S iguldas novads jau sen veidojies kā ziemas sporta centrs – to nodro-šina izdevīgais ģeogrāfiskais novie-tojums, atbilstošais reljefs, jau

esošie sporta un aktīvās atpūtas objekti, kā arī šeit regulāri notiekošās valsts un pasaules mēroga sacensības. Lai inovatīvi attīstītu tendenci, radās ideja par distanču slēpo-šanas trasi ar saldēšanas iekārtu. Tā Siguldas novada dome sadarbībā ar Viru pašvaldību Igaunijā un Sanktpēterburgas valdības Fiz-kultūras un sporta komiteju 2012. gada ap-rīlī sākusi kopēja projekta īstenošanu – SVS ACTIVETOUR – Igaunijas–Latvijas–Krie-vijas pārrobežu sadarbības programmas Ei-ropas kaimiņattiecību un partnerības ins-trumenta ietvaros 2007.–2013. gadam pro-jektā «Tūrisma videi piemērotas vides izvei-došana Viru (Igaunija), Siguldas (Latvija), Sanktpēterburgas (Krievija) pārrobežu re-ģionos». Kopējā projekta attiecināmo iz-

maksu summa ir 1 700 000 eiro, no kuras 90% sedz Igaunijas–Latvijas–Krievijas pār-robežu sadarbības programma. Paredzētais projekta īstenošanas ilgums ir 26 mēneši. Projekta laikā Siguldā tiks uzbūvēta «Lau-renču» distanču slēpošanas trase ar auk-stumapgādes tīkliem, jauna servisa māja un labiekārtota teritorija. Viru sakārtoti vairāki sporta laukumi, renovēta slēpošanas trase un uzbūvēts atpūtas centrs. Savukārt Sankt-pēterburgā tiks uzbūvētas vairākas servisa mājiņas pie esošajām slēpošanas trasēm pil-sētā. Tāpat paredzēts organizēt sporta sa-censības un izstrādāt kopēju aktīvā un sporta tūrisma stratēģiju projekta sadarbības partneriem. Ideja, ka Siguldā nepieciešama slēpošanas trase ar iebūvētu aukstuma ie-kārtu, kas paredz sniega uzglabāšanu vasarā, lai rudenī slēpotgribētāji ātrāk varētu nostā-ties uz slēpēm, un ka tai jābūt tieši «Lau-renčos», pieder Jānim Lazdānam.

«Laurenču» komplekss ar saldēto trasi Siguldā

56 #5(40)/13

Latvijasbūvniecība

t ē m a

LIGITA SILKĀNE, MG. ARTFOTO: AINARS MEIERS, «MERKS» ARHĪVSTEHNISKIE ZĪMĒJUMI: ILZE KALVELE

Būvobjekts: sporta un aktīvās atpūtas centrs. Adrese: «Laurenči», Sigulda, Siguldas novads. Pasūtītājs: Siguldas novada dome, projekta vadītājs Aldis Ermansons. Projekts: arhitekte un būvprojekta vadītāja Ilze Kalvele, «Arhitektes I. Kalveles birojs». Ģenerāluzņēmējs: «MERKS», projekta vadītājs Zigmunds Urtāns, atbildīgais būvdarbu vadītājs Mihails Peščinskis. Būvuzraugs: Leonīds Ermansons. Darbuzņēmēji: «Forsete» – zemes darbi, «Buvalex» – betonēšana, «KKM Projekts» – vispārceltnieciskie darbi, «OKOS» – kanalizācijas un ūdensvada tīkli, «BGA» – gāzesvada tīkli, «S–sistēmas» – apkure, ventilācija, «GK Holding» – logu un durvju montāža, «Alumax» – alumīnija vitrīnu konstrukcijas, «EkstraCom» – sakaru tīkli, signalizācija, «Aiviekstes energoceltnieks» – elektrotīkli, «LRP montāža» – durvju montāža, «Balticsportsystems» – skrejceliņa izbūve, SIA «Friteks LV» – centralizētie aukstumapgādes tīkli, dzesēšanas komunikāciju caurules «Evopipes».

