mér˚ioptimizét pabalstus Çernobi¬as AES avårijas sekulikvidåcijas dalîbniekiem.

Vecåkiem, kuri kopj bérnu - invalîdu, îpaßibérnu, kuram ir smaga invaliditåte, problému ra-da ßo bérnu aktîva integréßana sabiedrîbå. Pie-maksas pie ©imenes valsts pabalsta par bérnu- in-valîdu apméra regulåra paaugstinåßana atbilstoßipatériña cenu indeksa izmaiñåm palîdz risinåt mi-néto problému.

Bérna piedzimßanas pabalsta apmérs tiek re-gulåri pårskatîts atbilstoßi patériña cenu indeksaizmaiñåm, tådéjådi ßobrîd nodroßinot reålu at-balstu ©imenei, kurå piedzimis bérns.

Kå iepriekß minéts, fakts, ka tiesîbas uz atlî-dzîbu par aizbildña pienåkumu pildîßanu ßobrîdir praktiski visiem aizbildñiem, radîjis strauju topersonu skaita pieaugumu, kuri gribétu ñemtaizbildnîbå savus mazbérnus. No vienas puses -vecmåmiñas (retåk vectévi) juridiski noformé at-tiecîbas ar paßu bérniem, kuri bija atståjußi maz-bérnus vecvecåku aprüpei un nerüpéjås par vi-ñiem. No otras puses - ßåds finanséßanas mehå-nisms nerada paßvaldîbai ieinteresétîbu ne sniegtatbalstu ©imenei, kamér bérns vél ir ßajå ©imené,ne strådåt ar ©imeni, lai bütu iespéjams bérnu ta-jå atgriezt. Paßvaldîbai patreizéjå momentå liekasekonomiski izdevîgåk bérnu uzreiz nodot aizbil-dnîbå vai bérnu audzinåßanas iestådé, nekå no-

Ìimenes arbérniem

100000

20000

60000

80000

4000040541 41638

3318 3932

34021 32946

94089 92292

568 547

Paßv. soc. palîdzîbaspabalstus pieprasîjußi

Paßv. soc. palîdzîbaspabalstus sañémußi

Ìimenes arbérnu invalîdu

Invalîdi Pensijas vecumapersonas

Bezpajumt-nieki

8.2.attéls

Paßvaldîbu sociålås palîdzîbas pabalstus pieprasîjußo un pabalstu sañémußo skaitsno sociåli mazaizsargåto iedzîvotåju grupåm 1998. gadå


90

dot audΩu©imené un mé©inåt strådåt bérna vecå-kiem, lai bérns péc kåda laika atgrieztos ©imené.Tas saistîts ar nosacîjumu, ka bérna uzturéßanåsizdevumus audΩu©imené sedz paßvaldîba, un arprofesionålu sociålo darbinieku trükumu daudz-ås paßvaldîbås.

Ìimenes valsts pabalsts, kura mér˚is irsniegt regulåru atbalstu ©imeném, kuråm radu-ßies papildus izdevumi sakarå ar nepiecießamîbuaudzinåt bérnus, to sniedz minimåli. Pabalsta lie-lums ir atß˚irîgs bérniem, kuri dzimußi lîdz1999.gada 1.janvårim (8,5% no valdîbas noteiktåsminimålås méneßalgas par pirmo bérnu) un bér-niem, kuri dzimußi péc 1999.gada 1.janvåra (12%no valdîbas noteiktås minimålås méneßalgas parpirmo bérnu). Nåkoßajiem bérniem ßî atß˚irîbak¬üst vél lielåka. Minétais rada risku, ka ©imenesvalsts pabalsts tåm ©imeném, kurås bérni dzi-mußi lîdz 1999.gada 1. janvårim büs tikpat ne-efektîvs kå lîdz ßim.

1999.gadå paredzéts turpinåt darbu pie vie-nota - sociåli taisnîgåka pabalsta izstrådes Çerno-bi¬as AES avårijas seku likvidåcijas dalîbniekiemun pie valsts sociålo pabalstu ©imenei ar bérniemtålåkas attîstîbas koncepcijas ar mér˚i padarît ©i-meném ar bérniem paredzéto valsts pabalstusefektîvåkus.

Paßvaldîbu sociålo pabalstu novértéjums

Péc vairåku gadu ilga sociålås palîdzîbas pa-balstiem atvéléto paßvaldîbu budΩeta lîdzek¬u ap-joma samazinåjuma, 1998.gadå tas pieaudzis par160 tükst. Ls. Turpinås lîdzßinéjås tendences - pie-aug îrei un komunålajiem maksåjumiem paredzé-tå pabalsta, izdevumu kompensåcijai par medicî-niskajiem pakalpojumiem, ar bérnu izglîtoßanu unaudzinåßanu saistîto izdevumu segßanai paredzé-to pabalstu îpatsvars kopéjos izdevumos paßval-dîbu sociålås palîdzîbas pabalstiem.

Gandrîz visiem pabalstu veidiem samazinå-jies sañéméju skaits, bet pieaudzis gada laikå vie-nai personai pieß˚irtå pabalsta lielums. Minétaisliek domåt gan par stingråkiem vértéßanas kritéri-jiem no paßvaldîbas puses pabalstus pieß˚irot, ganpar to, ka pieß˚irtie pabalsti k¬uvußi efektîvåki.

Taçu vél joprojåm saglabåjas risks, ka sociålåspalîdzîbas pabalstus nesañem tießi tie iedzîvotåji,kuriem tas bütu visvairåk nepiecießams, un kapieß˚irtie pabalsti nav pietiekami, lai situåciju bü-tiski un uz ilgu laiku uzlabotu.

Minétå riska mazinåßanai pårstrådåjama paß-valdîbu sociålo pabalstu koncepcija, skaidri defi-néjot katra pabalsta mér˚a grupu, pabalsta mér-˚us un pieß˚irßanas nosacîjumus. Kå viens no ie-spéjamiem risinåjumiem, kurß dotu iespéju paß-valdîbåm no saviem budΩetiem nodroßinåt no-teikto pabalstu izmaksu un nepie¬autu, ka pa-balstu sañéméji ir finansiåli labåkå situåcijå, nekåalgotu darbu strådåjoßie, bütu pabalsta lielumaapré˚inam par izejas lielumu ñemt zinåmu pro-centos no vidéjiem ienåkumiem (vai izdevumiem)uz vienu personu valstî iepriekßéjå laika periodå.

8.2. SOCIÅLÅ APRËPE

Sociålå aprüpe ir aprüpes pakalpojumusniegßana personåm, kuråm ir objektîvas grütîbassevis aprüpéßanå. Sociålå aprüpe Latvijas kontek-stå ietver sevî aprüpi institücijås un institücijåmalternatîvas aprüpes formas - aprüpi måjås, bérnuaprüpi (aizbildnîba, audΩu ©imenes) un dienascentrus.

Institüciju raksturojums

Aprüpe institücijås Latvijai ir vésturiski tra-dicionåla aprüpes forma. Aprüpes institücija ir ie-ståde, kura ir personas dzîves vieta, un kurå tieknodroßinåta personas sociålå un medicîniskå ap-rüpe un/vai rehabilitåcija, bérniem - arî audzinå-ßana. Institüciju iemîtnieki ir nodroßinåti ar dzîveinepiecießamo un veselîbas ståvoklim atbilstoßiemsadzîves apståk¬iem. Pieaugußo personu aprüpesinstitücijås var tikt uzñemtas personas, kuråm ve-cuma vai cita iemesla dé¬ apgrütinåta spéja paßåmsevi aprüpét un kuras izsaka véléßanos tikt aprü-pétiem institücijå.

Atkarîbå no aprüpéjamo personu piederîbastai vai citai iedzîvotåju grupai, aprüpes institücijastiek finansétas no valsts vai paßvaldîbas budΩe-tiem.

Veco ¬auΩu un personu ar fiziska raksturatraucéjumiem aprüpes institücijas tiek finansétasno paßvaldîbu budΩeta. Tådu uz 1999.gada. 1.jan-våri bija 58 (4093 iemîtnieki). Personu ar garîgarakstura traucéjumiem un specializétås sociålåsaprüpes institücijas tiek finansétas no valsts bu-dΩeta. Uz 1999.gada. 1.janvåri Latvijå bija 26 aprü-pes institücijas personåm ar garîga rakstura trau-céjumiem, kurås mita 3924 personas un 3 speciali-zétie sociålås aprüpes centri (331 persona).

91

Arî bérnu sociålås aprüpes institücijas tiek fi-nansétas no daΩådiem budΩetiem: 6 bérnu- båreñuaprüpes centri (797 bérni) un 3 specializétie bérnusociålås aprüpes centri bérniem- invalîdiem no 4gadu vecuma (456 bérni) tiek finanséti no valstsbudΩeta. No paßvaldîbu budΩeta tiek finanséti 56bérnu nami - patversmes bérniem no 2 lîdz 18 ga-du vecumam, kuros uz 1999.gada. 1.janvåri dzîvo-ja 2439 bérni.

1998.gada. 1.janvårî ståjås spékå 1997.gadadecembrî pieñemtie Ministru kabineta noteikumiNr 448 "Par paßvaldîbu savstarpéjiem noré˚i-niem", kuri uzliek par pienåkumu paßvaldîbai, ku-ras iedzîvotåji izmanto citas paßvaldîbas uzturétusociålås aprüpes institüciju, maksåt ßîs personasfaktiskos uzturéßanas izdevumus institücijå. Tasliek mazajåm paßvaldîbåm domåt par létåku aprü-pes formu mekléßanu.

Institücijåm alternatîvas aprüpes formas

Institücijåm alternatîvås aprüpes formas Lat-vijå aizsåktas samérå nesen un ir daudzveidîgas: • aprüpe måjås;• aizbildnîba; • audΩu©imenes;• adopcija;• dienas centri.

Institücijåm alternatîvas aprüpes formas ¬aujpieaugußam cilvékam uzturéties sev pierastajå vi-dé. Bérniem tås ¬auj nodroßinåt audzinåßanu ©i-mené.

Alternatîvo aprüpes formu ievießana un or-ganizéßana visåm iedzîvotåju grupåm ir paßvaldî-bu kompetencé un lielåkå da¬a no tåm tiek finan-séta no paßvaldîbu budΩeta. Valsts ar saviem bu-dΩeta lîdzek¬iem piedalås tikai atseviß˚u aprüpesformu finanséßanå, pieméram dienas centri perso-nåm ar garîga rakstura traucéjumiem, aizbildnîba.

Aprüpe måjås nodroßina cilvéku, kuru spéjaspaßiem sevi aprüpét ir ierobeΩotas, palikßanu sa-vås måjås un ierastajå reΩîmå. Praksé paßvaldîbasaprüpi måjås nodroßina pieaugußajiem invalîdiemun vecajiem ¬audîm. Ìimenes ar bérnu - invalîdußo aprüpes veidu gandrîz nemaz neizmanto.

Saskañå ar Civillikumu aizbildnîba tiek dibi-nåta båreñiem un bez vecåku gådîbas palikußiembérniem, lîdz bérna pilngadîbai. Aizbildnis aizståjbérna îstos vecåkus un viñam ir tådi paßi pienåku-mi, tiesîbas un atbildîba. Aizbildñiem no valstsbudΩeta tiek maksåta atlîdzîba par aizbildña pie-

nåkumu pildîßanu un pabalsts aizbildnîbå esoßåbérna uzturéßanai.

Viens no jaunåkajiem institücijåm alternatî-vajiem aprüpes veidiem ir bérna aprüpe audΩu©i-mené. AudΩu©imene ir îpaßi apmåcîta ©imene, ku-rai båriñtiesa pieß˚îrusi audΩu©imenes statusu, unkura ir gatava sniegt bérnam atbalstu uz salîdzi-noßi neilgu laiku (no daΩåm nedé¬åm lîdz 1 ga-dam) gadîjumos, kad ir cerîba bérnu atgriezt ©i-mené vai atrast tam aizbildni. AudΩu©imené bér-nu var ievietot arî gadîjumos, ja vecåku vara navpårtraukta (pieméram, måtes ilgstoßas slimîbasgadîjumå). Atlîdzîba par audΩu©imenes pienåku-mu pildîßanu ßîm ©imeném ir 38 lati ménesî untiek izmaksåta no valsts budΩeta. Savukårt visusbérna uzturéßanas izdevumus audΩu©imené sedzno paßvaldîbas budΩeta. Latvijå 1998. gada laikåaudΩu©imenes statusu ieguvußas 20 ©imenes, unpirmajås no tåm jau ievietoti bérni.

1998. gada vasarå pieñemtais "Bérnu tiesîbuaizsardzîbas likums" pauΩ noståju, ka paßvaldî-båm maksimåli jåcenßas palîdzét ©imenei, kamérbérns vél ir ßajå ©imené. Minétais likums paredzatbalsta ©imeñu un uzticîbas personu darbîbas uz-såkßanu ar mér˚i profilaktiski un neformåli palî-dzét ©imeném ar problémåm, kamér bérni navpårvietoti citå aprüpé. Uzticîbas persona ir perso-na, kura sniedz atbalstu bérnam, kuram ir problé-mas, lai tas spétu veidot kontaktus ar ©imeni unvienaudΩiem. Patlaban tiek izstrådåti tiesîbu akti,kas regulétu ar atbalsta ©imeném un uzticîbas per-sonåm saistîtos jautåjumus.

Adopcija ir tiesisks akts, ar kuru persona pie-ñem citas personas bérnu par savu. Adopcija radatådas pat personiskås un mantiskås attiecîbas unpienåkumus kå radniecîba péc izcelßanås. Latvijå1997.gadå adoptéti 393 bérni no tiem uz årvalstîm192. Savukårt 1998. gadå atceltas 6 adopcijas.Adopcija atce¬ama vai nu péc adoptétåja un adop-téjamå savstarpéjas vienoßanås, vai tiesas ce¬å jatas ir bérna interesés vai adopcijas proceså bijußiprocesuåli pårkåpumi. Pamatå bérni tiek adoptétino bérnu sociålås aprüpes iestådém.

Dienas centrs ir institücija, kas nodroßina ap-rüpi, prasmju attîstîbu, izglîtoßanu, brîvå laika pa-vadîßanu un integråciju sabiedrîbå daΩådåm mér˚agrupåm (gados vecie cilvéki, personas ar garîgarakstura traucéjumiem u.c.) un ¬auj atslogot nodar-binåtås personas no kopßanas pienåkumiem. Laipaaugstinåtu paßvaldîbu un nevalstisko organizå-


92

ciju ieinteresétîbu veidot dienas centrus personåmar garîga rakstura traucéjumiem, valsts izstrådåju-si un kopß 1996.gada realizé savu atbalsta pro-grammu ßiem pasåkumiem. Tå paredz valsts fi-nansiålu lîdzdalîbu ßådu dienas centru uzturéßanåpirmos çetrus to darbîbas gadus - no 80% pirmajågadå lîdz 20% ceturtajå. Såkot ar piekto darbîbasgadu dienas centru pilnîbå uztur paßvaldîba.

Institüciju analîze

No valsts budΩeta finanséto sociålås aprüpesinstitüciju skaits gan pieaugußåm personåm, ganbérniem jau vairåkus gadus saglabåjas nemainîgs,paßvaldîbu veco ¬auΩu aprüpes institüciju skaits1998.gada laikå samazinåjies par 4, bet paßvaldîbubérnu namu - patversmju skaits turpina palielinå-ties arî 1998.gadå.

Péc paßvaldîbu savstarpéjo noré˚inu ievießa-nas situåcija mainîjås par labu létåkajiem maza-jiem pagastu veco ¬auΩu pansionåtiem, kuru skaitsturpina palielinåties. 1998. gada laikå, péc paßval-dîbu ziñåm, izveidotas 5 jaunas sociålås aprüpesinstitücijas vecajiem ¬audîm. Turpretî padomju ga-dos büvéto lielo pansionåtu iemîtnieku skaits sa-rük, bet uzturéßanas izdevumus jütami samazinåtnav iespéjams.

Pretéja tendence vérojama paßvaldîbu bérnunamos, patversmés. Turpina strauji pieaugt bér-nu namu - patversmju un tajos dzîvojoßo bérnuskaits. No 2439 bérniem ßajås institücijås tikai115, jeb 4% ir båreñi (1998.gada dati). 70,9% bér-nu atraßanås iemesls bérnu namå-patversmé bijavecåkiem pårtraukta vai atñemta vecåku vara,1,3% bérnu bija pamesti. 1998.gadå no bérnu na-

8.6.tabula

Sociålås aprüpes pakalpojumi institücijås (1995 - 1998)

Mér˚a grupa Gads Institüciju Vietu Iemîtnieku 1 personas skaits skaits skaits uzturéßanås

izmaksasLs/ménesî

Vecie ¬audis un personas ar speciålåm vajadzîbåm 1995 48 5270 4722 109,0

1996 56 4670 4424 128,0

1997 65 4871 4668 106,0

1998 61 4651 4424 109,2

Personas ar garîga rakstura traucéjumiem 1995 24 3529 3325 92,9

1996 25 3757 3739 110,8

1997 25 3943 3961 118,6

1998 26 3924 3924 123,6

Bérni- invalîdi no 4 gadu vecuma 1995 3 434 446 95,5

1996 3 436 437 150,5

1997 3 479 448 149,4

1998 3 484 456 183,9

Bérni lîdz 2 gadu vecumam un bérni–invalîdi 1995 6 850 791 166,0

1996 6 850 771 173,0

1997 6 850 760 181,0

1998 6 865 797 193,2

Bérni 2 - 18 gadu vecumå 1995 38 1756 1618 132,0

1996 43 2079 1989 117,0

1997 53 2258 2184 136,0

1998 56 2471 2439 140,5

Datu avots: Valsts sociålås palîdzîbas fonds

93

miem-patversmém izståjås 635 bérni, no tiem 227atgriezußies pie vecåkiem.

Ieviestais paßvaldîbu savstarpéjo noré˚inuprincips nav ietekméjis paßvaldîbu bérnu-namupatversmju skaitu un bérnu skaitu tajå.

Nesamazinås arî bérnu båreñu aprüpes cen-tros dzîvojoßo bérnu skaits. No 797 bérnu båreñuaprüpes centros 1998. gadå dzîvojußajiem bérniemtikai 2 bija båreñi. Bérnu slimîbas dé¬ tajos dzîvoja32,5 % bérnu, bet 32,6% bérnu - tådé¬, ka to vecå-kiem pårtraukta vai atñemta vecåku vara, 11,8%bérnu bija pamesti. No 521 bérna, kurß 1998. gadåizståjås no bérnu båreñu aprüpes centriem, 173(34%) atgriezås pie vecåkiem.

Vienas personas uzturéßanås izmaksas kat-ru gadu pieaug visås institüciju grupås. Perso-nas uzturéßanås izmaksu pieaugums saistîts arpatériña cenu indeksa izmaiñåm. Visaugståkåsvienas personas uzturéßanås izmaksas ir bérnubåreñu aprüpes centros un specializétajos bérnusociålås aprüpes centros, kuru iemîtniekiem ne-piecießama îpaßa, no pieaugußajiem atß˚irîgapårtika un éßanas reΩîms, higiénas pasåkumi,îpaßa aprüpe.


Uz 1999.gada 1.janvåri Latvijå ir 5176 aizbil-dñi, no kuriem 2512 nav ne aizbilstamå taisnås lî-nijas radinieki, ne brå¬i/måsas. Aizbildnîbå esoßobérnu skaits uz 1999.gada 1.janvåri ir 6938, kas irpar nepilniem 800 vairåk, nekå uz 1998.gada 1.jan-våri. 1998.gada laikå aizbildnîbå nodoti 1700 bérni

(1998.gadå - 1398 bérni) un par aizbildñiem iecel-tas 1358 personas (1998.gadå - 1107 personas).

