1
Eiropas Savienības (ES) vēsture Eiropa Kustībā Eiropa Kustībā 1968. gada 1. jūlijs Valstu sešinieks atceļ muitas nodevu savstarpēji importējamām precēm, pirmo reizi atļaujot brīvu pārrobežu tirdzniecību. Tās arī piemēro vienādas nodevas importam no valstīm, kuras atrodas ārpus to loka. Ir dzimusi pasaulē lielāka tirdzniecības grupa. Strauji pieaug tirdzniecība šo sešu valstu starpā, kā arī starp ES un pārējām pasaules valstīm. 1993 1995 1994 1960 1959 1965 1964 1963 1962 1966 1977 1980 1981 1982 1978 1979 1988 1986 1984 1989 1985 1987 1990 1991 1992 2001 2004 2003 1999 2000 1998 1996 1997 1967 2002 1961 1983 2005 1958 1950 1955 1956 1957 1951 1952 1953 1954 1970 1969 1971 1974 1976 1975 1968 1973 1972 © Publicējis Eiropas Komisijas Preses un komunikācijas ģenerāldirektorāts 2005. gada jūnijā. NA-68-05-777-LV-P Padomju tanks Prāgā, 1968. gads. Sekojiet līdzi laika līnijai, kas kā spirāle vijas no kreisā augšējā uz labo apakšējo stūri. Kartes: Stefan Chabluk – Ilustratori: Pamela Hewetson un Nick Hewetson – Fotogrāfijas (no kreisās uz labo): Eiropas Komisija, Associated Press Camera Press London/F. Jacobs, Eiropas Komisija, Associated Press Camera Press London/Giancarlo Botti 1996 Corbis original image courtesy of NASA/CORBIS Photodisc Inc, Eiropas Parlaments, Camera Press London/Imapress/Stephane Cardinale Associated Press/Stringer Camera Press London/Sepp Spiegl. Aita Dollija. Dzeltenajā lauciņā redzami ES notikumi, bet zilais lauciņš atspoguļo plašākus notikumus Eiropā. The Beatles: Ringo Stārs pie bungām un (no kreisās uz labo) Pols Makartnijs, Džordžs Harisons un Džons Lenons. Eiropas Parlamenta sesija. 1963. gadā pasaulei pāri traucas “bītlomānija“. Kur vien tā parādās, pirmā pop supergrupa The Beatles aizrauj milzīgus padsmitnieku pūļus. Tie dod stimulu kultūras revolūcijai, paplašinot paaudžu plaisu. Simboliska aukstā kara robežzīme – Brandenburgas vārti – no Berlīnes mūra rietumu puses. 1961. gada augustā Austrumvācijā komunistu vadībā uzceļ sienu cauri Berlīnei, lai novērstu savu pilsoņu bēgšanu uz brīvāku dzīvi Rietumos. Daži cilvēki tomēr aizbēg; citus sargi nošauj bēgšanas mēģinājuma laikā. Studentu un strādnieku sacelšanās Francijā 1968. gada maijā satricina pašus valsts pamatus. Mērenāki studentu protesti notiek arī citās ES valstīs. Tie atspoguļo neapmierinātību ar tālu stāvošajām un neatsaucīgajām valdībām, kā arī protestu pret Vjetnamas karu un kodolbruņošanās sacensību. 1973./74. gada naftas krīze – automašīnas stāv rindā pēc benzīna, kura nepietiek. 1957. gada 25. marts Balstoties uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma panākumiem, sešas minētās valstis paplašina savu sadarbību, attiecinot to arī uz citām ekonomikas nozarēm. Tās paraksta Romas Līgumu, ar kuru tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas Kopiena (EEK) jeb kopējais tirgus. Tās ideja ir brīva personu, preču un pakalpojumu kustība pāri robežām. 1962. gada 30. jūlijs ES uzsāk vienotas lauksaimniecības politikas īstenošanu, nodrošinot valstīm kopīgu kontroli pār pārtikas ražošanu. Par zemnieku ražojumiem tiek maksāta vienāda cena. ES tiek izaudzēts pietiekoši pārtikas tās vajadzībām, un zemnieki labi nopelna. Nevēlamais blakus efekts ir pārprodukcija. Kopš 90.-iem gadiem prioritātes ir pārprodukcijas samazināšana un kvalitātes paaugstināšana. Bijušā Itālijas premjerministra Aldo Moro slepkavība 1978. gadā ir viens no daudzajiem terora aktiem, ko 70.