SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS“Praktiskās pētniecības atbalsts”

Eiropas Savienības struktūrfondi 2014.-2020.gadam SAM 1.1.1 “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un

spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”

Rīga, 2015

SATURS

Lietotie saīsinājumi.....................................................................................................................3Ievads..........................................................................................................................................41. Esošās situācijas apraksts........................................................................................................5

1.1. Pētniecības un inovāciju sniegums – starptautiskais salīdzinājums.................................51.2. Zinātnē strādājošo institūciju un nodarbināto raksturojums............................................91.3. Publikāciju un patentu skaits..........................................................................................101.4. Sadarbība ar privāto sektoru, līdzdalība starptautiskās pētniecības un zinātnes programmās...........................................................................................................................10

2. Apraksts un analīze par līdzvērtīgiem prakses piemēriem un to ieviešanas mehānismiem pētījumu projektu atbalstam......................................................................................................11

2.1. Aktivitātes 1.1.1.2 "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 1. un 2.kārtas rezultāti...............112.2. Aktivitātes 2.1.1.1. „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” rezultāti....................................212.3. Ārvalstu programmu piemēri.........................................................................................34

2.3.1. Kanāda.....................................................................................................................342.3.2. Amerikas Savienotās Valstis...................................................................................372.3.3. Vācija.......................................................................................................................382.3.4. Lielbritānija.............................................................................................................392.3.5. Somija......................................................................................................................402.3.6. Norvēģija.................................................................................................................41

3. Pētniecības programmas ieviešanas nosacījumi Latvijā.......................................................44

Pielikumi...................................................................................................................................581.pielikums. Zinātnē strādājošās institūcijas un nodarbināto raksturojums..........................592.pielikums. Publikāciju skaits..............................................................................................683.pielikums. Latvijas un starptautiskie patenti......................................................................744.pielikums. Sadarbība ar privāto sektoru/industriju............................................................785.pielikums. Līdzdalība starptautiskās pētniecības un zinātnes programmās.....................1076.pielikums. Diskusiju cikla “Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas instrumenti: Praktisko pētījumu programma” apkopojums.....................................................................114

2

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

AII – augstākās izglītības institūcijaCFLA – Centrālā finanšu un līgumu aģentūraCSP – Centrālā statistikas pārvaldeDND – Kanādas Valsts aizsardzības departaments (Department of National Defence)EK – Eiropas Komisija EM – Ekonomikas ministrijaES – Eiropas SavienībaES-28 – Eiropas Savienības 28 dalībvalstisESF – Eiropas Sociālais fondsERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsERIH – European Reference Index of the Humanities EUR – euroIKP – Iekšzemes kopprodukts IKT – Informācijas un komunikāciju tehnoloģijasIP – Ietvara programmaIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaLU – Latvijas UniversitāteMVU – mazie un vidējie uzņēmumi NKP – Nacionālais kontaktpunktsNSERC – Kanādas dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padome (Natural Sciences and Engineering Research Council of Canada)OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)P&A – pētniecība un attīstība P&I – pētniecība un inovācijasPLE – pilna darba laika ekvivalentsRIS3 – Latvijas Viedās specializācijas stratēģijaSAM – ES struktūfondu specifiskā atbalsta mērķisSCOPUS – daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāzeSI – Specializācijas indekssUSD – Amerikas Savienoto Valstu dolārs VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūraVSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmesVNPC – Valsts nozīmes pētniecības centrsWoS – WEB of Science, kompānijas Thomson Reuters pētniecības platforma 

3

IEVADS

Sākotnējā novērtējumā tiek analizēta esošā situācija pētniecības jomā, novērtējot inovācijas sniegumu, pētniecībā strādājošās institūcijas un nodarbinātos, pētniecības rezultātus un sadarbību ar industriju, kā arī starptautiskās sadarbības sniegumu. Otrajā nodaļā iekļauta analīze par līdzšinējo pieredzi praktisko pētījumu atbalstam, definējot gūtās mācības un trešajā nodaļā sniedzot priekšlikumus Praktisko pētījumu atbalsta programmas konceptuālajiem ieviešanas nosacījumiem.

Publiskie ieguldījumi zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un inovācijās tiek plānoti saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju (RIS3), kas noteikta Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

Latvijas RIS3 ir ekonomikas transformācijas stratēģija, paredzot zinātnes un tehnoloģiju virzītu izaugsmi un uz zināšanām balstītu spēju attīstību. Praktisko pētījumu atbalsta programmai jāsniedz ieguldījums RIS3 mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai, tai skaitā Latvijas apstrādes rūpniecības ilgtspējīgai attīstībai, diversificējot apstrādes rūpniecību un panākot straujāku vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, kā arī sekmējot augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs, jaunu nišas produktu ražošanas attīstību un palīdzot radīt lētam darbaspēkam alternatīvas konkurētspējas priekšrocības.

Praktisko pētījumu atbalsta programmai jānodrošina ieguldījums šādu nozares politikas mērķu sasniegšanai:

Zinātnisko darbinieku skaits P&A – 7000 (2020) (2013 – 5396) Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs – 1500 (2020) (2012 –

1043) Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju – 20 (2020) (2013 –

42) Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski

pētnieciskajam darbam – 160 milj. EUR (2020) (2013 – 63.4 milj. EUR) Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā – 31%

(2020) (2012 – 23,8%); Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu – 40%.

Programmas ietvaros atbalstītie projekti var tikt īstenoti sinerģijā ar SAM 1.1.1 atbalstu Individuālajiem pēcdoktorantūras grantiem, Valsts pētījumu programmām un Fundamentālajiem un lietišķajem pētījumiem, Apvārsnis 2020 pētniecības projektiem (t.sk. pētnieciskās kapacitātes paaugstināšanas apakšprogrammās) un citu starptautisko programmu pētniecības projektiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo ES fondu atbalstu Kompetences centriem un Tehnoloģijas pārnesei, sekmējot savstarpēji papildinošu darbību īstenošanu.

4

1. Esošās situācijas apraksts1.1. Pētniecības un inovācijas sniegums – starptautiskais salīdzinājumsEK ir publicējusi jaunāko ES valstu inovācijas rezultātu pārskatu Innovation Union Scoreboard 2015. Latvija joprojām ierindota pieticīgo inovatoru grupā kopā ar Bulgāriju un Rumāniju – šo valstu sniegums inovācijas jomā ir zemāks par 50% no vidējā ES līmeņa (skat. 1.1.attēlu). Kopumā Latvijas relatīvais sniegums pret ES ir audzis no 42% 2007.gadā līdz 49% 2014.gadā.

1.1.att. ES dalībvalstu inovācijas sniegums (Avots: IUS 2015)

Latvijas sniegums būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem gandrīz visās dimensijās, īpaši – atvērta, izcila un efektīva pētniecības sistēma (Open, excellent and effective research systems), sasaiste un uzņēmējdarbība (Linkages and entrepreneurship) un inovatori (Inovators) (skat. 1.2.attēlu). Relatīvi vissliktākais sniegums ir tādos indikatoros kā publiskās-privātās koppublikācijas, trešo valstu doktorantūras studenti un ārvalstu licenču un patentu ieņēmumi. Relatīvi labāki rādītāji ir izdevumos inovācijai, kas nav pētniecība un izstrāde, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un jaunatne ar vidējo izglītības līmeni.

1.2.att. Latvijas relatīvais inovācijas sniegums ES (Avots: IUS 2015)

5

Lai gan Latvijas sniegums ir krietni zem vidējiem ES radītājiem gandrīz visos indikatoros, vērojams snieguma pieaugums (aptuveni 2/3 rādītāju). Būtisks pieaugums vērojams indikatorā “Trešo valstu doktorantūras studenti” (32%), “Kopienas preču zīmes” (17%) un “Jauni doktorantūras studiju beidzēji” (14%). Straujš kritums vērojams privātā sektora R&D izdevumos (-9%).

Kopumā pēdējo gadu laikā Latvijas inovācijas sniegums būtiski neuzlabojas. Tas lielā mērā saistāms ar to, ka P&A atbalsta pasākumi ir atkarīgi no ES struktūrfondu finansējuma, jo valsts budžeta ieguldījums samazinājās un privātā sektora ieguldījumi ir zemi.

Būtiska Latvijas P&I sistēmas iezīme saglabājas augsti kvalificētu zinātnieku un inženieru trūkums, kas korelē ar zinātnes un inženierzinātņu studiju programu absolventu un jauno doktoru nelielo skaitu. Pētnieku īpatsvars uzņēmumos ir saglabājies kritiski zems, nodarbinātības līmenis zinātņu ietilpīgās nozarēs joprojām ir mazāks par vidējo ES rādītāju. Latvija saskaras ar būtisku absolventu un pētnieku aizplūdi uz citām valstīm, dodot priekšroku karjeras veidošanai ārvalstīs. Turklāt valstij neizdodas P&I nozarei piesaistīt vērā ņemamu skaitu ārvalstnieku, kā arī jau tā zemais ārvalsts doktorantu skaits krītas.

Latvijas inovācijas sistēmu nopietni ietekmē vājais zinātniskais sniegums (vērtējumā pēc augsti citēto publikāciju skaita indikatora), kā arī mazie ieņēmumi no licencēm un patentiem. Latvijai jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte un jāreaģē uz vajadzību labāk saskaņot pētniecisko darbību ar vietējas rūpniecības nozares vajadzībām, vienlaikus nostiprinot pētniecības kapacitāti. Publiskā-privātā sektora zinātniskā sadarbība ir ļoti vāja un ir samazinājušies ārvalsts saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&I, kas sekmētu specializēšanos zināšanu-ietilpīgās un uz inovāciju vērstās nozarēs. Pētniecības rezultātu komercializāciju kavē arī vairākās augstskolās darbojošos tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu pieticīgie rezultāti, lai gan ir veikti uzlabojumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības regulējumā.

1.3.attēlā iekļautais grafiks ilustrē jomas (balstītas uz 7.Ietvara programmas tematiskajām prioritātēm), kur Latvijā novērojama zinātniskā un tehnoloģiskā specializācija. Specializācijas indekss (SI), kas balstīts uz publikāciju skaitu, un tehnoloģiskās priekšrocības (RTA), kas balstītas uz patentu skaitu, vērtē valsts zinātnisko (SI) un tehnoloģisko (RTA) kapacitāti salīdzinājumā ar pasaules līmeni. Katrai specializācijas jomai iekavās iekļauta informācija par pieauguma rādītājiem un publikāciju un patentu skaitu.

6

Avots: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts - Nacionālo pētniecības politiku analīzes un uzraudzības nodaļaDati: "Science Metrix" (Kanāda), Bokoni universitāte (Itālija)Piezīmes: 1) vērtības, kas lielākas nekā 1, norāda uz specializāciju; vērtības, kas ir zemākas nekā 1, norāda uz specializācijas trūkumu. 2) tehnoloģisko kapacitāti (Revealed Technology Advantage) aprēķina, pamatojoties uz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) saņemto PCT patentu pieteikumu skaitu no izgudrotāja valsts. Tehnoloģiskā kapacitāte (RTA) tematiskajām prioritātēm, par kurām saņemti mazāk nekā pieci patentu pieteikumi gadā laikā no 2000. gada līdz 2010. gadam, netiek ņemta vērā. Patentu pieteikumi sadaļā "Aeronautika un kosmoss" ietver datus vienīgi par aeronautiku. 3) publikāciju (S) attīstības rādītājs attiecināms uz laika periodu no 2000. gada līdz 2004. gadam un 2005. gada līdz 2009. gadam. 4) patentu (T) pieauguma skaits attiecināms uz laika periodu no 2000. gada līdz 2002. gadam un no 2003. gada līdz 2006. gadam.

Latvijas nacionālā specializācija Z&T jomā(1) pēc tematisko prioritāšu iedalījuma (2000-2010)iekavās: attīstības temps publikāciju(3) (S) un patentu skaita izteiksmē (4) (T)

0

0.5

1

1.5

2

2.5

Autobūven.p.

Aeronautika un kosmossn.p.Nanozinātnes unnanotehnoloģijas

n.p.

Drošīban.p.

Būvniecība un būvtehnoloģijasn.p.

Materiāli (S:1,0 %; T:1,7 %)

Citas transporta tehnoloģijas(S:6,1%)

Biotehnoloģija (S:0,9 %)IKT (S:3,7 %; T:0,9 %)

Enerģētika (S:2,0 %; T1,9 %)

Apkārtējā vide (S:1,9 %; T:0,2 %)

Sociālās zinātnes (S:6,7 %; T:0,7%)

Humanitārās zinātnes (S:1,9 %)

Pārtika, lauksaimniecība unzivjsaimniecība (S:2,2 %; T:0,7

%)

Veselības aprūpe (S:1,6 %; T:1,5%)

Jaunas ražošanas tehnoloģijas(S:2,8 %; T:1,2 %)

Specialzācijas indekss Tehnoloģiskā kapacitāte (2)

1.3.att. Latvijas zinātniskā un tehnoloģiskā specializācija, 2000-2010 (Avots: Innovation Union Scoreboard 2014)

Latvija kopā ar Grieķiju, Lietuvu un Maltu ir daļa no valstu grupas, ko raksturo vidējas zināšanu kapacitātes sistēmas (medium-knowledge-capacity systems) ar būtisku lauksaimniecības lomu un zemas zināšanu ietilpības pakalpojumiem. Kā redzams 1.3.attēlā, kopumā Latvijā nav ciešas korelācijas starp zinātnes un tehnoloģisko specializāciju, kas ir kopēja iezīme mazām valstīm. Tomēr ir dažas jomas, kur Latvija ir specializējusies un kur tai ir specializācijas potenciāls. Latvijā vērojams labs specializācijas līmenis materiālos (neskaitot nanotehnoloģijas) gan zinātnē, gan tehnoloģijās, un ir labs potenciāls veselības jomā. Potenciāls zinātnes specializācijai ir vēl arī šādās jomās: vide, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), biotehnoloģijas un citas transporta tehnoloģijas.

1.4.attēlā iekļauts ES valstu inovācijas rezultātu pārskata Innovation Union Scoreboard 2014 grafiks, kas ilustrē Latvijas publikāciju analīzi, parādot valsts pozīciju zinātniskajā specializācijā un zinātnisko ietekmi periodā no 2000.-2010.gadam. Zinātniskās „ražošanas” apjoms ir norādīts ar burbuļu lielumu, kas atspoguļo zinātnisko publikāciju īpatsvaru valsts publikāciju kopskaitā.

7

Latvijas zinātnieku zinātnisko publikāciju pozīciju analīze "Scopus" datubāzē (specializācija pretnostatījumā ietekmei) (2000–2010)

Avots: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts - Nacionālo pētniecības politiku analīzes un uzraudzības nodaļaDati: "Science Metrix" (Kanāda), pamatojoties uz "Scopus" datiemPiezīmes: Zinātniskās specializācijas indekss ietver datus par laika periodu no 2000. gada līdz 2010. gadam; ietekmi aprēķina par rakstiem, kas publicēti no 2000. gada līdz 2006. gadam; citējuma aile – no 2007. gada līdz 2009. gadam.

Veselība

IKT

Materiāli

Apkārtējā vide

CItas transporta tehnoloģijas

Sociālās zinātnesEnerģētika

Biotehnoloģija

Pārtika, lauksaimniecība un zivjsaimniecība

Humanitārās zinātnes

0.00

0.20

0.40

0.60

0.80

1.00

1.20

1.40

1.60

1.80

2.00

0.00 0.50 1.00 1.50 2.00 2.50 3.00

Zinā

tnis

kā i

etek

me

(AR

C)

Zinātniskās specializācijas indekss (SI)

Specializēts

Iete

kme

zem

pas

aule

s Ie

tekm

e vi

rspa

saul

es

līmeņ

a rā

dītā

jiem

Nespecializēts

1.4.att. SCOPUS publikāciju analīze (specializācija vs ietekme), 2000-2010 (Avots: Innovation Union Scoreboard 2014)

Zinātniskās kvalitātes griezumā ir vērojama citāda situācija. Materiālu jomā, kur Latvijā vērojama specializācija gan zinātnē, gan tehnoloģijās, zinātniskajai kvalitātei nav pasaules līmeņa ietekme un to nepieciešams attīstīt. No otras puses, zinātniskajai „ražošanai” veselības jomā ir laba kvalitāte ar ietekmi virs pasaules vidējā rādītāja, lai gan šajā jomā Latvijai ir zems specializācijas līmenis.

Līdzīga situācija ir pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, kur Latvijai ir mazi, bet labi zinātniskie rezultāti, vienlaikus pastāvot zemam specializācijas indeksam. Iepriekš minētās divas jomas atbalsta laba tehnoloģiskā specializācija. Vēl vairāk, Latvija pēdējos gados ir uzlabojusi zinātnisko un tehnoloģisko sniegumu gan pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, gan veselības jomā.

Citas jomas, kur Latvija varētu palielināt tās zinātnisko sniegumu ir citas transporta tehnoloģijas un vide, kur zinātniskā kvalitāte salīdzinājumā ar pasaules līmeni vērtējama kā laba. Labs zinātniskās attīstības potenciāls ir arī IKT, biotehnoloģiju un enerģētikas jomā, bet ir nepieciešams īstenot pasākumus zinātniskā snieguma uzlabošanai, lai palielinātu konkurētspēju starptautiskā līmenī.

ES valstu inovācijas rezultātu pārskatā Innovation Union Scoreboard 2014 uzsvērts, ka Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ietvertā Viedās Specializācijas stratēģija balstās uz iepriekš minētajām specializācijas jomām

8

(piemēram, IKT, materiāli, enerģētika un biotehnoloģijas), un arī ņem vērā jomas ar labu zinātnisko sniegumu (veselība).

Kopumā Latvija ir specializēta sektoros ar zemu un vidēji zemu zinātnisko intensitāti (piem., metālapstrāde un mašīnbūve, koksne un koksnes izstrādājumi un pārtikas pārstrāde), un lēnām virzās uz industrijām ar lielāku zināšanu ietilpību.

1.2. Zinātnē strādājošo institūciju un nodarbināto raksturojums Detalizēts zinātnisko institūciju un nodarbināto raksturojums iekļauts 1.pielikumā, atspoguļojot informāciju par (A) institūcijām, kurās tiek veikts pētnieciskais darbs, (B) kopsavilkumu par zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem, (C) zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaita dinamiku, (D) zinātniskā personāla vecuma struktūru un to sadalījumu pa zinātnēm, kā arī (E) doktorantu un doktora grādu ieguvušo dinamiku un sadalījumu pa nozarēm.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2013.gadā par aptuveni 5% ir krities zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits atbilstoši normālā darba laika ekvivalentam – no 5583 uz 5396 (1.pielikuma 4.2.attēls), sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 7 gadu laikā. Latvijā ir augsts nepilnu darba laiku strādājošo skaits (2013.gadā normālu darba laiku strādāja 2 975, savukārt nepilnu darba laiku 7 351 strādājošais). Nepilnu darba laiku strādājošo skaits norāda uz pētnieciskās kapacitātes potenciālu, kā arī pamato Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktā mērķa – zinātnē strādājošo skaits normālā darba laika ekvivalenta izteiksmē sasniedz 7000 2020.gadā – sasniegšanas iespējamību.

Vismazāk zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošie ir uzņēmējdarbības sektorā (981 normālā darba laika ekvivalenta strādājošais 2013.gadā, joprojām nesasniedzot 2007-2010.g. rādītājus, no kuriem pēdējo 7 gadu laikā augstākais bija 2008.gadā – 1231). Tas norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju un neveicina zinātnes un industrijas sadarbību.

Kritiska situācija ir ar zinātniskā personāla apjomu un vecuma struktūru pa nozarēm (sk. 1.pielikuma 4.4.-4.6.attēlus). Zinātniskā personāla skaits mazāks par 50 ir matemātikā un biotehnoloģijās, mazāks par 100 – vides inženierzinātnē, ķīmijas inženierzinātnē, mežu zinātnēs un zemes un ar to saistītās vides zinātņu nozarēs. Dažas nozares izteikti noveco (īpaši kritiska situācija ir matemātikā, kas ir bāzes zināšanu nozare tehnoloģiju attīstībai zināšanu un informācijas sabiedrībā):

Matemātikā – 62% no zinātniskā personāla ir vecāki par 55 gadiem, t.sk. 34% vecāki par 65 gadiem. Vidējais zinātniskā personāla vecums – 57,6 gadi;

Mašīnbūvē – 53% no zinātniskā personāla ir vecāki par 55 gadiem, t.sk. 41% vecāki par 65 gadiem. Vidējais zinātniskā personāla vecums – 53,8 gadi;

Vides inženierzinātnē – 47% no zinātniskā personāla vecāki par 55 gadiem, t.sk. 39% vecāki par 65 gadiem. Vidējais zinātniskā personāla vecums – 53,2 gadi;

Materiālzinātnēs – 46% no zinātniskā personāla vecāki par 55 gadiem, t.sk. 31% vecāki par 65 gadiem. Vidējais zinātniskā personāla vecums – 50,1 gads.

Arī doktorantu un doktora grādu ieguvušo sadalījums pa studiju nozarēm joprojām nenodrošina atbilstību vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm (sk. 1.pielikuma 4.7.-4.9. attēlus) – lielākais skaits doktorantu un doktorantūru beigušo ir sociālajās zinātnēs, komercdarbībā un tiesībās.

9

1.3. Publikāciju un patentu skaits2. un 3.pielikumā iekļauta detalizētāka analīze par Latvijas zinātnisko institūciju publikācijām un patentiem.

Pēdējo gadu laikā Latvijas zinātnieku publikāciju skaits recenzētos zinātniskos izdevumos ir gandrīz dubultojies, tomēr šis pieaugums galvenokārt ir vērojams kā publikācijas konferenču rakstu krājumos, nevis pasaulē labākajos zinātniskajos žurnālos. ES-28 valstu sadalījumā Latvijai ir trešais sliktākais publikāciju skaita rādītājs (12 144), kas ir gandrīz 33 reizes zemāks nekā vidēji ES-28 valstīm (398 655) (sk. 2.pielikuma 4.12.attēlu). Pēdējo piecu gadu laikā lielākais skaits publikāciju ir inženierzinātnēs, materiālu zinātnēs, fizikā un astronomijā, lauksaimniecībā un bioloģijā (sk. 2.pielikuma 4.13.attēlu).

Kopš 2007.gada strauji samazinās citēto dokumentu īpatsvars. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu citēto dokumentu īpatsvars no visiem starptautiski publicētiem dokumentiem ir krities par aptuveni 80% (no 70,07% 2007.gadā līdz 14,29% 2013.gadā). Publikāciju profils rāda, ka Latvijas zinātniskās institūcijas vairāk sākušas starptautiski publicēties, bet ne vienmēr šo publikāciju kvalitāte ir pietiekami augsta (sk. 2.pielikuma 4.15. attēlu).

Kopš 2006.gada ir krities publikāciju skaits, kurās autori ir vismaz no divām valstīm, no kurām viena ir Latvija (no 56.52 2006.gadā samazinoties līdz 36.83 2013.gadā).

2.pielikuma 4.1.tabulā iekļauta informācija par Hirša indeksu Baltijas valstu un nozaru griezumā (1996-2013). Latvijā ir tikai viena nozare – materiālu zinātne –, kur Latvijas vidējais Hirša indekss ir augstāks par vidējo pasaulē (239 valstu starpā) – Latvijā 48, vidēji pasaulē 47.5. Salīdzinājumam Igaunijai augstāks par pasaules vidējo rādītāju ir 16 no 27 nozarēm, Lietuvā – 8 no 27.

1.4. Sadarbība ar privāto sektoru, līdzdalība starptautiskās pētniecības un zinātnes programmās 3. un 4.pielikumā iekļauts detalizētāks apraksts par sadarbību ar industriju un Latvijas līdzdalību starptautiskās pētniecības un zinātnes programmās.

Statistika rāda, ka pēdējo gadu laikā nav būtiski audzis uzņēmējdarbības sektora ieguldījums pētniecībā. Latvija ierindojas pēdējā vietā ES valstu vidū pēc uzņēmumu ieguldījumiem inovācijās (sk. 3.pielikuma 4.23.attēlu).

Starptautiskā finansējuma piesaiste vērtējama kā zema. Latvija Ietvara programmā (IP) ieguldīja piecas reizes vairāk kā atguva ar dalību tajos. Iesniegto projekta pieteikumu skaita un pieprasītā finansējuma apjoma ziņā Latvija ierindojas 25.pozīcijā ES-28 valstu vidū. Latvijas sekmības rādītājs IP ir krities – no 30% 5.IP uz 21% 6.IP un 20.5% 7.IP, vienlaikus pieaugot iesniegto projektu skaitam un Latvijas dalībnieku piesaistītajam finansējumam. Visvairāk 7.IP projektu ir piesaistījušas valsts augstskolas (124 projekti) un augstskolu aģentūras (58 projekti). Komersanti piesaistījuši 48 projektus, no kuriem 11 bija privātā sektora zinātnisko institūciju un 37 komercuzņēmumu projekti.

10

2. APRAKSTS UN ANALĪZE PAR LĪDZVĒRTĪGIEM PRAKSES PIEMĒRIEM UN TO IEVIEŠANAS MEHĀNISMIEM PĒTĪJUMU PROJEKTU ATBALSTAM

Praktisko pētījumu programmas īstenošanas nosacījumu izstrādē (skat. 3.nodaļu) tika ņemta vērā iepriekšējā pieredze pētniecības projektu atbalstam, analizējot šo programmu rezultātus un ieviešanā gūtās mācības. 2.nodaļā analizēta ES fondu 1.1.1.2.aktivitātes “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” un 2.1.1.1.aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ieviešana, kā arī ārvalsts programmu piemēri lietišķo pētījumu atbalstam.

2.1. Aktivitātes 1.1.1.2 "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 1. un 2.kārtas rezultāti

2.1.tabula. Programmas vispārīgā informācija

Aktivitātes mērķis Veicināt papildus cilvēkresursu piesaisti zinātnei, veidojot jaunas zinātniskās grupas un sadarbību ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem, piesaistot zinātniskajam un pētnieciskajam darbam zinātniekus, kas atgriežas darbā Latvijā, un ārvalstu zinātniekus, un veicinot jaunu zinātnieku iesaistīšanos projektos un to vadībā, īpaši starpdisciplināros pētījumu virzienos.Aktivitātes mērķi sasniedz, veicinot šādu rādītāju sasniegšanu:1. Iznākuma rādītājs – aktivitātes ietvaros papildus zinātnei piesaistīti un

atbalstīti 1000 zinātniskie darbinieki PLE izteiksmē.2. Rezultāta rādītājs – tādu pilna laika nodarbināto pētnieku īpatsvars, kuri

saņēmuši ESF atbalstu, ir 10% no kopējā zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaita.

3. Ietekmes rādītājs – zinātnē un pētniecībā strādājošo īpatsvars sasniedz 0,8% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita valstī.

Programmas mērķa grupa

Valsts zinātniskās institūcijas, zinātnieki, jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistri.

Nodarbinātības ierobežojumi

I kārta: Zinātniskais darbinieks, kas projekta īstenošanā ir nodarbināts 20 h/ned. vai vairāk, nedrīkst saņemt atalgojumu no valsts zinātniskajai institūcijai piešķirtā valsts budžeta bāzes finansējuma par laiku, kas nostrādāts projektā.II kārta: Mērķa grupas persona var tikt nodarbināta ne vairāk kā vienā projektā; Zinātniskajā grupā var iesaistīt tādas personas, kas nav saņēmušas atbalstu

aktivitātes 1.kārtas ietvaros (izņemot personas, kas doktora zinātnisko grādu ir ieguvušas vairāk nekā pirms 10 gadiem, vai personas, kas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā aizvietojušas promesošas projektā nodarbinātās personas ne ilgāk kā trīs mēnešus).

Pieejamais finansējums

I kārta: ~55 milj. EURII kārta: ~23 milj. EUR (t.sk. virssaistības)Kopā: ~78 milj. EUR

Izmaksu ierobežojumi

I kārta: Projekta minimālās un maksimālās attiecināmās izmaksas ir no 200 000 – 2 000 000 EUR. ESF līdzfinansējums – 85% no kopējās projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.II kārta: Projekta minimālās un maksimālās attiecināmās izmaksas ir no 150 000 – 498 006 EUR. ESF līdzfinansējums ir 90,13% no kopējās projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Nacionālo finansējumu nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem 9,67% apmērā un no privātiem līdzekļiem 0,20% apmērā.Otrajā kārtā papildus tika noteikts, ka uz katriem zinātniskajā institūcijā strādājošajiem 50 PLE zinātniskajiem darbiniekiem var tikt iesniegts viens projekta iesniegums.

Likmes I kārta: Zinātniskajā grupā iesaistīto zinātnisko darbinieku atalgojuma likmes 11

(neskaitot VSAOI), ir šādas: projekta zinātniskajam vadītājam (zinātnieks, kurš plāno un vada pētījumu

projektu, nodrošina tā īstenošanu un atbild par tā izpildi kopumā) – līdz 13 latiem (18,50 EUR) stundā;

projekta galvenajiem izpildītājiem (zinātnieki, kuri ir iesaistīti pētījumu projekta īstenošanā un atbild par nozīmīgu tā daļu izpildi) – līdz 10 (14,23 EUR) latiem stundā;

projekta izpildītājiem (zinātniskie darbinieki, kas veic konkrētus uzdevumus projekta izpildē) – līdz 8 latiem (11,38 EUR) stundā.

II kārta: projekta zinātniskajam vadītājam (zinātnieks, kas plāno un vada pētniecību,

nodrošina projekta īstenošanu un atbild par pētniecības rezultātu sasniegšanu kopumā) – līdz 14,23 EUR stundā;

zinātniskajam personālam (iesaistīts pētniecības īstenošanā un ir atbildīgs par konkrētu pētniecības rezultātu sasniegšanu) – līdz 12,09 EUR stundā;

projekta izpildītājiem, kas veic konkrētus pētniecības uzdevumus (tai skaitā zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls) – līdz 9,96 EUR stundā.

Projektu vērtēšana

Aktivitāti īstenoja atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.Projektu vērtēšanu nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija.

Programma “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” tika īstenotas divās atlases kārtas, projektus atlasot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā (2.2.tabulā atspoguļots 1. un 2.kārtas projektu sadalījums pa zinātniskajām institūcijām):

1.kārtā tika īstenoti 35 projekti par kopējo attiecināmo finansējumu ~ 55 milj. EUR; 2.kārtā tika īstenoti 48 projekti par kopējo attiecināmo finansējumu ~ 23 milj. EUR.

Īstenojamie projekti – ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti.

Atbalsts tiek sniegts jaunu darba vietu izveidei zinātniekiem (atalgojumiem un darba vietu uzturēšanas izdevumiem zinātniskajās institūcijās) – jaunu zinātnisko grupu izveidošanai zinātnes projektu īstenošanai un starpdisciplināriem pētījumiem eksakto, sociālo un humanitāro zinātņu virzienos, kā arī sadarbības pasākumiem ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem. Aktivitāte kopumā nodrošinās zinātniskajā darbā nodarbināto skaita pieaugumu, sekmēs ārvalstīs strādājošo zinātnieku atgriešanos Latvijā un ārvalstu zinātnieku piesaisti.

Zinātnisko grupu var veidot šādi zinātnē nodarbinātie darbinieki:1) jaunie zinātnieki;2) doktoranti un doktora grāda pretendenti;3) zinātniskais personāls;4) zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls;5) reemigrējušie Latvijas zinātnieki;6) ārvalstu zinātnieki.

12

2.2.tabula. 1.1.1.2.aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 1. un 2.kārtas projektu sadalījums pa institūcijām

InstitūcijaProjektu skaits

Kopā1.kārta 2.kārta

Latvijas Universitāte 9 5 14Rīgas Tehniskā universitāte 3 7 10Daugavpils Universitāte 3 2 5Latvijas Lauksaimniecības universitāte 3 3Latvijas Organiskās sintēzes institūts 2 6 8Rīgas Stradiņa universitāte 2 3 5Elektronikas un datorzinātņu institūts 1 2 3Fizikālās enerģētikas institūts 1 2 3Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 1 2 3Latvijas Hidroekoloģijas institūts 1 1Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts" 1 2 3

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 1 3 4Latvijas Valsts augļkopības institūts 1 1 2Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" 1 2 3Liepājas Universitāte 1 1Rēzeknes Augstskola 1 1Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts 1 1Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts 1 1Ventspils Augstskola 1 1Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts 2 2Latvijas Universitātes Fizikas institūts 2 2Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts 2 2Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 1 1

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts 1 1Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts 1 1Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" 1 1

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts 1 1Kopā: 35 48 83

Sasniegtie rezultāti:Programmas 1. un 2.kārtā kopā 60% no projektiem (50 no 83 projektiem) īstenoja universitātes, t.sk. 12 projektus īstenoja universitāšu dibinātas aģentūras.

No valsts zinātniskajiem institūtiem 1. un 2.kārtā kopā visvairāk projektus piesaistīja Latvijas Organiskās sintēzes institūts (8 projekti) un LU Cietvielu fizikas institūts (4 projekti).

13% no projektiem (11 no 83) īstenoja Zemkopības ministrijas pārziņā esošās zinātniskās institūcijas lauksaimniecības un mežzinātnes nozarēs.

1.1.1.2.aktivitātes projektu mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti zinātnei. Programmas īstenošanas rezultātā papildus zinātnei tika plānots piesaistīt 1000 pilna darba laika ekvivalenta (PLE) strādājošo zinātnisko darbinieku. Uz 31.03.2015. 1 un 2.kārtas ietvaros kopā zinātnei piesaistīti 1025 PLE strādājošie (par 2.5% vairāk kā sākotnēji plānots). Vienlaikus jāņem vērā, ka minētais rādītājs ir nedaudz pārsniegts, palielinot programmas kopējo finansējuma apjomu par 12 milj. EUR virssaistību finansējuma (t.i., palielinājums par 21% pret sākotnējo piešķīrumu).

13

Programmas uzraudzības rādītāju izpilde atspoguļota 2.3.tabulā.

2.3.tabula. 1.1.1.2.aktivitātes plānotie un sasniegtie rādītāji

Rādītāja nosaukums PLĀNOTĀ vērtība

SASNIEGTĀ vērtība

Iznākuma rādītājs: papildus zinātnei piesaistīto un atbalstīto pilna darba laika ekvivalentu (PLE) strādājošo skaits, t.sk., daba vietas nodrošinājums

1000 1025

Rezultāta rādītājs: Pilna laika nodarbināto pētnieku, kuri saņēmuši ESF atbalstu. Īpatsvars pret kopējo zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaitu

10% 9,93%1

Ietekmes rādītājs: Pieaudzis zinātnē un pētniecībā strādājošo īpatsvars % no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita valstī 0,80% 1,02%2

2.4. un 2.5.tabulā ir apkopota informācija par 1. un 2.kārtas projektu ietvaros piesaistīto zinātnisko darbinieku apjomu (PLE izteiksmē) katrā no OECD zinātnes apakšnozarēm. 1.kārtā vislielākais PLE apjoms bija šādās nozarēs:

Veselības biotehnoloģijas – 192,34 PLE; Medicīnas un veselības zinātnes – 143,94 PLE; Bioloģijas zinātnes – 109,38 PLE.

2.kārtā lielākais PLE apjoms bija: Pamata medicīna – 78,03 PLE; Materiālu inženierzinības – 70,04 PLE; Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība – 68,7 PLE.

