lA 1 OI -111. l RI �A RI L SIA 11 ( ','1)

MAGDA ŠTAUDINGERE-VOITA UN LATVIJA

Redakcijas piezīmes

Krājumā publicēti divi ievērojamās latv ašu izcelsmes bioloģes Dr. Magdas štaudingeres raksti: pirmais raksts ir runa, ko M.Štaudingere noturējusi 1991. gada maija Freiburgā, saņemot Latvijas ZA goda locekles diplomu, otrs - M.Štaudingeres pārdomas viņas 90 gadu jubileja 1992. gada 17. augustā Abus materiālus Dr. M.Štaudingere atsūtījusi prof. J.Stradiņam publicēšanai viņas tēvzemē Latvijā, ar kuru saistitas viņas tēva Dr. O.Voita darbība un daļa viņas agrīno atmiņu.

Publicējot šos rakstus, redkoleģija uzskata par nepieciešamu sniegt arī dazas ziņas par izcilo latvie u c lmes zinātnieci, kuras darbi ir ari mūsdienu molekularās bioloģijas pamat . P1ezimem ar autora atļauju izmantots J.Strad1ņa raksts par M.Štaudingeri­Voltu, kas publicets žurn lā "Latvijas ZA Vēstis.B." - 1992. - Nr.7. - 79.-80.lpp. (sk. ari "Latvijas ZA Vēstis.B • - 1993. - Nr.1. - 80.lpp.).

Izcila latviešu bioloģe un ķīmiķe Dr. phil., Mag. rer. nat. Magda Štaudingere, dzim. Voita Ir makromolekulāras kim1jas pamatlicēja Hermaņa štaudingera dzīvesbiedre un tuvaka lldzstradniece [1-3]. Zinatniece nesusi Latvijas un latviešu vārdam daudz slavas, jo arī svešumā M.Štaudingere nav aizmirsusi atgādinat savu piederību Latvijai un tās tautai.

M.Štaudingere-Voita dzimusi 1902. gadā Igaunijas pilsētiņā Elvā savas mātesvecaku vasaras m1tnē. Viņas tavs - latviešu mediķis Oskars Voits (1866-1959)tolaik darbojās ka ārsts Pēterburgā. Krievijas galvaspilsētā ari aizvadīti Magdasbērnības un skolas gadi. Dr. med. O.Voits bija ne vien pazīstams zinatniski or entets

rsts, vairāku zinatnisku darbu autors, bet ari aktivs Peterburgas latviešu sabiedrisksdarbinieks. Velak O.Voits kļuvis par Latvijas Republikas sūtni Vacijā (1920-1932),k arī Šveicē (no 1922.g.), Holande un Ung rij (no 1925,g ), bijis Aigas Latviešubiedribas priek nieka vietnieks; viņa kandidatūra diskutēta ari LatviJas valstsprezidenta amatam 1927. gada [4,5).

Krievijas revolūciju laika Dr. Voita ģimene devusies begļu gaitas uz Krasnodaras novadu, kur Magda beigusi siev e u ģ mnaziju Jeiska. 1920. gada nogale viņa atgrie­zusies Latvijā, bet jau 1921. gada devusies studēt b oloģiju uz Berlīnes un versitāti, JO Berlīne dzivoja tavs. 1925. gada Berlīnē ieguvusi Dr. phil. grādu ar disertāciju par griezumu ietekmi uz biologisko procesu norisi augu lapas. 1925./26.g. pap1ldmajas Freiburgas universitātē. 1927. gada M.Voita imatrikulējas Latvijas Universitātes Matematikas un dabaszin tņu fakultatē, kuru beidza taja paša gadā ar dabaszinātņu maģistres gradu un sāka stradāt par asistenti profesora Nikolaja Maltas botānikas laboratorija.