LB0513 makets.indd 56 18.9.2013 16:33:31

#5(40)/13 57

Latvijasbūvniecība

t e h n o l o ģ i j a s

MIHAILS PEŠČINSKIS, «MERKS» ATBILDĪGAIS BŪVDARBU VADĪTĀJS:

«Trases platums ir 6 m: 4 m ir asfaltētā daļa ar saldēšanas sistēmu un 2 m ir mulčas zona, kas vasarā paredzēta skriešanai. Trases konstrukcija šķērsgriezumā ir šāda: asfalt-betons «AC11surf» 5 cm; nesaistīta mine-rālmateriāla maisījums 0/16 12 cm (šajā slānī ir saldēšanas caurulītes); siltumizolā-cijas materiāls 10 cm; nesaistīta minerālma-teriāla maisījums 0/32p 5 cm; nesaistīta minerālmateriāla maisījums 0/45 10 cm; salturīgs slānis 20 cm. Tā kā teritorija ir ar izteiktu dabisko reljefu, trase tiek veidota ar garenkritumu līdz 18%. Lielākais kāpums pa vertikāli ir 11 m. Trases virziens pare-dzēts pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Trases šķērskritums taisnajos posmos ir 2,5%. Līdzenu posmu virāžas paredzētas ar 4% kritumu. Vietās, kur pirms līkuma pro- gnozēts palielināts ātrums, virāžas pare-dzētas 12 un 14% lielas. Trases dzesēšanu nodrošina izbūvēts aukstuma centrs. Pare-dzēts uzstādīt vienu centrālo ūdens dzesē-tāju – čilleru – ar kopējo jaudu 665,0 kW. Maģistrālie cauruļvadi no čillera līdz trasei izbūvēti no rūpnieciski izolētām tērauda

«Laurenču» komplekssar saldēto trasi Siguldā

LB0513 makets.indd 57 18.9.2013 16:34:00

58 #5(40)/13

Latvijasbūvniecība

t ē m a

caurulēm ar putupoliuretāna termisko izo-lāciju, lai neveidotos kondensāts un apkār-tējā vide neuzsildītu siltumnesēju. Papildu termiskajai izolācijai ir apvalkcaurules no augsta blīvuma polietilēna izolācijas pasar-gāšanai no mehāniskajiem un klimatiska-jiem bojājumiem. Kā siltumnesējs centrali-zētajos aukstumapgādes tīklos tiek izman-tots ūdens un 35% glikola maisījums ar šādu temperatūras grafiku: turpgaita –8 °C, atpakaļgaita –1 °C. Siltumnesēja cirkulācijai paredzēti cirkulācijas sūkņi, kas instalēti čillerī. Lai uztvertu sistēmas izplešanos un neitralizētu sistēmas spiediena paaugstinā-šanos, paredzēts uzstādīt spiediena uzturē-šanas iekārtu ar drošības vārstiem.»

Trases dzesēšanai zem asfalta seguma tiek izmantotas gludas polietilēna PE cau-rules, kas tapušas Latvijas ražotnē «Evo-pipes». To uzdevums ir nodrošināt sportis-tiem iespēju slēpot agros rudeņos un vēlos pavasaros, slīpējot meistarību un uzlabojot sasniegumus.

EDGARS VIĻĶINS, SIA «EVOPIPES» VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS:

