LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE Otrais revīzijas ... · 2 6. Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Ministrijas konsolidētais 2008.gada finanšu pārskats, veicot

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE Otrais revīzijas departaments

_________________________________________________________________________________________________________________ SKANSTES IELA 13 k-5, RĪGA, LV – 1013

tālr. 67017619, 67017504, fakss 67017673, e-pasts: [email protected]

Rīgā

Tieslietu ministrijas valsts sekretāram a.god. M.Lazdovska kungam

Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536

2009.gada 29.aprīlī Nr.5.1-2-25/2008

Revīzijas ziņojums

par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2008. gada finanšu pārskata

sagatavošanas pareizību Revīzijas pamatojums 1. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3. panta 2. punktu, ir veikta finanšu revīzija

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā (turpmāk tekstā – Ministrijā) par 2008.gada finanšu pārskatu. Pārskats ietver pārskatu par Ministrijas finansiālo stāvokli (bilanci), ieņēmumu un izdevumu pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politiku (aprakstu), pārskata pielikumus un vadības ziņojumu par budžeta izpildi.

Revidējamās vienības atbildība 2. Ministrijas vadība ir atbildīga par finanšu pārskata sagatavošanu un tajā sniegtās

informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura nodrošina finanšu pārskatu sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku.

Valsts kontroles atbildība

3. Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas balstīts uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.

Revīzijas apjoms 4. Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas

standartiem.

5. Valsts kontrole veica pārbaudi pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstībai Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī pielietoto grāmatvedības principu izvērtējumu.

2

6. Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Ministrijas konsolidētais 2008.gada finanšu pārskats, veicot pārskata sakarību pārbaudi un pārskata datu atbilstības pārbaudes grāmatvedības uzskaites datiem, kā arī pārbaudīta iepriekšējā Valsts kontroles revīzijā konstatēto kļūdu un nepilnību novēršana. Revīzijas laikā veikta Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta, Uzņēmumu reģistra un Tiesu administrācijas grāmatvedības datu apstrādes aizsardzības nodrošināšanas pārbaude.

7. Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudītas šādas Ministrijas padotības iestāžu pārskata daļas:

7.1. Tieslietu ministrijas Centrālā aparātā

7.1.1. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi kapitālsabiedrībās;

7.1.2. pamatlīdzekļi un nekustamie īpašumi;

7.1.3. atalgojumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

7.1.4. debitoru un kreditoru saistības;

7.1.5. administratīvie un komandējumu izdevumi;

7.2. Tiesu administrācijā

7.2.1. pamatlīdzekļi un nekustamie īpašumi;




7.2.5. līdzekļi neparedzētiem gadījumiem;

7.3. Valsts zemes dienestā

7.3.1. nekustamie īpašumi;


7.4. Ieslodzījuma vietu pārvaldē

7.4.1. nekustamie īpašumi;

7.4.2. pamatlīdzekļi – likvidēto cietumu pamatlīdzekļu pārņemšana;

7.4.3. avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem;


7.4.5. līdzekļi neparedzētiem gadījumiem;

7.4.6. iepriekšējā Valsts kontroles revīzijā konstatēto nepilnību novēršana izdevumu uzskaitē, kas saistīti ar operatīvo darbību (klasificēta informācija);

7.5. Valsts probācijas dienestā


7.6. Uzņēmumu reģistrā

7.6.1. nemateriālie ieguldījumi;

7.6.2. pamatlīdzekļi;




3

7.7. Valsts aģentūrā „Maksātnespējas administrācija”

7.7.1. pamatlīdzekļi;


7.7.3. pārējie maksājumi iedzīvotājiem;


7.7.5. administratīvie un komandējumu izdevumi.

7.8. Satversmes aizsardzības biroja pārskata sagatavošanas pareizība (klasificēta informācija).

8. Revidenti ir iepazinušies ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”Ernst & Young Baltic” (reģ.Nr.40003593454) zvērinātu revidentu Tiesu administrācijas vadībai sniegto ziņojumu, kas satur secinājumus par institūcijas finansiālo situāciju un izmantotajām grāmatvedības uzskaites metodēm. Auditorfirma ir secinājusi, ka Tiesu administrācijas 2008.gada finanšu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli uz 2008.gada 31.decembri, izņemot saimnieciskās darbības rezultātu un iepriekšējo periodu ietekmi, jo nav veikta iepriekšējo periodu un atlikumu revīzija.

9. Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sniegšanai.

Revīzijas mērķis

10. Revīzijas mērķis – pārbaudīt, vai 2008. gada finanšu pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Ministrijas darbības rezultātiem, un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi

11. Revīzijas apjomā ietvertajās pārskata daļās neesam atklājuši būtiskas neatbilstības, bet ir konstatētas kļūdas un nepilnības.

Vidēja prioritāte

1. Grāmatvedības uzskaite un organizācija

Konstatējumi

12. Normatīvajā aktā1 noteikts, ka ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, savukārt, apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī lauksaimniecības krājumus, valsts stratēģiskās rezerves, speciālo un militāro inventāru (neatkarīgi no lietošanas laika) un atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

13. Saskaņā ar normatīvo aktu2 budžeta iestādes grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vienības sākotnējās atzīšanas vērtību atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā3 budžeta izdevumu klasifikācijas jomā.

14. Iekšējā normatīvajā aktā4 ir noteikts, ka Ministrijā pamatlīdzekļi ir materiālie aktīvi vērtībā virs Ls 150 ar lietošanas laiku ilgāku par vienu gadu, kurus iestāde tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai citiem vai

1Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 4. un 34.punkts. 2Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 6.¹ punkts. 3Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 ”Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums. 4Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtības Nr.1-2/21 (apstiprināta 2008.gada 29.jūlijā) kārtības 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3.apakšpunkts.

4

administratīvām vajadzībām un kuri nav iegādāti pārdošanai, izņemot mobilos telefonus, žalūzijas un apmeklētājiem paredzētos krēslus neatkarīgi no iegādes vērtības.

15. Revīzijā konstatēts, ka pamatlīdzekļos uzskaitīti 2008.gadā iegādātie:

15.1. Ministrijas centrālajā aparātā mobilais telefons Ls 207 vērtībā;

15.2. Uzņēmumu reģistrā piecas žalūzijas Ls 810 vērtībā.

16. Revīzijā konstatēts, ka pamatlīdzekļu uzskatē netika ievērota konsekvence, jo:

16.1. darba krēsli un apmeklētāju krēsli vērtībā līdz Ls 150 Ministrijas centrālajā aparātā uzskaitīti kā inventārs;

16.2. darba krēsli vērtībā līdz Ls 150 valsts aģentūrā ”Maksātnespējas administrācija” (turpmāk tekstā – Aģentūrā) uzskaitīti kā pamatlīdzekļi.

17. 2007.gadā Ministrija izveidoja Grāmatvedības padomi (turpmāk tekstā – Padome), kuras mērķis saskaņā ar nolikumu5 ir veidot vienotu grāmatvedības uzskaites politiku un veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu Ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs. Padomes sastāvā ir iekļautas Ministrijas amatpersonas un Ministrijas padotības iestāžu galvenie grāmatveži. Padomē lēmumi tiek pieņemti atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Saskaņā ar Ministrijas Grāmatvedības padomes lēmumu6 attiecībā uz pamatlīdzekļu sākotnējās atzīšanas vērtību nolemts, ka 2008.gadā iegādāto priekšmetu, kuru vērtība ir zem Ls 150, uzskaiti 2008.gada laikā nemainīt, nolietojumu beigt rēķināt 2008.gada 31.decembrī un pārcelt šos pamatlīdzekļus uz inventāru atlikušajā vērtībā. Tā kā dažās padotības iestādēs grāmatvedības uzskaitē kā pamatlīdzekļi uzskaitīti arī tādi 2008.gadā iegādāti priekšmeti, kas pēc lietderīgās lietošanas laika atbilst pamatlīdzekļiem, bet kuru iegādes vērtība ir zem Ls 150, tad ar 2008.gada 31.decembri nolemts uz inventāru pārcelt arī šos priekšmetus.

18. Analizējot Padomes lēmuma izpildi, revīzijā konstatēts, ka:

18.1. Ministrijas centrālajā aparātā 2008.gadā iegādātās trīs mēbeles Ls 237 apmērā, kuru iegādes vērtība ir zem Ls 150, nav pārceltas uz inventāru;

18.2. Uzņēmumu reģistrā 2008.gadā iegādātās 52 lāzerdrukas iekārtas Ls 5 543 apmērā, kuru iegādes vērtība ir zem Ls 150, nav pārceltas uz inventāru, bet iegādātais krēsls Ls 99 vērtībā ir pārcelts;

18.3. Aģentūrā Ls 2 857 apmērā un Tiesu administrācijā Ls 73 867 apmērā 2008.gadā iegādātie priekšmeti, kuru iegādes vērtība ir zem Ls 150, visi ir pārcelti uz inventāru.

Secinājums

19. Ministrijas padotības iestādēs pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti kārtojot atšķirīgi, nav ievērotas iekšējā normatīvā akta7 prasības un Padomes pieņemtais lēmums, kā rezultātā konsolidētajā pārskatā ir konsolidēti posteņi, kuru uzskaitei nav ievērots konsekvences princips.

Ieteikums 20. Ministrijas vadībai aktualizēt iekšējo normatīvo aktu un veikt pasākumus, lai nodrošinātu

konsekventu pamatlīdzekļu sākotnējās atzīšanas vērtību visās Ministrijas padotības iestādēs.

5Tieslietu ministrijas Grāmatvedības padomes nolikums Nr.1-2.1/27 (apstiprināts 2007.gada 8.oktobrī). 6Tieslietu ministrijas Grāmatvedības padomes sēdes 2009.gada 21.janvārī protokols Nr.1. 7Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtības Nr.1-2/21 (apstiprināta 2008.gada 29.jūlijā) kārtības 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3.apakšpunkts.

5

2. Pārskata daļa – Ilgtermiņa ieguldījumi

2.1. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Uzņēmumu reģistrs

Konstatējumi 21. Pēc 2007.gada finanšu pārskata revīzijas8 Valsts kontrole Uzņēmumu reģistram ieteica

sakārtot nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu analītisko uzskaiti atbilstoši normatīvajā aktā9 noteiktajām prasībām, precīzi uzrādot visus nepieciešamos datus ilgtermiņa ieguldījumu kartiņās (turpmāk – kartiņās), lai katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī būtu savlaicīgi izdarīts, pilnīgs un sistemātiski sakārtots. Revīzijā konstatēts, ka ieteikums izpildīts daļēji, jo tiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas ir iegādāti līdz 2006.gadam, sākotnējā vērtībā Ls 629 225 vai 57% no kopējās ilgtermiņu ieguldījumu sākotnējās vērtības uz 2008.gada 31.decembri, analītiskā uzskaite joprojām nav sakārtota.

22. Saskaņā ar likumu10 nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta. Savukārt, Uzņēmuma reģistra iekšējie normatīvie akti11 nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumus ņem uzskaitē saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem (preču pavadzīme – rēķins, pieņemšanas – nodošanas akts), kuros jābūt visiem likumā noteiktajiem rekvizītiem.

23. Izlases kārtībā veicot kartiņu pārbaudi, konstatēti ieraksti, kuri nav pamatoti ar likumam12 atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, kartiņās13 izdarītajiem ierakstiem par ilgtermiņa ieguldījumu pirkšanu 2005.gada 31.decembrī Ls 158 829 apmērā uzrādīts jau uzkrāts nolietojums uz šo datumu Ls 136 946 apmērā un par attaisnojumu ierakstiem kalpo vairāki dokumenti:

23.1. inventarizācijas saraksts14, kurā uzrādītie iegādes datumi nav atbilstoši kartiņās norādītajiem, nav uzrādīts lietderīgās lietošanas laiks, nolietojuma normas un uzkrātais nolietojums, tādējādi dati ar kartiņu nav salīdzināmi;

23.2. saraksts15, kurā uzrādītie iegādes datumi, lietderīgās lietošanas laiki un nolietojuma normas nav atbilstošas kartiņās norādītajām;

23.3. analītiskais saraksts16, kurā uzrādīts atbilstošs kartiņām iegādes datums, bet nav uzrādīts uzkrātais nolietojums, lietderīgās lietošanas laiks un nolietojuma normas, tādējādi dati ar kartiņu nav salīdzināmi.

24. Salīdzinot uzrādītos datus kārtiņā ar attaisnojuma dokumentu saraksts17, konstatētas atšķirības, piemēram, sarakstā:

8Valsts kontroles 2008.gada 29.aprīļa ziņojuma Nr.5.1-2-48/2007 ”Revīzijas ziņojums par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2007.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību” 57.punkts. 9 Likuma ”Par grāmatvedību” 2. un 7.pants. 10 Likuma ”Par grāmatvedību” 2. un 7.pants. 11Uzņēmumu reģistra 2008.gada 6.novembra kārtības Nr.20 ”Grāmatvedības uzskaites kārtība” 18.punkts, Uzņēmumu reģistra 2007.gada 28.decembra kārtības Nr.36 ”Grāmatvedības uzskaites kārtība” 17. un 18.punkts, Uzņēmumu reģistra 2005.gada 25.februāra kārtības Nr.6 ”Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites, norakstīšanas, atsavināšanas un inventarizācijas kārtība” 4.punkts. 12 Likuma ”Par grāmatvedību” 2. un 7.pants. 13 Ilgtermiņa ieguldījumu analītiskās uzskaites kartītes Nr.9743346, 9843400, 9843401, 6327758, 9843404, 9843405, 9843395, 3643372, 666666, 9743392. 14 Pamatlīdzekļu inventarizācijas akts Nr.Pam-2 uz 2005.gada 29.decembri. 15 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu saraksts uz 2005.gada 31.decembri. 16Uzņēmuma reģistra 2009.gada 9.aprīlī iesniegts ”Nemateriālo ieguldījumu pamatlīdzekļu saraksts uz 2008.gada 1.janvāri”. 17 Ilgtermiņa ieguldījumu saraksts uz 2005.gada 31.decembri.

