Embed Size (px)
Citation preview
Luitemādabas aizsargājamāteritorija
Foto: Apaugušas kāpas, M. KoseFoto: Govis zemajās piekrastes pļavās Veistē (Võiste), M. Kose
Foto: Apaudzis akmeņainais liedags Veistesāres apkārtnē, M. Kose
Publication supported by
Environmental Investment Centre
LUITEMĀ DABAS AIZSARGĀJAMĀ TERITORIJALuitemā dabas aizsargājamā teritorija (11,220 ha) atrodas visgleznainākajā
Igaunijas dienvidrietumu piekrastes reģionā. Aizsargājamā teritorija tika izvei-
dota 2000. gadā, apvienojot vairākas mazākas bijušās dabas aizsardzības teri-
torijas un atsevišķus dabas pieminekļus, kā arī citas vērtīgākās dabas teritorijas.
Luitemā ir iekļauta Eiropas aizsargājamo teritoriju tīklā „Natura” kā 2000 putnu
un dabas aizsargājamā teritorija, tā ir arī viena no starptautiski nozīmīgākajām
putnu teritorijām, un tai ir piešķirts starptautiskas nozīmes Ramsāres mitrāja
statuss. Šeit ir sastopamas 263 putnu sugas, no kurām 130 ir perētājputni. Lie-
gumā atrodamas vairāk nekā 500 aizsargājamo augu sugas, tostarp piekrastes
pļavā augošā jumstiņu gladiolu vietējā izplatība ir, iespējams, lielākā Eiropā.
PIEKRASTEAizsargājamās teritorijas robežās piekrastes līnija ir ļoti strukturēta, šeit ir
daudz nelielu līcīšu, piekrastes lagūnu, ragu un saliņu. Jūras nogulšņu aktīvās
uzkrāšanās rezultātā, jūra ir ļoti sekla, nedaudz dziļākas vietas mijas ar paralēli
krasta līnijai esošajām kāpām. Kad ūdens ir sekls, šeit paveras plašas smilšainas
un dubļainas akmeņainas teritorijas. Piekrastes joslā vietumis ir plašas niedru,
meldru, grīšļu un jūrmalas gumumeldru teritorijas.
Zemais un izteiktais jūras krasts ir ļoti labvēlīga barošanās un pieturvieta
daudziem ūdensputniem. Skaitliski vislielākās un nozīmīgākās sugas ir mazie
un ziemeļu gulbji, baltvēderi un meža pīles, gaigalas, mazā gaura, sarkanā
puskuitala, purva tilbīte, jūras ērgļi un citi.
CEĻOTĀJIEM Rannametsas-Tolkuses dabas taka (2,2 km) vijas cauri kāpu priežu mežam un
Tolkuses augstajam purvam. Gandrīz visa taka ir ar dēlīšiem izlikts celiņš. Pie takas
esošās Igaunijas augstākās kāpas, uzkāpjot Tornimae (Tornimäe) grēdā uzbūvētajā
skatu tornī, atradīsieties vairāk nekā 50 metrus virs jūras līmeņa. Šeit paveras glez-
nains skats uz Tolkuses augsto purvu un jūru. Ejot par purvu var redzēt rasenes,
baltmeldrus, makstainās spilves, kā arī dažādas krāsas sfagnas. Ja paveicas, var redzēt
arī sila ķirzakas, purva tilbītes, brūnās čakstes, dzērves, koku čipstes.
Piklas raga putnu vērošanas torņi atrodas bijušajā Piklas zivju dīķa kom-
pleksā, kas ir kļuvis par vērtīgu putns teritoriju. Migrācijas laikā šeit var sastapt
dažādus ūdensputnus, papildus ligzdošanai vietu izmanto dažādas krasta pļavām
raksturīgas mērkaziņas, piemēram, melnā puskuitala un pļavas tilbīte. Pamata
meldrājos var sastapt dumpjus un niedru lijas.
Pulgojas krasta pļavas putnu vērošanas tornis atrodas Hēdemēstes (Hääde-
meeste) piekrastes pļavu masīvā. No torņa paveras lielisks skats uz jūru un piekrastes
pļavu. Pulgojas pļavas malā esošajos pamata meldrājos tiek veikti putnu rudens
migrācijas pētījumi.