-os gados veic ekstrēmistu grupas. Starp upuriem ir vadoši juristi, uzņēmēji un politiķi, kā arī 11 Izraēlas sportisti Minhenes olimpiskajās spēlēs (1972. gadā). Balkānos 1991. gadā sāk sadalīties Dienvidslāvija. Vispirms kaujas izceļas Horvātijā, pēc tam Bosnijā un Hercegovinā, kur serbi, horvāti un musulmaņi cīnās asiņainā pilsoņu karā. 1992. gada 7. februāris Māstrihtā tiek parakstīts Līgums par Eiropas Savienību. Tas ir viens no lielākajiem ES pagrieziena punktiem, kas nosaka skaidrus noteikumus nākotnes vienotajai valūtai, kā arī ārpolitikai un drošības politikai, un noteikumus ciešākai sadarbībai tieslietu un iekšlietu jomā. Šajā līgumā nosaukums “Eiropas Kopiena“ tiek oficiāli aizstāts ar nosaukumu “Eiropas Savienība“. 1996. gadā zinātniekiem Skotijā izdodas no sešus gadus vecas avs vienas šūnas klonēt aitu; tas ir izrāviens gēnu inženierijā. Dollija ir identiska savas “mātes“ kopija. 1997. gada 17. jūnijs Amsterdamas Līguma parakstīšana. Balstoties uz Māstrihtas Līguma sasniegumiem, tiek izstrādāti ES iestāžu pārveidošanas plāni, lai Eiropai piešķirtu spēcīgāku balsi pasaulē un koncentrētu lielākus resursus nodarbinātībai un pilsoņu tiesībām. 1997. gada 13. decembris ES vadītāji vienojas par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm: Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Pie tām pieder arī Vidusjūras salas Kipra un Malta. 2000. gadā Nicā saskaņotie Līguma grozījumi maina ES balsošanas noteikumus un paver ceļu uz paplašināšanos. Eiropas Savienības vēsture aizsākās ar Otro pasaules karu. Eiropiešiem ir jādara viss, lai šāda slepkavošana un iznīcība vairs neatkārtotos. Drīz pēc kara, sākoties 40 gadus ilgajam aukstajam karam, Eiropa tiek sadalīta “austrumos” un “rietumos”. Rietumeiropas tautas 1949. gadā izveido Eiropas Padomi. Tas ir pirmais solis ceļā uz sadarbību starp šīm tautām, bet sešas valstis grib iet vēl tālāk. XX gadsimta 50.-to gadu apģērbi un aksesuāri. 50.-os gados lielākajai daļai bērnu ir tikai neliela kabatas nauda. Viņi valkā tādu pašu apģērbu kā viņu vecāki. Bet līdz ar rokenrola parādīšanos mainās viņu muzikālā gaume. Vēlāk parādās džinsi, galvenokārt zēniem. Meitenes joprojām valkā kuplus svārkus un īsās zeķītes. Šajā desmitgadē lielu popularitāti iegūst stīpas griešana (saukta “hula hups“). 60.-to gadu apģērbi un aksesuāri. Parīzes demonstranti. 70.-to gadu apģērbi un aksesuāri. Rubiks izgudro savu slaveno kubu. Biroja datori 70.-os gados. Ceļošana pāri robežām bez pases. Amerikāņi vēlreiz apliecina savu pārākumu kosmosā, 1969. gada jūnijā izsēdinot cilvēku uz Mēness. Pēc kara starp arābiem un izraēliešiem 1973. gada oktobrī Tuvo Austrumu naftas ražotājas valstis uzliek lielus cenu paaugstinājumus un ierobežo pārdošanu atsevišķām Eiropas valstīm. Tas rada ekonomiskas problēmas visā ES. 70.-os gados pastiprinās cīņa pret piesārņojumu. ES pieņem tiesību aktus, kas aizsargā vidi, pirmo reizi ieviešot jēdzienu “piesārņotājs maksā“ Tiek nodibinātas tādas “spiediena grupas“ kā, piemēram, Greenpeace. Skābais lietus iznīcina mežus Skandināvijā un Vācijā. 1950. gada 9. maijs – Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans iepazīstina ar ciešākas sadarbības plānu. No šā brīža katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 80.-os gados pie automašīnu rūpnīcu ražošanas līnijām sāk strādāt roboti. 