6

24.1. datorprogrammai18 ar iegādes vērtību Ls 130 000 nav uzrādīts iegādes datums, inventāra numurs, lietderīgās lietošanas laiks, nolietojuma norma, uzkrātais nolietojums un atlikusī vērtība. Savukārt, kartiņā uzrādīts, ka datorprogramma iegādāta 2005.gada 31.decembrī, lietderīgās lietošanas laiks desmit gadi, uzkrātais nolietojums Ls 130 000 un atlikusī vērtība Ls 0;

24.2. divām programmatūrām19 ar kopējo iegādes vērtību Ls 10 201, norādīta iegāde 2002.gada 23.decembrī, bet nav uzrādīts lietderīgās lietošanas laiks, nolietojuma norma, uzkrātais nolietojums un atlikusī vērtība. Savukārt, kartiņās uzrādīts, ka programmatūras iegādātas 2005.gada 31.decembrī, lietderīgās lietošanas laiks desmit gadi, uzkrātais nolietojums kopsummā Ls 6 121 un atlikusī vērtība Ls 4 080;

24.3. mobilajam telefonam20 ar iegādes vērtību Ls 171, norādīta iegāde 2004.gada 1.jūnijā ar lietderīgās lietošanas laiku 34 mēneši, uzkrātais nolietojums Ls 90 un atlikusī vērtība Ls 80. Savukārt, kartiņā uzrādīts, ka mobilais telefons iegādāts 2005.gada 31.decembrī, lietderīgās lietošanas laiks desmit gadi, uzkrātais nolietojums Ls 51 un atlikusī vērtība Ls 120.

25. Normatīvais akts21 nosaka pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem vērtības samazinājumu (amortizāciju) aprēķināt atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem, atzīst pārskata perioda izdevumos un uzskaitīt kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju). Saskaņā ar iekšējo normatīvo aktu22 iestādē nemateriālo ieguldījumu amortizāciju un pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina, lietojot lineāro nolietojuma aprēķina metodi. Izvēlēto nolietojuma metodi lieto konsekventi visos secīgajos periodos.

26. Izlases kārtībā veicot ilgtermiņa ieguldījumu analītisko kartiņu pārbaudi konstatēti nekonsekventi nolietojuma aprēķini, piemēram:

26.1. divām programmatūrām23 ar kopējo iegādes vērtību Ls 10 201, laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim nolietojums nav rēķināts vispār, 2008.gadā nolietojuma aprēķins veikts 10% apmērā no iegādes vērtības, vienu programmatūru 2008.gada novembrī norakstot;

26.2. mobilajam telefonam24 ar iegādes vērtību Ls 171, nolietojuma aprēķins 2006.gadā veikts 8,7% apmērā, 2007.gadā nav veikts un 2008.gadā veikts 10% apmērā no iegādes vērtības;

26.3. divām programmām25 ar kopējo iegādes vērtību Ls 5 385 nolietojuma aprēķins 2006.gadā veikts 35,2% apmērā, 2007.gadā 20,7% apmērā un 2008.gadā 10% apmērā no iegādes vērtības;

26.4. datoram26 ar iegādes vērtību Ls 701, nolietojuma aprēķins 2006.gadā veikts 35,3% apmērā, 2007.gadā 23,5% apmērā un 2008.gadā 20% apmērā no iegādes vērtības.

27. Par veiktajām izmaiņām nolietojuma normās nav sastādīti attaisnojuma dokumenti vai tie sastādīti nepilnīgi, piemēram:

18 Nemateriālo ieguldījumu uzskaites kartīte Nr.666666. 19 Nemateriālo ieguldījumu uzskaites kartītes Nr.9743346, 9743392. 20 Pamatlīdzekļu uzskaites kartīte Nr.9843395. 21Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 8.pants. 22 Tieslietu ministrijas 2008.gada 29.jūlija kārtības Nr.1-2/21 ”Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība” 1.pielikuma ”Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites vadlīnija” 5.4.2.apakšpunkts un 6.4.2.apakšpunkts. 23 Nemateriālo ieguldījumu uzskaites kartītes Nr.9743346, 9743392. 24 Pamatlīdzekļu uzskaites kartīte Nr.9843395. 25 Nemateriālo ieguldījumu uzskaites kartītes Nr.9843400, 9843401. 26 Pamatlīdzekļu uzskaites kartīte Nr.3643372.

7

27.1. par izmaiņām, kas veiktas 2006. un 2007.gadā lietderīgās lietošanas laikam un nolietojuma normām attaisnojuma dokumentu nav;

27.2. ilgtermiņa ieguldījumiem27, kuriem saskaņā ar kartiņu ir aprēķināts 100% nolietojums, tai skaitā 2006.gada 1.janvārī datorprogrammai un 2008.gada 1.janvārī divām licencēm, kā arī divām programmatūrām, sastādītais akts 2008.gadā nosaka lietderīgās lietošanas laiku 10 gadi. Minētajā aktā lietderīgās lietošanas laiks noteikts tikai nemateriālajiem aktīviem, lai gan izmaiņas nolietojuma aprēķinā 2008.gadā veiktas arī pamatlīdzekļiem.

28. Tiesību akti28 noteica reorganizēt Reliģisko lietu pārvaldi un noteiktas materiālās vērtības sākotnējā vērtībā Ls 5 545 un atlikušajā vērtībā Ls 1 415 nodot Uzņēmumu reģistram 2008.gada decembrī. Revīzijā tika konstatēts, ka Reliģisko lietu pārvaldi reorganizējot, Uzņēmumu reģistrs saņēma iepriekš minētās materiālās vērtības, sastādot nodošanas – pieņemšanas aktu29, bet neņemot uzskaitē grāmatvedībā. Uzņēmumu reģistrs revīzijas laikā kļūdu laboja.

Secinājumi

29. Tā kā Uzņēmumu reģistrs 2008.gadā veicis ilgtermiņa ieguldījumu analītiskās uzskaites sakārtošanu, bet nav sastādījis atbilstoši likumam30 noformētus attaisnojuma dokumentus, veiktajā izlasē nav iespējams pārliecināties par ilgtermiņa ieguldījumu kartiņās uzrādītajiem iegādes datumiem, lietderīgās lietošanas laikiem un veiktajām izmaiņām nolietojuma normās un Valsts kontroles sniegtais ieteikums izpildīts daļēji.

30. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nolietojuma aprēķinus veicis nekonsekventi, nav ievērots normatīvajos aktos31 noteiktais, kā rezultātā pastāv risks, ka 2008.gada finanšu pārskatā nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi uzrādīti nepareizi, maldinot finanšu pārskata lietotājus par Uzņēmumu reģistra aktīvu stāvokli uz 2008.gada 31.decembri Ls 347 653 apmērā.

Ieteikums 31. Lai nodrošinātu finanšu pārskata datu pilnīgumu, Uzņēmumu reģistram sakārtot

nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu analītisko uzskaiti atbilstoši normatīvajā aktā32 noteiktajām prasībām, precīzi uzrādot visus nepieciešamos datus kartiņās, lai katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī būtu savlaicīgi izdarīts, pilnīgs un sistemātiski sakārtots.

Tieslietu ministrijas centrālais aparāts

Konstatējumi 32. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem33, kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī, grupā Mēbeles,

biroja aprīkojums un pārējie pamatlīdzekļi uzskaitāmas mēbeles un cits biroja

27 Nemateriālo ieguldījumu uzskaites kartītes Nr.666666, 019743406, 019743407, 9743400, 9743401. 282008.gada 30.decembra likums „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, Tieslietu ministrijas 2008.gada 27.novembra rīkojuma Nr.1-1/532 „Par pasākumu plānu Reliģisko lietu pārvaldes reorganizācijai” pielikuma 8.punkts. 29 2008.gada 22.decembra Nodošanas pieņemšanas akts noslēgts starp Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldi un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. 30 Likuma ”Par grāmatvedību” 2. un 7.pants. 31Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 8.pants, Tieslietu ministrijas 2008.gada 29.jūlija kārtības Nr.1-2/21 ”Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība” 1.pielikuma ”Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites vadlīnija” 5.4.2.apakšpunkts un 6.4.2.apakšpunkts. 32 Likuma ”Par grāmatvedību” 2. un 7. pants. 33Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumu Nr.440 ”Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” pielikums, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” otrās daļas 39.punkts.

8

aprīkojums, izņemot ēku ventilācijas, apkures un elektroapgādes iekārtas, un pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi, nosakot lietderīgās lietošanas laiku desmit gadi un nolietojuma normu 10% gadā. Pamatlīdzekļus, kurus izmanto budžeta iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanai uzskaita kontā 1232 Saimniecības pamatlīdzekļi.

33. Izlases veidā pārbaudot pamatlīdzekļus, kas iegādāti pēc 2006.gada 1.janvāra konstatēts, ka Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā kontā 12321 Mēbeles tiek uzskaitīti galdi, skapji, krēsli, u.c. un kontā 12322 Pārējie saimniecības pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti dokumentu smalcinātāji, diktofoni, projektori, u.c., piemērojot nolietojuma normu 20% gadā. Revīzijas laikā pamatlīdzekļiem šajos kontos nolietojuma norma tika labota, veicot pārrēķinu tikai par 2008.gada decembri daļai no pamatlīdzekļiem, kā rezultātā nolietojuma aprēķins šai kontu grupai pārskatā34 2008.gada 31.decembrī ir par Ls 604 lielāks.

34. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem35 grupā Datortehnika, sakaru un biroja tehnika uzskaitāmi datori un to aprīkojums, sakaru tehnika, iekšējie sakaru tīkli un pārējā biroja tehnika, nosakot lietderīgās lietošanas laiku pieci gadi un nolietojuma normu 20% gadā. Datorus, serverus, kopētājus, faksa aparātus, telefonus, telefoncentrāles un citu biroja tehniku un tās aprīkojumu uzskaita kontā 1238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika. Šajā kontā var uzskaitīt arī datorprogrammas, bez kurām datori un serveri nevar darboties.

35. Revīzijā konstatēts, ka Tieslietu ministrijas centrālajā aparātā kontā 12381 Datortehnika tiek uzskaitīti datori, printeri, arhivēšanas iekārtas, maršrutētāji, u.c., piemērojot nolietojuma normu 10% gadā. Revīzijas laikā pamatlīdzekļiem šajā kontā nolietojuma norma tika labota, veicot pārrēķinu tikai par 2008.gada decembri daļai no pamatlīdzekļiem, kā rezultātā nolietojuma aprēķins šajā kontā pārskata veidlapā36 2008.gada 31.decembrī ir par Ls 8 789 mazāks.

Secinājums 36. Ministrija nav veikusi nolietojuma aprēķinu atbilstoši normatīvajam aktam37 un labojot šo

aprēķinu tikai par vienu mēnesi, uzkrātais nolietojums pārskatā38 2008.gada 31.decembrī kopumā uzrādīts par Ls 8 183 mazāks.

Ieteikums 37. Lai nolietojuma aprēķins atbilstu normatīvā akta39 prasībām, Ministrijai veikt

pamatlīdzekļu nolietojuma korekciju par nepareizi veiktā aprēķina periodu.

2.2. Zeme, ēkas un būves

Konstatējumi 38. Likums40 nosaka, ka Nekustamā īpašuma kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas

realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem, kā arī minēto datu bāzu uzturēšanu un izmantošanu.

34Pārskata pielikums Veidlapa Nr.5 ”Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats”. 35Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumu Nr.440 ”Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” pielikums, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” otrās daļas 45.punkts. 36 Pārskata pielikums Veidlapa Nr.5 ”Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats”. 37Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumu Nr.440 ”Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” pielikums. 38 Pārskata pielikums Veidlapa Nr.5 ”Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats”. 39Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumu Nr.440 ”Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” pielikums. 40 Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta pirmā, otrā daļa un 4.pants.

9

39. Likuma41 izpratnē nekustamā īpašuma īpašnieks ir persona:

39.1. kas nostiprinājusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā;

39.2. kura reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā īpašnieks un ieguvusi īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1447.panta otro daļu uzskatāms par nekustamo īpašumu uz likuma pamata un ir spēkā bez ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Savukārt par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju atzīstama persona, kura tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu un kuras īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā.

40. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegtajai informācijai42, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2008.gada 31.decembri Ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu īpašumā, tiesiskā valdījumā un lietojumā bija reģistrēti 470 (četri simti septiņdesmit) nekustamie īpašumi un īpašuma objekti ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 23 967 375, tai skaitā:

40.1. 61 (sešdesmit viena) zemes vienība ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 9 412 792;

40.2. 402 (četri simti divas) būvju vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 14 282 214;

40.3. septiņi dzīvokļu īpašumi ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 272 369.

41. Likums43 nosaka, ka grāmatvedībā atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

42. Revīzijas laikā izlases veidā veicot Ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pamatlīdzekļu uzskaites kārtības pārbaudi tika konstatēts, ka Ministrijas gada pārskatā uz 2008.gada 31.decembri uzrādīto īpašumu kopējā uzskaites vērtība ir Ls 27 417 883.

43. Revīzijas laikā, veicot Ministrijas valsts nekustamo īpašumu vērtības noteikšanas principu izvērtējumu, tika konstatēts, ka valsts nekustamie īpašumi tiek uzskaitīti dažādās vērtībās - kadastrālā vērtībā, iegādes vērtībā, iepriekšējā nekustamā īpašuma valdītāja atlikušajā bilances vērtībā. Ministrijas iekšējā normatīvajā aktā44 nav noteikts, kā grāmatvedības uzskaitē tiek atspoguļoti Ministrijai un tās padotības iestādēm piederīgie un piekritīgie nekustamie īpašumi, kā arī kādā vērtībā tiek atzītas grāmatvedības uzskaitē uzrādītās ēkas, būves un zeme.