Ar katru gadu palielinoties aizbildñu skaitamun aizbildnîbå esoßo bérnu skaitam, îpaßi straujßiecelto aizbildñu skaita kåpums novérojams1998.gada 4.ceturksnî. Íajå periodå mazåk nekå ie-priekßéjos bijis gadîjumu, kad vienam aizbildnimaizbildnîbå nodots vairåk nekå 1 bérns. Tas saistîtsar 1998.gada otrajå pusé pieñemtajiem grozîju-miem likumå "Par sociålo palîdzîbu", kuri pare-dzéja tiesîbas uz atlîdzîbas sañemßanu par aizbil-dña pienåkumu pildîßanu arî aizbilstamo taisnåslînijas radiniekiem, tådéjådi izraisot pédéjo ieinte-resétîbu juridiski noformét aizbildnîbu.

8.8.tabulas dati råda, ka katru gadu samazi-nås to paßvaldîbu skaits, kuras organizé aprüpimåjås un personu skaits, kuras sañem paßvaldîbuorganizéto aprüpi. Tajå pat laikå (8.4.tabula) palie-linås aprüpei måjås atvélétie paßvaldîbu budΩetalîdzek¬i. Minétais liecina, ka paßvaldîbas, kurasnav atteikußås no aprüpes måjås organizéßanas,tai pievérß arvien lielåku uzmanîbu.

1998.gadå ar valsts budΩeta lîdzdalîbu tikafinanséta 6 dienas centru darbîba (3 no tiem - Rî-gå) personåm ar garîga rakstura traucéjumiem,kuros var uzturéties kopå 155 personas. Minéta-jam mér˚im 1998.gadå izlietots 526,7 tükst. Ls.

Institüciju novértéjums

1998.gadå såkås paßvaldîbu veco ¬auΩusociålås aprüpes institüciju skaita un to iemîtniekuskaita samazinåßanås, tajå pat laikå pieaugot ma-

8.7.tabula

Aizbildñu un aizbildnîbå esoßo bérnu skaita izmaiñas (1997 - 1998)

1997 1998

3.cet. 4.cet. Gadå 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. Gadå

Aizbildnîbå esoßo bérnu skaits 6067 6286 6177 6668 6788 6963 7048 6938

no tiem – sañem pabalstu uzturéßanai 4526 4916 4713 4838 5042 5096 5209 5031

Aizbildñu skaits 4471 4649 4586 4819 5018 5074 5343 5176

no tiem – sañem atlîdzîbu 2124 2357 2237 2375 2431 2547 2653 2512

Iecelto aizbildñu skaits 295 324 1107 292 313 332 421 1358

Aizbildnîbå nodoto bérnu skaits 379 409 1398 378 429 419 474 1700

Atcelto aizbildñu skaits, kam beigusies aizbildnîba 172 179 622 194 167 184 202 747

Bérnu skaits, kam beigusies aizbildnîba 225 216 784 252 223 260 255 990

Datu avots: Valsts sociålås palîdzîbas fonds


94

zo pansionåtu îpatsvaram. 1998.gadå no jauna no-dibinåti 5 no pagastu un rajona pilsétu budΩeta fi-nanséti veco ¬auΩu pansionåti. Turpina ievérojamipalielinåties bérnu namu patversmju skaits unbérnu skaits tajås.

1998.gadå izstrådåtas minimålås prasîbas so-ciålo pakalpojumu sniedzéjiem. To ievießana ¬åvu-si uzsåkt vienotas izpratnes veidoßanu par pakal-pojumu saturu un sniedzamo pakalpojumu lîme-ña tuvinåßanu daΩådos valsts rajonos esoßajås so-ciålås aprüpes institücijås.

Situåcijå, kad padomju gados büvéto lielopansionåtu iemîtnieku skaits sarük, bet uzturéßa-nas izdevumus jütami samazinåt nav iespéjams, 1iemîtnieka uzturéßanas izmaksas pieaug. Tas, sa-vukårt, lielo pansionåtu padara vél nepievilcîgåkucitåm paßvaldîbåm un grütåk uzturamu savai paß-valdîbai. Taçu lielås veco ¬auΩu aprüpes institüci-jas, kuras savas dårdzîbas dé¬ ir nepievilcîgas varnodroßinåt minimålajås prasîbås sociålås aprüpesinstitücijåm noteikto optimålo vienå istabå dzîvo-joßo iemîtnieku skaitu - 1 vai 2. Turpretî no valstsbudΩeta finanséto sociålås aprüpes institüciju pro-bléma ir pårapdzîvotîba.

Kaut arî paßvaldîbu savstarpéjo noré˚inuprincips ir spékå arî attiecîbå uz bérnu sociålås ap-rüpes iestådém, nesamazinås ne to skaits, ne bér-nu skaits tajås, kas liecina, ka vairums paßvaldîbubérna ievietoßanu institücijå vél joprojåm uzskatapar vienkårßåko risinåjumu. No ßådas aprüpesformas izrietoßås sekas - bérns attålinås no ©ime-nes, viñam trükst pamata sekmîgai socializåcijai.

Sociålås aprüpes jomas tålåkås attîstîbasplåns paredz aprüpes pakalpojumu "pamatmasas"pårvietoßanu tuvåko gadu laikå uz institücijåm al-ternatîvåm, katras personas vajadzîbåm pieméro-

tåm, aprüpes formåm, vienlaikus izstrådåjot stra-té©iju sociålås aprüpes institüciju tålåkai darbîbaijaunajos apståk¬os.


1998.gadå turpinåjås iepriekßéjo gadu ten-dence - palielinåjås aizbildnîbå esoßo bérnuskaits. Aizvien lielåkam skaitam båreñu un bezvecåku gådîbas palikußo bérnu ir iespéja augt ©i-meniskå vidé. Notiek aktivitåtes jaunu uz bér-niem vérstu institücijåm alternatîvu aprüpes for-mu iedzîvinåßanai.

Institücijåm alternatîvu aprüpes formu or-ganizéßana un finanséßana gandrîz visåm iedzî-votåju grupåm ir paßvaldîbas kompetence. TasbieΩi vien ir pamats paßvaldîbu neieinteresétîbaidaΩådot ßådas aprüpes formas un centieniem iz-mantot sociålås aprüpes institucionålås formas,kurås aprüpi finansé no valsts budΩeta. Lîdz arto lénåk attîstås institücijåm alternatîvu aprüpesformu piedåvåjums tådåm iedzîvotåju grupåmkå personas ar garîga rakstura traucéjumiem,personas ar speciålåm vajadzîbåm. Izñémums irbåreñi un bez vecåku gådîbas palikußie bérni,kuri nodoti aizbildnîbå. Íî iedzîvotåju grupa sa-ñem valsts pabalstus, bet bérna uzturéßana insti-tücijå péc 2 gadu vecuma jåfinansé no paßvaldî-bas budΩeta.

AudΩu©imeñu darbîbas finanséßanas dalîtaismehånisms, kå arî nepiecießamîba sociålajam dar-biniekam strådåt ar ©imeni, lai bérnu varétu tajåatgriezt, neveicina paßvaldîbu plaßu ieinteresétîbußîs aprüpes formas izmantoßanå. Situåcija varétuuzlaboties teritoriålås reformas gaitå mazajåmpaßvaldîbåm apvienojoties, k¬üstot finansiåli spé-cîgåkåm un pieñemot darbå kvalificétus sociålos

8.8.tabula

Aprüpe måjås (1996 - 1998)

1996 1997 1998

Organizéti aprüpes Paßvaldîbu skaits 372 365 340

pakalpojumi Aprüpéjamo personu skaits (tükst.) 7190 7158 6653

Vidéjå samaksa par 1 aprüpéjamo Ls/ménesî 7 8 8

Izmaksåti pabalsti Paßvaldîbu skaits 212 41 -

aprüpei Pabalstu sañémußo personu skaits 2284 1446 1429

Vidéjais pabalsta lielums 1 personai 15,2 28,1 38,9Ls/gadå


95

darbiniekus. Strauja jaunu "Bérnu tiesîbu aizsa-rdzîbas likumå" paredzéto uz bérniem vérstu ap-rüpes formu, radîßana laikå, kamér nav ieviestasun nostiprinåtas pirms tam izveidotås, no vienaspuses rada risku resursu sadrumstalotîbai ßajå jo-må, kå rezultåtå varétu nebüt dzîvotspéjîga nevie-na no ieviestajåm formåm. No otras puses- lielaaprüpes formu daudzveidîba varétu radît apståk-¬us, lai tålåk attîstîtos daΩas, müsu sabiedrîbai vis-pieñemamåkås bérnu årpusinstitucionålås aprü-pes un darba ar ©imeni formas.

8.3. SOCIÅLÅ REHABILITÅCIJA

Sociålå rehabilitåcija ir pasåkumu komplekss,kas vérsts uz personas sociålås funkcionéßanasspéju atjaunoßanu un/vai uzlaboßanu, sociålå sta-tusa atgüßanu, integråciju sabiedrîbå un ietver fi-zisko, intelektuålo, psiholo©isko un profesionålospéju atjaunoßanu.

APRAKSTS

Krîzes situåcijå, kuru var büt izraisîjußi daΩå-di psiholo©iski trauméjoßi notikumi, cilvéki bieΩivien nav spéjîgi paßi atrisinåt radußås problémas.Krîzes centrs ir institücija, kas nodroßina palîdzî-bu krîzes situåcijå nonåkußai personai, lai veicinå-tu personas psiholo©iskås un sociålås stabilitåtesatgüßanu. KrîΩu centru veidoßana ir paßvaldîbukompetence. Kopß 1997.gada atseviß˚ås paßvaldî-bås darbojas krîzes centri, un to darbîbas joma ar-vien paplaßinås. 1998.gada novembrî ar PHARECONSENSUS programmas atbalstu uzsåkta krî-zes centra projekta Rîgå praktiska realizåcija. Pro-jekta pozitîvå pieredze tiks izplatîta viså valstî, tå-déjådi rosinot påréjås paßvaldîbas aktîvåk veidotßåda tipa institücijas.

Valsts no sava budΩeta nodroßina naudas unmantiskos pabalstus konkrétiem mér˚iem, laisniegtu individuålu palîdzîbu un pakalpojumusdarbspéjas un veselîbas atjaunoßanai. Tie ietver se-vî valsts budΩeta izdevumus tehnisko palîglîdzek-¬u raΩoßanai, piegådei, nomai un sadalei, valsts at-balstu specializétå autotransporta iegådei, valstsbudΩeta izdevumus invalîdu sociålajai un profe-sionålajai rehabilitåcijai, sanatoriju uzturzîmju ie-gådei, rehabilitåcijas pasåkumiem invalîdiem unkredîtprocentu segßanai invalîdu måjok¬a pielågo-ßanai. Novérst funkcionålo mazspéju un radîtpriekßnoteikumus pilnvértîgai eksistencei un fun-

kcionéßanai parastajos ikdienas apståk¬os perso-nåm ar fiziska rakstura traucéjumiem ¬auj tehnis-ko palîglîdzek¬u lietoßana. Kopß 1997.gada par tie-sîbåm sañemt valsts pasütîjumu tehnisko palîglî-dzek¬u raΩoßanai un piegådei tiek rîkots konkurss.Radusies konkurence ßajå jomå palielinåjusi pie-dåvåto tehnisko palîglîdzek¬u daudzveidîbu unizvéles iespéjas klientam. Latvijas palîglîdzek¬utirgü ienåk labåkas kvalitåtes izstrådåjumi.

Personu ar kustîbu traucéjumiem integråcijuapkårtéjås dzîves norisés atvieglo arî valsts at-balsts invalîdiem pielågota vieglå automobi¬a ie-gådé. 1998.gadå ßim mér˚im atvéléti 10 tükst. Ls,kas ¬åvis apmierinåt 20 personu pieprasîjumus pécspeciålå autotransporta.

Invalîdi

Pédéjå laikå liela uzmanîba tiek veltîta jautå-jumiem, kuri saistîti ar invalîdu integråciju sabied-rîbå. 1998.gadå izstrådåta un 1998.gada 30.jünijåakceptéta Ministru kabinetå koncepcija ''Vienådasiespéjas visiem''. Koncepcijas mér˚is ir iezîmét pa-matnostådnes, lai radîtu vienlîdzîgas iespéjas vi-siem sabiedrîbas locek¬iem ieñemt normålu to ve-cumam, dzimumam, sociålajiem un kultüras fak-toriem atbilstoßu ståvokli sabiedrîbå. Ikvienam irnepiecießams respektét citu sabiedrîbas locek¬uvajadzîbas un ir tiesîbas, lai tiktu respektétas viñavajadzîbas.

Koncepcijas praktiskå puse ir noteikt nepie-cießamos so¬us un pasåkumus, lai novérstu trau-céjoßos faktorus un îstenotu mér˚i - radît sabiedrî-bu ar vienådåm iespéjåm visiem, tai skaitå arî in-valîdiem. Koncepcija ir izstrådåta laika periodamlîdz 2010.gadam

No 1999.gada 1.janvåra ståjas spékå Labklåjî-bas ministrijas 1998.gada rîkojums nr.164, kurßreglamenté kårtîbu, kådå nosaka medicîniskås in-dikåcijas speciåli pielågota vieglå automobi¬a ie-gådei un pabalsta sañemßanai transporta izdevu-mu segßanai invalîdiem ar apgrütinåtu pårvieto-ßanos un apstiprina jaunu indikåciju sarakstu. Mi-nétais pasåkums saßaurina personu loku, kurasvar pretendét uz invalîdiem pielågotu vieglo auto-mobili lîdz invalîdiem, kuriem nepiecießamas îpa-ßi funkcionåli pielågotas automaßînas.

1998.gadå profesionålås rehabilitåcijas iestå-dés - Arodapmåcîbas un rehabilitåcijas centråAlüksnes rajona Alsvi˚os un Republikåniskajå re-habilitåcijas centrå Jürmalå - izglîtîbu ieguvußi 282


96

audzékñi, tådéjådi nodroßinot integråcijas iespéjasinvalîdiem un personåm ar prognozéjamu invali-ditåti, dodot iespéju apgüt müsdienîgas, darba tir-gü pieprasîtas profesijas un sniedzot psiholo©iskoun sociålo rehabilitåciju.

Vardarbîbå cietußi bérni

Latvijå, tåpat kå citås valstîs, vardarbîba(gan fiziska, gan seksuåla, gan emocionåla) pretbérniem ir aktuåla probléma. Såkot ar 1997.gadutiek veidota sistéma vardarbîbå cietußo bérnu so-ciålajai un medicîniskajai atvese¬oßanai. Procesasåkums bija sabiedrîbas un profesionå¬u informé-ßana un izglîtoßana. Tås mér˚is - iemåcît cilvékuspéc daΩådåm pazîmém atpazît bérnu, kurß cietisno vardarbîbas un izmainît sabiedrîbas, profesio-nå¬u un ©imenes attieksmi pret ßådu bérnu (unvispår jebkuru bérnu), uzklausot bérna viedokli,iemåcoties noticét situåcijås, kad bérns ståsta parpret viñu vérsto vardarbîbu.

Lai palîdzétu no vardarbîbas cietußajam bér-nam atgüt fizisko, psihisko veselîbu un integré-ties sabiedrîbå, nepiecießama viña sociåla un me-dicîniska rehabilitåcija. 1998.gadå veidojås pozi-tîva sadarbîbas prakse, daΩåm nevalstiskajåm or-ganizåcijåm sniedzot rehabilitåcijas pakalpojumusßiem bérniem gan stacionårå, gan ambulatori, unpaßvaldîbåm pérkot no NVO to pakalpojumus.Arî valsts no vardarbîbas cietußo bérnu rehabilitå-ciju uzskata par vienu no savåm prioritåtém. Så-kot ar 1997.gadu vairåkiem ßîs grupas bérniem ie-spéjams par valsts budΩeta lîdzek¬iem sañemt re-habilitåciju stacionåri. Patlaban tiek izstrådåts tie-sîbu akta projekts, kurß regulétu daΩådu institüci-ju darbîbas, nonåkot saskaré ar no vardarbîbas cie-tußu bérnu, ßådam bérnam sniedzamos pakalpo-jumus un to finanséßanas nosacîjumus.

Pensijas vecuma personas

1997.gadå projekta veidå tika uzsåkts pro-jekts jaunas sociålås rehabilitåcijas formas pensijasvecuma personåm - paßpalîdzîbas grupu attîstî-bai. Projekta rezultåtå Olainé tika apmåcîti pirmiepaßpalîdzîbas grupu vadîtåji, kuri varés uzsåktpaßpalîdzîbas grupu pensijas vecuma personåmveidoßanu savås paßvaldîbås. Paßpalîdzîbas gru-pas darbîbas mér˚is ir sniegt atbalstu krîzes situå-

cijå nonåkußam personåm no citåm tådå paßå si-tuåcijå esoßåm personåm, aktivizéjot ßîs personasmeklét un izmantot savus resursus un veicinot vi-ñu integråciju sabiedrîbå.

Riska grupu pårståvji

Sociålå riska grupu pårståvju - no ieslodzîju-ma vietåm atbrîvoto personu, alkoholi˚u, narko-månu un toksikomånu, sociålå rehabilitåcija ir garßun sareΩ©îts process. Paßvaldîbas, îpaßi mazås paß-valdîbas ar to ierobeΩotajiem budΩeta lîdzek¬iemun profesionålu sociålo darbinieku trükumu, cen-tås ßî uzdevuma risinåßanu atlikt uz vélåku laikuvai uzskatîja par nevajadzîgu. Tomér såkot ar1997.gadu vairåkas paßvaldîbas apvienojoties uzså-kußas rehabilitåcijas centru veidoßanu narkomå-niem un toksikomåniem, orientéjoties galvenokårtuz pusaudΩu un jaunießu rehabilitåciju, kå uz vis-mér˚tiecîgåko ierobeΩotajos finansiålajos apståk¬os.

1997.gadå vairåku republikas nozîmes pilsé-tu sociålås palîdzîbas dienestu vadîtåji piedalîju-ßies NOPUS (Zieme¬valstu izglîtîbas programmassociålo pakalpojumu attîstîbai) rîkotajå 3 seminå-ru ciklå par sociålo darbu ar riska grupåm, kuråîpaßi tika akcentéts darbs ar alkoholi˚iem. Kursuapmeklétåji uzsåkußi sociålo darbu ar riska gru-påm savås paßvaldîbås.

Lai pievérstu paßvaldîbu uzmanîbu ßai pro-blémai un parådîtu iespéjamos risinåjuma varian-tus 1998.gadå, tika izstrådåts metodisks materiåls- "Ieteikumi paßvaldîbåm darbam ar personåm,kuras nonåkußas alkohola un narkotisko vielu at-karîbå". Ieteikumi sniedz teorétisku informåcijusociålås palîdzîbas dienestu darbiniekiem zinåßa-nu paplaßinåßanai par klientiem ar atkarîbas pro-blémåm un praktiskus ieteikumus darba organi-zéßanai ar ßådiem klientiem.