1984. gada 28. februāris Mūsu dzīves un darba stilu izmaina datori un automatizācija. Lai joprojām paliktu jauninājumu centrā, ES 1984. gadā pieņem Esprit programmu, kas ir pirmā no daudzajām kopš tā laika finansētajām izpētes un attīstības programmām. Bērni sāk nodarboties ar skrituļslidošanu. Vecākie brāļi un māsas klausās personīgos stereo (portatīvos atskaņotājus) un kompaktdiskus, skatās televīzijas ziepju operas un bauda Āzijas ēdienus. Padsmitniekus pievelk milzīgi sarīkojumi jeb reivi. Svārki sāk kļūt neierasti, un īsās bikses maziem zēniem ir gandrīz izzudušas. 1995. gada 1. janvāris Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas ES. Tagad šīs 15 dalībvalstis aptver gandrīz visu Rietumeiropu. 70.-to gadu sākumā jauniešu stils kļūst eksotiskāks. Liela ietekme ir pop zvaigznēm, kuru auditorija kļūst arvien jaunāka. Dažas jaunietes nomaina savus mini svārkus uz vēl īsākām biksītēm, bet lielākā daļa padsmitnieku valkā bikses ar platiem apakšgaliem. Viņi valkā arī apavus ar biezām platformas zolēm. Visekstrēmākie ir panki ar līdzīgi adatām saslietiem matiem, kas dažkārt nokrāsoti oranži, un māniju uz ķermeņa pīrsingu. 1951. gada 18. aprīlis Pamatojoties uz Šūmana plānu, sešas valstis paraksta līgumu par smagās rūpniecības – ogļu un tērauda – kopīgu vadību. Šādā veidā neviena valsts nevar ražot kara ieročus, lai tos pavērstu pret kādu citu valsti, kā tas notika agrāk. Šīs sešas valstis ir Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Komunisma sabrukumu centrālajā un austrumu Eiropā, kurš aizsākās Polijā un Ungārijā, simbolizē Berlīnes mūra krišana 1989. gadā. Saskaroties ar pilsoņu masveida izceļošanu uz Rietumiem, Austrumvācijas valdība atver vārtus. Pēc vairāk nekā 40 gadiem Vācija ir apvienojusies, un tās austrumu daļa pievienojas ES (1990. gada oktobris). 80.-to gadu apģērbi un aksesuāri. Berlīnes mūra krišana un Vācijas atkalapvienošanās. Ungāri valsts galvaspilsētā Budapeštā 1956. gada protestu laikā nojauc Staļina pieminekli. Ungārijā 1956. gadā tauta saceļas pret padomju atbalstīto režīmu. Novembrī Budapeštas ielās parādās padomju tanki, lai apspiestu protestus. Sputņik 1 kosmosā. Kosmonauts Jurijs Gagarins. ES miera uzturēšanas spēki darbībā. 1974. gada 10. decembris Lai apliecinātu savu solidaritāti, ES vadītāji izveido Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Tā mērķis ir novirzīt naudu no bagātajiem uz nabadzīgajiem reģioniem, lai uzlabotu ceļus un sakarus, piesaistītu investīcijas un radītu darbavietas. Šāda veida darbībām vēlāk tiks paredzēta trešā daļa no ES izmaksām. 1986. gada 17. februāris Lai gan muitas nodoklis izzuda 1968. gadā, tirdzniecība neplūst brīvi pār ES robežām. Galvenais šķērslis ir nacionālo noteikumu atšķirības. Ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu tiek uzsākta plaša sešu gadu programma to sakārtošanai. Šis akts arī dod lielākas tiesības Eiropas Parlamentam un nostiprina ES pilnvaras vides aizsardzībā. 1972. gada 24. aprīlis Pirmais ES plāns par vienotu valūtu tiek radīts 70.-os gados. Lai saglabātu monetāro stabilitāti, ES dalībvalstis nolemj atļaut to valūtām svārstīties attiecībā citai pret citu tikai ļoti šaurās robežās. Šis 1972. gadā radītais valūtas kursa mehānisms (VKM) ir pirmais solis ceļā uz euro ieviešanu, kas notika 30 gadus vēlāk. 1973. gada 1. janvāris Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei oficiāli iestājoties ES, “sešinieks“ kļūst par “devītnieku“. 