Slide 1

Anika Miltuze; Sandra Sebrernu kognit att st ba

Powerpoint prezent cija audz iemMateri ls izstr d ts

ESF Darb bas programmas 2007. - 2013.gadam „Cilv kresursi un nodarbin t ba”priorit tes 1.2. „Izgl t ba un prasmes”

pas kuma 1.2.1.„Profesion l s izgl t bas un visp r jo prasmju att st ba”aktivit tes 1.2.1.2. „Visp r jo zin šanu un prasmju uzlabošana”

apakšaktivit tes 1.2.1.1.2. „Profesion laj izgl t b iesaist to pedagogukompetences paaugstin šana”

Latvijas Universit tes realiz t projekta„Profesion laj izgl t b iesaist to visp rizgl tojošo m c bu priekšmetu pedagogu

kompetences paaugstin šana”(Vienošan s Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,

LU re istr cijas Nr.ESS2009/88) stenošanai.R ga, 2011

Slide 2

BB rnu kognitrnu kognit vvattatt stst baba

Slide 3

Dom šanas sh mas• B rni sav s dom s veido priekšstatus• Priekšstati ir visp jas objektu un inform cijaskategorijas

dz skolas vecumam b rna kognit vaj att st notiek oti straujas un b tiskas

izmai as. T s ir iesp jamas, pateicoties valodas att st bai un daž m ment laj m

reprezent cij m jeb priekšstatiem, ko sauc par dom šanas sh m.

Slide 4

Asimil cija un akomod cija• Asimil cija noz jaunas inform cijas vaipieredzes interpret šana jau esošo dom šanassh mu ietvaros• Akomod cija ir esošo dom šanas sh muizmai a, lai piel gotos jaunaspieredzes pras m

Asimil cija un akomod cija ir austriešu psihologa Žana Piaž defin ti j dzieni, ar

kuru pal dz bu vi š skaidro intelekta att st bu un piel gošanos apk rt jai videi.

Slide 5

Viss, kas lido, ir putni

c tam b rns iem s,ka ir atš ir bas starpputnu un lidmaš nu

kotn ji, saskaroties ar jaunu inform ciju, notiek asimil cijas process – jaun

inform cija tiek iek auta jau esošaj s dom šanas sh s (viss, kas lido, ir putni). Bet

k, ar laiku, uzzinot vair k par jauno, tiek rad ta jauna dom šanas sh ma –

lidmaš nas sh ma (notiek akomod cijas process).

Slide 6

Abi var tikt apz ti parboliem, jo ir apa i un

sarkani

Pirmsskolas vecuma b rni zina, ka boli ir sarkani. Tad, kad b rns sastopas ar tom tu,

kas ar ir apa š un sarkans, vi š var pie emt, ka tas ar ir bols. Te skaidri par s

asimil cijas process – jaunais objekts (tom ts) tiek iek auts jau esoš dom šanas

sh (“ bola sh ”).

Slide 7

1.1. SensomotorSensomotor stadijastadija(0(0--2 gadi)2 gadi)2.2. PirmsoperacionPirmsoperacion ll stadijastadija(2(2 –– 7 g.)7 g.)3.3. KonkrKonkr to operto oper ciju stadijaciju stadija

(7(7--12gadi)12gadi)4.4. FormForm lo operlo oper ciju stadijaciju stadija

(no 12 gadiem)(no 12 gadiem)

Žans Piaž (1896-1980) šveiciešu psihologs

1. Sensomotor stadija (0-2 gadi) – b rns pasauli izzina caur saj m un kust m;

2. Pirmsoperacion stadija (2 – 7 g.) – sp ja dom t, rea t uz simboliem,

atdarin šana, izt le u.c.

3. Konkr to oper ciju stadija (7-12gadi) – var veikt lo isku darb bu ar objektiem, kas

ir redzami un konkr ti;

4. Form lo oper ciju stadija (no 12 gadiem) – var veikt lo iskas darb bas ar

abstraktiem j dzieniem.

Slide 8

Autom tiskie refleksi ir specifiskas autom tiskasreakcijas, ar kur m z dainis piedzimst

Sensomotor s stadijas s kum darbojasgalvenok rt šie refleksi

Refleksi veido saikni ar apk rt jo pasauli, uz tozes att st s t s dom šanas sh mas

Kognit att st ba šaj stadij balst s uz reflektor m reakcij m, uz kuru b zes

veidojas m tiec gas sensor s un motor s darb bas;

stadijas da a raksturojas ar b rna sp ju atdarin t, sp ju non kt pie jauniem

uzdevuma risin šanas veidiem, kombin agr k apg s sh mas un zin šanas, un l dz 2

gadu vecumam b rns k st par subjektu, kas sp gs uz simbolisku dom šanu.