ANALÈZE

1998.gadå tehnisko palîglîdzek¬u raΩoßanaiun piegådei izlietots 898,5 tükst. Ls ( jeb 0,02%IKP) valsts budΩeta lîdzek¬u. 1998.gada laikå izga-tavotas 2208 visa veida protézes1, 4304 visa veidaortozes2, izgatavoti un pielågoti 8384 ortopédiskieapavi, piegådåtas 1379 personiskås pårvietoßanåspalîgierîces3. 1998. gadå nodroßinåta 1420 palîgie-rîçu un rehabilitåcijas lîdzek¬u iznomåßana. Kaut

1 Protéze – konkrétai personai atbilstoßi medicîniskajåm indikåcijåm izgatavots izstrådåjums, kas funkcioné, mehåniski vai kos-métiski kompensé anatomisko defektu.2 Ortoze – no mîksta vai cieta materiåla izgatavots izstrådåjums, kas nostiprina vienu vai vairåkas ˚ermeña da¬as nekustîgå pozî-cijå vai atbilstoßi attiecîgo izstrådåjumu konstrukcjai – kustîgå pozîcijå, vai veic mîksto audu fiksåciju un kompresiju3 Personiskås pårvietoßanas palîgierîces – rüpnieciski izstrådåjumi, kas pilnîgi, vai da¬éji kompensé personas zaudéto kustîbas unstabilitåtes funkciju

97

arî pagaidåm vienîgais nomas punkts darbojasRîgå, tå pakalpojumus izmanto arî påréjo Latvijasrajonu iedzîvotåji, kuriem îslaicîgi nepiecießamitehniskie palîglîdzek¬i.

Péc Sociålås palîdzîbas fonda datiem 1998.ga-då sociålås rehabilitåcijas pakalpojumus sañémußi5212 nestrådåjoßie pensionåri, invalîdi ÇAES avå-rijas seku likvidåcijas dalîbnieki un invalîdi, repre-sétas personas, sañemot uzturzîmes sanatorijås unveselîbas centros, tomér sniegtais pakalpojumaapjoms pieprasîjumu apmierinåjis tikai par 76%.Tas ir saistîts ar lîdzek¬u nepietiekamîbu ßai valstsbudΩeta programmai.

Invalîdi

8.9.tabulas dati råda, ka pédéjo triju gadu lai-kå samazinoties invalîdu kopéjam skaitam vien-laikus pieaug strådåjoßo invalîdu skaits. 1998.ga-då såcis pieaugt invalîdu kopß bérnîbas skaits. Íîsiedzîvotåju grupas pårståvji ir vieni no valsts so-ciålå nodroßinåjuma pabalstu sañéméjiem un ßopersonu skaita palielinåßanås ir ietekméjusi arîvalsts sociålå nodroßinåjuma pabalsta sañéméjuskaitu (8.2.tabula).

No 8.10.tabulas datiem redzams, ka 1998.ga-da laikå atkal pieaudzis par invalîdiem atzîto per-

sonu skaits, saglabåjot iepriekßéjo invaliditåtesgrupu struktüru - procentuåli visvairåk personuatzîtas par II grupas invalîdiem. VDEÅK dati rå-da, ka pieaug gadîjumu skaits, kad pirmreizéjå in-validitåte tiek noteikta arodslimîbu dé¬: 1998.gadå83 slimniekiem, 1997.gadå- 53, 1996.gadå- 51. Mi-nétå parådîba saistîta ar obligåtås veselîbas pår-baudes ievießanu visiem darba ñéméjiem, kuriemir saskare ar veselîbai kaitîgiem faktoriem 1998.ga-da såkumå.

Invalîdiem pielågotå vieglå automobi¬a iegå-dei personåm ar kustîbu traucéjumiem valsts bu-dΩetå atvélétå summa 10 tükst. Ls ir nemainîga vai-råkus gadus. Atbalsta lielums vienas maßînas iegå-dei - 500 Ls arî palicis nemainîgs visus ßos gadus.

NOV‰RT‰JUMS

Invalîdi

1998.gadå såkås koncepcijas "Vienådas iespé-jas visiem" realizåcija. Tås ietvaros tika realizétipasåkumi un izstrådåti tiesîbu akti ar mér˚i veici-nåt invalîdu integråcijas iespéjas sabiedrîbå.

Lai nodroßinåtu koncepcijas sekmîgu realizå-ciju, nepiecießama saskañota politika visås sabied-riskås dzîves jomås, tådé¬ koncepcijas îstenoßanasplåna realizåcijå ir iesaistîtas daΩådas ministrijas,

8.9.tabula

Invalîdu skaits (1996 - 1998)

1996. 1997. 1998.

Invalîdu skaits 126512 124588 123171

tai skaitå - invalîdi kopß bérnîbas skaits 7754 6348 7053

% no invalîdu kopéjå skaita 6,1 5,1 5,7

Strådåjoßo invalîdu skaits 10117 10897 11423

% no invalîdu kopéjå skaita 8,0 8,7 9,2

Datu avots: Valsts Sociålås apdroßinåßanas a©entüras dati

8.10.tabula

Gada laikå par invalîdiem k¬uvußo un invaliditåti zaudéjußo personu skaits(1996 - 1998)

1996 1997 1998

Gada laikå par invalîdiem atzîti 11441 9048 9871

Tai skaitå - ieguvußi:

I grupas invaliditåti 1149 1023 1091

II grupas invaliditåti 6789 5251 5593

III grupas invaliditåti 3503 2774 3187

Gada laikå pilnîgi rehabilitétie invalîdi 1459 1499 1197

Datu avots: VDEÅK gada darba analîze


98

kuras ir atbildîgas par katru konkréto jomu - Izglî-tîbas un zinåtnes ministrija, Vides aizsardzîbas unre©ionålås attîstîbas ministrija, Satiksmes ministri-ja, Kultüras ministrija, Ekonomikas ministrija,paßvaldîbas. Labklåjîbas ministrijå ir izveidota In-valîdu lietu nacionålå padome, kurå ir pårståvétasgan ministrijas, kuru kompetencé ir invalîdu jau-tåjumu risinåßana, gan lielåkås invalîdu sabiedris-kås organizåcijas.

Såkot ar 1998.gada 1.janvåri bija paredzéts fi-nansét kredîtu procentu segßanu invalîdiem måjok-¬a pielågoßanai, dodot iespéju invalîdiem, kuriemnepiecießami îpaßi pielågoti dzîvok¬i, ñemot kredîtubankå ßim mér˚im, sañemt lîdzek¬us, lai segtu kre-dîta procentus. 1998. gadå neviens no invalîdiemnav sañémis kredîtu måjok¬a pielågoßanai, jo navspéjis nodroßinåt banku prasîbu péc nepiecießamåslîdzek¬u vai nekuståmå îpaßuma garantijas.

Pieaugot invalîdiem îpaßi pielågoto automa-ßînu cenåm, bet nepalielinoties personu finansuuzkråjumiem, liela da¬a personu ar kustîbu trau-céjumiem spiesti ilgstoßi gaidît uz cenas ziñå pie-mérotu automaßînu. Tas savukårt izraisa nepiecie-ßamîbu paßvaldîbai centralizéti organizét tran-sporta pakalpojumus invalîdiem ar kustîbu trau-céjumiem savå teritorijå.

Savukårt, 1999.gadå tiks uzsåkts darbs pieprojektiem Valsts darbaspéju ekspertîzes årstu ko-misijas darba uzlaboßanai, kuru mér˚is ir optimi-zét invaliditåtes noteikßanas procesu. Sagaidå-mais rezultåts - iespéja precîzåk un åtråk konsta-tét invaliditåti.

Vardarbîbå cietußi bérni

Neskatoties uz faktu, ka Latvijas sabiedrîba at-zinusi vardarbîbas pret bérniem paståvéßanu un tåsseku posoßo ietekmi uz bérna fizisko un garîgo ve-selîbu, daΩådu sabiedrîbas locek¬u spéja identificétßådus bérnus un kvalificéti tiem palîdzét ir visai at-ß˚irîga. DaΩådu institüciju darbîba ßådos gadîju-mos vél joprojåm nav saskañota un galvenå inicia-tîva un iespéju mekléßana vardarbîbå cietußo bérnumedicîniskajai un sociålajai rehabilitåcijai paliek ©i-menes ziñå. Ío situåciju varétu izmainît, nosakotviennozîmîgu daΩådu institüciju sadarbîbas kårtî-bu, saskaroties ar vardarbîbas pret bérnu faktu.

Riska grupu pårståvji

No ieslodzîjuma vietåm atbrîvoto personu,alkoholi˚u, narkomånu un toksikomånu, sociålå

rehabilitåcija ir darbietilpîgs process, kas ne vien-mér nes rezultåtus. Minéto procesu sareΩ©î ne ti-kai apståklis, ka tam nepiecießami augsti kvalificé-ti darbinieki, kuri jånodroßina ar darba samaksu(ko ne visas paßvaldîbas var at¬auties). Lai rehabi-litåcija bütu sekmîga un neatgriezeniska, nepiecie-ßamas izmaiñas arî apkårtéjos cilvékos un ekono-miskajå situåcijå kopumå, kas ¬autu atrast algotudarbu, lai persona spétu uzturét sevi un ©imeni.


1998.gadå notikusi sociålås palîdzîbas politi-kas realizåcijas virzîba uz institücijåm alternatîvoaprüpes formu un rehabilitåcijas pakalpojumu tîk-la attîstîßanu un paplaßinåßanu, palielinot paßval-dîbu atbildîbas sféru pakalpojumu sniegßanå sa-viem iedzîvotåjiem. Savukårt, nozîmîgåkås aktivi-tåtes sociålås palîdzîbas sférå 1998.gadå bija saistî-tas ar pasåkumiem invalîdu integråcijas sabiedrî-bå veicinåßanai.

1) vispårîgi pasåkumi sistémas pilnîgoßanå• apstiprinåtas vienotas minimålås prasîbas so-

ciålo pakalpojumu sniedzéjiem, kas regla-menté sniedzamo pakalpojumu saturu un de-finé pakalpojumu sniedzéjas institücijas dar-bîbas ideolo©iju 7 daΩåda profila sociålo pa-kalpojumu sniedzéjiem,

• investîciju politikå såkås påreja uz alternatîvoaprüpes formu un rehabilitåcijas tîkla papla-ßinåßanu (påreja no sociålås palîdzîbas infras-truktüru uzturoßiem projektiem uz sociålåspalîdzîbas sistému attîstoßiem projektiem),

• palielinåtas investîcijas årpus Rîgas - Kurze-mé un Latgalé,

• pieñemts "Bérnu tiesîbu aizsardzîbas li-kums",2) materiålås palîdzîbas sistémå:

• izstrådåti "Ieteikumi darbam ar ©imenémpaßvaldîbås", kas ir vélamo pakalpojumu uz-skaitîjums un to sniegßanas shéma,

• LR MK akceptéjis konceptuålo jautåjumu parÇernobi¬as AES avårijas seku likvidåcijas da-lîbnieka un Çernobi¬as AES avårijas seku lik-vidåcijas rezultåtå cietußås personas statusaun sociålo garantiju noteikßana,

• izdarîti grozîjumi likumå "Par sociålo palîdzî-bu", kas paplaßina personu loku, kuråm irtiesîbas sañemt atlîdzîbu par aizbildña pienå-kumu pildîßanu - no 1998. gada 1. novembra

99

atlîdzîbu sañem arî taisnås lînijas radinieki(vecmåmiñas, vectéci), no 1999. gada 1. janvå-ra arî brå¬i un måsas,

• ståjas spékå LR Ministru kabineta noteikumi"Par audΩu©imeném", kuri paredz ßådåm ©i-meném izmaksåt atlîdzîbu 38 Ls no valsts bu-dΩeta par pienåkumu pildîßanu, 3) sociålas aprüpes sistémå:

• 1998. gada 1. janvårî ståjås spékå LR MinistruKabineta noteikumi "Par paßvaldîbu savstar-péjiem noré˚iniem", kas sakårto sociålås ap-rüpes ieståΩu finanséßanu,4) sociålås rehabilitåcijas sistémå:

• 1998. gada beigås Rîgå ar PHARE CONSENSUSprogrammas atbalstu såkts îstenot krîzes cen-tra projekts,

• izstrådåta un akceptéta LR Ministru kabine-tå koncepcija "Vienådas iespéjas visiem" inva-lîdu integråcijai sabiedrîbå,

• izveidota Invalîdu lietu Nacionålå padome• izdots Labklåjîbas ministrijas rîkojums Nr.

164, kurß reglamenté kårtîbu, kådå tiek no-teiktas medicîniskas indikåcijas speciåli pie-lågota vieglå automobî¬a iegådei un pabalstusañemßanai transporta izdevumu segßanaiinvalîdiem ar apgrütinåtu pårvietoßanos unapstiprina jaunu indikåciju sarakstu (saßauri-na pretendentu loku)

• turpinåjås sistémas veidoßana vardarbîbå cie-tußo bérnu sociålai un medicîniskai atvese¬o-ßanai,

• turpinåjås jaunas sociålås rehabilitåcijas for-mas pensijas vecuma personåm - paßpalîdzî-bas grupu veidoßana,

• izstrådåts metodisks materiåls "Ieteikumipaßvaldîbåm darbam ar personåm, kurasnonåkußas alkohola un narkotisko vielu at-karîbå".

Sociålå politika attiecîbå uz ©imeném ar bérniem.Sociålais ziñojums.9

100

9.1. Situåcijas analîze

Jau kopß seßdesmitajiem gadiem statistiskåsziñas liecina, ka dabiskå pieauguma samazinåßa-nås rezultåtå Latvijå saasinås demogråfiskå situå-cija. Péc neliela uzlabojuma astoñdesmito gadu vi-dü, deviñdesmitajos gados demogråfiskå aina irk¬uvusi vél satraucoßåka. 1998. gadå valstî piedzi-ma par 23.8 tükst. mazåk bérnu nekå 1987. gadå,kad dzimußo skaits Latvijå bija vislielåkais pécka-ra gados. Kopß 1988. gada dzimußo skaits ir pastå-vîgi samazinåjies, un 1998. tas bija tikai 43.7% no1987. gadå dzimußo skaita. Turpretî iedzîvotåjumirstîba deviñdesmito gadu såkumå ir strauji pie-augusi. Kaut gan pédéjo trîs gadu laikå iedzîvotå-ju mirstîba samazinås, tå 1.8 reizes pårsniedzdzimstîbu un iedzîvotåju dabiskais pieaugums irizteikti negatîvs. Negatîvå dabiskå pieauguma dé¬Latvijas paståvîgo iedzîvotåju skaits katru gadusamazinås par apméram 15 tükstoßiem, un sama-zinåjums netiek kompenséts, tas ir, notiek depo-pulåcija.

Zemå dzimstîba ir pastiprinåjusi jau aizsåku-ßos iedzîvotåju novecoßanås procesu. 1989. gadatautskaites laikå Latvijas iedzîvotåju vidéjais ve-cums bija 36.3 gadi, bet jau 1996. gadå tas sasnie-dza 37.3, kas ir viens no augståkajiem vidéjå vecu-ma rådîtåjiem Eiropå. Kopß 1993.gada pensijas ve-cuma iedzîvotåju skaits pårsniedz bérnu un pu-saudΩu skaitu. Dzimstîba ir tik zema, ka tå nodro-ßina paaudΩu nomaiñu tikai par 52%. Iedzîvotåjunovecoßanås rezultåtå arvien palielinås darbspéjasvecuma iedzîvotåju noslodze, palielinås sociåliemaksåjumi un samazinås katra strådåjoßå personî-gie ienåkumi.

Iedzîvotåju skaita samazinåßanås un struktü-ras izmaiñas nav tikai demogråfijas probléma.Müsdienu apståk¬os vesels un izglîtots cilvéks irtautsaimniecîbas attîstîbas un tautas labklåjîbasgarants. Tåpéc valstij ir jårüpéjas par to, lai iedzî-votåji vélétos te dzîvot un strådåt, radît un izglîtotbérnus, lai bérni augtu labvélîgos apståk¬os unveidotos par pilnvértîgu un ¬oti nepiecießamu sa-biedrîbas da¬u.

Tå kå vissatraucoßåkå probléma ir ¬oti zemåiedzîvotåju dzimstîba, nav nejaußîba, ka par 1998.gada Sociålå ziñojuma îpaßo tému ir izraudzîta so-ciålå politika attiecîbå uz ©imeni ar bérniem. Rü-

pes par ©imeni ar bérniem vienmér ir bijußas Lab-klåjîbas ministrijas pienåkumu klåstå. Latvijå irveikti vairåki pétîjumi, lai noskaidrotu zemåsdzimstîbas céloñus, ©imeñu ar bérniem ekonomis-ko ståvokli, sociålo garantiju sistému efektivitåti

Pétîjumu rezultåti liecina, ka ©imenes ierobe-Ωo bérnu skaitu galvenokårt nepietiekamå mate-riålå nodroßinåjuma dé¬. 1997. gadå zem krîzesminimuma bija 56.9% Latvijas måjsaimniecîbu,bet iedzîvotåju da¬a kas bija zem pilnå iztikas mi-nimuma bija 80.5%. Måjsaimniecîbu nabadzîbasrisks ir stipri atkarîgs no bérnu skaita pieauguma©imené.

Par to, ka ©imeném ir grüti izß˚irties par bér-nu skaita palielinåßanu liecina augstais pårtrauk-tås grütniecîbas rådîtåjs. 1996. gadå måkslîgoabortu skaits bija 24.2 tükstoßi, 1991. gadå 38.8tükstoßi. Paståv sakritîba, ka måkslîgo abortuskaits kopå ar dzimußo skaitu ir gandrîz 1987. ga-da dzimstîbas lîmenî.

Faktu, ka ©imenes situåcija Latvijå nav uzla-bojusies apstiprina arî jaunåkie pétîjumi.

1998. gadå péc Labklåjîbas ministrijas pasütî-juma LZA Ekonomikas institütå tika veikts plaßspétîjums "Ìimenes situåcija Latvijå". Pétîjuma uz-devums bija izzinåt sociåli ekonomiskå ståvok¬a ie-tekmi uz bérna fizisko un garîgo veselîbu, noteiktsociålås palîdzîbas lomu ©imenes funkciju izpildéun atrast efektîvåkas sociålås palîdzîbas formas, iz-zinåt vecåku viedok¬us par vélamajiem atbalstaveidiem un téva un måtes dalîbu audzinåßanå.

Íis pétîjums, tåpat kå vairåki iepriekß veiktiepétîjumi un måjsaimniecîbu budΩetu analîzes(CSP regulårie måjsaimniecîbas budΩeta apsekoju-mi, ANAP, PB un SDO veiktais pétîjums "Naba-dzîbas sociålais novértéjums Latvijå" 1998. gadå,Labklåjîbas ministrijas un ANAP projekta "At-balsts nabadzîbas novérßanas straté©ijas izstrå-dei") liecina, ka sakarå ar nabadzîbu un tås sekåmvisvairåk apdraudétås sociålås grupas ir ©imenes,kurås ir 3 vai vairåk bérnu, vientu¬o vecåku ©ime-nes, ©imenes, kurås ir bezdarbnieki, pirmspensijasvecuma cilvéki bez darba un invalîdi, bet viskritis-kåkå ståvoklî ir ©imenes, kam vienlaikus piemîtvairåki no ßiem riska faktoriem. Situåciju labi rak-sturo prof. O. Krastiña veiktie detalizétie pétîjumi(9.1., 9.2.tabula) par 1996. gadu (vélåkam periodamßådi pétîjumi nav veikti). Tå kå demogråfisko pro-

9. Sociålå politika attiecîbå uz ©imeném ar bérniem

101

cesi ir inerti, var pieñemt, ka tabulås uzrådîtais måj-saimniecîbu sadalîjums péc ienåkumiem 1998. ga-då ir maz mainîjies.

Jaunåko informåciju par måjsaimniecîbu eko-nomisko situåciju un tås salîdzinåjumu ©imenés arun bez bérniem dod CSP regulårie måjsaimniecî-bas budΩeta apsekojumi. Íajos apsekojumos ie-k¬auto måjsaimniecîbu demogråfiskå struktüra1998. gadå bija: 15.9% måjsaimniecîbas, kurås irlaulåti påri bez bérniem,18.1% - laulåti påri ar bér-niem lîdz 16 gadu vecumam, 29.5% daΩåda jauktasaståva måjsaimniecîbas, 4.7% - nepilnas ©imenesar bérniem un 31.8% - vieninieki. Íåda demogrå-fiskå struktüra apméram atbilst måjsaimniecîbusadalîjumam galvenajos demogråfiskajos tiposvalstî kopumå (9.3. tabula).