287

Acta medico-historica Rigensia (1994) II: 287–290DOI: 10.25143/amhr.1994.II.22

288

Taču jau 1928. gadā M.Voita otrreiz atvadījās no Rīgas, pārcejoties uz Freiburgu pie

sava vīra - ķīmijas profesora Hermaņa Štaudingera (1881-1965). Freiburgā

aizvac viss turpmākais MŠtaudingeres-Voitas mūžs.

Līdzīgi Kīrī laulātajam pārim, Štaudingeru ģimene apvienoja pūliņus vienā virzienā,

dodot izšķirīgu iegukūjumu polimēm ķīmijas attīstībā. Kad H.Štaudingers 20. gadossāka pētījumus viņam svešajā dabas polimēru nozarē, valdīja uzskats, ka celuloze,

kaučuks, proteīni ir mazmoiekuiāri savienojumi, kas šķidumos asociējas par lielu

izmēru koloidālām dalioém. H.Staudingers izvirzīja novatorisku teoriju, saskaņā ar

kuru minētās dabas vielas sastāv nevis no mazām, bet gan no milzu molekulām,

kuru molekulmasa sasniedz desmitus un simtus tūkstošus vīenmu. Par šīs teorijas

izstrādāšanu, kura guva spīdošus apstīprīnājumus, H.Štaudingeram 1953. gadā

piešķīra Nobela prēmiju ķīmijā. Bez H.Štaudingera darbiem nav iedomājama

visdažādāko polimēru, sintētisko un mākslīgo šķiedru, gumijas, sveķu. laku un

koksnes pārstrādes produktu lielražošana, kas 20.gs. tīk ievērojami pārveīdojusi

civilizāciju, tiem ir izcila nozīme arībioloģijas un medicinas attīstībā [6].

MŠtaudingere kopējā darbā veikusi ļoti precīzus pētījumus par makromolekulām,

palīdzot atšifrēt gan dabisko un mākslīgo šķiedru (arī celulozes) struktūras, gan

muskuļu proteīnu un protoplazmas uzbūvi; šie dati eksperimentāli apstiprinājusi

H.Štaudingera izvirzītās koncepcijas. Savā Nobela lekcijā 'Makromolekulārā ķīmija'

(1953) H.Štaudingers savas dzivesbiedres daļu kopējas pētījumos vērtē šādiem

vārdiem: 'MŠtaudingere ir veikusi makromolekulāro vielu morfoloģiskos pētījumus

un pie tam makromoiekulārajā ķīmijā ieviesusi ultravioleto un elektronu mikroskopiju,

un pirms kāda laika arī fāzu kontrasta mīkroskopiju. Bez tam viņa pēdējos 25 gados,kuru laikā tika publicēti aptuveni 400 raksti, piedalījusies to un arī vairāku grāmatuizstrādāšanā. No viņas īpaši nāk jauni atzinumi par makromolekulārās ķīmijas un

bioloģijas kopsakaru.' [2, 221 .-222.1pp.]

M.Štaudingere (pati vai kopā ar vīru) sacerējusi daudz apskata rakstu šajā nozarē,

piemēram, 'Kas ir dzīvība? (1950), 'Molekuiārīe koloīdī un dzīvā matērija' (1954),'Domas par makromoiekulārās ķīmijas nozīmi bioloģijā' (1955), 'Dzīvības problēmamakromoīekulāro pētījumu gaismā' (1956), 'Makromolekulārā ķīmija un tās nozime

protoplazmas pētniecībā' (1954) (sk.[3]). Šie un vairāki citi Štaudlngeru laulātā pāra

kopējie sacerējumi ievietoti l-LŠtaudlngera 7 sējumu (patiesībā gan 10 sējumu)zinātnisko rakstu izlasē (7000 lpp.), kuru, pēc vlra nāves, 1969.-1976.g. izdevusi

MŠtaudingere. Kopā ar vīru viņa piedalījusies daudzos lekciju braucienos, arī uz

Japāņu, kur zinātniekus pieņēmis imperatorsHirohito.