Sensomotorai stadijai ir v l 6 apakšstadijas:

1.stadija (0 – 1m n.) – darbojas tikai iedzimtie refleksi – z šana, satveršana, roku un

ju kustin šana, rea šana uz ska u u.c.;

2.stadija (1 – 4m n.) – prim s cirkul s reakcijas – darb ba, kas rada k das sekas,

veicina š s darb bas atk rtošanos (bijusi nejauša darb ba, un p c tam tiek atk rtota).

Bet tas notiek tieši saist ar paša ermeni un saj m. Veidojas mijiedarb ba starp

refleksiem.

3.stadija (4 – 8m n.) – sekund s cirkul s reakcijas – darb ba, kas rada k das

sekas, veicina š s darb bas atk rtošanos. Tas notiek saist ar priekšmetiem (sit pa

grabul ti – troksnis – sit atkal, jo ska a ieinteres jusi)

4.stadija (8 – 12 m neši) – darb bas sh mu koordin šana, lai sasniegtu m i:

tiec gi – vair ku darb bu sec ba, lai sasniegtu m i (atver v ci u, iz em

manti u);

Priekšmetu praktisk lietošana (karote, lai stu).

5 stadija (12 – 18 m neši) – terci s cirkul s reakcijas – b rns atk rto darb bu,

izmantojot daž dus priekšmetus:

Met bumbu – rodas troksnis – met lelli;

Sp j atdarin t jaunas darb bas;

Ja nevar aizsniegt rota lietu, izmantos n ju (veidojas jaunas sh mas);

6.stadija (18 – 24 m nešiem) – sp j lietot simbolus, l dz ar to var izt loties savas

darb bas rezult tu.

Šaj stadij svar kais ir izt les att st ba, ar kuru var atrisin t uzdevumu, kas agr k

nebija iesp jams (grib izsl gt gaismu, sl dzis par augstu, pieb s ebl ti, lai

pak ptos).

Slide 9

Apm ram asto unešu vecum rni

k saprast, ka objektsturpina past t ar ctam, kad tas ir izzudis noredzas loka

Sava veida objektu nez dam bu b rni s k izprast jau 4 m nešu vecum , kad vi i

turpina skat ties uz durv m, pa kur m ir izg jusi m te, tom r attiec uz

priekšmetiem objektu permanence vai nez dam ba par s tikai 7 – 8 m nešu

vecum .

Slide 10

stadija ilgst no 2 l dz 7 gadiem

s stadijas laik notiek b tiskas izmai as b rnadom šan – b rnu dom šana pak peniski k stlo isk ka, veidojas izpratne par likumiem unnosac jumiem

Tom r pirmsskolas vecuma b rnu dom šanaipiem t daž das patn bas

Slide 11

Aptuveni gada vecum rni pasaka pirmosrdus, bet b rns tiem var pieš irt savu, no

pieaugušajiem atš ir gu noz mi

SUNSSUNS

coties valodu, b rni veido daž das hipot zes par v rdu noz mi. Reiz m š noz me

var b t paplašin ta vai sašaurin ta. Piem ram, v rda paplašin noz me par s, ja

rns ar v rdu “suns” apz plašu dz vnieku loku – su us, ka us, zirgus, govis utt.,

respekt vi visas dz vas b tnes uz etr m k m un asti.

rda sašaurin to noz mi var nov rot situ cij , ja, piem ram, b rns ar v rdu “maš na”

apz tikai t s automaš nas, kas brauc pa ielu, bet ielas mal st vošas automaš nas

v rd sauktas netiek.

Slide 12

Pirmo v rdu savienojumus b rni s k izrun t l dz 2gadu vecumam

kotn ji b rna run iztr kst gramatikas

Ko Tu gribi? Gibi bana!

kotn ji b rnu run nepast v gramatikas likumi. B rni var izlaist priev rdus, saik us,

lietot sav kas gramatisk s formas. Piem ram, b rns var uzrun t sevi trešaj person

un nelietot “Es” formu, jo valoda veidojas, atdarinot vec ku teikto.

Piem ram, ja vec ks uzdod jaut jumu: “Ko Tu gribi ad atbilde “Gibi bana!”

noz “Gribu ban nu!”. Šaj gad jum b rns atdarinot lieto otr s personas formu

“gribi”, savuk rt v rdam “ban ns” nav atbilstoša gramatisk forma, k ar netiek

izrun tas visas ska as.