Måjsaimniecîbu budΩeta pétîjumi liecina, ka©imenés ar bérniem (izñemot precétu påri ar vienubérnu) vidéjais ienåkums uz vienu ©imenes locekliir zem LR Labklåjîbas ministrijas noteiktå krîzes iz-tikas minimuma (1996. gadå 52.18 Ls), un, pieaugotbérnu skaitam, tas samazinås (9.1. tabula).

Zem krîzes iztikas minimuma dzîvo 90.5%måjsaimniecîbu ar trîs un vairåk bérniem, 77.9%måjsaimniecîbu ar diviem bérniem un 69.7% måj-saimniecîbu ar vienu bérnu, vislabåkå situåcijå irdivas personas bez bérniem un pilna ©imene arvienu bérnu (9.2. tabula).

Latvijas måjsaimniecîbu rîcîbå esoßo ienåku-mu avots galvenokårt ir algots darbs (9.4. tabula).Nepilnås ©imenés ar bérnu gan måjsaimniecîburîcîbå esoßais ienåkums, gan algotå darba samak-

9.1.tabula

Iedzîvotåju ienåkumi un izdevumi daΩåda tipa ©imenés 1996. gadå vidéji ménesî

Ìimenes tips Ienåkums uz 1 cilvéku Izdevumi Ls no tiem

Ls % no krîzes uz 1 cilvéku pårtikai, %iztikas minimuma

(Ls 52.18)

Precéts påris ar bérniem:

1 bérnu 54.77 105.0 49.80 46.9

2 bérniem 46.40 88.9 41.84 48.2

3 bérniem 37.51 71.9 33.06 52.8

4 bérniem 24.06 46.1 23.31 66.9

Precéts påris ar bérniem un citiem ©imenes locek¬iem:

1 bérnu 48.71 93.3 42.96 51.3

2 bérniem 42.07 80.6 35.32 55.5

3 bérniem 35.90 68.8 29.30 64.1

4 bérniem un vairåk 23.26 44.6 23.10 65.7

Måte ar bérniem:

1 bérnu 48.56 93.1 44.97 47.2

2 bérniem 33.92 65.0 34.72 47.4

3 bérniem 21.20 40.6 24.79 63.4

4 bérniem 20.82 39.9 18.99 85.2

Precéts påris bez bérniem ar vai bez citiem ©imenes locek¬iem:

Kåds jaunåks par pensijas vecumu59.22 113.5 52.13 52.5

Pensijas vecuma 54.22 103.9 49.12 57.3

Vieninieks (-ce):

Lîdz pensijas vecumam78.35 150.2 73.98 43.7

Pensijas vecuma 56.49 108.3 56.53 56.1

Vidéji Latvijå 51.52 98.7 46.91 52.2

Datu avots. O.Krastiñß. Bérni un ©imenes labklåjîba. Latvijas Véstnesis, 1997. g. 2. oktobrî. Pårpublicéts


102

sa ir viszemåkie, nedaudz labåks ståvoklis ir lau-låtam pårim ar bérniem, bet vislabåkais måjsaim-niecîbås bez bérniem. Turpretî algota darba îpat-svars ©imenes ienåkumos visaugståkais ir tießilaulåtam pårim ar bérniem, jo tie pårsvarå ir jauni

cilvéki, un ßådåm ©imeném ir vismazåkie ienåku-mi no sociåliem transfertiem (tikai 4.98 Ls). Tåpéc©imenei ir svarîgi, cik no ©imenes pieaugußajiemvar at¬auties strådåt, un tas, ka mazi bérni ierobe-Ωo iespéjas strådåt.

9.2.tabula

Nabadzîgo måjsaimniecîbu îpatsvars atkarîbå no ©imenes saståva unbérnu skaita ©imené Latvijå, 1996. gadå (procentos)

Måjsaimniecîbas saståvs Nabadzîbas sliekßñi

I (Ls 26) II (Ls 38) III (Ls 52)

Måjsaimniecîbas bez bérniem:

Divas personas bez bérniem 13.3 29.8 56.8

Trîs personas bez bérniem 16.8 40.3 63.7

Måjsaimniecîbas ar bérniem:

Viena persona ar bérnu (-iem) 27.2 53.7 73.8

Divas personas ar 1 bérnu 20.7 42.7 66.7

Divas personas ar 2 bérniem 25.2 52.1 74.9

Divas personas ar 3 un vairåk bérniem 44.1 70.5 89.2

Trîs personas ar 1 bérnu 26.2 55.8 77.3

Trîs personas ar 2 bérniem 32.6 61.8 83.7

Trîs personas ar 3 un vairåk bérniem 46.4 72.8 92.2

Péc bérnu skaita måjsaimniecîbå:

Viens bérns 22.6 47.3 69.7

Divi bérni 27.8 55.1 77.9

Trîs un vairåk bérni 45.5 73.9 90.5

Datu avots. ANO attîstîbas programmas (UNDP) darba grupa

9.3.tabula

Måjsaimniecîbu sadalîjums galvenajos demogråfiskajos tipos 1997. gadå (procentos)

Visas Tajå skaitå:

måjsaimniecîbas pilsétås laukos

Visas måjsaimniecîbas 100 100 100

Tajå skaitå måjsaimniecîbas, kas saståv:

No vienas personas 31.5 30.6 33.7

No viena pieaugußå un bérniem lîdz 16 gadiem 6.1 7.4 2.9

No viena pieaugußå ar bérniem lîdz 18 gadu vecumam, kå arî ar citiem radiniekiem 3.8 4.0 3.3

No laulåtå påra bez bérniem 16.3 16.3 16.3

No laulåtå påra ar bérniem lîdz 16 gadiem 16.5 16.4 16.8

No laulåtå påra/vairåkiem påriem ar bérniem lîdz 18 gadu vecumam, kå arî ar citiem radiniekiem 6.8 6.2 8.4

påréjås måjsaimniecîbas 19.0 19.1 18.6


103

Ìimenes situåciju raksturo arî måjsaimniecî-bu patériña izdevumu struktüra. Latvijå måjsaim-niecîbu izdevumu struktürå ir pårmérîgi augstspårtikas îpatsvars, bet tas tomér ir neliels péc apjo-ma (9.1.,9.5.tabula). Ìimenes ar 4 un vairåk bér-niem uzturam var at¬auties gandrîz uz pusi mazåk,ar trim bérniem apméram 63%, ar diviem vidéji70%, ar vienu - vidéji 80% no lîdzek¬iem, kurus pår-tikai uz vienu ©imenes locekli téré laulåts påris bezbérniem (9.1.tabula). Vismazåk pårtikai téré nepiln-ås ©imenes ar bérniem (9.5.tabula)

Ìimeñu ar bérniem izdevumu struktürå på-råk maz tiek téréts veselîbai. êmot vérå medicî-nas pakalpojumu cenas, tas nozîmé, ka vairumsiedzîvotåju nevar at¬auties rüpéties par savu unsavu bérnu veselîbu, par ko liecina arî ielaisto sli-mîbu skaita palielinåßanås medicînas statistikå.

Veiktå analîze liecina, ka tikai neliela da¬a ©i-meñu spéj nodroßinåt bérniem normålus dzîvesapståk¬us un izglîtîbu un tikai nelielai da¬ai ©ime-ñu ir reålas iespéjas palielinåt bérnu skaitu ©ime-

né. Izß˚iroties par bérnu skaita palielinåßanu ©i-menes riské nok¬üt ievérojami sliktåkå situåcijånekå pirms bérna piedzimßanas, gan ienåkumu,gan nodarbinåtîbas ziñå. Ja par bérnu skaita palie-linåßanu izß˚iras ©imenes, kurås jau ir divi vai trîsbérni, ir liels risks, ka ©imene var k¬üt trücîga vainonåkt dzi¬å nabadzîbå. Gan viens gan otrs nega-tîvi ietekmé bérna attîstîbu.

Trücîgajås ©imenés nepietiek lîdzek¬u pirmåsnepiecießamîbas izdevumu segßanai, ©imenes tau-pa uz pårtikas iegådes, vecåku un pat bérnu vese-lîbas un skolai nepiecießamå inventåra ré˚ina. Ikgadu pieaug bérnu skaits, kuri neapmeklé skolu.Saskañå ar bérnu tiesîbu aizsardzîbas centra da-tiem, kas iegüti 1998. gada 20. oktobrî akcijas "Te-vi gaida skola" laikå, skolu neapmeklé 1408 skolasvecuma bérnu. 633 no skolu neapmeklétåjiem navsåkußi måcîbas pirmajå klasé. Trücîgo ©imeñu bér-niem ir ierobeΩotas socializåcijas iespéjas - bérninevar piedalîties årpusskolas nodarbîbås, vecåkikopå ar bérniem neapmeklé draugus utt.

9.4.tabula

Måjsaimniecîbu rîcîbå esoßå ienåkuma saståvs daΩådu demogråfiskotipu måjsaimniecîbås 1998. gadå(kopå naudå un natürå, vidéji uz vienu måjsaimniecîbas locekli ménesî, Ls, %)

Tai skaitå måjsaimniecîbas, kas saståv

Visas no vienas no viena no laulåtå no laulåtå påréjås måjsaim- personas pieaugußå påra bez påra ar måjsaim-niecîbas un bérniem bérniem bérniem niecîbas

lîdz 16 lîdzgadiem 16 gadiem

Måjsaimniecîbas rîcîbå esoßais ienåkums 62.33 75.99 48.21 77.51 58.58 57.21

Algotå darba samaksa 34.76 30.69 24.19 31.49 43.29 32.79

% no kopéjå 55.8 40.4 50.2 40.6 73.9 57.3

Sociålie transferti 16.52 32.59 11.50 31.14 4.98 14.80

% no kopéjå 26.5 42.9 3.8 40.2 8.5 25.9

Tîrais ienåkums no lauksaimnieciskås raΩoßanas måjsaimniecîbå 4.20 2.98 1.79 6.00 3.41 4.79

% no kopéjå 6.7 3.9 3.7 7.7 5.8 8.4

Tîrais ienåkums no privåtås uzñéméjdarbîbas un amatniecîbas 1.75 0.81 0.90 3.46 1.95 1.48

% no kopéjå 2.8 1.1 1.9 4.5 3.3 2.6

Citi ienåkumi 5.10 8.92 9.83 5.42 4.95 3.35

% no kopéjå 8.2 1.7 20.4 7.0 8.5 5.8

* pirmais skaitlis absolütå izteiksmé Ls, otrais skaitlis % no kopéjiem ienåkumiem.



104

Trücîgås un nabadzîgås ©imenés nereti valdadepresija, vienaldzîba un padoßanås apziña, alko-holisms, no nelabvélîgås atmosféras ©imené cießarî bérni.

Nevienlîdzîgais sociålais ståvoklis veicina na-badzîgåko ©imeñu bérnu izstumßanu skolå, trau-céjumus bérnu garîgajå un fiziskajå attîstîbå. Lat-vijå bérnu un pusaudΩu veselîba pasliktinås.

LZA Ekonomikas institütå veiktajå pétîjumåiegütå informåcija par daΩåda turîbas lîmeña ie-

tekmi uz bérnu veselîbu un sekmîbu (péc skolu rî-cîbå esoßajåm ziñåm) liecina, ka:

1. Ìimeném ar vairåkiem bérniem ir lielåkavarbütîba nonåkt trücîgo statuså nekå citåm iedzî-votåju grupåm.

2. Maznodroßinåto ©imeñu bérniem ir ierobe-Ωotas iespéjas piedalîties årpusskolas maksas no-darbîbås un turpinåt izglîtîbu péc pamatskolasbeigßanas, îpaßi lauciniekiem.

3. Maznodroßinåtås ©imenés ir grütîbas ar

9.5.tabula

Måjsaimniecîbas patériña izdevumu saståvs daΩådu demogråfisko tipu måjsaimniecîbås1998. gadå (kopå naudå un natüra, vidéji uz vienu måjsaimniecîbas locekli ménesî, Ls)*


Visas no vienas no viena no laulåtå no laulåtå påréjås måjsaim- personas pieaugußå påra bez påra ar måjsaim-niecîbas un bérniem bérniem bérniem niecîbas

lîdz 16 lîdzgadiem 16 gadiem

Patériña izdevumi 58.94 78.97 53.69 73.33 55.34 50.97

Pårtika, alkohols 26.44 36.00 22.21 34.49 2.61 23.81un tabaka 44.9 45.6 41.4 47.0 40.0 46.7

Uztura produkti 24.82 33.10 21.42 32.55 21.10 22.5342.1 41.9 39.9 44.4 38.1 44.2

Ap©érbi un apavi 4.18 3.66 4.94 4.22 5.60 3.337.1 4.6 9.2 5.8 10.1 6.5

Namîpaßums, dzîvoklis un tå uzturéßanas izmaksas 10.05 15.60 9.39 12.81 8.23 8.66

17.0 19.8 17.5 17.5 14.9 17.0

Måjas iekårtojums unar dzîvokli saistîtie izdevumi 2.45 3.01 1.90 2.77 3.07 1.84

4.2 3.8 3.5 3.8 5,5 3.6

Veselîba 2.06 3.25 1.83 3.66 1.29 1.693.5 4.1 3.4 5.0 2.3 3.3

Transports un sakari 5.95 6.65 4.06 7.36 5.89 5.5510.1 8.4 7.6 10.0 10.6 10.9

Atpüta, brîvå laika pavadîßana 3.32 5.11 3.82 3.77 3.58 2.38

5.6 6.5 7.1 5.1 6.5 4.7

Izglîtîba 0.59 0.09 1.49 0.31 0.72 0.661.0 0.1 2.8 0.4 1.3 1.3

Viesnîcas, sabiedriskå édinåßana 1.47 2.40 1.38 1.34 1.57 1.16

2.5 3.0 2.6 1.8 2.8 2.3

Påréjås preces un pakalpojumi 2.43 3.20 2.67 2.60 2.78 1.89

4.1 4.0 4.9 3.5 5.0 3.7

* pirmais skaitlis absolütå izteiksmé Ls, otrais skaitlis % no kopéjiem izdevumiem.


105

dzîvok¬u remontu, apkuri un mitek¬u apgaismo-ßanu, gråmatu iegådi un kultüras sarîkojumu ap-mekléßanu, kas nopietni apdraud måjas uzdevu-mu izpildi skoléniem, kå arî ierobeΩo bérnu vispå-réjo garîgo un sociålo attîstîbu.

4. Lauku maznodroßinåtåm ©imeném ir ap-grütinåta årstu un nepiecießamîbas gadîjumå Rî-gas årstniecîbas ieståΩu pieejamîba transporta iz-maksu dé¬.

5. Apvidos ar augstu bezdarba lîmeni paßval-dîbas nespéj sniegt sociålo palîdzîbu likumå pare-dzétajå apjomå visåm ©imeném, kam tå bütu ne-piecießama. Tåpéc nopietni ©imeñu ståvok¬u uzla-bojumi iespéjami tikai nodarbinåtîbas veicinåßa-nas pasåkumu rezultåtå.

6. Sociålås palîdzîbas pieß˚irßanai atkarîbå no©imenes ienåkuma ir daudz nepilnîbu, jo, izplato-ties énu ekonomikai un nodarbinåtîbai bez darbalîgumiem, ©imenes patieso ienåkumu lîmeni irgrüti noteikt, turklåt ©imeném ir atß˚irîgas darba,paßapgådes un taupîbas iespéjas, kuru daΩådîbaienåkumu deklaråcijås nav aptverama. Tådé¬ jåap-sver iespéjas pieß˚irt sociålo palîdzîbu ne péc ie-nåkumu lîmeña, bet péc ©imenes locek¬u darbas-péju ierobeΩojuma un to pielietojuma pakåpes.

Savukårt Labklåjîbas ministrijas pasütîts pétî-jums "Ìimenes stiprinåßanas un dzimstîbas veici-nåßanas politika un pasåkumi" pievérßas ©imenesstiprinåßanai un dzimstîbas veicinåßanai. Pétîju-må konstatéts, ka noslégto laulîbu skaits 90. gadossistemåtiski samazinås. Vispåréjais laulåtîbas koe-ficients (laulîbu skaits uz 1000 iedzîvotåjiem) sa-mazinåjies no 8.8% 1990. gadå lîdz 3.9% 1997.ga-då. Bérnu pilnvértîgai attîstîbai nepiecießamas sta-bilas ©imenes. Latvijå ß˚irto laulîbu skaits navmazs - 1997. gadå ß˚irtas 6103 laulîbas, tai skaitå4112 (67%) ar nepilngadîgiem bérniem. Laulîbuß˚irßanås rezultåtå 1997. gadå ©imenes situåcija iz-mainîjås 5784 bérniem.

Pétîjumå apstiprinåti iepriekßéjos pétîjumosizteiktie secinåjumi, ka papildus jau minétajiemsociåli ekonomiskajiem apståk¬iem (zemi ieñému-mi ©imenés ar bérniem, ierobeΩots paßvaldîbu at-balsts ©imeném u.c.) ©imeñu stiprumu un dzim-stîbu ierobeΩo arî sievietes nelabvélîgais ståvoklisdarba tirgü, kas saistîts ar darba devéju nevéléßa-nos pieñemt darbå sievietes, kuråm ir bérni,pirmsskolas ieståΩu trükums Latvijå, kå arî ne-pilnîbas likumdoßanå, kas neveicina tévu un måßuvienlîdzîbu darba tirgü (bérna kopßanas atva¬inå-

juma tiesîbu pieß˚irßana tikai sievietém, ierobeΩo-jumi, ka måte sañem bérna kopßanas pabalstu ti-kai tad, ja viña kopj bérnu måjås un nestrådå vai irnodarbinåta nepilnu darba dienu).

Arî ßis pétîjums uzråda, ka Latvijå gadu nogada pasliktinås iedzîvotåju veselîbas ståvoklis,tai skaitå jomås, kas skar reproduktîvo veselîbu(kontracepcijas jautåjumi, atkarîbas vielas, vese-lîgs dzîves veids un uzturs, saslimstîba ar STSu.c.).

Lai uzlabotu ©imenes situåciju, nepiecießamsmainît sabiedrîbå valdoßås vérîbas, uzskatus,priekßstatus par laulîbåm, ©imeni, bérniem, sie-vietes un vîrießa lomu bérnu audzinåßanå.

Èpaßs jautåjums ir bez vecåku gådîbas paliku-ßie bérni - pétîjumå secinåts, ka to skaits Latvijåpaståvîgi pieaug, galvenokårt vecåku bezatbildî-bas un nolaidîbas dé¬. Galvenais uzdevums ir péciespéjas labåk nodroßinåt ©imenisku vidi ßådiembérniem, un tas skar vairåkas jomas: vecåku atbil-dîbas pastiprinåßana, bérnu institucionålo aprüpi(bérnu aprüpes iestådes), bérnu tiesîbu aizsardzî-bas jautåjumus (båriñtiesas), alternatîvås aprüpesformas (aizbildniecîba, adopcija, audΩu©imenes,©imeñu bérnu nami).

Secinåjumi:

1) Latvijå ir izveidojusies izteikti negatîva de-mogråfiskå aina, kuras primårais célonis ir zemadzimstîba, bet sekas ir tautsaimnieciski svarîgas:pastiprinås iedzîvotåju novecoßanås process, kassaasina sociålo situåciju valstî, sociålås sistémask¬üst nesamérîgi dårgas.