1981. gada 1. janvāris Līdz ar Grieķijas iestāšanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli. Tai bija tiesības uz iestāšanos, jo 1974. gadā tika gāzts militārais režīms un atjaunota demokrātija. 1987. gada 15. jūnijs ES uzsāk programmu Erasmus to augstskolu studentu finansēšanai, kuri līdz pat gadam vēlas mācīties kādā citā Eiropas valstī. Ieguvēji no šīs un tamlīdzīgām ES shēmām bija vairāk nekā 2 miljoni jauniešu. 1986 gada 1. janvāris Līdz ar Spānijas un Portugāles iestāšanos ES tās dalībvalstu skaits sasniedz 12. Gandrīz visi valkā krosa kurpes. Vēl arvien ir populāri džinsi un T-krekli. Padsmitnieces nedaudz atkailina vidukli, un kādu laiku vēl arvien ir populāra melnā krāsa. 90.-to gadu beigās mūsu saziņas veidu maina mobilie telefoni un internets. Tie abi ir balstīti uz Eiropas tehnoloģijām. Jaunieši vairāk ceļo, un studenti bieži vien paņem brīvu gadu, lai apskatītu pasauli, kontaktus uzturot ar e-pasta palīdzību. 1999. gada 1. janvāris Vienīgi komerciāliem un finansiāliem darījumiem 11 valstīs tiek ieviests euro (2001. gadā tām pievienojas Grieķija). Banknotes un monētas parādīsies vēlāk. Euro zonas valstis ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Dānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste nolemj pagaidām palikt ārpus tās. 90.-to gadu apģērbi un aksesuāri. Sešu valstu valdību vadītāji paraksta Romas Līgumu. 60.-os gados zemkopība Eiropā kļūst mehanizētāka. 1980. gada vasarā kuģu būvētavas strādnieki Polijas pilsētā Gdaņskā Leha Valensas vadībā streiko, pieprasot plašākas tiesības. Tam seko streiki visā valstī. Augustā kapitulē valdība, un kā neatkarīga arodbiedrība tiek izveidota Solidarnostj. Valdība pakāpeniski atgūst savu varu un 1981. gada decembrī izsludina karastāvokli, ar ko beidzas Polijas īsā iepazīšanās ar tautas varu. Bet sēkla ir iesēta vēlākam laikam. Bijušajā Dienvidslāvijā sākas pilsoņu nemieri. 1995. gada 26. marts Septiņās valstīs – Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē Spānijā un Vācijā – stājas spēkā Šengenas Līgums. Jebkuras tautības pilsoņi var ceļot starp šīm valstīm bez pasu kontroles pie robežām. Kopš tā laika Šengenas bezpasu zonai ir pievienojušās arī citas valstis. 2002. gada 1. janvāris Parādās euro banknotes un monētas. To drukāšana, kalšana un izplatīšana 12 valstīs ir nozīmīgs pasākums. Runa ir par vairāk nekā 80 miljardiem monētu. Banknotes visās valstīs ir vienādas. Monētām ir kopīga viena puse, uz kuras norādīta tās vērtība, bet uz otras puses ir nacionālā emblēma. Tās visas ir brīvā apgrozībā. Tagad mēs uztveram kā pašu par sevi saprotamu, ka ar somu (vai jebkuru citu) euro monētu var nopirkt metro biļeti Madridē. 2001. gada 11. septembrī nolaupīti aviolaineri ietriecas Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos Ņujorkā un Pentagona ēkā Vašingtonā. Mirst gandrīz 3000 cilvēku. ES stingri nostājas Savienoto Valstu pusē cīņā pret starptautisko terorismu. Sakaru revolūcija turpinās. Tagad daudzās skolās un mājās ir ātrgaitas piekļuve internetam. Iecienīts jauniešu savstarpējas kontaktēšanās veids ir teksta ziņojumi un SMS. Mājas izklaidei kalpo platekrāna un plakanā ekrāna televizori un DVD. 2003. gada 31. marts Ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ES uzņemas miera uzturēšanas operācijas Balkānos, pirmām kārtām bijušajā Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā, pēc tam arī Bosnijā un Hercegovinā. Abos gadījumos ES vadītie spēki nomaina NATO vienības. ES valstis savā starpā vienojas līdz 2010. gadam izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma zonu visiem pilsoņiem. 