Slide 13

rni pirmsskolas vecum var jaukt viet m v rduburtus, vienus aizst t ar citiem vai ar dažus no

tiem visp r neizrun t

BAVARIKA KALOBRETS DUR IS

Slide 14

Egocentrisms ir b rna nesp ja izt loties pasauli nocitu cilv ku redzes viedok a

VISI REDZVISI REDZPASAULI TPASAULI T PATPATKK ES!!!ES!!!

Egocentrisk dom šana trauc b rnam izdar t lo iskus sl dzienus.

Pie egocentrisma:

1) rns nesp j izprast, ka citi cilv ki var tu dom t sav k. Vi š uzskata, ka

jie dom t pat k vi š.

2) Visu pasaul notiekošo b rns attiecina uz sevi – piem ram, b rns var ar rok m

aizsegt acis, t dej di neredzot, kas notiek apk rt, un uzskat t, ka l dz ar to pats

ir k uvis neredzams. T tad – ja es neredzu, tad ar mani neredz. Ar pasaules

notikumu interpret cija var tikt veikta, izejot no sevis. Piem ram, mazs b rns

var b t p rliecin ts, ka saule no r ta lec, t c, ka vi š ce as, un vakar riet, jo

vi am ir j iet gul t.

3) Svar gi uzsv rt, ka egocentrisms nenoz egoismu. Egocentrisms ir

dom šanas veids nevis rakstura iez me.

Slide 15

rns sp j piev rstvienlaic gi uzman bu tikaivienai lietu vai par bupaz mei

KURKUR VAIRVAIR K?K?

Pirmsskolas vecum b rniem v l ir gr ti vienlaic gi emt v daž das lietu un

par bu paz mes. Šaj piem ar š idruma daudzumu pirmsskolas vecuma b rni

viennoz gi pateiks, ka vair k ir tievaj trauk , jo tur š idruma l menis ir augst ks.

tad vi i centr sies tikai uz š idruma l meni, ne emot v tilpumu. Pat tad, kad

vi u acu priekš vien ds š idruma daudzums no s kotn ji vien diem traukiem

idrums tiek p rliets daž dos, atbilde var b t nepareiza. Tuvojoties 7 gadu vecumam,

lo isk s sakar bas k st vair k skaidras.

Slide 16

KURKUR RINDRINDVAIRVAIR KKPODZIPODZI U?U?

Ar šaj gad jum pirmsskolas vecuma b rni var apgalvot, ka sarkano podzi u ir

vair k, jo vi i centr jas tikai uz rindas garumu. Pat tad, ja b rns prot skait t, atbilde

var b t nepareiza.

Slide 17

Pirmsskolas vecum atbilstoši izprast laiku irgr ti, jo b rnu dom šana darbojas oti konkrveid

MANA DZIMMANA DZIMŠŠANAS DIENAANAS DIENAIR PIR P C TAM, KAD ATNC TAM, KAD ATN KKZIEMASSVZIEMASSV TKU VECTKU VEC TIS,TIS,BET AGRBET AGR K PAR OLUK PAR OLURIPINRIPIN ŠŠANU LIELDIENANU LIELDIEN S !S !

Slide 18

Ar izprast pulksteni un attiecin t to uz re lo laikupirmsskolas vecum ir gr ti, un s kotn ji b rni to

s konkr veid

KAD MAZAIS RKAD MAZAIS R DD TT JSJSBB S UZ VIENS, BETS UZ VIENS, BETLIELAIS UZ DIVPADSMIT,LIELAIS UZ DIVPADSMIT,MAMMA BMAMMA B S MS M JJ S!S!

Bet kBet k pp c tc t tis kaut ko teicatis kaut ko teicapar 13 ???par 13 ???

Slide 19

7-8 gadu vecum rnudom šana k st lo isk ka

Vi i sp j saskat t c lo sakar bas

rni sp j pie emt, ka citi cilv kivar dom t sav k, mazin segocentrisms

Sp j saskat t vair kus lietu unpar bu aspektus, paz mes,paš bas

C BOLIKR T NO KOKA?

Slide 20

No pusaudžu vecuma l dzpieaugušo vecumam

rni sp j dom t abstraktmen , sp j risin t daž das

kompleksas probl msitu cijas,izv rt t vair kus probl murisin jumus un izv tiesatbilstoš ko no tiem

Slide 21

c Ž.Piaž teorijas izriet:

rnu kognit att st ba noritpak peniski un sec gi

rni apg st zin šanas,prasmes un iema as sevrakstur veid

rni nav mazi pieaugušie!