2) Vairåku Labklåjîbas ministrijas organizétopétîjumu rezultåtå ir konstatéts, ka zemås dzimstî-bas célonis ir nelabvélîgå situåcija, kådå paßreizé-jå ekonomiskås attîstîbas stadijå atrodas ©imenesar bérniem.

3) Ìimenes situåcijas analîze atklåj vairåkunegatîvu procesu attîstîbu:• ©imenes atsakås no bérnu skaita palielinåßa-

nas, lai izvairîtos no riska nok¬üt nabadzîbå,• ©imenés ar bérniem ir sliktåki materiålie ap-

ståk¬i, kas ietekmé bérnu uzturéßanu,• slikto materiålo apståk¬u dé¬ daudzås ©ime-

nés bérni nesañem pilnvértîgu uzturu, nevarapmeklét skolu,

• trücîgås un nabadzîgås ©imenés bérniem navnodroßinåtas pilnvértîgas attîstîbas iespéjas,

• îpaßa probléma ir vecåku pamestie bérni.


106

4) Ío negatîvo procesu ierobeΩoßanai un lik-vidéßanai nepiecießams intensîvåk veikt pasåku-mu kompleksu, ko parasti sauc par ©imenes poli-tiku.

9.2. Ìimenes politikas attiecîbå uz©imeném ar bérniem analîze Latvijå

Latvijå nav izveidots vienots ©imenes politi-kas institucionålais pamats, tomér jau vairåkus ga-dus paståvîgi tiek veikts mér˚tiecîgs darbs ©ime-nes apståk¬u uzlaboßanå, ©imenes stiprinåßanå undzimstîbas paaugstinåßanå, ko sauc par ©imeñuatbalsta sistému. Ío pasåkumu kompleksu nosacî-ti var uzskatît par ©imeñu politiku Latvijå. Ìime-nes politika tiek realizéta ar atseviß˚u uz tautaslabklåjîbas paaugstinåßanu, ©imenes stiprinåßanu,måtes un bérna tiesîbu aizsardzîbu un veselîbasuzlaboßanu, dzimstîbas paaugstinåßanu vérstu so-ciålås politikas pasåkumu palîdzîbu. Ìimenes po-litikas pasåkumu koordinåcija notiek valsts sociå-lås politikas ietvaros. Pieméram, 1996. gadå MKapstiprinåtå Latvijas veselîbas aprüpes straté©ijaparedz pasåkumus måtes un bérna veselîbas veici-nåßanå, seksuålås izglîtîbas uzlaboßanå. Bez tam irpieñemti daΩi speciåli normatîvi akti, kas nosakavalsts atbalstu ©imeném.

Lîdz 1998. gadam galvenå uzmanîba tika pie-vérsta valsts sociålo pabalstu sistémas izveidoßa-nai ©imeném ar bérniem:• sañéméju loka precizéßana,• sociåli ekonomiskiem apståk¬iem atbilstoßu

pabalsta apméru noteikßana un regulårapårskatîßana.Íos uzdevumus pilnîbå veikt tomér neizdevås,

jo paståvéja dubultå pretrunîgå zemas ekonomis-kås attîstîbas ietekme - zems iemaksu lîmenis unaugsts vajadzîbu lîmenis, kurus saskañojot, pa-balstu apméri iznåca mazi un nespéja kompensétpapildus izmaksas, pieaugot apgådåjamo skaitam,it îpaßi, ja to sañemßana saistîta ar måtes nodarbinå-tîbas ierobeΩojumiem un tåtad darba samaksas unsociålo garantiju zaudéßanu.

1998. gadå turpinåjås centieni palielinåt valstssociålo pabalstu veidå sniedzamo atbalstu ©ime-ném ar bérniem, un daΩi pabalsti tika paaugstinåti.

Ìimenes politikas pasåkumi attiecîbå uz ©i-meném ar bérniem pétîjumå ir iedalîti trîs grupås:

1) vispårîgie sociålie pasåkumi, kas paredzétibérnam, måtei vai visai ©imenei,

2) pasåkumi, kas saistîti ar nodarbinåtîbu unattiecas uz ©imeném ar bérniem,

3) pasåkumi negadîjumu un dzîves grütîbupårvaréßanai attiecîbå pret ©imeném ar bérniem.

Íåds dalîjums, kas atbilst ©imenes dzîves undarba svarîgåkajiem posmiem, izvéléts, lai no-skaidrotu ©imenes politikas areåla atbilstîbu ©i-meñu ar bérniem vajadzîbåm. Savukårt vispårîgiesociålie pasåkumi ir sakårtoti atbilstoßi cilvéka(bérna) dzîves ciklam (dzimßana, bérnîba, skola,tålåkizglîtoßanås).

Atbilstoßi pakalpojuma sniedzéjam ©imenespolitiku îsteno valsts vai paßvaldîbas.

Noda¬å sniegta ©imenes politikas analîze novispåréjås sociålås politikas perspektîvas, ñemotvérå daΩådås politikas, kas ietekmé ©imenes arbérniem. Atbilstoßi Sociålå ziñojuma struktürai,©imenes politikas pasåkumi visås grupås analizétipa saistoßajåm nozarém: darbs, sociålå apdroßinå-ßana, sociålå palîdzîba, veselîba, sabiedrîbas vese-lîba, farmåcija.

9.2.1. Vispårîgie sociålie pasåkumi, kasparedzéti bérnam, måtei vai visai ©imenei

Bérna dzimßanai

Sociålås apdroßinåßanas sistéma nodroßina ©i-meném maternitåtes un slimîbas apdroßinåßanu. Kåvisi sociålås apdroßinåßanas pasåkumi, maternitåtesun slimîbas pabalsti ir atkarîgi no veiktajåm sociålåsapdroßinåßanas iemaksåm un tos sañem tikai apdro-ßinåtas personas. Maternitåtes pabalsti valsts sociå-lås apdroßinåßanas pabalstu struktürå 1998. gadåaizñéma 40%, slimîbas pabalsti 57%, bet tie attiecasuz visiem iedzîvotåjiem.

Maternitåtes pabalsta pieß˚irßanu regulé li-kums "Par maternitåtes un slimîbas apdroßinåßanu".Likums nosaka maternitåtes pabalsta pieß˚irßanu unizmaksu par visu grütniecîbas un dzemdîbu atva¬i-nåjuma laiku, tas ir, par 56 grütniecîbas atva¬inåjumakalendåråm dienåm un par 56 dzemdîbu atva¬inåju-ma kalendåråm dienåm un likumå noteikto papil-dus atva¬inåjumu.

1998. gadå maternitåtes pabalstos izmaksåti 4.4.miljoni latu, pabalsta vidéjais apmé®s ir pieaudzis no2.98 Ls dienå 1997. gadå lîdz 3.48 Ls dienå 1998. gadå.Tomér pabalstu sañem tikai 45% no visåm dzemdéju-ßåm måmiñåm - vairums bérnu dzimst måmiñåm,kuras nestrådå un neveic sociålås iemaksas. Tomérpabalstu sañéméju skaits un tå îpatsvars pieaug.

107

Sociålås palîdzîbas sistéma paredz vienreizéjubérna piedzimßanas naudas pabalstu, ko sniedz ©i-menei bérna piedzimßanas gadîjumå zîdaiña püriñaiegådei (likuma "Par sociålo palîdzîbu" 24.pants). Pa-balsta apmérs tiek regulåri pårskatîts atbilstoßi paté-riña cenu indeksa izmaiñåm tiklîdz tas samazinåjieslîdz 40% no zîdaiña püriña naudas izteiksmé.

Saskañå ar darba likumdoßanu sievietém, ku-ras gaida bérnu ir tiesîbas izmantot grütniecîbas undzemdîbu atva¬inåjumu (DLK, 173. pants). Sievietei,kurai sakarå ar grütniecîbu medicîniskå aprüpe årst-nieciski profilaktiskajå iestådé ir uzsåkta lîdz 12grütniecîbas nedé¬ai un turpinåta visu grütniecîbaslaiku, pieß˚ir 14 dienu ilgu papildus atva¬inåjumu.kuru pievieno grütniecîbas atva¬inåjumam. 14 dienuilgu papildus atva¬inåjumu pievieno dzemdîbu at-va¬inåjumam, ja sievietei ir bijußi grütniecîbas,dzemdîbu vai pécdzemdîbu perioda sareΩ©îjumi, kåarî gadîjumå, ja piedzimußi divi vai vairåki bérni.

Pirms grütniecîbas un dzemdîbu atva¬inåjumavai tießi péc tå sievietei péc viñas iesnieguma pieß˚irikgadéjo atva¬inåjumu, neatkarîgi no darba ståΩa piedarba devéja (DLK, 174. pants).

Veselîbas aprüpes sistémå veselîbas apdroßi-nåßanas finanséßanas noteikumi paredz ka grütnie-çu profilaktiskås apskates un dzemdîbas ietilpst ve-selîbas apdroßinåßanas pakalpojumu klåstå un partåm nav jåmakså (ja vien pacients nevélas citådi).

Sabiedrîbas veselîbas jomå un farmåcijas no-

zaré speciåli pasåkumi bérna dzimßanas gadîjumånav paredzéti.

Bérna kopßanai

Sociålå apdroßinåßanas sistéma. Par sievie-tém, kuras nestrådå vai izmanto atva¬inåjumu bér-na kopßanai, par laiku, lîdz bérns sasniedz 1.5 ga-du vecumu, valsts veic sociålås apdroßinåßanas ie-maksas.

Sociålås palîdzîbas sistéma paredz vairåkusuniversålus pabalstu veidus, ko pieß˚ir par katrubérnu: bérna kopßanas pabalsts, ©imenes valstspabalsts un piemaksa pie augusta méneßa ©ime-nes valsts pabalsta par skolas vecuma bérnu.

Bérnu kopßanas pabalsts paredzéts personai,kura kopj bérnu lîdz 3 gadu vecumam un nestrå-då algotå darbå vai strådå uz nepilnu darba laiku(likuma "Par sociålo palîdzîbu" 19. pants). Pa-balsta apmérs par bérna lîdz 1.5 gadu vecumamkopßanu saståda 60% no valstî noteiktås minimå-lås méneßalgas, bet pabalsta apmérs par bérna no

1.5 - 3 gadu vecumam kopßanu nav paaugstinåtskopß 1992. gada novembra un ir tikai 15% no val-dîbas noteiktås minimålås méneßalgas (inflåcijaßajå laika periodå ir pieaugusi par 453%).

Valsts atbalsts ©imenei, kura kopj lîdz 3 ga-dus vecu bérnu ir nepietiekams, bet patreizéjiebérna kopßanas pabalsta nosacîjumi neveicina ve-cåku pienåkumu savienoßanu ar nodarbinåtîbu.Pabalsta izmantoßana trîs gadu garumå våjina sie-vietes konkurétspéju darba tirgü un, salîdzinot arnodarbinåtajiem, samazina nåkamås izmaksas nosociålås apdroßinåßanas.

Ìimenes valsts pabalsts ir regulårs (praktiski¬oti neliels) atbalsts ©imeném, kuråm radußies pa-pildus izdevumi sakarå ar bérnu audzinåßanu (li-kuma "Par sociålo palîdzîbu" 17. pants). Ìimenesvalsts pabalsta apmérs ir stipri atß˚irîgs par bér-niem, kuri piedzimußi lîdz 1999.gada 1.janvårimun péc 1999.gada 1.janvåra. Pirmajå gadîjumå parpirmo bérnu ©imené tas ir 8.5% no valdîbas no-teiktås minimålås méneßalgas, bet otrajå - 12% novalstî noteiktås minimålås méneßalgas. Saskañå arjauniem koeficientiem, kuri ståsies spékå ar2000.gada 1.janvåri, ©imenes valsts pabalsta ap-méri par bérniem, kuri piedzimußi lîdz un péc1999.gada 1.janvåra vél vairåk atß˚irsies.

Paßvaldîbas sniedz pabalstu trücîgåm ©ime-ném (MK 75. noteikumi), starp kuråm daudzas ir©imenes ar bérniem. Starp citåm, arî ©imenes arbérniem sañem dzîvok¬u pabalstus. Paßvaldîbasnodroßina pusdienas bez maksas, no ßådu pusdie-nu sañéméjiem 84.8% ir bérni, pårtikas pabalstus,pabalstus medicînas pakalpojumu sañemßanai.

Speciåli ©imeném ar bérniem ir paredzéti pa-balsti bérna izglîtîbai un audzinåßanai. Íådus pa-balstus ir sniegußas 433 paßvaldîbas no 593, un toizmantojußas 46 555 ©imenes (4.5% no visåm val-sts ©imeném).

Vajadzîba (pieprasîjums) péc paßvaldîbu pa-balstiem ir lielåks laukos, kur dzîves lîmenis ir ze-måks un lielåks îpatsvars ©imeñu, kuråm ir tiesî-bas sañemt sociålås palîdzîbas pakalpojumus, tospieprasa.

Paßvaldîbas finansé sociålås palîdzîbas iestå-des bérniem. Bez vecåku aprüpes palikußo bérnuaudzinåßanas iestådes ir atvértas visås lielpilsétåsizñemot Ventspili, un gandrîz visos rajonos, izñe-mot Balvu un Prei¬u rajonus. Bérnu uzturéßanasizmaksas sociålås palîdzîbas iestådés ir daudzaugståkas, nekå bérna uzturéßanai téré ©imene.


108

Tikai vienå pilsétå (Rézekné) un vienå rajonå(Jékabpils) iekårtoti paßvaldîbu dienas centri bér-niem invalîdiem.

Vajadzîba péc bérnu patversmém vai dienascentriem arî bérniem, kas nav båreñi, var pieaugt,jo bérnu skaits nelabvélîgås ©imenés ir liels (daΩosrajonos pårsniedz 5% no kopéjå bérnu skaita).

Paßvaldîbu sociålå palîdzîba tiek finanséta nopaßvaldîbu paßu budΩeta, un paßvaldîbåm paßåm irtiesîbas noteikt, kådus pabalstus un kam sniegt. Tåpécpaßvaldîbu sociålås palîdzîbas intensitåte ir daΩåda.

Darba likumdoßana paredz måtém (péc viñuvéléßanås) bérnu kopßanas atva¬inåjumu un iespé-ju audzinåt måjås bérnus, lîdz tie sasniedz trîs (ie-rédñu kandidåtu, ierédñu bérni - viena gada vecu-mu) (DLK, 173. pants).

Veselîbas aprüpes sistémas pasåkumi:• bezmaksas profilaktiskå potéßana bérniem,• atlaides (arî bezmaksas) pacienta iemaksås zî-

daiñiem un bérniem lîdz 1 gada vecumam ,bérniem - inavlîdiem u.c.,

• apmaksåtas slimîbas lapas bérna kopßanaipéc 14 dienas.Papildus tießajiem pabalstiem valsts paredz

©imeném ar bérniem daΩådus atvieglojumus:• vienam no nodarbinåtajiem vecåkiem pienåkas

ienåkuma nodok¬a atvieglojumi - neaplieka-mais minimums par katru apgådåjamo Ls 10.5,

• strådåjoßiem vecåkiem pienåkas ienåkumunodok¬a atlaides par izdevumiem izglîtîbai unårstniecîbai par izdevumiem lîdz 90 Ls gadå,par katru ©imenes locekli,

• atvieglojumi transportå: bérni lîdz 7 gadu ve-cumam sabiedriskajå transportå tiek pårva-dåti bez maksas. Ar dzelzce¬a transportu bér-ni vecumå no 7 - 10 gadiem var braukt parpuscenu (bérnu bi¬ete).Arî paßvaldîbas, papildus ierastajiem pa-

balstiem sniedz materiålu palîdzîbu: maksa parbérnudårzu, sarîkojumi un dåvanas bérniem svét-kos, maksa par bérnu - invalîdu uzturéßanu die-nas centrå, taloni bérnu ap©érbiem vai apaviem,maksa par müzikas skolu, daΩådas transportakompensåcijas u.c.

9.2.2. Pasåkumi, kas saistîti arnodarbinåtîbu ©imenes ar bérniem aspektå

Darba samaksa un ©imenes labklåjîba

Sociålås droßîbas sistéma neparedz îpaßus pa-

såkumus ©imeñu ar bérniem ienåkumu aizsardzî-bai darba samaksas ziñå, izñemot daΩus droßîbaspasåkumus:• aizliegts pazeminåt sievietém darba samaksu

sakarå ar grütniecîbu vai bérna kopßanu(DLK, 178. pants),

• nav at¬auts péc darba devéja iniciatîvas atlaistno darba grütnieces un sievietes, kuråm irbérni lîdz trîs gadu vecumam. Atlaißana at-¬auta, ja pilnîgi likvidé uzñémumu, iestådivai organizåciju (DLK, 178. pants),

• ja samazina darbinieku skaitu, priekßrocîba pa-likt darbå ir darbiniekiem, kuriem ir labåki dar-ba rezultåti un augståka kvalifikåcija. Ja darbaraΩîgums un kvalifikåcija ir vienådi, priekßrocî-ba palikt darbå ir sievietém, kuråm ir bérns lîdz14 gadu vecumam (bérns - invalîds lîdz 16 gaduvecumam) vai darbiniekiem, kuriem ir divi vaivairåki apgådåjamie (DLK, 35. pants).Saprotams, ka ©imenes ar bérniem sañem vi-

sus vispåréjos sociålås droßîbas pakalpojumus, unto ienåkumus ietekmé speciåli pasåkumi, kas pa-redzéti måtes aizsardzîbai darbå.

Måtes aizsardzîba darbå

Sievießu un darbinieçu - grütnieçu aizsardzî-bai pievérsta îpaßa uzmanîba - DLK 11. noda¬apilnîbå veltîta sievießu aizsardzîbai, tajå ietverot,pieméram:

1) aizliegumu nodarbinåt sievietes smagosdarbos un darbos ar kaitîgiem darba apståk¬iem(168. pants),

2) aizliegumu iesaistît nakts un virsstundudarbos, darbå brîvdienås un svétku dienås grütnie-ces un sievietes, kuråm ir bérni lîdz trîs gadu vecu-mam (170. pants), arî tévus, kuri bez måtes audzinabérnus lîdz trîs gadu vecumam (51. pants)

3) aizliegumu sütît komandéjumos grütnie-ces un sievietes, kuråm ir bérni lîdz triju gadu ve-cumam (170. pants),

4) aizliegumu nodarbinåt virsstundu darbåvai sütît komandéjumos sievietes, kuråm ir bérnslîdz 14 gadu vecumam (bérns - invalîds lîdz 16 ga-du vecumam), bez ßo sievießu piekrißanas (171.pants),

5) aizliegumu iesaistît deΩürås péc darba die-nas beigåm, naktî, brîvdienås un svétku dienåsgrütnieces un sievietes, kuråm ir bérns lîdz 14 ga-du vecumam (bérns - invalîds lîdz 16 gadu vecu-mam) (171'. pants),

109

6) citas garantijas (saîsinåts darba laiks, tiesî-bas uz papildpårtraukumiem bérna baroßanaiutt).

Darba likumdoßana paredz arî citas garantijas:• sievietém, kuråm ir bérni lîdz 14 gadu ve-

cumam (bérni - invalîdi lîdz 16 gadu vecumam)ikgadéjo atva¬inåjumu pieß˚ir vasarå vai, péc sie-vietes iesnieguma, citå viñai izdevîgå laikå (DLK,174. pants),

• sievietém, kuråm ir trîs un vairåk bérni ve-cumå lîdz 16 gadiem vai bérns - invalîds, pie ikga-déjå atva¬inåjuma pienåkas papildus trîs dienas(DLK, 78. pants).

Da¬a no minétajåm garantijåm attiecas arî uztéviem, ja viñi audzina bérnus bez måtes.