44. Likums45 nosaka, ka gadījumā, ja darījumu rezultātā nekustamo īpašumu iegūst cita persona, Nekustamā īpašuma valsts kadastru informācijas sistēmā ieraksta ziņas par jauno valdītāju, saglabājot datus par īpašnieku līdz jaunas informācijas saņemšanai no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.

45. Revīzijas laikā, salīdzinot Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegto informāciju46 no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uz 2008.gada 31.decembri ar Ministrijas 2008.gada pārskatā47 iekļauto informāciju (veidlapa Nr.5 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats) konstatēts, ka pārskatā nav iekļauti šādi nekustamie īpašumi:

41 Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 7.panta pirmā daļa, otrās daļas 4.punkts. 42 Valsts Zemes dienesta 2009.gada 16.februāra vēstule Nr.2-05/338 ”Par informācijas pieprasījumu revīzijas lietā Nr.5.1-2-47/2008” ar pielikumiem. 43 Likuma ”Par grāmatvedību” 2.panta pirmā daļa. 44 Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība Nr.1-2/21 (apstiprināta 2008.gada 29.jūlijā). 45 Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 49.pants. 46 Valsts Zemes dienesta 2009.gada 16.februāra vēstule Nr.2-05/338 ”Par informācijas pieprasījumu revīzijas lietā Nr.5.1-2-47/2008” ar pielikumiem. 47 Veidlapa Nr.5 ”Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats”.

10

45.1. 26 (divdesmit sešas) zemes vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 5 655 926;

45.2. 22 (divdesmit divas) būvju vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 952 583.

46. Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības ”Tiesu namu aģentūra” (reģ.Nr.40003334410) (turpmāk tekstā – Tiesu namu aģentūra) 2009.gada 7.aprīlī sniegto informāciju48, revīzijā konstatēts, ka atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada rīkojumiem49, astoņas zemes vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 80 693 un 20 (divdesmit) būvju vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 939 136 nodotas Tiesu namu aģentūras valdījumā, kura tos iekļāvusi grāmatvedības uzskaitē un uzrāda savā gada pārskatā. Ministrija informāciju par valdījumā nodotajiem nekustamajiem īpašumiem, konkrēti nenorādot zemes un būvju vienības, ir atspoguļojusi paskaidrojumā pie veidlapas Nr.5 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats.

47. Pamatojoties uz Ministrijas 2009.gada 9.aprīlī sniegto informāciju50, revīzijā tika konstatēts, ka 14 (četrpadsmit) zemes vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 5 557 918 un divas būvju vienības ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 13 447 nebija iekļautas Ministrijas grāmatvedības uzskaitē un uzrādītas Ministrijas 2008.gada pārskatā.

48. Revīzijas ziņojuma projekta saskaņošanas laikā 2009.gada 24.aprīlī Ministrija iesniedza 2008.gada finanšu pārskata labojumus51, tai skaitā:

48.1. Ministrijas bilancē uzrādot no 2006. līdz 2008.gadam (ieskaitot) zemesgrāmatā reģistrētas piecas zemes vienības par kopējo kadastrālo vērtību Ls 1 845 034;

48.2. Ministrijas zembilancē uzrādot Ministrijai piekrītošās deviņas zemes vienības par kopējo kadastrālo vērtību Ls 3 712 884 un divas būvju vienības par kopējo kadastrālo vērtību Ls 13 447.

Secinājumi

49. Ministrija, iekšējā normatīvajā aktā52 nenosakot ēku, būvju un zemes uzskaites un novērtēšanas principus, nav ievērojusi normatīvā akta53 prasības un nav nodrošinājusi konsekventas grāmatvedības uzskaites politikas realizēšanu.

50. Tā kā ārējos normatīvajos aktos nav noteikts, kā Ministrijai rīkoties gadījumos, kad valsts īpašums tiek nodots valdījumā kapitālsabiedrībai, valsts nekustamie īpašumi, kurus Ministrija nodeva Tiesu namu aģentūras valdījumā, netiek atspoguļoti Ministrijas finanšu pārskatā, kā rezultātā arī Latvijas Republikas pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem netiek uzrādīti valstij piederošie nekustamie īpašumi par kopējo kadastrālo vērtību vismaz Ls 1 019 829 apmērā.

Ieteikums 51. Lai nodrošinātu valsts nekustamo īpašumu pilnīgu un precīzu uzskaiti, Ministrijai

pilnveidot iekšējos normatīvos aktus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām54.

48 Valsts akciju sabiedrības ”Tiesu namu aģentūra” (reģ.Nr.40003334410) 2009.gada 7.aprīļa vēstule Nr.01-02/125 ”Par informācijas sniegšanu”. 49 Ministru kabineta 1999.gada 10.novembra rīkojums Nr.519 ”Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Tiesu namu aģentūras valdījumā”, Ministru kabineta 1999.gada 10.novembra rīkojums Nr.520 ”Par nekustamā īpašuma Jelgavā, Akadēmijas ielā 9, un Rīgā, Brīvības bulvārī 34., saglabāšanu valsts īpašumā. 50 Tieslietu ministrijas 2009.gada 9.aprīļa vēstule Nr.1-17/1546 ”Par informācijas sniegšanu”. 51 Tieslietu ministrijas 2009.gada 24.aprīļa vēstule Nr.1-17/1762 ”Par Tieslietu ministrijas 2008.gada konsolidētā pārskata labošanu”. 52Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība Nr.1-2/21 (apstiprināta 2008.gada 29.jūlijā). 53 Likuma „Par grāmatvedību” 2. pants. 54Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmā un otrā daļa, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikuma 26.punkts.

11

2.3. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem

Ieslodzījuma vietu pārvalde Konstatējumi 52. Normatīvais akts55 nosaka, ka prasībām, parādiem un samaksātajiem avansiem, kuru

saņemšana (izpilde) ir apšaubāma, budžeta iestādēs veido uzrājumus apšaubāmās summas apmērā.

53. Lai ieslodzījuma vietās (cietumos) nodrošinātu notiesāto (apcietināto) obligāto izolāciju un uzraudzību un izslēgtu iespēju notiesātajām personām sazināties, izmantojot sakaru līdzekļus, 2005.gada 6.oktobrī Ieslodzījuma vietu pārvalde un Beļģijas Karalistes uzņēmējsabiedrība ”Innovatitive System Developers Group N.V.” (turpmāk tekstā – Uzņēmējsabiedrība ISDG) (reģ.Nr.334571, Antverpene) noslēdza līgumu par mobilo telefonu signālu bloķēšanas sistēmu piegādi, uzstādīšanu un palaišanu divpadsmit Latvijas ieslodzījuma vietās par kopējo summu Ls 773 144. Saskaņā ar līguma nosacījumiem 2005.gada 1.novembrī Uzņēmējsabiedrībai ISDG tika pārskaitīts avansa maksājums Ls 309 255.

54. 2005.gada 21.decembrī Ieslodzījuma vietu pārvalde noslēdza līgumu56 ar akciju sabiedrību ”Parex banka” par darījuma konta atvēršanu un apkalpošanu, ieskaitot tajā Ls 463 886, no kura pēc iekārtu saņemšanas 2006.gada 22.martā un 3.oktobrī Uzņēmējsabiedrībai ISDG pārskaitīti Ls 278 332. Summas atlikums akciju sabiedrībā ”Parex banka” atvērtajā darījuma kontā ir Ls 185 555. Kopā Uzņēmējsabiedrībai ISDG pārskaitīti avansa maksājums Ls 587 589 apmērā.

55. Pie līguma57 tika noslēgtas vairākas vienošanās par līguma izpildes termiņa pagarinājumu, pēdējās no kurām bija 2006.gada 22.decembrī. Līdz 2007.gada 31.decembrim Uzņēmējsabiedrība ISDG nebija nodevusi ekspluatācijā nevienu no aprīkojamiem objektiem. Līdz ar to 2008.gada 29.februārī Ieslodzījuma vietu pārvalde iesniedza prasību Rīgas apgabaltiesā, lai nodrošinātu Uzņēmējsabiedrībai ISDG iemaksātās summas Ls 587 589, līgumsoda par līguma izpildes nokavējumu Ls 22 563 (2008.gada 10.janvārī) un valsts nodevas Ls 3 142 atgūšanu.

56. 2008.gada 9.oktobrī Rīgas apgabaltiesā pēc Uzņēmējsabiedrības ISDG lūguma tika nozīmēta jauna tiesas sēde 2009.gada 12.februārī, ļaujot līdz tiesas sēdei abām pusēm panākt izlīgumu. Tā kā izlīgums netika panākts, tiesas sēde tika atlikta, lai iegūtu pierādījumus, ka objektīvu un tehnisku apstākļu dēļ Uzņēmējsabiedrībai ISDG nebija iespējams izpildīt līguma nosacījumus. Tiesas sēde pārcelta uz 2009.gada 26.maiju.

57. 2008. gada 30.decembrī Ieslodzījuma vietu pārvaldes komisija minēto debitoru parādu izvērtēja pēc tā atgūšanas iespējas un klasificēja to, kā nedrošu avansa maksājumu par pamatlīdzekļiem, un Ls 773 144 ir pārgrāmatoti uz grāmatvedības kontu 1287 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem.

58. Revīzijas ziņojuma projekta saskaņošanas laikā 2009.gada 24. aprīlī Ministrija iesniedza 2008.gada finanšu pārskata labojumus, Uzņēmējsabiedrībai ISDG aprēķināto līgumsodu58 par līguma izpildes nokavējumu Ls 22 563 apmērā uzrādot pārskata zembilancē postenī Saņemamās soda naudas.

55Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikuma 42.punkts. 562005.gada 21.decembra līgums Nr.912721 starp akciju sabiedrību ”Parex banka” un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. 572005.gada 6.oktobra līgums starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Beļģijas Karalistes uzņēmējsabiedrību ”Innovatitive System Developers Group N.V.” par mobilo telefonu signālu bloķēšanas sistēmu piegādi, uzstādīšanu un palaišanu. 58 Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2008.gada 10.janvāra rēķins Nr.002.

12

Secinājums 59. Ņemot vērā to, ka līguma59 nosacījumi nav izpildīti un nevienā no 12 (divpadsmit)

ieslodzījuma vietām mobilo telefonu signālu bloķēšanas sistēmas nav nodotas ekspluatācijā, kā arī starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Uzņēmējsabiedrību ISDG vienošanās netika panākta, Ieslodzījuma vietu pārvalde iesniegusi Rīgas apgabaltiesā prasību pieteikumu. Pastāv risks, ka Uzņēmējsabiedrībai ISDG pārskaitītos līdzekļus Ls 587 589 var neatgūt.

3. Pārskata daļa – Atalgojumi


Konstatējumi 60. 2008.gadā atalgojumiem Ministrijas centrālais aparāts izlietojis Ls 2 678 598, kas ir

47,5% no visiem Ministrijas centrālā aparāta izdevumiem.

61. Saskaņā ar normatīvo aktu60 no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets. Ievērojot normatīvajā aktā noteikto deleģējumu, Ministru kabinets ir izdevis normatīvo aktu61, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas (mēnešalga, piemaksas un prēmijas) sistēmu.

62. Saskaņā ar normatīvo aktu62 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem. Ārējie normatīvie akti nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus. Normatīvais akts63 nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

63. Revīzijā konstatēts, ka Ministrijas centrālā aparāta iekšējā normatīvajā aktā64 ir paredzēta atvaļinājuma pabalsta piešķiršana darbiniekiem. Pārskata periodā Ministrijas centrālā aparāta darbiniekiem ir veikta atvaļinājuma pabalstu izmaksa Ls 32 962 apmērā.

64. Normatīvais akts65 nosaka ierēdnim, aizejot ikgadējā atvaļinājumā saņemt atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā. Atbilstoši iekšējam normatīvam aktam66 ierēdnis atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā saņem, aizejot ikgadējā atvaļinājumā vai izmantojot ikgadējā atvaļinājuma pirmo daļu. Izlases veidā pārbaudot atvaļinājuma pabalsta piešķiršanu, konstatēti arī citi gadījumi, piemēram, valsts sekretārs un valsts sekretāra vietnieks vispārējos jautājumos, kā arī Stratēģijas departamenta direktora vietniece nesaņēma atvaļinājuma pabalstu, aizejot ikgadējā atvaļinājuma pirmajā daļā.

65. 2008.gadā Ministrijas centrālā aparāta ierēdņiem un darbiniekiem piemaksām un prēmijām izlietoti Ls 341 481, vai 12,7% no visas atalgojumiem paredzētās summas. Izlasē iekļautiem nodarbinātiem prēmija izmaksāta vienu reizi gadā (martā) par ieguldījumu Tieslietu ministrijas 2008.gada darba plāna un ministrijas izvirzīto uzdevumu izpildē un prēmijas īpatsvars sastāda 3,3% līdz 12,8% no mēnešalgas.

592005.gada 6.oktobra līgums starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Beļģijas Karalistes uzņēmējsabiedrību ”Innovatitive System Developers Group N.V.” par mobilo telefonu signālu bloķēšanas sistēmu piegādi, uzstādīšanu un palaišanu. 60 Darba likuma 62.panta piektā daļa. 61 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām”. 62 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 63 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 64 Tieslietu ministrijas darba kārtības noteikumu Nr.1-2.1/30 (apstiprināti 2007.gada 6.novembrī) 77.punkts. 65 Civildienesta likuma 31.pants. 66 Tieslietu ministrijas darba kārtības noteikumu Nr.1-2.1/30 (apstiprināti 2007.gada 6.novembrī) 77.punkts.

13

66. Līdz 2008.gada 31.decembrim normatīvais akts67 noteica, ka ierēdnis, darbinieks un amatpersona saņem piemaksu līdz 40% no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem. Noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā ierēdņa un darbinieka vai vakantā amata mēnešalgu. Ar normatīvā akta grozījumiem68 šo piemaksu ierēdnis, darbinieks un amatpersona nesaņem, ja pilda prombūtnē esoša padotā ierēdņa un darbinieka vai padotībā esoša vakanta amata (darba) pienākumus. Izlases veidā pārbaudot piemaksu piešķiršanu, konstatēts gadījums, kad ministra biroja vadītāja 2008.gada decembrī aizvietoja sev padoto ministra palīdzi viņas atvaļinājuma laikā, saņemot piemaksu Ls 81, vai 20% apmērā par papildu pienākumu veikšanu.

