foti reti gadas, ka Latviju apmeklE tik augsta ranga skaisturnaindustrijas bosi. kada ir frandu kosmEtikas zimola lnstitut

Esthederm prezidente Lorenca BatidZello. SANTA| bija ekskluzivaiespeja ar vi;ru parundties - par skaistuma un dzives formulam.

Sai smalci;rajai italietei, kas

beidzamcs gadus dzlvoParTze, ir 57 gadi" Lielakaisstereotips, ar k0 vir;ai

sava CzTv6 bijis jacTnas, *pariiecTba, ka patissTba

karjeras sieviet* ir vTrietis

svarkos. Nekadu sp€ka vai

varas pazTmrju, stcriskumsun sievi$kTba * tre irBatidiello ierodi biznesa.

Sakurne stradajusi Denoner^narketinga joma, vel6kdesrnit gadus bijusi Vichyzlmola rnarketinga direktore,201 '1

" gada pievienojas/V/OS grupai {tajA ietilpst ne

tikai !nstitut Esthederm, betarl Blodeffna un FffiT Purl

kfr projektu rnenedlere, betkop$ 2fr12. Uada ir /V"4O"S

grupas viceprezrdenteun /nsfitut {sthed*rmprezidente

"

- Kads ir j[su pirmaisiespaids par Latvijassievietem?* 7ez liekulibas - bieZi

nenakas sastapt tik daudzsmaidTgu cilv6ku, Jumsir paveicies - estdtiskasmedicTnas specialisti Latvija

i r f oti p rog resivi . Redzu ,

ka skaistuma jedziens Seit

sakrTt ar to, kads tas ir

lnstitut Esthederm. Es tosauktu pat zen attieksmi -unikala, dabiska pieeja

katrai adai individuali. Tas

n ozim e o pti m izet vis u s

labos procesus, kas taja

norit jau dabiski, Musugrupas Tpa5nieks Lans NoelsTorels pirms 35 gadiem ar

Sadu pieeju bija pionieris.

Kosm6tikas jomas likumi

tad paredzOja stradat tikaiar epidermas virsdjo slani.

Biolo0ija ir da udz dzilSka.

To uz savas Sdas apliecinaarT pats Torels, kurS kopS

lt_Fal

LLIaLUZ

LUJr{t_LUL_

aLLIL-

t)Jmlo_

Z.oFoLL

72Eftmta janvaris 2014

b6rnlbas bija clnTjies ar

saules izraisTtu asu adas

reakciju Tolaik bija divas

at5KirTgas pieejas: iedeguma(melanina jeb adas dabiskasaizsardzTbas) raSanas

sp6cTga stimuld5ana vai arT

arkartlgi spdclg a aizsardzlba.

Bet saule ir dzlvel Tap6c

Torels uzskatTja, ka adaijapalldz but draugos ar

sauli, nevis jdclnas pret to.M6r(is bija atrast pa reizo

saules devu. Beidzamos 5-6gadus arl dermatologi maina

viedokli, apgalvojot - mumsnevajag pilnTgi aizsargat adu

no saules; ja to daram par

dau dz, la zaud6 ieradumustradat saules gaisma.

- Ka jus lietojat sauli?

- Uzskatu, ka labas

attiecTbas ar sauli, tapat kd

ar edienu, ir foti vesellgasarl mentalajai labklajTbai.

Atceros, mazai esot, t6tisved a uz jU ru

f oti ag ri no

rita vai p6c pieciem vakara.

Nekad dzTvd m6r(tiecTgi un

ilgsto5i saulojusies neesmu.Man patlk uzturdties sau16,

bet kaut ko darit, piem6ram,

skriet vai pastaigaties.Protams, pareiza aizsardztbair nepiecie5ama, jo ada

ir barjera starp arpusi un

iekSpusi. Runa nav tikai par

sauli. Mes elpojam caur adu,

ta absorbe visu.Tada klimata, kads ir Latvija,

ada ir rUpTgi jasarga. Kad

ara ir auksti, iek5a silts,SIs vides mainot, adai ir

5oks, ko dienas laika tapiedzivo vairakkart. Par to,lai adu nemitigi netraumdtu,jd ru p6jas ja u ag ra vecu ma,

uzskatu, no B-10 gadiem.