Foto: Skats uz Luitemā piekrasti ziemeļu virzienā no Hēdemēstes, M. Kose
Foto: Nemmes (Nõmme) cīrulis, M. Kose
Foto: Pārgājienu taka, M. KoseFoto: Avota ezers Tolkuses purva centrālajā daļā, M. Kose
Foto: Baltvaigu zosis, M. Kose
KĀPASDienvidrietumu Igaunijas krasta kāpas pie Tahkurannas iedalās divos dažādos kāpu
tipos: piekrastes Rannametsas kāpas un sauszemes Soometsa kāpas. Tās atkal apvie-
nojas pie Hēdemēstes (Häädemeeste). Starp kāpām paliek Litorīnas jūras laikā aiz-
augusī jūras lagūna, ko šobrīd mēs pazīstam kā Tolkuses augsto purvu.
Rannametsas kāpas, kas pārstāv Litorīnas jūras 5000 gadus seno krasta līniju,
ir daļa no gandrīz nepārtrauktas kāpu joslas, ieskauj visu Pērnavas līča pludmali. Par
Pērnavas apriņķa simbolu izvēlētās kāpas savu maksimālo augstumu sasniedz pie
Rannametsas ciema. Vietējie kalni Teotusemegi (Tõotusemägi) un Tornimegi (Tor-
nimägi) jeb Sejamegi (Sõjamägi) (34 m) ir arī Igaunijas augstākās kāpas. Tornimegi
kalnā ir uzstādīts tornis, no kura paveras skaists skats uz apkārtējo purva, meža un
jūras ainavu.
Kāpas veido vairākas sarežģītas ielejas formas ķēdes. To nogāzes jūras pusē vējš
ir padarījis lēzenākas, taču otrā pusē tās lielākoties ir stāvākas. Kāpās aug dažāda
vecuma sila priedaines. Šai teritorijai raksturīgie putni ir kraukļi, jūras ērgļi, bezdelīgu
piekūni, melnās dzilnas, meža baloži un ūpji. Ar augsto purvu robežojas priežu meži,
kas ir medņu un vakarlēpju dzīvesvieta. Veistes (Võiste) tuvumā atrodas priežu mežs,
kurā mīt Igaunijas lielākā zivju gārņu kolonija.
Visbiežāk sastopamie augi šeit ir virši, mellenes, brūklenes, birztalas nārbulis,
vistenes, te var sastapt arī aizsargājamos plakanstaipekņus. No sūnām visbiežāk
sastopamās ir šrēbera rūsaine un spīdīgā stāvaine, smilšainās vietās skatu aizrauj
gaišie zvaigžņveida kladīnas krūmi.
Kāpās sastopami smilšu laukumi, kuros nekas neaug un kas ir kļuvuši par apme-
šanās vietu retām sila ķirzakām un sila cīruļiem.
Sauszemes pusē Soometsas kāpas iezīmē Ancilisa ezera apmēram 9500 gadus
seno piekrasti. Zemākas un šaurākas kāpu joslas ir piemērota augšanas vieta arī
eglēm, tādēļ bieži vien, atšķirībā no Rannametsas kāpām, šeit var sastapt egļu-priežu
mežus. Kāpu ķēdi pārtrauc vairākas upes un strauti, kas ūdeni no teritorijām kāpu
aizmugurē novada uz jūru. Ar rokām raktā Timmkanāla krasta nogāzē, starp diviem
lielceļiem, var redzēt zem kāpu smiltīm atsegto vidējā devona smilšakmens nosē-
dumus. Šī kanāla rakšanu 1856.gadā uzsāka Hēdemēstes (Häädemeeste) muižas
nomnieks Thims (Thimm), lai nosusinātu aiz kāpu ķēdes esošo zemi un pārpludināto
mežu. Timmkanāls ir pazīstams kā jūras foreļu un upju nēģu nārsta un ligzdošanas
vieta. Krasta smilšu mūros ligzdo arī zivju dzenītis.