67. Normatīvais akts69 nosaka, ka vadības līguma būtisks nosacījums ir atlīdzības apmērs un tā izmaksas kārtība. Revīzijā konstatēts, ka izlasē iekļautiem nodarbinātiem vadības līguma apmērs ir no 4,1% līdz 65% no noteiktās mēnešalgas.

68. Saskaņā ar normatīvo aktu70 vadības līgumā noteiktā summa izmaksājama ik mēnesi visā līguma darbības termiņā, izņemot izpildītāja atvaļinājuma, slimības laiku un laiku, kad izpildītājs atstādināts no amata pienākumu izpildes. Konstatēts, ka valsts sekretāra vietniekam vispārējos jautājumos 2008.gada marta mēnesī vadības līguma piemaksa piešķirta arī par laiku, kad viņš atradās atvaļinājumā, tādējādi pārmaksājot Ls 39.

69. Atbilstoši normatīvajam aktam71 darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu atkarībā no nostrādātā laika pie darba devēja vienas līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

70. Ministrijas centrālajā aparātā 2008.gada decembrī likvidētas desmit amata vietas un ar nodarbinātajiem pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, izmaksājot atlaišanas pabalstus. Revīzijā konstatēts, ka izmaksātajiem atlaišanas pabalstiem Ls 7 627 apmērā nepareizi veikts vidējās izpeļņas aprēķins, kā rezultātā deviņiem nodarbinātajiem pabalsti izmaksāti nepareizi kopumā par Ls 185. Revīzijas laikā veikts atlaišanas pabalsta pārrēķins.

71. Saskaņā ar normatīvo aktu72 darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās. Veicot izlases pārbaudi, revīzijā konstatētas sekojošas neprecizitātes un kļūdas:

71.1. ministra biroja 2008.gada aprīļa darba laika uzskaites tabelē norādīts, ka ministru biroja darbinieki strādāja 23 darba dienas, tai skaitā arī 31.aprīlī;

71.2. Valsts sekretāra biroja aprīļa darba laika uzskaites tabelē norādīts, ka valsts sekretāra vietnieks vispārējos jautājumos strādā 22 darba dienas, savukārt, saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem73 no 1. līdz 6.aprīlim viņš atradās ikgadējā atvaļinājumā;

67 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām” 20.punkts. 68 Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumu Nr.460 ”Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām” 1.3.apakšpunkts. 69 Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu Nr.46 ”Noteikumi par vadības līgumiem” (zaudējis spēku ar 2009.gada 1.janvāri) 10.4.apakšpunkts. 70 Tieslietu ministrijas 2008.gada 4.janvāra rīkojuma Nr.10-10.1/29 ”Par vadības līgumu slēgšanu Tieslietu ministrijā 2008.gadā” 1.pielikuma 6.punkts. 71 Darba likuma 112.pants un 75.panta ceturtā daļa. 72 Darba likuma 137.pants. 73 Tieslietu ministrijas 2008.gada 28.janvāra rīkojums Nr.10-10.1/162, Personīgā konta kartiņa Nr.0293.

14

71.3. Ministrijas Stratēģijas departamenta jūnija darba laika uzskaites tabelē norādīts, ka Stratēģijas departamenta direktores vietniece piecas dienas atradās ikgadējā atvaļinājumā, bet saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem74 četras.

Secinājumi

72. Tā kā saskaņā ar normatīvo aktu75 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem un ārējie normatīvie akti76 nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad Ministrijai iekšējā normatīvajā aktā77 nebija tiesiska pamata darbiniekiem noteikt atvaļinājuma pabalstu. Līdz ar to Ministrija nav ievērojusi normatīvajā aktā78 noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 32 962 apmērā.

73. Ministrijas centrālā aparāta ierēdņiem izmaksājot atvaļinājuma pabalstus, nav ievērotas iekšējā normatīvā akta79 prasības, kā arī atvaļinājuma pabalsta izmaksa nav konsekventa.

74. Tā kā ministra biroja vadītāja aizvietoja sev padoto ministra palīdzi viņas atvaļinājuma laikā un saņēma piemaksu 20% apmērā par papildu pienākumu veikšanu Ls 81 apmērā, nav ievērotas normatīvā akta80 prasības. Minētā kļūda gada finanšu pārskatu būtiski neietekmē, bet norāda uz iekšējās kontroles trūkumu.

75. Tā kā valsts sekretāra vietniekam vispārējos jautājumos 2008.gada marta mēnesī vadības līguma piemaksa piešķirta arī par laiku, kad viņš atradās atvaļinājumā, tādējādi pārmaksājot Ls 39, nav ievērotas normatīvā akta81 prasības. Minētā kļūda gada finanšu pārskatu būtiski neietekmē, bet norāda uz iekšējās kontroles trūkumu.

76. Tā kā nav ievērotas normatīvā akta82 prasības, deviņiem Ministrijas centrālā aparāta nodarbinātiem atlaišanas pabalsta izmaksa kopumā par Ls 185 veikta nepareizi. Minētā kļūda gada finanšu pārskatu būtiski neietekmē, bet norāda uz iekšējās kontroles trūkumu.

77. Ministrijas centrālam aparātam darba laika uzskaites tabelēs uzskaitot darba laiku neprecīzi un kļūdaini, nav ievērotas normatīvā akta83 prasības, kā rezultātā pastāv risks, ka nodarbināto atalgojums var tikt aprēķināts kļūdaini.

Ieteikumi 78. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, Ministrijai

nodrošināt iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējam normatīvajam aktam84.

79. Iekšējās kontroles nodrošināšanai, iesakām Ministrijas vadībai izskatīt iespēju papildināt iekšējos normatīvos aktus, paredzot atlaišanas pabalsta aprēķināšanas un uzskaites kārtību.

74 Tieslietu ministrijas 2008.gada 9.jūnija rīkojums Nr.10-10.1/1125, Personīgā konta kartiņa Nr.0346. 75 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 76 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām”. 77 Tieslietu ministrijas darba kārtības noteikumu Nr.1-2.1/30 (apstiprināti 2007.gada 6.novembrī) 77.punkts. 78 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 79 Tieslietu ministrijas darba kārtības noteikumu Nr.1-2.1/30 (apstiprināti 2007.gada 6.novembrī) 77.punkts. 80Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumu Nr.460 ”Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām” 1.3.apakšpunkts. 81Tieslietu ministrijas 2008.gada 4.janvāra rīkojuma Nr.10-10.1/29 ”Par vadības līgumu slēgšanu Tieslietu ministrijā 2008.gadā” 1.pielikuma 6.punkts. 82 Darba likuma 112.pants un 75.panta ceturtā daļa. 83 Darba likuma 137.pants. 84 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

15

80. Lai nepieļautu Ministrijas nodarbināto atalgojuma nepareizas aprēķināšanas risku, iesakām veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba laika tabeles tiek aizpildītas precīzi un atbilstoši normatīvā akta85 prasībām.

Valsts zemes dienesta centrālais aparāts

Konstatējumi

81. 2008.gadā atalgojumiem Valsts zemes dienesta centrālais aparāts izlietojis Ls 1 714 072, kas ir 34,6% no visiem Valsts zemes dienesta centrālā aparāta izdevumiem.


83. Saskaņā ar likumu88 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem. Ārējie normatīvie akti89 nenosaka Valsts zemes dienesta darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus. Normatīvais akts90 nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

84. Valsts zemes dienestā ir izstrādāts un apstiprināts iekšējais normatīvais akts91, kurā noteikta vienota darba samaksas (darba algas, piemaksu un prēmiju), darba nespējas naudu, pabalstu un naudas balvu noteikšanas un piešķiršanas kārtība Valsts zemes dienesta centrālajā aparātā un tā reģionālajās nodaļās.

85. Revīzijā konstatēts, ka Valsts zemes dienesta centrālā aparāta darbiniekiem, pamatojoties uz rīkojumu92, 2008.gadā veikta atvaļinājuma pabalstu izmaksa kopumā Ls 42 466 apmērā.

86. Likums93 nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētiem mērķiem.

87. Saskaņā ar normatīvo aktu94 ekonomiskās klasifikācijas kodā 1170 Darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi uzskaita darba devēja piešķirtās dāvanas un balvas, savukārt ekonomiskās klasifikācijas kodā 2239 Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi uzskaita pārējos iestādes administratīvos izdevumus, tai skaitā personāla meklēšanas izdevumus, tiesu izdevumus sakarā ar liecinieku, cietušo, tiesu piesēdētāju pieaicināšanu; statistisko un socioloģisko apsekojumu, tipogrāfiju un publikāciju, dokumentu iesiešanas un brošēšanas, sabiedriskā transporta mēnešbiļešu iegādes izdevumus, kā arī citu ar iestādes darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu izdevumus (tai skaitā par dzeramo ūdeni iestādes vajadzībām).

85 Darba likuma 137.pants. 86 Darba likuma 62.panta piektā daļa. 87 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 88 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 89 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, Darba likums. 90Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 91Valsts zemes dienesta darba samaksas kārtība (apstiprināta 2007.gada 31.oktobrī). 92Valsts zemes dienesta 2008.gada 1.jūlija rīkojuma Nr.1-06/85 ”Par Valsts zemes dienesta darbinieka un ierēdņa materiālo stimulēšanu” 1.1.2.apakšpunkts. 93 Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta pirmā daļa. 94 Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1031 ”Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.

16

88. Revīzijā konstatēts, ka atbilstoši Valsts zemes dienesta 2008.gada 31.oktobra rīkojumam95 20 (divdesmit) centrālā aparāta un reģionālo nodaļu darbiniekiem piešķirtas balvas – dāvanu kartes Ls 3 200 apmērā. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju 2008.gada 3.novembrī Valsts zemes dienests no Ministrijas ir saņēmis norādījumus96 padotības iestāžu vadītājiem saskaņā ar normatīvo aktu97 ar 2008.gada 1.novembri pārtraukt prēmiju izmaksu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām līdz īpašam Ministru kabineta lēmumam par prēmiju izmaksu ministrijās un padotības iestādēs, taču 2008.gada 6. un 7.novembrī Valsts zemes dienests veicis naudas līdzekļu pārskaitījumus par dāvanu kartēm kopumā Ls 3 200, izdevumus attiecinot uz ekonomiskās klasifikācijas kodu 2239 Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi.

89. Likums98 nosaka darba devējam precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas. Revīzijā konstatēts, ka Valsts zemes dienesta centrālajā aparātā darba laiks tiek uzskaitīts atšķirīgi, piemēram:

89.1. Nekustamā īpašuma vērtēšanas departaments darba laika uzskaites tabelē uzrāda ikgadējā atvaļinājuma kalendārās dienas, bet Finanšu departaments – darba dienas.

89.2. Nekustamā īpašuma vērtēšanas departaments un Mērniecības departaments atvaļinājumu un papildatvaļinājumu uzrāda darba laika uzskaites tabeles vienā ailē, bet Finanšu departaments katru savā ailē.

Secinājumi

90. Tā kā saskaņā ar normatīvo aktu99 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem un ārējie normatīvie akti100 nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad Valsts zemes dienestam iekšējā normatīvajā aktā101 nebija tiesiska pamata darbiniekiem noteikt atvaļinājuma pabalstu. Līdz ar to Valsts zemes dienests nav ievērojis normatīvajā aktā102 noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājis tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 42 466 apmērā.

91. Neievērojot normatīvā akta103 prasības, Valsts zemes dienests izdevumiem par dāvanu kartēm Ls 3 200 apmērā nepareizi ir piemērojis ekonomiskās klasifikācijas kodu 2239 Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi, kā rezultātā pārskata veidlapā Nr.2 Pārskats par budžeta izpildi atalgojumiem izlietotie līdzekļi uzrādīti par Ls 3 200 mazāki, savukārt pakalpojumi uzrādīti lielāki.

92. Valsts zemes dienesta centrālā aparāta departamentos kārtojot uzskaiti par nostrādāto darba laiku atšķirīgi, pastāv risks, ka nodarbināto atalgojums var tikt aprēķināts un izmaksāts nepareizi.

95 Valsts zemes dienesta 2008.gada 31.oktobra rīkojums Nr.940-P ”Par balvu – dāvanu karti”. 96 Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 31.oktobra rezolūcija Nr.111-1/334. 97 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 98 Darba likuma 137.pants. 99 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 100 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām”. 101 Valsts zemes dienesta darba samaksas kārtība (apstiprināta 2007.gada 31.oktobrī). 102 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 103 Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031”Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajā kategorijām” pielikums.

17

Ieteikumi 93. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, iesakām

Valsts zemes dienestam nodrošināt iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējam normatīvajam aktam104.

94. Lai nodrošinātu normatīvā akta105 prasības, iesakām Valsts zemes dienesta vadībai pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, nosakot ekonomiskās klasifikācijas kodu piemērošanu Valsts zemes dienestā.

95. Lai nepieļautu Valsts zemes dienesta nodarbināto atalgojuma nepareizas aprēķināšanas risku, Valsts zeme dienesta vadībai iesakām veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba laika tabeles tiek aizpildītas precīzi un atbilstoši normatīvā akta106 prasībām.

Ieslodzījuma vietu pārvalde

Konstatējumi 96. 2008.gadā atalgojumiem Ieslodzījuma vietu pārvalde izlietojusi Ls 18 894 218, kas ir

51,4 % no visiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes izdevumiem.

97. Saskaņā ar normatīvo aktu107 no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets. Ievērojot normatīvajā aktā noteikto deleģējumu, Ministru kabinets ir izdevis normatīvo aktu108, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas (mēnešalga, pie maksas un prēmijas) sistēmu.