Par makromolekulārās ķīmijas nozīmi bioioģijā M.Štaudingere raksta, ka 'Hermanis

Štaudingers šo problēmu pirmoreiz diskutēja sarunā ar mani Helgolandes bioloģis-kajā stacijā 1927. gada 24. augustā. leinteresējīes par aļģu šūnu caurlaidības

pētījumiem, kas pilnībā balstījās uz toreizējiem koloidālās ķīmijas priekšstatīem,Hermanis Štaudingers sāka apcerēt savu nupatpublicēto darbu par polioksirrīetilēnu,

celulozes modejvielu, un no ši izejas punkta attīstīja priekšstatus par to, ka

makromolekulasir arī dzīvās substances uzbūves ķieģeiīši unka par to neskaitāmo

funkciju perfekto kārtību jāpateicas šis substances makromolekulārajai uzbūvei. Par

to toreiz vēl nebija eksperimentu. Taču biologi jau toreiz meklēja 'subrnikrosko-

289

piskas”, virsmolekulāras vienmas, stabilus būvķieģelišus, kas nodrošinātu šūnu

uzbūvi un funkcijas. Pazistamākā šāda veida virsmolekulārā vienība bija Négolijamicela. Hermanis Štaudingers nepētija ne nukleinskābes, ne proteinus. Pakāpeniskāmakromolekulārās ķīmijas izveidošana un sakārtošana ievilkās gadu desmitus, piekam kā dabas vielu modeļi vispirms tika pētītas sintētiskās vielas' [3, V Ipp.].

Diskusijās par šīm zinātņu vēsturei tik nozīmīgām pamatproblēmām piedalījās ari

Dr. med. Oskars Voits, kurš, pēc emigrēšanas no Latvijas 1944. gadā, mūža nogali

pavadīja Freiburgā sava znota un meitas ģimenē. Jāpiebilst, ka savukārt lidz 1938.

gadam M. un Hštaudingeri vairākas vasaras uzturējušies Latvijā - Rigā un Krimul-

das pagasta 'Saulesleju' mājās. kuras piederēja o.Voitam. Diemžēl, hitleriskās

Vācijas ierēdņi neļāva prot. Hštaudingeram lasit lekcijas Latvijas Universitātē un

iedibināt te zinātniskus sakarus, jo H.Štaudingers bija pazīstams ar savu antina-

cistisko nostāju un skaitījās režimam nevēlama persona. H.Štaudingera Freiburgasinstitūtā pētniecisku darbu veica latviešu koloidālķimiķis Bruno Jirgensons [7].

M.Štaudingeres zinātniskie kontakti ar Latviju atsakās 1971. gadā, kad viņa atsūtīja

ZA Fundamentālajai bibliotēkai vairākas H.Štaudingers grāmatas. 1990. gadā

M.Štaudingeri ievēlēja par Latvijas ZA goda locekli. ZA diploma pasniegšanas

ceremonijā Freiburgas 'Augustinumā' 1991.g. 28. maijā piedalījās daudz vācu

zinātnieku; tāatspoguļota Bādenes tederālās zemes presē.

1991. gadajūlijā M.Štaudingere uzņēmās viņas gadiemun veseūbas stāvoklim visai

apgrūtinošu ceļojumu no Freiburgas uz Rigu, lai piedalītos lVispasaules latviešu

zinātņu kongresā un Latvijas ZinātņuakadēmijasKopsapulces sesijā. MŠtaudingereziedoja Latvijas ZA Ķīmijas un bioloģijas nodaļai naudas summu labāko darbu

prēmēšanai medicīnas, bioloģijas un ķīmijas disciplīnās. Viņa arī apcejoja savas

dzimtas vēsturei nozīmīgās vietas Rigā, Krimuldi, Ropažos. Inčukalnā; nodeva

PaulaStradiņa Medicīnas vēstures muzejam Dr. o.Voitaatmiņas.