Viena no lielākajām aizsargājamās teritorijas vērtībām ir tās piekrastes pļavas.
Vēsturiski zemās piekrastes pļavas šajā teritorijā ir aizņēmušas gandrīz 1000
ha. Pēdējos gadu desmitos ganības pļavās samazinājās, līdz tās pazuda pavi-
sam, tāpēc lielu daļu teritorijas tagad klāj niedres. Pēc aizsargājamās teritorijas
radīšanas piekrastes pļavas ar valsts un starptautisku projektu atbalstu tika
strauji atjaunotas un uzturētas. Apsaimniekoto pļavu platība šobrīd pārsniedz
600 ha, padarot to par lielāko Pērnavas apriņķa masīvu un vienu no lielākajiem
masīviem Igaunijā.
Zemās piekrastes pļavas ir ļoti nozīmīga dzīves vieta vairākām putnu sugām,
kas, zaudējot piemērotu dzīves vietu ir kļuvušas par retām, piemēram, parastais
šķībītis, gugatnis, melnā puskuitala, pļavas tilbīte. Pārceļojumos šeit piestāj 15
000 baltvaigu zosis un līdz pat 3000 baltpieru un tīreļu zosu. Zemo pļavu florai
un seklajām peļķēm ir būtiska loma arī pļavās visraksturīgākajiem abiniekiem
– smilšu krupjiem.
Pateicoties tam, ka augsne šeit nav pietiekoši kaļķaina un ir mitra, flora
šeit ir daudz krāšņāka kā Rietumigaunijas piekrastes pļavās, tādejādi atgādinot
palieņu pļavu floru. Luitemaa piekrastes pļavās ir atrastas vairāk nekā 250 augu
sugas. Šeit ir viena no lielākajām jumstiņu gladiolu augšanas teritorijām Eiropā.
No aizsargājamo sugu vidus šeit atrodams arī spožais saulkrēsliņš, Baltijas
dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole, stāvlapu
dzegužpirkstīte un purva zirdzene.
MEŽIBez kāpu priežu mežiem, plašas meža teritorijas ir sastopamas arī aizsargājamās
teritorijas ziemeļu un austrumu daļā. Tur ir vairāku veidu lapkoku un jauktie meži,
kas ir bieži saistīti ar mitrām augšanas vietām. Zemākajās purva malās var sastapt
augsto purvu priežu mežus, meža bērzus un purva mežus. Ziemeļu meži aug vietās
ar mērenu mitrumu. Sta rp kāpām un Soometsa ciemu esošajā teritorijā augsne ir
mitra un auglīga, te ir platlapu meži, kuros aug arī daudz platlapu koku sugas,
piemēram, liepas, vīksnas, kļavas un oši. Krāšņais pamežs ir vienīgā zināmā vieta,
kur bez Ziemeļigaunijas kaļķakmens krasta aug daudzgadīgās mēnesēnes. Šeit aug
arī lakši. Ura upes palienē plūdu teritorijās ir sastopami aluviālie meži. Tie ir īpaši ne
tikai ar iepriekšminētajiem lapu kokiem, bet tajos ir sastopami arī ozoli.
AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS ADMINISTRATORS
Vides Departaments
Pērnavas-Viljandi reģions
Roheline 64, 80010 Pērnava
tālr. +372 447 7388
www.keskkonnaamet.ee
AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APMEKLĒJUMU ORGANIZĒTĀJS
RMK dabas uzraudzības nodaļa
Dienvidrietumu Igaunijas reģions
tālr. +372 505 8242
www.rmk.ee
©Tekstu sastādīja: Marika Kose, Mati Kose
Pirmā vāka foto: Dvietes paliene, M. Kose
Noformējums: Akriibia OÜ
Drukāts: Aktaprint AS
© Vides Departaments
LUITEMĀdabas aizsargājamā
teritorija
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJAM ● Jūs varat uzturēties un pārvietoties visā aizsargājamajā zonā, ogot, sēņot
un vākt citas meža veltes, izņemot Piklas un Pulgojas īpaši aizsargājamajā
zonā ietilpstošajās salās un saliņās, kurās laika posmā no 01.04 līdz 15.07
tiek sezonāli ierobežota kustība. Ilveses, Kinkametsas (Kükamets), Metu-
ses (Mõtuse) un Vanamenniku (Vanamänniku) īpaši aizsargājamajā zonā
no 01.02 līdz 15.07 ● Privātajā teritorijā varat atrasties no saullēkta līdz saulrietam, ja Jūs neno-
darāt postu zemes pārvaldniekam. Lai atrastos iežogotā / atzīmētā privāt-
īpašuma teritorijā, Jums ir nepieciešama īpašnieka piekrišana. ● Ar motorizētu transportlīdzekli varat pārvietoties tikai pa norādītajiem auto-
ceļiem un transportlīdzekli novietot drīkst tikai autostāvvietā. Ar velosipēdu
varat braukt pa ceļiem un norādītajām takām. ● Pa aizsargājamās teritorijas ūdeņiem varat braukt tikai ar nemotorizētiem
ūdens transportlīdzekļiem. Pa jūru ar motorizētiem ūdens transportlīdzek-
ļiem varat braukt tikai ar aizsargājamās teritorijas administratora piekrišanu. ● Celt teltis un kurināt ugunskuru drīkst tikai aizsargājamās teritorijas adminis-
tratora sagatavotā un norādītā vietā. Ugunsbīstamā laikā ugunskuru kuršana
ir aizliegta, pat tad, ja tie atrodas uz pamatnes. ● Pārvietojoties dabā, suns jātur pavadā. ● Aizsargājamajā teritorijā zveja ir atļauta, izņemot Rannametsas īpaši aizsar-
gājamajā zonā Rannametsas upē 01.07-31.03. ● Mēģiniet neatstāt dabā savas rīcības sekas.
Pamanot dabas vai apmeklējumu objektu bojāšanu, nekavējoties
informējiet par to vides inspekciju, zvanot par tālr. 1313
Foto: Purva tilbīte, M. Kose
PURVILuitemā teritorijā atrodas divi augstie purvi. Tolkuses augstais purvs (5500 ha) ir
radies starp krasta vaļņiem esošās jūras lagūnas pārpurvošanās rezultātā. Soometsas
jeb Mārjapeaksi (Maarjapeaksi) augstais purvs (1600 ha) ir izveidojies smilšu un
morēnā esošās ielejas pārpurvošanās rezultātā.
Tolkuses augstajam purvam ir 8000 gadu. Timmkanāls sadala purvu divās
daļās, tā dienvidu daļa tiek saukta arī par Zemeņu augsto purvu. Virs augstā purva
starp Ancilisa ezera un Litorīnas jūras kāpu vaļņiem atradās jūras līcis, kas kļuva
par piekrastes ezeru jeb lagūnu un beigās pārpurvojās. Kūdras kārta augstā purva
senākajā vietā sasniedz pat 5 metrus.
Tolkuses augsto purvu to ieskaujošo virsmas formu dēļ, īpašu padara tā sav-
dabīgais ūdensrežīms: no augstām kāpu nogāzem tekošais spiediena gruntsūdens
ūdens atveras kā avots akačos un ezeros augstā purva vidusdaļā, izveidojot drīzāk
zemajiem purviem raksturīgus ūdens uztura un skābuma apstākļus. Uz to norāda arī
augstā purva centra ezeros un ieplakās augošie uzturvielām bagātie augi: vilkvālīte,
velnarutks, trejlapu puplaksis un vairākas zemajiem purviem raksturīgās grīšļu un
papardes sugas, pundurbērzi, vītoli un pat egles. Ūdens īpatnību dēļ, tas ir vienīgais
malas teritoriju oligotrofa augstā purva tipa piemērs Baltijas valstīs. Droši vien tieši
ūdens režīma īpatnību dēļ augstā purva ziemeļu daļā ir reģistrēts Igaunijas apstāk-
ļiem rekordliels ikgadējais kūdras slāņa pieaugums no 1,6 līdz 1,9 mm. Sakarā ar
augstā purva atrašanās vietu starp kāpu ielejām, purva reljefs gandrīz nav manāms.