98. Saskaņā ar normatīvo aktu109 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem. Ārējie normatīvie akti nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus. Normatīvais akts110 nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

99. Revīzijā konstatēts, ka ieslodzījuma vietās (cietumos) darba koplīgumos, bet Jelgavas cietumā iekšējā normatīvajā aktā111, darbiniekiem ir paredzēta iespēja atvaļinājuma pabalsta saņemšanai.

100. Pārskata periodā visās ieslodzījuma vietās (cietumos), izņemot Iļģuciema cietumu,, pamatojoties uz darba koplīgumiem un Jelgavas cietumā, pamatojoties uz iekšējo normatīvo aktu112, ir veikta atvaļinājuma pabalstu izmaksa darbiniekiem Ls 156 953 apmērā.

101. Atbilstoši normatīvajam aktam113, ja iestādes vadītājs pieņem lēmumu piešķirt mācību maksas kompensāciju, ar amatpersonu slēdz līgumu. Līgumā paredz nosacījumu, ka

104 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 105 Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031”Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajā kategorijām” pielikums. 106 Darba likuma 137.pants. 107 Darba likuma 62.panta piektā daļa. 108 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 109 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 110 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 111 Jelgavas cietuma Darba kārtības noteikumi (apstiprināti ar 2007.gada 2.janvāra rīkojumu Nr.2). 112 Jelgavas cietuma Darba kārtības noteikumi (apstiprināti ar 2007.gada 2.janvāra rīkojumu Nr.2). 113 Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.878 ”Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība” 3.punkts, 29.5. un 29.6.apakšpunkts.

18

amatpersona pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas apņemas nodienēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē piecus gadus, un amatpersona atmaksā iestādes izmaksātās mācību maksas kompensācijas summu pilnā apmērā viena gada laikā pēc izslēgšanas no augstākās izglītības iestādes vai atvaļināšanas no dienesta, ja tā noteikto laiku nenodien. Gadījumā, ja amatpersona neatmaksā iestādes segtos ar mācībām saistītos izdevumus noteiktajā termiņā, iestāde attiecīgo summu piedzen tiesas ceļā.

102. Revīzijā konstatēts, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam (ieskaitot) Ieslodzījuma vietu pārvaldē no astoņām amatpersonām, kas pārtraukušas darba attiecības, nav atgūta mācību maksas kompensācija Ls 2 568 apmērā.

Secinājumi 103. Tā kā saskaņā ar normatīvo aktu114 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem

normatīviem aktiem un ārējie normatīvie akti115 nenosaka ieslodzījuma vietu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad ieslodzījuma vietām (cietumiem) darba koplīgumos, bet Jelgavas cietumam iekšējā normatīvajā aktā116 nebija tiesiska pamata darbiniekiem noteikt atvaļinājuma pabalstu. Līdz ar to ieslodzījuma vietas nav ievērojušas normatīvajā aktā117 noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 156 953 apmērā.

104. Neievērojot normatīvajā aktā118 noteiktās prasības Ieslodzījuma vietu pārvalde laika periodā no 2004. līdz 2008.gadam (ieskaitot) nav atguvusi mācību maksas kompensācijas Ls 2 568 no amatpersonām, kas pārtraukušas darba attiecības.

Ieteikumi

105. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, iesakām Ieslodzījuma vietu pārvaldei nodrošināt iekšējo normatīvo aktu un darba koplīgumu atbilstību ārējam normatīvajam aktam119.

106. Ierosinām Ieslodzījuma vietu pārvaldei veikt pasākumus, lai atgūtu segtās mācību maksas kompensācijas no amatpersonām, kuras ir atvaļinājušās no dienesta, neatmaksājot tās noteiktajos termiņos.

Valsts Probācijas dienests

Konstatējumi 107. 2008.gadā atalgojumiem Valsts probācijas dienests izlietojis Ls 2 846 639, kas ir 48,4 %

no visiem Valsts probācijas dienesta izdevumiem.

108. Saskaņā ar normatīvo aktu120 no valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets. Ievērojot normatīvajā aktā noteikto

114 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 115 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 116 Jelgavas cietuma Darba kārtības noteikumi (apstiprināti ar 2007.gada 2.janvāra rīkojumu Nr.2). 117 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 118 Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.878 ”Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība” 3.punkts, 29.5. un 29.6.apakšpunkts. 119 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 120 Darba likuma 62.panta piektā daļa.

19

deleģējumu, Ministru kabinets ir izdevis normatīvo aktu121, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas (mēnešalga, piemaksas un prēmijas) sistēmu.

109. Normatīvie akti nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus. Normatīvais akts122 nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

110. Revīzijā konstatēts, ka Valsts probācijas dienesta darbinieku darba līgumos ir paredzēta atvaļinājuma pabalsta saņemšana mēnešalgas vai mēnešalgas un piemaksu apmērā, kura nav noteikta ārējā normatīvajā aktā123. Pārskata periodā Valsts probācijas dienesta darbiniekiem ir veikta atvaļinājuma pabalstu izmaksa Ls 13 699 apmērā.

111. Valsts probācijas dienesta apstiprinātajā kārtībā124 noteikts, ka ierēdnis vai darbinieks un amatpersona par prombūtnē esoša vai vakanta amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem saņem piemaksu par pilnu amata aprakstā noteikto pienākumu pildīšanu 40% apmērā, par daļēju aizvietojamā amata aprakstā noteikto pienākumu pildīšanu 20% apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas apmēra. Kārtībā125 nav noteikts kādi dokumenti pamato piemaksas izmaksas pārtraukšanu.

112. Revīzijā konstatēts, ka piemaksas Valsts probācijas dienestā tiek noteiktas ar dienesta vadītāja rīkojumu, bet tās izmaksas pārtraukšana notiek bez dokumentāla noformējuma.

113. Normatīvais akts126 nosaka, ka dažādus ieņēmumus un izdevumus uzskaita grāmatvedības kontu grupā 8000 Dažādi ieņēmumi un izdevumi.

114. Revīzijā konstatēts, ka Valsts probācijas dienestam par laika posmu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienests ir veicis nodokļu nokavējuma naudas uzrēķinu Ls 9 854 apmērā (tajā skaitā par 2008.gadu Ls 2 275) par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa nesavlaicīgu nomaksu. Valsts probācijas dienests minēto nokavējuma naudas uzrēķinu summu grāmatvedības uzskaitē līdz 2008.gadam nebija uzskaitījis. Pamatojoties uz nodokļu saistību salīdzināšanu ar Valsts ieņēmumu dienestu 2008.gada 15.novembrī Valsts probācijas dienests veica nokavējuma naudas grāmatojumu kontā 7012 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 1 041 apmērā un kontā 7011 Atalgojums Ls 8 732 apmērā, neveicot grāmatojumu par Ls 82.

Secinājumi 115. Tā kā normatīvais akts127 nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt

ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad Valsts probācijas dienesta darbinieku darba līgumos nebija tiesiska pamata noteikt atvaļinājuma pabalstus. Līdz ar to Valsts probācijas

121 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 122 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 123 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 124 Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un amatpersonas piemaksas un papildatvaļinājuma noteikšanas kārtības Nr.9005-5.1/7 (apstiprināta 2008.gada 24.septembrī) 10. un 12.punkts. 125 Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un amatpersonas piemaksas un papildatvaļinājuma noteikšanas kārtība Nr.9005-5.1/7 (apstiprināta 2008.gada 24.septembrī). 126Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikuma 222.punkts. 127 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”

20

dienests nav ievērojis normatīvajā aktā128 noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājis tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 13 699 apmērā.

116. Tā kā Valsts probācijas dienesta iekšējos normatīvajos aktos nav noteikts, kā tiek dokumentēta piemaksas izmaksas pārtraukšana, pastāv risks, ka ierēdnis vai darbinieks par prombūtnē esoša vai vakanta amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem piemaksu saņem arī tad, kad prombūtnē esošais nodarbinātais ir jau atgriezies darbā.

117. Tā kā Valsts probācijas dienests nodokļu nokavējuma naudas uzrēķina summu Ls 9 773 apmērā grāmatojis attiecinot uz kontu 7012 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un 7011 Atalgojums, nav ievērotas normatīvā akta129 prasības.

118. Tā kā nokavējuma naudas uzrēķinu summa ir grāmatota par Ls 82 mazāka par Valsts ieņēmumu dienesta uzrādīto summu, pastāv risks grāmatvedības informācijas pareizībai.

Ieteikumi 119. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, iesakām

Valsts probācijas dienestam veikt pasākumus, kas nepieļautu tādu nosacījumu iekļaušanu darba līgumos, kas neatbilst ārējā normatīvā akta130 prasībām.

120. Lai pilnveidotu iekšējo kontroles sistēmu, ierosinām Valsts probācijas dienestam precizēt iekšējo normatīvo aktu, paredzot kārtību kā tiek pārtraukta piemaksu izmaksa.

Tiesu administrācija

Konstatējumi

121. 2008.gadā atalgojumiem Tiesu administrācija izlietojusi Ls 17 258 025, kas ir 54,3% no visiem Tiesu administrācijas izdevumiem.

122. Ievērojot normatīvajos aktos131 noteikto deleģējumu, Ministru kabinets ir izdevis normatīvos aktus132, kas nosaka tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas (mēnešalga, piemaksas un prēmijas) sistēmu, kā arī tiesu darbinieku darba samaksu (mēneša darba alga, piemaksas un prēmijas).

123. Normatīvais akts133 nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.


125. Normatīvais akts135 nosaka, ka jebkurai rīcībai ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai, tas ir, ar tiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši likumos, Ministru

128 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 1292005.gada 15.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.867 ‘Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikuma 222.punkts. 130 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” 131 Darba likuma 62.panta piektā daļa, likuma ”Par tiesu varu” 106.pants. 132 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 ”Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”. 133 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 134 Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. pants pirmā daļa. 135 Likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 2.panta pirmā daļa.

21

kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā.

126. Saskaņā ar normatīvo aktu136 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem. Ārējie normatīvie akti137 nenosaka tiesu, zemesgrāmatu nodaļu un Tiesu administrācijas darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus.

127. Tiesu administrācijā ir izstrādāti un apstiprināti iekšējie normatīvie akti138, kuros noteikta:

127.1. prēmiju piešķiršanas kārtība tiesnešiem, kā arī tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem;

127.2. darba samaksas aprēķināšanas, uzskaites un norēķinu kārtība Tiesu administrācijas nodarbinātiem, kā arī pabalstu noteikšanas kārtība Tiesu administrācijas darbiniekiem.

128. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācijas darbiniekiem atvaļinājuma pabalstu paredz Darba kārtības noteikumi139, savukārt tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem Tiesu administrācijas direktora izdots rīkojums140. Tā 2008.gadā atvaļinājuma pabalstu piešķīra tiesu, zemesgrāmatu nodaļu un Tiesu administrācijas darbiniekiem kopumā Ls 494 466 apmērā.

129. Ārējie normatīvie akti nenosaka tiesu darbinieku, zemesgrāmatu nodaļu un Tiesu administrācijas darbinieku tiesības saņemt pabalstu bērnu piedzimšanas gadījumā. Revīzijā konstatēts, ka 2008.gadā šādu pabalstu piešķīra tiesu, zemesgrāmatu nodaļu un Tiesu administrācijas darbiniekiem Ls 13 550 apmērā, pamatojoties uz Tiesu administrācijas direktora izdotiem rīkojumiem141.

130. Ārējie normatīvie akti nenosaka nodarbinātajiem tiesības saņemt pabalstu sakarā ar laulības noslēgšanu. Arī Tiesu administrācijas iekšējos normatīvos aktos šāds pabalsts nav paredzēts. Revīzijā konstatēta pabalsta piešķiršana Ls 160 apmērā sakarā ar laulības noslēgšanu, pamatojoties uz Tiesu administrācijas direktora izdotu rīkojumu142.

131. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju 2008.gada 3.novembrī Tiesu administrācija no Ministrijas ir saņēmusi norādījumus143 padotības iestāžu vadītājiem saskaņā ar normatīvo aktu144 ar 2008.gada 1.novembri pārtraukt prēmiju izmaksu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām līdz īpašam Ministru kabineta lēmumam par prēmiju izmaksu ministrijās un padotības iestādēs.

136 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 137 Likums ”Par tiesu varu”, Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 ”Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”, Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, Darba likums. 138 Tiesu administrācijas 2008.gada 25.aprīļa kārtība Nr.1-3/38 ”Prēmiju piešķiršanas kārtība tiesnešiem”, Tiesu administrācijas 2008.gada 25.aprīļa kārtība Nr.1-3/39 ”Prēmiju piešķiršanas kārtība tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem”, Tiesu administrācijas 2008.gada 9.janvāra kārtība Nr.1-3/32 ”Darba samaksas aprēķināšanas, uzskaites u norēķinu kārtība”, Tiesu administrācijas 2006.gada 10.jūlija kārtība Nr.1-3/23 ”Tiesu administrācijas darba kārtības noteikumi”. 139Tiesu administrācijas darba kārtības noteikumu Nr.1-3/23 (apstiprināti 2008.gada 10.jūlijā) 4.8.apakšpunkts. 140Tiesu administrācijas 2008.gada 16.jūnija rīkojums Nr.4-7.25/3856 ”Par atvaļinājuma pabalstiem tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem”. 141Tiesu administrācijas 2008.gada 5.jūnija rīkojums Nr.4-7.1/599 ”Par pabalsta piešķiršanu,”, 2008.gada 6.jūnija rīkojums Nr.4-7.1/604 ”Par pabalsta piešķiršanu”. 142Tiesu administrācijas 2008.gada 16.aprīļa rīkojums Nr.4-7.1/418 ”Par pabalsta piešķiršanu”. 143Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 31.oktobra rezolūcija Nr.111-1/334. 144Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

22

132. Pamatojoties uz Ministrijas rīkojumiem145 25 (divdesmit pieciem) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem un darbiniekiem piešķirti Atzinības raksti un Goda diplomi.