1. un 2.kārtās reemigrējošo zinātnieku skaits bija neliels: 1.kartā 3% no kopējā zinātnisko darbinieku skaita (19.4 PLE), 2.kārtā – 4% (13.21 PLE). 1.kārtā lielākais reemigrējošo zinātnieku skaits bija Industriālajās biotehnoloģijās (6,74 PLE), 2.kārtā - Pamata medicīnā (3,96 PLE). Neviens reemigrējušais zinātnieks netika piesaistīts:

1.kārtā: vairāk kā pusē zinātņu lauku (11) – Citas inženierzinības un tehnoloģijas, Dabaszinātnes, Eksaktās dabas zinātnes, Klīniskā medicīna, Ķīmijas zinātnes, Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība, Lauksaimniecības biotehnoloģijas, Materiālu inženierzinības, Pamata medicīna, Vides inženierzinības, Zemes un vides aizsardzības zinātnes;

2.kārtā: 13 no 20 nozarēm – Bioloģijas zinātnes, Dator- un informācijas zinātnes, Eksaktās dabas zinātnes, Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības, Inženierzinātne un tehnoloģijas, Ķīmijas inženierzinības, Ķīmijas zinātnes, Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība, Medicīniskās inženierzinības, Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija, Veselības biotehnoloģijas, Veselības zinātnes, Zemes un vides aizsardzības zinātnes.

Jauno zinātnieku skaits zinātniskajās grupās 1.kārtā netika reglamentēts un bija ļoti zems – 17% jeb 113.52PLE. 2.kārtā tika noteikta prasība, ka jaunajiem zinātniekiem ir jāveido vismaz 30% no zinātniskās grupas. Rezultātā faktiskais jauno zinātnieku īpatsvars 2.kārtā bija

1 Rezultāta rādītāja aprēķins tika veikts pēc sekojošas formulas:

PLnodarbināto ESF atbalstusaņēmušo pētn. īpatsvars(%)=Papildus zinātnei piesaistīto PLE strādājošo zin.darbinieku sk . (1025 ) X 1002013. gadā strādājošo skaits (10326 )

2 Ietekmes rādītāja aprēķins tika veikts pēc sekojošas formulas:

Pētniecībā strādājošo īpatsvars (% )=Zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits (10326 ) X 100Ekonomiskiaktīvo iedzīvotāju skaits(1014700)14

34% jeb 125.18PLE. 1.kārtā neviens jaunais zinātnieks netika piesaistīts Eksaktajās dabas zinātnēs. 2.kārtā tāda zinātnes lauka nebija.

No 25% (166.38PLE) 1.kārtā uz 30% (109.25 PLE) 2.kārtā pieauga piesaistīto doktorantu īpatsvars grupā. 1.kartā lielākais piesaistīto doktorantu skaits bija Veselības biotehnoloģijās (28,56), bet 2.kārtā – Pamata medicīnā (12,29).

Kopumā aplūkojot programmas abas kārtas, dalot tās pēc valsts noteiktajām prioritārajām zinātnes nozarēm, jāsecina, ka lielākais projektu skaits (27) un PLE (345,16) apjoms ir bijis nozarē Sabiedrības veselība. Savukārt mazākais gan projektu (5), gan PLE (55,48) skaits bija nozarē Nacionālā identitāte (2.6.tabula un 2.1.attēls).

83.97

297.35

55.48345.16

242.95Enerģija un vide

Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas

Nacionālā identitāte

Sabiedrības veselība

Vietējo resursu izpēte un il-gtspējīga izmantošana

2.1.att. PLE sadalījums pēc valsts noteiktajām prioritārajām zinātnes nozarēm

Secinājumi par zinātnisko grupu sastāvu: 1.kārtas vidējais zinātniskās grupas apjoms bija 18,7 PLE (655 PLE/ 35 projekti), attiecīgi

1PLE finansēšanai piesaistot gandrīz 84 000EUR. 1.kārtas ietvaros viena projekta izmaksas varēja būt robežās no 200 000 – 2 000 000 EUR. Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu un secinājumu, ka vienas zinātniskās grupas izmaksas būtu ierobežojamas, 2.kārtā izmaksu apjoms uz vienu projektu tika samazināts, to nosakot robežās no 150 000 – 500 000 EUR. Rezultātā vidējais zinātniskās grupas apjoms 2.kārtā bija 7,7 PLE, 1 PLE finansēšanai piesaistot aptuveni 62 000EUR.

1. un 2.kārtā vidējais re-emigrējušo zinātnieku iesaistes īpatsvars ir bijis nemainīgi zems – 3% no kopējā piesaistītā PLE, kas pamatā skaidrojams ar nekonkurētspējīgo atlīdzības apmēru starp Latviju un zinātnieka esošo mītnes zemi.

Salīdzinājumā ar 1.kārtu, dubultojies ir jauno zinātnieku iesaistes īpatsvars, no 17% 1.kārtā pieaugot līdz 34% 2.kārtā. Minētais pieaugums skaidrojams ar 2.kārtas ieviešanas nosacījumu maiņu, kas noteica minimālo jauno zinātnieku iesaistes apjomu, balstoties uz 1.kārtas pieredzi, kad nepietiekamā apmērā projektu īstenošanā tika iesaistīti jaunie zinātnieki. Jauno zinātnieku iesaistes apjomu vēl lielāku pieaugumu ietekmēja tas, ka 2.kārtas projektos nevarēja atkārtoti iesaistīt tos jaunos zinātniekus, kas saņēma atbalstu 1.kārtā un kuriem zinātniskā institūcija plānoja nodrošināt darba vietu pēc projekta noslēguma.

Salīdzinot ar 1.kārtu, 2.kārtas ietvaros nedaudz palielinājās ārvalsts zinātnieku īpatsvars, no 3% 1.kārtā pieaugot līdz 9% 2.kārtā.

15

2.4.tabula. 1.1.1.2.aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 1.kārtas projektos piesaistītie cilvēkresursi dalījumā pēc OECD zinātnes apakšnozarēm

OECD zinātnes apakšnozares Projektu skaits

Zinātniskie

darbinieki Pētnieki

Re-emigrējušie zinātnieki

Jaunie zinātnieki Doktoranti

Ārvalstu zinātniek

i

Citi (tehniskais)

Bioloģijas zinātnes 3 54,69 7,68 0,96 7,84 8,66 2,8 26,75Citas inženierzinības un tehnoloģijas 1 13,55 3,3 0 6,18 3,1 0 0,97Dabaszinātnes 2 32,54 8,6 0 6,24 10,2 0,9 6,63Dator- un informācijas zinātnes 1 19,78 3,15 2,65 3,63 5,22 0 5,13Eksaktās dabas zinātnes 1 5,69 3,46 0 0 0,79 0,16 1,28Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības 2 30,23 10,43 1,04 1,54 8,42 0,92 7,88

Industriālās biotehnoloģijas 2 38,15 9,25 6,74 3,03 17,3 0,12 1,71Klīniskā medicīna 1 14 0,5 0 2,5 4 1 6Ķīmijas zinātnes 1 20,31 4,52 0 2,84 3,77 0,84 8,34Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība 1 24,95 6,54 0 5,44 4,61 1,48 6,88Lauksaimniecības biotehnoloģijas 1 16,52 4,74 0 2,73 3,16 0,63 5,26Matemātika 2 48,55 13,09 0,76 8,35 11,62 1,11 13,62Materiālu inženierzinības 1 28,91 10,38 0 11 3 3 1,53Medicīnas un veselības zinātnes 3 71,97 19,43 2,18 10,74 19,72 0,5 19,4Nanotehnoloģijas 3 46,22 11,93 1,53 11,17 12,47 0 9,12Pamata medicīna 1 28,86 4,56 0 2,28 3,16 1 17,86Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 2 30,38 6,5 0,52 11,12 9,09 0,5 2,65Veselības biotehnoloģijas 5 96,17 30,05 3,02 12,12 28,56 3,15 19,27Vides inženierzinības 1 25,54 5,39 0 2,49 6,56 0,41 10,69Zemes un vides aizsardzības zinātnes 1 8 2,61 0 2,28 2,97 0,14 0

KOPĀ 655 166,1 19,4 113,52 166,38 18,63 170,9725% 3% 17% 25% 3% 26%

16

2.5.tabula. 1.1.1.2.aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 2.kārtas projektos piesaistītie cilvēkresursi dalījumā pēc OECD zinātnes apakšnozarēm

OECD zinātnes apakšnozares Projektu skaits

Zinātniskie darbinieki

Pētnieki

Re-emigrējušie zinātnieki

Jaunie zinātniek

iDoktoranti Ārvalstu

zinātnieki

Citi (tehniskais

)Bioloģijas zinātnes 1 6,5 1,23 0 1 3 0,77 0,5Citas inženierzinības un tehnoloģijas 2 15,8 3,83 1 5,62 3,51 1,27 0,57Dator- un informācijas zinātnes 1 6,89 1 0 3,17 2,02 0,7 0Eksaktās dabas zinātnes 2 15,31 2 0 3,6 5,42 1,72 2,57Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības 3 23,61 2,08 0 6,09 10,65 2,54 2,25

Inženierzinātne un tehnoloģijas 1 7,2 1,2 0 0,6 4,4 1 0Ķīmijas inženierzinības 2 14,25 1,7 0 4,35 5,85 0,85 1,5Ķīmijas zinātnes 1 6,3 1,44 0 2 2,86 0 0Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība 4 34,35 3,1 0 10,95 9,32 2,72 8,26Materiālu inženierzinības 5 35,02 6,88 0,5 12,56 10,03 4,79 0,26Medicīnas un veselības zinātnes 3 21,41 2 1 8,45 2,92 2,48 4,56Medicīniskās inženierzinības 3 19,05 1,5 0 7,1 6,5 1,4 2,55Nanotehnoloģijas 2 21,59 2,46 2 6,89 6,06 2,22 1,96Pamata medicīna 5 39,02 5,35 3,96 10,46 12,29 3,21 3,74Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 1 8,8 1,65 0 3,3 3,3 0,55 0Socioloģija 2 16,3 2,2 3,75 6,4 2 1,95 0Veselības biotehnoloģijas 3 20,57 2,23 0 7,94 5,73 2,1 2,57Veselības zinātnes 1 7,5 0,5 0 3,5 1,5 0 2Vides inženierzinības 4 32,27 3,41 1 14 7,14 2,83 3,89Zemes un vides aizsardzības zinātnes 2 18,16 1,88 0 7,2 4,75 0,84 3,49

KOPĀ 369,9 47,64 13,21 125,18 109,25 33,94 40,6713% 4% 34% 30% 9% 11%

17

2.6.tabula. 1.1.1.2.aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 1. un 2.kārtas rezultatīvie rādītāji dalījumā pēc zinātnes sfērām un zinātnes prioritārajām nozarēm

OECD zinātnes apakšnozares1.kārta 2.kārta Kopā abās kārtās

katrās Zinātnes prioritārās

nozares

Projekti pēc prioritārajām

nozarēm, skaits

Projekti pēc prioritārajām nozarēm, %

PLE pēc prioritārajām

nozarēm, skaits

PLE pēc prioritārajām nozarēm, %Projektu

skaitsZinātniskie darbinieki

Projektu skaits

Zinātniskie darbinieki

Projektu skaits

Zinātniskie darbinieki

Vides inženierzinības 1 25,54 4 32,27 5 57,81Enerģija un vide 8 10 83,97 8Zemes un vides aizsardzības

zinātnes 1 8 2 18,16 3 26,16

Citas inženierzinības un tehnoloģijas 1 13,55 2 15,8 3 29,35

Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas

24 29 297,35 29

Dator- un informācijas zinātnes 1 19,78 1 6,89 2 26,67Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības

2 30,23 3 23,61 5 53,84

Inženierzinātne un tehnoloģijas     1 7,2 1 7,2Matemātika 2 48,55     2 48,55Materiālu inženierzinības 1 28,91 5 35,02 6 63,93Nanotehnoloģijas 3 46,22 2 21,59 5 67,81

Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 2 30,38 1 8,8 3 39,18 Nacionālā identitāte 5 6 55,48 5

Socioloģija     2 16,3 2 16,3Klīniskā medicīna 1 14     1 14

Sabiedrības veselība 27 33 345,16 34

Ķīmijas zinātnes 1 20,31 1 6,3 2 26,61Medicīnas un veselības zinātnes 3 71,97 3 21,41 6 93,38Medicīniskās inženierzinības     3 19,05 3 19,05Pamata medicīna 1 28,86 5 39,02 6 67,88Veselības biotehnoloģijas 5 96,17 3 20,57 8 116,74Veselības zinātnes     1 7,5 1 7,5Bioloģijas zinātnes 3 54,69 1 6,5 4 61,19 Vietējo resursu

izpēte un ilgtspējīga

izmantošana

19 23 242,95 24Dabaszinātnes 2 32,54     2 32,54Eksaktās dabas zinātnes 1 5,69 2 15,31 3 21Industriālās biotehnoloģijas 2 38,15     2 38,15Ķīmijas inženierzinības     2 14,25 2 14,25Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

1 24,95 4 34,35 5 59,3

18

Lauksaimniecības biotehnoloģijas 1 16,52     1 16,52

19

Gūtās mācības no programmas „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ieviešanas:

Programmas „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ieviešanas rezultāti rāda, ka līdzšinējie atlīdzības apmēru ierobežojumi ir bijis šķērslis ārvalsts zinātnieku piesaistei un zinātnieku re-emigrācijas nodrošināšanai. Plānojot atbalstu zinātnisko grupu pētījumiem, svarīgi programmas nosacījumos iekļaut stimulus, kas veicina ārvalsts zinātnieku piesaisti un zinātnieku re-emigrāciju, tādējādi paplašinot starptautisko sadarbību, dodot iespēju institūcijām piekļūt zināšanām, kas radītas citās pasaules institūcijās. Šie nosacījumi jāveido tādi, lai praksē to varētu arī efektīvi ieviest.

Programmas „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” īstenošanā kritika tika saņemta par to, ka projektu iesniegumu izvērtēšanā netika organizēta starptautiska ekspertu atlase. Līdzīgi kā 2.1.1.1.aktivitātē „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” problēmas sagādāja tādu nacionālo ekspertu atlase, kuriem nav interešu konflikta projektu vērtēšanā un kas var nodrošināt augstu ekspertīzes kvalitāti. Minētā apstākļa dēļ tajā skaitā ieilga projektu iesniegumu vērtēšanas process.

Iebildumi tika saņemti arī par to, ka visā periodā tika organizētas tikai divas projektu iesniegumu atlases. Negatīva projekta iesnieguma vērtējumā gadījumā faktiski nav iespējas projektu pilnveidot un saprātīgā termiņā iesniegt atkārtotam konkursam. Projektu uzsaukumiem būtu jābūt regulāriem un elastīgiem, nodrošinot pietiekamu laiku projektu īstenošanai.

Viens no programmas „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” īstenošanas nosacījumiem bija noteikta skaita darba vietu ilgtspējas nodrošināšana. Ievērojot ierobežoto bāzes finansējuma un zemo ārvalstu un privātā sektora investīciju apjomu, zinātniskās institūcijas saskaras ar problēmām nodrošināt projektā definēto darba vietu ilgtspēju. Efektīvai ES fondu atbalsta programmu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai ieviešanai svarīgi, ka bāzes finansējums ir pietiekamā apmērā un pieaug piesaistītais ārējais finansējums.

Vienlaikus uzsverams, ka pētījumu projektu sekmīgai ieviešanai ir svarīgi, ka tiek nodrošināts atbilstošs apmērs netiešo izmaksu. Salīdzinājumā ar ERAF programmām pozitīvi vērtējams tas, ka programmas „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” īstenošanā tika piemērotas netiešo izmaksu nemainīgās likmes, tādējādi sedzot pētījumu netiešās izmaksas. Tajā pat laikā to efektīvu ieviešanu apgrūtināja tas, ka netiešo izmaksu nemainīgā likme tika izstrādāta ar būtisku aizkavēšanos un projektos tika piemērota to īstenošanas laikā un apmērā, kas pārsniedza faktisko netiešo izmaksu apmērā. Tā kā netiešo izmaksu ietaupījumu nevarēja pārcelt uz tiešajām izmaksām, projektos veidojās finanšu atlikumi.

Problēmas projektu ieviešanā bija saistītas arī ar iepirkuma procedūru savlaicīgu un korektu veikšanu, kā arī ar darba laika (pamatā summētā darba laika) korektu uzskaiti, kas saistīts ar to, ka zinātniskie darbinieki apvieno dažādus amatus un tiek iesaistīti daudzu projektu īstenošanā. Lai mazinātu kļūdas un neskaidrības šajā jautājumā, VIAA izstradāja un pilnveidoja virkni metodiskos ieteikumus un atbalsta dokumentus, kā arī nodrošināja pastiprinātas konsultācijas un pirmspārbaužu procedūras.

Pozitīvi vērtējami programmas ieviešanas nosacījumi, kas stimulē un atbalsta maģistrantūrā un doktorantūrā studējošo iesaisti pētniecības projektos. Tas sekmē kvalificētāku speciālistu sagatavošanu un nepieciešamo praktisko zināšanu ieguvi, darbojoties komandā ar zinātniekiem un īstenojot praktiskas ievirzes pētījumu projektus.

2014.gadā notika RIS3 diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un ekspertiem. Šo diskusiju secinājumi par šo programmu un IZM komentāri uz tiem ir apkopoti 2.7.tabulā.

20

2.7. tabula. RIS3 diskusiju komentāri

RIS3 diskusiju komentārs IZM komentārsESF 1.1.1.2.aktivitāte „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” 1. kārtā ļāva iesaistīties uz līdzvērtīgiem nosacījumiem visām Latvijas zinātniskajām institūcijām, savukārt 2. kārtā prioritāra bija Valsts nozīmes pētniecības centriem (VNPC). Līdz ar to iespējas policentriskai attīstībai ir visai nosacītas. Priekšlikums: nepieciešamas skaidri saskaņotas darbības, projektu realizēšanas un iegādātās infrastruktūras izmantošanas mehānisms, kas ļautu attīstīt arī reģionos esošos zinātnes un pētniecības resursus, iedarbinātu VNPC mehānismu ne tikai finansējuma saņemšanā, bet arī zinātniskās kapacitātes un darba rezultātu kvalitātes kāpināšanā. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 23. aprīļa diskusija “Augstākās izglītības politikas instrumentu izvēle un iekļaušana ES struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā”, protokols Nr.2.)

Abās programmas kārtās tika atbalstīti projekti, vadoties pēc to zinātniskās kvalitātes valsts noteiktajās prioritārajās zinātnes nozarēs.Šāds princips tiks ievērots arī jaunās programmas “Praktiskās pētniecības atbalsts” izstrādē. ES fondu Pētījumu programmas finansējums nav institucionālais finansējums. Reģionos izvietotās institūcijas vienlīdzīgā konkurencē ar citām institūcijām varēs pretendēt uz atbalstu pētījumiem, balstoties uz katra konkrētā projekta zinātnisko izcilību un ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā.

Cilvēkresursu trūkums; nepieciešams plānot cilvēkresursu piesaisti un attīstību tā, lai radītu kritisko masu augsta līmeņa pētniecības attīstībai; nepieciešama jauno zinātnieku apmācība darbam ar zinātnisko aparatūru, stažēšanās laboratorijās ārzemēs, kur aparatūru izmanto, lai veicinātu izpratni un vēlmi darboties ar aparatūru. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 23. aprīļa diskusija “Augstākās izglītības politikas instrumentu izvēle un iekļaušana ES struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā”, protokols Nr.2.)

SAM 1.1.1 ietvaros plānota atbalsta programma pēcdoktorantūras grantiem, kuras mērķis ir Z&T cilvēkkapitāla attīstība, nodrošinot jaunā zinātnieka (1) karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās, augstākās izglītības iestādēs un uzņēmumos, kā arī (2) pētniecības kompetenču pilnveidošanu. Šīs programmas ietvaros var tikt īstenota starptautiskā mobilitāte, jaunajam zinātniekam īstenojot pētījuma daļu ārvalsts zinātniskajā institūcijā vai komersantā un tajā skaitā attīstot jaunā zinātnieka sadarbības tīklus.Tāpat SAM 1.1.1 plānota programma zinātnisko grupu praktisko pētījumu atbalstam.

ESF atbalstu plānot cilvēkresursu attīstībai gan doktorantūras, gan pēcdoktorantūras programmās grantu veidā, atbalstu paredzot augstākās izglītības institūcijām un zinātniskajām institūcijām. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 16. maija “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas jomā”, protokols Nr.5.)

Paralēli programmai “Praktiskās pētniecības atbalsts” tiks realizēta programma “Individuālie pēcdoktorantūras granti”. Tās mērķauditorija ir jaunie zinātnieki. Jaunais zinātnieks var vienlaikus saņemt atbalstu vienā no minētajām programmām.Tāpat SAM 1.1.1 ietvaros plānota atbalsta programma “Inovāciju granti studentiem”, kuru mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijās studējošie.

Pēc cilvēkresursu piesaistes projektu beigām doktorantiem un jaunajiem doktoriem nav pastāvīgu darba vietu valsts budžeta finansējuma trūkuma un struktūrfondu finanšu programmu pārrāvumu dēļ. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 16. maija “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas jomā”, protokols Nr.5.)

Nacionālajos plānošanas dokumentos ir apstiprināts mērķis pakāpeniski paaugstināt valsts finansējumu zinātnei. Vienlaikus zinātniskajām institūcijām ir jātiecas palielināt finansējums no privātā sektora un ārvalsts finansējums.Jāņem vērā, ka ES struktūrfondu finanšu līdzekļi ir attīstības atbalsts un nevar tikt novirzīti uzturēšanas izdevumu segšanai. Cilvēkresursu piesaistes programmas zinātniskajās

institūcijās ir īstermiņa, tām trūkst turpinājuma. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 5.jūnija “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam IKT jomā”, protokols Nr.7.)Akadēmiskais personāls ir nepietiekami iesaistīts pētniecībā; nepieciešams atbalsts granta veidā akadēmiskā personāla iesaistei pētniecībā kopā ar studentu (jau no 1.kursa). (Augstākās izglītības politikas instrumentu izvēle un iekļaušana ES struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā”, protokols Nr.2.)

Personāla nodarbināšanas prakses ir katras zinātniskās institūcijas kompetencē. Akadēmiskais personāls var tikt iesaistīts Praktisko pētījumu atbalsta programmā SAM 1.1.1 ietvaros.

21

2.2. Aktivitātes 2.1.1.1. „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” rezultāti

2.8.tabula. Programmas vispārīgā infomācijra

Aktivitātes mērķis

Aktivitātes mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecības rezultātu ieviešanu atbilstoši valstī noteiktajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem (tie atšķīrās I un II, III kārtā):I kārta: Agrobiotehnoloģija (inovatīvas, videi draudzīgas pārtikas produktu ieguves

tehnoloģijas); Informātika (droša programmatūra, integrētas informācijas un komunikācijas

sistēmas un tīkli, elektroniskās tehnoloģijas); Biomedicīna un farmācija (gēnu tehnoloģijas un jaunu bioloģiski aktīvu vielu

sintēzes tehnoloģijas); Enerģētika (videi draudzīgi atjaunojamās enerģijas veidi, enerģijas piegādes

drošība un efektīva izmantošana); Materiālzinātne (nanotehnoloģijas funkcionālo materiālu iegūšanai, jaunas

paaudzes kompozītmateriāli); Meža zinātne (jauni produkti un tehnoloģijas meža zinātnē un koksnes

tehnoloģijās); Medicīnas zinātne (jauni produkti un tehnoloģijas medicīnas zinātnē); Vides zinātne (klimata maiņas reģionālā ietekme uz ūdeņu ekosistēmām un

adaptācija, Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu vides ilgtspējīga apsaimniekošana un aizsardzība).

II un III kārta: Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas

tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība);

Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas);

Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība); sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes,

biomedicīnas tehnoloģijas); Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga

izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas.Programmas mērķa grupa

LR Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, zinātnē un pētniecībā nodarbinātie zinātniskie darbinieki, LR reģistrēti komersanti.

Nodarbinātības ierobežojumi

I kārta: Nav konkrētu ierobežojumuII un III kārta: Projektā nodarbinātās personas vidējais PLE visā projekta īstenošanas periodā ir vismaz 0,2 vai lielāks.

Pieejamais finansējums

I kārta: ~ 51 milj. EURII kārta: ~9 milj. EURIII kārta: ~ 11 milj. EURKopā: ~ 71 milj.EURJa projekts nav saistīts ar saimniecisku darbību, maksimālais ERAF finansējuma apmērs ir 92,5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Izmaksu ierobežojumi

I kārta: Projekta min/max attiecināmās izmaksas 100 000 – 700 000 EUR .II kārta: Projekta min/max attiecināmais ERAF finansējums 71 143–426 861 EUR.III kārta: Projekta min/max attiecin. ERAF finansējums 42 686-569 149 EUR.

Likmes I kārta: Zinātniskajā grupā iesaistīto zinātnisko darbinieku atalgojuma likmes (neskaitot VSAOI), ir šādas:

zinātniskajam vadītājam (plāno un vada pētniecību, nodrošina tā īstenošanu un 22

atbild par pētniecības rezultātu sasniegšanu kopumā) – līdz 13 latiem (18,50 EUR) stundā;

zinātniskajam personālam (iesaistīts pētniecības īstenošanā un ir atbildīgs par konkrētu pētniecības rezultātu sasniegšanu) – līdz 10 (14,23 EUR) latiem stundā;

projekta izpildītājiem, kas veic konkrētus pētniecības uzdevumus (tai skaitā zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls) – līdz 8 latiem (11,38 EUR) stundā.

II un III kārta: zinātniskajam vadītājam (zinātniekam), kas plāno un vada pētniecību, nodrošina

tā īstenošanu un atbild par pētniecības rezultātu sasniegšanu kopumā – līdz 14,23 EUR stundā;

zinātniekiem, zinātniskajam personālam, kas iesaistīti pētniecības īstenošanā un ir atbildīgi par konkrētu pētniecības rezultātu sasniegšanu – līdz 12,09 EUR stundā;

projekta izpildītājiem, kas veic konkrētus pētniecības uzdevumus (tai skaitā zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls) – līdz 9,96 EUR stundā.

Projektu vērtēšana

Aktivitāti īstenoja atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.Projektu vērtēšanu nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija.

Kopumā projektu ietvaros sasniegti šādi rezultāti: Jauns produkts – 61; Jauna tehnoloģija – 105; Jauna metode – 58; Zinātība – 8; Cits (piemēram, datorprogramma) – 260.

Projektu pieteikumos kopumā aizsardzībai (t.sk., patents, augu šķirnes, dizainparauga reģistrācija, komercnoslēpums, autortiesības) iesniegt tika plānots 206 vienības, bet projektu rezultāta tas bija attiecināms kopā uz 672 vienībām, no kurām:

Iesniegts reģistrēšanai – 205; Reģistrēts – 137; Iesniegts reģistrēšanai starptautiski – 89; Reģistrēts starptautiski – 35.

Projektu pieteikumos kopā tika paredzētas 778,5 publikācijas. Rezultatā dažādos avotos tika publicēti 818,5 zinātniskie raksti, no kuriem:

Publicēti Latvijas zinātniskajā periodikā – 169; Publicēti WEB of Science, SCOPUS vai ERIH datu bāzēs iekļautos žurnālos vai

konferenču rakstu krājumos – 523; Publicēti žurnalos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz

vismaz 50% no nozāres vidējā citēšanas indeksa – 126,5.

Tāpat arī vēl 858,5 ir iesniegti publicēšanai, no kuriem: Iesniegti Latvijas zinātniskajā periodikā – 174; Iesniegti WEB of Science, SCOPUS vai ERIH datu bāzēs iekļautos žurnālos vai

konferenču rakstu krājumos – 547; Iesniegti žurnalos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz

vismaz 50% no nozares vidējā citēšanas indeksa – 137,5.

2.9.tabulā atspoguļota informācija par 2.1.1.1.aktivitātes uzraudzības rādītāju izpildi.

23

2.9.tabula. 2.1.1.1.aktivitātes plānotie un sasniegtie rādītāji

Rādītāja nosaukums Rādītāja PLĀNOTĀ vērtība

Rādītāja SASNIEGTĀ vērtība uz 21.04.2015.

Atbalstīto pētniecības projektu skaits 200 184Pieteikto starptautisko patentu skaits gadā 43 90

Starptautiski atzītu publikāciju (t.sk. SCI) skaita pieaugums gadā 800

1393 (2013; Avots: SCImago

Journal & Country Rank)

2.10. un 2.11.tabulā ir apkopoti aktivitātes „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” 1.kārtas rezultatīvie rādītāji dalījumā pa OECD zinātnes nozarēm un zinātnes prioritārajām nozarēm (2. un 3.kārtas projekti vēl nav noslēgušies, tāpēc dati nav iekļauti).

Kopumā var izdarīt šādus secinājumus/ konstatējumus: Lielākais realizēto projektu skaits ir “Materiālu inženierzinībām” – 18, otrs –

“Pamata medicīnā” (11), trešais – “Mehānikas inženierzinības” (10). Lielākais jauno produktu, tehnoloģiju, metožu un zinātību skaits ir radīts

apakšnozarē “Materiālu inženierzinības” – 102. Otrs lielākais ir “Dator- un informācijas zinātnēs” – 90, un trešais “Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības” – 85.

Ja rēķina projektu produktivitāti dalījumā pa OECD zinātnes apakšnozarēm (cik vidēji viens projekts nes jaunos produktus, tehnoloģijas, metodes un zinātības), tad augstākais rezultāts ir apakšnozarei “Dator- un informācijas zinātnes” (15 vienības), otrs augstākais – “Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības” (9,4), trešais augstākais – “Zemes un vides aizsardzības zinātnes” (8).

1.kārtas laikā kopumā Latvijā un starptautiski iesniegtu reģistrēšanai un reģistrēto patentu skaits bija 466. No tiem lielākais skaits bija apkašnozarē “Materiālu inženierzinības” (89), “Mehānikas inženierzinības” (53) un “Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības” (45).

Tikai vienā no īstenotajiem projektiem netika sasniegts plānotais rezultāts par reģistrēto patentu skaitu (tika plānots 1, bet netika pieteikts reģistrēšanai vai reģistrēts). Vairākumā zinātņu apakšnozaru (21) rezultātā tika pārsniegts plānotais apjoms. Lielākais pārsniegtais apjoms ir “Materiālu inženierzinības” – 89 patenti papildus plānotajam.

Kopumā 1.kārtas laikā Latvijas zinātniskajā periodikā, WEB of Science, SCOPUS vai ERIH datu bāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos vai publicēts žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozarēs vidējā citēšanas indeksa, tika publicēti 818 raksti. Vislielākais publikāciju skaits ir apakšnozarē “Materiālu inženierzinības” (147 publikācijas), “Nanotehnoloģijas” (82) un “Mehānikas inženierzinības” (70).

Vērtējot attiecību starp plānoto publikāciju skaitu un reāli sasniegto, jāsecina, ka 38% jeb 9 apakšnozares nav sasniegušas plānoto skaitu, 4 plānoto ir sasniegušas, bet 11 ir pārsniegušas sasniedzamos rezultātus. Lielākais pārsniegtais apjoms ir “Materiālu inženierzinības” – 32 publikācijas papildus plānotajam. Lielākais

24

neizpildīto publikāciju skaits ir apakšnozarē “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība” – mazāk par 19.

Aplūkojot datus dalījumā pa valsts prioritārajām zinātnes nozarēm, var secināt, ka lielākais projektu skaits ir nozarē “Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas” – 58, “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” – 30 projekti, “Sabiedrības veselība” – 27, “Enerģija un vide” – 6. Nozarē “Nacionālā identitāte” nav iesniegts neviens projekts.

Lielākais jauno produktu, tehnoloģiju, metožu un zinātību skaits bija nozarē “Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas” (330), otrs – “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” (93), trešais – “Sabiedrības veselība” (50), un tad – “Enerģija un vide” (19).

Arī kopumā Latvijā un starptautiski iesniegtu reģistrēšanai un reģistrēto patentu skaits ir bijis nozarē “Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas” (261), otrais – “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” (103), trešais – “Sabiedrības veselība” (87), ceturtais – “Enerģija un vide” (15).

Kopumā Latvijas zinātniskajā periodikā, WEB of Science, SCOPUS vai ERIH datu bāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos vai publicēts žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50% no nozarēs vidējā citēšanas indeksa, visvairāk rakstu arī tika publicēts nozarē “Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas” (508). Bet bija divas nozares, kurās netika sasniegts plānotais publikāciju skaits – tās ir “Enerģija un vide” (plānots bija 60, bet publicētas tika 50) un “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” (plānots bija 157, bet publicētas tika 142).

25

2.10.tabula. 2.1.1.1.aktivitātes „ Atbalsts zinātnei un pētniecībai" 1.kārtas projektu rezultatīvie rādītāji dalījumā pēc OECD zinātnes apakšnozarēm

 OECD zinātnes apakšnozaresPr

ojek

tu sk

aits

Jaun

s pro

dukt

s

Jaun

a te

hnol

oģija

Cits

(dat

orpr

ogra

mm

a u.

c.) 0

25.-r

eģis

trs

Met

ode

Zin

ātīb

a

Aizsardzība, t.sk.patents, augu šķirnes, dizainparauga

reģistrācija, komercnoslēpums,

autortiesības

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese - publikācija

Plān

s (ai

zsar

gāja

mo

rezu

ltāta

vie

nību

Fakts

Plān

s (pl

ānot

ais p

ublik

āciju

skai

ts)

Fakts

Iesn

iegt

s reģ

istr

ēšan

ai (s

kaits

)

Reģ

istr

ēts (

skai

ts)

Iesn

iegt

s reģ

istr

ēšan

ai st

arpt

autis

kie

(ska

its)

Reģ

istr

ēti s

tarp

taut

iski

(ska

its)

Iesn

iegt

s Lat

vija

s zin

ātni

skaj

ā pe

riod

ikā

(ska

its)

Iesn

iegt

s WE

B o

f Sci

ence

, SC

OPU

S va

i E

RIH

dat

u bā

zēs i

ekļa

utos

žur

nālo

s va

i kon

fere

nču

raks

tu k

rāju

mos

(s

kaits

) Ie

snie

gts ž

urnā

los v

ai k

onfe

renč

u ra

kstu

krā

jum

os, k

uru

citē

šana

s in

deks

s sas

nied

z vi

smaz

50%

no

noza

rēs v

idēj

ā ci

tēša

nas i

ndek

sa

Publ

icēt

s Lat

vija

s zin

ātni

skaj

ā pe

riod

ikā

(ska

its)

Publ

icēt

s WE

B o

f Sci

ence

, SC

OPU

S va

i ER

IH d

atu

bāzē

s iek

ļaut

os

žurn

ālos

vai

kon

fere

nču

raks

tu

krāj

umos

(ska

its)

Publ

icēt

s žur

nālo

s vai

kon

fere

nču

raks

tu k

rāju

mos

, kur

u ci

tēša

nas

inde

kss s

asni

edz

vism

az 5

0% n

o no

zarē

s vid

ējā

citē

šana

s ind

eksa

Būvniecība, celtniecība 1 0 1 0 1 0 1 1 1 1 1 6 0 4 0 0 4 0Citas inženierzinības un tehnoloģijas 4 8 0 0 0 0 16 14 10 6 0 54 2 31 24 0 29 24

Dabaszinātnes, Inženierzinātnes un tehnoloģijas, Medicīnas un veselības zinātnes, Lauksaimniecības zinātnes

1 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 4 1 2 0 1 2 0

Dator- un informācijas zinātnes 6 0 2 86 2 0 9 9 7 4 2 60 12 51 3 12 49 5

Eksaktās dabas zinātnes 5 2 3 0 0 0 4 5 3 2 0 27 1 22 13 1 21 10

Elektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinības

9 2 16 66 0 1 17 20 19 3 3 75 5 63 1 5 62 1

26

Industriālās biotehnoloģijas 5 2 4 25 3 0 9 8 7 3 3 17 2 10 4 2 11 2

Inženierzinātne un tehnoloģijas 1 0 0 0 0 0 1 1 1 0 0 12 0 2 10 0 2 10

Klīniskā medicīna 3 0 2 0 3 1 3 3 0 1 0 13 0 13 4 0 12 4Ķīmijas inženierzinības 5 7 7 0 4 1 12 12 3 5 1 23 3 14 6 3 12 6Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

6 5 2 3 0 1 14 13 9 2 2 46 10 24 9 8 17 2

Lauksaimniecības biotehnoloģijas 4 3 1 2 7 0 9 9 6 3 1 20 6 14 1 6 10 1

Matemātika 1 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 6 0 6 0 0 6 0

Materiālu inženierzinības 18 11 30 49 10 2 33 33 26 20 10 115 29 99 21 28 98 21

Medicīnas un veselības zinātnes 5 1 2 1 3 1 5 5 3 3 2 11 0 8 6 0 8 5

Medicīniskās inženierzinības 2 1 2 2 2 1 4 6 4 2 0 15 6 13 0 6 13 0

Mehānikas inženierzinības 10 4 6 10 4 0 22 22 19 8 4 50 26 44 0 26 44 0

Nanotehnoloģijas 5 2 10 1 5 0 10 7 2 7 0 75 36 36 10 36 36 10

Pamata medicīna 11 6 5 0 8 0 13 15 8 13 6 49 5 31,5 14,5 5 31,5 14,5

Veselības biotehnoloģijas 5 0 1 1 1 0 9 9 1 2 0 14,5 0 6,5 10 0 4,5 10Veselības zinātnes 1 3     3   2 2 2     2 2     2    Vides biotehnoloģijas 5 3 7 0 1 0 4 2 2 2 0 24 3 28 1 3 26 1Vides inženierzinības 4 1 2 0 0 0 5 7 3 2 0 27 14 15 0 14 15 0

Zemes un vides aizsardzības zinātnes 2 0 1 14 1 0 3 2 1 0 0 33 11 10 0 11 10 0

27

2.11.tabula. 2.1.1.1.aktivitātes „ Atbalsts zinātnei un pētniecībai" 1.kārtas projektu atsevišķie rezultatīvie rādītāji dalījumā pa Valsts zinātnes prioritārajām nozarēm

OECD zinātnes apakšnozares Zinātnes prioritārās nozares

Proj

ektu

skai

ts

Jaun

s pro

dukt

s/te

hnol

oģija

/met

ode/

zinā

tība

Aizsardzība, t.sk., patents, augu šķirnes,

dizainparauga reģistrācija,

komercnoslēpums, autortiesības

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese –

publikācija

Plān

s

Lat

vijā

un

star

ptau

tiski

iesn

iegt

u re

ģist

rēša

nai u

n re

ģist

rēto

pat

entu

kop

skai

ts

Rea

lizēt

ais (

t.sk.