Dažādos laikos veikto nosusināšanas darbu iespaidā, ir iztecējuši un aizauguši vai-
rāki lieli ezeri purva ziemeļu daļā, tas ir veicinājis arī klajā purva aizaugšanu ar kokiem.
Purvos ligzdo lauku dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte, lietuvainis, lielā čakste,
dzērve un rubenis. Purva salas ir vairošanās un patvēruma vieta stirnām, aļņiem
un meža cūkām.
ü ü üüüüü üüüü ü
®P ®P
®P
®P
®P
®P
®P
®P E
E
Jaag
upi
Kük
amet
sa sk
v
Luid
ete
skv
Luid
ete
skv
Pikl
ask
v
Piiru
mi s
kv
Maa
sika
raba
skv
Ran
na-
met
sa sk
v
Pulg
oja
skv
Mõt
use
skv
Kiv
iniid
usk
v
LUIT
EM
AA
LKA
LUIT
EM
AA
LKA
LUIT
EM
AA
LKA
TOLK
USE
LKA
LAIK
-SA
AR
ELK
A
NIG
ULA
LKA
Sook
üla
skv
1.02
-15.
07
1.02
-15.
07
1.02
-15.
07
Vana
-m
änni
ku sk
v
Ilves
e sk
v1.
02 -1
5.07
Hääde meeste
jõgi
Hää
dem
eest
e
Võis
te
Metsa
küla
Tahk
uran
na
Rann
amet
sa
Papis
illa
Laiks
aare
Lepa
küla
Pulgo
ja
Sook
üla
Piiru
mi
Leina
Arum
etsa
Soom
etsa
Võidu
Neps
te
Ilves
e
Aru
met
sapa
isjä
rv
Aru
met
sa o
ja
Arum
etsa
oja
Arakaoja
Nepste oja
Nepste oja
Laik
saar
e jä
rvSass
i jär
v
Ran
nam
etsa
jõgi
Arakaoja
Maa
sika
rab
a
Rann
amet
sa jõ
gi
LI
IV
I
LA
HT
Tolk
use
raba
Tolkuse oja (Mustjõgi)
Tim
mka
nal (
Uus
jõgi
)
Tolk
use
oja
(Mus
tjõgi
)
Tolku
se oja (M
ustjõgi)
Tahkuranna oja
Langu pkr
Maa
rjap
eaks
e ra
ba(S
oom
etsa
rab
a)
Ura
jõgi
Ura
jõgi
Tahkuranna oja
Langu pkr
Tim
mka
nali
palja
nd
Aru
met
savä
ike
ränd
rahn
Aru
met
sa r
ändr
ahn
e. S
iigla
Suu
rkiv
i
Riia
Pärnu
Siht
kaits
evöö
nd /
Con
serv
atio
n zo
ne
Kõv
akat
tega
tee
/ Sur
face
d ro
ad
Kru
uska
ttega
tee
/ Gra
vel r
oad
Pinn
aste
e / U
npav
ed ro
ad
Rad
a / P
ath
Kai
tsea
lapi
ir /
Prot
ecte
d ar
ea b
ound
ary
1:38
000
1 cm
kaa
rdil
= 38
0 m
lood
uses
Park
la /
Park
ing
Kiri
k / C
hurc
h
Lood
usus
lik v
aata
mis
väär
sus /
Nat
ure
sigh
t
Info
tahv
el /
Info
rmat
ion
boar
d
Vaat
etor
n / O
bser
vatio
n to
wer
Ran
nam
etsa
-Tol
kuse
lood
use
õppe
rada
/R
anna
met
sa-T
olku
se n
atur
e st
udy
trail
Puhk
ekoh
t / R
estin
g pl
ace
Lõkk
ekoh
t / C
amp
fire
site
§
Liik
umis
piira
ng /
Res
trict
ion
of m
ovem
ent
©G
eoda
ta 2
012
®P
Muu
seum
/ M
useu
m
Sada
m /
Har
bour
1.02
-15.
07