133. Revīzijā konstatēts, ka atbilstoši Tiesu administrācijas direktora 2008.gada 7.novembra rīkojumiem146 2 129 tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem un darbiniekiem piešķirtas prēmijas Ls 513 421 apmērā.

134. Pamatojoties uz Ministrijas rīkojumiem147 Tiesu administrācijas trim ierēdņiem piešķirti Goda diplomi.

135. Ministru kabineta 2008.gada 8.novembra ārkārtas sēdes slēgtajā daļā tika izskatīts jautājums ”Par Valsts robežsardzes vēstuli” un izdots protokollēmums ”Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP (protokols Nr.79, 3.§) (turpmāk - protokollēmums), kura 2.punktā noteikts atļaut Ministru kabineta locekļiem lemt par prēmiju izmaksu ministrijās un citās viņu padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, pamatojoties uz ierēdņa, darbinieka un amatpersonas sasniegtajiem darba rezultātiem un uzdevumu kvalitatīvu izpildi iestādes mērķu sasniegšanā. Lemjot par prēmiju piešķiršanu un to apmēriem, iestādes vadītājam ievērot taupības un samērīguma principu.

136. Saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmumu148 2008.gada 12.novembrī Tiesu administrācijas direktors saskaņoja ar tieslietu ministru prēmiju izmaksu Tiesu administrācijas trim ierēdņiem saskaņā ar Goda diploma piešķiršanu. Atbilstoši Tiesu administrācijas 2008.gada 21.novembra rīkojumiem149 prēmijas ir piešķirtas un 2008.gada 24.novembrī izmaksātas Ls 1 500 apmērā.

Secinājumi 137. Tā kā saskaņā ar normatīvo aktu150 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem

normatīviem aktiem un ārējie normatīvie akti151 nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku un tiesu darbinieku tiesības saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad Tiesu administrācijai Darba kārtības noteikumos152 un Tiesu administrācijas direktora izdotajā rīkojumā153 nebija tiesiska pamata darbiniekiem noteikt atvaļinājuma pabalstu. Līdz ar to Tiesu administrācija nav ievērojusi normatīvajā aktā154 noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 494 466 apmērā.

145Tieslietu ministrijas 2008.gada 31.oktobra rīkojums Nr.10-10.1/1931 ”Par Tieslietu ministrijas Goda diploma piešķiršanu”, Tieslietu ministrijas 2008.gada 31.oktobra rīkojums Nr.10-10.1/1932 ”Par Tieslietu ministrijas Atzinības raksta piešķiršanu”. 146Tiesu administrācijas 2008.gada 7.novembra rīkojumi Nr.4-7.25/6492, Nr.4-7.13/851, Nr.4-7.13/852, Nr.4-7.13/854, Nr.4-7.13/856, Nr.4-7.13/857, Nr.4-7.13/858 ”Par prēmijas izmaksu”. 147 Tieslietu ministrijas 2008.gada 31.oktobra rīkojums Nr.10-10.1/1931 ”Par Tieslietu ministrijas Goda diploma piešķiršanu”. 148 Ministru kabineta 2008.gada 8.novembra protokols Nr.79, 3.§ ”Par Valsts robežsardzes vēstuli” SAN-3815-IP. 149 Tiesu administrācijas 2008.gada 21.novembra rīkojumi Nr.4-7.1/1233, Nr.4-7.1/1234, Nr.4-7.1/1235 ”Par prēmijas izmaksu”. 150 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 151 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” un Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 ”Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”. 152Tiesu administrācijas darba kārtības noteikumu Nr.1-3/23 (apstiprināti 2008.gada 10.jūlijā) 4.8.apakšpunkts. 153Tiesu administrācijas 2008.gada 16.jūnija rīkojums Nr.4-7.25/3856 ”Par atvaļinājuma pabalstiem tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem”. 154Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa.

23

138. Tiesu administrācijas direktora izdotajos rīkojumos155, paredzot iespēju piešķirt darbiniekiem bērna piedzimšanas pabalstu un pabalstu sakarā ar laulības noslēgšanu, kas Tiesu administrācijas un tiesu darbiniekiem nav paredzēti spēkā esošajos normatīvajos aktos156, Tiesu administrācijā nav ievērotas normatīvo aktu157 prasības, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un ar valsts finanšu līdzekļiem un mantu drīkst rīkoties tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 13 710 apmērā.

Ieteikums

139. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, iesakām Tiesu administrācijai nodrošināt iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem158.

Valsts aģentūra ”Maksātnespējas administrācija”

Konstatējumi

140. 2008.gadā atalgojumiem Aģentūra izlietojusi Ls 584 402, kas ir 16,5% no visiem Aģentūras izdevumiem.


142. Saskaņā ar normatīvo aktu161 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem. Normatīvais akts162 nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.


144. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju 2008.gada 3.novembrī Aģentūra no Ministrijas ir saņēmusi norādījumus164 padotības iestāžu vadītājiem saskaņā ar normatīvo aktu165 ar 2008.gada 1.novembri pārtraukt prēmiju izmaksu ierēdņiem, darbiniekiem un

155Tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku 2008.gada 15.februāra konsultatīvās padomes sēdes protokola Nr.1 pirmās daļas 1.punkts, Tiesu administrācijas 2008.gada 5.jūnija rīkojums Nr.4-7.1/599 ”Par pabalsta piešķiršanu”, 2008.gada 6.jūnija rīkojums Nr.4-7.1/604 ”Par pabalsta piešķiršanu”. 156Likuma ”Par tiesu varu” 16.nodaļa, Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”. 157 Likuma ”Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 2.panta pirmā daļa un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 158 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” un Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.960 ”Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”. 159 Darba likuma 62.panta piektā daļa. 160 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 161 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 162 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 163 Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. pants pirmā daļa. 164 Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 31.oktobra rezolūcija Nr.111-1/334. 165 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

24

amatpersonām līdz īpašam Ministru kabineta lēmumam par prēmiju izmaksu ministrijās un padotības iestādēs.

145. Pamatojoties uz Ministrijas rīkojumu166 par Goda diploma un prēmijas piešķiršanu, Aģentūra trim nodarbinātajiem ir piešķīrusi un 2008.gada 5.novembrī izmaksājusi prēmiju Ls 1 500, izdevumus attiecinot uz ekonomiskās klasifikācijas kodu 1148 Prēmijas un naudas balvas.

146. Revīzijā konstatēts, ka Aģentūras iekšējā normatīvajā aktā167 noteikts pabalsts darbiniekiem, kuriem ir skolas vecuma bērns, taču ārējie normatīvie akti nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt šādu pabalstu. Tā, 2008.gadā pabalsts ar direktora rīkojumu168 piešķirts sešiem darbiniekiem par kopējo summu Ls 700.

Secinājums

147. Tā kā saskaņā ar normatīvo aktu169 iekšējiem normatīviem aktiem jāatbilst ārējiem normatīviem aktiem un ārējie normatīvie akti170 nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības saņemt pabalstus par skolas vecuma bērniem, tad Aģentūrai iekšējā normatīvajā aktā171 nebija tiesiska pamata darbiniekiem noteikt minēto pabalstu. Līdz ar to Aģentūra nav ievērojusi normatīvajā aktā172 noteikto, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu Ls 700 apmērā.

Ieteikums

148. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, iesakām Aģentūrai nodrošināt iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējam normatīvajam aktam173.


Konstatējumi 149. 2008.gadā atalgojumiem Uzņēmumu reģistrs izlietojis Ls 1 218 374, kas ir 55,5% no

visiem Uzņēmumu reģistra izdevumiem.

150. Normatīvais akts174 nosaka attaisnojuma dokumentu par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem uzglabāšanas laiku arhīvā – 75 gadus, savukārt, ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

151. Pēc 2007.gada finanšu pārskata revīzijas, lai gada finanšu pārskatā tiktu uzrādīti korekti dati par izdevumiem atalgojumiem un atalgojuma aprēķins atbilstu attaisnojuma dokumentiem, Uzņēmumu reģistra vadībai bija ieteikts veikt pasākumus, lai nodrošinātu

166 Tieslietu ministrijas 2008.gada 31.oktobra rīkojums Nr.10-10.1/1927 ”Par Tieslietu ministrijas Goda diploma un prēmijas piešķiršanu”. 167 Ierēdņu un darbinieku darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības (apstiprināta ar 2008.gada 4.aprīļa valsts aģentūras ”Maksātnespējas administrācija” rīkojumu Nr. Nr.1-02/19) piektās nodaļas 40.punkts. 168 Valsts aģentūras ”Maksātnespējas administrācija” 2008.gada 29.augusta rīkojums Nr.1.1-10/223 ”Par pabalstu piešķiršanu”. 169 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pants. 170 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 171 Ierēdņu un darbinieku darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības (apstiprināta ar 2008.gada 4.aprīļa valsts aģentūras ”Maksātnespējas administrācija” rīkojumu Nr. Nr.1-02/19) piektās nodaļas 40.punkts. 172 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa. 173 Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.995 ”Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. 174 Likuma ”Par grāmatvedību” 10. un 7.pants.

25

pilnīgu un precīzu informāciju nodarbināto personīgo kontu kartiņās. Revīzijā konstatēts, ka Uzņēmumu reģistra darbinieku personīgā konta kartiņās uzrādītā informācija par noteiktās mēnešalgas, piemaksu, prēmiju un atvaļinājuma piešķiršanas rīkojumiem joprojām ir nepilnīga un neprecīza. Piemēram,

151.1. saskaņā ar Ministrijas rīkojumiem175 galvenajam valsts notāram stājoties amatā mēnešalga noteikta Ls 1 200, bet no 2008.gada 8.decembra (pārbaudes termiņam beidzoties) ir noteikta mēnešalga Ls 1 765 apmērā. Personīgajā konta kartiņā176 norādītā mēnešalga ir Ls 2 965. Atalgojuma aprēķins veikts atbilstoši rīkojumos noteiktajām;

151.2. saskaņā ar rīkojumu177 uzsākot darbu Uzņēmuma reģistra Rīgas reģionālās nodaļas Arhīva daļas pārvaldes vecākā referenta amatā noteikta mēnešalga Ls 311. Personīgajā konta kartiņā178 norādītā mēnešalga Ls 633. Atalgojuma aprēķins veikts atbilstoši rīkojumā noteiktajām;

151.3. saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā iesniegto nodokļu grāmatiņu179 lietvedības daļas vadītājas apgādībā ir divas personas. Personīgajā konta kartiņā180 norādīts, ka darbiniecei nav apgādībā esošu personu, kas neatbilst nodokļu grāmatiņas datiem. Aprēķins veikts atbilstoši nodokļu grāmatiņas datiem.

Secinājums

152. Uzņēmumu reģistrā, neievērojot normatīvā akta181 prasības un nenodrošinot personīgā konta kartiņas ar precīzu un pilnīgu informāciju, pastāv risks, ka informācija par darbinieka darba samaksu, kuru atbilstoši iepriekš minētā normatīvā akta prasībām ir jāglabā 75 gadi, var nebūt izmantojama aprēķinos, kur nepieciešami precīzi darba samaksas aprēķini. Tā rezultātā, gada finanšu pārskatā var tikt uzrādīti nekorekti dati par izdevumiem atalgojumiem.

Ieteikums

153. Lai atalgojuma aprēķins atbilstu attaisnojuma dokumentiem un gada finanšu pārskatā tiktu uzrādīti korekti dati par izdevumiem atalgojumiem, Uzņēmumu reģistra vadībai iesakām veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu informāciju nodarbināto personīgo kontu kartiņās.

4. Pārskata daļa - Pārējie maksājumi iedzīvotājiem

Valsts aģentūra ”Maksātnespējas administrācija”

Konstatējumi

154. Likums182 nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētāju un rīkotāju ar likumu183 nozīmēta Aģentūra, kas organizē finanšu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai.

175 Tieslietu ministrijas 2008.gada 5.jūnija rīkojums Nr.10-10/1110 ”Par iecelšanu amatā”, Tieslietu ministrijas 2008.gada 8.decembra rīkojums Nr.10-10.1/2150 ”Par mēnešalgas un kvalifikācijas pakāpes noteikšanu”. 176 Personīgais konts Nr.901. 177 Uzņēmumu reģistra 2008.gada 25.augusta rīkojums Nr.3-13/985 ”Par pieņemšanu darbā”. 178 Personīgais konts Nr.268. 179 Nodokļu grāmatiņa CID 442018. 180 Personīgais konts Nr.33. 181 Likuma ”Par grāmatvedību” 7. un 10.pants. 182 Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.pants. 183 Likuma ”Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 8.panta pirmā daļa.

26

155. Ministru kabineta noteikumos184 noteikti administratoram Aģentūrā iesniedzamie dokumenti, lai tā izskatītu un apmierinātu darbinieku prasījumus, kā arī Aģentūras tiesības pieprasīt un saņemt no administratora arī citu informāciju, kas apliecina darbinieku prasījumu un to apmēru pamatotību.

156. Iepriekšējā revīzijā185 Valsts kontrole secināja, ka Aģentūrā izveidotā darbinieku prasījumu un to pamatotības pārbaudes sistēma ir nepilnīga, jo ne visos gadījumos Aģentūra izmanto savas normatīvajā aktā186 noteiktās tiesības pieprasīt un saņemt no administratora arī citu informāciju, kas apliecina darbinieku prasījumu un to apmēra pamatotību, un veicot pārbaudes ietvaros tikai matemātisku pieteikto prasījumu summu pārrēķinu, nesalīdzinot to ar pamatojošo dokumentu kopijām un maksātnespējīgā uzņēmuma maksātnespējas procesā nesaglabājot šo pārrēķinu, netiek nodrošināta iekšējā kontrole šim procesam. Tāpēc iekšējās kontroles nodrošināšanai ieteica Aģentūrai izveidot sistēmu, kas nodrošina veikto aprēķinu izsekojamību. Ieteikums bija jāievieš līdz 2009.gada 15.janvārim.

