LU Bioloģijas fakultāte Dr. biol. Nils Rostoks · LU Bioloģijas fakultāte Dr. biol. Nils Rostoks ... LU Bioloģijas fakultāte, LU BF Bioanalītisko metožu laboratorija Mikroorganismu

LU Bioloģijas fakultāte

Dr. biol. Nils Rostoks

Eiropas Sociāāāālāāāā fonda projekts

“Kapacitāāāātes stiprināāāāšana starpnozaru pēēēētīīīījumos biodrošīīīībāāāā”

Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

ĢMO = ?

• Eiropas Sociāāāālāāāā fonda projekts

• “Kapacitāāāātes stiprināāāāšana starpnozaru pēēēētīīīījumos biodrošīīīībāāāā”

• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� ĢM kultūraugi lauksaimniecībā, piemēram, cilvēku barībai vai dzīvnieku barībai

� Rekombinantie proteīni, piemēram, cilvēka insulīns

� ĢMO pielietojums fundamentālajā zinātnē, piemēram, gēnu funkciju pētīšanā, cilvēka slimību modeļu izveidē dzīvniekos



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Gēnu inženierija – metožu kopums manipulācijām ar organismu iedzimtības materiālu - genomu, gēniem

� Transgēns – gēns, kas ticis ievietots cita organisma genomā ar GI metodēm

� Rekombinantā DNS – ar GI metodēm izveidota DNS molekula



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� 5.11.2007 Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums

� ĢMO tiek definēts kā „...jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes”



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Gandrīz visiem dzīvajiem organismiem genomu veido dezoksiribonukleīnskābe (DNS)

� Genoma DNS satur tūkstošiem gēnu, piemēram, cilvēka genomā kodēti vairāk nekā 20000 gēnu, bet rīsu genomā vairāk nekā30000 gēnu

“Genetic engineers don't make new genes, they rearrange existing ones”

Thomas E. Lovejoy



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Pirmie ĢMO – ģenētiski modificēti vīrusi un mikroorganismi

� Rekombinanto plazmīdu DNS konstrēšana no dažādām dabiskajām plazmīdām, antibiotiku rezistences marķieri

� Cohen et al. (1973) Construction of biologically functional bacterial plasmids in vitro. PNAS, 71: 1030



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� 1974. g. zinātnieki nosaka moratoriju gēnu inženierijas eksperimentiem, līdz brīdim, kad izstrādās drošas darbības kritērijus ar transgēniem organismiem

� 1975. g. Asilomaras (ASV) konference par rekombinanto DNS tehnoloģijas drošību, kurānosaka bioloģiskos un tehniskos kontroles pasākumus

� Berg et al. (1974) Potential biohazards of recombinant DNA molecules. Science, 185: 303

� Berg et al. (1975) Asilomar conference on recombinant DNA molecules. Science, 188: 991

2010.07.15. 9



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

Marc van Montagu un Jozef Schell Mary-Dell Chilton

Agrobacterium Ti plazmīdu T-DNS rajons tiek integrēts augu genomā. T-DNS sastāvā esošos gēnus iespējams aizvietot ar citiem un tādējādi panākt augu transformāciju Zambryski et al. (1980) Tumor DNA structure in plant cells transformed by A. tumefaciens. Science, 209: 1385



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Uzsākts 1990. gadā, pabeigts 2003. gadā, izmaksas 3 miljardi USD

� Cilvēka genoms sadalīts fragmentos un klonēts baktērijāEscherichi coli

� Noteikta “pilna” cilvēka genoma sekvence

� Turpinājums - HapMap projekts, kas noteica ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Ar gēnu inženieriju Latvijā sāk nodarboties 1978. gadā

� 1980. gadā tiek klonēts pilns hepatīta B vīrusa genoms

� 1984. gadā tiek atklāts jauns cilvēka interferona gēns IFN-αN

� 1985. gadā tiek noteikta pilna HBV genoma struktūra

� 80 - 90-tie gadi – rekombinanto cilvēka interferonu un interleikīnu producēšanaEscherichia coli šūnās

� Intervija ar prof. Paulu Pumpēnu krājumā Millenium. Skats uz Latviju. Valters un Rapa, 1999



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Fundamentālā zinātne – gēnu funkciju pētījumi, cilvēku, dzīvnieku un augu slimību molekulārie mehānismi

� Pielietojumi biomedicīnā, biotehnoloģijā un augu un dzīvnieku selekcijā – jaunu rekombinanto vakcīnu izstrāde, jaunu molekulāro marķieru izstrāde augu un dzīvnieku selekcijai (bet ne ģenētiski modificēti kultūraugi vai dzīvnieki)



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

Pētniecības iestādes, kurās izmanto GI metodes:

� LU Bioloģijas fakultāte, LU BF Bioanalītisko metožu laboratorija

Mikroorganismu un augu gēnu inženierija

� Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

Rekombinanto vakcīnu izstrāde

� LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts

Mikroorganismu producentu inženierija



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Eiropas Sociālā fonda projekts “Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā”Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Valsts izglītības attīstības aģentūrai par projekta uzraudzību

� LU par projekta tehnisko nodrošinājumu un administratīvo atbalstu



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Rekombinantais cilvēka insulīns - pirmais FDA autorizētais rekombinantais proteīns, ko pielieto medicīnā

� Biotehnoloģijas industrija pierādīja, ka tā spēj droši strādāt ar rekombinanto proteīnu producējošiem celmiem rūpnieciskos apmēros - > 10 000 L fermentatoros



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

� Cilvēka augšanas hormons, eritropoetīns, interferons alfa, beta un gamma, audu plazminogēna aktivātors

� Rekombinantās vakcīnas cilvēkam un dzīvniekiem – hepatīta B vīruss, cilvēka papillomas vīruss, trakumsērgas vīrusa vakcīna dzīvniekiem



• Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

Documents

LU Bioloģijas fakultāte Dr. biol. Nils Rostoks · LU Bioloģijas fakultāte Dr. biol. Nils Rostoks ... LU Bioloģijas fakultāte, LU BF Bioanalītisko metožu laboratorija Mikroorganismu