Vienådås iespéjas dzimumu

vienlîdzîbas aspektå

Atbilstoßi Latvijas Darba likumu kodeksa 1.pantam darbiniekiem ir nodroßinåta lîdztiesîba,starp citiem pamatiem arî neatkarîgi no dzimuma.

Íobrîd netiek pilnîbå ievérots DLK 1. pantånostiprinåtais darbinieku lîdztiesîbas princips, jostrådåjoßiem téviem lîdzîgas garantijas ir tikai da-Ωos gadîjumos, pieméram tad, ja viñi audzina bér-nu bez måtes vai ir augståkminétå vecuma bérnuaizbildñi. Jaunizstrådåtajå DLK projektå minétåsnepilnîbas ir pilnîbå novérstas un nåkotné Latvijåatbilstoßi Eiropas Savienîbas dalîbvalstu sekmîga-jai pieredzei paredzéts ieviest téva atva¬inåjumupéc bérna piedzimßanas, tådejådi veicinot ©ime-niskuma kopßanu.

Bérnu darbs

Bérnu darba aizliegums ir noteikts Darba ko-dekså, tomér bérni tiek nodarbinåti, nereti pat ve-selîbai kaitîgos darbos (laikraksti, Ωurnålu izplatî-ßana uz ielas brauktuves da¬as, degvielas uzpildesstacijås u.c.).

9.3. Pasåkumi negadîjumu un dzîvesgrütîbu pårvaréßanai attiecîbå pret©imeném ar bérniem

Sociålås apdroßinåßanas sistéma paredz sli-mîbas pabalstus apdroßinåtåm personåm lîdz 14gadu veca slima bérna kopßanas gadîjumå - pa-balstu1, kurus no valsts sociålås apdroßinåßanasbudΩeta izmakså par laiku no darbnespéjas pir-mås dienas lîdz likumå noteiktai dienai.

Ìimeñu ar bérniem spéju pårvarét dzîvesgrütîbas, protams, iespaido vispåréjie sociålås ap-droßinåßanas pakalpojumi, kuru sañéméji ir ap-droßinåtie vecåki.

Sociålås palîdzîbas sistéma paredz daΩusspeciålus pabalsta veidus dzîves grütîbu pårvaré-ßanai: piemaksa pie ©imenes valsts pabalsta parbérnu - invalîdu, pabalsts aizbildnim par bérnauzturéßanu, atlîdzîba par aizbildña vai audΩu©i-menes pienåkumu pildîßanu.

Piemaksa pie ©imenes valsts pabalsta par bér-nu - invalîdu ir regulårs atbalsts ©imeném, kuraskopj bérnus - invalîdus, veicinot bérnu-invalîduintegréßanos sabiedrîbå (likuma "Par sociålo palî-dzîbu" 20.pants). Pabalsta apméru regulåri pa-augstina atbilstoßi patériña cenu indeksa izmai-ñåm. Kaut arî pabalsts nav liels, tas savu uzdevu-mu izpilda.

Pabalsts aizbildnim par bérna uzturéßanu irnepiecießams, lai nodroßinåtu aizbildniecîbå esoßabérna uzturéßanu, jo Civillikuma 258. pants nosa-ka, ka aizbildnim nav pienåkums uzturét aizbil-stamo (likuma "Par sociålo palîdzîbu" 21.pants).

Atlîdzîba par aizbildña pienåkumu pildîßanu irnoteikta, lai attîstîtu alternatîvås sociålås aprüpes for-mas. Atlîdzîba par audΩu©imenes pienåkumu pildî-ßanu paredzéta, lai attîstîtu alternatîvås aprüpes for-mas un nodroßinåtu kaut îslaicîgu bez vecåku gådî-bas palikußo bérnu atraßanos ©imeniskå vidé.

Pédéjo pabalstu raßanås ir saistîta ar Latvijå at-zîtu principu, ka ©imene ir dabiskå vide bérna attîs-tîbai un labklåjîbai (saskañå ar ANO "Konvencijupar bérnu tiesîbåm") un valsts pienåkums ir gådåtpar iespéjami labåkiem apståk¬iem bérnu attîstîbai.

Tomér pabalstu apjomi ir påråk mazi. Péc1998. gada valsts statistikas datiem méneßa vidéjåsizmaksas viena bérna uzturéßanai rajonu paßval-dîbas bérnu namos ir Ls 130.68, lielpilsétu bérnunamos Ls 160.52. Atlîdzîba aizbildnim vai audΩu-©imenei par pienåkumu pildîßanu ir Ls 38 ménesî,neatkarîgi no aizbildniecîbå nodoto bérnu skaita.Pabalsta apmérs aizbildnim par bérna uzturéßanu1998. gadå bija vidéji Ls 22.07 ménesî.

Tå kå bérni aug daΩådås ©imenés, bérnu uz-turéßanai labvélîgi ir arî materiålå atbalsta veidi,kas noteikti pieaugußajiem nedienu un dzîvesgrütîbu gadîjumå: valsts sociålå nodroßinåjumapabalsts invaliditåtes, vecuma vai apgådniekazaudéßanas gadîjumå personåm, kas nesañem val-sts obligåtås sociålås apdroßinåßanas izmaksas,

1 1998. gadå vidéji 2.87 Ls dienå


110

pabalsts transporta izdevumu kompenséßanai in-valîdiem ar pårvietoßanås grütîbåm, pabalstsÇAES avårijas seku likvidåcijas dalîbniekiem unbojå gåjußo ©imeném, un pabalsts trücîgiem iedzî-votåjiem ienåkumu stabilizåcijai.

Taçu ßo pabalstu pieß˚irßanå (pieméram, val-sts sociålå nodroßinåjuma pabalstam) netiekñemts vérå bérnu skaits ©imené, tåpéc ©imenés,kurås ir bérni, pabalsti savu mér˚i - nodroßinåtminimålos iztikas lîdzek¬us pabalsta sañéméjam,nesasniedz.

êmot vérå augstos saslimstîbas rådîtåjusLatvijå un reålo iedzîvotåju pirktspéju, îpaßi nozî-mîgs un valstiski svarîgs pasåkums ir atviegloju-

mi zå¬u iegådei bérniem, kas ir sociåli visneaiz-sargåtåkais iedzîvotåju slånis.

Lai veicinåtu veselîbas aprüpes standartu tu-vinåßanu ES normåm, 1998. gada 4. novembrî irpieñemti un ar 1999. gada 1. janvåri ståjußies spé-kå LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 428 "Am-bulatorai årstniecîbai paredzéto zå¬u, medicîniskoierîçu un preçu iegådes kompensåcijas kårtîba".

Kompensåcijas kårtîba ir pasåkumu komp-lekss, kas pacientam dod iespéju iegådåties zåles,medicîniskås ierîces un preces, kuru iegådes izde-vumus, vadoties péc slimîbas diagnozes (ne péciedzîvotåju kategorijas), slimîbas kompensåcijaskategorijas un kompensåcijas båzes cenas, sedzslimokase.

Íî vispårîgå kompensåciju kårtîba rada labvélî-gus priekßnosacîjumus zå¬u iegådei bérniem lîdz trîsgadu vecumam. Tikai bérniem lîdz 3 gadu vecumamvar izrakstît kompenséjamo zå¬u sarakstå ietvertåszåles ar 100% kompensåcijas apjomu, ja ir diagnosti-cétas sekojoßas slimîbas: konjunktivîts, nestrutojoßsvidusauss iekaisums, elpoßanas sistémas slimîbas(aküts nazofaringîts, aküts laringîts un traheîts, augß-éjo elpce¬u infekcija ar multiplu un neprecizétu loka-lizåciju, aküts bronhîts), funkcionålas zarnu slimîbas.

Labvélîgi noteikumi zå¬u iegådei bérniemlîdz 18 gadu vecumam tiks precizéti, nosakot iero-beΩojumus atseviß˚u kompenséjamo zå¬u iegådé.Tas nozîmé, ka atseviß˚åm saslimßanåm daΩu me-dikamentu iegådi kompensés tikai bérniem lîdz 18gadu vecumam.

Negadîjumu un dzîves grütîbu pårvaréßanå©imeném ar bérniem jau tagad iesaistås Nevalstis-kås organizåcijas(turpmåk tekstå - NVO). LatvijasNVO katalogå minétas 82 nevaldîbas organizåci-jas, kurås apvienojußies noteikta tipa ©imeñu pår-

ståvji vai kuras sniedz kådu atbalstu ©imeném,bérniem un jaunießiem - humånå un cita materiå-lå palîdzîba, kopîgi svétku pasåkumu organizé-ßana (45 NVO), bérnu un jaunießu garîgås, fizis-kås un sociålås attîstîbas veicinåßana (32 NVO),psiholo©iska palîdzîba (20 NVO), bezmaksas ju-ridiskås konsultåcijas (6 NVO), palîdzîba bér-niem, kas cieß no veselîbas traucéjumiem vai var-darbîbas (14 NVO).

9.4.Ìimenes politikas turpmåkå attîstîba

LZA Ekonomikas institüta pétîjumå sniegtajåvértéjumå par ©imeñu atbalsta sistémas efektivitå-ti secinåts, ka galvenå paßreizéjås sociålås politi-kas attiecîbå uz ©imeném ar bérniem trükumi ir:• sistémas finanséjums nav pietiekams, par ko

liecina sociålås droßîbas sistémas pakalpoju-mu atteikumi un ierobeΩojumi,

• maternitåtes pabalsts, atbilstoßi apdroßinåßa-nas principam, nav vispårîgs, tåtad to nesa-ñem visas jaunås måmiñas,

• bérnu kopßanas un citi pabalsti parasti tiekizmaksåti måtém, bet ne téviem (izñémums irtévi, kas bez måtes kopj bérnus),

• ©imeném paredzétie sociålås palîdzîbas paså-kumi netiek saistîti ar bérnu skaitu ©imené,tåpéc sociålås palîdzîbas apjoms nepietieka-mi kompensé ©imenes izdevumu palielinåju-mu, pieaugot apgådåjamo skaitam. it îpaßi jato sañemßana saistîta ar måtes nodarbinåtîbasierobeΩojumiem un tåtad darba samaksas unsociålo garantiju zaudéßanu,

• sociålås palîdzîbas sistémå ir nevienlîdzîgapakalpojumu sadale - palîdzîbu sañem tie, kaspiesaka savas pretenzijas, bet daudzas ©ime-nes, kuras palîdzîbas lügßanu uzskata par ne-pieñemamu, nesañem to, ko bütu pelnîjußas,

• sistémas finansiålo ståvokli pasliktina sociålånodok¬a nemaksåßana, nav nodroßinåta pie-tiekoßa darba attiecîbu un nodok¬u disciplî-nas kontrole,

• paßvaldîbås un sociålås iestådés trükst kvali-ficétu sociålo darbinieku, nepiecießams uzla-bot sociålo darbinieku apmåcîbu,

• bérnu no skolas brîvå laika organizétîba,• sociålå statistika nesniedz ziñas, kas ¬autu

analizét ©imeñu ar bérniem patieso situåciju(sadalîjumå pa ©imeñu tipiem atkarîbå nobérnu skaita, vai vispår ©imeném ar bérniem

111

atseviß˚i no citiem sociålås droßîbas pakalpo-jumu ñéméjiem) - pieméram, LZA Ekonomi-kas institüta pétîjumå konstatéts, ka paßvaldî-bas nespéj sniegt pilnas ziñas par sniegto so-ciålo palîdzîbu. Paßvaldîbu sniegtajås atskai-tés informåcija ir apkopota pa palîdzîbas vei-diem, nevis sañéméjiem, kas apgrütina palî-dzîbas efektivitåtes analîzi.Sociålås droßîbas sistémas ietekmi un nozîmi

©imeñu dzîvé raksturo 9.6.tabula. Kå redzams, ©i-

meném ar bérniem, tai skaitå nepilnåm ©imenémar bérnu sociålo transfertu apjoms un îpatsvars ©i-menes ienåkumu struktürå ir niecîgs.

Veidojot salîdzinåjumus jåñem vérå, ka måj-saimniecîbås kas saståv no vienas personas vailaulåta påra bez bérniem ir liels pensionåru îpat-svars, kuru ieñémumos liels îpatsvars ir pensijåm.

1998. gada 27. oktobrî Ministru Kabinets kon-ceptuåli izskatîja LM sagatavoto Pasåkumu pro-grammu demogråfiskås situåcijas uzlaboßanai, kas

9.6.tabula

Måjsaimniecîbu rîcîbå esoßais sociålo transfertu saståvs daΩådu demogråfiskotipu måjsaimniecîbås 1998. gadå(kopå naudå un natürå, vidéji uz vienu måjsaimniecîbas locekli ménesî, Ls)


Visas no no viena no no laulåtå påréjåsmåjsaim- vienas pieaugußå laulåtå påra ar måjsaim-niecîbas personas un bérniem påra bez bérniem niecîbas

lîdz 16 bérniem lîdz 16gadiem gadiem

Kopå sociålie 16.52 32.59 11.50 31.14 4.98 14.80transferti 26.5 42.9 23.8 40.2 8.5 25.9

Individuåli adresétie 14.25 31.48 5.02 30.49 1.52 12.89sociålie transferti 22.9 41.4 10.4 39.3 2.6 22.5

pensijas 13.62 30,81 4.25 29.91 1.03 12.1621.8 40.5 8.8 38.6 1.8 21.2

stipendijas 0.17 0.16 0.12 0.01 0.08 0.290.3 0.2 0.2 0.1 0.5

sociålås nodroßinåßanas pabalsti, no tå: 0.46 0.51 0.65 0.57 0.41 0.44

0.8 0.7 1.4 0.7 0.7 0.8

bezdarbnieka pabalsts 0.38 0.37 0.65 0.53 0.28 0.370.6 0.5 1.4 0.7 0.5 0.6

slimîbas un 0.07 0.04 0.03 0.12 0.07maternitåtes pabalsti 0.1 0.1 0.2 0.1

Sociålie transferti 2.27 1.11 6.48 0.65 3.46 1.91måjsaimniecîbai 3.6 1.5 13.4 0.8 5.9 3.3

ienåkumi no sociålås apdroßinåßanas un 1.93 1.03 3.90 0.58 3.18 1.62sociålås nodroßinåßanas 3.1 1.4 8.1 0.7 5.4 2.8

Ìimenes valsts pabalsts 1.12 3.03 0.01 2.16 0.951.8 6.3 3.7 1.7

Bérna kopßanas pabalsts 0.30 0.19 0.72 0.230.5 0.4 1.2 0.4

Valsts sociålå 0.04 0.06 0.03 0.02 0.06nodroßinåjuma pabalsts 0.1 0.1 0.1 0.1

Paßvaldîbu sociålås 0.31 0.97 0.2 0.36 0.15 0.19palîdzîbas pabalsti 0.5 1.3 0.4 0.5 0.3 0.3

Sabiedrisko organizåciju 0.04 0.03 0.07 0.04 0.03un humånå palîdzîba 0.1 0.1 0.1 0.1

* pirmais skaitlis absolütå izteiksmé Ls, otrais skaitlis % no kopéjiem ieñémumiem.



112

nosaka ©imeñu atbalsta sistémas mér˚i - "kvalitatî-vas un kvantitatîvas tautas ataudzes nodroßinåßa-na", un straté©iskos virzienus ßî mér˚a sasniegßanai:• ©imenes stiprinåßana un dzimstîbas veicinå-

ßana,• darba vietu radîßana, nodarbinåtîbas veicinå-

ßana, • iedzîvotåju veselîbas ståvok¬a uzlaboßanås

veicinåßana,• iedzîvotåju izglîtîbas un kultüras lîmeña cel-

ßanås veicinåßana. Ío straté©isko virzienu îstenoßanai sociålås

droßîbas sistémas ietvaros:• turpinåsies valsts pabalstu sistémas pilnvei-

doßana, • tiks izstrådåta koncepcija "Valsts sociålie pa-

balsti ©imeném ar bérniem" un likums "Parvalsts sociålo palîdzîbu ©imeném ar bérniem",

• tiek izskatîti vairåki citi sociålås droßîbasjautåjumi attiecîbå uz ©imeném ar bérniem:

par bérnu pabalsta izmaksåßanu neatkarîgino vecåku nodarbinåtîbas t.i., ©imeném arabiem ar pilnu slodzi strådåjoßiem vecå-kiem, lai sekmétu tévu aktîvåku dalîbu bér-nu aprüpé noteikt likumdoßanas garantijasarî téviem u.c.Èpaßu uzmanîbu jåpievérß bez vecåku gådî-

bas palikußo bérnu problémåm ßådos blokos:• vecåku atbildîba par bérniem,• bérnu institucionålo aprüpi (bérnu aprüpes

iestådes), • bérnu tiesîbu aizsardzîbas jautåjumus (bå-

riñtiesas), • alternatîvås aprüpes formas (aizbildniecî-

ba, adopcija, audΩu©imenes, ©imeñu bérnunami).Visås paßvaldîbås ir lietderîgi izveidot kom-

binétu sociålås palîdzîbas re©istru, nodroßinottås ar atbilstoßåm datorprogrammåm un darbi-nieku apmåcîbu.

113

Labklåjîbas ministrijas galvenais uzdevums irizveidot demokråtisku, stabilu, atbildîgu un dzî-votspéjîgu sociålås aizsardzîbas sistému, kas no-droßinåtu iespéju aizsargåt katras personas sociåliekonomiskås tiesîbas un veselîbu.

Kopß 1990. gada Latvijas sociålås droßîbas jo-må ar plaßu reformu palîdzîbu ir veikti bütiskipårveidojumi, kuru mér˚is ir modernizét sociålåsaizsardzîbas sistému, pielågot to müsdienu sociåliekonomiskajai sistémai un paaugstinåt tås efekti-vitåti. Var teikt, ka sociålås aizsardzîbas sistémapamatos ir izveidota, un daudzås jomås tå de-monstré pat pasaules mérogå inovatîvus risinåju-mus.

Sociålås aizsardzîbas sistémas nepiecießamaîpaßîba ir spéja pielågoties mainîgiem sociåli eko-nomiskajiem apståk¬iem, un tå nekad nav absolü-ti pilnîga. Tåpéc Labklåjîbas ministrijai nåkas risi-nåt arvien jaunas sociålås politikas problémas, kasradußås:• tautsaimniecîbas attîstîbas rezultåtå,• nozares hroniskas finansu nepietiekamîbas

rezultåtå,• nozares administratîvås sistémas nepilnîbu dé¬,• sakarå ar likumdoßanas normu neatbilstîbu

vai neiespéjamîbu esoßajå ekonomiskajå si-tuåcijå,

• ieviesto likumu nevélamås blakusdarbîbasrezultåtå,

• reformu un ES integråcijas proceså.Tautsaimniecîbas attîstîba ietekmés sociålås

aizsardzîbas sistému gan finansiåli, gan péc bü-tîbas.