157. Pārbaudot ieteikuma ieviešanu konstatēts, ka izskatot darbinieku prasījumus un lemjot piešķirt līdzekļus, 2009.gadā Aģentūra ir organizējusi pārbaudes, kurās ietilpst pieprasīto darbinieku prasījumu summu atbilstības salīdzināšana ar pirmdokumentiem. Veicot pārbaudi 2008.gada pārskata daļai Pārējie maksājumi iedzīvotājiem, revidenti atkārtoti pārliecinājās, ka četru maksātnespējīgo darba devēju 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai kopsummā par Ls 92 850 maksātnespējas procesa lietās nebija prasījumu apmēru pamatotību apliecinošo dokumentu, piemēram, darbinieku darba laika uzskaites tabeļu, personīgo kontu kartīšu, rīkojumu u.c. kopijas, kā rezultātā atbilstības pārbaudi attaisnojuma dokumentiem nebija iespējams veikt.

158. Pieņemot lēmumu maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku prasījumus apmierināt, Aģentūra veic pārskaitījumu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai uz maksātnespējīgā uzņēmuma administratora norādīto norēķinu kontu. Aģentūras grāmatvedības uzskaitē maksātnespējīgais uzņēmums samaksātās summas apmērā tiek uzskaitīts kā debitors. 2008.gada 31.decembrī debitoros uzskaitīti darbinieku prasījumi Ls 3 387 095 apmērā, tiem izveidoti 100% uzkrājumi šaubīgiem debitoriem un bilancē šī summa uzrādīta neto vērtībā.

159. Saskaņā ar normatīvo aktu187 zembilancē Bezcerīgie debitoru parādi reģistrē budžeta iestādes iespējamos aktīvus, kuri radušies pagātnes notikumu rezultātā un kuru pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde pilnībā nevar kontrolēt.

160. Pamatojoties uz Ministrijas iekšējo normatīvo aktu188, Aģentūras nedrošo debitoru klasifikācija uzrādīta iestādes iekšējā kārtībā189, kurā norādīts, ka līdzekļu atgūšana ir atkarīga no vairāku nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus Aģentūra pilnībā nevar kontrolēt, jo nav iespējams paredzēt, kādos termiņos un apjomos izmaksātos līdzekļus maksātnespējas procesa izmaksu segšanai atgūs no faktiski maksātnespējīgiem uzņēmumiem.

184 Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumu Nr.830 ”Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība” 1.,2. un 3.punkts. 185 Valsts kontroles 2008.gada 23.decembra likumības revīzijas ziņojuma Nr.5.1-2-12/2008 ”Valsts aģentūras ”Maksātnespējas administrācija” noteikto funkciju un uzdevumu izpilde” 83. un 88.punkts. 186 Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumu Nr.830 ”Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība” 3.punkts. 187 Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 247.punkts. 188 Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība Nr.1-2/21 (apstiprināta 2008.gada 29.jūlijā) 8.2.1.apakšpunkts. 189 2007.gada 10.oktobra ”Grāmatvedības organizēšanas un kārtošanas kārtība valsts aģentūrā ”Maksātnespējas administrācija” Nr.1-02/42 128.,131. un 132.punkts.

27

161. Lai gan Aģentūras debitori darbinieku prasījumiem Ls 3 387 095 apmērā ir maksātnespējīgiem uzņēmumiem un to pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde pilnībā nevar kontrolēt, un atbilstoši normatīvajā aktā190 noteiktajai definīcijai atbilst bezcerīgajiem debitoru parādiem, tie nav uzrādīti pārskata zembilancē.

Secinājums

162. Tā kā Aģentūra nav izvērtējusi debitoru – maksātnespējīgu uzņēmumu parādus Ls 3 387 095 apmērā atbilstoši klasificējot tos šaubīgajos un bezcerīgajos parādos, un bilancē šī summa uzrādīta neto vērtībā, gada pārskata lietotāji nesaņems korektu informāciju par Aģentūras prasībām un iespējamiem aktīviem.

Ieteikums

163. Aģentūras vadībai pilnveidot iekšējo normatīvo aktu, precizējot šaubīgo un bezcerīgo debitoru parādu izvērtēšanas un atzīšanas procedūru, lai nodrošinātu atbilstošu debitoru – maksātnespējīgo uzņēmumu parādu uzrādīšanu Aģentūras gada pārskatā.

5. Pārskata daļa – Izdevumi

5.1. Komandējumi


Konstatējumi 164. Ministrijas centrālajā aparātā 2008.gadā komandējumiem un dienesta braucieniem

izlietoti Ls 128 359 vai 2,3% no visiem Ministrijas centrālā aparāta izdevumiem.

165. Normatīvais akts191 nosaka kārtību, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ. Revīzijā konstatēts, ka pārskata periodā Ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieku komandējumu nodrošināšanai dažādus pakalpojumus (avio pakalpojumus, viesnīcu izdevumus, apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par aviobiļetēm, u.c.) Ministrijas centrālajam aparātam sniedza:

165.1. SIA ”T.U.I.” (reģ.Nr.40003264522);

165.2. SIA ”Latvia Tours” (reģ.Nr.40103042144) ar ko 2001.gadā noslēgts savstarpējs līgums192. Kopumā 2008.gadā Ministrijas centrālais aparāts SIA ”Latvia Tours” apmaksājis rēķinus vairāk kā Ls 100 000 apmērā.

166. Pārbaudot atskaites par ceļa izdevumiem, revīzijā konstatēts, ka vienas personas ceļa izdevumi (biļetes cena) bez apdrošināšanas un viesnīcas izdevumiem par vienu maršrutu Rīga – Brisele (Beļģija):

166.1. iegādājoties biļetes no SIA ”T.U.I.” izmaksāja robežās no Ls 142 līdz Ls 243;

166.2. iegādājoties biļetes no SIA ”Latvia Tours” izmaksāja robežās no Ls 323 līdz Ls 500.

Secinājums 167. Ņemot vērā būtisko atšķirību SIA ”Latvia Tours” un SIA ”T.U.I.” piedāvātajās biļešu

cenās, pastāv risks finanšu līdzekļu komandējuma izdevumiem neefektīvai izmantošanai Ministrijas centrālajā aparātā.

190Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikuma 247.punkts. 191 Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija instrukcija Nr.5 ”Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ”. 192 Līgums par pakalpojuma sniegšanu Nr.78/200 (noslēgts 2001.gada 25.maijā starp Tieslietu ministriju un SIA ”Latvia Tours”).

28

Ieteikums 168. Lai sasniegtu maksimālu budžeta līdzekļu ekonomiju, ierosinām Ministrijai izvērtēt avio

biļešu un pakalpojumu piedāvājumu Latvijā un sadarboties ar piemērotāko pakalpojuma sniedzēju.

5.2. Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi


Konstatējumi

169. Ministrijas centrālajā aparātā 2008.gadā no pamatbudžeta līdzekļiem iestādes administratīviem izdevumiem un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītiem izdevumiem izlietoti Ls 428 035 vai 7,6% no visiem Ministrijas centrālā aparāta izdevumiem. Savukārt no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem līdzekļiem, kas tika piešķirti Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākuma organizēšanai, izlietoti Ls 27 398 vai 67,5% no piešķirtā193 apjoma.

170. Pēc Tieslietu ministrijas 2007.gada finanšu revīzijas194, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, Valsts kontrole Ministrijas vadībai ierosināja izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kurā noteikt institūcijas vadības organizētajos pasākumos iekļaujamo izdevumu veidus un ar tiem saistīto izdevumu veidošanas un uzskaites kārtību. Revīzijā konstatēts, ka ieteikums nav izpildīts.

171. Ministrijā nav izstrādāti normatīvie akti, kas nosaka iestādes administratīvos izdevumus un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu veidošanas, pieprasīšanas un uzskaites kārtību. Revīzijā konstatēts, ka par katru konkrētu pasākumu tiek sagatavots Ministrijas valsts sekretāra rīkojums un apstiprināta pasākuma izdevumu tāme. Izlietotie līdzekļi tiek norakstīti klāt pievienojot aktus par pasākuma vajadzībām izmantotajiem līdzekļiem.

172. Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinībām veltītā pasākuma izdevumi Ls 27 398 apmērā attiecināti uz ekonomiskās klasifikācijas kodu 2231 Administratīvie izdevumi un sabiedriskās attiecības, kursu un semināru organizēšana, kurā uzskaita apspriežu, kursu, semināru, konferenču, kongresu un citu pasākumu organizēšanas izdevumus (telpu īri, transporta un tulkošanas pakalpojumus, ēdināšanas pakalpojumus), u.c. tml. izdevumus.

173. Ministrijas un tiesu varas 13.sporta spēļu pasākuma izdevumi Ls 4 902 apmērā attiecināti uz ekonomiskās klasifikācijas kodu 2239 Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi, kurā uzskaita administratīvos izdevumus, kuri nav minēti citos administratīvo izdevumu kodos, tai skaitā personāla meklēšanas izdevumus, tiesu izdevumus sakarā ar liecinieku, cietušo, tiesu piesēdētāju pieaicināšanu, statistisko un socioloģisko apsekojumu, tipogrāfiju un publikāciju, dokumentu iesiešanas un brošēšanas, sabiedriskā transporta mēnešbiļešu iegādes, u.c. tml. izdevumus.

Secinājums

174. Tā kā ārējos normatīvos aktos nav precīzi definēti iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi, kā arī Ministrijā nav izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas noteiktu, kādu pasākumu finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem ir

193 Ministru kabineta 2008.gada 7.maija rīkojums Nr.244 ”Par Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākumu finansēšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu”. 194 Valsts kontroles 2008.gada 29.aprīļa revīzijas ziņojuma Nr.5.1-2-48/2007 ”Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2007.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību” 139.punkts.

29

iekļaujama administratīvajos izdevumos, pastāv risks, ka līdzekļi var tikt izlietoti neefektīvi un neekonomiski.

Ieteikums

175. Lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, Ministrijas vadībai ierosinām izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kas detalizēti noteiktu institūcijas vadības organizēto pasākumu veidus, tiem paredzēto pieļaujamo izdevumu apjomus, kas iekļaujami iestādes administratīvajos izdevumos, kā arī uzskaites un atskaites kārtību.


Konstatējumi

176. Uzņēmumu reģistrā 2008.gadā no budžeta līdzekļiem iestādes administratīviem izdevumiem un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītiem izdevumiem izlietoti Ls 31 590 vai 1,43% no visiem Uzņēmumu reģistra izdevumiem.

177. Uzņēmumu reģistrā nav izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas noteiktu iestādes administratīvo izdevumu un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu veidošanas, pieprasīšanas un uzskaites kārtību. Revīzijas laikā tika uzrādīta Uzņēmumu reģistra procesu rokasgrāmata195, kurā aprakstīti ārējo un iekšējo pasākumu organizēšanas procesi, tai skaitā vajadzību apzināšana, apkopošana, nepieciešamo iepirkumu saraksta sagatavošana, pasākuma plāna īstenošana, ziņojuma par pasākuma norisi sagatavošana, u.c.

178. Revīzijā konstatēts, ka 2008.gada 4.decembrī Uzņēmuma reģistrā tika rīkota preses konference, kas veltīta Uzņēmumu reģistra 18.gadadienai. Organizējot šo pasākumu, Uzņēmumu reģistra darbinieki neievēroja procesu rokasgrāmatā noteikto kārtību, jo nebija veikts vajadzību apkopojums (izstrādāta pasākuma tāme), nebija sagatavots iepirkumu saraksts, atskaite vai ziņojums par pasākuma norisi. Pasākuma vajadzībām iegādātie reprezentācijas materiāli un ziedu kompozīcijas, kā arī saņemtie gravēšanas, fotogrāfa un ēdināšanas pakalpojumi kopsummā par Ls 980 uzskaitē atspoguļoti kā atsevišķi darījumi.

Secinājums 179. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nav veicis pasākuma vajadzību, kā arī pasākuma norisei

izlietoto budžeta līdzekļu apkopošanu, nav ievērotas procesu rokasgrāmatā noteiktās darbības, kā rezultātā nav iespējams gūt pārliecību par pārskata gada beigās veikto iestādes reprezentācijas izdevumu atbilstību pamatdarbībai.

Ieteikums

180. Lai iekšējās kontroles sistēma nodrošinātu reprezentācijas izdevumu caurskatāmību un novērstu ar iestādes darbību nesaistītu izdevumu rašanos, Uzņēmumu reģistram izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kas noteiktu iestādes reprezentācijas, ar iestādes darbības un veicamo funkciju nodrošināšanu saistīto pakalpojumu izdevumu veidus, apjomus un uzskaites kārtību, kā arī kontroles procedūras reprezentācijas izdevumu plānošanā un izlietošanā.

195 ”Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas finansiālās pārvaldes procedūru optimizācija un uzlabošana” TM 2005/12 projekta ietvaros SIA ”Ernst&Young” sagatavota Uzņēmumu reģistra funkciju un esošo procesu analīze [procesu rokasgrāmatu] (saņemta Uzņēmumu reģistrā 2007.gada 17.aprīlī).

30

6. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Brasas cietums

Konstatējumi 181. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu196 no valsts budžeta apakšprogrammas ”Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem” Ministrijai (Ieslodzījuma vietu pārvaldei) 2008.gadā piešķirti Ls 71 200 ugunsgrēkā bojāto Brasas cietuma divu ēku jumtu atjaunošanai.

182. Revīzijā konstatēs, ka 2008.gada 14.augustā Brasas cietums un komercsabiedrība bija noslēguši līgumu Nr. 41/08 par divu jumtu rekonstrukciju Ls 69 661 apmērā, līgumā paredzot, ka Brasas cietumam ir tiesības no komercsabiedrībai maksājamām summām ieturēt līgumsodu, ja līguma izpildītāja vainas dēļ tiek nokavēts darbu izpildes termiņš 2008.gada 20.oktobris.