, ies

nieg

tie r

eģis

trēš

anai

un

reģi

strē

tie)

Plān

s (pl

ānot

ais p

ublik

āciju

skai

ts)

Kop

umā

publ

icēt

o pu

blik

āciju

skai

ts

...no

tām

, pub

licēt

s WE

B o

f Sci

ence

, SC

OPU

S va

i ER

IH d

atu

bāzē

s iek

ļaut

os

žurn

ālos

vai

kon

fere

nču

raks

tu k

rāju

mos

Vides inženierzinībasEnerģija un vide 6 19 8 15 2 60 50 25

Zemes un vides aizsardzības zinātnesBūvniecība, celtniecība

Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas 58 330 109 261 49 453 508 330

Citas inženierzinības un tehnoloģijasDator- un informācijas zinātnesElektrības inženierzinības, elektronikas inženierzinības, informācijas inženierzinībasInženierzinātne un tehnoloģijasMatemātikaMateriālu inženierzinībasMehānikas inženierzinībasNanotehnoloģijasKlīniskā medicīna Sabiedrības veselība 27 50 36 87 21 104,5 115,5 69

28

Medicīnas un veselības zinātnesMedicīniskās inženierzinībasPamata medicīnaVeselības biotehnoloģijasVeselības zinātnesEksaktās dabas zinātnes

Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana 30 93 52 103 17 157 142 97

Industriālās biotehnoloģijasĶīmijas inženierzinībasLauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecībaLauksaimniecības biotehnoloģijasVides biotehnoloģijasDabaszinātnes, Inženierzinātnes un tehnoloģijas, Medicīnas un veselības zinātnes, Lauksaimniecības zinātnes3  

1 0 1 0 0 4 3 2

  KOPĀ 122 492 206 466 89 778,5 818,5 523

3 OECD zinātnes apakšnozare “Dabaszinātnes, Inženierzinātnes un tehnoloģijas, Medicīnas un veselības zinātnes, Lauksaimniecības zinātnes” netika iekļauta nevienā no Valsts zinātnes prioritārām nozarēm, jo tā ir attiecināma uz vairākām prioritārajām nozarēm vienlaicīgi.

29

2.1.1.1.aktivitāte „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” paredzēja atbalstu zinātnieku un komersantu sadarbībai un sadarbības projektiem starp zinātniskajām institūcijām. Tabulās 2.12. un 2.13. iekļauta informācija par īstenotajām partnerībām.

Tabulā 2.12. ir norādīts, kādas zinātnisko institūciju reģistrā iekļautās zinātniskās institūcijas ir līdzdarbojušās projektu īstenošanā. Tiek uzskaitīts, cik reizes konkrētā institūcija ir bijusi iesaistīta kā projekta pieteicējs (un attiecīgi finansējuma saņēmējs) un cik reizes kā sadarbības partneris.

2.12.tabula. Zinātnisko institūciju līdzdalība 2.1.1.1.aktivitātes „ Atbalsts zinātnei un pētniecībai" trīs kārtās dalījumā pēc iesaistes pakāpes

Pirmā kārta Otrā kārta Trešā kārta KOPĀ

Institūcijas Projekta iesniedzējs

Projekta partneris

Projekta iesniedzējs

Projekta partneri

s

Projekta iesniedzējs

Projekta partneri

s

Projekta iesniedzējs

Projekta partneris

Latvijas Universitāte 16 6 4 1 16   36 7

Rīgas Tehniskā universitāte 25 5 1 2 3   29 7

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

10 2 3   3   16 2

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

5 2   1 5   10 3

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

7 1 2   1   10 1

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

7     1 3   10 1

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

7 5     1   8 5

Elektronikas un datorzinātņu institūts

4   2 1 1   7 1

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

4   1   1 1 6 1

Latvijas Universitātes Fizikas institūts

4       2   6 0

Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts

6           6 0

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

4 5     1   5 5

Rīgas Stradiņa universitāte 1       3   4 0

Latvijas Valsts augļkopības

3   1       4 0

30

institūtsPārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

2 1         2 1

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts

2           2 0

Fizikālās enerģētikas institūts

1 5         1 5

Zemkopības Zinātniskais institūts

1 1         1 1

Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts

1 1         1 1

Daugavpils Universitāte 1 1         1 1

Liepājas Universitāte 1 1         1 1

Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts

1           1 0

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts

1           1 0

Latvijas Hidroekoloģijas institūts

1           1 0

Transporta un sakaru institūts 1           1 0

Ventspils augstskola 1           1 0

Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūts

1           1 0

Rēzeknes augstskola 1           1 0

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts

  2         0 2

VSIA Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

  1         0 1

Vidzemes Augstskolas aģentūra

  1         0 1

31

"Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts"Pūres Dārzkopības pētījumu centrs

  1         0 1

Tabulā 2.13. iekļauta informācija par komersantiem, kas ir līdzdarbojušies projektu īstenošanā. Tiek uzskaitīts, cik reizes konkrētais komersants ir bijis kā projekta pieteicējs un attiecīgi finansējuma saņēmējs, un cik reizes kā sadarbības partneris.

2.13.tabula. Komersantu līdzdalība 2.1.1.1.aktivitātes „ Atbalsts zinātnei un pētniecībai" trīs kārtās dalījumā pēc iesaistes pakāpes

Pirmā kārta Otrā kārta Trešā kārta KOPĀ

Institūcijas Projekta iesniedzējs

Projekta partneris

Projekta iesniedzējs

Projekta partneris

Projekta iesniedzējs

Projekta partneris

Projekta iesniedzējs

Projekta partneris

SWH SETS 1 1 1 2 1SCM Latvia 2 2 0Grindeks 5 1 1 5Arčers 1 1 0Biotehniskais centrs 1 1 0

LETA 1 1 0Olainfarm 1 1 0Tenachem 1 1 0TILDE 1 1 0Infoserv-Rīga 2 1 0 3LabochemLV 2 0 2Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

2 0 2

Silvanols 2 0 2Latvijas Infektoloģijas centrs

2 0 2

TEKA telekom 1 0 1Terra Virtuala 1 0 1Latvijas Valsts ceļi 1 0 1

Telemedica 1 0 1PharmIdea 1 0 1Syntagon Baltic 1 0 1SIA “BAPEKS” 1 0 1ASLA BIOTECH 1 0 1

SIA “Larifāns” 1 0 1Zinātniski pētnieciskā ražošanas firma “Intellectual resources”

1 0 1

AGL Technologies SIA

1 0 1

Baltic Wind Park 1 0 1

32

Hologramma 1 0 1Anima Lab 1 0 1HROMETS 1 0 1Liepājas RAS 1 0 1Zaļais ritenis 1 0 1Vides risinājumu institūts 1 0 1

Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs

1 0 1

Protein Hair Coating Factory 1 0 1

ORVI 1 0 1Silvanols 1 0 1Cilmes šūnu tehnoloģijas 1 0 1

Akadēmiskā histoloģijas laboratorija (AHL)

1 0 1

Belss 1 0 1Datorzinību centrs 1 0 1

Eventech 1 0 1Gremošanas slimību centrs GASTRO

1 0 1

Lursoft IT 1 0 1Naco Technologies 1 0 1

NewFuels 1 0 1Peruza 1 0 1Puratos Latvia 1 0 1Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

1 0 1

Cilmes šūnu tehnoloģijas 1 0 1

Kopumā 2.1.1.1. aktivitātē piedalījās 32 zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas zinātniskās institūcijas. Visvairāk projektu 2.1.1.1. aktivitātes trīs kārtās ir pieteikusi Latvijas Universitāte – 36 projekti, un vēl septiņos līdzdarbojās kā projekta sadarbības partneris.

2.1.1.1.aktivitātē projektu īstenošanā kopumā piedalījušies 49 dažādi komersanti. Deviņi no tiem ir piedalījušies kā projekta iesniedzēji un attiecīgi finansējuma saņēmēji. Visvairāk (sešas reizes) projektos ir līdzdarbojies AS “Grindeks” – vienu reizi kā projektu iesniedzējs un piecas reizes kā sadarbības partneris.

Kopā projektos tika piesaistīts privātais finansējums:

I kārtā – 1 935 078,60 EUR; II kārtā – 3 021 602,49 EUR; III kārtā – 129 335 EUR.

33

Gūtās mācības no programmas „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ieviešanas:

Programmas „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ieviešanas rezultāti rāda, ka līdzšinējie atlīdzības apmēru ierobežojumi, kā arī ierobežotās iespējas nodrošināt turpmāku atbilstoša līmeņa atalgojumu pēc projekta pabeigšanas, ir bijis šķērslis ārvalsts zinātnieku piesaistei vai zinātnieku re-emigrācijas nodrošināšanai. Plānojot atbalstu zinātnisko grupu pētījumiem, svarīgi programmas nosacījumos iekļaut stimulus, kas veicina ārvalsts zinātnieku piesaisti vai zinātnieku re-emigrāciju, tādējādi paplašinot starptautisko sadarbību, dodot iespēju institūcijām piekļūt zināšanām, kas radītas citās pasaules institūcijās, kā arī stiprināt sadarbības tīklus. Šie nosacījumi jāveido tādi, lai praksē to varētu arī efektīvi ieviest.

Programmas īstenošanā kritika tika saņemta par to, ka projektu iesniegumu izvērtēšanā tika nodrošināta nodrošināta starptautiska ekspertu atlase. Līdzīgi kā 1.1.1.2.aktivitātē „Cilvekresursu piesaiste zinātnei” problēmas sagādāja tādu nacionālo ekspertu atlase, kuriem nav interešu konflikta projektu vērtēšanā un kas var nodrošināt augstu ekspertīzes kvalitāti. Minētā apstākļa dēļ tajā skaitā ieilga projektu iesniegumu vērtēšanas process

Kritika no zinātnisko institūciju puses ir saņemta arī par programmas ietvaros piemēroto vērtēšanas pieeju, kas kvantitiatīvi vērtē plānotos projektu rezultātus, kas rezultējas projekta rezultātu “daudzsolīšanā”, lai iegūtu iespējami augstāku punktu skaitu un palielinātu iespējas piesaistīt finansējumu. Tādējādi daļa no projektiem to īstenošanas laikā saskaras ar grūtībām sasniegt sākotnēji plānotos rezultātus, tajā skaitā ievērojot to, ka pētniecības procesā var rasties izmaiņas, kas ietekmē sākotnējos zinātniskos rezultātus. Projektu ieviešanu apgrūtina tas, ka projektu īstenošanā ir zema aktivitāšu ieviešanas elastība – lielākā daļa no izmaiņām (būtiskām un nebūtiskām) var tikt veikta, tikai veicot grozījumus līgumā par projekta īstenošanu, tādējādi palielinot administratīvo slogu un apgrūtinot operatīvu un elastīgu projektu ieviešanu.

Zinātniskajām institūcijām ir problēmas nodrošināt projektu īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, kas ir sekas zemajam valsts budžeta piešķīrumam, vājajai sadarbībai ar komersantiem un zemajam ārvalsts finansējuma apjomam. Problēmu saasināja fakts, ka projektu īstenošanā nebija attiecināmas arī pētījumu netiešās izmaksas. Tas būtiski palielināja finansiālo slogu zinātniskajām institūcijās, jo minētās izmaksas faktiski veidojās un tās bija jāsedz no institūcijas jau tā ierobežotā pašas finansējuma. Šāda situācija neveicina caurspīdīgu finanšu plānošanu un vadību. Kritizēts tika fakts, ka šīs programmas ieviešanā netika pārņemti netiešo izmaksu attiecināšanas nosacījumi no EK 7.Ietvara programmas.

Programmas ietvaros bija mazs pētījumu īpatsvars, kas tika īstenoti sadarbībā ar komersantiem kā sadarbības pētījumi vai līgumpētījumi. Sadarbība ar komersantiem: 1.kārtā 29% projektu (35 no 120 projektiem) bija piesaistīti komersanti. Šo projektu kopsumma bija 10,8 milj. euro. 2.kārtā tie bija 71% projektu. Tomēr šajā kārtā pats projektu skaits bija zems, un projektu ar piesaistītajiem komersantiem bija 17 no 24 (projektu kopsumma bija 4,8 milj. euro). 3.kārtā no 112 projektiem tikai 10 tika realizēti sadarbībā ar komersantiem, kas ir 9% no visa projektu skaita, piesaistot 2,2 milj. euro.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka Latvijas biznesa struktūru pārsvarā veido mazie un vidējie komersanti, kam ir ierobežoti finanšu resursi pētniecības un inovācijas attīstībai un ieviešanai, uzņēmumu biznesa modelis nav vērsts uz inovāciju. Viens no apstākļiem, kas negatīvi ietekmēja uzņēmumu iesaisti, bija arī salīdzinoši augstais I kārtas projektu minimālais attiecināmo izmaksu apjoms, kas nesekmēja MVK iesaisti. Šī iemesla dēļ II un III kārtas projekta izmaksu minimālais slieksnis tika samazināts.

Problēmas projektu ieviešanā bija saistītas arī ar iepirkuma procedūru savlaicīgu un korektu veikšanu, kā arī ar darba laika (pamatā summētā darba laika) korektu uzskaiti, kas saistīts ar to, ka zinātniskie darbinieki apvieno dažādus amatus un tiek iesaistīti daudzu

34

projektu īstenošanā. Lai mazinātu kļūdas un neskaidrības šajā jautājumā, VIAA izstradāja un pilnveidoja virkni metodiskos ieteikumus un atbalsta dokumentus, kā arī nodrošināja pastiprinātas konsultācijas un pirmspārbaužu procedūras.

2014.gadā notika RIS3 diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un ekspertiem. Šajās diskusijās netika izteikti konkrēti secinājumi par šo programmu. 2.14.tabulā ir apkopoti secinājumi un IZM komentāri uz tiem, kas attiecas un programmas ideju un mērķiem.

2.14.tabula. RIS3 diskusiju komentāri

Komentārs IZM atbildeZinātniskās darbības finansēšanas sistēma nerada motivāciju zinātniekiem sadarboties ar rūpniecību un veikt rūpniecībai nepieciešamos pētījumus. (EM tikšanās ar sociālajiem partneriem par P&A&I sistēmas attīstību sanāksmes protokols Nr.1)

Vekti grozījumi bāzes finansējuma piešķiršanas noteikumos, finansējuma aprēķinā ņemot vērā sadarbības ar komersantiem rezultātus. Plānots pilnveidot arī augstākās izglītības finansēšanas modeli.

ZI ieņēmumos nozīmīgu lomu veido ES fondu finansējums, pastāv risks, ka bez ES līdzekļiem zinātniskie institūti bankrotētu. (EM tikšanās ar sociālajiem partneriem par P&A&I sistēmas attīstību sanāksmes protokols Nr.1)

Nozares plānošanas dokumentos ir apstiprināts mērķis pakāpeniski paaugstināt valsts finansējumu zinātnei.Vienlaikus institūcijām jātiecas palielināt privātā sektora finansējums un ārvalsts finansējums.

Katram no VSS definētajiem prioritārajiem virzieniem atbalsta instrumentu komplekts var atšķirties (infrastruktūras un cilvēkresursu aspekts). (EM tikšanās ar sociālajiem partneriem par P&A&I sistēmas attīstību sanāksmes protokols Nr.1)

Praktisko pētījumu atbalstu I atlases kārtas ietvaros nav plānots diversificēt specializācijas jomu ietvaros.

Augstskolām vajadzētu vairāk nodarboties ar pielietojamo zinātni, nevis fundamentālo zinātni, kas pēta interesējošos objektus neatkarīgi no to praktiskā pielietojuma un neveicina tautsaimniecības attīstību. (EM tikšanās ar sociālajiem partneriem par P&A&I sistēmas attīstību sanāksmes protokols Nr.3)

Programmai “Praktiskās pētniecības atbalsts” jāsniedz ieguldījums RIS3 mērķu sasniegšanā un sadarbībā starp zinātniskajām institūcijām un industriju, īstenojot praktiskus pētījumus, kas veicina tautsaimniecības vai noteiktu komersantu attīstību (konkurētspējas, produktivitātes pieaugumu).

Sekmēt starpdisciplināru pētījumu attīstību, ļaujot organiski attīstīt/ veicināt šāda veida pētījumus. Starpdisciplinaritāte ļautu radīt jaunas, inovatīvas idejas un arī izpratni, kāda aparatūra vēl ir vajadzīga. Pašreiz vairāk sadarbība notiek starp savstarpēji pazīstamiemzinātniekiem, nevis mērķtiecīgi koordinēta. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 23. aprīļa diskusija “Augstākās izglītības politikas instrumentu izvēle un iekļaušana ES struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā”, protokols Nr.2.)

Starpdisciplināri pētījumi var tikt īstenoti praktisko pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Latvijas uzņēmēju un zinātnisko institūciju nevēlēšanās / nespēja kooperēties ar ārvalstu partneriem, ir nepieciešama globāla kooperācija arī tad, ja Latvijā jau ir attīstīta nozarei atbilstošā rūpniecība. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 29. aprīļa “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācijas un biotehnoloģijas

Starptautiskā sadarbība ir viens no programmas nosacījumiem.

35

jomā”, protokols Nr.3)ERAF atbalstu paredzēt starptautiskiem pētījumiem, kuriem Latvijas pusei ir vadošā / koordinējošā loma. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 29. aprīļa “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācijas un biotehnoloģijas jomā”, protokols Nr.3)

Starptautiska sadarbība ir viens no programmas nosacījumiem. Vienlaikus jāņem vērā ierobežojums, ka ERAF finansējuma labuma guvēji var būt Latvijas teritorijā reģistrētas institūcijas. Latvijai piešķirtais ERAF nevar tikt novirzīts, piemēram, Vācijas pētniecības institūcijas pētījumu īstenošanai (neskaitot ārpakalpojuma iegādes situācijas). Sadarbība ar ārvalsts institūcijām var tikt īstenota, ārvalsts partnera pētījuma daļas izmaksas sedzot no citiem līdzekļiem.

Atbalstu plānot patentu uzturēšanai. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 9. maija “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā”, protokols Nr.4.)

ES fondu ietvaros netiek segtas uzturēšanas izmaksas.

Priekšlikums veidot finanšu instrumentus un programmas tā, lai sniegtu atbalstu arī reģionu attīstībai. (IZM sadarbībā ar VIAA 2014. gada 5.jūnija “Diskusija par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam IKT jomā”, protokols Nr.7.)

Programmas “Praktiskās pētniecības atbalsts” ietvaros tiek atbalstīti pētījumi ar augstu zinātnisko kvalitāti un ar ietekmi uz tautsaimniecību, tajā skaitā reģionos izvietoto komersantu konkurētspējas paaugstināšanu uz vienkīdzīgas konkurences pamata.

2.3. Ārvalstu programmu piemēri

2.3.1. KanādaApkopojot informāciju par dažādu valstu pieredzi pētījumu programmās, kurās galvenais kritērijs ir sadarbība ar komersantiem, salīdzinoši liels klāsts grantu un atbalsta programmu praktiskajiem zinātnisko grupu pētījumiem ir Kanādai.

Valsts aizsardzības departamenta/Kanādas dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padomes pētniecības partnerības grants (Department of National Defence (DND)/Natural Sciences and Engineering Research Council of Canada (NSERC) Collaborative Research and Development Grants)

Kanādas Valsts aizsardzības departamenta (Department of National Defence, DND) un Kanādas dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padomes (Natural Sciences and Engineering Research Council of Canada, NSERC) mērķis ir attīstīt inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomiku. Šī mērķa sasniegšanai tika izveidots šis grants, kura atsevišķie mērķi ir:

1) Popularizēt papildus pievienoto P&A vērtību, kas tiek veidota universitātēs un DND, lai radītu jaunas zināšanas un atbalstītu jaunas tehniskas iespējas, kas attiecas uz divējāda lietojuma tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas DND un NSERC noteiktajās prioritārajās nozarēs;

2) Veidot stipras divpusējas un trīspusējas saiknes un veidot sinerģiju starp universitāšu un DND pētniekiem un privāto sektoru;

3) Sasniegt prasmīgu un efektīvu sasniegto rezultātu un izveidoto tehnoloģiju pārnesi uz ieinteresēto pušu institūcijām sabiedriskajā un privātajā sektorā;

36

4) Izglītot un attīstīt augsti kvalificētu personālu prioritārajās nozarēs, kas attīstītu paredzamās prasības nākotnes cilvēkresursu prasības sabiedriskajā un privātajā sektorā.

Pētījumu norisei ir jābūt bāzētai universitātē. Tās sadarbības partneriem ir jābūt DND un vismaz vienam Kanādā reģistrētam uzņēmumam.

Viena projekta finansējums ir apjomā no 10 000 USD (~9300 eiro) līdz 500 000 USD (~460 tūkst. eiro). Tikai atsevišķos gadījumos, kas tiek īpaši vērtēti, ir iespējams paaugstināt šo summu.

Pieteikumu uz projektu var iesniegt jebkurā brīdī – kad tas ir gatavs. Tomēr tas tiek izskatīts tikai ACUIG sanāksmju laikā, kas notiek četras reizes gadā – martā, jūnijā, septembrī, decembrī.

Projekti tiek savstarpēji vērtēti (peer-reviewed). Tos projektus, kuru finansējuma apjoms no NSERC pārsniedz 150 000 USD (~139 000 eiro), papildus izskata Universitāšu-Industriju grantu padomdevēja komiteja (Advisory Committee on University-Industry Grants (ACUIG)). Tos projektus, kuru finansējuma apjoms no NSERC ir 200 000 USD (~139 000 eiro) un vairāk, izskata ACUIG un pieaicināta komisija.

Projektiem, kuru finansējums pirmajā gadā vai katru nākamo gadu no NSERC puses ir mazāks par 50 000 USD (~46 400 eiro), neiesniedz ikgadējos pārskatus.

Projektiem, kuru finansējums pirmajā gadā vai katru nākamo gadu no NSERC ir no 50 000 USD, bet nepārsniedz 150 000 USD, atskaites ir jāiesniedz pēc diviem gadiem:

uz otrā gada beigām, lai saņemtu finansējumu trešajam un ceturtajam projekta gadam; uz otrā un ceturtā gada beigām, lai saņemtu finansējumu piektajam projektu gadam.

Projektiem, kuru finansējums gadā pārsniedz 150 000 USD, atskaite ir jāiesniedz katru gadu.

Projektiem, kuru apjoms pārsniedz 200 000 USD (~139 000 eiro), augstskolām ir jāuzrāda precīzs paredzamais atbalsts gan finansiālais, gan inventāra un telpas. Pamatojoties uz atskaitēm un identificējamiem rezultātiem vai problēmām, var tikt pieprasīti budžeta labojumi tādās pozīcijās kā mērķi, atskaites punkti vai budžets. Pat, ja projekta atskaites nav jāiesniedz, projekta realizētājiem ir jāinformē NSERC par iespējamajām izmainām, kas ietekmētu grantu. Papildus atskaitei atsevišķi komentāri par projektu ir jāiesniedz projektā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Informācija par programmu atrodama šeit.

Rūpnieciskās pētniecības katedras (Industrial Research Chairs, IRC)

Programmas uzturētājs arī ir Kanādas dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padome. Tā sadarbojas ar Kanādas Inovāciju fonda (The Canada Foundation for Innovation, CFI) atbalsta programmu “Džona R. Evansa Līderu fonds” (John R. Evans Leaders Fund, JELF). Tās mērķis ir sniegt finansējumu infrastruktūrai un pētniecībai. IRC palīdz universitātēm uzlabot un papildināt esošos panākumus zinātnē un pētniecībā, lai pēc iespējas pietuvotos industrijai nepieciešamām prasībām un vajadzībām. Papildus tam programmas atbalsts ir vērsts uz to zinātņu lauku attīstību, kuri Kanādas universitātēs vēl nav attīstījušies. Programma tiecas sniegt uzlabotu mācību vidi studentiem vai, ja iespējams, doktora grādu ieguvušajiem vēršot viņu darbību uz unikālajiem industrijas izaicinājumiem, tādā veidā veicinot viņu sadarbību ar industriju.

NSERC piedāvā trīs veida Rūpnieciskās pētniecības katedras:

37

Vecāko pētnieku Rūpnieciskās pētniecības katedras (Senior Industrial Research Chairs) – ievērojamiem vecākajiem pētniekiem. Maksimālais projekta ilgums – pieci gadi. Līgumsaistības var tikt pagarinātas atkārtoti, ja tiek konstatēta šī projekta turpinājuma nepieciešamība.

Līdzdarbības Rūpnieciskās pētniecības katedras (Associate Industrial Research Chairs) – jaunajiem pētniekiem ar augstu pētniecisko potenciālu. Maksimālais projekta ilgums – pieci gadi. Līgumsaistības var tikt pagarinātas vienu reizi, ja tiek konstatēta šī projekta turpinājuma nepieciešamība.

Izpildvaras Rūpnieciskās pētniecības katedras (Executive Industrial Research Chairs) – izciliem P&A profesionāļiem, kuriem ir pieredze nezinātnisku pētījumu veidošanā. Maksimālais projekta ilgums – pieci gadi. Līgumsaistības nevar tikt pagarinātas.

Programma paredz apmaksāt tiešās ar pētījumu saistītās izmaksas – algas studentiem, doktora grādu ieguvušajiem un zinātniskajiem asistentiem, iekārtas, materiālu, pakalpojumu un ceļojumu izmaksas.

Programmas ilgums ir no viena līdz pieciem gadiem.

Universitāšu sadarbības partneriem ir jābūt Kanādā reģistrētiem uzņēmumiem, industriju asociācijām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

Pētījumam piesaistītā privātā finansējuma apjomam ir jābūt vismaz vienādam ar NSERC sniegto finansējumu.

Finansiālā atbalsta (NSERC sniegtā finansējuma) ierastais apjoms ir no 10 000 USD (~9300 eiro) līdz 500 000 USD (~460 tūkst. eiro).

Izmaksas, kas saistās ar projekta pārvaldīšanu, ir pieskaitāmas pie tiešajām izmaksām. Bet to apjoms nevar pārsniegt 10% no tiešajām izmaksām.

NSERC neizskatīs pieteikumos, kuros piecu gadu laikā ir paredzams vairāk kā 400 000 USD liels finansējums aparatūrai un uzturēšanai.

Pieteikumus iesniedz persona, kas konkrētajā augstākās izglītības iestādē ir augstākā administratīvā amatā – nodaļas vadītājs, dekāns, direktors vai rektors.

Pirms pieteikumu iesniegšanas ir iespējamas konsultācijas ar NSERC par projekta melnraksta saturu. Šis tiek pozicionēts pat kā ieteikums.

Informācija par programmu atrodama šeit.

2.3.2. Amerikas Savienotās Valstis

Inovācijas partnerība: Paātrinot inovāciju pārnešanu no pētniecības uz tehnoloģijām (Partnerships for Innovation: Accelerating Innovation Research-Technology Translation (PFI: AIR-TT))

Programmas “Inovācijas partnerība: Paātrinot inovāciju pārnešanu no pētniecības uz tehnoloģijām” uzturētājs ir ASV Nacionālais Zinātnes fonds (National Science Foundation, NSF). Programma ir vairāk paredzēta kā iepsēja turpināt attīstīt iepriekš NSF finansētos projketus, jau virzot tos vairāk uz šo projektu veiksmīgu komercializāciju.

Programmai var pieteikties vienīgi ar pētījumiem inženierzinātnēs.

Pētījuma pieteicējam ir jābūt valstī reģistrētai augstākās izglītības institūcijai (Augstskolai vai koledžai).

38

Nolikumā ir noteikts, ka projektam viena institūcija var pieteikties nenoteiktu skaitu reižu. Savukārt viens cilvēks var pieteikties programmai tikai viena projekta ietvaros.

Vienā projektā nevar būt vairāk kā četri atbildīgie pētnieki. Īpašs nosacījums ir tas, ka šiem pētniekiem (vismaz vienam no viņiem) ir jau iepriekš jābūt bijušam NSF atbalsta saņēmējam, ne vēlāk kā sešus gadu pirms projekta pieteikšanas termiņa.

Projekti, kuros būs tikai viens pieteicējs, atbildīgais pētnieks, tiek atgriesti atpakaļ bez izskatīšanas.

Pētījuma pieteikumā ir jāuzrāda arī tā plaisa starp zinātni un industriju, ko ar šo projektu tā pieteicēji vēlētos pārvarēt. Pamatā projektiem ir jābūt vērstiem uz vienu no diviem izstrādes variantiem:

Koncepta pārbaude (proof-of-concept) – noteiktas idejas vai metodes realizēšana, lai noskaidrotu tās zinātniskos un tehnoloģiskos parametrus. Koncepcijas pārbaudei ir jābūt veiktai pietiekami, lai varētu identificēt potenciālās tās pielietošanas sfēras un varētu notikt tam sekojoša prototipa dizainēšana.

Prototips (prototype) – funkcionāla koncepta pārbaudes demonstrācija laboratorijā, kas paredz atbilstošu pielietošanu. Prototips ir jāizprot pietiekami labi, lai identificētu izpildes parametrus, dizaina kritērijus un funkcionālos ierobežojumus, kas var tikt konstatēti attiecībā uz metodes vai idejas ieviešanu attiecīgajā sfērā.

Kopējais fonda apjoms ir 8 milj. USD (~7,3 milj. eiro).

Viena projekta maksimālais finansēšanas apjoms ir 200 000 USD (~139 000 eiro). Vien aprojekta maksimālais norises laiks ir 18 mēneši.

No sākuma projektu pieteikumi tiek pārbaudīti, vai tie atbilst standarta prašibām. Tad tiek vērtēts to saturs. Pieteikumus izvērtē programmas darbinieki, kas ir zinātnieki, inženieri un pasniedzēji. Ppaildus tam vērtēšanas procesā iesaistās trīs līdz desmit personas, kas nav nodarbinātas NSF. Viņi ir vai nu ad hoc novērtētāji, vai speciālistu grupa, kuri ir speciālisti pieteikumā noteiktajā zinātnes sfērā.

Kopumā projektu pieteikumi tiks izvērtēti pēc Nacionālā zinātnes padomes (National Science Board) iztsrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Papildus tiek noteikti vēl divi kritēriji, kuri ir jāpiedāvā kopā, jo kopā tie ir būtiski, bet pa vienam – mazsvarīgi.

Intelektuālā vērtība (Intellectual Merit) – tie ietver iespējas/potenciālu uzlabot zināšanas;

Plašāka ietekme (Broader Impacts) – ietver iespējas/potenciālu sniegt labumu sabiedrībai un sniegt ieguldījumu kādu specifisku, vēlamu sociālu rezultātu iegūšanai.

Informācija par programmu atrodama šeit.

2.3.3. Vācija

Industriālie kolektīvie pētījumi (Industrial Collective Research)

Industriālo pētījumu asociācijas (Allianz von Forschungsvereinigungen (AiF)) uzstādījumos noteikts, ka inovācijas uzņēmējdarbībā ir Vācijas visvērtīgākais resurss. Savukārt asociācija ir galvenā organizācija, kas atbalsta lietišķos pētījumus, sniedzot atbalstu MVU. Tā veido sadarbības klāsterus kopā ar partneriem no uzņēmējdarbības, zinātnes un pašvaldībām, lai veiksmīgas idejas pārvērstu reālos produktos, procesos vai pakalpojumos.

39

Asociācijā ir iesaistītas 100 industriālo pētījumu asociācijas ar aptuveni 50 000 uzņēmumiem (pārsvarā MVU), 1200 pētniecisko institūciju. Industriālo pētījumu asociāciju finansē Vācijas Federālās ekonomikas un enerģētikas ministrija.

Katram projekta pieteikumam ir skaidri jāuzrāda plānotā pētnieciskā darba ekonomisko pievienoto vērtību noteiktajā ekonomikas nozarē. Šo projektu pilnībā pārvalda industriālā asociācija. Savukārt pētījumu veic zinātniskā institūcija vai universitāte, kas tika izvēlēta atbilstoši tās augstajam novērtējumam.

Ir trīs apakšprogrammas:

Vadošās tehnoloģijas priekš MVU (Leading Technologies for SMEs); CLUSTER; CORNET.

Programmai ir noteikti lauki, kuros pētījumu veikšanai būtu priekšroka:

Pirmsnormatīvā standartizācija, produkta standartizācija; (Nozaru) Tehniskie rīki, piemēram, izejvielu datubāze; Vides risinājumi, piemēram, emisijas, bīstamās vielas, darba drošība; Vispārējais industrijas pieprasījums, piemēram, ķermeņa skenēšanu apģērbu

rūpniecībā; Pamata tehnoloģijas, piemēram, alternatīvie materiāli; Procesa tehnoloģijas, piemēram, alternatīvo tehnisko risinājumu izmaksu analīze.

Vērtēšanas procesā kopumā iesaistās 150 eksperti no industrijas un pētniecības, kas tiek sadalīti sešās ekspertu grupās.