««Evopipes» ir izstrādājis ilgmūžīgu un drošu cauruļu sistēmu ULTRASTRESS

VISIO, kas samazina cauruļu ieguldes iz-maksas, paātrina ieguldes laiku, tās kalpo-šanas mūžs ir līdz četrām reizēm garāks (205 gadi, ja ir +20 °C) nekā citiem poli-mērmateriālu cauruļvadiem, kā arī caurules ir izturīgas pret punktveida slodzēm, un cauruļvados ilgstošas punktveida slodzes apstākļos neizplatās plaisas. Šajā objektā iz-mantoto cauruļu ULTRASTRESS VISIO tehniskie parametri: SDR 11, DN 25 mm, sieniņas biezums 2,3 mm. PE 100-RC, PN 16 (līdz 16 bar spiedienam), viena rituļa garums 600 m, kopumā 46 km. Šķidrums pa caurulēm tiek vadīts zem spiediena, un tās tiek pievienotas CAT tīklu kolektoriem, cauruļvadu solis trasē – 100 mm. Lielākā daļa saldēšanas sistēmu nestandarta mezglu izgatavoja objektā. Tika izveidots un ekstre-mālos apstākļos (ar slodzi, kas pārsniedz paredzēto slodzi ekspluatācijā) testēts 4x4 m trases konstrukcijas paraugs, lai saprastu darbu secību un pārliecinātos par nestspēju. Caurules ir godam izturējušas pārbaudes.»

CAT tīklu kolektori tiks aprīkoti ar divu ceļu vārstiem ar motoru, noslēgie-rīcēm un balansēšanas vārstiem, ko izvieto kolektoru akās. Lielākais izaicinājums gan projektētājam, gan arī būvuzņēmējam bija tas, ka tuvējā apkārtnē nav paraugobjekta

Edgars Viļķins, SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs.

LB0513 makets.indd 58 18.9.2013 16:34:19

Latvijasbūvniecība

t e h n o l o ģ i j a s

un arī būvnormatīvu šādu objektu būvnie-cībai nav. Trases konstrukcija atrodas uz morēnas mālsmilts slāņa, un, jau sākot trases reljefa izveidi, bija skaidrs, ka strādāt būs grūti. Slāņa fizikālās īpašības varēja ie-tekmēt arī trases konstrukcijas nestspēju, jo tas ātri uzņēma mitrumu un ļoti lēni žuva. Mālā grima pat kāpurķēžu tehnika. Pēc sarunām ar pasūtītāju un projektētāju tika pieņemts lēmums palielināt salizturīgā slāņa biezumu līdz 30 cm un atdalīt to no esošā morēnas mālsmilts slāņa ar ģeotek-stilu, kā arī lietot ģeorežģi.»

Objekts objektā: Austrumeiropā augstākais kāpšanas aktivitāšu tornis

Koka tornis 32 metru augstumā nodro-šinās vairāk nekā 20 aktivitātes, piemēram, gigantiskas šūpoles ar septiņu metru brīvo kritienu un vairāk nekā 150 metru garu no-braucienu. Torni vienlaikus varēs lietot 12 kāpēji. Konstrukcija būs kompakts augsto virvju parks kāpēju treniņiem, atro-doties alpīnisma sistēmās dažādos aug-stumos virs zemes. Pievienotā vērtība ir unikālie dabas skati uz Gaujas senleju, kas būs kā balva, sasniedzot torņa augstāko punktu. Tornim ir skatu laukums, un asāku

izjūtu cienītājiem tiks piedāvāta iespēja tur pārnakšņot. Uz torņa skatu laukuma plat-formas var nokļūt arī pa kāpnēm.

ILZE KALVELE, ARHITEKTE, BŪVPROJEKTA VADĪTĀJA, «ARHITEKTES I. KALVELES BIROJS»:

«Šis ir unikāls projekts Baltijā, tuvākā šāda tipa trase ir Somijā. Projektēšana nori-sinājās pa posmiem un sākās 2010. gadā ar detālplānojuma izstrādi. Nodalītais grunts-gabals ar Laurenču veco viesnīcu, ko spor-tisti varēs izmantot sacensību laikā, atrodas blakus jaunajai trasei. Turpat blakus rekons-truētas vecās garāžas, kas tiks izmantotas kā tehnikas noliktava. Tiek projektēta jauna ēka, kur izvietotas ģērbtuves, slēpju noma, slēpju servisa telpa, augstkalnu istaba (kur sportistiem iespējams trenēties retināta gaisa apstākļos), saunas bloks, divi sanitārie mezgli, kas pieejami arī no ārpuses, kā arī atsevišķa semināru un atpūtas telpa. Būves otrajā stāvā būs neliels apjoms tiesnešu telpai ar panorāmas logu. Oranžos toņos krāsotais koka apšuvums harmoniski ie-kļaujas ainavā. Saskaņā ar projektēšanas uz-devumu saldētā slēpošanas trase ir 1,25 km gara, papildu cilpa lietojama tikai dabīgā