183. Faktiski jumtu rekonstrukcijai izlietoti:

183.1. Ls 30 758 no budžeta programmas 24.00.00 Ieslodzījuma vietas apstiprinātiem līdzekļiem Brasa cietuma uzturēšanai, kas 2008.gada 19.augustā un 3.oktobrī pārskatīti komercsabiedrībai;

183.2. Ls 38 903 no budžeta programmas 99.00.00 Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izpildei apstiprinātiem līdzekļiem, kas 2008.gada 10.decembrī pārskatīti komercsabiedrībai;

Saskaņā ar darbu nodošanas – pieņemšanas aktiem jumtu rekonstrukcija ir veikta, izņemot visu koka konstrukciju antiseptēšanu un ūdensnoteku pārnesu un sniega aizturētāju montāžu, par ko līgumslēdzēju puses 2008.gada 3.decembrī ir sastādījušas aktu. Neskatoties uz to, 2008.gada 10.decembrī komercsabiedrībai ir veikta samaksa pilnā apmērā, neaprēķinot un neieturot līgumsodu par līguma izpildes termiņa kavējumu.

184. Normatīvais akts197 nosaka, ka zembilancē atspoguļo saņemamās soda naudas. Revīzijā konstatēts, ka Brasas cietuma 2008.gada pārskata zembilancē līgumsoda summa nav uzrādīta.

Secinājums

185. Tā kā atbilstoši Brasas cietuma un komercsabiedrības noslēgtajam līgumam par divu jumtu rekonstrukciju Ls 69 661 apmērā un darbu pieņemšanas – nodošanas aktiem, komercsabiedrība līguma izpildes termiņā 2008.gada 20.oktobrī nav pilnībā pabeigusi noteikto darbu izpildi un līguma nosacījumi paredz ieturēt līgumsodu par kavētiem darbu izpildes termiņiem, nav ievērotas normatīvā akta198 prasības un uz pārskata perioda beigām 2008.gada 31.decembri nav aprēķināts līgumsods un tas nav uzrādīts zembilances kontā, kā rezultātā pārskatā nav uzrādīti iespējamie ieņēmumi par līguma saistību nesavlaicīgu izpildi.

Ieteikums 186. Lai turpmāk nodrošinātu kontroli par budžeta līdzekļu izlietošanu, iesakām Brasas

cietuma vadībai veikt pasākumus, lai atgūtu līgumsodu par kavētiem darbu izpildes termiņiem.

196 Ministru kabineta2008.gada 22.novembra rīkojumu Nr.735 ”Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta apakšprogrammas ”Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. 197 2005.gada 15.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.867 ”Kārība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikums. 198 Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 ”Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” pielikums, Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.749 ”Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību” 1.pielikums.

31

7. Iepriekšējā Valsts kontroles revīzijā konstatēto nepilnību novēršana

Tiesu administrācija

Konstatējumi 187. Lai nodrošinātu, ka 2004., 2005. un 2006.gada finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, pēc 2007.gada finanšu pārskata revīzijas199 Tiesu administrācijai tika ieteikts:

187.1. sastādītās grāmatvedības izziņas papildināt ar visu nepieciešamo informāciju 2004., 2005. un 2006.gada grāmatvedības datu koriģēšanai, ņemot vērā attaisnojuma dokumentus;

187.2. pabeigt 2004. un 2005.gada grāmatvedības datu sakārtošanu un 2006.gadā konstatēto nepilnību novēršanu;

187.3. salīdzināt iepriekšējo gadu labojumu ietekmi uz 2008.gada pārskatu un grāmatvedības izziņu labojumu summas iekļaut 2008.gada grāmatvedības uzskaitē.

188. Saskaņā ar 2008.gada 25.jūlija Tiesu administrācijas rīkojumu200, lai nodrošinātu Tiesu administrācijas 2004. līdz 2006.gada grāmatvedības datu sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tika izveidota komisija, kuras sastāvā iekļauti Tiesu administrācijas un Ministrijas atbildīgie darbinieki.

189. Revīzijā konstatēts, ka 2004., 2005. un 2006.gada grāmatvedības datu sakārtošana ir pabeigta. 2008.gada grāmatvedības uzskaitē labotas iepriekš minētajos gados pieļautās kļūdas Ls 706 566 apjomā, tai skaitā atalgojumi Ls 8 482, sociālās apdrošināšanas iemaksa Ls 559 937 un iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 138 147. Kļūdu labojumi pamatoti ar atbilstoši noformētiem attaisnojuma dokumentiem.

190. Revīzijā konstatēts, ka 2004., 2005. un 2006.gadā veiktos grāmatojumus, kuri joprojām nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, izvērtēja un pieņēma lēmumu par tiem Tiesu administrācijas izveidota komisija201. 2008.gadā ir veiktas nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un krājumu inventarizācijas, kā arī notikusi savstarpēja salīdzināšanās ar debitoriem un kreditoriem. Nepieciešamās korekcijas veiktas līdz pārskata sastādīšanai.

Secinājums 191. Tiesu administrācijas izveidota komisija ir izvērtējusi visus 2004., 2005. un 2006.gadā

bez attaisnojuma dokumentiem veiktos grāmatojumus un pieņēmusi lēmumus par attiecīgo labojumu veikšanu.

8. Grāmatvedības datu apstrādes aizsardzības nodrošināšana

8.1. Iekšējās kontroles vide

Konstatējumi

192. Normatīvais akts202 nosaka, ka uzņēmuma vadītājs nosaka vispārīgos grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības uzņēmumā. Revīzijas laikā konstatēts, ka Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā nav izstrādāti iekšējie normatīvie dokumenti, kas nosaka prasības grāmatvedības informācijas sistēmu drošībai un aizsardzībai, līdz ar

199 Valsts kontroles 2008.gada 29.aprīļa revīzijas ziņojuma Nr.5.1-2-48/2007 ”Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2007.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību” 139.punkts. 200 Tiesu administrācijas 2008.gada 25.jūlija rīkojums Nr.1-2/166 ”Par TA komisijas ”Par 2004.-2006.gada grāmatvedības datu novērtēšanu” izveidošanu”. 201 Tiesu administrācijas 2008.gada 25.jūlija rīkojums Nr.1-2/166 ”Par TA komisijas ”Par 2004.-2006.gada grāmatvedības datu novērtēšanu” izveidošanu”. 202 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ”Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 39.punkts.

32

to nav noteikta kārtība lietotāju piekļuves administrēšanai un datu apstrādes veikšanai grāmatvedības datorprogrammā, nav noteikta kārtība ar grāmatvedības uzskaiti saistīto tehnisko resursu uzglabāšanai, kā arī nav noteikta kārtība, kādā tiek veikta rezerves kopiju veidošana, uzglabāšana, kā arī veiktas datu atjaunošanas pārbaudes.

193. Saskaņā ar normatīvo aktu203 grāmatvedības datorprogrammai jānodrošina informācijas saglabāšanu par iegrāmatojuma veicēju. Izvērtējot lietotāju pieejas tiesību pārvaldību, konstatēts, ka:

193.1. Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā lietotāju tiesību piešķiršana darbam ar grāmatvedības uzskaites sistēmu netiek dokumentēta;

193.2. izskatot auditācijas ierakstus par 2008.gadu, konstatēts, ka piekļuvei grāmatvedības datu apstrādei Tiesu administrācijā darbam tiek izmantots lietotājkonts Instalācijas un Uzņēmumu reģistrā lietotājkonts Superuser, kura lietotājs nav viennozīmīgi identificējams;

193.3. Uzņēmumu reģistrā piekļuve grāmatvedības datu apstrādei nav bloķēta sešiem darbiniekiem pēc to atbrīvošanas, kas sastāda 35% no atvērto lietotāju kontu skaita. Pārbaudot lietotāju veiktās darbības Grāls programmā, konstatēts, ka atbrīvotie darbinieki pēc atbrīvošanas datuma grāmatvedības datu apstrādi nav veikuši.

194. Ministru kabineta noteikumi204 paredz, ka grāmatvedības datorprogrammai jābūt tādai, lai nodrošinātu elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta un grāmatvedības reģistru rezerves kopēšanu. Izvērtējot rezerves kopiju veidošanu grāmatvedības datu atjaunošanas nodrošināšanai, konstatēts, ka Tiesu administrācijā, Uzņēmumu reģistrā un Valsts zemes dienestā:

194.1. tiek veikta regulāra rezerves kopiju veidošana, tomēr netiek veikta šo rezerves kopiju derīguma pārbaude datu atjaunošanai;

194.2. sagatavotās rezerves kopijas tiek uzglabātas tiem pašiem riskiem pakļautā vidē;

194.3. iestādēs pieejamās senākās rezerves kopijas sagatavotas pirms 7-14 dienām.

Secinājumi 195. Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā nav ievērotas normatīvā akta205 prasības par

grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumu un grāmatvedības datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izstrādi, kas rada grāmatvedības uzskaites informācijas datu veseluma un drošības apdraudējumu.

196. Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā iekšējā kontroles sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli pār lietotāju piekļuvi grāmatvedības datu apstrādei, jo ikdienas darbā tiek izmantots ar konkrētu darbinieku nesaistīts lietotāja konts, līdz ar to pastāv nepamatotu darījumu veikšanas, datu izmainīšanas un izsekojamības risks.

197. Ņemot vērā, ka netiek veiktas regulāras rezerves kopiju datu atjaunošanas pārbaudes un rezerves kopijas tiek uzglabātas vidē, kas ir pakļauta tiem pašiem vides riskiem, kā serveru telpa, incidenta gadījumā pastāv grāmatvedības uzskaites sistēmas datu neatgriezeniskas zaudēšanas risks, kā arī atsevišķos gadījumos pirms nedēļas sagatavota rezerves kopija var būt nepietiekama datu atgūšanai par agrāku periodu, piemēram, uzskaites kļūda pirms trīs nedēļām.

203 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ”Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 36.punkts. 204 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ”Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 36.5.apakšpunkts. 205 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ”Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 39.punkts.

33

Ieteikumi 198. Aicinām Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā izstrādāt iekšējos grāmatvedības

informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām206.

199. Lai novērstu nelikumīgu darījumu veikšanas riskus grāmatvedības datu apstrādē, aicinām Tiesu administrācijā un Uzņēmumu reģistrā nodrošināt tikai identificējamu, par grāmatvedības uzskaiti atbildīgu lietotāju darbības grāmatvedības programmā, kā arī ierosinām veikt lietotāju inventarizāciju.

200. Lai samazinātu grāmatvedības uzskaites sistēmas datu zaudēšanas risku, ierosinām Tiesu administrācijā, Uzņēmumu reģistrā un Valsts zemes dienestā iekšējos normatīvajos aktos paredzēt regulāru sagatavoto rezerves kopiju pārbaudes veikšanu datu atjaunošanai, pārskatīt rezerves kopiju uzglabāšanas ilgumu, kā arī nodrošināt sagatavoto rezerves kopiju uzglabāšanu kontrolētā vidē ārpus serveru telpas.

8.2. Finanšu vadības un budžeta pārskatu sistēma

Konstatējumi

201. Normatīvie akti207 nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo gada un ceturkšņa finanšu pārskatus.

202. Ministrijā, atbilstoši noslēgtajam līgumam208, finanšu pārskatu sagatavošanai tiek izmantota Finanšu vadības un budžeta pārskatu sistēma FIBU (turpmāk tekstā – FIBU). Par tās piegādi un uzstādīšanu izlietoti Ls 11 633.

203. Līgums209 paredz FIBU programmatūru uzstādīt Ministrijas telpās. Revīzijas laikā konstatēts, ka Ministrijas telpās uzstādīta FIBU programmatūras klientu aplikācija, savukārt darba serveris, kas nodrošina ievadīto datu apstrādi, atrodas pakalpojuma sniedzēja telpās.

204. Noslēgtais līgums neparedz FIBU sistēmas darbību nodrošinošā servera izvietošanu Datorikas institūta ”Divi” telpās, nenosaka FIBU lietotāju vadības principus, sistēmas fiziskās drošības prasības, rezerves kopiju veidošanas biežumu un uzglabāšanu, kā arī prasības sistēmas pieejamībai. FIBU lietotāju vadību, sistēmas izmitināšanu uz servera, rezerves kopiju veidošanu un uzglabāšanu veic ārpakalpojuma sniedzējs pēc saviem ieskatiem.

Secinājums

205. Tā kā noslēgtās līgumsaistības neparedz prasības fiziskās aizsardzības, loģiskās aizsardzības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, nav noteikts minimālais pakalpojumu līmenis FIBU aizsardzībai, līdz ar to pastāv risks, ka tiek apdraudēta FIBU pieejamība, kā rezultātā var tikt ietekmēta savlaicīga un pareiza pārskatu sagatavošana.

206 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 ”Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 39.punkts. 207 Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.811 ”Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība” un Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.749 ”Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”. 208 Tieslietu ministrijas un SIA „Datorikas institūts DIVI” 2008.gada 27.novembra līgums Nr.1-6.1/109 par Valsts iestāžu budžeta kontroles un atskaišu pārvaldības risinājuma piegādi. 209 Tieslietu ministrijas un SIA „Datorikas institūts DIVI” 2008.gada 27.novembra līguma Nr.1-6.1/109 par Valsts iestāžu budžeta kontroles un atskaišu pārvaldības risinājuma piegādi 3.1.apakšpunkts.

34

Ieteikums 206. Lai nodrošinātu datu apstrādes drošību FIBU sistēmā, ierosinām Ministrijai noteikt

minimālās organizatoriskās un tehniskās prasības datu apstrādes aizsardzības nodrošināšanai informācijas sistēmā.

Revīzijas grupa:

Vecākā valsts revidente (revīzijas grupas vadītāja) D.Žunna

Vecākā valsts revidente R.Bērziņa

Valsts revidente I.Dovāne

Valsts revidente B.Pļaviņa

IS auditors A.Maskalāns

IS auditors J.Druva

Valsts revidenta palīdze D.Seržāne

Documents

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE Otrais revīzijas ... · 2 6. Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Ministrijas konsolidētais 2008.gada finanšu pārskats, veicot