Ieskatam statistiskā informācija par 2013.gadu:

Finansējuma kopbudžets – 138,4 milj. eiro; Projektu skaits – 1540; Iesaistīto zinātnisko institūciju – 690; Iesaistīto uzņēmumu skaits – 15 557; Aptuvenās viena projekta izmaksas – 200 000 eiro.

Informācija par programmu atrodama šeit.

“Fraunhofera Piesaista” (Fraunhofer Attract)

Programmas mērķa grupa ir gan jaunie zinātnieki, gan uz industriju vērstas zinātniskās grupas. Tās galvenais mērķis ir atbalstīt projektus, kuru realizācija būs reāli pielietojuma tautsaimniecības attīstībā.

Finansējuma sniedzējs ir Fraunhofera institūts.

Pieteikumiem ir jāparāda augsts novitātes un radošuma līmenis. Tāpat tam ir jāsaskan ar Fraunhofera institūta stratēģiju.

Viena projekta ilgums ir līdz 5 gadiem. Šis termins ir iedalāms divos periodos. Pirmajā periodā notiek pētnieku grupas izveidošana un idejas attīstība. Pēc šī perioda tiek iesniegts pārskats, atskaite, kas tiek izvērtēts. Pēc tam seko divi gadi, kuru laikā notiek radītā produkta virzīšana uz tirgu un idejas neatkarīgas pastāvēšanas nodrošinājums. Tāpat šajā laikā jau ir paredzēta peļņas no produkta gūšana.

40

Viena projekta maksimālais finansējums gadā var sasniegt 500 000 euro (kopā 5 gados – 2,5 milj. euro).

Finansējuma sadalījums ir sekojošs – 50% finansē uzņemošā pētniecības institūcija, 50% programmas uzturētājs (Fraunhofera institūts).

Pieteikumu pieņemšana notiek divas reizes gadā. Pieteikumu izvērtēšanu veic iekšēja institūta komisija. Novērtēšanas process notiek divās daļās. Pirmajā daļā tiek izvērtēts rakstiskais pieteikums, kura apjoms ir maksimums 15 lappuses. Otrajā daļā projekta pieteicējs sniedz savas idejas prezentāciju komisijai.

Informācija par programmu atrodama šeit.

2.3.4. LielbritānijaBBSRC Papildinājuma finansējums (Follow-on Funding)

Programmas uzturētājs ir „Biotehnoloģiju un bioloģijas zinātnes pētniecības padome” (Biotechnology and Biological Sciences Research Council (BBSRC)). 2013.-2014.gadā padomes budžets bija 484 milj. GBP (~661,56 milj. eiro).

Papildinājuma finansējuma programma ir paredzēta kā pāreja no fundamentāliem pētījumiem uz praktiski pielietojamo produktu realizēšanas. Tajā tiek pielietots koncepcijas pārbaudes (proof-of-concept) pieeja, kad projekta laikā pētnieki izstrādā skaidru vīziju par to, kā izstrādāto ideju var realizēt par pielietojamā produktā. Projekts var ietvert arī tādas darbības, kā:

veikt turpmākus idejas zinātnisku un tehnisku attīstību; izstrādāt plānu, kā padarīt nodrošināt un aizsargāt šīs idejas unikālo statusu; apzināt tirgus situāciju un procesus, kas saistās ar jaunas preces virzību tajā; apzināt turpmākās iespējas un riskus.

Apakšprogrammas ietvaros tiek atbalstīti tie projekti, kuru fundamentālās izstrādnes tika atbalstītas jau iepriekš BBSRC programmas ietvaros. BBSRC finansējums ir 80% no kopējā projekta apjoma. Par pārējā finansējuma sniedzējiem nav sniegts precizējums. Pārējo atbalstu savā starpā sadala projektu realizējošā augstskola un uzņēmumu, kas iesaistīsies.

Viens no pielikumiem projektam var būt apstiprinājuma vēstule no organizācijas vai uzņēmuma, kas saskata projekta rezultāta pielietojamību savā darbībā.

Papildinājuma finansējuma programma iedalās trīs apakšprogrammās:

2.15.tabula. Papildinājuma finansējums trīs apakšprogrammu raksturojums

Projekta ilgums Finansējuma apjomsCeļa meklēšanas papildinājuma finansējums(Pathfinder Follow-on Fund)

Līdz 6 mēnešiem Līdz 20 000 GBP(27 341 eiro)

Standarta papildinājuma finansējums(Standard Follow-on Fund)

12-18 mēneši Līdz 250 000 GBP(341 763 eiro)

Super papildinājuma finansējums(Super Follow-on Fund)

12-24 mēneši 250 000 līdz 2 milj. GBP(341 763 līdz 2 734 108 eiro)

Super papildinājuma finansējums finansējumam var pieteikties tikai pēc īpaša ielūguma.41

Informācija par programmu atrodama šeit.

2.3.5. SomijaFinansiālais atbalsts TEKES

“Tekes” ir galvenā publiski finansētā organizācija, kas finansē pētījumus, attīstības un inovāciju projektus Somijā.

Viena no finansēšanas programmām ir domāta sadarbības ar uzņēmējdarbību finansēšanai. Tās nosaukums ir “Bizness no digitalizācijas” (Business from digitalisation).

Šajā programmā var būt divu veidu projekti atkarībā no to pieteicējiem:

1. Uzņēmumu izstrādāts projekts. Tās var būt vidējie vai lielie uzņēmumi. Pētnieciskās organizācijas pētnieciskā darbība var norisināties paralēli uzņēmuma projektam, ja tas atbilst uzņēmuma pētnieciskajiem uzstādījumiem un ir pilnībā pielietojami. Šajos projektos dalās finansējuma intensitāte atkarībā no uzņēmuma apjoma: Vidējais uzņēmums var saņemt atbalstu līdz pat 50% apmērā no projekta kopējās

summas. Gadījumos, ja tiek veidota starptautiska sadarbība, atbalsta intensitāte palielinās līdz 65%.

Gadījumos, ja projekta realizētājs ir lielais uzņēmums, tad “Tekes” sniedz finansējumu līdz 40%, bet starptautiskās sadarbības gadījumā – līdz 50%. Tomēr lielajiem uzņēmumiem ir obligāts nosacījums iepirkt pakalpojumus no MVU un pētnieciskajām organizācijām, vai veidot projektus sadarbībā ar viņiem.

2. Pētījumi sadarbībā ar komersantiem. Tie ir pētījumi, kurus izstrādā kāda pētnieciskā institūcija sadarbībā ar komersantu, kas ir izrādījis interesi par projekta rezultātiem. Šī konkrēta uzņēmuma izrādītā interese projektu rezultātā ir arī priekšnosacījums tam, ka “Tekes” finansiāli atbalstīs projektu. Svarīgi ir arī, lai komersanta pārstāvji līdzdarbotos projekta vadības grupā. Projekta finansēšanas intensitāte no “Tekes” puses ir līdz 60%. Izvērtēšanas procesā projektu pieteikumi tiek savstarpēji salīdzināti. Projektu pieteikumos tiek vērtētas sekojošas pozīcijas: Cik projektā radītās tehnoloģijas vai zināšanas ir jaunas un progresu stimulējošas? Kāda ir projekta ietekme uz uzņēmuma nākotnes iespējām un sabiedrību kopumā? Kāda ir uzņēmuma loma projekta ieviešanā un projekta rezultātu utilizēšanā? Kādi ir projekta resursi, pētnieku zināšanas un kvalifikācija un vai ir paredzēta

starptautiska sadarbība?Specifiski ir tas, ka sadarbības projektos pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā.

Par programmu vairāk var lasīt šeit.

2.3.6. NorvēģijaZināšanas veidojošie projekti ar lietotāju iesaisti (Knowledge building project with user involvement)

Zināšanas veidojošo projektu ar lietotāju iesaisti mērķis ir attīstīt pētniecības grupas, kas uzlabos starptautisko Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības konkurētspēju. Projektiem ir jābūt ilgtspējīgiem.

Projektus var pieteikt pētnieciskās institūcijas (universitātes, universitāšu koledžas, privātie pētniecības institūti, kā arī citas institūcijās, kurā nozīmīga daļa darba ir pētniecība). Šīm

42

institūcijām ir jāpiesaka projekts sadarbībā ar nozarē atbilstošu norvēģu uzņēmumu vai industrijas pārstāvi.

Maksimālā fonda finansēšanas intensitāte ir 80% no projekta vērtības. Īpašs nosacījums ir tāds, ka budžetā var tikt iekļautas tikai tās izmaksas, kas ir saistītas ar pētnieciskās iestādes darbību – nevar būt iekļautas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma līdzdarbību projekta tapšanā.

Nav noteikts maksimālais projektu termiņš, bet ir atzīmēts, ka parasti projekti ilgs četrus līdz piecus gadus.

Pieteikuma vērtēšanas kritēriji ir sekojoši:

Kopējā projekta kvalitāte;

Pētījuma saturs; Zinātniskā vērtība; Starptautiskā sadarbība; Atbilstība tirdzniecības un rūpniecības sfērām un ieguldījums tajās; Atbilstība zināšanu veidošanas laukiem; Vides, ētiskie un dzimuma vienlīdzības perspektīvas; Atbilstība projektu uzsaukumam.

Īpaša vērtība tiks piešķirta projektiem, kas:

Ietver sadarbību ar vadošām starptautiskām speciālistu grupām; Iekļauj doktorantūras līmeņa izglītības programmu.

Par programmu vairāk var lasīt šeit.

43

2.16.tabula. Programmu apkopojums pēc noteiktiem kritērijiem

ProgrammaViena projekta

iepsējamais ilgums

Viena projekta minimālais un maksimālais

apjoms

Vai ir pagarināšanas iespējas?

Industrijas līdzfinansējums Vērtēšanas komisija

Kanādas Valsts aizsardzības departamenta/Kanādas dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padomes pētniecības partnerības grants

Līdz 5 gadiem

Min. 10 000 USD (~9300 eiro);

Max. 500 000 USD (~460 tūkst. eiro).

Nav

Vismaz vienādam ar

atbildīgās institūcijas ieguldījumu

Projekti tiek savstarpēji vērtēti (peer-reviewed). Tos projektus, kuru finansējuma apjoms no NSERC

pārsniedz 150 000 USD (~139 000 eiro), papildus izskata Universitāšu-Industriju grantu padomdevēja

komiteja (Advisory Committee on University-Industry Grants (ACUIG)). Tos projektus, kuru finansējuma apjoms no NSERC ir 200 000 USD (~139 000 eiro) un vairāk, izskata ACUIG un pieaicināta komisija.

Rūpnieciskās pētniecības katedras Līdz 5 gadiem

Min. 10 000 USD (~9300 eiro);

Max. 500 000 USD (~460 tūkst. eiro).

Vecāko pētnieku Rūpnieciskās pētniecības

katedras pētījumi – jā;Līdzdarbības Rūpnieciskās

pētniecības katedras pētījumi – vienreiz;

Izpildvaras Rūpnieciskās pētniecības katedras pētījumi

– nav.

Vismaz vienādam ar

atbildīgās institūcijas ieguldījumu

Ekspertu komisija

Inovācijas partnerība: Paātrinot inovāciju pārnešanu no pētniecības uz tehnoloģijām

18 mēneši Max. 200 000 USD (~139 000 eiro) Nav Nav Pieaicināti eksperti

Industriālie kolektīvie pētījumi Līdz 3 gadiem

Nav noteikts, bet vidējais rādītājs –

200 000 eiroNav Ieteicamais –

20% Ekspertu komisija

“Fraunhofera Piesaista” Līdz 5 gadiem Max. 500 000 eiro Nav

50% - uzņemošā pētniecības

institūcija, 50% - Fraunhofera

institūts

Fraunhofera institūta veidotā komisija

BBSRC Papildinājuma finansējums 6-24 mēneši Max. 2 milj. GBP

(2 734 108 eiro) Nav

BBSRC – 80%, pārējo projekta iesniedzējs un

uzņēmums

Ekspertu komisija

Finansiālais atbalsts TEKES Nav noteikts Nav noteikts Nav

Vidējiem uzņēmumiem – sākot no 40%;

Lieliem uzņēmumiem – sākot no 50%.

Ekspertu komisija

Zināšanas veidojošie projekti ar lietotāju

iesaisti

Ir konstatēts ierastais ilgums

– 4-5 gadiNav noteikts Nav Sākot ar 20% Ekspertu komisija

Kopumā var secināt, ka ārvalstīs lielu daļu finansējuma praktiskajiem pētījumiem, kuros būtu iesaistīti partneri no industrijas, veido finansējums no nevalstiskiem fondiem – fondiem, kuru uzturētājs ir kāda augstākās izglītības vai pētniecības institūcija vai arī nevalstiska organizācija.

Aplūkotajos projektos zemākā komersantu līdzfinansēšanas intensitāte ir 20%. Ir pētījumi, kur finansējuma programma pieprasa, lai vismaz pusi no paredzamajām projekta izmaksām sedz privātie komersanti. Programmas paredz dažādu projektu ilgumu. Lielākā daļa ir no 3-5 gadiem bez iespējas tos vēl pagarināt. Programmu nosacījumi paredz iespēju salīdzinoši biežai projektu iesniegumu iesniegšanai.

45

3. PĒTNIECĪBAS PROGRAMMAS IEVIEŠANAS NOSACĪJUMI LATVIJĀ

Praktisko pētījumu programma paredz atbalstu izciliem Latvijas zinātniekiem to pētījumu programmas attīstībai un zinātniskās grupas izveidei. Programmas ir vērsta uz “Eiropa 2020” stratēģijā, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktā mērķa – P&A ieguldījumi 1,5% no IKP 2020.gadā – sasniegšanu. Programmas mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai.

Bez praktisko pētījumu programmas IZM pārziņā ir vēl 4 P&A atbalsta programmas (sk. 3.1.att.). Viena no tām ir atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras grantiem, kas paredzēti jauno zinātnieku individuālam atbalstam savas karjeras uzsākšanai un kompetenču attīstīšanai. Pētniekiem ar lielāku pieredzi, kā arī pētnieciskajām grupām paredzēts atbalsts praktisko pētījumu programmā, kuras atlasi plānots uzsākt 2015.gada IV.ceturksnī.

3.1.att. SAM 1.1.1. atbalsta pasākumi

Plānots, ka praktisko pētījumu atbalsta programma sniegs ieguldījumu tādu inovācijas rādītāju paaugstināšanā kā (1) privātā un publiskā sektora P&A ieguldījumu apjoma pieaugums, (2) inovatīvo uzņēmumu īpatsvara pieaugums, (3) zināšanu ietilpīgo pakalpojumu eksporta pieaugums; (4) P&A cilvēkkapitāla attīstība publiskajā un privātajā sektorā, un (5) publiskā un privātā sektora zinātnisko koppublikāciju pieaugums.

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākumam “Praktiskās pētniecības atbalsts” ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti:

Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents), (amata vietu skaits): 306 jaunas zinātniskā personāla amata vietas, t.sk., vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta amati4

4 Vidējās viena projekta izmaksas noteiktas, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” 1.1.1.2.aktivitātes ietvaros īstenoto projektu vidējās izmaksas t.i. 500 000 EUR. 76 512 873 EUR/ 500 000 EUR (vidējās viena projekta izmaksas) = vidēji 153 projekti. Vidēji viena projekta ietvaros tiks izveidotas vismaz 2 jaunas zinātniskā personāla, t.i. vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents, amata vietas zinātniskajās institūcijās. Attiecīgi plānots, ka praktiskas ievirzes pētījumu atbalsta rezultātā tiks izveidotas 306 jaunas zinātniskā personāla amata vietas (153X2=306).

46

Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits): 192 publikācijas5;

Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts, (skaits): 114 jauni radīti produkti vai tehnoloģijas6;

To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām, (skaits): 450 uzņēmumi7 (kopā ar programmu “Individuālie pēcdokturantūras granti”);

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem: 9,6 milj. EUR8.

Atbilstoši esošās sociāli ekonomiskās situācijas analīzei un gūtajām mācībām līdzvērtīgu programmu īstenošanā, izstrādāti priekšlikumi praktisko pētījumu ieviešanas vispārējiem nosacījumiem Latvijā (3.1.tabula).

Praktisko pētījumu atbalsta programma paredz šādu principu ievērošanu:

Tiek piešķirts atbalsts zinātniskajai grupai praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai. Projektu iesniedz LR reģistrēta zinātniskā institūcija vai komersants, īpaši sadarbības pētījumu veidā;

Praktiskie pētījumi sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un izaugsmes prioritāšu īstenošanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Projektiem jāsekmē zinātnisko institūciju sadarbībā ar komersantiem un studējošo iesaiste pētījumos;

Dod iespēju institūcijām piekļūt zināšanām, kas radītas citās pasaules institūcijās (piesaistot ārvalsts zinātniekus vai inženierus, paredzot starptautisko sadarbību pētījuma īstenošanai).

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ES fondu 1.1.1.2. un 2.1.1.1.aktivitātes īstenošanā, praktisko pētījumu programmu plānots organizēt atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, atbalstot zinātniski kvalitatīvākos projektus ar ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Ņemot vērā ES fondu 2014-2020 plānošanas perioda jauno institucionālo ietvaros un funkciju sadalījumu, atklātas projektu iesniegumu atlases vērtēšanu attiecīgi nodrošina Centrālā finanšu

5 Plānots, ka tiks īstenoti 153 praktiskas ievirzes pētniecības projekti. Tiek pieņems, ka praktiskas ievirzes pētījumu projektu ietvaros pārsvarā tiks sagatavots un publicēts viens zinātniskais raksts, savukārt 25% šo pētījumu projektu ietvaros, t.i. 39 projektos, tiks sagatavoti vismaz divi zinātniskie raksti. Tātad aprēķins ir sekojošs: (114 pētījumu projekti X 1 zinātniskais raksts) + (39 pētījumu projekti X 2 zinātniskie raksti) = 192 zinātniskie raksti.6 Pieņemot, ka vismaz 114 projektu (75% no visiem projektiem) veikto pētījumu ietvaros varētu tikt radīti jauni produkti vai tehnoloģijas, kas attiecīgi varētu būt komercializējami (nodrošināta zināšanu un tehnoloģiju pārnese (t.i. intelektuālā īpašuma licence) vai projekta izstrādnes ieviešana ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā – proti., vismaz viens jauns produkts vai tehnoloģijas tiks radītas katrā projektā.7 Laika posmā 2008.-2010.g. pēc CSP datiem darbojās 693 inovatīvi uzņēmumi. Plānots, ka 2020.g. inovatīvo uzņēmumu īpatsvars pieaugs līdz 40%, kas pēc esošo uzņēmumu skaita veidotu 927 uzņēmumus. Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī plānotās atbalstāmās darbības praktiskas ievirzes pētījumu projektu, pēcdoktorantūras pētījumu projektu un inovāciju grantu studentiem ietvaros, tiek pieņemts, ka aptuveni 50% no inovatīvajiem uzņēmumiem būtu jāsadarbojas ar zinātniskajām institūcijām.8 Praktiskas ievirzes pētījumu projektu atlases kārtā tiek pieņemts, ka vismaz 50% no atlases kārtā plānotajiem projektiem tiks īstenoti sadarbībā ar komersantiem, kas attiecīgi projekta īstenošanai paredz privāto līdzfinansējumu. 153/2=77 projekti tiks īstenoti sadarbībā ar komersantiem, attiecīgi šiem projektiem piesaistot indikatīvi 38 500 000 EUR (t.i. 77 projekti*500 000 viena projekta indikatīvās vidējās izmaksas = 38 500 000 EUR). Atbilstoši valsts atbalstu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tiek pieņemts, ka vidēji valsts atbalsta likme atlases kārtas ietvaros būs vidēji 25%, attiecīgi praktisku pētījumu projektu īstenošanā tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums 9 625 000 EUR (t.i. 38 500 000 EUR* 25% vidējā valsts atbalsta likme = 9 625 000 EUR).

47

un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu kvalitātes snieguma vērtēšanu nodrošina Eiropas Komisijas ekspertu datu bāzes eksperti, kurus piesaista CFLA. Piekļuves tiesības EK ekspertu datu bāzei var tikt piešķirtas P&A finansējošām ES dalībvalstu institūcijām, kam atbilst CFLA.

48

3.1.tabula. Praktisko pētījumu atbalsta ieviešanas nosacījumi Latvijā

Atbalsta ieviešanas kritērijs / pozīcija Risinājums / darbība Komentāri

Programmas mērķis Atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai.

Pētījumiem jābūt vērstiem uz RIS3 mērķu sasniegšanu un izaugsmes prioritāšu īstenošanu, īpaši 6.prioritāti “Attīstīta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kas nozīmīgas tautsaimniecības transformācijā: (1) zināšanu-ietilpīga bioekonomika, (2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, (3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, (4) viedās enerģētika(5) IKT(6) atslēgtehnoloģiju jomās”.

Programmas īstenošanā svarīgi nodrošināt sadarbību ar komersantiem – iesaistīt tos sadarbības pētījumu īstenošanā, vai atbalstīt kā līgumpētījumu pasūtītājus.

Tāpat programmas uzdevums ir nodrošināt maģistrantūras un doktorantūras studentu iesasiti pētījumu īstenošanā, tādējādi veidojot zinātnes un tehnoloģiju (Z&T) cilvēkkapitālu un nodrošinot ieguldījumu ilgtspēju.

Programmas finansiālais apjoms

76 512 873 euro, no kuriem: Valsts budžeta līdzfinansējums – 11 476 931 euro; Privātais līdzfinansējums – vismaz 9 625 000 euro.

Privātā līdzfinansējuma apmērs katra konkrētā projekta gadījumā atkarīgs no tā, vai plānots īstenot ar saimniecisku darbību saistītu vai nesaistītu projektu.

Pētniecības atbalsta programmas mērķa grupa

Pētniecības atbalsta programmas mērķa grupa:1)LR zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās

institūcijas;

49

2)LR reģistrēti komersanti;3)Zinātnē un pētniecībā nodarbinātie darbinieki,

maģistranti un doktoranti. Projekta iesniedzējs Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs – LR

zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija (ZI) vai LR reģistrēts komersants (K).

ZI/ K par katru pētījumu iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu.

Ja komersants ir līgumpētījuma pasūtītājs, projektu iesniedz komersants, nevis zinātniskā institūcijā, kas ir pētījuma izpildītāja.

Ja plānots īstenot ZI un K sadarbības projektu (abi partneri piedalās projekta izstrādē, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos), tad projektu var iesniegt vai nu ZI, vai K. Tā ir abu institūciju vienošanās. Sadarbības projekta pieteikšanā un īstenošanā var iesaistīties komersants, kam ir pierādāma kapacitāte (infrastruktūra un cilvēkresursi) attiecīgās pētījuma daļas īstenošanai.

ZI var īstenot projektu arī individuāli. Programmas atlases veids un biežums

Programmu plānots īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Atlases kārtas uzsaukumus plānots organizēt reizi gadā (I ceturksnī).

Programmas pirmajā kārtā plānots noteikt, ka indikatīvi 20% no plānotā finansējuma tiek novirzīti mērķorientētiem pētījumiem, kas atbilst fundamentālo pētījumu kategorijai, kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā. Tos vērtēts EK datu bāzes eksperti un tiem līdzīgi kā pārējiem projektiem jāpārvar kvalitātes slieksnis, lai pretendētu uz finansējumu. Ja šīs kvotas ietvaros vairākiem projektiem ir vienāds punktu skaits, prioritāte ir projektiem matemātikas jomā, kas ir būtiska zināšanu jomā visām RIS3 specializācijas jomām.Ja kvotas ietvaros rodas finanšu atlikums, tas tiek pārdalīts pārējo projektu finansēšanai.

RIS3 diskusijas norāda uz nepieciešamību organizēt regulāras un elastīgas pētījumu atlases, lai noraidījuma gadījumā nav jāgaida gads un ilgāk.

50

Finansēšanas avots: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

Administrējošā iestāde: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)

Zinātniskā ekspertīze un nozares atzinums projektu atlasē

Projekta sasniegto rezultātu zinātniskais novērtējums projektu noslēgumā

CFLA nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanu.

Projektu kvalitātes vērtēšanai CFLA piesaista Eiropas Komisijas (EK) ekspertu datu bāzes ekspertus, kas novērtē projekta zinātnisko kvalitāti, ietekmi uz ekonomiku un iespējas realizēt. Projektiem ir jāpārvar noteikts kvalitātes slieksnis. Katru projektu vērtē vismaz divi eksperti. Ja to viedoklis atšķiras, tiek piesaistīts trešais eksperts vai ekspertiem jāvienojas par kopējo viedokli. Iespēju robežās tiek nodrošināts, ka viens eksperts vērtē vairākus attiecīgās jomas projektus.

Projekta obligāta sastāvdaļa ir projekta kopsavilkums angļu valodā.

Projekta iesniegumam jāpievieno komersanta vai komersantu koleģiālas institūcijas9 atzinums, kas pamato plānotā pētījuma nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai. Ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu gadījumā minētais atzinums tiek publiskots. Projektu noslēgumā tiek veikts sasniegto rezultātu kvalitātes vērtējums, ko organizē CFLA, piesaistot EK ekspertus, prioritāri tos, kas nodrošināja projekta sākotnējo izvērtējumu. Ja saņemts negatīvs atzinums10, projektam var

Zinātniskās kvalitātes vērtēšanai tiek izmantoti Apvārsnis 2020 praktisko pētījumu vērtēšanas kritēriji un principi (skat. projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju priekšlikumu).

Lai atlasītu atbilstošākos EK datu bāzes ekspertus, CFLA ekspertu atlasē papildus piemēro SCOPUS ekspertu atrašanas rīku, kas palīdz identificēt augsti kvalificētus un pieredzējušus ekspertus attiecīgā pētniecības jomā.

9 Projekta iesniedzējam ir jāpievieno projekta iesniegumam nozares asociācijas atbalsta vēstuli. Nozares asociācija pārstāv nozari, kurā tiks īstenots projekts, un asociācijas darbības pieredze ir vismaz 5 gadus.

51

tikt piemērota finanšu korekcija atbilstoši FM kā ES fondu vadošās iestādes izstrādātajām horizontālajām vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu.

Atbalstāmo pētījumu veidi un finansēšanas nosacījumi

Programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts praktiskas ievirzes pētījumiem, kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstību, un var ietvert šādas pētījumu kategorijas:

Rūpnieciskie pētījumi; Eksperimentālās izstrādes; Fundamentālie pētījumi.

Fundamentālie pētījumi parasti atbilst tehnoloģiju gatavības 1.līmenim. Rūpnieciskie pētījumi parasti atbilst tehnoloģiju gatavības 2.-4.līmenim, eksperimentālā izstrāde – 5.-8.līmenim.Tehnoloģiju gatavības līmeņi:TRL 1 – Izzināti dabas likumi: zinātniskā pētījuma rezultāti ļauj uzsākt lietišķās pētniecības un tehnoloģijas attīstības darbus.TRL 2 – Formulēta tehnoloģijas praktiskā lietojuma koncepcija.TRL 3 – Koncepcijas eksperimentālā pārbaude: uzsākta izpēte un izstrāde (analītiskie / laboratorijas pētījumi), lai apstiprinātu prognozes par tehnoloģijas komponentēm.TRL 4 – Tehnoloģijas validācija laboratorijas vidē: veikta galveno tehnoloģisko komponentu integrācija, lai pārbaudīto to kopdarbību laboratorijas vidē.TRL 5 – Tehnoloģijas validācija mākslīgi radītā vidē: tehnoloģiskie komponenti ir integrēti ar samērā reāliem atbalsta elementiem, lai tehnoloģiju var pārbaudīt mākslīgi radītā vidē.TRL 6 – Tehnoloģijas demonstrācijā mākslīgi radītā vidē:

Saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 25.pantu, ir jāpiemēro tajā noteiktās atbalsta intensitātes, nodalot fundamentālos, rūpnieciskos un eksperimentālās izstrādes pētījumus un tehniski ekonomisko priekšizpēti:1. Atbalsta intensitāte katram saņēmējam nepārsniedz: a) 100% no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā; b) 50% no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā; c) 25% no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā; d) 50% no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.2. Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80% apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi: a) par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem; b) par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem: i) projekts paredz efektīvu sadarbību:— starp uzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir MVU, vai projektu īsteno vismaz divās dalībvalstīs vai dalībvalstī un EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, un neviens atsevišķs uzņēmums nesedz vairāk kā 70% no attiecināmajām

10 Negatīvs atzinums par sasniegtajiem projekta rezultātiem varētu tikt sniegts gadījumos, kad eksperts secina, ka zinātniskā grupa nav veikusi plānotās darbības attiecīgā kvalitātē un/vai laika grafikā, kā rezultātā nav sasniegti plānotie rezultāti. Ja sākotnēji plānoto un faktiski sasniegto rezultātu atšķirības ir zinātniski pamatotas, nebūtu piemērojams negatīvs vērtējums. Finansējums jāatmaksā gadījumos, kad „zinātnisko neveiksmi” rada zinātniskās grupas nepietiekami kvalitatīvs darbs plānotajā laikā.

52

sistēmas modelis vai prototips ir pārbaudīts mākslīgi radītā vidē.TRL 7 – Sistēmas prototipa demonstrācija darbības vidē: sistēmas prototips, kas atbilst vai tikai minimāli atšķiras no plānotās sistēmas, ir pārbaudīts reālās darbības vidē.TRL 8 – Sistēma ir pabeigta un pārbaudīta: ir pierādīts, ka tehnoloģija darbojas tās galīgajā formā un plānotajos apstākļos (pēdējais tehnoloģijas attīstības līmenis).TRL 9 – Sekmīga sistēmas ekspluatācija.

Programmas ietvaros var tiks īstenoti ar samniecisku darbību saistīti un ar saimniecisku darbību nesaistīti pētījumu projekti.

Ar saimniecisku darbību saistīto projektu finansēšanai tiek piemērots valsts atbalsta regulējums – Komisijas Regula Nr.651/2014 vai Komisijas Regula Nr.1407/2013 de minimis atbalstam.

Ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem maksimālais pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 85%. Nacionālo finansējumu 15% apmērā veido valsts budžeta un privātais finansējums (ZI pašu vai komersanta finansējums). Valsts budžeta finansējums nepārsniedz 7,5% no kopējā attiecināmā finansējuma.Ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem līdzfinansējums var tikt nodrošināts ieguldījumu natūrā (in kind) veidā, nepārsniedzot 5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ieguldījumus natūrā var veidot:

Pamatlīdzekļi; Piešķirtie materiāli; Projekta ietvaros ar pētniecību saistītas profesionāla

rakstura darbības.

izmaksām, vai— starp uzņēmumu un vienu vai vairākām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kuras sedz vismaz 10% no attiecināmajām izmaksām un ir tiesīgas publicēt savu pētījumu rezultātus; ii) projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību.

53

Projekti var tikt īstenoti sadarbībā ar citu zinātnisko institūciju vai komersantu. Sadarbības projekta īstenošanā var iesaistīties komersants, kam ir kapacitāte (infrastruktūra un cilvēkresursi) attiecīgās pētījuma daļas īstenošanai.

Kā projekta sadarbības partneris var tikt iesaistīta arī ārvalsts zinātniskā institūcija vai komersants, ja tajā plānots īstenot daļu no pētniecības. Šādā situācija jāņem vērā, ka ārvalsts sadarbības partnera projekta daļas īstenošani nepieciešamais finansējums jānodrošina no ārvalsts zinātniskās institūcijas/ komersanta rīcībā esošiem līdzekļiem.

Projekta paredzamie rezultāti

Pētījuma rezultātu ieviešana uzņēmumā/ tautsaimniecībā; Spin-off uzņēmums; Publikācijas žurnālos, kas indeksēti datu bāzē Scopus vai

WoS; ārvalsts finansējuma piesaiste; Pieteikts vai publicēts patents; Citi nozīmīgi rezultāti.Gadījumā, ja tiek pieteikts ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts, kā viens no rezultātiem ir jāparedz zinātnisko rakstu publicēšana starptautiskajā zinātniskajā periodikā.

Projekta zinātnisko kvalitāti, tajā skaitā plānotos rezultātus un to nozīmību un ieguldījumu tautsaimniecībā, vērtēs EK eksperti. Projektam tiek pievienots uzņēmuma/ nozares atzinums par projekta ieguldījuma ekonomisko nozīmīgumu.

Plānotās attiecināmās izmaksas

Atlīdzība zinātniskajam darbiniekam, ciktāl tas ir nodarbināts projektā, tajā skaitā par starptautiskās sadarbības projektu pieteikumu gatavošanu ārvalsts finansējuma piesaistei;

Pētniecībā iesaistīto zinātnisko darbinieku komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir

Netiešo izmaksu apmēram tiek piemērota Apvārsnis2020 standartlikme 25%.

54

nodarbināts Latvijas Republikā; Pamatlīdzekļu – tehnoloģisko iekārtu, ciktāl tās izmanto

pētniecībā, – izmaksas, tai skaitā:o jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas

izmaksas;o amortizācijas izmaksas;o nomas maksa;

Projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu iegādes un piegādes izmaksas;

No ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas;

Ārējo pakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un kopējas ārējo pakalpojumu izmaksas nepārsniedz 25 procentus no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām:o pētniecības ārpakalpojuma izmaksas;o pētniecības nodrošināšanas izmaksas.

Netiešās izmaksu standartlikme – 25% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Priekšroka pētījumu izvērtēšanā

Lai pretendētu uz finansējuma piesaisti, visiem iesniegtajiem projektiem ir jāpārvar projekta kvalitātes slieksnis (noteikts projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos) EK ekspertu datu bāzes ekspertu vērtēšanā.

Ja vairāki projekti ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, kā priekšrocība tiek vērtēta šādu nosacījumu izpilde: Projekts ir izstrādāts matemātikas zinātnē. Pētījuma īstenošanā ir iesaistīts komersants (kā

līgumpētījuma pasūtītājs vai sadarbības partneris) ar

Papildus iepriekš noteiktajiem projekta paredzamajiem rezultātiem projektu pieteicējiem ir iespēja iegūt papildus vērtējumu par noteiktām aktivitātēm, kas vērstas uz valsts un zinātnes politikas pamatuzstādījumu sasniegšanu. Piemēram, Nacionālais stratēģiskais mērķis ir nozīmīgi palielināt privātā sektora ieguldījumu īpatsvaru kopējā zinātnes un tehnoloģiju finansējuma struktūrā, līdz 2020.gadam palielinot P&A ieguldīto finansējumu 1,5% apmērā no IKP. Veicinot sadarbību starp industriju un zinātni, rastos veids, kā veicināt komersantus ieguldīt P&A.

55

privāto ieguldījumu projekta realizācijā. Tiks ņemts vērā piesaistītā finansējuma apjoms.

Pētnieciskās grupas vadītājs ir jaunais zinātnieks. Pētnieciskajā grupā liela daļa no nodarbinātajiem ir

doktorantūras vai maģistrantūras programmās studējošie. Tiek veicināta zinātnieku reemigrēšana. Projekts paredz starptautisko sadarbību, pētījuma

īstenošanā iesaistot ārvalsts pētniekus vai arī noteiktu pētījuma daļu īstenojot ārvalsts zinātniskajā institūcijā (izmantojot tās infrastruktūru un ekspertīzi, ja nepieciešams), tādējādi veicinot jaunu zināšanu apmaiņu, uzkrāšanu un pielietošanu praksē.

Projekts paredz sinerģiju ar apstiprinātu Apvārsnis 2020 programmas projektu un attiecīgi papildinošu darbību īstenošanu.

Atbalsta periods Projekta ilgumu nosaka projekta pieteicējs atbilstoši izstrādātajam projekta realizācijas plānam.