LB0513 makets.indd 59 18.9.2013 16:34:36

60 #5(40)/13

Latvijasbūvniecība

t e h n o l o ģ i j a s

sniega apstākļos, ir arī 100 m četru celiņu skrejceļš. Paredzēts kopējs teritorijas labie-kārtojums ar stāvvietu 20 automašīnām un vienu invalīdu stāvvietu. Lai nodrošinātu teritorijas multifunkcionālu izmantošanu, projektā integrēts komandu treniņa tornis alpīnistiem, kas kopējai ainavai dod arī ele-gantu vertikālu akcentu. Jānis Lazdāns bija neatsverams un entuziasma pilns palīgs, kas procesā bija iekšā ar sirdi un dvēseli. Jānis veda pa mežu un teica: «Šeit būs baigi la-bais kāpums, šeit būs baigi labais kri-tums,» – viņš zināja, kādai jābūt trasei. Uz topogrāfiskā plāna kopā ar viņu zīmējām vajadzīgos rādiusus, kritumus, lai sportis-tiem nodrošinātu slodzes treniņu. Latvijā nav daudz vietu, kur ir nepieciešamā aug-stumu starpība tik nelielā teritorijā. Trases kopējā augstuma starpība ir 11 m 3,75 ha

laukumā. Jānim pieder arī fantastiskā ideja par sniega noglabāšanu. Paredzēts laukums 680 m2 platībā 2000 m3 sniega novietošanai (noglabāšanai) no iepriekšējā gada zem 50 cm zāģskaidu slāņa. Tad vasarā veidojas kalns, kas telpiski tīri jauki izskatās un kura trasi var izmantot skrituļošanai. J. Lazdāns ir pētījis līdzīgas trases Somijā, perfekti pār-zina trases tehnoloģijas un īpatnības, tāpēc dalījās ar iegūto informāciju. «Laurenču» slēpošanas trase atbilst starptautiskajiem standartiem. Jāatzīmē, ka objekts robežojas ar Gaujas Nacionālo parku, tāpēc bija skru-pulozi jāievērtē dabas aizsardzības ekspertes Leldes Eņģeles apzinātie biotopi. Arī tas no-teica trases formu. Katrs līkums ir izlolots, izslīpēts līdz pēdējam, lai daba tiktu aizsar-gāta un lai slēpotājiem būtu optimālie leņķi. Maksimāli saglabāta meža audze, meža

transformācija veikta tikai zem trases celi-ņiem un ievērojot sanitāro joslu (kopšana – skujas, lapas uz trases).

Nopietni bija jāizstrādā projekta ceļu daļa, jo Siguldas dabai raksturīgs paugu-rains reljefs, un vairāk nekā 2 m augstās kraujas bija rūpīgi jānostiprina pret lietus-ūdeņiem un virsūdeņiem, kas varētu grau-joši iedarboties uz trasi. Tika izstrādāti četri atšķirīgi trases seguma tipi. Objektā pare-dzēts izbūvēt arī astoņas caurtekas, no kurām viena ir ar meniķa konstrukciju, četras ar pārkrituma akām, lai mazinātu ūdens plūsmas ātrumu un novērstu grunts eroziju. Mākslīgā sniega sagatavošanai pare-dzētie divi sniega lielgabali patērē ļoti daudz enerģijas un ūdens. Bija vairākas versijas, no kurienes ņemt ūdeni – gala rezultātā trases vidus ielokā ir mākslīgs dīķis, kur

LB0513 makets.indd 60 18.9.2013 16:34:54