Sagaidåms, ka tuvåkajos gados finansiålåietekme skars gan ienåkumu, gan izdevumu as-pektus:• ekonomiskås attîstîbas rezultåtå uzlabosies

darba iespéjas un ienåkumi, tå rezultåtå so-ciålås iemaksas palielinåsies,

• nostiprinoties finansu disciplînai valstî, palie-linåsies nodok¬u maksåtåju disciplîna un so-ciålås iemaksas,

• tuvåkajos gados sevi såks attaisnot tirgus ele-mentu ievießana sociålås aizsardzîbas sisté-må, kå rezultåtå palielinåsies indivîda atbildî-ba par sevi un savu veselîbu un lîdzdalîbasistémas finanséßanå, samazinåsies sociålåsaizsardzîbas pakalpojumu pieprasîjums un,

nesamazinot sociålås aizsardzîbas sistémasfinanséjumu, büs iespéjams uzlabot tå izpildi.Savukårt:

• tautsaimniecîbas attîstîba nespés nodroßinåtbütisku uzlabojumu sociålås aizsardzîbas sis-témas finanséßanå, tåpéc sistémas efektivitåtejoprojåm büs ierobeΩota, büs grüti apgådåtsistému ar labiem speciålistiem (årstiem, so-ciåliem darbiniekiem), sociålå sférå strådåjo-ßo algas büs zemas, un no tå cietîs pakalpoju-mu kvalitåte,

• zemais tautsaimniecîbas attîstîbas lîmenissaasinås nodarbinåtîbas un darba samaksasproblémas, veicinås likumu pårkåpumus ßa-jås jomås,

• vilcinåßanås ar nerentablo uzñémumu likvi-dåciju un sléptå bezdarba legalizåcija veici-nås izvairîßanos no nodok¬u maksåßanas unpastiprinås neprognozéjamu papildus izmak-su iespéjamîbu,

• tautsaimniecîbas pårveidoßanas rezultåtå pa-lielinåsies bezdarbs, tå rezultåtå palielinåsiesnepiecießamîba péc valsts pasåkumiem no-darbinåtîbas veicinåßanå un sociålås palîdzî-bas bezdarba gadîjumå,

• turpinåsies sabiedrîbas noslåñoßanås, kå re-zultåtå palielinåsies pieprasîjums péc sociålåspalîdzîbas, ko sniedz valsts, bet it îpaßi paß-valdîbas,

• sabiedrîbas noslåñoßanås, nabadzîbas papla-ßinåßanås vél vairåk pastiprinås demogråfis-kås problémas, to atrisinåßanai büs nepiecie-ßami papildus pasåkumi ©imenes nostiprinå-ßanai un dzimstîbas veicinåßanai,

• tå kå pat vislabvélîgåkajos apståk¬os demog-råfiskå situåcija nevar strauji mainîties, turpi-nåsies sabiedrîbas novecoßanås process, kårezultåtå strådåjoßo skaits turpinås samazinå-ties, saasinåsies problémas pensiju sistémå.Nozares hroniskas finansu nepietiekamîbas

bîstamåkås sekas ir attîstîbas problému uzkråßa-nås lîdz tådai pakåpei, ka to atrisinåjums prasa pa-pildus lîdzek¬us.

Nozares administratîvås sistémas nepilnîbasir normåla parådîba, kas saistîta ar sociålås sisté-mas attîstîbu un pilnveidoßanu, nepiecießamîbuieviest jaunas pårvaldîbas metodes un pieejas, lainepårtraukti uzlabotu pårvaldîbas efektivitåti. Pa-

10. Sociålås politikas novitåtes

Sociålås politikas novitåtes.Sociålais ziñojums.10

114

såkumi administratîvås sistémas uzlaboßanai ir pa-redzéti gandrîz visås sociålås nodroßinåßanasapakßsistémas, bet seviß˚i plaßus uzlabojumus pare-dzéts veikt veselîbas aprüpes sistémas reformas ie-tvaros, izmantojot Pasaules Bankas kredîta resursus.

Likumdoßanas normu neatbilstîba vai neie-spéjamîba esoßajå ekonomiskajå situåcijå visbie-Ωåk parådås sociålås apdroßinåßanas un sociålåspalîdzîbas sistémås saistîbå ar pensiju un pabalstuindeksåciju. Lîdz ßim probléma tiek risinåta, igno-réjot likuma normas, bet ßåda prakse nav pie¬auja-ma ilgstoßi.

No jauna ieviesto likumu nevélamås blakus-darbîbas piemérs ir sociålo pakalpojumu pieprasî-juma nepamatots pieaugums, kura ierobeΩoßanainåkas pielietot papildus pasåkumus (pieméram,devîgi bezdarba pabalsti rada situåciju, ka bütbezdarbniekam ir izdevîgåk kå strådåt).

Visås Latvijas sociålås aizsardzîbas sistémåsreformas ir iesåktas, ir izstrådåtas un pieñemtasreformu koncepcijas un galvenie likumi, bet vél irjåpieñem galveno likumu darbîbai nepiecießamiedetalizétie likumi un normas. Tå kå reformu pro-cess sakrît ar Eiropas integråcijas procesu, Latvijaslikumos ir iespéjams iestrådåt ES kopéjås likum-doßanas normas. Sociålå likumdoßana ietilpst Lat-vijas un ES likumdoßanas saskañoßanas pirmajåkårtå, un tas pastiprina briesmas, ka, saskañojotatß˚irîgå ekonomiskå vidé darbojoßos likumus,pieñemtie likumi var izrådîties nepieméroti. Tå-péc jåpastiprina pétnieciskais darbs, lai novértétulikumdoßanas saskañoßanas sekas.

Latvijas sociålås politikas prioritåros attîstî-bas virzieni paliek nemainîgi, un tie ir:• iedzîvotåju dzîves lîmeña paaugstinåßana,

nabadzîbas ierobeΩoßana, îpaßu uzmanîbupievérßot reproduktîvajai veselîbai un ©ime-ném ar bérniem,

• veselîbas aprüpes sistémas un tås finanséßa-nas sakårtoßana un optimizéßana, îpaßu uz-manîbu pievérßot preventîvajiem pasåku-miem,

• aktîvås nodarbinåtîbas politikas attîstîba unjaunu pieeju ievießana,

• darba tiesisko attiecîbu, darba samaksas undarba droßîbas efektîva reguléjoßa, kontrolesmehånisma attîstîßana un pilnveidoßana,

• sociålo reformu turpinåßana, sociålå riska sa-vlaicîga novérßana un sociålå riska grupu in-tegråcija sabiedrîbå.

Sociålås politikas novitåtes, atbilstoßi mainî-gajiem sociåli ekonomiskajiem apståk¬iem parå-dås nozarés, îstenojot kopéjås un nozaru sociålåspolitikas nostådnes.

Tålåk tiks apskatîtas nozaru perspektîvas.

10.1. Sociålå apdroßinåßana

1) pilnîgojot finanséßanas kårtîbu, nepiecießa-mas izvértét:• darba ñéméju, kuru paståvîgå dzîves vieta ir

Latvija, bet kurus nodarbina årvalstu nodok-¬u maksåtåjs iek¬außana sociåli apdroßinåtopersonu lokå,

• sociålås apdroßinåßanas pakalpojumu pie-ß˚irßana neatkarîgi no veiktajåm iemaksåmar vélåku parådu piedziñu,

• sociålo maksåjumu likmes samazinåßana uz33% un sadali starp darba devéju un darbañéméju lîdzîgås da¬ås 16.5% katram,2) izstrådåt likuma normas, kas regulé ßådus

jautåjumus:• sociåli apdroßinåto personu, sociålås apdroßi-

nåßanas iemaksu, valsts sociålås apdroßinåßa-nas pakalpojumu un valsts sociålås apdroßi-nåßanas ståΩa uzskaite,

• sociåli apdroßinåtås personas apdroßinåßanaskonta atvérßana, slégßana un tajå iek¬aujamåinformåcija, 3) turpinåt veidot personu veiktajåm sociåla-

jåm iemaksåm atbilstoßu valsts sociålås apdroßi-nåßanas pabalstu sistému, iek¬aujot tajå jaunu uzdzimumu lîdztiesîbas principu balstîtu valsts so-ciålås apdroßinåßanas pabalstu,

4) lai pilnveidotu valsts sociålo apdroßinåßa-nu bezdarba gadîjumam 1999. gadå paredzéts iz-strådåt jaunu likumprojektu "Par obligåto sociåloapdroßinåßanu bezdarba gadîjumam" ar mér˚i:• saskañot likuma "Par obligåto sociålo apdro-

ßinåßanu bezdarba gadîjumam" normas ar ci-tu sociålås apdroßinåßanas sistémas likumunormåm, tajå skaitå saskañot periodu, atbil-stoßi kura valsts sociålås apdroßinåßanas so-ciålajåm iemaksåm tiek apré˚inåts bezdarb-nieka pabalsta apmérs,

• noteikt no Nodarbinåtîbas speciålå budΩetafinanséjamo aktîvås un pasîvås nodarbinåtî-bas pakalpojumu apjomu,

• precizét apdroßinåßanas bezdarba gadîju-mam pakalpojumu sañéméju loku,

115

• noteikt jaunu sociålås apdroßinåßanas pakal-pojumu veidu - apbedîßanas pabalstu bez-darbnieka nåves gadîjumå,5) valsts sociålå apdroßinåßana pret nelaimes

gadîjumiem darbå un arodslimîbåm:• nodroßinåt apdroßinåßanas atlîdzîbas un vi-

sus nepiecießamos pakalpojumus nelaimesgadîjumå darbå cietußås vai ar arodslimîbusaslimußås apdroßinåtås personas darbaspé-ju atgüßanai un integråcijai sabiedrîbå,

• ekonomiski ieinteresét darba devéjus veiktorganizatoriskos, tehniskos, sanitåri higienis-kos un årstnieciski profilaktiskos pasåkumus,kas garantétu droßu darba vidi un veselîbainekaitîgus darba apståk¬us,

• nodroßinåt vienlîdzîgas tiesîbas tådåm perso-nåm, kuras lîdz 1997. gada 1. janvårim cietu-ßas nelaimes gadîjumå darbå vai saslimußasar arodslimîbu, vai, viñu nåves gadîjumå, ßopersonu apgådîbå bijußåm personåm. 6) sociålås droßîbas shému koordinåcijå svarî-

gåkie uzdevumi büs:• paplaßinåt un precizét personu loku, uz ku-

riem attiecas Latvijas sociålås droßîbas likum-doßana (apsprieΩamås personu kategorijas ir:darba devéji - årvalsts nodok¬u maksåtåji, ESdarba ñéméji, kas strådå Latvijå ne ilgåk par 1gadu, bezvalstnieki),

• novértét LR pilsoñu priekßrocîbu sociålåsdroßîbas sistémå paståvéßanas lietderîbu,

• pårbaudît minimålo garantiju paståvéßanasekonomiskås sekas,

• izvéléties piemérotåko ©imenes pabalsta pie-ß˚irßanas principu (vecåku darba vieta vaibérna dzîvesvieta),

• iek¬auties TESS programmå, kas nodroßinainformåcijas apmaiñu elektroniskå formå,

• izveidot administratîvo struktüru, kas spétupilnvértîgi piedalîties sociålo shému saskaño-ßanas proceså,

• pievienoties Eiropas Padomes pagaidu lîgu-miem sociålås droßîbas jomå (1999.- 2000. gadå).7) tuvåkajå laikå jånodroßina valsts sociålås

apdroßinåßanas a©entüras pårziñå esoßås informå-cijas aizsardzîba.

10.2. Sociålå palîdzîba

Sociålås palîdzîbas primårais uzdevums irpanåkt materiålås palîdzîbas un pabalstu palieli-

nåßanu, it îpaßi ©imeném ar bérniem, lai tie spétupildît paredzétos uzdevumu - garantét sociålo aiz-sardzîbu (minimålus iztikas lîdzek¬us) iedzîvotå-jiem, kuri saviem spékiem nespéj nodroßinåt sevivai pårvarét îpaßas dzîves grütîbas.

2000. gadå sociålås palîdzîbas prioritåtes irnodroßinåt:• valsts atbalstu ©imeném ar bérniem, • vienådas integråcijas iespéjas sabiedrîbå per-

sonåm ar îpaßåm vajadzîbåm, kompenséjotatbilstoßo apgrütinåjumu,

• nodroßinåt trücîgiem iedzîvotåjiem garantétuienåkumu minimumuPapildus tießai pabalsta palielinåßanai, vairå-

kiem pabalsta veidiem (valsts sociålå nodroßinåju-ma pabalstu un tam pakårtoti apbedîßanas pa-balstu, pabalstu aizbildnim par bérna uzturéßanu)nepiecießams ieviest indeksåciju atbilstoßi patéri-ña cenu izmaiñåm. Atlîdzîbu aizbildnim par bérnauzturéßanu pårskata atbilstoßi minimålås darbaalgas izmaiñåm.

Tiek apspriesta iespéja ieviest valsts lîdzda-lîbu (papildus paßvaldîbu finanséjumam) pa-balsta izmakså trücîgo iedzîvotåju ienåkumu sta-bilizåcijai.

10.3. Nodarbinåtîba

1) darba tirgus:• uzlabot informåcijas pieejamîbu par Nodar-

binåtîbas valsts dienesta darbîbu un paaugst-inåt tå prestiΩu,

• turpinåt Latvijas un ES likumdoßanas saska-ñoßanu atbilstoßi dokumenta "Pievienoßanåspartnerîba" 4.2. sada¬å noteiktajiem vidéjåtermiña mér˚iem: izstrådåt darba tirgus poli-tiku, saskañot darba droßîbas likumdoßanu,ik gadus sagatavot Nacionålo nodarbinåtîbasplånu,

• veicinåt aktîvo darba tirgus politiku,• pieñemt likumu "Par palîdzîbu bezdarba

gadîjumå", • saskañå ar koncepciju "Par nodarbinåtîbas

veicinåßanu valstî" Nacionålås trîspuséjåskonsultatîvås padomes institucionålajå sisté-må izveidot Nodarbinåtîbas padomi,2) darba samaksa:

• îstenot koncepcijå par darba samaksu pare-dzétos pasåkumus: regulåra méneßa darba al-gas pårskatîßana pirms valsts budΩeta projek-

Sociålås politikas novitåtes.Sociålais ziñojums.10

116

ta izstrådes, regulåra no valsts budΩeta finan-séjamo ieståΩu darbinieku méneßa darba alguskalas pårskatîßana, darbinieku algu perio-diska pårskatîßana un kori©éßana, ñemot vé-rå darba ieguldîjumu un rezultåtus,

• izstrådåt amatu kvalifikåcijas kategorijas sa-skañå ar intelektuålå darba un fiziskå darbanovértéßanas metodikåm,

• izstrådåt Ministru kabineta noteikumus pardarba samaksas sistémåm no valsts budΩetafinanséjamo ieståΩu darbiniekiem (trîs atse-viß˚as sistémas): ieståΩu, kuras veic valstspårvaldes funkcijas, darbiniekiem, ieståΩu,kuras sniedz pakalpojumus, darbiniekiem unmilitårpersonåm un ieviest ßîs sistémas ar2000 gadu,3) darba tiesiskås attiecîbas:

• darbinieku prasîjumu garantiju fonda izvei-doßana,

• nostiprinåt Nacionålo trîspuséjo darba devé-ju, valsts un arodbiedrîbu sadarbîbas padomiun tås institüciju sistému,

• pilnveidot darba strîdu atrisinåßanas kårtîbu,izstrådåjot Ministru kabineta koncepciju pardaΩådiem problémas risinåjumu mode¬iem,kuri varié no Valsts darba inspekcijas ietvarosdarbojoßås strîdu komisijas lîdz darbs tiesaivai vispåréjås tiesas tiesnesim, kurß speciali-zéjies darbs lietås: atkarîbå no izvélétå mode-¬a tiks izstrådåts îpaßs likums un citi nepiecie-ßamie normatîvie akti

• Valsts darba inspekcijas personåla un sociålopartneru apmåcîbas uzlaboßana,

• nelegålå darba samazinåßana• tiks izstrådåti likumprojekti "Par darba aizsa-

rdzîbu", "Par darbinieku aizsardzîbu darbadevéja maksåtnespéjas gadîjumå"4) darba aizsardzîba:

• îstenot darba aizsardzîbas reformu• Trîspußu apakßpadomes nolikuma un darbî-

bas principu uzlaboßana,• jaunu likumdoßanas aktu izstrådåßana: par

droßîbu darbå ar elektrîbu, par uzñémumaiekßéjo monitoringu (riska novértéßana), parapmåcîbu un informåcijas sniegßanu attiecîbåuz darba aizsardzîbu,

• jaunu likumdoßanas aktu izstrådåßana indus-triålo iekårtu droßîbas jomå: par gåzveida ku-rinåmå sadzîves iekårtåm, par språdzienbîs-tamå vidé lietojamåm iekårtåm un aizsardzî-

bas sistémåm, par maßînu droßîbu, par spie-dientvertném, par bîstamo iekårtu sarakstu,

• ES integråcijas aspektå darba aizsardzîbas poli-tika jåattîsta divos virzienos: valsts darba aizsa-rdzîbas sistémas stabilizéßana un aktualizéßa-na un darba aizsardzîbas nodroßinåßana eko-nomiskås darbîbas sférå (uzñémumos).

10.4. Veselîbas aprüpes sistéma

• pilnveidot un optimizét primårås aprüpes år-stu tîklu valstî, uzlabojot medicînisko pakal-pojumu pieejamîbu,

• palielinåt prevencijas un agrînås diagnostikasnozîmi medicîniskajå aprüpé,

• pabeigt re©ionålo slimokasu izveidoßanu,• turpinåt veselîbas ieståΩu atbilstîbas novérté-

ßanu saskañå ar obligåtajåm prasîbåm, • tiks apstiprinåtas medicîniskås tehnolo©ijas,

kas pilnîbå nodroßinås årstniecisko pakalpo-jumu kvalitåti, tiks uzsåkts darbs pie medicî-nisko tehnolo©iju lietoßanas standarta izstrå-dåßanas.

10.5. Sabiedrîbas veselîba

• produktu droßîbas jomå paredzéts turpinåtobligåto prasîbu izstrådåßanu pårtikas pro-duktiem,

• epidemiolo©iskås droßîbas jomå paredzétspastiprinåt cîñu pret érçu encefalîtu un difte-riju, HIV infekciju,

• vides riska faktoru kaitîgås darbîbas ierobeΩo-ßanas jomå jåsåk nodroßinåt üdens kvalitåtesrådîtåju atbilstîbu ES direktîvas prasîbåm, jåap-güst jaunas metodes, jåiekårto laboratorijas arnepiecießamo aparatüru, jåapmåca personåls,

• jåturpina dzeramå üdens kvalitåtes mikro-biolo©isko rådîtåju izvértéßana Latvijas pilsé-tås un rajonos,

• jåpaplaßina sabiedrîbas zinåßanas par moder-najåm tehnolo©ijåm, kas izstaro elektromag-nétiskos laukus, un to ietekmi uz veselîbu,

• paredzéts katru otro gadu veikt FINBALT ve-selîbas monitoringa aptauju Latvijå,

• îstenot Pasaules bankas finansétå projekta"Latvijas veselîbas reforma" sistémå izveido-tås projekta apakßkomponenti "Atbalsts sa-biedrîbas veselîbas reformai", konkréti, iz-strådåt veselîbas veicinåßanas infrastruktüras

117

shému un priekßlikumus veselîbas veicinåßa-nas pasåkumu finanséßanas uzlaboßanai,

• izstrådåt un pieñemt likumu Par sabiedrîbasveselîbu

• pabeigt vides veselîbas dienesta pamatrefor-mu - izveidojot Sabiedrîbas veselîbas a©entü-ru (Nacionålå vides veselîbas centra vietå).

10.6. Farmåcija

• turpinåt zå¬u tirgus sakårtoßanu,• turpinåt likumdoßanas sakårtoßanu atbilstoßi

ES direktîvu prasîbåm un Latvijas un ES li-kumdoßanas saskañoßanu, kas vérsta uz zå¬ukvalitåtes nodroßinåßanu, labas raΩoßanasprakses, labas izplatîßanas prakses un labasaptieku prakses principu ievießanu.