Maksimālais viena projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši. Pamatota iemesla gadījumā projekts var tikt pagarināts ne vairāk par vienu gadu esošā budžeta ietvaros.

Projekta izmaksas (ieskaitot PVN)

Viena projekta maksimālais finansējuma apjoms ir 0.75 milj. EUR.

Projektā iesaistīto pētnieku un personāla atalgojuma aprēķins notiek atbilstoši katras projektu iesniedzējinstitūcijas atalgojuma politikai un atlīdzības likmēm.

Sinerģija ar citām aktivitātēm

Programmas ietvaros atbalstītie projekti var tikt īstenoti sinerģijā ar SAM 1.1.1 atbalstu Individuālajiem pēcdoktorantūras grantiem, Valsts pētījumu programmām un Fundamentālajiem un lietišķajem pētījumiem, Apvārsnis 2020 (t.sk. pētnieciskās kapacitātes paaugstināšanas

Projektu iesniegumā jāiekļauj informācija par sinerģiju ar citiem projektiem un jāpamato, ka par vienu un to pašu darbību finansējums netiek segts vairāku projektu ietvaros. Jāskaidro darbību papildinātība.

56

apakšprogrammās) un citu starptautisko programmu pētniecības projektiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo ES fondu atbalstu Kompetences centriem un Tehnoloģijas pārnesei, sekmējot savstarpēji papildinošu darbību īstenošanu.

Jāņem vērā, ka zinātnieks nevar vienlaicīgi strādāt abos SAM 1.1.1 projektos – Pēcdoktorantūras atbalsta programmas un Praktisko pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Demarkācija ar Kompetences centru programmu

Praktiskās pētniecības atbalsta programmai ir demarkācija ar EM parziņā esošo programmu “Kompetences centri”. Programmām ir atšķirīga pētījumu atlases kārtība un īstenošana. Kompetenču centru programmas gadījumā tiek pieteikts pētījumu portfelis, par kura saturu ir nepieciešama Kompetences centru biedru – vairāku nozares uzņēmumu – vienošanās, kā arī ir iespēja, ka pētījumu īsteno komersants individuāli, nesadarbojoties ar zinātnisko institūciju. Praktisko pētījumu programmas gadījumā pētījumu īstenošanā obligāti iesaistīta zinātniskā institūciju, kā arī pastāv iespēja, ka pētījumu piesaka un īsteno zinātniskā institūcija individuāli. Kompetences centru programmā pētījumus atlasa un īsteno ierobežots loks komersantu. Praktisko pētījumu programmā pētījuma projekta iesniegumu var iesniegt jebkāds LR reģistrēts uzņēmums, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav kompetences centra biedrs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Kompetences centra programmai uz šo brīdi vēl nav apstiprināti ieviešanas nosacījumi, attiecīgi demarkācijas apraksts var precizēties.

57

4. NEPIECIEŠAMIE DATI IETEKMES IZVĒRTĒŠANAI UN UZRAUDZĪBAS NODROŠINĀŠANAI

SIA “Ernst & Young Baltic” veiktajā pētījumā “Datu pieejamība ES Kohēzijas politikas 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas ietekmes izvērtēšanai Latvijā un SCM Latvia” tika secināts, ka “lai izvērtētu ES struktūrfondu investīciju ietekmi uz konkurētspējīgāku, zinātņietilpīgāku, inovatīvāku produktu radīšanu, var tikt izmantota gadījuma analīze, kā arī izmaksu un ieguvumu analīze. Izvēloties noteiktus projektus, iespējams analizēt, kāda ir bijusi ES struktūrfondu investīciju ietekme uz projektā noteikto mērķu sasniegšanu. Veicot atlasīto projektu padziļinātu analīzi būtu iespējams izvērtēt arī iespējamo sinerģiju rašanos (zināšanu, pieredzes nodošana ar projektu nesaistītām pusēm). Šādu blakusefektu analīzi nebūtu iespējams efektīvi veikt izmantojot kvantitatīvās ietekmes izvērtēšanas metodes, tāpēc šī SAM izvērtējumam ieteicams izmantot tieši gadījuma analīzes metodi.” (Datu pieejamība ES Kohēzijas politikas 2014.–2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas ietekmes izvērtēšanai Latvijā).

Papildus kvalitatīvajiem datiem ir izmantojami arī kvantitatīvie rādītāji, kas iedalāmi divās kategorijās – ieguvumos un izdevumos (skat. 4.1.tabulu).

4.1.tabula. SAM 1.1.1 ieguvumi un izdevumi

Ieguvumi Izdevumi1. IKP pieaugums 2. Ieguvumi no jaunu tehnoloģiju rašanās 3. Ieguvumi no patentu skaita pieauguma

un ideju komercializācijas 4. Ieguvumi no kvalitatīvāka rakstura

pētījumu veikšanas – palielināts publikāciju skaits starptautiski atzītos un indeksētos zinātniskajos žurnālos

1. Projekta administrēšanas izmaksas 2. Projekta uzturēšanas izmaksas 3. Projekta tiešās izmaksas 4. Projekta netiešās izmaksas

Papildus pieejamie dati SAM 1.1.1 ietekmes izvērtēšanai ir sekojoši: Iekšzemes kopprodukts (iedalījumā pa darbības veidiem); Atbalstīto projektu ietvaros veikto investīciju apjoms un veidi (ES struktūrfondu

finansējums); Konkurētspējas indekss; Zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits; Nestrukturēta informācija; Iesniegtie pieteikumi un izsniegto patentu skaits (izgudrojumi); Izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam pa sektoriem un to finansējums (milj.

Ls; milj. EUR), t.sk. finansējums zinātniski pētniecisko darbu veikšanai uzņēmējdarbības sektorā;

Pamatinformācija par finansējumu saņēmušajām Latvijas zinātniskajām institūcijām (Nosaukumi, reģistrācijas nr.);

Pamatinfromācija par valsts zinātniskajām institūcijām (Nosaukumi, reģistrācijas nr.);

Valsts zinātnisko institūciju piesaistītais ārējais finansējums, kas nav valsts budžeta dotācija institūcijai, t.sk. bāzes finansējums;

Finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam; Finansējums zinātniski pētniecisko darbu veikšanas sektoros: augstākās izglītības

sektors visas augstākās mācību iestādes, uzņēmējdarbības sektors, valsts sektors; Saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas sadarbojas ar pētniecības institūcijām;

58

Pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotajos pētniecības infrastruktūras objektos, t.sk. dzimumu griezumā;

Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents), t.sk. dzimumu griezumā;

Atbalstīto akceptēto Apvārsnis 2020 projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros, skaits.

SIA “Ernst & Young Baltic” veiktajā pētījumā tika identificēti šādi papildu nepieciešamie dati SAM 1.1.1 ietekmes izvērtēšanai:

Jaunradīto zināšanu ietilpīgu un konkurētspējīgu produktu skaits sadarbības rezultātā starp zinātniskajām institūcijām un saimnieciskās darbības veicējiem;

Komercializēto zināšanu ietilpīgo un konkurētspējīgu produktu skaits sadarbības rezultātā starp zinātniskajām institūcijām un saimnieciskās darbības veicējiem;

Pētniecības infrastruktūras pielietojums; Ieguvumi no patentu skaita pieauguma un ideju komercializācijas:

o Izmaiņas peļņā;o Izmaiņas saražotajā daudzumā;o Starptautiska atzinība;o Izmaiņas konkurētspējas indeksā.

59

PIELIKUMI

60

1.pielikums. Zinātnē strādājošās institūcijas un nodarbināto raksturojums

Valsts zinātnes un pētniecības pamatu veido institūcijas, kurās tiek veikts pētniecības darbs. 2013.gadā to skaits bija 422, no kurām ≈80% pārstāv uzņēmējdarbības sektoru (4.1.attēls).

4.1..att. Iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kurās tiek veikts pētniecības darbs (Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde)

2013.gada decembrī noslēdzās Latvijas zinātnes starptautiskais izvērtējums, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbojoties ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu Latvijā.

Izvērtējumu veica Technopolis Group. Tika izvērtēti 150 zinātnisko institūciju un augstākās izglītības institūciju (AII) struktūrvienību zinātniskās darbības rezultāti sešās tematiskajās grupās: dabaszinātnes un matemātika (28 vienības), dzīvības zinātnes un medicīna (16 vienības), inženierzinātnes un datorzinātnes (37 vienības), lauksaimniecība, meža un veterinārās zinātnes (22 vienības), sociālās zinātnes (30 vienības) un humanitārās zinātnes (17 vienības).

Kopumā 15 zinātniskajām institūcijām tika piešķirts vērtējums „5 punkti” (spēcīgs starptautisks spēlētājs, līderis savā jomā) vai „4 punkti” (spēcīgs starptautisks spēlētājs). 33 zinātniskajām institūcijām un AII struktūrvienībām piešķirts vērtējums „3 punkti” (spēcīgs vietējais spēlētājs, kas guvis zināmu starptautisku atzinību). Ekspertu ieteikumi skar šo zinātnisko institūciju vai AII struktūrvienību darbības uzlabošanu, tajā skaitā mazāko institūciju tematisku apvienošanu. 77 zinātniskajām institūcijām un AII struktūrvienībām ir piešķirts vērtējums „2 punkti” (apmierinošs vietējais spēlētājs). Attiecībā uz šīm zinātniskajām institūcijām un AII struktūrvienībām eksperti savos ieteikumos ierosina pievienot šīs vienības spēcīgākajām institūcijām vai veikt savstarpēju tematisku apvienošanu, tādējādi nodrošinot, ka kvalitatīvai attīstībai ir nepieciešamā kritiskā masa. Eksperti ir atzinuši, ka 22 zinātniskās institūcijas un AII struktūrvienības ir „vāji vietējie spēlētāji”. Eksperti iesaka slēgt šīs vienības. 10 vienībām eksperti vērtējumu nesniedza, jo tika secināts, ka tās neveic pētniecisko darbību un līdz ar to tās nevar uzskatīt par zinātniskajām institūcijām. (Informatīvais ziņojums „Par zinātnes starptautisko izvērtējumu”)

61

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav apmierinošs. Tajā pašā laikā savu darbību veic atsevišķas augsta līmeņa zinātniskās institūcijas, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts. Tās var kalpot par centriem sistēmas konsolidācijai un nākotnes investīcijām.

Turklāt tiek secināts, ka gan izglītības, gan pētniecības sistēmā esošie stimuli veicina fragmentāciju. Tas ir tieši pretēji tam, kas ir nepieciešams mazas valsts zinātnes sistēmas attīstībai. Sadrumstalotību veicina, piemēram, prakse reģistrēt jebkādas kvalificētas nelielas pētnieku grupas kā zinātniskos institūtus, tādējādi izveidojot zinātnes struktūru, kas ir fragmentēta un kurai ir raksturīga pārklāšanās gandrīz visās zinātnes nozarēs.

Apkopojot sešu ekspertu grupu (paneļu) izvērtēšanas rezultātus, sekretariāta eksperti ir snieguši šādus galvenos secinājumus:

matemātika un fizikālās zinātnes ir salīdzinoši spēcīgas un labi izveidojušās, tomēr pētījumu kvalitāte dažādās institūcijās būtiski atšķiras;

sociālās zinātnes ir daudz mazāk attīstītas nekā citas zinātņu nozares, galvenokārt tādēļ, ka tās veidojušās pēdējos 20 gados;

dabaszinātņu nozarēs ir galvenokārt Latvijas līmeņa spēlētāji, tomēr arī šeit ir dažas augsti vērtējamas institūcijas, kuras var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē;

humanitārās zinātnes ir ļoti fragmentētas (tas gan raksturīgs daudzām valstīm), nozares pētījumu fokusā galvenokārt ir Latvijai aktuāli jautājumi;

inženierzinātnes arī ir fragmentētas, darbība lielā mērā neatbilstoša starptautiskajam līmenim, tomēr ir atsevišķas augstas kvalitātes jomas;

lauksaimniecības zinātņu pētījumos, līdzīgi kā humanitārajās zinātnēs, ir nepieciešams centrēt pētījumus uz nacionālajām vajadzībām, bet daudz mazākā mērā; tās ir fragmentētas, un tām ir nepieciešama lielāka starptautiskā perspektīva. (Informatīvais ziņojums „Par zinātnes starptautisko izvērtējumu”).

Katras zinātniskās un pētniecības institūcijas darba kvalitāti nosaka tās zinātniskais personāls. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2013.gadā par aptuveni 5% ir krities zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits atbilstoši normālā darba laika ekvivalentam – no 5583 uz 5396 (4.2.attēls11), sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 7 gadu laikā.

Jāņem vērā, ka normālā darba laika ekvivalents tiek rēķināts, ņemot vērā normālu darba laiku un nepilnu darba laiku strādājošo skaitu. 2013.gadā normālu darba laiku strādāja 2 975, savukārt nepilnu darba laiku 7 351 strādājošais. Nepilnu darba laiku strādājošo skaits norāda uz pētnieciskās kapacitātes potenciālu, kā arī pamato Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktā mērķa – zinātnē strādājošo skaits normālā darba laika ekvivalenta izteiksmē 2020.gadā sasniedz 7000 – sasniegšanas iespējamību.

11 Kategoriju skaidrojums ir sekojošs: Augstākās izglītības sektors – visas augstākās mācību iestādes, tai skaitā universitātes un koledžas, neskatoties

uz to, kas tās finansē un kāds ir to juridiskais statuss. Tas ietver arī visus pētniecības institūtus un slimnīcas, ko tiešā veidā vada, administrē vai arī kas ir saistītas ar augstākās izglītības iestādēm.

Valsts sektors – visas organizācijas un citas iestādes, kas piegādā, bet parasti nepārdod sabiedrībai savus pakalpojumus, kas tiek izmantoti sabiedrības sociāli ekonomiskās politikas veidošanā, un privātie bezpeļņas uzņēmumi, ko valsts kontrolē un lielā mērā finansē.

Uzņēmējdarbības sektors – visi komersanti, kuru pamatnodarbošanās ir preču vai pakalpojumu (izņemot augstāko izglītību) ražošana realizācijai tirgū plašam lietotāju lokam par ekonomiski izdevīgu cenu un privātām bezpeļņas iestādēm, kas galvenokārt tās apkalpo. (Centrālās statistikas pārvalde)

62

2007 PLE

2007 NL

2008 PLE

2008 NL

2009 PLE

2009 NL

2010 PLE

2010 NL

2011 PLE

2011 NL

2012 PLE

2012 NL

2013 PLE

2013 NL

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

38794927

3776

5084

3246

4724

32854232

3393

5363

3538

6024

3237

5573

1371

1002

1526

511

1211

512

1018

5361169

727

1170

711

1178

7421128

1323

1231 956

1028469

1260 793 870

1082

885

882

981

1036

Augstākās izglītības sektors Valsts sektors Uzņēmējdarbības sektors

4.2.att. Zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits: Strādājošo skaits atbilstoši normālā darba laika ekvivalentam (PLE) un nepilnu darba laiku strādājošie (NL) (Avots: LR Centrālā

statistikas pārvalde)

Vismazāk zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošie ir uzņēmējdarbības sektorā. Tas norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju un neveicina zinātnes un industrijas sadarbību (padziļinātāks šīs situācijas apraksts sniegts šī novērtējama 4.pielikumā).

Lai arī lielākais studējošo īpatsvars ir sociālajās un humanitārajās zinātnēs, 2013.gada dati par zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošajiem uzrāda, ka inženierzinātnēs un tehnoloģijās bija nodarbināti 601, dabas zinātnēs – 1418 pētnieki, lauksaimniecības zinātnēs – 279, medicīnas un veselības zinātnēs – 304, sociālajās zinātnēs – 440 pētnieki, un humanitārajās zinātnēs – 272 pētnieki. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

Ilgtermiņa perspektīvā svarīgs rādītājs ir zinātniskā personāla vecuma struktūra. ES kontekstā kopumā Latvijā ir salīdzinoši labi rezultāti vecuma struktūras sadalījumā, jo vairāk kā puse (60,1%) zinātnes un tehnoloģiju nozarēs nodarbināto ir vecumā līdz 45 gadiem, kaut arī vidēji ES šis rādītājs ir nedaudz augstāks – 60,8% (4.3.attēls).

63

4.3.att. Zinātnes un tehnoloģiju nozarēs nodarbināto vecumu struktūra Eiropas savienībā 2013.gadam (Avots: Innovation Union Competitiveness report 2013)

4.4.attēlā ir uzrādīta Latvijas zinātniskā personāla vecumstruktūra dalījumā pa zinātnes nozarēm.

64

* Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 100** Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 5012

4.4.att. Zinātniskā personāla vecumstruktūra dalījumā pa zinātnēm, % (2013)13

Var secināt, ka lielākais gados jaunā zinātniskā personāla īpatsvars ir elektrotehnikas un elektronikas zinātnēs (kurās vienlaikus ir viszemākais vidējā vecuma (35-55) īpatsvars) un mežu zinātnēs, kur zinātniskā personāla vecums līdz 34 gadiem ir vairāk kā 50% no kopējā zinātniskā personāla skaita. Savukārt nozares, kurā lielākais īpatsvars ir zinātniskajam personālam vecumā virs 65 gadiem, ir mašīnbūves nozares (41%), vides inženierzinātnes (39%) un matemātikas zinātnes (33%).

Ir nozares, kurās zinātniskais personāls ir jaunāks par 25 gadiem (piemēram, bioloģijas zinātnes, datorzinātnes, elektrotehnikas un elektronikas zinātnes) – lielākais īpatsvars (4%) ir ķīmijas nozarē.

Vislielākais vidējā vecumposma (35-55 gadi) nodarbināto skaits, ir biotehnoloģijās, kur vecums vidējā vecumposmā ir 49% nodarbināto. Tam seko sociālās un humanitārās zinātnes ar 48%

12 No statistikas puses ir nekorekti veidot procentuālo sadalījumu, ja izlases apmērs ir mazāks par 100. Tomēr šajā aprēķinā tika veikts izņēmums, lai būtu iespējams biotehnoloģijās, ķīmijas inženierzinātnēs, matemātikas zinātnēs, mežu zinātnēs, vides inženierzinātnēs, zemes un ar to saistītās vides zinātņu nozarēs nodarbināto zinātnisko personālu iekļaut kopējā novērtējumā.13 Vērtība “Kopā” norāda uz kopējo zinātniskā personāla skaitu konkrētajā nozarē. Tomēr procentuālais sadalījums ir attiecībās starp to zinātniskā personāla skaitu, kuram ir zināms vecums (statistikas datos nelielai daļai zinātniska personāla nebija norādīts vecums).

65

katrā, kā arī medicīnas un veselības nozare un zemes un ar to saistītās vides zinātņu nozares – katrā šis vecumposms veido 47% no kopējā skaita.

Kopējais zinātnē strādājošo vidējais vecums ir 48,1 gads. 11 zinātnēs vidējais vecums ir zem šī vidējā rādītāja, bet astoņās – virs (4.5.attēls).

Mežu zinātnes*

Zemes un ar to saistītās vides zinātņu noza...

Elektrotehnika un elektronika

Datorzinātnes

Medicīna un veselība

Ķīmija

Bioloģija

Ķīmijas inženierzinātne*

Humanitārās zinātnes

Biotehnoloģijas**

Lauksaimniecības zinātne

Vidējais

Laukkopības, auļkopības un dārzkopības z...

Būvniecība

FizikaSociālās zinātnes

Materiālzinātne

Vides inženierzinātne*

Mašīnbūve

Matemātika**

0

10

20

30

40

50

60

70

41.6

42.9

42.9 44.9 46.6

47.0

47.3

47.3

47.9

47.9

47.9

48.1

48.1

48.2

49.3

50.0

50.1 53

.2

53.8 57

.6

* Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 100** Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 50

4.5.att. Vidējais zinātniskā personāla vecums dalījumā pa zinātnēm (2013)

Zemākais vidējais vecums ir novērojams mežu zinātnēs, bet augstākais ir matemātikā, kas ir tikai par pieciem gadiem zemāks nekā pensionēšanās vecums Latvijā.

66

Dati par pensijas vecumu14 sasniegušā zinātniskā personāla īpatsvaru (4.6.attēls) parāda, ka vislielākais pensijas vecumā nodarbinātā zinātniskā personāla īpatsvars ir mašīnbūvē – 41%. Zinātnes, kurās vairāk kā 1/3 no visiem nodarbinātajiem ir pensijas vecumā, ir arī vides inženierzinātnes un matemātika.

14 No 2015.gada 1.janvāra pensijas vecums Latvijā ir 62 gadi un seši mēneši. Šajos parēķinos tika skaitītas personas vecumā sākot ar 63 gadi.

67

Mašīnb

ūve

Vides in

ženier

zinātn

e*

Matemātik

a**

Materiā

lzinātn

eFizik

a

Ķīmijas

inžen

ierzin

ātne*

Ķīmija

Būvnie

cība

Elektro

tehnik

a un e

lektro

nika

Bioloģ

ija

Lauksai

mniecīb

as zin

ātne

Datorzi

nātnes

Biotehn

oloģij

as**

Sociālā

s zinā

tnes

Humani

tārās

zinātn

es

Laukko

pības,

auļko

pības

un dā

rzkop

ības z

inātne

Mežu zin

ātnes*

Medicīn

a un v

eselīb

a

Zemes

un ar

to sa

istītās

vides

zinātņ

u noza

res*

0

10

20

30

40

5041 39

34 31 29 29 26 24 24 21 20 20 17 16 16 14 14 138

Chart TitlePr

ocen

ti

* Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 100** Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 50

4.6.att. Pensijas vecumu sasniegušā zinātniskā personāla nodarbinātība dalījumā pa zinātnēm, % (2013)

Latvijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs tiek secināts, ka tautsaimniecības pārstrukturizāciju kavē atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkums. Galvenās problēmas, ar kurām Latvijas tautsaimniecība saskarsies nākotnē, ir nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits, galvenokārt dabas un inženierzinātņu jomās (gan vidējās, gan augstākās izglītības līmenī), un augsti kvalificētu speciālistu trūkums ar nākotnei nepieciešamajām prasmēm – tehniskā specializācija, kas apvienota ar uzņēmējdarbības un problēmrisināšanas prasmēm.

Viens no rādītājiem, kas sniegtu iespēju prognozēt turpmāko šīs situācijas attīstību, ir dati par doktora grādu ieguvušo skaitu. 4.7.attēlā redzamā statistika uzrāda aizvien pieaugošo doktora grādu ieguvušo skaitu. Nozīmīgu ieguldījumu šī rādītāja uzlabošanā ir nodrošinājis ES struktūrfondu atbalsts plānošanas periodā 2007.-2013.gadam 1.1.2.1.2. apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” ietvaros, kas paredzēja finansiālu atbalstu doktorantūras studiju procesam.

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

2005

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20130

50

100

150

200

250

300

350

48 5040 37

7865

85

112 106

146 139

174

132

287267

315

4.7.att. Doktora grādu ieguvušo skaits no 1998. līdz 2013.gadam (Avots: IZM)

68

Dati par doktorantu un doktora grādu ieguvušo skaitu pa studiju nozarēm uzrāda, ka lielākais skaits doktorantūrā studējušo un doktorantūru pabeigušo ir sociālajās zinātnēs, komercdarbībā un tiesībās. Otra nozare ar augstāko doktorantu skaitu ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, bet pēc doktora grādu ieguvušo skaita – dabaszinātnes, matemātika un informāciju tehnoloģijas. (4.8. un 4.9.attēls).

2005/06

2006/07

2007/08

2008/09

2009/10

2010/11

2011/12

2012/13

2013/14

0 500 1000 1500 2000 2500 3000

221

231

211

232

234

208

178

141

115

215

201

217

211

224

257

261

287

274

606

625

693

717

734

757

797

807

772

260

228

299

351

350

446

439

420

415

285

278

301

278

338

393

459

476

438

39

35

39

43

68

68

70

69

73

148

165

182

152

164

214

233

230

221

35

34

40

41

40

75

86

89

96

Izglītība Humanitārās zinātnes un māksla Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Dabas zinātnes, matemātika un inform.tehnol.Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība LauksaimniecībaVeselības aprūpe un sociālā labklājība Pakalpojumi

4.8.att. Doktorantu skaits un doktora grādu ieguvušo personu skaits studiju tematiskajās grupās

2004/05

2005/06

2006/07

2007/08

2008/09

2009/10

2010/11

2011/12

2012/13

0 50 100 150 200 250 300 350

10

6

19

14

13

9

21

25

26

10

16

18

20

16

12

36

24

41

17

24

27

26

33

36

59

74

71

20

14

32

26

46

20

66

53

68

39

23

25

28

32

28

42

51

58

7

2

5

4

5

10

12

5

10

9

21

16

19

26

15

34

19

30

0

0

4

2

3

2

17

16

11

Izglītība Humanitārās zinātnes un māksla Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Dabas zinātnes, matemātika un inform.tehnol.Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība LauksaimniecībaVeselības aprūpe un sociālā labklājība Pakalpojumi

4.9.att. Doktora grādu ieguvušo personu skaits studiju tematiskajās grupās

Doktorantu skaita pieaugums vērtējams kā salīdzinoši pakāpenisks, savukārt doktora grādu ieguvušo skaits pēdējos 7 gados ir pieaudzis par aptuveni 46%.

2013.gadā cilvēkresursu sadalījums zinātnē un pētniecībā uzrāda, ka procentuāli lielākā daļa ir tieši eksaktajās zinātnēs – 65% (44% – dabaszinātnēs un 21% – inženierzinātnēs un tehnoloģiju zinātnēs). (4.10.attēls)

69

Dabaszinātnes

Inženierzinātnes un tehnoloģiju zinātnes

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes

Sociālās zinātnes

Humanitārās zinātnes

0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50%

44%

21%

6%

9%

12%

8%

4.10.att. Cilvēkresursu sadalījums zinātnē un pētniecībā (IZM, 2013)

Kopumā var novērot disproporciju starp studējošo un zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaitu. Nodarbināto skaits lielāks ir eksaktajās zinātnēs, bet studējošo skaits lielāks ir sociālajās zinātnēs.

70

2.pielikums. Publikāciju skaits

Būtisks valsts starptautiskās konkurētspējas celšanas faktors ir atpazīstamība. Viens no atpazīstamības veicināšanas veidiem zinātnē ir savu ideju publicēšana un popularizēšana starptautiskajā zinātnes un pētniecības telpā.

Zinātnisko publikāciju skaits ir tieši saistīts ar zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaitu un nozares finansējumu. Pēdējo gadu laikā ESF atbalsta rezultātā Latvijas zinātnieku publikāciju skaits recenzētos zinātniskajos izdevumos ir gandrīz dubultojies. Šis pieaugums galvenokārt ir vērojams kā publikācijas konferenču rakstu krājumos, nevis pasaulē labākajos zinātniskajos žurnālos.

Šī apraksta pamatā tiks izmantots SCImago žurnālu un valstu reitings (SCImago Journal & Country Rank), kas iekļauj žurnālu un valstu zinātniskos indikatorus, kas ir iegūti no Scopus, daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāzes.

Kopumā Baltijas valstīs ir novērojams publicēto dokumentu (raksti, recenzijas un konferenču raksti) skaita pieaugums (4.11.attēls).

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

Latvija Igaunija Lietuva

4.11.att. Publikāciju skaits salīdzinājumā Baltijas valstīs (Avots: SCImago Journal & Country Rank)

Latvijai salīdzinājumā ar parējām divām Baltijas valstīm ir zemākie rādītāji. Pie tam Igaunijai vērojams pastāvīgs publikāciju skaita pieaugums, bet Latvijai pēdējos divus gadus un Lietuvai pēdējo gadu šis rādītājs ir lejupejošs.

Kopējā 239 valstu reitingā laika posmā 1996.-2013.gads Latvija pēc publicēto dokumentu skaita atrodas 73.vietā ar 12 144 publikācijām (Igaunija – 65.vietā ar 22 131 publikācijām; Lietuva – 58.vietā ar 28 091 publikācijām), no kurām citējamās publikācijas bija 11 888 (Igaunija – 21 496; Lietuva – 27 572). 4.12..attēlā var redzēt ES-28 valstu sadalījumu. Šajā valstu reitingā uzrādās, ka Latvijas rezultāts ir gandrīz 33 reizes zemāks nekā vidēji (398655) ES-28 valstīm.

71

Un

ited

Kin

gdo

m

Ger

man

y

Fra

nce

Ital

y

Spa

in

Net

herl

ands

Sw

eden

EU

-28

Pol

and

Bel

giu

m

Au

stri

a

Den

mar

k

Fin

lan

d

Gre

ece

Cze

ch R

epu

blic

Po

rtu

gal

Hu

ngar

y

Irel

and

Ro

man

ia

Cro

atia

Slo

vak

ia

Slo

ven

ia

Bul

gar

ia

Lit

huan

ia

Cy

pru

s

Est

oni

a

Lat

via

Lux

emb

ourg

Mal

ta0

500000

1000000

1500000

2000000

2500000

2141

375

1983

270

1421

190

1083

546

8571

58

6145

52

4171

56

3986

55

3879

82

3351

60

2416

10

2348

52

2121

95

2034

37

1858

49

1647

69

1242

65

1199

83

1098

31

6519

7

6424

7

5765

2

5031

2

2809

1

1265

2

2213

1

1214

4

8573

3157

4.12.att. Publikāciju skaits ES-28 valstīs (Avots: SCImago Journal & Country Rank)

Publicēto darbu kvalitāti un vērtību raksturo publicēto dokumentu citēšana. Laika posmā no 1996.-2013.gadam Latvijas autoru publicētie dokumenti tika citēti 83 101 reizes (Igaunija – 255 452; Lietuva – 187 580). Viens Latvijas publicētais dokuments vidēji tika citēts 6,99 reizes (Igaunija – 11,88; Lietuva – 6,80).

Iepriekš tika uzrādīts, ka cilvēkresursu zinātnē un pētniecībā sadalījumā procentiāli lielākā daļa ir eksaktajās zinātnēs. 4.13.attēlā ir redzams, ka šāds sadalījums ir novērojams arī Latvijas autoru publikāciju dalījumā pa nozarēm.

72

1996

1998

2000

2002

2004

2006

2008

2010

2012

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%Agricultural and Biological Sciences Arts and HumanitiesBiochemistry, Genetics and Molecular Biology Business, Management and AccountingChemical Engineering ChemistryComputer Science Decision SciencesDentistry Earth and Planetary Sciences

4.13.att. Latvijas autoru publikāciju sadalījums pa nozarēm (Avots: SCImago Journal & Country Rank)

Pēdējo piecu gadu laikā lielākais skaits publikāciju ir veidots inženierzinātnēs, materiālu zinātnēs, fizikā un astronomijā, lauksaimniecība un bioloģijā.

4.14.attēlā tiek parādīta ieguldīto finanšu līdzekļu efektivitāte publicēto darbu atbalstīšanai.

73

0 20000 40000 60000 80000 100000 120000 140000 160000 1800000

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4FI SE

DE ITAUSI

FRBEEE NL

EU-28CZ UKIEPTLU ESHU IT

PLLTMTSKHR GRLVBGROCY

Publikāciju skaits

V a l s t s f i n a n s ē j u m s P & A % n o I K P

4.14.att. Publikāciju skaits pret finansējumu P&A % no IKP, 2013.gadā (Avots: SCImago dati, Eurostat dati)

Attēlā Latvija atrodas zem attēlā ievietotās ass. Tas parāda, ka publikāciju skaita proporcija ir lielāka par to izstrādei piešķirto publisko finansējumu % no IKP, t.i. publiskais finansējums tiek izmantots efektīvi un norāda arī uz to, ka Latvijai ir salīdzinoši liels potenciāls uzlabot publikāciju rādītājus pie publiskā finansējuma palielināšanas. Savādāk ir ar valstīm, kas atrodas virs ass (Igaunija, Somija), kuru publiskais finansējums % no IKP ir proporcionāli lielāks par publikāciju skaitu un publiskais finansējums publikācijām ir mazāk efektīvs.

Tomēr, vērtējot Latvijas publicēto dokumentu statistiku atsevišķi pa gadiem, var secināt, ka kopš 2007.gada strauji samazinās citēto dokumentu īpatsvars. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu citēto dokumentu īpatsvars no visiem starptautiski publicētajiem dokumentiem ir krities par aptuveni 60%, no 70,07% 2007.gadā samazinoties līdz 14,29% 2013.gadā (4.15.attēls). Minētā tendence rāda, ka Latvijas zinātniskās institūcijas vairāk sākušas starptautiski publicēties, bet ne vienmēr šo publikāciju kvalitāte ir pietiekami augsta.15 Turpmākos gados ir jāpievērš pastiprināta uzmanību publikāciju kvalitātei un izcilībai, lai nodrošinātu kopējo citējamības rādītāju uzlabošanos.

15 Šajā gadījumā gan ir jāņem vērā fakts, ka citējamības apmērs pieaug ar laiku. Tomēr tanī pat laikā kritums citējamībā stabili ir novērojams jau 12 gadus – kopš 2003.gada.

74

199619971998199920002001200220032004200520062007200820092010201120122013

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%67.0467.42

73.174.32

71.573.18

70.283.38

78.4969.0369.7770.07

63.1461.79

5647.05

35.2214.29

32.9632.58

26.925.68

28.526.82

29.816.62

21.5130.9730.2329.93

36.8638.21

4452.95

64.7885.71

Citētie Necitētie

4.15.att. Latvijas autoru publicēto citēto un necitēto dokumentu īpatsvars (Avots: SCImago Journal & Country Rank)

Vēl viens rādītājs, pēc kura var spriest par starptautiskās pieredzes kvalitāti un apmēriem, ir starptautiskā sadarbība publicēto dokumentu veidošanā. 4.16.attēlā uzrādās tendence, ka kopš 2006.gada ir krities to publikāciju skaits, kurās autori ir vismaz no divām valstīm un viena no valstīm ir Latvija. Pie tam “Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojumā 2013” tika norādīts, ka visā ES viena autora publikāciju skaits aizvien samazinās, izņemot Latviju, Ungāriju un Rumāniju.

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

130

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

40.8

5

44

.88

50

.71

47

.3

47

.41

37

.84

44

.7

55

.84

56

.75

55

.26

56

.52

50

.52

44.5

3

39.9

35

.7

30

.98

32

.25

36

.83

4.16.att. Starptautiskā sadarbība publikāciju veidošanā (Avots: SCImago Journal & Country Rank)

4.15. un 4.16. attēlā atspoguļotā lejupslīde Latvijas autoru publicēto citēto un necitēto dokumentu īpatsvarā un starptautiskā sadarbība publikāciju veidošanā aizsākas ar 2006.gadu, t.i., periodu, kad Latvijas zinātniskajām institūcijām ir pieejams 2004.-2006. un 2007.-2013.gada ES struktūrfondu finansējums pētījumu īstenošanai un cilvēkresursu piesaistei zinātnē. ES fondu programmu16 viens no nosacījumiem bija starptautiski citējamos žurnālos publicētie raksti, tādējādi stimulējot zinātniskās institūcijas vairāk starptautiski publicēties, kas,

16 1.1.1.2.aktivitāte “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” un 2.1.1.1.aktivitāte “Atbalsts zinātnei un pētniecībai”.75

iespējams, vienlaikus rezultēja tajā, ka ne visu publikāciju kvalitāte ir pietiekami augsta. Turpmākajās programmās ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tieši kvalitātes celšanai.

Viens no zinātniskās izcilības indikatoriem ir arī Hirša indekss – bibliometrijas instruments, kas parāda kāda autora produktivitāti un kvalitāti, balstoties uz autoru darbu citēšanu. 4.1.tabulā ir uzrādīts Hirša indeksa apmērs katras Baltijas valsts autoriem dažādu zinātņu nozaru griezumā.