- Pastav viedoklis: io agraksak lietot kosmetiku, joada k![st no tas atkarigakaun pati var k;Ut slinka.

- Musu pirma aizsardziba irUdens un elfas sajaukums,kas ir ada. Ta ir dabiska

barjera. Tomer, ja par tonerUpOjas, 5T barjera sarUk.

Aizsargat adu, kad esi jauna,

nozlm6 lietot savai adaipiemerotu labas kvalitatestTroSo kosmOtiku ik dienu.

- Ka sakas j[su attiecibasar kosmetiku?

- Man bija 12 vai 13 gadu,kad mammas masa

atb ra u ca cie m os u n atved apienirTu un losjonu adas

tTrTSanai. Tagad tu saksi par

sevi rUpeties, virTa teica.Labi atceros zTmolu - tasbija Vichy no L'Oreal. Pirmais

kr6ms, ko sev nopirku, bija

IpaSi mitrinoSs no Clinique.Protams, tagad man irnepiecie5amas sp6cTga kas

atbildes. Mana vecuma adai

vajag vairak palTdzTbas, lai

ta sevi atjaunotu. Man ir

programma: divus mdne5usstradaju pie viena aspekta(piemeram, pigmentacijasplankumiem), p6c tamnornainu produktu un

- Tas ietver ari [densiek5[<igu lieto5anu?

- Es dau dz dzeru udeni,kadu litru diena. Tas ir

veselTgi, bet negarant6m itrinatu ad u.

- Kadi vel ir j[su ikdienasparadumi skaistumam unveselibai?

- Cen5os saglabat labu

lTdzsva ru sta rp d a rb u ,

gimeni un personTgajam

aktivitatem, veltltam pratam

un (ermenim. lepriek5 mana

meditacija bija skrie5ana,piedalljos maratonos . Ziemavai vasara - modos se5osrlta, la i skrietu. Bei dzamosgadus skrie5anu aizstaju arjog u. Tas ir 10-20 m in Utes

no rTtiem majas.

Pirms pieciem gadiem

apmekleju meditacijaskursus lndija. Meditacija -ta nav sp6ja ilgu laikupavadTt lotosa poza, betgan prasme sava prata radTt

brvu telpu, lai fautu ienakt

sasniegt efektu , ka uz

sekundi vai dalam prats

ir bnvs no domam. Esotstresa, skrienot darbos,elpa ir sekla Td nav diez

ko veselTga attieksmepret pratu un (ermeni.Ja darba gruts mirklis, tavieta, lai satraukuma straujiun sekli elpotu, es ieturupauzi, dzi]i paelpoju, u n

drlz situacija atrisinas, jo

es saglabaju skaidru pratu,

lai ieraudzTtu izeju. Daireizm6s piefaujam kludas tikaitap6c, ka zaudejam spejuieturet distanci, lai nonaktupie log iskiem secinaju m iem.Manuprat, mes bieZi

cen5amies darlt visu ar

stei dzamibas attieksmi. Tas

nen ozlmd izda rTt la bi. Tas

nozime darTt steiga. Kaut

da\reiz var izdarlt vairak ar

mazaku efektivitati. Agrakcentos par katru cenuatrisindt problOmu, bettagad saprotu, ka da\reiz

I

Klimate,Kad e

I

ir Latvije, 5da iruksti, iek5e silts,

rI plg i jasa rgAtai ir Soks.

kare

dsir a

stradaju pie citas nev6lamaspazTmes nover5anas.

- Vai varat dot visparejuieteikumu, ka r[petiespar adu, lai g[tu labakosrezultatus?