• veikt pasåkumus narkotisko un psihotropovielu un zå¬u legålås aprites kontroles uzla-boßanå: uzlabot narkotiku kontroles struktü-ru darbîba narkomånijas situåcijas novérté-ßanå valstî, jåpastiprina narkotisko un psi-hotropo vielu raΩoßanas procesa kontrole,un prekursoru kontrole raΩoßanå, un citi pa-såkumi,

• pårveidot un uzlabot zå¬u iegådes kompenså-cijas sistému,

• izveidot vienotu statistikas datu ieguves unapmaiñas sistému farmåcijas nozaré,

• ieviest farmaceitu sertifikåciju. Labklåjîbas ministrija paredz turpinåt dar-

bu starpsektoru sadarbîbas veicinåßanå, pir-mkårt, nozaru straté©isko attîstîbas virzienu sa-skañoßanå.

Pielikumi.Sociålais ziñojums.P

118

Pielikumi.

1.Pielikums.

Imunizéto bérnu îpatsvars Latvijå (1996-1998) pa vecuma grupåm.

Infekcijas nosaukums Bérna vecums Potes Imunizéto bérnu îpatsvars(pilni gadi) (% no bérnu kopéjå skaita)

1996 1997 1998

Tuberkuloze 1 1. pote 99,7 99,6 99,9

Difterija un 1 3. pote 92,8 91,7 94,3

stingumkrampji 3 4. pote 93,4 5,3 96,4

7(9)* 5. pote 89,9 94,7 94,7

15 6. pote 83,9 89,1 94,5

16 6. pote 94,9 96,0 96,1

Pieaugußie 3. pote 54,8 69,5 73,7+ revakcinåcija

Garais klepus 1 3. pote 79,8 89,1 90,8

2 4. pote 82,3 85,5 85,7

3 4. pote 87,7 92,4 94,4

Poliomielîts 1 3. pote 92,8 91,6 94,0

2 4. pote 85,9 88,1 88,4

3 4. pote 93,8 95,5 96,6

7 5. pote 89,5 93,5 91,2

15 6. pote 91,9 94,8 96,4

16 6. pote 93,5 98,2 97,0

Masalas 2 1. pote 95,7 96,6 96,9

7 2. pote - - 84,2

12 2. pote 84,0 86,9 95,0

Masaliñas 2 1. pote 94,6 96,0 96,5

12 meitenes 78,2 96,6 88,5

Epidémiskais 2 1. pote 95,6 96,3 96,9

parotîts 7 2. pote - - 69,5

b Hemophilus influence 1 - - - 89,8

Vîrushepatîts B jaundzimußie - - - 97,3


119

FINBALT veselîbas monitorings -Latvijas iedzîvotåju veselîbu ietekméjoßoparadumu pétîjums

FINBALT veselîbas monitorings tiek organi-zéts reprezentatîvas iedzîvotåju atlases pasta ap-tauju veidå. 1998.gada FINBALT aptauja Latvijånotika no maija lîdz augustam. 1998.gada maijå noValsts iedzîvotåju re©istra tika veikta 3000 respon-dentu (vecumå no 16-64 gadiem) vienkårßå rando-mizétå atlase stratificéta péc teritorijas un vecumagrupas. Aptaujas anketa izveidota ar 87 jautåju-miem 9 sada¬ås. Izmantojot par pamatu FINBALTveselîbas monitoringa uzraudzîbas padomes ap-stiprinåto variantu ang¬u valodå, anketas tika sa-gatavotas latvießu un krievu valodå, pårbaudot jé-dzienu identitåti un papildinot ar vairåkiem Lat-vijai specifiskiem jautåjumiem. Pirmå anketu izsü-tîßana notika maija beigås. Péc méneßa - jünija bei-gås neatbildéjußiem respondentiem otrreiz tikanosütîta anketa un atgådinåjums. Abås reizés tikanosütîtas arî apmaksåtas aploksnes atbildei. Jülijabeigås vél neatbildéjußiem respondentiem tika no-sütîts otrais atgådinåjums. Augustå - septembrî at-bildéjußås anketas tika kodétas un dati ievadîtistatistiskajå programmå. Datu analîzei izmantotaSPSS Windows 7.5 versija.

Pétîjuma rezultåti un galvenie secinåjumi.

Respondentu atsaucîbu pétîjumå 77,3%, varvértét kå pietiekami augstu. Vispåréjå rakstura zi-ñas, kå dzimums, tautîba, vecums, pilsétu - laukuiedzîvotåju attiecîba labi atspogu¬o Latvijas iedzî-votåju demogråfisko ainu.

Jåatzîmé zemais veselîbas paßnovértéjums -daudz mazåk par pusi respondentu savu veselîbuvérté kå labu vai diezgan labu. DaΩåda veida ob-jektîvi un subjektîvi veselîbas traucéjumi raksturî-gi vairumam respondentu, îpaßi sievietém. Savu-kårt rüpes par savu veselîbu, pårbaudot asinsspie-dienu un holesterîna lîmeni asinîs arî vairåk izrå-da tießi sievietes. Pårstiedz zemais respondentuîpatsvars, kuri jebkad pårbaudîjußi holesterîna lî-meni asinîs.

Latvijas pieaugußajiem iedzîvotåjiem rakstu-rîgs ¬oti zems imunizåcijas lîmenis pret gripu, dif-teriju un érçu encefalîtu. Kå îpaßi negatîvu var mi-nét apståkli, ka 20% respondentu pat nezina to vaiir potéti pret ßîm infekcijåm.

Dati liecina, ka 53,0% vîrießu un 18,4% sievie-ßu smé˚é ik dienas; 8,5% vîrießu un 8,7% sievießusmé˚é pa laikam, bet 38,5%vîrießu un 72,9% sie-vießu nesmé˚é.

Bütiski mainît éßanas ieradumus veselîbasapsvérumu dé¬ cenßas galvenokårt sievietes unpilsétu iedzîvotåji. Satrauc augstais dzîvnieku iz-celsmes taukvielu lietoßanas îpatsvars lauku iedzî-votåjiem. Kå negatîva iezîme jåvérté pårmérîgaisvåråmås såls lietoßanas îpatsvars, îpaßi vîrießiem.

êmot vérå augsto saslimstîbas lîmeni arsirds un asinsvadu slimîbåm, augsto liekå svaraun aptaukoßanås îpatsvaru populåcijå, kå arî ne-labvélîgos uztura paradumus, kå pårsteidzoßavienaldzîba jåvérté ¬oti zemais fiziskås aktivitåteslîmenis visås vecuma grupås.

Ievérojot augsto satiksmes nelaimes gadîju-mu un tajos bojå gåjußo skaitu Latvijå, par ¬oti ze-mu uzskatåms atstarotåju lietoßanas îpatsvars.

2.Pielikums


120

Infekciju un parazitårås slimîbas Latvijå 1998.gadå

Salîdzinåjums (%) ar

Slimîbas nosaukums Saslimßanas Saslimßanas Vidéjais pédéjo 5 1997.gadagadîjumu gadîjumu gadîjumu gadu vidéjo gadîjumu

skaits skaits skaits saslimstîbas skaituuz 100 000 uz 100 000 gadîjumu

iedzîvotåjiem iedzîvotåjiem skaitu1993.-1997.g.

Védertîfs 0 0 0.14 -100 -100Salmoneloze 1 106 44.6 37.26 20 59Íigelozes 325 13.11 39.18 -67 84Epoöanas orgånu tuberkuloze 1 734 69.92 48.45 44 8AZI ar noteikto etiolo©iju 1 042 42.02 18.97 121 34AZI ar nenoteikto etiolo©iju 1 159 46.74 54.03 -13 -8Leptospiroze 32 1.29 2.93 -56 19Jersiniozes 102 4.11 8.43 -51 -14Stinguma krampji 1 0.04 0.08 -50 -67Difterija 67 2.7 6.16 -56 60C. diphtheriae nésåtåji 71 2.86 3.96 -28 196Garais klepus 149 6.01 3.9 54 -2Skarlatîna 1 093 44.07 * * 29Meningokokku infekcija 37 1.49 1.78 -16 -8Sifiliss 2 599 104.8 85.2 23 -14Gonoreja 1 237 49.88 112.01 -55 -27Trakumsérga 0 0 * * *Masalas 3 0.12 0.57 -79 -25Masaliñas 142 5.73 * * -76Epidémiskais parotîts 36 1.45 5.7 -75 -89AIDS 11 0.44 0.13 241 267HIV 163 6.57 0.59 1014 552‰rçu encefalîts 1 029 41.49 39.77 4 18Laima slimîba 583 23.51 7.4 218 62Véjbakas 7 216 290.98 * * 3Vîrushepatîti 2 418 97.51 118.3 -18 -14

aküts A hepatîts 1 601 64.56 96.16 -33 -30aküts B hepatîts 398 16.05 17.12 -6 6aküts C hepatîts 168 6.77 2.78 144 65

HbsAg nésåtåji 544 21.94 19.74 11 5Malårija 4 0.16 0.13 24 0Difilobotrioze 28 1.13 * * 40Trihineloze 15 0.6 1.92 -69 -25Askaridoze 798 32.18 41.8 -23 -28Trihocefaloze 13 0.52 * * -48Enterobioze 17 481 704.92 985.62 -28 19Utainîba 2 347 94.64 140.96 -33 -11Kaß˚is 2 119 85.45 111.3 -23 -21ARVS 455 550 18 369.91 12 179.54 51 4Gripa 45 227 1 823.76 2 038.49 -11 -44


121

3.Pielikums

Pamatrådîtåji, kas raksturo veselîbas aprüpes pieejamîbu unpreventîvå årstnieciskå darba kvalitåti

1996 1997 1998

Apmekléjumu skaits (uz 1 iedzîvotåju) 4.3 4.5 4.6

Saslimstîba ar aktîvu tbc uz 100 000 iedzîvotåjiem 59.0 68.4 74

Tajå skaitå - BK+ 31.8 38.0 40.6

Òaundabîgo audzéju diagnostika:

• IV stadijas îpatsvars (%) 26.9 26.3 25.4• Vizuålo ¬aundabîgo audzéju III un IV stadijas îpatsvars (%) 32.4 31.9 30.3

Òaundabîgo audzéju atrade pie profapskatém (%) 3.1 1.9 2.0

Operéti (uz 100 000 iedzîvotåjiem):

• Çülas perforåcija 29.9 27.7 24.2

• Asiñoßana no gremoßanas trakta 16.3 17.6 12.2

Alkohola psihozes (pirmreizéjas)

Uz 100 000 iedzîvotåjiem 39.7 34.7 38.9

Iedzîvotåju mirstîba (uz 100 000 iedzîvotåjiem):

• Darbspéjas vecumå 566.0 539.1 549.1

• no akütas pneimonijas 16.9 15.8 17.6

• no çülas slimîbas 6.1 6.8 6.1

• no tuberkulozes 10.8 12.5 13.3

Måtes mirstîba uz 100 000 dzîvi dzimußiem 40.4 42.5 43.2

Zîdaiñu mirstîba1 %o 15.8 15.2 14.7

Perinatålå mirstîba2 %0 15.7 14.0 15.2



122

4.Pielikums

Jaunpieß˚irto pensiju skaita dinamika

1995 1996 1997 1998

Kopå pensijas 39 306 36 163 32 838 28 244% pret iepriekßéjo periodu 91,3% 92,0% 90,8% 86,0%

t.sk.:

Vecuma pensijas 26 685 23 983 23 395 19 284% pret iepriekßéjo periodu 99,6% 89,9% 97,5% 82,4%

Invaliditåtes pensijas 8 527 8 673 6 687 6 182% pret iepriekßéjo periodu 85,8% 101,7% 77,1% 92,4%

t. skaitå:I grupa 635 569 482 456% pret iepriekßéjo periodu 77,5% 89,6% 84,7% 94,6%

II grupa 5 102 5 066 3 954 3 407% pret iepriekßéjo periodu 77,1% 99,3% 78,0% 86,2%

III grupa 2 790 3 038 2 251 2 319% pret iepriekßéjo periodu 111,4% 108,9% 74,1% 103,0%

Apgådnieka zaudéjuma pensijas 3 213 2 423 2 099 2 127% pret iepriekßéjo periodu 90,1% 75,4% 86,6% 101,3%

Izdienas pensijas 565 526 342 431% pret iepriekßéjo periodu 114,4% 93,1% 65,0% 126,0%

Pensijas péc speciåliem lémumiem 316 558 315 220% pret iepriekßéjo periodu - 176,6% 56,5% 69,8%

Jaunpieß˚irto pensiju vidéjo apméru dinamika (Ls, faktiskås cenås)

1995 1996 1997 1998

Kopå pensijas 33,59 36,02 43,24 50,61% pret iepriekßéjo periodu 120,20% 107,20% 120,00% 117,0%

t. skaitå:

Vecuma pensijas 34,74 36,48 45,44 53,48% pret iepriekßéjo periodu 120,20% 105,00% 124,60% 117,7%

Invaliditåtes pensijas 31,56 35,60 36,42 42,59% pret iepriekßéjo periodu 109,8% 112,8% 102,3% 116,9%

t. skaitå:

I grupa 34,84 40,24 44,28 4,77% pret iepriekßéjo periodu 100,4% 115,5% 110,0% 123,7%

II grupa 32,49 37,01 40,29 48,23% pret iepriekßéjo periodu 110,2% 113,9% 108,9% 119,7%

III grupa 29,11 32,39 27,94 31,91% pret iepriekßéjo periodu 117,0% 111,3% 86,3% 114,2%

Apgådnieka zaudéjuma pensijas 27,57 30,44 28,90 33,73% pret iepriekßéjo periodu 111,8% 110,4% 94,9% 116,7%

Izdienas pensijas 31,49 31,81 102,09 117,24% pret iepriekßéjo periodu 110,2% 101,0% 320,9% 114,8%

Pensijas péc speciåliem lémumiem 55,67 50,84 56,60 57,73% pret iepriekßéjo periodu - 91,30% 111,30% 102,0%

123

AVOTI, LITERATËRA

1. Eglîte P., Pavlina I., Markausa I.M., GñedovskaI., Ivbulis B., Zariña I.-B. Ìimenes situåcija Latvijå. Pårskats par Latvijas Republikas Labklåjîbas ministrijaspasütîtå pétîjuma rezultåtiem, Rîga, 1999

2. Epidemiolo©ijas bi¬etens. Nacionålais vides

veselîbas centrs. Rîga, 1998

3. Labklåjîbas ministrijas Sociålås politikas lietiß˚o

pétîjumu rezultåti 1998.gadå. FINBALT veselîbas moni-

torings - Latvijas iedzîvotåju veselîbu ietekméjoßo

paradumu pétîßana. Rîga, 1999

4. Labklåjîbas ministrijas sociålås politikas lietiß˚o

pétîjumu rezultåti 1998.gadå. Rîga, 1999

5. Latvija pårskats par tautas attîstîbu. Apvienoto

nåciju attîstîbas programma. Rîga, 1998

6. Latvijas demogråfijas gadagråmata 1998. LR

Centrålå statistikas pårvalde. Rîga, 1998

7. Latvijas demogråfijas gadagråmata 1997. LR

Valsts statistikas komiteja. Rîga, 1997

8. Latvijas statistikas gadagråmata 1998. LR

Centrålå statistikas pårvalde. Rîga,1998

9. LR Medicînas statistikas gada gråmata. Veselîbas sta-

tistikas, informåcijas un medicînas tehnolo©iju centrs. Rîga,

1999

10. Latvijas statistikas ikméneßa bi¬etens #4 1999.

LR Centrålå statistikas pårvalde. Rîga, 1999

11. Nacionålå vides veselîbas centra darba analîze

un rezultåti par 1998.gadu.

12. Nodarbinåtîbas valsts dienesta gada pårskats.

Rîga, 1998

13. Sociålie procesi Latvijå. Analîtisks apskats. LR

Centrålå statistikas pårvalde. Rîga, 1998

14. Valsts darba inspekcijas gada pårskats. Rîga,

1998

15. Valsts iestådes "AIDS profilakses centrs".

1998.gada darba publiskais pårskats. Rîga, 1999

16. VBO Profesionålås karjeras izvéles centra

darba gada pårskats. Rîga, 1998

17. Vides veselîbas rîcîbas plåns Latvijai. Labklåjîbas

ministrija, Vides aizsardzîbas un re©ionålås attîstîbas min-

istrija. Rîga, 1998

18. Ziñojums par måjsaimniecîbu budΩetu pétîjumu

rezultåtiem 1998. gadå. LR Centrålå statistikas pårvalde.

Rîga, 1999

LABKLÅJÈBAS MINISTRIJAS NEPUBLIC‰TIEMATERIÅLI

1. Atskaite par Latvijas Pårtikas centra darbu

1998.gadå. Rîga, 1999

2. Atskaite par sociålås aprüpes institüciju darbîbu

1995.-1998.gadå. Rîga, 1999

3. Bezpe¬ñas organizåcijas valsts uzñémuma

"Latvijas sertifikåcijas centrs" 1998.gada darbîbas

pårskats. Rîga, 1999

4. Bezpe¬ñas organizåcijas valsts uzñémuma

"Veselîbas veicinåßanas centrs" gada atskaite. Rîga, 1998

5. Pårskati par båriñtiesu un pagasttiesu darbîbu

1997.-1998.gadå. Rîga, 1999

6. Paßvaldîbu sociålås palîdzîbas dienestu 1996.-

1998.gada pårskatu apkopojumi. Rîga, 1999

7. Valsts Farmåcijas inspekcijas gada atskaites

1997.-1998.gads. Rîga, 1999

8. Valsts sanitårås inspekcijas atskaite par

1998.gada darbu. Rîga, 1999

9. Valsts Zå¬u a©entüras gada pårskati 1997.-

1998.gads. Rîga, 1999

10. Veselîbas un darbaspéju ekspertîzes årstu val-

sts komisijas 1996.-1998.gada darba analîzes. Rîga, 1999

11. AN Iedzîvotåju fonda un Labklåjîbas ministri-

jas pasütîta aptauja "Reproduktîvå veselîba un uzvedî-

ba" (1997),

Izdevéjs: Latvijas Republikas Labklåjîbas ministrija

Sagatavots un iespiests: AS McÅbols

Autorkolektîvs

Izstrådes vadîtåja Gunta RobeΩniece, Sociålås politikas attîstîbas departamenta direktore

Konsultante un redaktore Raita Karnîte, ekonomikas zinåtñu doktore (Latvija)

Konsultanti: Kriss Neiburgs (Chris de Neubourg), Måstrihtas Universitåtes ekonomikas profesors, (Nîderlande)Franciska Gassmann (Franziska Gassmann), Måstrihtas Universitåtes ekonomikas doktorante, (Nîderlande)

Sada¬u autori: Ieva Aråja – Sabiedrîbas veselîbas departamenta Vides riska faktoru pårraudzîbas noda¬as vecåkå referenteLaura Eiduka – Bérnu un ©imenes noda¬as vecåkå referente Aina Kromåne – Darba departamenta Nodarbinåtîbas politikas vecåkå referenteAnda Livkißa – Sociålås palîdzîbas departamenta Sociålås palîdzîbas politikas un prognozes noda¬as vadîtåjas vietnieceSilvija Pablaka – Årstniecîbas departamenta Veselîbas aprüpes pårraudzîbas noda¬as vadîtåjas vietnieceSandra Stabiña – Sociålås apdroßinåßanas departamenta Ekonomiskås analîzes un prognozes noda¬as vadîtåjas vietnieceElza Vaßko – Farmåcijas departamenta Zå¬u monitoringa noda¬as vadîtåjas vietnieceLinda Zîverte – Sociålås politikas attîstîbas departamenta Sociålås politikas noda¬as vadîtåja

Våka autore Anita Nipåne

Documents

Latvijas Republika Labklåjîbas ministrija · Starp daudzåm problémåm, kuras sastopoties ar pårejas laika grütîbåm risina müsu jaunå Latvi-jas valsts , sociålie jautåjumi