4.1.tabula. Hirša indekss Baltijas valstu un nozaru griezumā (1996-2013) (Avots: SCImago Journal & Country Rank)

  Latvija Igaunija Lietuva Augstākais Vidējai

sLauksaimniecības un bioloģijas zinātnes 39 85 48 478 52Māksla un humanitārās zinātnes 14 38 19 801 40,4Bioķīmija, Ģenētika un Molekulārā bioloģija 54 100 75 938 73Uzņēmējdarbība, pārvaldība un grāmatvedība 11 14 29 382 21,7Ķīmiskā inženierija 29 43 33 503 43,9Ķīmija 42 67 62 640 57,1Datorzinātne 19 37 32 588 37,3Lēmumu pieņemšanas zinātnes 8 12 19 288 22,9Zobārstniecība 11 11 18 163 20,5Zemes un planētu zinātnes 28 60 36 478 44,4Ekonomika, Ekonometrija un Finanses 10 16 31 345 20,7Enerģija 16 28 24 232 26,9Inženierzinātnes 35 42 57 590 45Vides zinātnes 36 62 42 401 44Veselības aizsardzība 10 29 19 289 23,7Imunoloģija un mikrobioloģija 37 54 45 589 51,4Materiālu zinātne 48 54 56 534 47,5Matemātika 23 34 35 460 34,8Medicīna 67 95 84 1053 87,9Starpnozaru 12 52 20 967 50,8Neirozinātne 19 45 31 552 41,9Aprūpe 12 20 20 323 25,8Farmakoloģija, Toksikoloģija un Farmācija 31 42 37 423 40,4Fizika un Astronomija 53 71 70 678 60,5Psiholoģija 12 35 22 456 25,9Sociālās zinātnes 17 34 22 403 27,9Veterinārā zinātne 10 18 18 144 19,6VIRS VIDĒJĀ RĀDĪTĀJA 1 16 8*Ar zaļo tika iezīmētas kategorijas, kurās katrai no valstīm ir augstāks Hirša indekss nekā vidēji pasaulē 239 valstu konkurencē

Tabulā uzrādās, ka nevienā nozarē Baltijas valstu zinātnieki nav ieguvuši augstāko Hirša indeksu. Tomēr ir nozares, kurās Baltijas valstu zinātnieku iegūtais Hirša indekss ir augstāks par vidējo rādītāju pasaulē, 239 valstu starpā. Igaunijai augstāks par vidējo rādītāju ir 16 no 27 nozarēm. Lietuvai tas ir uz pusi mazāk – 8 no 26. Bet Latvijā tas ir tikai vienā nozarē – Materiālu zinātnē, kur Latvijā vidējais Hirša indekss ir 48, bet vidējais pasaulē – 47,5. Bet arī šajā nozarē Latvijā ir zemāks Hirša indekss nekā pārējās divās Baltijas valstīs.

76

3.pielikums. Latvijas un starptautiskie patenti

Samazinātā bāzes finansējuma apstākļos zinātniskajām institūcijām nav pietiekami līdzekļi patentu reģistrācijai un uzturēšanai. Tomēr, lai gan Latvijas rezidentu pieteikto patentu skaits ārpus Latvijas ir neliels, attiecībā pret P&A atvēlēto finansējumu Latvijas sasniegumi ir vērtējami kā labi un ir salīdzināmi ar tādu attīstītu valstu rādītājiem kā Norvēģija, Šveice, Zviedrija, Izraēla, Francija, Lielbritānija. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

4.17.attēls uzrāda, ka tikai sešas valstis ir virs vidējā EU-28 rādītāja Eiropas patentu piešķiršanas skaita ziņā.

2010 2011 2012 20130

5,000

10,000

15,000

20,000

25,000

30,000

Austria Belgium Bulgaria CyprusCzech Republic Germany Denmark EstoniaSpain Finland France United KingdomGreece Croatia Hungary ItalyLithuania Luxembourg Latvia Malta

4.17.att. Eiropas patentu iestādes piešķirtie patenti (Avots: The European Patent Organisation)

4.18.attēlā uzrādīta desmit gadu statistika par Eiropas patentu iestādes (The European Patent Organisation) piešķirtiem patentiem17 Baltijas valstīs.

17 Eiropas patentu iestādes izsniegtos patentus vairs nav nepieciešams saskaņot individuāli atsevišķā valstī77

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20130

2

4

6

8

10

12

0 0

2

3 3

2

8

11

7

5

2

3

2

4

3

8

7

6

5

9

0

1

0

1

2

0

1

3

5 5

Latvija Igaunija Lietuva

4.18.att. Eiropas patentu iestādes piešķirtie patenti: Baltijas valstu salīdzinājums (Avots: The European Patent Organisation)

Var secināt, ka līdz 2011.gadam Latvijā ik gadu bija pieaugošs piešķirto patentu skaits, un trīs gadus (2010.-2012.gads) Latvijā bija lielākais piešķirto patentu skaits Baltijas valstu vidū.

Latvijas Republikas Patentu valdes statistika par patentu struktūru Latvijā ir atspoguļota 4.19.attēlā.18

2007 2008 2009 2010 2011 2012 20130

200

400

600

800

1000

1200

110 16

3 194

184

180

154

136

12 15 8 0 0 0 016

147

370

540

674

832

999

665

547

424

309

170

182

107

Izsniegti patenti, pamatojoties uz nacionālajiem pieteikumiem

Izsniegti patenti, pamatojoties uz starptautiskajiem pieteikumiem (PCT)

Apstiprināti Eiropas patenti

Attiecināti Eiropas patenti

4.19.att. Izsniegto izgudrojumu patentu skaits pēc kategorijām atkarībā no izsniegšanas gada (Avots: LR Patentu valde)

Lielākā daļa Latvijā apstiprināto patentu ir Eiropā apstiprinātie. Nacionālo patentu skaits ir aptuveni astoņas reizes zemāks.

18 Izsniegti patenti, pamatojoties uz nacionālajiem pieteikumiem – uz nacionālā patenta pieteikuma pamata izsniegts Latvijas Republikas patents.Izsniegti patenti, pamatojoties uz starptautiskajiem pieteikumiem (PCT) – ar PCT noteikumiem vienai no PCT dalībvalstīm saņēmējiestādei (arī Latvijai) iesniegts patenta pieteikums, kurā pieteicējs vēlas iegūt patentaizsardzību – iegūt nacionālo patentu.Apstiprināti Eiropas patenti – Eiropas patents ir spēkā valstīs, kurās tas ir apstiprināts (šajā gadījumā Latvijā – spēkā esošs patents).Attiecināti Eiropas patenti – uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku.

78

Aplūkojot patentu pieteikumu sadalījumu pa Latvijas zinātnes un pētniecības institūcijām, var secināt, ka lielāko pieteikumu skaitu ir veidojusi RTU.

4.2.tabula. Latvijas patentu pieteikumu skaits no Latvijas zinātnes un pētniecības institūcijām (2010-2014)

(Avots: Latvijas Republikas Patentu valde)

  2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE         2   5 4 3  ELEKTRONIKAS UN DATORZINĀTŅU INSTITŪTS     1 3 2 1 2 3 6  

FIZIKĀLĀS ENERĢĒTIKAS INSTITŪTS     2 4 3 1 9 4 1 3

INOVATĪVO BIOMEDICĪNAS TEHNOLOĢIJU INSTITŪTS, SIA         1   1      

LATVIJAS BIOMEDICĪNAS PĒTĪJUMU UN STUDIJU CENTRS

      2 5 1   1 12 3

LATVIJAS JŪRAS AKADĒMIJA       1 1   2 1 1 1LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE 3 7 12 11 16 17 10 21 27  

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRA 'LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKAS ZINĀTNISKAIS INSTITŪTS'

        1 2 1   1 1

LATVIJAS ORGANISKĀS SINTĒZES INSTITŪTS     1 5 1     8 7 1

LATVIJAS UNIVERSITĀTE 2 2 9 10 2 3 6 5 17 1LATVIJAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRA LATVIJAS UNIVERSITĀTES MATEMĀTIKAS UN INFORMĀTIKAS INSTITŪTS

                4  

LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOLOÅIJAS INSTITŪTS, LU aģentūra

                1  

LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIOMEDICĪNAS PĒTĪJUMU UN STUDIJU CENTRS

1                  

LATVIJAS UNIVERSITĀTES CIETVIELU FIZIKAS INSTITŪTS                 3 1

LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS INSTITŪTS, LU aģentūra                 6  

LATVIJAS UNIVERSITĀTES POLIMĒRU MEHĀNIKAS INSTITŪTS, LU aģentūra

            1 1 2  

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMISKĀS FIZIKAS INSTITŪTS                 1  

LATVIJAS VALSTS AUGĻKOPĪBAS INSTITŪTS         2 1   1   3

LATVIJAS VALSTS KOKSNES ĶĪMIJAS INSTITŪTS       5 3 1 3 3 9 1

LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTS 'SILAVA'

      2   1 1 6 6 1

LAUKSAIMNIECĪBAS 1 3 2 2 1          

79

TEHNIKAS ZINĀTNISKAIS INSTITŪTS, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūraLIEPĀJAS UNIVERSITĀTE                 1  LU FIZIKAS INSTITŪTS, LU AĢENTŪRA       1            

LU MIKROBIOLOĢIJAS UN BIOTEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS 1                  

LZA FIZIKĀLĀS ENERĢĒTIKAS INSTITŪTS 1   4              

RĒZEKNES AUGSTSKOLA         1          RĒZEKNES AUGSTSKOLA, REĢIONĀLISTIKAS ZINĀTNISKAIS INSTITŪTS

                2  

RĒZEKNES AUGSTSKOLA, Vides tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

            1 2 1  

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE       6 10 12 14 11 5 10

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE 14 14 31 39 47 33 60 48 54 21

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS INSTITŪTS, RTU aģentūra

            2 1    

SIGRA, Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts, LLU aģentūra

          4   1    

VENTSPILS AUGSTSKOLA   2 2   3 1 1 2 2  VZI FIZIKĀLĀS ENERĢĒTIKAS INSTITŪTS (FEI)       1            

Valsts Aģentūra Latvijas Valsts augļkopības institūts 1                  

KOPĀ 24 28 64 92 101 78 119 123 172 47

80

4.pielikums. Sadarbība ar privāto sektoru/industriju

PEF veidotajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā Latvijas pozīcijas aizvien uzlabojas, un 2014-2015.gada ziņojumā Latvija ir ierindojusies 42.vietā (2013.-2014.gadā – 52.vieta; 2012.-2013.gadā – 55.vieta).

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām: augstākā izglītība un apmācība, institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un primārā izglītība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa attīstības līmenis un inovācijas. Vērtējot šos indikatorus atsevišķi, salīdzinoši vislabākie rādītāji Latvijai ir attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur Latvija globālajā konkurētspējas indeksā ieņem augsto 17.vietu. Salīdzinoši viszemāk Latvijai novērtētas tādas kritēriju grupas kā „tirgus lielums” (95.vieta), „inovācijas” (70.vieta) un „biznesa vide” (61.vieta).

Pašreizējās Latvijas tautsaimniecības struktūras pamatā ir tradicionālās nozares, kuru konkurētspēja ir balstīta uz lēto darbaspēku un pieejamajiem dabas resursiem. Šobrīd Latvijas tautsaimniecības produktivitātes līmenis ir viens no zemākajiem ES, Latvijas ekonomiskās priekšrocības ir zemo ienākumu nozarēs – eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija un eksporta ienesīgums ir zems. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

4.20.attēlā ir uzrādīts salīdzinājums starp Latviju un trīs Skandināvijas valstīm – Zviedriju, Somiju un Dāniju (kopā). Var secināt, ka vairāk kā pusi (55%) Latvijas rūpniecībā aizņem zemās tehnoloģijas. Augstās tehnoloģijas ir attiecināmas vienīgi uz 5% Latvijas rūpniecības, bet vidēji augstās tehnoloģijas – vēl uz 11%. Tajā pat laikā trijās Skandināvijas valstīs zemās tehnoloģijas aizņem vien ¼ jeb 26% no visas rūpniecības struktūras. Savukārt augstās un vidēji augstās tehnoloģijas ir attiecināmas uz 49% valstu rūpniecības struktūras.

Latvija

Zviedrija, Somija, Dānija

5

14

11

35

29

26

55

26

Augsto tehnoloģiju nozares Vidēji augsto tehnoloģiju nozaresVidēji zemo tehnoloģiju nozares Zemo tehnoloģiju nozares

4.20.att. Apstrādes rūpniecības struktūra pa tehnoloģiju līmeņiem, % (2013) (Avots: Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm)

Lai sekmētu tautsaimniecības transformāciju, ir nepieciešams veicināt strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai. Būtisks priekšnoteikums pārejai uz inovatīvo ekonomiku ir Latvijas inovācijas sistēmas stiprināšana, novēršot tās

81

nepilnības un veicinot savstarpēju mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem – uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību, kā arī finanšu un likumdošanas sistēmām. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

Globalizācija ir radījusi Latvijas ekonomikai tādas problēmas kā zaudētas konkurētspējas priekšrocības, kas raksturīgas attīstības valstij – lēta resursu priekšrocību izmantošanu. Latvijas apstrādes rūpniecības struktūrā izteikti dominē zemas un vidēji zemas pievienotās vērtības nozares. Tas nozīmē, ka Latvijas apstrādes rūpniecības ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešams diversificēt apstrādes rūpniecību un panākt straujāku vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, kā arī sekmēt augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs. Nepieciešama jaunu nišas produktu ražošanas attīstība, cieši sadarbojoties ar zinātnes sektoru un radot lētam darbaspēkam alternatīvas konkurētspējas priekšrocības. Latvijas nacionālās industriālās politikas uzsvars ir vērsts uz jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanu visos ar ražošanas paplašināšanu un modernizāciju saistītos procesos. Viens no definētajiem pamatprincipiem ir nevis “uzvarētāju atklāšana”, bet process, kas ietver publiskā un privātā sektora dialogu ar mērķi atklāt kavējošos ierobežojumus jaunām ekonomiskām aktivitātēm un piedāvāt risinājumus to novēršanai vai pārvarēšanai. Latvijas ekonomika pārkārtojas uz ilgtspējīgu attīstības modeli un uzmanības centrā ir uz eksportu vērsto nozaru attīstība un tautsaimniecības struktūras maiņa par labu šīm nozarēm. Šai politikai jānodrošina uz ārējo pieprasījumu orientētu nozaru19 konkurētspējas un eksporta ienesīguma palielināšana, tādejādi veicinot valsts kopējo ienākumu pieaugumu. Tāpēc ir svarīgi motivēt komersantus konkurētspējas priekšrocību veidošanā un pārvaldībā ceļā uz augstāku produktivitāti. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam)

Gan ES atbildīgās institūcijas, gan Latvijas eksperti un plānotāji kā vienu no galvenajām Latvijas pētniecības attīstības problēmām ir identificējuši pētniecības un industrijas vājo sasaisti. Šādai situācijai ir vairāki negatīvi rezultāti, tāpēc ir jāveicina šīs sadarbības uzlabošanos. Pašlaik privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā ir 0,2% no IKP, kas ir daudz zemāki salīdzinot ar ES-27 (1,2% no IKP), tai skaitā Igauniju (1,5% no IKP).

Saskaņā ar CSP datiem ieguldījumus pētniecībā un attīstībā 2009.gadā veica 264 uzņēmumi, 2010. gadā 267 un 2011.gadā jau 393 uzņēmumi. Tas liecina, ka pēckrīzes periodā privātais sektors ir aktivizējis ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Tomēr, ir nepieciešams panākt, lai privātais sektors ieguldītu pētniecībā un attīstībā vairāk nekā pusi no kopējiem ieguldījumiem, kas ir raksturīgi ES-27 un sevišķi inovatīvām valstīm (Somijā ~65%, Zviedrijā ~57%) nodrošinot šo valstu tautsaimniecību konkurētspēju globālajā tirgū. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

“SEB bankas” 2014.gada rudenī veica pētījumu visā Baltijā par uzņēmēju gatavību ieguldīt inovāciju attīstībā. Tajā piedalījās 6125 MVU – 2022 no Latvijas, 2837 no Igaunijas un 1266 no Lietuvas. Dati liecina, ka Igaunijas un Lietuvas MVU 2015.gadā plāno pievērst lielāku uzmanību inovācijām nekā iepriekš. Savukārt Latvijā to MVU skaits, kas šogad investēs inovācijās, ir samazinājies par 9%. Igaunijā 73% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2015.gadā plāno investēt inovācijās, savukārt pagājušajā gadā to grasījās darīt 60% aptaujāto Igaunijas uzņēmumu. Lietuvā uzņēmumu ieceres par inovācijām ir būtiski pieaugušas – ja pagājušajā gadā par inovācijām savā darbībā domāja 42% uzņēmumu, tad tagad šis skaits pieaudzis līdz 69% uzņēmumu. Savukārt Latvijā vērojama pretēja tendence – tikai 39% uzņēmumu šogad iecerējuši veikt inovācijas, bet pērn šādi plāni ir bijuši 48% aptaujāto MVU. (SEB Baltic Business Outlook)

Jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un ieviešana ir tā joma, kurā visvairāk plānotas inovācijas – šo iespēju plāno izmantot 46% Lietuvas, 36% Igaunijas un 26% Latvijas MVU.

19 Uz ārējo pieprasījumu orientētās nozares – lauksaimniecība, ieguves rūpniecība, apstrādes rūpniecība, transports un glabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (NACE 2.red. A, B, C, H un J)

82

Savukārt 24% aptaujāto Igaunijas, 14% Lietuvas un tikai 6% Latvijas MVU plāno ieguldīt uzņēmuma darbinieku prasmju un zināšanu attīstībā. (SEB Baltic Business Outlook)

Dati par izdevumiem zinātniski pētnieciskajam darbam pa sektoriem uzrāda, ka 2013.gadā vēl aizvien vislielākais ieguldījums ir bijis augstākās izglītības sektorā. (4.21.attēls)

4.21.att. Izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam pa sektoriem (milj. euro) (Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde)

Var secināt, ka disproporcija starp visiem trīs (uzņēmējdarbības, valsts, augstākās izglītības) ir mazinājusies. Tomēr ir arī redzams, ka šo gadu laikā nav būtiski audzis uzņēmējdarbības sektora ieguldījums pētniecībā. Tas liecina, ka ES fondu atbalsts, kas bija vērsts uz pētniecības un uzņēmējdarbības sektora sadarbības stiprināšanu, nav sasniedzis mērķi, kas saistīts ar privātā finansējuma ieguldījuma P&A pieaugumu.

Aplūkojot izdevumu sadalījumu (par piemēru ņemot 2013.gadu) pa sektoriem un to finansēšanas avotiem, var secināt, ka vairāk kā puse finansējuma ir ārvalstu finansējums. Otrs lielākais ir valsts finansējums, bet tikai par 2% mazāks ir bijis uzņēmējdarbības sektora ieguldījums. Tikai mazāk kā 4% no izdevumiem sedza augstākās izglītības sektors (4.22.attēls).

5.3

12.422.6

VALSTS SEKTORS

21

0.600000000000002

17.8

UZŅĒMĒJDARBĪBAS SEKTORS

83

4.1

20.3

3.7

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SEKTORS

30.4

33.3

3.7

71.8

KOPĒJAIS FINANSĒJUMS ZINĀTNISKI PĒTNIECISKAJAM DARBAM

uzņēmumu finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam

valsts finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam

augstskolu finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam

ārvalstu finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam

4.22.att. Izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam pa finansējuma avotiem (milj. euro)20 (Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde)

Iepriekš tika aprakstīti inovāciju attīstību ierobežojošie faktori, ko Latvija identificēja savā inovāciju sistēmā. Arī ES ir identificējusi vājos punktus inovāciju sistēmā Latvijā:

Latvija ir viena no tām valstīm, kurā lielākā daļa P&A finansējuma nāk no sabiedriskā sektora.

Sadarbība starp uzņēmējiem un zinātniekiem paliek joprojām vāja un pētniecības rezultātu komercializācija ir zema.

Kompānijas nepietiekoši izmanto universitāšu potenciālu un to piedalīšanās sešos kompetences centros (kuri mēģina savest kopā inovatīvus uzņēmumus un pētniecības institūcijas) ir visai ierobežota.

Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti, kas darbojās atsevišķās universitātēs, uzrāda viduvējus rezultātus, daļēji tāpēc, ka intelektuālā īpašuma tiesību likumiskais ietvars ir nepilnīgs, kas nestimulē universitātes patentēt savus izgudrojumus.

2011. gadā ir nodibināti atsevišķi klasteri, piemēram, elektronikas kā arī ķīmijas un farmācijas, kosmosa tehnoloģiju un loģistikas nozarēs, tomēr to pievienotās vērtības lielums ir neskaidrs. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

ES rādītāji par uzņēmumu ieguldījumiem inovācijās iekļauj to, cik privātie uzņēmēji investē gan zinātnē balstītās P&A aktivitātēs, gan ne P&A aktivitātēs, piemēram, investējot modernas aparatūras iegādē. Latvijai šajā kategorijā no pēdējās vietas pagājušajā gadā pacēlās uz 11.vietu šogad ES (4.23.attēls). Tas ir arī lielākais pieaugums visu ES valstu starpā abu gadu salīdzinājumā.

20 Šie finansējuma avoti ir skaidrojami sekojoši: Ārvalstu finansējums ir tāds finansējums, kas saņemts no starptautiskām organizācijām vai uz starptautisko

līgumu pamata, kā arī no ārzemēm saņemtie maksājumi par pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības sektora finansējums ir uzņēmuma fondi un no citiem uzņēmumiem saņemtie maksājumi par

pakalpojumiem u.c. Valsts finansējums ir valsts un pašvaldību pamata vai speciālais budžets, fondi, kas ir saņemti no biedrībām, ko

finansē valsts (ieskaitot subsīdijas), valsts sektora iestāžu pašu finansējums (no produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas, telpu iznomāšanas utt.).

Augstskolu finansējums ir tāds finansējums, kas saņemts no augstskolām, augstākās izglītības un zinātnes institūcijām, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. (LR Centrālā statistikas pārvalde)

84

4.23.att. Eiropas Savienības dalībvalstu vērtējums pēc uzņēmumu ieguldījumiem inovācijās (Avots: Innovation Union Scoreboard 2015)

EM, IZM sadarbībā ar VIAA 2014.gadā organizēja diskusijas ar zinātņu nozaru un industrijas pārstāvjiem par Viedās specializācijas stratēģijas specializācijas jomām, nišām un atbalsta pasākumiem, tajā skaitā novērtējot līdzšinējo atbalsta pasākumu sekmību un sniedzot priekšlikumus jaunajām atbalsta programmām. Diskusiju pa nozarēm secinājumi par sadarbību ar uzņēmējiem bija sekojoši:

Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas. Farmācijas nozarei ir regulāra sadarbība ar zinātniekiem vairākās tehnoloģiju jomās. Savukārt biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju nozarē nav pasūtījuma no privātā sektora; pasūtītājs ir valsts, jo apmaksā medicīnas pakalpojumu. Pašreiz vietējie komersanti pasūta pakalpojumus ārpus Latvijas, atstājot līdzekļus ārvalstīs. Universitāšu slimnīcu juridiskais statuss – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – nav piemērots un traucē slimnīcām nodarboties arī ar pētniecību un inovāciju, kas ir viens no universitāšu slimnīcu darbības veidiem.

Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Zinātnisko institūciju piedāvājums specifisko nišu izvēlei: implantu materiāli, kompozītmateriāli, plānie slāņi un pārklājumi. Komersantu piedāvājums – iekārtas (tai skaitā elektriskās iekārtas), mehānismi un darba mašīnas. Latvijas zinātniskā ekselence faktiski strādā Eiropas attīstīto valstu vajadzību nodrošināšanai, izmantojot Latvijas resursus, bet nenesot finansiālu labumu Latvijai. Zinātniekiem trūkst motivācijas sadarboties ar komersantiem. Trūkst koplietošanas centru rūpniecisko un eksperimentālo pētījumu veikšanai, tehnoloģiju pārnesei un jaunu spin-off uzņēmumu attīstībai. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, nepieciešama ārējo tirgu apguve, pētniecības globalizācija.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika. Zinātniekiem trūkst ilgtermiņa pētījumu un sadarbības programmu. ES struktūrfondu un valsts budžeta programmu darbības laiks ir ierobežots, jaunu atbalsta programmu atvēršana notiek pārāk reti. Nozarei trūkst tehnoloģiju pārneses infrastruktūras un pilotražotņu, lai varētu piedāvāt jaunus tehnoloģiskos risinājumus uzņēmēju tirgus apjomu un nišu palielināšanai. Zinātniskā darbība ir nepietiekami vērsta uz sadarbību ar industriju, uzņēmējus interesē konkrēti inovatīvie risinājumi, nevis zinātniskās publikācijas un patenti. Trūkst instrumentu jauno zinātnieku ideju ieviešanai ražošanā. Nav pārtikas nozares KC, kas attīstītu ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem pārtikas ražošanas un drošības jomās.

Viedā enerģētika. Nepietiekoša zinātnieku un industrijas sadarbība. Trūkst kvalificētu cilvēkresursu, it īpaši inženieru, prakses vietas studējošiem, un sadarbības ar uzņēmējiem un pašvaldībām studentu prakses vietu nodrošināšanā. Akadēmiskajam un zinātniskajam personālam ir nepilnīgs priekšstats par komersantu vajadzībām. Lai akadēmiskais personāls pārzinātu uzņēmēju vajadzības, jāplāno atbalsts akadēmiskā personāla pieredzes apmaiņai/daļslodzei uzņēmumos, tos iesaistot uzņēmumu izaugsmes problēmu risināšanā.

85

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Mazie un vidējie uzņēmēji (MVU) nav tehnoloģiski orientēti, trūkst zināšanu par risinājumiem, ko var dot IKT. Elektronikas un elektrotehnikas nozarei trūkst atvērta tipa testēšanas laboratorijas un ražošanas telpas. Nozarē nav attīstīta augsto tehnoloģiju parka Rīgā un Rīgas reģionā, kas sekmē klasteru veidošanos. (EM, IZM, VIAA. Diskusiju rezultāti atbilstoši Viedās specializācijas jomām)

Var secināt, ka savstarpējās sadarbības iespējas starp zinātniekiem un uzņēmējiem ir līdz galam nesaprastas un nenovērtētas no abām pusēm. Ja iepriekš vairāk tika likts akcents uz to, ka uzņēmēji ir jāieinteresē par sadarbību, tad šajos viedokļos parādās, ka paši zinātnieki ne vienmēr ir motivēti šai sadarbībai. Viens no iemesliem varētu būt komersantu interese peļņā, nevis inovācijās, kas var būt laikietilpīgāks process.

Kā mazai ekonomikai Latvijas sekmīgai attīstībai bija un ir nepieciešams identificēt nozares, kuru attīstība Latvijai būtu vēlama un iespējama un tai mērķtiecīgi pieskaņot speciālistu sagatavošanu, zinātni, tehnoloģiju attīstību un inovāciju un nodrošināt tai finanšu resursu pieejamību. Neskatoties uz zemo kopējo inovācijas kapacitāti, Latvijai ir atzīstami sasniegumi atsevišķās ar rūpniecību saistītās tehnoloģijās: virsmas tehnoloģijas un pārklājumi, materiāli, dzinēji, sūkņi un turbīnas, nanozinātne (Informatīvais ziņojums “Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi”).

Tāpat Latvijā pastāv vairākas tautsaimniecības nozares, piemēram, kokrūpniecība un mežsaimniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība, kā arī ķīmijas rūpniecība, kuras, balstoties uz saistītās diversifikācijas21 iespējām, uzrāda lielāko eksporta vērtības pieauguma potenciālu, kurās ir augsts izaugsmes potenciāls. Tomēr ne visās šajās nozarēs pastāv pieprasījums pēc pētniecības un zināšanām (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam).

Tālāk tekstā sekos sešas tabulas (4.3.-4.8.tabulas). Tajās tika apkopotas galvenās zinātniskās institūcijas, institūcijas, kas veicina zināšanu pārnesi, pieejamā infrastruktūra zināšanu pārnesei, kā arī augsto tehnoloģiju un vidējo-augsto tehnoloģiju uzņēmumu saraksts. Visas šīs institūcijas tika sakategorizētas pēc OECD zinātņu nozaru klasifikatora, kas ietver sešus blokus: Dabas zinātnes; Inženierzinātnes un tehnoloģija; Medicīnas un veselības zinātnes; Lauksaimniecības zinātnes; Sociālās zinātnes; Humanitārās zinātnes. Rindu vērtībās tika ieliktas struktūrvienības, kas ir attiecināmas uz zinātni, zinātnes pārnesi un tautsaimniecību22.

Vairākas institūcijas ir ievietojamas vairāk kā vienā tabulas ailē. Institūcijas tika iezīmētas treknrakstā tajā ailē, kuras nozare šajā struktūrvienībā ir uzskatāma kā dominējošā (piemēram, augstskolās tā ir mācību programma, inkubatoros – nozare, kādā tiek sniegti pakalpojumi, uzņēmumos – darbības nozare).

Šī tabula ir paredzēta kā ilustratīvs materiāls, kas uzrāda šo institūciju teritoriālo izvietojumu un identificē iespējamo klasteru attīstību. Ņemot vērā Latvijas apmēru, ģeogrāfiskais izvietojums nav vērtējams kā šķērslis pieejai zināšanām un pakalpojumiem.

21 Saistītā diversifikācija ir process, kurā pētniecības un inovāciju ietvaros uzņēmumi sāk dažādot savu produkciju ar augstākas pievienotās vērtības un sarežģītākiem produktiem balstoties uz iepriekšējām zināšanām, ražošanas faktoriem un mērogu.22 Tika izvēlēts iekļaut augsto tehnoloģiju un vidējo-augsto tehnoloģiju uzņēmumus, jo to attīstība ir viens no inovatīvas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības kritērijiem.

86

4.3. tabula. Latvijas zinātnes un industrijas saskares punkti: Rīga

Dabas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes Sociālās zinātnes Humanitārās zinātnes

Val

sts a

ugst

skol

as

• Latvijas Universitāte• Rīgas Tehniskā Universitāte

• Latvijas Universitāte • Rīgas Tehniskā UniversitāteLatvijas Jūras akadēmija

• Latvijas Universitāte • Rīgas Stradiņa Universitāte

 

• Latvijas Universitāte• Rīgas Stradiņa universitāte• Banku augstskola• Latvijas Kultūras akadēmija• Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija• Rīgas Tehniskā universitāte

• Latvijas Universitāte• Rīgas Tehniskā universitāte• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija• Latvijas Kultūras akadēmija• Latvijas Mākslas akadēmija• Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija• Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija• Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija

Juri

disk

o pe

rson

u di

binā

tās a

ugst

skol

as

• Eiropas Tālmācības augstskola• Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola• Baltijas Starptautiskā akadēmija

• Transporta un sakaru institūts• Rīgas Aeronavigācijas institūts

   

• Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola• Rīgas Juridiskā augstskola• Rīgas Ekonomikas augstskola• Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola• Ekonomikas un kultūras augstskola• Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola• Biznesa augstskola "Turība"• Eiropas Tālmācības augstskola• Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola• Sociālo tehnoloģiju augstskola• Baltijas Starptautiskā akadēmija

• Ekonomikas un kultūras augstskola• Latvijas Kristīgā akadēmija• Lutera Akadēmija• Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola• Baltijas Starptautiskā akadēmija

88

Val

sts z

ināt

nisk

ās in

stitū

cija

s• Fizikālās enerģētikas institūts• Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs • Latvijas Hidroekoloģijas institūts• Latvijas Zinātņu akadēmija• Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”• Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts• Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts• Latvijas Organiskās ķīmijas institūts• Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

• Elektronikas un datorzinātņu institūts• Fizikālās enerģētikas institūts• Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs• Latvijas Organiskās sintēzes institūts• Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts• Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts• Latvijas Jūras akadēmijas Pētniecības institūts

• Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

• Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts• Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”• Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

• Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts• Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts• Latvijas Nacionālā bibliotēka• Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs

• Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts• Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts• Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts• Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts• Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts• Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs

89

Juri

disk

o pe

rson

u di

binā

tās z

ināt

nisk

ās in

stitū

cija

s

• Vides risinājumu institūts • Inovatīvo Biomedicīnas Tehnoloģiju Institūts• Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Datortehnoloģiju institūts• SIA "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs"• SIA "Rūpniecības mehānikas un bioloģiskās kopmleksu zinātniskās pētniecības centrs"• SIA "Inovatīvo

• A/S "RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA" Zinātniski pētnieciskā izmēģinājuma centrs• Rīgas Aeronavigācijas institūta Zinātniski pētnieciskais centrs• SIA zinātniski-tehniskā firma "AERKOM"• SIA "Inovatīvo tehnoloģiju centrs"

• Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrs• SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"• VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes smilnīca"• SIA "Institute of Chromatography"• SIA "Valtera protēžu laboratorija"• SIA "Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrs"• Farmācijas un veselības veicināšanas biedrība „Inovatīvo tehnoloģiju un veselības veicināšanas institūts”

• SIA "Latvijas humusvielu institūts"• SIA "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs"• Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija

• Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts• Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs• Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas studiju centrs• Nodibinājums „Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centrs”• Zinātniskais institūts "Sociālo procesu izpētes centrs "SPICe""• Latvijas Kristīgās akadēmijas Starpdisciplinārās pētniecības institūts• Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Biznesa institūts• SIA "Biznesa augstskola Turība " Biznesa tehnoloģiju institūts• Tautsaimniecības attīstības institūts• Nodibinājums "Baltic Studies Centre"• Latvijas Tehnoloģiskais Parks• Latvijas

• Latvijas Kristīgās akadēmijas Starpdisciplinārās pētniecības institūts• LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds• SIA "Sociālo un humanitāro problēmu zinātniski pētnieciskais institūts"• SIA "Inovatīvo tehnoloģiju centrs"• Biedrība "Šamir"

90

Biz

nesa

un

tehn

oloģ

iski

e pa

rki/c

entr

i

 

• Latvijas Tehnoloģiskais Centrs• Latvijas Tehnoloģiskais parks• Nordic Technology Park• NP Duntes Biznesa Parks  

 

• Latvijas Tehnoloģiskais Centrs• Latvijas Tehnoloģiskais parks• Nordic Technology Park• NP Duntes Biznesa Parks

 

Inku

bato

ri

 

• Radošo industriju inkubators "Creative Andrejsala"• Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un aparātbūves inovāciju centrs• RTU Rīgas Inovāciju inkubators

· Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un aparātbūves inovāciju centrs

 

• Biedrība "Biznesa inkubators Cēsis", Biznesa laboratorija Rīgā• Radošo industriju inkubators "Creative Andrejsala"• Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators• Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un aparātbūves inovāciju centrs• RTU Rīgas Inovāciju inkubators

· Radošo industriju inkubators "Creative Andrejsala"

91

Tehn

oloģ

iju p

ārne

ses k

onta

ktpu

nkti

· Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

• Rīgas Stradiņa universitātes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts• RTU un tehnoloģiju pārneses centrs• Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts• Latvijas Mākslas akadēmijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

• Rīgas Stradiņa universitātes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts• Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

 

• Rīgas Stradiņa universitātes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts• RTU un tehnoloģiju pārneses centrs• Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts• Latvijas Mākslas akadēmijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

·  Latvijas Mākslas akadēmijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

92

Kom

pete

nces

cen

tri

· Vides, Bioenerģētikas un Biotehnoloģijas kompetences centrs

• SIA „Transporta mašīnbūves kompetences centrs”• Latvijas farmācijas un ķīmijas kompetences centrs SIA „Pharma and Chemistry Competence Centre of Latvia”• Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs SIA „IT kompetences centrs”• VAS "Latvijas Valsts ceļi" Autoceļu kompetences• Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs SIA „LEO PĒTĪJUMU CENTRS” (Rīga)