- Pirmkart, respektdtdabisko aizsardzTbu Pamats

ir laba tTri5ana, bet ar to viennepietiek. MitrinaSana irpirma atbilde labai, veselTgai

adai. Mums, piemdram,ir produkts Eau Cellulairesprejs, kas ir kopija

cilv6ka SUnu Udenim. To

vairakkart izsmidzinot dienasgaruma, jus palldzat adai

dzlvot vajadzlgaja Udens

dau dzuma,

jaunam lietam un idejam. Japrats lr parak pilns, tas nav

iespejams. Vel viens labsparadums ir reizi vai divasneddla lasTt par kaut kojau n u, ar darbu nesaistTtu.

- Vai j[su amata vieglipadodas atbrivot pratu nodomam?

- Nepavisam, bet palidz

elpo5ana. lndija skolotajs uz

katru no mums paskatljas

un pateica vienu vardu.Aizverot acis, es atkartoju 5o

vardu. Kad atkarto, atkarto,atkarto desmitiem reiLu,

citas domas vienkar5i pametgalvu, ir tikai 5is vardsgalva, un var palaimdties

ir v6rts pateikt - es Sodien

beidzu darbu un eju gul6t,

rTt es radTSu risinajumu foti-Vvienkar5a, bet iedarblga

metode.

- J[s sava pozicija to varatatf auties.

- Kad es saku stradat, man

bija 22. Un jau tad es atklaju5o likumsakarTbu, tikai vdlparak bieZi neizmantoju.Man bija drosme pateikt,

ka es izdarT5u labako savu

sp6ju robeZas. Tagadjauniem cilv6kiem redzu

divu veidu attieksmi. Viena -nav nozTmes, cik liela ir

probl6ma, cik lieli ir mani

centieni, cik laika tas prasTs,

Ermra janvaris 20i473

bet es atradT5u risinajumu !

Otra - es izdarl5u, cik atri

iesp6jams, bet nav obligati,ka tas bUs labakais rezultats.Bet, ja tu izdarTsi mazlietv6la k, bet kva litatTva k,

viqri redzes lTmeni, kas

ir augstSks. Mumsja iemacas aizsargatiesno citu spiediena. Tas ir

slikts ieradums - visu laiku

teikt, ka viss ir steidzams.

m6s stradajam atvdrtaplanojuma biroja, mums ir

daii galdi, katrs atrod vietu,kur v6las s6d6t. Es arT esmuturpat - kope ar parejiem.

Ta ir biivTba bUt kopa, nav

fiziskas barjeras. Bet, ja

starp cilv6kiem nav f izisku

durvju, tad nav arT mentaludurvju. Biroja ir liela virtuve,pusdienu laikE daudzitur komunice, cen5oties

iepazTties cita,personTgaka

limenT. Tas

pa lldz vieg la k

sastrddaties,jo tu iepazTsti

otra redzdjumu.Ta nav darbaro m a ntiz6-5ana, tas iratS[irlgs veids,ka g 0t rezu ltatu .

Katrs cilv6ksir kompanijasspeks. Ja tuieliec virT u savu

domu centra,

- lr, bet b05ana vienai palldziet dzifak sevT. Sis nav vieglslaiks, bet bagatino5s.Es

f oti mTlu savu darbu, r're

naudas, bet cilv6ku del Mantagad ir 57, un bez liekulTbas

varu alzrl, ka Sis ir labakaisvecums, jo ir tik bagatadzives pieredze. Parak ilgu

savas dzTves dafu es darTju

to, ko no manis gaida

citi, lldz kaut kas negaidTti

mainTjas, es pajautaju sev,

ko es patiesam v6los. ZOl,

ka tik v6lu, man bija pari 40.

- Vai atceraties mirkli,kad, skatoties spoguh,apjautat - nepiel[dzamaisvecums ir klat?

- Protams. Ap 40 vai 45

gadu vecumu apjautu, ka

saku lidzinaties mammai. Ta

jau saka, jums japaskatas,

kam esat vizuali tuvaki -tevam vai matei -, unjapiev6r5 uzmanTba, ka

vi;riem atklajas vecumapazTmes. Attieclgi jau laikus

- Vr

v6rts Tpa5i parUp6ties par

kada frandu Zurnala, un ta irarT mana parlieclba. Katra irskaista ka individualitate.