Pēdējos gadu desmitus M.Štaudingere rosigi darbojās UNESCO, kā arī starptautis-

kajā akadēmiski izglītots sieviešu organizācijā. Viņa piedalījusies UNESCO program-mas 'Cilvēks un bioslēra' izstrādāšanā, no 1970. gada bijusi VFR UNESCO

komisijas dabaszinātņu sekcijas priekšsēde (pašreiz - tās goda locekle). Starptau-

tiskajos forumos viņa atkārtoti ierosinājusi rezolūcijas par sieviešu tiesibu ievērošanu

zinātnes, izglitbas un kultūras jomé[B].

Mūža nogali M.Štaudingere vada Freiburgas 'Augustinumā'. kur viņas mājigajādzlvok sakopotas H.Štaudingers relikvijas, nozīmīgākās kopējā mūža veikuma lie-

cības. Viņa kavējas domās pie zinātnes un ekoloģijas iilozoliskajām problēmām,

atkal un atkal atgriežas pie Latvijas likteņiem.

Sakarā ar Latvijas neatkarības proklamēšanas 75. gadadienu Mštaudingere 1993.g.novembri Latvijas Zinātņu akadēmijai veltījusi 30.000 DM lielu ziedojumu zinātnes

attlstlbai un zinātnieku sociālai aizstāvībai savā tāvzemē. Ziedojuma fonds veltīts

prot. H.Štaudingers un Dr. o.Voita piemiņai (Dr. Mštaudingeres 1998.g. 16. novem-

bra vēstule J.Stradiņam). 1994.g. 11. februāra vēstulē MŠtaudingere raksta: 'Šī

summa ir ņemta no mana vlra Nobelaprēmijas naudas, kas noguldltaīpašā kontā un

290

liek izmantota tikai īpašiem mērķiem. Tādējādi ari Nobela prēmijas iedlbinätäjs,Alfrēds Nobels, piedalās šajā ziedojumā'

MŠlaudingere iecerējusi lidzas sava vectēva Ropažu mežsarga Reiņa Voita

kapavietal Ropažu kapsēta izveidot simbolisku piemiņas zimi ari saviem vecākiem -

Dr. O.Voitam un viņa dzīvesbiedrei Irmgardei, kas atdusas Freiburgas kapos kopā ar

prot. H.Staudin9oru.

MŠtaudingenes bagātais mūžs irparaugs cildenai darbbai zinātnes un cilvēces labā.

LITERATŪRA

1. MŠtaudingeres-Voim curriculum vitae un zinātnisko darbu saraksts. (Glabajas

J.Stradll;|aarms.)

2. Staudinger H. Arbeitserinnerungen.- Heidelberg: Huethlg, 1961. - 335 S.

3. Staudinger H. Das wissenschaftliche Werk: Gesammelte Arbeiten nach

Sachgebieten geordnet: 8d.5: Arbeiten allgemeiner Richlung/Hrsg. von

Mstaudinger. - Basel; Heidelberg: Huelhig u. Wept, 1975. - 437 S.

4. Baltiņš M. Ārsts un diplomāts: Dr. med. Oskaram Voitam - 125 //Latvia: Ārsts.-

1991. - Nr.3. - 68.—69.1pp.

5. Vaits O. Mans dzives ceļš. (Manuskripta kopija glabājas Paula StradiņaMedlclnas vēstures muzeja)- 1940.

6. Makromolekulare Chemie-Das Werk Hermann Staudingers in seiner heutigen

Bedeutung. Schriftenreihe der Katholischen Akademie der Erzdiozese

Freiburg/Hrsg. von Ernst Joslkleigrewe. - München; Zürich: Verlag Schnell und

Steiner‚ 1987.

7. Jirgensonsв. H.Slaudingota - llelmolekuläro vielu ķīmijas pamatlicējs II sa»

jejs. - 602-607. Ipp.

8. Ozoliņa V. Latvijas dabaazinatnieoe Magda Staudingere-Voita l/ Izglitiba. -

1992.

Rakstiem pievienotas Paula Stradiņa Modernas vēstures muzejam Msraudngares uavinuas

lotogrl Dr. med. O.Vola ponms (1925) un M. un изымает dubulpo¢lrols(l9s3).