· Latvijas farmācijas un ķīmijas kompetences centrs SIA „Pharma and Chemistry Competence Centre of Latvia”

 

• SIA „Transporta mašīnbūves kompetences centrs”• Vides, Bioenerģētikas un Biotehnoloģijas kompetences centrs• Latvijas farmācijas un ķīmijas kompetences centrs SIA „Pharma and Chemistry Competence Centre of Latvia”• Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs SIA „IT kompetences centrs”• VAS "Latvijas Valsts ceļi" Autoceļu kompetences centrs• Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs SIA „LEO PĒTĪJUMU CENTRS” (Rīga)

 

Aug

sto

tehn

oloģ

iju

uzņē

mum

i

  · Mikrotīkls SIA · Grindeks AS      

Vid

ējo-

augs

to

tehn

oloģ

iju

uzņē

mum

i

 

• Lexel fabrika SIA• TTS (Transport Technology Systems) SIA• Rikon AS

       

93

Vid

ējo-

zem

o te

hnol

oģiju

uz

ņēm

umi

 

• Severstaļlat SIA• KMM Metāls SIA• Rīgas kuģu būvētava AS• Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca AS• Sunningdale Tech (Latvia) AS• Dīlers SIA• Polipaks SIA• Cemex SIA

       

94

Zem

o te

hnol

oģiju

uzņ

ēmum

i

• Rīgas piena kombināts AS• Latvijas balzams AS• NP Foods SIA• Cido grupa SIA• Aldaris AS• Gamma-A SIA• Rīgas piensaimnieks SIA• Karavela SIA• Lido AS• Zilā lagūna SIA• Forevers SIA• Hanzas maiznīcas AS• Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca SIA• Fazer Latvija SIA

• Latvijas finieris AS• Kronospan Riga SIA• Rīgas piena kombināts AS• Latvijas balzams AS• Stora Enso Latvija SIA• NP Foods SIA• Cido grupa SIA• AKZ SIA• Stora Enso Packaging SIA• HKScan Latvia • Aldaris AS• Livonia Print SIA• Gamma-A SIA• Rīgas piensaimnieks SIA• Karavela SIA• Lido AS• Kwintet Production SIA• Zilā lagūna SIA• Forevers SIA• Hanzas maiznīcas AS• Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca SIA• Troja SIA• Fazer Latvija SIA• Dizaina un poligrāfijas nams SIA• Daiļrade koks SIA

       

95

4.4. tabula. Latvijas zinātnes un industrijas saskares punkti: Rīgas plānošanas reģions

Dabas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes Sociālās zinātnes Humanitārās zinātnes

Val

sts z

ināt

nisk

ās in

stitū

cija

s

• Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” (Salaspils)• Nacionālais botāniskais dārzs (Salaspils)• Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts (Salaspils)• Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts (Salaspils)• Latvijas Universitātes Fizikas institūts (Salaspils)• Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts (Ulbroka)

   

• Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” (Salaspils)• Nacionālais botāniskais dārzs (Salaspils)

   

Juri

disk

o pe

rson

u di

binā

tās z

ināt

nisk

ās

inst

itūci

jas

• SIA "Rūpniecības mehānikas un bioloģiskās kopmleksu zinātniskās pētniecības centrs" (Ķekavas pagasts)

         

96

Biz

nesa

un

tehn

oloģ

iski

e pa

rki/c

entr

i 

· Nordic Industrial Park (Olaine)· NP Industrial Village (Salaspils)

   

· Nordic Industrial Park (Olaine)· NP Industrial Village (Salaspils)

 

Inku

bato

ri

       

· Ogres Biznesa un Inovāciju Centrs (Ogre)· Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators, Ogres filiāle (Ogre)

 

Aug

sto

tehn

oloģ

iju

uzņē

mum

i

    · Olainfarm AS (Olaine)      

Vid

ējo-

augs

to

tehn

oloģ

iju

 · Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars SIA (Olaine)

       

Vid

ējo-

zem

o te

hnol

oģiju

uz

ņēm

umi

 

· S.B.C. SIA (Mārupe)· Ardagh Metal Packaging Latvia SIA (Salacgrīva)

       

97

Zem

o te

hnol

oģiju

uzņ

ēmum

i

• Latfood AS (Ādaži)• Putnu fabrika Ķekava AS (Ķekava)• Spilva SIA (Spilve)

• Kokpārstrāde 98 SIA (Allažu pag.)• Latfood AS (Ādaži)• Ikea Industry Latvia SIA (Inčukalns)• Rettenmeier Baltic Timber SIA (Inčukalns)• Graanul Pellets SIA (Inčukalns)• Putnu fabrika Ķekava AS (Ķekava)• BSW Latvia SIA (Rumbula)• PNB Print SIA (Silakrogs)• Spilva SIA (Spilve)• Kronus SIA (Ulbroka)• Gaujas koks SIA (Vangaži)

       

98

4.5. tabula. Latvijas zinātnes un industrijas saskares punkti: Kurzemes plānošanas reģions

Dabas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes Sociālās zinātnes Humanitārās zinātnes

Val

sts

augs

tsko

las

• Liepājas Universitāte (Liepāja)

• Liepājas Universitāte (Liepāja)• Ventspils Augstskola (Ventspils)

   

• Liepājas Universitāte (Liepāja)• Ventspils Augstskola (Ventspils)

• Liepājas Universitāte (Liepāja)• Ventspils Augstskola (Ventspils)

Val

sts

zinā

tnis

kie

inst

itūti • Valsts Stendes

graudaugu selekcijas institūts (Dižstende)

   • Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts (Dižstende)

   

Juri

disk

o pe

rson

u di

binā

tās z

ināt

nisk

ās

inst

itūci

jas

• Pūres dārzkopības pētījumu centrs (Pūre)    

• Pūres dārzkopības pētījumu centrs (Pūre)• Vīnkoki (Cīrava)

   

Biz

nesa

un

tehn

oloģ

iski

e pa

rki/c

entr

i

 • Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (Ventspils)

• Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (Ventspils)

 · Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (Ventspils)

   

99

Inku

bato

ri  • Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubators (Ventspils)

• Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubators, Talsu filiāle (Talsi)• Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubators (Ventspils)

   

• Kurzemes Biznesa Inkubators, Kuldīgas filiāle (Kuldīga)• Kurzemes Biznesa inkubators (Liepāja)• Kurzemes Biznesa Inkubators, Saldus filiāle (Saldus)• Talsu Biznesa inkubators (Talsi)• Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubators, Talsu filiāle (Talsi)• Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators, Tukuma filiāle (Tukums)• Ventspils Augsto tehnoloģiju parka biznesa inkubators (Ventspils)• Ventspils Augstskolas Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Ventspils)

 

Tehn

oloģ

iju

pārn

eses

ko

ntak

tpun

kti

 

• Ventspils Augstskolas Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Ventspils)

   

• Ventspils Augstskolas Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Ventspils)

 

100

Vid

ējo-

augs

to

tehn

oloģ

iju

uzņē

mum

i

 

• AE Partner SIA (Liepāja)• Bucher Schoerling Baltic SIA (Ventspils)• Bio-Venta SIA (Ventspils)

       

Vid

ējo-

zem

o te

hnol

oģiju

uz

ņēm

umi

  • Liepājas metalurgs AS (Liepāja)        

Zem

o te

hnol

oģiju

uzņ

ēmum

i

• Puratos Latvia SIA (Pūre)• Tukuma piens AS (Tukums)• Kurzemes gaļsaimnieks SIA (Virgas pag.)

• Vika Wood SIA (Laucienes pag.)• Lauma Fabrics LSEZ SIA (Liepāja)• Puratos Latvia SIA (Pūre)• Kurekss SIA (Tārgales pag.)• Tukuma piens AS (Tukums)• Tukuma straume SIA (Tukums)• Kurzemes gaļsaimnieks SIA (Virgas pag.)

       

101

4.6. tabula. Latvijas zinātnes un industrijas saskares punkti: Latgales plānošanas reģions

Dabas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes Sociālās zinātnes Humanitārās zinātnes

Val

sts

augs

tsko

las

• Daugavpils Universitāte (Daugavpils)

• Rēzeknes Augstskola (Rēzekne)    

• Daugavpils Universitāte (Daugavpils)• Rēzeknes Augstskola (Rēzekne)

• Daugavpils Universitāte (Daugavpils)• Rēzeknes Augstskola (Rēzekne)

Juri

disk

o pe

rson

u di

binā

tās z

ināt

nisk

ās

inst

itūci

jas

     

• SIA "Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs" (Viļāni)

   

Biz

nesa

un

tehn

oloģ

iski

e pa

rki/c

entr

i

 • Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs (Rēzekne)

   

• NP Daugavpils Biznesa Parks (Daugavpils)• Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs (Rēzekne)• NP Rēzeknes Biznesa Parks (Rēzekne)

 

102

Inku

bato

ri

 

• Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (Līvāni)

   

• NP Daugavpils Biznesa Parks (Daugavpils)• Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs (Rēzekne)• NP Rēzeknes Biznesa Parks (Rēzekne)• Biznesa inkubators „IDEJU VIESNĪCA” (Balvi)• Biznesa inkubators „IDEJU VIESNĪCA” (Daugavpils)• Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, Gulbenes filiāle (Gulbene)• JIC biznesa inkubators, Jēkabpils filiāle (Jēkabpils)• Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (Līvāni)• Biznesa inkubators „IDEJU VIESNĪCA” (Līvāni)• Biznesa inkubators „IDEJU VIESNĪCA” (Preiļi)• Biznesa inkubators „IDEJU VIESNĪCA” (Rēzekne)

 

103

Tehn

oloģ

iju p

ārne

ses

kont

aktp

unkt

i • Rēzeknes Augstskolas Vides aizsardzības tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Rēzekne)

• Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Daugavpils)• Rēzeknes Augstskolas Vides aizsardzības tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Rēzekne)

   

• Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Daugavpils)• Rēzeknes Augstskolas Vides aizsardzības tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (Rēzekne)

 

Vid

ējo-

augs

to

tehn

oloģ

iju

uzņē

mum

i

 

• Axon Cable SIA (Daugavpils)• Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca AS (Daugavpils)

       

Vid

ējo-

zem

o te

hnol

oģiju

uz

ņēm

umi

 

• Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca AS (Daugavpils)• Axon Cable SIA (Daugavpils)

       

Zem

o te

hnol

oģiju

uzņ

ēmum

i • Latvijas maiznieks AS (Daugavpils)• Antaris SIA (Daugavpils)• Adugs SIA (Jersikas pag.)• Preiļu siers AS (Preiļi) • Rēzeknes gaļas kombināts SIA (Rēzekne)

• Latvijas maiznieks AS (Daugavpils)• Antaris SIA (Daugavpils)• Adugs SIA (Jersikas pag.)• Ošukalns SIA (Jēkabpils)• Preiļu siers AS (Preiļi) • Rēzeknes gaļas kombināts SIA (Rēzekne)• Verems RSEZ SIA (Verēmu pag.)

       

104

4.7. tabula. Latvijas zinātnes un industrijas saskares punkti: Vidzemes plānošanas reģions

Dabas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes Sociālās zinātnes Humanitārās zinātnes

Val

sts

augs

tsko

las

• Vidzemes Augstskola (Valmiera)

• Vidzemes Augstskola (Valmiera)     • Vidzemes Augstskola

(Valmiera)• Vidzemes Augstskola (Valmiera)

Val

sts z

ināt

nisk

ie

inst

itūti • Valsts Priekuļu

laukaugu selekcijas institūts (Priekuļi)

• Vidzemes augstskolas aģentūra "Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts" (Valmiera)

 • Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts (Priekuļi)

• Vidzemes augstskolas aģentūra "Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts" (Valmiera)• Vidzemes augstskolas aģentūra "Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts" (Valmiera)

• Vidzemes augstskolas aģentūra "Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts" (Valmiera)

Juri

disk

o pe

rson

u di

binā

tās z

ināt

nisk

ās

inst

itūci

jas

• SIA "Vides risinājumu institūts" (Priekuļi)          

105

Inku

bato

ri

       

• JIC biznesa inkubators, Aizkraukles filiāle (Aizkraukle)• Biedrība "Biznesa inkubators Cēsis" (Cēsis)• Biedrība "Biznesa inkubators Cēsis", Lielvārdes filiāle (Lielvārde)• Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators, Limbažu filiāle (Limbaži)• Biedrība "Biznesa inkubators Cēsis", Madonas filiāle (Madona)• Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators (Valmiera)

 

Vid

ējo-

zem

o te

hnol

oģiju

uz

ņēm

umi

  • Valmieras stikla šķiedra AS (Valmiera)        

Zem

o te

hnol

oģiju

uzņ

ēmum

i

• Cēsu alus SIA (Cēsis)• Smiltenes piens AS (Smiltene)• Valmieras piens AS (Valmiera)

• Cēsu alus SIA (Cēsis)• Byko-Lat SIA (Kocēnu pag.) • Graanul Invest SIA (Launkalnes pag.)• Avoti SWF SIA (Lizums)• Smiltenes piens AS (Smiltene)• Valmieras piens AS (Valmiera)

       

106

4.8. tabula. Latvijas zinātnes un industrijas saskares punkti: Zemgales plānošanas reģions

Dabas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes Sociālās zinātnes Humanitārās zinātnes

Val

sts

augs

tsko

las

     • Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (Jelgava)

• Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (Jelgava)

• Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (Jelgava)

Val

sts

zinā

tnis

kie

inst

itūti

• Latvijas Valsts augļkopības institūts (Dobele)• Zemkopības zinātniskais institūts (Skrīveri)

   

• Latvijas Valsts augļkopības institūts (Dobele)• Zemkopības zinātniskais institūts (Skrīveri)

 • Latvijas Valsts augļkopības institūts (Dobele)

Priv

ātie

zi

nātn

iski

e in

stitū

ti

     

• Meža un koksnes produktu zinātniskās pētniecības centrs (Jelgava)

 

• Meža un koksnes produktu zinātniskās pētniecības centrs (Jelgava)

Biz

nesa

un

tehn

oloģ

iski

e pa

rki/c

entr

i

        • NP Jelgavas Biznesa Parks (Jelgava)  

Inku

bato

ri

       

• JIC biznesa inkubators, Dobeles filiāle ( Dobele)• JIC biznesa inkubators (Jelgava)• JIC biznesa inkubators, • Aizkraukles filiāle (Aizkraukle)

 

107

Tehn

oloģ

iju

pārn

eses

ko

ntak

tpun

kti

       • LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs (Jelgava)

 

Vid

ējo-

augs

to

tehn

oloģ

iju

uzņē

mum

i

 

• Tenachem SIA (Dobele)• AKG Thermotechnik • Lettland SIA (Jelgava)• Dinex Latvia SIA (Raubēni)

       

Vid

ējo-

zem

o te

hnol

oģiju

uz

ņēm

umi

 

• East Metal SIA (Dobele)• Evopipes SIA (Jelgava)• VMS Group SIA (Jelgava)

       

Zem

o te

hnol

oģiju

uzņ

ēmum

i

• Jeld-Wen Latvija SIA (Aizkraukle)• Dobeles dzirnavnieks AS (Dobele)• Latvijas piens SIA (Jelgava)• Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne SIA (Nākotne)

• Jeld-Wen Latvija SIA (Aizkraukle)• Dobeles dzirnavnieks AS (Dobele)• Lielzeltiņi SIA (Janeikas)• Latgran SIA (Jaunjelgava)• Latvijas piens SIA (Jelgava)• Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne SIA (Nākotne)

       

108

Kopējie secinājumi par šajās tabulās apkopoto informāciju ir sekojoši:

1. Rīgā atrodas visu šajā apkopojumā kategorizēto institūciju veidi.2. Rīgā atrodas lielākā daļā augstākās izglītības iestāžu.3. Zinātniskā darbība ir koncentrēta Latvijas lielajās pilsētās un cieši saistīta ar augstākās

izglītības iestāžu darbību. Zinātniskās institūcijas, kas nav izvietotas lielajās pilsētās ir Zemkopības ministrijas pārziņā esošās zinātniskās institūcijas lauksaimniecības un mežzinātnes nozarēs, kas veic pētījumus lauku izmēģinājumos. Salaspilī bāzējas daļa ar dabaszinātnēm saistīto pētniecisko institūtu Latvijā.

4. Nav attīstīta augsto tehnoloģiju parka Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā.5. Rīgas plānošanas reģionā konkurētspējīgas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanā ir

izceļama Olaine, kurā ir izveidojies gan viens augsto tehnoloģiju, gan viens vidējo-augsto tehnoloģiju uzņēmums.

6. Kurzemes plānošanas reģionā ir attīstījušies trīs vidējo-augsto tehnoloģiju uzņēmumi.7. Lielākajās Kurzemes plānošanas reģiona pilsētās ir izveidoti biznesa inkubatori.8. Daugavpilī ir attīstījušies divi vidējo-augsto tehnoloģiju uzņēmumi inženierijas un

tehnoloģiju nozarē.9. Vidzemes plānošanas reģionā nav attīstījies neviens augsto vai vidējo-augsto

tehnoloģiju uzņēmums.10. Vidzemes plānošanas reģionā vienīgie saskares punkti, kur varētu notikt zinātnes un

industrijas apvienošana, jaunu iniciatīvu veidošanās un zināšanu pārnese, ir lielākajās pilsētās izveidotie biznesa inkubatori, kas piedāvā vienīgi konsultatīvus un tehniskā nodrošinājuma pakalpojumus.

11. Zemgales plānošanas reģionā ir attīstījušies četri vidējo-augsto tehnoloģiju uzņēmumi, no kuriem visu uzņēmumu profils ir inženierzinātnes,

12. Zemgalē ir divi galvenie centri, kur ir attīstījusies visdaudzveidīgākā infrastruktūra – Jelgava un Dobele.

5.pielikums. Līdzdalība starptautiskās pētniecības un zinātnes programmās

Viens no būtiskākajiem zinātnes kvalitātes un konkurētspējas rādītājiem ir Latvijas zinātnieku sniegums starptautiskās pētniecības programmās.

Dalību Ietvara programmā (IP), kas ir zinātniskās ekselences programmas, kurās konkurē visas ES dalībvalstis, Norvēģija un Šveice, Latvija uzsāka 1999.gadā. Dalības pieredze IP uzrāda vairākas starptautiskās sadarbības pārvaldības problēmas. Nepietiekoša valsts zinātnes administratīvā kapacitāte (zinātnei nav pietiekoša kapacitāte pārstāvniecībai Briselē, projektu un līdzdalības aizstāvībai), zinātnisko institūciju kapacitāte zinātnes administrēšanā ir maza, trūkst mērķtiecīgas apmācības projektu pieteikumu sagatavošanā. Rezultātā finansiālais ieguvums no dalības IP ir mazs, Latvija iegulda IP piecas reizes vairāk, kā atgūst no dalības IP projektos. Līdzdalību IP projektos ierobežo gan zinātnisko institūciju sadrumstalotība, gan valsts budžeta līdzfinansējuma nepieejamība, kas izriet no samazinātā bāzes finansējuma zinātnei. Jaunizveidotās starptautiskās sadarbības atbalsta struktūras (Nacionālais kontaktpunkts ES Ietvara programmā (NKP) un Pārresoru koordinācijas centrs (PK)) nav nodrošinātas ar resursiem (atlīdzības finansējumu). Neskaidrība par valsts budžeta līdzfinansējuma pieejamību bremzē līdzdalību arī tādās programmās kā EUREKA23 un ESFRI24. (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

4.9.tabula. Programmas vispārīgā informācija

Aktivitātes mērķis

Galvenie mērķi:

atbalstīt visa veida starpvalstu sadarbību ES teritorijā; uzlabot Eiropas progresīvās pētniecības jaunradi un izcilību; kvantitatīvi un kvalitatīvi stiprināt zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu

potenciālu Eiropā; uzlabot pētniecības un jauninājumu iespējas visā Eiropā, nodrošinot to optimālu

izmantošanu.Programmas mērķa grupa

Uz Eiropas Komisijas (EK) finansiālo atbalstu var pretendēt sekojošas mērķauditorijas:

pētniecības grupas universitātēs vai pētniecības institūtos; uzņēmumi, kuru nolūks ir ieviest jauninājumus; mazi un vidēji uzņēmumi; MVU apvienības vai grupas; valsts vai valdības administrācija (vietēja, reģionāla vai valsts); zinātnieki agrīnā profesionālās darbības posmā (augstskolas diplomu ieguvušie

studenti); pieredzējuši pētnieki; iestādes, kas vada pētniecības infrastruktūras starptautiskās interesēs; organizācijas un pētnieki no trešajām valstīm; starptautiskas organizācijas; pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Nodarbinātības ierobežojumi

Nav konkrētu ierobežoju.

23 Starptautiska programma, kas radusies kā politiska iniciatīva Eiropas valstu sadarbības veicināšanai inovatīvu civilo tehnoloģiju pētīšanas, izstrādes un ieviešanas jomā galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos.24 Eiropas stratēģiskais forums par Pētniecības infrastruktūrām (European Strategy Forum on Research Infrastructures)

110

Pieejamais finansējums

50,5 miljardi EUR

Izmaksu ierobežojumi

Projekta ietvaros iespējamie aktivitāšu veidi:

pētījumu projekti (jābūt vismaz trīs ES valstu partneriem) – EK finansējums var sastādīt 35%-50% no projekta izmaksām;

koordinācijas pasākumi (konferences, sanāksmes, apmācības, darbinieku vai pieredzes apmaiņas pasākumi, informācijas sistēmu un darba grupu veidošana) – EK finansējums var sastādīt līdz pat 100% no projekta izmaksām;

īpašie atbalsta pasākumi (konferences, semināri, studijas, darba un ekspertu grupas, informācija un komunikācija) – EK finansējums var sastādīt līdz pat 100% no projekta izmaksām;

specifiskie projekti MVU (kopīgie un sadarbības pētījumu projekti) – EK finansējums var sastādīt 50%-100% no projekta izmaksām;

īpašie pasākumi pētījumu infrastruktūras modernizācijai – partneriem jābūt vismaz no divām ES valstīm.

Likmes Nav konkrētu likmju.

ES 7. Ietvara programma (7.IP) ir nozīmīgs instruments pētniecības atbalstam uzņēmumiem, kas meklē jaunas attīstības iespējas. Pilns programmas nosaukums ir Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai. Tā ilga septiņus gadus no 2007. līdz 2013. gadam. Programmas kopējais budžets bija vairāk nekā 6 miljardi EUR. Tas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo 6. Ietvara programmu (pieaugums par 41% 2004. gada cenās). Programma finansē ne tikai pētniecības projektus, bet arī aktivitātes, kuru mērķis ir atbalstīt un koordinēt pētniecību, kā arī veicināt pētnieku mobilitāti.

Iepriekšējās IP lielākā interese par projektiem bijusi universitātēm un zinātniskajām organizācijām. Tomēr 7.IP vērojams, ka situācija mainās un par 7.IP projektu pieteikšanas iespējām aktīvi interesējas arī MVU. (nozare.lv)

Jebkurš 7.IP projekts tika realizēts konsorcijā – sadarbojoties vairākiem projekta partneriem. Koordinators (galvenais projekta partneris), kas parasti ir atzīta autoritāte konkrētajā jomā, lielākoties virza savu projekta ideju finansējuma saņemšanai, uzaicinot pārējos partnerus atbilstoši projekta realizācijai nepieciešamajam kompetencēm.

Projekta realizācijas ilgums bija atkarīgs no konkrētā pētniecības projekta veida – vairumam projektu tas ir 2–3 gadi, sarežģītākiem projektiem var būt līdz pieciem gadiem.

Īpašās programmas veido 7.IP piecus galvenos elementus:

Sadarbība – programmai atvēlētas divas trešdaļas vispārējā budžeta. Tā veicina sadarbību pētniecībā visā Eiropā un citās partnervalstīs ar rūpniecības un akadēmiskiem starpvalstu konsorcija projektiem. Pētniecība tika veikta desmit galvenajās tematiskajās jomās: veselība; pārtika, lauksaimniecība, zivsaimniecība un biotehnoloģija; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; enerģētika; vide (tostarp klimata pārmaiņas); transports (tostarp aeronautika); sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes; kosmoss; drošība.

Idejas – programma atbalsta “progresīvo pētniecību”, pamatojoties tikai uz zinātnisko izcilību. Pētniecību var veikt jebkurā zinātnes vai tehnoloģiju jomā, tostarp inženierzinātnēs, sociālekonomiskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Atšķirībā no programmas “Sadarbība” starptautiskā sadarbība nav obligāts šīs programmas nosacījums. Projektus īsteno “atsevišķas darba grupas”, kas pulcējas ap

111

“galveno pētnieku”. Programma tiek īstenota, izmantojot jauno Eiropas Pētniecības padomi (EPP).

Cilvēki – programma sniedz būtisku atbalstu pētnieku mobilitātei un veicina gan pētniekus ES, gan ārpus tās izvēlēties zinātnieka karjeru. To īsteno, izmantojot Marijas Kirī vārdā nosauktu pasākumu kopu, nodrošinot finansiālu atbalstu un citus līdzekļus, lai palīdzētu pētniekiem papildināt savas zināšanas un kompetenci profesionālā izaugsmē.

Iespējas – programma stiprina Eiropai nepieciešamās pētniecības iespējas plaukstošas, uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei. Tā ietver tādas jomas kā pētniecības infrastruktūra, pētniecība MVU vajadzībām, zināšanu reģioni, pētniecības potenciāls, zinātne sabiedrībā, starptautiskās sadarbības īpašie pasākumi.

Kodolpētniecība – programmā kodolpētniecības un mācību pasākumos tiks ietverti pētniecības, tehnoloģiju attīstības, starptautiskās sadarbības, tehniskās informācijas izplatīšanas un ekspluatācijas pasākumi, kā arī apmācība. Plānotas divas specifiskas programmas: 1) kodolsintēzes enerģijas pētniecību (jo īpaši ITER) un kodoldalīšanos, un aizsardzību pret radiāciju; 2) kodolsintēzes enerģijas pētniecību (jo īpaši ITER) un kodoldalīšanos, un aizsardzību pret radiāciju; darbībām kodolzinātnes jomā KPC veic pētniecību vairākās citās jomās, lai sniegtu zinātnisku un tehnoloģisku atbalstu ES politikas veidošanā

Saskaņā ar zinātnisko institūciju sniegto informāciju, finanšu resursu trūkuma dēļ Latvijas zinātniskajām institūcijas katru gadu nākas atteikties no dalības divos līdz sešos Eiropas pētniecības IP liela budžeta projektos. Tādējādi, nepietiekamais bāzes finansējums ir viens no pamata iemesliem Latvijas zemajiem rādītājiem zinātnisko institūciju dalībai ES programmās (iesniegto projekta pieteikumu skaita un pieprasītā finansējuma apjoma ziņā Latvija ierindojas 25. pozīcijā ES-28 valstu vidū). (Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

4.10.tabula parāda Latvijas zinātnieku dalību projektos, iegūto līgumu skaitu un projektu īstenošanai piesaistīto finansējumu.

4.10. tabula. Latvijas dalība Ietvara programmā

(Avots: Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam)

Ietvara programma 5. IP 6. IP 7.IPLaika periods 1999-2002 2002-2006 2007-2013 (marts)Latvijas iesniegto projektu skaits

640 1027 1029

Izpildes līgumu skaits 195 218 211EK finansiālais ieguldījums Latvijas dalībnieku priekšlikumiem (milj. EUR)

14,6 21,6 28,4

Sekmības rādītājs, % (dalībnieki no Latvijas)

30% 21% 20,5%

Laika posmā līdz 2015.gada februārim ir apkopota informācija par 270 apstiprinātiem projektiem. Vislielākais ir to projektu skaits, kuros kā galvenais koordinators bija Latvija (63 projekti). Otrā valsts šajā sarakstā ir Vācija (32 projekti), bet trešā – Apvienotā Karaliste (28 projekti) (4.11.tabula).

112

4.11. tabula. Galveno koordinatoru izcelsmes valsts 7. Ietvara programmas realizētajos projektos, kuros līdzdarbojās partneri no Latvijas

Valsts Projektu skaitsLatvija 63Vācija 32Apvienotā Karaliste 28Francija 25Itālija 22Nīderlande 15Somija 9Grieķija 9Spānija 8Zviedrija 8Austrija 7Dānija 6Beļģija 5Ungārija 5Norvēģija 5Čehija 4Igaunija 4Īrija 4Polija 4Malta 2Portugāle 2Rumānija 2Šveice 1

Skatoties pēc tā, kura institūcija ir bijusi visvairāk kā galvenais projekta koordinators, tad jāsecina, ka visvairāk projektu koordinators ir bijis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (35 projekti). Tad seko Latvijas Universitāte ar četras reizes mazāk projektiem – 9. Un tad seko Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā Universitāte – katrai pa 5 projektiem (4.12.tabula).

4.12. tabula. Latvijas institūciju kā galvenie koordinatori 7. Ietvara programmas realizētajos projektos skaits

Institūcijas nosaukums Projektu skaits

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 35Latvijas Universitāte 9Latvijas Zinātņu akadēmija 5Rīgas Tehniskā universitāte 5SIA TILDE 2Latvijas Lauksamniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniski pētnieciskais institūts “Sigra” 1

Latvijas Organiskās sintēzes institūts 1Latvijas Universitātē, asociācija FOTONIKA-LV 1Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte 1Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts 1Rīgas Juridiskā augstskola 1Rīgas Stradiņa universitāte 1

113

Dalot projektus pēc tā, kāds ir Latvijas sadarbības partnera nodarbošanās veids, var secināt, ka visvairāk realizēto projektu ir pieteikušas augstskolas (129 projekti), no kurām lielākā daļa bija valsts augstskolas (124 projekti). Kā otri aktīvākie projektu realizētāji bija augstskolu aģentūras (58 projekti), bet kā trešie – uzņēmumi (48 projekti, no kuriem 11 bija uzņēmumi, kas reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, bet 37 bija komercuzņēmumi) (4.13.tabula).

4.13. tabula. Latvijas dalībnieku 7. Ietvara programmas realizētajos projektos dalījums pēc nodarbošanās statusa

Institūcijas tips Projektu skaits

Augstskolas, t.sk., fakultātes un bibliotēkas 129t.sk., Valsts augstskolas 124t.sk., Privātās augstskolas 5Valsts zinātniskie institūti 42Augstskolu aģentūras 58Uzņēmumi 48t.sk., komercuzņēmumi 37t.sk., uzņēmumi, kas reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā 11

Valsts struktūrvienības 21Pašvaldības 2Plānošanas reģioni 1Biedrības, nodibinājumi 23t.sk., biedrības, nodibinājumi, kas reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā 7

LZA 26LZP 7

Apkopojot informāciju par zinātnisko institūciju reģistrā iekļautajām institūcijām, var secināt, ka visvairāk projektos ir līdzdarbojusies Latvijas Universitāte (gan kopīgi kā institūcija, gan atsevišķas tās fakultātes, institūti, kas nav reģistrēti kā universitātes aģentūra, kā arī bibliotēka) – kopumā LU ir līdzdarbojusies 45 projektos. Kā nākamā ar līdzdalību 37 projektos ir Rīgas Tehniskā universitāte, bet trešā ar 31 projektu – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (4.14.tabula).

4.14. tabula. Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā iekļauto institūciju līdzdalība 7. Ietvara programmas projektos, projektu skaits

Zinātniskā institūcija Projektu skaits

Latvijas Universitāte 45Rīgas Tehniskā universitāte 37Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 31Latvijas Zinātņu akadēmija 26Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts 12Latvijas Universitātes Fizikas institūts 11Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts 11Latvijas Organiskās sintēzes institūts 10Daugavpils Universitāte 9

114

Latvijas Lauksaimniecības universitāte 9Ventspils augstskola 8Rīgas Stradiņa universitāte 7Rēzeknes augstskola 6Fizikālās enerģētikas institūts 5Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 5Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Jūras administrācija” 5Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts 3Elektronikas un datorzinātņu institūts 2Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts 2Vidzemes augstskolas aģentūra "Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts" 2Latvijas Hidroekoloģijas institūts 1Latvijas valsts Mežzinātnes institūts "Silava" 1Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts 1Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" 1Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 1

4.15.tabulā ir uzrādīti kopapjomi finansējumiem, kurus ir ieguvušas Latvijas augstākās izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas un uzņēmumi un biedrības, nodibinājumi, kas reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā.

4.15. tabula. Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā iekļauto institūciju līdzdalība 7. Ietvara programmas projektos, finansiālā apgrozījuma apjoms

Institūcijas nosaukumsKopējais

finansējuma apjoms, EUR

Latvijas Organiskās sintēzes institūts 11856269Latvijas Universitāte 6562963Rīgas Tehniskā universitāte 2249756Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts 2099916Rīgas Stradiņa universitāte 2078820Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts 1412549Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 1221178Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte 1121720Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniski pētnieciskais institūts “Sigra” 1100000

Latvijas Universitātes Fizikas institūts 1096154Baltijas Studiju centrs 646594Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 606486Latvijas Lauksaimniecības Universitāte 559293Vidzemes Augstskolas Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts 469768Fizikālās enerģētikas institūts 467737Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte 438042SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs 436999Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, Gāzes un Ūdens tehnoloģijas institūts 430275

Daugavpils Universitāte 413528Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūts 289764SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 282424

115

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts 262110Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte 248471Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūts 246100Rīgas Juridiskā augstskola 216788Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikācijas fakultāte 210032Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts 199800Latvijas Tehnoloģiskais centrs 194694Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas institūts 185400Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts 183134Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts 173532

Transporta un sakaru institūts 157808Latvijas Universitātes asociācija FOTONIKA-LV 157700Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķo datorsistēmu institūts 142716AS Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija 116815Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR 102600Ventspils Augstskola 94541Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts 92000Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” 85302SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs 82320Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts 71730Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija 70000

Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūts 64560Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts 51491SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 47384Latvijas Universitātes bibliotēka 45446Ventspils Augstskolas Ventspils starptautiskais radio astronomijas centrs 41000Latvijas Hidroekoloģijas institūts 40579Elektronikas un datorzinātņu institūts 40144Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte 37770Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) 26400Latvijas Policijas akadēmija 22147Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija 21400Rēzeknes Augstskola 21396Vidzemes Augstskola 7088Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte 3745Komercuzņēmumi 4936592

Tabulā var redzēt, ka lielāko finanšu apjomu ir apguvis Latvijas Organiskās sintēzes institūts (~11,2 milj. euro). Otrs lielākais fondu finanšu apgrozījums ir bijis Latvijas Universitātē – ~6.6 milj. euro, bet trešais lielākais ir bijis Rīgas Tehniskajai universitātei – ~2,2 milj. euro. Atsevišķi tika izdalīti komersanti, lai uzrādītu to, ka iepriekšējā plānošanas periodā arī komersanti ir bijuši aktīvi iesaistījušies projektu izstrādē un realizēšanā, kur kopumā finansējuma apgrozījums bija gandrīz 5 milj. euro.

Kopumā 7.IP ietvaros dažādos projektos iesaistoties no Latvijas puses iesaistījušies sadarbības partneru apguva 48,72 milj. euro.

116

6.pielikums. Diskusiju cikla “Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas instrumenti: Praktisko pētījumu programma” apkopojums

Laika posmā no 2015.gada 7. līdz 18.maijam notika diskusiju cikls “Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas instrumenti: Praktisko pētījumu programma”. Kopumā notika piecas diskusijas tematiskos blokos, kas atbilda viedās specializācijas jomām:

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas” (07.05.15.) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas (11.05.15.) Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” (14.05.15.) Zināšanu ietilpīga bioekonomika (15.05.15.) Viedā enerģētika (18.05.15.)