- Vai moderna kosmetikadriz

f aus 50 gados izskatl-

ties ka 30 dabiska ce!a?

- Ja mds paskatamies uz

mat6m un vecmamiryam,50-60 gados vifas izskatTjas

citadi neka sievietes50-60 gadu vecumd tagad.Sievietes dzTves vidOjais

ilgums tagad ir 83, betpirms gadsimta bija 55.

MedicTna dava gadus dzlvei,

bet kosmetikas industrijastrada, lai pieS(irtu Siemgadiem kvalitati.Tapdc ada

ir jaatbalsta ar augstvdrtigukosm6tiku, kas respektdto ka unikalu ekosistemu,imitdjot dablgi norito5osdzTvlbas procesus SUnas

un izmantojot pa5as

adas resursus,lai ta labi

saglabatos ilgak.

- Kadas parmairyas

skaistuma industrija redzatpiecu gadu perspektiva?

I

Ja man ir stunda, tai gtebtuveltrSu jautejuma atraSana

I

.pasa u.[[, esr un precas

55 m in utesatbildei*

Man ir teiciens, ja man irstunda, lai glabtu pasauli,

es 55 minUtes veltl5ulaba jautajuma atra5anai

un piecas atbildei. Labsjautajums ir svarTgakais,

bet mes steidzamies p6c

atbildes. StTvs DZobss, ar

kuru man dzTvO laimOjies

komunic6t, ir teicis, ka

m6s sp6jam izdarTt labako,

tikai ja gustam prieku no

ta, ko daram. Man svarlgair motivdta un prasmiga

komanda. Tap6c mansgalvenais uzdevums ir radltkontekstu, kura talants sp6jizgaismoties.

- Ka konkreti izpauZaskonteksta radi5anakomandas motive5anai?

- PiemOram, ierodotiesI nstitut Esth ed e rm, tu r

bija klasisks birojs ar

sadalTtam telpam. Tagad

tad vari rast veidu, ka attlstltkompaniju.

- Kdds ir j[su darbagrafiks?

- Cefos ap se5iem no

rTta. Jog a, daZreiz palasu,

sagatavojos darbadienai.Astonos esmu biroja un

parasti beidzu darbu ap

astoryiem vaka ra, reizdm,

bet reti - ap se5iem. Jau

divus gadus dzTvoju Parlze,

bet mana gimene Vlilana.

Savu ka rt m eita tagadparcdlusies uz Londonu.Ta es cef oju starp ParTzi,

Milanu, Londonu u. c.

- Nav gr0ti but Sfirtai?

STm zonam, lai nov6rstus e kas:

- Vai kadreiz biju5as domassevr kaut ko mainit?

- Nekad. Es pat matu krasu

neesmu mainijusi. Respek-

tdju katra izv6les brlvTbu,

bet pati esmu par dabiskupieeju. Biju Soketa, redzotvideo par sejas liftingu. Pali-

Sana zem adas ar adatam

man a izpratn6 ir iejauk5anasidentitate. Es nestradaju, lai

sievietes padarTtu skaistas,es stradaju, jo sievietes irskaistas. Ta pirms gada teicaLans Noels Torels, sarTemot

balvu ka gada virietis no

- Redzu un ticu, ka

attTstTsies dabiska pieeja,

bet plastisko operaciju6ra pamazam beigsies.Beidzamos trls gadus jau

atkal ir vGrojams est6tiskasmedicTnas uzvaras gajiens.

- Vai j[taties skaista?

- Nekad neesmu sevi

uzskatTjusi par skaistu. Esmu

sev teikusi - o. es Sodien

labi izskatos, no manisstaro energija. Tds man

tie5am ir daudz! Ja, es labijUtos savd ada. Un vienm6resmu jutusi, ka cilv6ki manipienem manas pozitlvas

attieksmes del r

l*Fkm*a janvaris 2014