6.pielikumā, 4.16.tabulā ir apkopoti visi sniegtie viedokļi diskusiju laikā. Kopumā diskusijās tika sniegti dažādi viedokļi par programmas saturu, kas ir iedalāmi vairākās kategorijās.

4.16. tabula. Diskusiju cikla “Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas instrumenti: Praktisko pētījumu programma” apkopojums

TEMATISKAIS BLOKS KOMENTĀRI

DISKUSIJAS TEMATS UN

LAIKS

Pozitīvais novērtējums

Programmas fleksibilitāti un iespēju atbalstīt jaunas apakšnozares,

Starptautisko ekspertu piesaisti projektu izvērtēšanā, Iespēju daļu naudas plānot “in kind”, Uzsaukumu atvēršanu katru gadu, Iespēju pagarināt projekta izpildi par 1 gadu, Iespēju komersantiem pieteikt projektus gan kā pieteicējiem,

gan kā projektu partneriem, Prioritāte reemigrācijas projektiem, Sadarbība ar ārvalstu institūcijām.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”

07.05.15.

Pozitīvi tiek vērtēta starptautiskās ekspertīzes nodrošināšana, Iespēja daļu līdzfinansējuma dot “In kind” veidā, ieskaitot

brīvprātīgo darbu, Faktu, ka uzsaukumi būs paredzēti katru gadu, iespēja pagarināt

par vienu gadu, Pozitīvi vērtē jauno zinātnieku dalības priekšnosacījumu un

sadarbību ar ārvalstu komersantiem un zinātniskajām institūcijām.

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

Situācijas apraksts un analīze; Informācija par iepriekšējā finanšu perioda aktivitātēm (1.1.1.2

un 2.1.1.1); Daļēji uzskaitīti iepriekšējā perioda aktivitāšu trūkumi; Atsevišķu valstu pieredzes apraksts (Kanāda, ASV, Vācija,

Lielbritānija); Ieskicēti nosacījumi programmas ieviešanai LV.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

Trūkumi un neskaidrie jautājumi

Saimnieciskā / nesaimnieciskā projekta nosacījumi, Maksimālās atalgojuma aprēķina likmes, Nozaru kvotas kā risks nekvalitatīvu projektu apstiprināšanai, Komersantu specificēšana pēc ieņēmumu apjoma, Kvotu nepieciešamība matemātikā, citās nozarēs, Terminoloģijas lietojums – pētnieki, zinātniskie darbinieki.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”

07.05.15.

Lai veicinātu zinātnes un industrijas sadarbību, nepieciešams ļaut projektus pieteikt komersantiem, ja pieteikumā paredzēta

Biomedicīna, medicīnas

117

sadarbība vai līgumdarbs ar zinātnisko institūciju, Norāda, ka Latvijā nav specifisko atbalsta instrumentu jauno

zinātnieku neatkarības atbalstam, Noteikumi nav mērķēti uz uzņēmumu konkurētspējas celšanu.

Latvijā būtu jāveido inženieru korpuss, kas būtu orientēts uz rūpniecības pasūtījuma izpildīšanu,

Jautājumā par kvotām, ja prasa Eiropas Komisijas datu bāzē esošo ekspertu piesaisti, veidojas pretruna. Jebkura kvota var radīt situāciju, kad būs jāatbalsta ne sevišķi kvalitatīvi projekti, lai izpildītu kvotu,

Šobrīd nozaru uzskaitījumā neparādās klīniskā medicīna.

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

Dokuments kopumā ir ļoti vispārīgs; No dokumenta 106 lpp. tikai 8,5 lpp. ir veltītas galvenajam –

praktiskās pētniecības atbalsta iespējamajiem nosacījumiem; Nav sasaistes ar EM pārziņā esošajiem, jau realizētajiem un

potenciālajiem finanšu atbalsta instrumentiem; Nav ņemta vērā bioekonomikas jomu specifika un Latvijas

tautsaimnieciskās vajadzības; Vienpusīga un nepilnīga informācija par biznesa/uzņēmēju

iesaisti pētniecībā; Nav ievērtēti ERAF/ESF lietišķo/cilvēkresursu, u.c. pētījumu

rezultāti: no zinātniskā un devuma tautsaimniecībai aspekta; Trūkst birokrātijas ietekmes novērtējums; Dokumentā nav skaidri atspoguļots finansēšanas un īstenošanas

modelis, vērtēšana.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

Dalītas domas par starptautisko ekspertu piesaisti programmas projektu novērtēšanā, jo ir diskusiju dalībnieki, kas atbalsta starptautisko ekspertu nepieciešamību, un ir dalībnieki, kas iesaka piesaistīt tautsaimnieciskos ekspertus;

Iesaka izstrādāt vērtēšanas vadlīnijas un kritēriju piemērošanas metodiku ārvalstu ekspertiem,

Iesaka atbalstīt starpdisciplinārus projektus, Ventspils augstskola iesaka paplašināt fundamentālo pētījumu

jomas, iekļaujot arī radioastronomiju, Iesaka programmas uzsaukumus reizi pusgadā, Iesaka programmas uzraudzību veidot mazāk birokrātisku

atbilstoši Horizon 2020 principiem, Svarīgs ir vērtēšanas procedūras laika grafiks, Projekta pieteikums varētu būt abās valodās, Ieteikums noteikt, cik procenti finansējuma no programmas

novirzāmi pētījumam, cik – administrēšanai, cik – ekspertīzēm, Ieteikums kvalitatīvāk izstrādāt situācijas izvērtējuma daļu, jo

dažviet nav doti korekti dati zinātņu nozaru griezumā.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”

07.05.15.

Sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie

rādītāji

Rezultātu sasniegšanas novērtēšanā nepieciešams piesaistīt starptautiskos ekspertus,

Neatrisināts jautājums ir par to, kurš uzrauga projektu rezultātu sasniegšanu,

Projektu līmenī nedrīkst ārvalstu finansējuma piesaisti likt kā galveno projekta rezultātu, jo tas ir riskanti,

Ieteikums sadalīt projektu mazākos posmos, starp posmiem nosakot relatīvi brīvu finanšu plūsmu,

Publikāciju skaits un citējamība nedrīkst būt galvenie sasniedzamie rezultāti,

Nedrīkst noteikt kā prasību projektiem sniegt tūlītēju tautsaimniecības atdevi,

Ieteikums par rādītājiem noteikt Innovation Scoreaboard definētos rādītājus,

Ieteikums projektu pieteikumu vērtēšanas ilgumu un principus noteikt tādus kā ES Ietvara programmai.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”

07.05.15.

PPP mērķu sasniegšana

Sasniedzamie rādītāji un mērķi varētu tikt sasniegti divos galvenajos veidos:o “80 % (kas var būt nesekmīgi) + 20% (kas kompensē ar

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas,

118

saviem izcilajiem rezultātiem)”, kā spriež riska kapitālisti vai arī

o No katra projekta prasa kaut ko un tad kopā sanāk paredzētie rādītāji.

Galvenā PPP nostādnes problēma - vai IZM plāno šo programmu kā augsti zinātņu ietilpīgu vai kā ražošanu paplašinošu?

Rūpnieciskie pētījumi ir pretrunā ar zinātnisko izcilību, tāpēc PPP programmas nosacījumos būtu vairāk jākoncentrējas ne tikai uz to, kā tikt no izstrādņu tehnoloģijas gatavības pakāpes TRL 6 uz TRL9, bet arī, kā tikt no TRL3 uz TRL6,

Varētu būt šāda svarīguma secība rezultātiem: ieviešana, “Spin-off”-i, ārvalstu finansējuma piesaiste un patenti,

Ārvalstu partneru piesaistes juridiskais pamats un forma ir neskaidri,

Ierosina, ka arī kvantitatīvie rādītāji un promocijas darbu kvalitāte varētu būt izšķiroša,

projektu vērtēšanas sistēmai ir jābalstās uz uzticību vērtētājiem.

biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

PPP ietvaros būtu jāsasniedz sekojoši galvenie mērķi:o zinātniskās ekselences un starptautiskās konkurētspējas

veicināšana: jāspēj tikt pie finansējuma starptautiskos konkursos;

o sadarbība un starpdisciplinaritāte Latvijas mērogā;o atsevišķu jaunu grupu veidošanās starpdisciplinārās

nozarēs, kur starptautiskā līmenī ir sagaidāma intensīva izaugsme un finansējums;

o starptautiskā komponente visos projektos;o kuru realizācijā ir iesaistīti ārvalstu zinātniskie institūti

vai uzņēmumi; materiālzinātņu speciālisti gribētu piedalīties tēmu izvērtējumā.

Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas”14.05.15.

Mērķis – radīt un attīstīt Latvijas Bioekonomikas nozaru attīstībai nepieciešamās zināšanas;

Rezultāti – uz zināšanām un inovācijām balstīta nozaru izaugsme.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

PPP noteikumi

Praktisko pētījumu atbalsta programmas noteikumi šobrīd nav pārliecinoši mērķēti uz uzņēmumu konkurētspējas celšanu,

Ir nepieciešams atbalsts jauno zinātnieku neatkarības iegūšanai. Priekšlikums izdalīt finansējuma kvotu (vismaz 25% ≈ 5 - 7 projekti gadā) jauno zinātnieku vadītiem projektiem;

Medicīnā arī rezidenti varētu būt kā jaunie zinātnieki un tā varētu būt priekšrocība,

Jaunajiem zinātniekiem ir specifisks atbalsta instruments un nav nepieciešamības radīt vēl vienu. Tā vietā labāk prioritizēt projekta pieteikuma zinātnisko kvalitāti,

Aicina pārņemt Marijas Kirī programmas kritērijus attiecībā uz jaunajiem zinātniekiem,

Kvotu sistēmu veidot liberālāku, jo Latvijā ir arī citas zinātnes jomas ar augstu novecošanas pakāpi: vides inženierzinātnes, mašīnbūve u.c.

Kvotu vai citu priekšrocību ieviešana nozarēm, kur ir vērojama strauja personāla novecošana, būs sava veida sods tām nozarēm vai zinātniskajām institūcijām, kuras ir spējušas šo problēmu sekmīgi risināt,

Vajadzētu dot prioritāti par ieviešanu uzņēmumā, PPP kritērijos kvotas kropļo konkurenci. Programmas jomās ietvert biotehnoloģijas, Ārvalstu partnera iesaistei nav jēgas, ja tā ir direktīva, savukārt,

reālu sadarbību nepieļauj struktūrfondu principi, jo nevar finansēt ārvalstu partneri kā sadarbības partneri no Latvijas aploksnes,

Norāda, ka farmācijā un biotehnoloģijā ne vienmēr apgūtā

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

119

nauda ir galvenais rādītājs. Tautas veselība arī ir vērtība. Noteikumos ir iestrādāta pārmērīga piesardzība – atbalsta tikai

tos uzņēmējus, kuri ir apliecinājuši savus iepriekšējos ieguldījums pētniecībā un attīstībā;

Jo vairāk fundamentālo pētījumu, jo vairāk publikāciju, bet rūpniecību interesē citi rezultāti, nevis publikācijas;

Asociāciju atbalsta vēstule nedrīkstētu būt kā izslēdzošais kritērijs.

Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas”14.05.15.

Laika nosacījums (max 36 mēn. projekts) bioekonomikas nozarei nav īsti adekvāts, vajadzētu pārskatīt;

Kā rezultāts ir vēlama šķirne vai reģistrēts meža reproduktīvā materiāla ieguves avots, ne tikai patents. Ja izvērtētu guvumu no šķirnes un reģistrēta meža reproduktīvā materiāla ieguves avota ieviešanas, tas varētu būt vēl lielāks, kā no patenta;

Ielikts kā rezultātu atzīt arī nepatentējamu tehnoloģiju, jo ne visi pētījumu rezultāti bioekonomikā ir patentējami, tomēr tie ir ne mazāk svarīgi;

Nav kritērija par Latvijas (Eiropas, Baltijas, Latvijas) ekonomikas konkurētspējas pieaugumu pamatkritēriju vidū. Pievienotās vērtības radīšanu;

Pašmērķīgām publikācijām nav būtiskas saistības ar Latvijas ekonomiskās konkurētspējas palielināšanu;

Vērtēšanā ir ar plusu jānovērtē, vai biznesa sektors ir mieru līdzfinansēt;

Projekts pats par sevi nebūtu jāraksta angliski, bet gan tikai projekta metodoloģija un kopsavilkums;

PPP noteikumos nav redzama lauksaimnieku (ražotāju) loma; Šobrīd ir vajadzīgi pētījumi emisiju jomā, klimata ietekmē

lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā; Vai tas tiešām ir pareizi, ka lietišķo pētījumu projektu

pieteikumi jāgatavo angļu valodā un jāvērtē starptautiskiem ekspertiem? Tas būtu loģiski LZP grantiem, fundamentāliem pētījumiem, bet ne lietišķajiem…);

Projektu izvērtēšanā noteicošam jābūt Latvijas nozares organizāciju viedoklim, nevis ārvalstu ekspertiem (vai vismaz diviem ekspertiem, kas pārstāv ārvalstu zinātniekus un Latvijas attiecīgās nozares ekspertus);

Praktiskajam pētījumam jābūt no BPSA un nozares apstiprinātā «Pētījumu groza»;

Jāveic arī netehnoloģisko inovāciju ekonomiskais novērtējums; IZM praktiskās pētniecības projektiem ir jāpapildina EM

aktivitātes – sasaiste ar Kompetences centru programmu. Praktiskie pētījumi uzreiz nedod labumu uzņēmējam (ieviešami praksē - ilgtermiņa pētījums, par kuru uzņēmēji nevar samaksāt);

Jādefinē skaidrs projekta realizācijas laiks - 3 gadi, kā arī projekta max lielums; turpretim citi diskusijas dalībnieki iesaka pagarināt projektu ilgumu līdz 5-6 gadiem, kas vairāk ir piemērots lauksaimniecības un mežsaimniecības specifikai;

Jāzina skaidri, cik būs pieteikšanās kārtas, un kad plānojas pirmie uzsaukumi, lai var diskutēt ar nozarēm;

Jāvienkāršo atbalsta saņemšanas nosacījumi un jāsamazina administratīvais slogs projektu realizācijas laikā – it īpaši uzņēmējiem, lai tos neaizbaidītu, kā tas ir jau noticis;

Viens no veidiem, kā būtiski un redzami samazināt nevajadzīgu birokrātiju un projektu kavēšanu, ir atcelt IZM struktūrvienību kompetenci kontrolēt Publisko iepirkumu normu ievērošanu, atstājot šo funkciju Iepirkumu uzraudzības birojam;

Ieteicama Latvijas nozaru ekspertu dalība ekonomisko efektu novērtēšanā.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

Iestrādāt PPP noteikumos situāciju, kad ne visus pētījumu rezultātus var publicēt;

Viedā enerģētika18.05.15.

120

Norāda, ka ārvalstu pētniekiem dalība praktisko pētījumu programmā nav interesanta zemā atalgojuma dēļ;

Nevajadzētu ieviest kritēriju, ka jo ātrāk realizē projektu, jo labāk. Projektiem var būt dažādi mērķi, līdz ar to arī dažādi izpildes laiki;

Ierosina noteikt arī citas nozares par prioritāti, ne tikai matemātiku, bet arī citas fundamentālās zinātnes;

Izstrādāt PPP projektu grozījumu veikšanas procedūru īsāku un vienkāršāku.

Projektu finansēšanas nosacījumi

Izplānot līdz galam, kā ir paredzēts finansēt PPP projektus no komersantiem,

Iesaka finansējumu dot tikai rūpnieciskajiem pētījumiem, taču tam oponē augstskolas

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15. Orientējot pētnieku grupas uz pielietojamajiem pētījumiem, ap

80 - 90 % finansējuma nonāks pie praktiskajiem pētījumiem. Vai tas ir pareizi, jo līdz ar to stipras grupas būs spiestas meklēt citus finansējuma avotus;

Uzņēmēju vidū Latvijā nav daudzu, kas gribētu investēt inovācijās. Ir svarīgi, ka uzņēmumu līdzfinansējumu var ieguldīt jebkurā veidā, arī “In-kind” u.c.;

Latvijā vairs nav fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem īstas naudas. Ir jāņem vērā, ka fundamentālās zinātnes dod atdevi pēc daudziem gadiem.

Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas”14.05.15.

Atbalstāmi ir lietišķie pētījumi, kuri rada jaunas, Latvijā pieprasītas un vajadzības zināšanas, būtu jāplāno, tāpat kā iepriekšējā periodā arī ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti ar lielāku atbalsta intensitāti, ne tikai saimnieciski - kopā ar uzņēmumiem;

Šo zināšanu pieprasījumu var raksturot ar vietējā biznesa sektora organizāciju vērtējumu, kā arī projekta pieteicēja iepriekšējo gadu darba rezultātiem;

Biznesa sektora tieša iesaiste projektos nez vai būs plaši izplatīta, jo IZM sistēmas projektu menedžments ir smags un uzņēmumiem visbiežāk nepieņemams;

Tādējādi iesaiste bieži var tikt organizēta formāli, projektu ietvaros atrakstot uzņēmumu darbinieku algas un neko jaunu zinātnē neradot;

Attīstoties Kompetences centru programmai, biznesa sektors sev nepieciešamās zināšanas centīsies veidot tās ietvaros;

Ieguldījums natūrā palielinās zinātnisko institūciju iespējas īstenot (līdzfinansēt) projektus, jo līdzfinansējums, kas tiek plānots visos ERAF projektos, būs ļoti nopietna problēma ZI;

Lai veicinātu re-emigrāciju un ārvalstu zinātnieku piesaisti, ir jārada stabila finansēšanas sistēma pētniecībai, to nepanāks vienreizēja 2-3 gadu projektu aktivitāte! (Piemērs – no LVAI pieredzes – strādā 2 ārzemnieki arī pēc ESF projekta beigām, bet to var tikai, ja izdodas piesaistīt kādu jaunu projektu).

Kā panākt, lai tiktu finansēti tikai augstas publiskās vērtības projekti? Caur zinātnisko institūtu un biznesa iepriekšējās sadarbības

vērtējumu – biznesa sektors nesadarbojas un neiegulda savus līdzekļus zemas vērtības pētījumos;

VNPC ideja ir laba – ir izstrādāta zinātnisko institūciju vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbības stratēģija, kurā nozares ietvaros plānota infrastruktūras attīstība, lai tā nedublētos un būtu saistīta ar Stratēģijā plānotajiem pētījumu virzieniem ( Vismaz Pārtikas VNPC tāda ir);

Projekts jārealizē tai institūcijai, kas veic ieguldījumus, nevis līgums caur VNPC;

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

121

Sadarbība jāveicina funkcionāli, nevis mākslīgi caur infrastruktūras projektu administrēšanu;

IZM sistēmai nevajag dublēt, bet papildināt KC programmu un pretendēt uz lieliem biznesa sektora ieguldījumiem zinātnes projektos un jāņem vērā, ka visas ZI jau nebūs KC;

IZM sistēmai vajadzētu veicināt pielietojamu zināšanu veidošanu, tādējādi atbalstot gan zinātnes, gan biznesa sektorus.

Savlaicīgi organizēt PPP projektu konkursa uzsaukumu un izstrādāt konkursu uzsaukumu laika grafiku;

Precīzi izstrādāt modeli, kā no drošināt līdzfinansējumu projektiem;

Plānot SF programmu savstarpējo sinerģiju un pārmantojamību; Norāda uz līdzfinansējuma problēmu un nepieciešamību IZM

garantēt, ka valsts budžets netiks samazināts projektu plānošanas un īstenošanas laikā;

Norāda, ka nepieciešama skaidra avansa maksājumu pieeja zinātniskajām institūcijām un komersantiem;

Norāda, ka neskaidrs funkciju sadalījums starp IZM, CFLA un VIAA projektu konkursu organizēšanā, izvērtēšanā un uzraudzīšanā.

Viedā enerģētika18.05.15.

Intelektuālais īpašums

Komerciālo izstrāžu rezultātus bieži nepatentē, jo ir nepieciešamība saglabāt komercnoslēpumu, vai arī patentaizsardzība nav nepieciešama rezultātu komercializēšanai. Abos gadījumos patentēšana nav mērķtiecīga.

Nodefinēt, kas notiek, ja projektā strādā ārvalstu partneris: cik no jaunradītā intelektuālā īpašuma piederēs viņam?

Ja komersants apliecina, ka projektā izstrādātā tehnoloģija vai inovatīvais produkts ir komercializēti, tad pēc patenta nav vajadzības,

Patenti ir reti un tad, kad grib pārdot izstrādni kādam lielākam uzņēmējam, pie tam „Generic industry” (‘farmaceitiskie uzņēmumi, kas ražo zāles uz licences pamata, vai arī tās zāles uz kurām patenta ierobežojumi vairs nav spēkā’) pietiktu ar aktu par rezultātu pieņemšanu no komersanta.

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

PPP projektu ekspertīze

Ir jābūt līdzsvaram starp priekšrocībām un projektu ekspertīzi pēc būtības, jo konkursā visu var izšķirt punkta desmitdaļa,

Katram ekspertam vajadzētu vērtēt vismaz 5 projektus, lai redzētu vispārējo līmeni un vērtējuma diapazonu. Ideāli būtu paredzēt vērtētāju paneli apakšnozarēs,

Piedāvājums veidot ekspertu paneļus (3 eksperti), kas vērtēs projektus katrā nozarē.,

Pētījumā iesaistīto doktorantu, maģistrantu skaits kā kritērijs, Papildu punkti projektiem, kuros jaunais zinātnieks ir projekta

vadītājs, Papildu punkti projektiem, kur ir paredzēts ieviest radītās

zināšanas vai inovāciju uzņēmumā, Papildu punkti par projektiem ir sinerģija ar pēcdoktorantūras

vai citām programmām.

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

Ārējie eksperti var neorientēties PPP projektu ietekmē uz Latvijas ekonomiku;

Ārējā ekspertīze PPP ir ļoti laba, vienlaicīgi asociāciju atbalsta vēstules ir pretrunā ar ārējo ekspertīzi;

Projektu pieteikumus vērtēt pēc to atbilstības pamatojuma programmas virsmērķiem, nevis tikai pēc plānotajiem rezultatīviem rādītājiem vai pretendenta pieredzes;

Projektus vērtēt tikai pēc informācijas, kas ir iekļauta projekta pieteikumā;

Augstāku vērtējumu piešķirt projektu pieteikumiem, kurus: o kurus atbalsta nozaru (t.sk. Pasaules vai Eiropas līmeņa)

asociācijas; o kuros ir iesaistīti visu akadēmisko līmeņu studējošie un

Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas”14.05.15.

122

o kuri ir saistīti ar ES pētnieciskās kapacitātes paaugstināšanu, t.i. programmu Spreading Excellence and Widening Participation aktivitātēm;

Finansējumu ieguvušo projektu progresu atbilstoši projektu pieteikumam vērtēt ES Horizon-2020 datu bāzes ekspertiem, un nepieciešamības gadījumā ieteikt veikt rezultatīvo rādītāju korekcijas;

Pētniecisko kvalitāti un projekta atbilstību tautsaimniecības vajadzībām vērtēt, kā arī novērtējumus apkopot, neatkarīgiem ES Horizon-2020 datu bāzes ekspertiem; nepieciešamības gadījumā ekspertiem konsultēties ar Latvijas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem;

Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) veikt tikai projektu administratīvo un finansiālo novērtēšanu, bet neiesaistīties projektu pētnieciskās vai tautsaimniecības kvalitātes novērtēšanā;

Piesaistīt arī Latvijas ekspertus ekonomiskā guvuma novērtēšanai;

Vieniem un tiem pašiem ekspertiem vērtēt visus projektus; Vienai ekspertu grupai būtu jāvērtē visi projekti katrā no

nozarēm, lai varētu gūt objektīvāku vērtējumu; Pielietot vairākus kritēriju sietus, lai ekspertu atlase būtu

precīzāka; Uzlikt svaru uz kādu vērtēšanas kritēriju, ja to prasa situācija; Vērtēt pēc tā, kas piesaka projektu, kāda ir pētniecības un

attīstības snieguma bagāža, kādi ir citi sasniegumi? Svarīgi ir tas, ka eksperts ņem vērā visus elementus kopumā. Ja atsakās no eksperta kā novērtētāja kopumā, tad zaudē pašu vērtējuma jēgu;

Dažādās rūpniecības jomās varētu veidoties ļoti grūti salīdzināmi projekti;

Šīs programmas projektus vērtēt EK datu bāzē esošiem eksperti, tātad tam ir jāparedz arī nauda. Zinātniskās kvalitātes vērtēšanai ir plānots piemērot Apvārsnis-2020 praktisko pētījumu projektu vērtēšanas principus un kritērijus;

Pirms vērtēšanas varētu būt ekspertu instruktāža; Ekspertu komandas dalībniekiem arī ir vajadzīgs augsts Hirša

indekss. Vienlaicīgi, ir jāņem vērā, ka dažādās nozarēs ir dažāds citēšanas apjoms;

Ir svarīgi, kurš izvēlēsies ekspertus? Ja to izdarīs pareizi, tad būs labi rezultāti;

Katrā nozarē būtu vajadzīgs viens „Galvenais zinātnieks”, kurš stāv visam pāri un izvēlas ekspertus atkarībā no projekta nozares.

Publikācijas ir galvenais vērtēšanas kritērijs; Ārvalstu zinātniekiem, kuri nepārzina nozares vajadzības, ir

noteicoša loma praktisko projektu vērtēšanā; Re-emigrācijas kritērijam ir pievērsta tik liela nozīme

(mežzinātnē, lauksaimniecībā, pārtikas nozarē nav bijusi būtiska zinātnieku emigrācija, līdz ar to nav iespējams dabūt vērtējuma punktus par re-emigrāciju);

Formāli rezultāti (piemēram, starptautisko patentu skaits, kurus, piemēram, Malaizijā vai Singapūrā par dažiem tūkstošiem dolāru var noreģistrēt jebkam) programmas mērķus var arī nesasniegt (patenti, tehnoloģijas varētu būt KC saistošs kritērijs, nevis šiem projektiem);

Galvenajam vērtēšanas kritērijam vajadzētu būt projekta pieteicēja iepriekšējo (5) gadu darba rezultātiem, t.sk. līgumpētījumiem ar uzņēmumiem un to ietvaros piesaistītajam finansējumam, kā arī starpdisciplināru un starpinstitucionālu pētījumu aktivitātēm.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

Projektu tēmas definēt ilgtermiņā; Viedā enerģētika

123

Saskaņot projektu tēmas nozares speciālistu starpā; Diskusijas dalībnieks no Latvenergo pauž gatavību dot

ekspertus enerģētikas nozarē, kā arī iesniegt projektus kopā ar kādu universitāti;

Projektu vērtēšanā varētu piedalīties starptautiskās MVU un nozaru asociācijas;

Projektu ekspertīzei piesaistīt arī attiecīgās nozares ekspertus no Latvijas, lai būtu ne tikai teorētiķi (Piem. no EK ekspertu datu bāzes) vērtēšanā iesaistīti;

Nepieciešams iesaistīt gan akadēmiskos, gan industrijas ekspertus no Apvārsnis 2020 datu bāzes;

Projektu ekspertīzei strīdus gadījumā nodrošināt trešo ekspertu vai organizēt paneļdiskusiju.

18.05.15.

PPP projektu uzraudzība

Projektu starpposmus nevajadzētu dot izvērtēt trešajai pusei. Ja rūpniecība uzskata, ka projekts attīstās normāli, tad nevajadzētu apstādināt projektu,

Industrija vēlas ietekmēt lēmumus, un projektu ieviešanā ir nepieciešama industrijas un zinātnes sadarbība, taču LAĶIFA nepretendē uz projektu atlasītāja lomu, ko vispār vērtēt un ko uzreiz noraidīt. Papildus jāņem vērā, ka daļai no apakšnozarēm nav atbilstošas asociācijas.

Nepieciešams ieviest iespēju, kā pārtraukt objektīvu iemeslu, piemēram, kļūdainas sākotnējās hipotēzes, dēļ nesekmīgas projekta ieviešanas bez soda sankcijām projektu ieviesējiem.

Biomedicīna, medicīnas

tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

11.05.15.

Atbalsts matemātikai

Matemātikas jomai būtu jāmeklē sadarbības iespējas pašai; Būtu liela neveiksme matemātikas jomu sākt finansēt kā

pašmērķi, kā arī likt (piespiest) projektu pieteicējus rakstīt savos projektos matemātiķus tikai tāpēc, lai dabūtu papildus punktus;

Ar fondu palīdzību vajadzētu stiprināt zinātnes, kuras atbalsta tās nozares, kuras veicina valstī ražošanu, eksportu un nodarbinātību un līdz ar to līdzekļu pieplūdumu valsts budžetā, no kura, varētu tikt finansētas fundamentālās zinātnes, tostarp matemātika.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

Jaunie zinātnieki

Ja šī ir pēdējā lielā Eiropas injekcija zinātnei, tad jauno doktoru interese ir, lai šīs injekcijas no Eiropas tiktu izmantota zinātniskās karjeras veidošanai.

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

15.05.15.

Priekšlikumi un komentāri par industrijas līdzdalību

Iesaka nozaru asociācijas kā svarīgu projektu pieteikumu vērtētāju / atzinuma sniedzēju; nozaru asociācijas atzinums var būt kā izslēdzošais kritērijs (LETERA viedoklis),

Industrija vēlas izvirzīt prioritārās tēmas un vērtēt tēmu atbilstību pirms ārvalstu ekspertu piesaistes,

Nozaru asociācijas vēlas sniegt atbalsta vēstuli; atklāts jautājums, pēc kādiem kritērijiem asociācijas vērtēs tēmu aktualitāti un nozīmību industrijai, kā arī projekta paredzamo ietekmi uz industrijas attīstību,

Ieteikums noteikt kā kritēriju tehnoloģijas gatavības līmeni un uzņēmēju piesaisti,

Iesaka kā kritēriju noteikt cilvēkresursu kompetences paaugstināšanu;

Zinātniskās institūcijas iesaka industrijai definēt 5-10 gadu prioritārās tēmas,

Ieteikums noteikt konfidenciālus pētījumus, Atklāts paliek jautājums, vai ārvalstu eksperti varēs noteikt

projekta ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”

07.05.15.

Citi komentāri

Ir šaubas, vai šo PPP projektu rezultātā reemigrācija reāli notiks, jo Latvijā finansējums nav konkurētspējīgs;

Atbalsta citējamību un “impact factor” Web of Science un SCOPUS-ā, jo Latvijā ir vietējie žurnāli, kuri ir ar zemu kvalitāti;

Matemātika ir fundamentālā zinātne. Ja to neatbalstīs, tad zinātne vispār pazudīs, jo privātuzņēmumi ir maz gatavi kaut ko

Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas”14.05.15.

124

finansēt matemātikas pētījumu jomā; Jaunu “spin-off” uzņēmumu veidošanās: kāds juridiskais statuss

tam būs? Kam piederēs intelektuālais īpašums? Cik sekmīgi tam jādarbojas? Piedāvājums vērtēt “spin-off” pēc to ilgtspējas;

Ja komersants piesaka projektu, ir jābūt noteiktam relatīvajam darbu apjomam, ko tas realizē sadarbībā ar Zinātniskajām institūcijām, lai nezaudētu programmas mērķi;

Noteikt, ka doktorantu vietas ir jāaizpilda 3 mēnešu laikā pēc projekta sākšanas, resp. - laikā ir jāaizpilda 3 doktorantu vietas;

Atvieglot iepirkumus. Prasības par iepirkuma procesu attiecināt uz projektu, nevis uz to realizējošo iestādi;

Vajadzētu ierobežot prasības projektu uzraudzībai, lai paliek vairāk laika zinātnei;

Sinerģija ar citām programmām, piemēram, Ekonomikas ministrijas finansēto programmu “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros;

Ja zinātniskās institūcijas veic pētījumus, tad tām ir jāinformē industrijas par pētījumu virzienu.

Piedāvājums apkopot nozares pārskatus par industrijas plānotajām darbībām (P&A) uz 3-5 gadiem.

Viedā enerģētika18.05.15.

Liela daļa diskusiju komentāru bija par nepieciešamību projektu vērtēšanai organizēt starptautisku ekspertu atlasi, kas jau bija paredzēta programmas nosacījumos. No vienas puses, tika uzteikts, paredzot vērtējuma objektivitāti un kvalitāti. No otras puses, tika izteiktas šaubas par to, cik kvalitatīvi ārzemju eksperti spēs novērtēt, piemēram, tādu kritēriju kā “ietekme uz nacionālo tautsaimniecību” vai pētījuma aktualitāti/ nepieciešamību. Tāpat tika ierosināts, ka viens eksperts vērtē iespējami vairāk (vēlams visus) attiecīgajā jomā iesniegtos projektus, lai nodrošinātu to savstarpēju salīdzināšanu un maksimāli korektāku vērtējuma sniegšanu, kā arī ierosināts, ka projekta saturisko uzraudzību nodrošina eksperts, kas veicis projekta sākotnējo vērtēšanu. Programmas ieviešanas nosacījumi ir attiecīgi papildināti ar šādiem nosacījumiem, nemainot pieeju, ka projektu kvalitātes novērtējumu veic EK ekspertu datu bāzes eksperti. Nosacījumi papildināti ar nosacījumu, ka projektiem tiek pievienots uzņēmuma/ nozares atzinums par tā ekonomisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību.

No Latvijas Jauno zinātnieku apvienības puses diskusijās tika aktualizēts jautājums par jauno zinātnieku iesaistīšanas veicināšanu. Tika sniegti piedāvājumi par dažādiem papildus ieguvumiem projektiem, kuros iesaistās jaunie zinātnieki (piemēram, tika ieteikts veidot atsevišķu finansējuma kvotu projektiem, kuros līdzdarbojas jaunie zinātnieki). Ievērojot šos priekšlikumus, programma ir papildināta ar nosacījumu, ka gadījumos, kad vairāki projekti būs ieguvuši vienādu punktu skaitu, prioritāri tiks finansēts projekts, kura vadītājs būs jaunais zinātnieks, ja vienlaikus ir pārsniegts kvalitātes slieksnis. Papildus vērtēšanā tiks ņemts vērā tas, vai projektā ir paredzēts piesaistīt maģistratūras un/vai doktorantūras studiju programmās studējošos.

Visās diskusijās tika skarts jautājums par atsevišķas kvotas noteikšanu matemātikas nozarei. Tika izteikti iebildumi, ka ne tikai matemātikā ir novērojams augsts novecošanās līmenis. Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu diskusijā izskanēja viedoklis, ka matemātika ir fundamentālā zinātne –ja to neatbalstīs, tad zinātne vispār pazudīs, jo privātuzņēmumi ir maz gatavi kaut ko finansēt matemātikas pētījumu jomā. Ievērojot minētos komentārus, programmas ieviešanas nosacījumi ir papildināti, nosakot, ka projektiem, kas ietber fundamentālo pētījumu kategoriju tiek noteikta kvota 20% apmērā un, ja projektiem ir vienāds punktu skaits, prioritāri atbalstāms ir projekts matemātikas nozarē.

125

Diskusijas ar daudzveidīgiem viedokļiem izvērsās par sasniedzamiem rezultātiem. Viens no galvenajiem principiem, uz ko norādīja diskusiju dalībnieki, bija fakts, ka praktiskajos pētījumos ne vienmēr ir iespējama rezultātu izplatīšana, kas saistās ar uzņēmumu konkurenci un komercnoslēpumiem. Šis viedoklis tika ņemts vērā, un programmā atrunātie sasniedzamie rezultāti ir minēti kā vēlamie rezultāti. Projektu pieteicēji atbilstoši saviem darbības principiem nosaka, kādus no šiem rezultātiem viņi var sasniegt.

126