1963. gada 20. jūlijs ES paraksta savu pirmo lielo starptautisko līgumu – darījumu, kas sniegs palīdzību 18 bijušajām kolonijām Āfrikā. Līdz 2005. gadam tā ir izveidojusi īpašas partnerattiecības ar 78 valstīm Āfrikā un Karību un Klusā okeāna (ĀKK) reģionā. ES ir pasaulē lielākā palīdzības sniedzēja nabadzīgākajām valstīm attīstības jomā. Tās sniegtais atbalsts ir saistīts ar saņēmēju cilvēktiesību ievērošanu. Ar Salazāra režīma gāšanu Portugālē 1974. gadā un ģenerāļa Franko nāvi Spānijā 1975. gadā pienāk gals pēdējām labējā spārna diktatūrām Eiropā. Abas valstis apņemas veidot demokrātiskas valdības, kas ir svarīgs solis, lai pretendētu uz iestāšanos ES. ES palīdz radīt darbavietas nabadzīgajos reģionos. Jauna aizraušanās ir gumijlēkšana. Vecāki aiztur elpu, bet jauniešiem patīk lekt no augstuma iesietiem elastīgā virvē, kura aprauj kritienu un atvelk atpakaļ pirms pieskaršanās zemei. 1993. gada 1. janvāris Tiek radīts vienotais tirgus un tā četras brīvības: brīva preču, pakalpojumu, personu un finanšu kustība kļūst par realitāti. Kopš 1986. gada ir saskaņoti vairāk nekā 200 likumu par nodokļu politiku, uzņēmējdarbības noteikumiem, profesionālo kvalifikāciju un citiem robežu atvēršanas šķēršļiem. Atsevišķu pakalpojumu brīva kustība kavējas. 2004. gada 1. maijs Astoņas centrālās un austrumu Eiropas valstis – Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija – iestājas ES, beidzot darot galu Eiropas sadalījumam, par kuru pirms 60 gadiem lielvaras lēma Jaltā. Par dalībvalstīm kļūst arī Kipra un Malta. Paredzams, ka 2007. gadā tām sekos Bulgārija un Rumānija. Dalībvalstu kandidātes ir arī Horvātija un Turcija. 2005. gada februārī stājas spēkā Kioto Protokols – starptautisks līgums par globālās sasilšanas ierobežošanu un siltumnīcas efekta gāzu izplūdes samazināšanu. ES konsekventi uzņemas vadību klimatisko izmaiņu ietekmes samazināšanas centienos. Amerikas Savienotās Valstis nav šā protokola dalībnieces. 1979. gada 7.–10. jūnijs ES pilsoņi pirmo reizi tieši ievēl Eiropas Parlamentu. Pirms tam tā locekļus deleģēja valstu parlamenti. Parlamenta locekļi pārstāv nevis valstu delegācijas, bet visas Eiropas politiskās grupas (sociālistus, konservatīvos, liberāļus, zaļos utt.). Parlamenta ietekme pastāvīgi pieaug. 2004. gada 29. oktobris 25 ES valstis paraksta Līgumu par Eiropas Konstitūcijas izveidošanu. Tā paredz racionalizēt demokrātisku lēmumu pieņemšanu un vadību ES, kura sastāv no 25 un vairāk valstīm. Ar to tiek izveidots arī Eiropas ārlietu ministra amats. Lai Konstitūcija stātos spēkā, tā ir jāratificē visām 25 valstīm. Ogļu un tērauda rūpniecība uzsāk pārrobežu darbību. Poļu arodbiedrības nosaukums kļūst pazīstams visur. Sabombardēta Eiropas pilsēta – Otrā pasaules kara mantojums. Lekorbuzjē uz “vertikālās pilsētas” fona. Šveiciešu arhitekts Lekorbizjē iezīmē jaunu tendenci, 1952. gadā Marseļā, Francijā, atklājot pašpietiekamu “vertikālo pilsētu” (dzīvojamo vienību). Sastingušā izskata dēļ šis betona komplekss iegūst iesauku “neobrutālisms”. 60.-os gados jaunieši apliecina savu identitāti. Viņu idejas bieži vien atšķiras no pieaugušo idejām, un rodas īsta jauniešu kultūra. Uzplaukst pop industrija, un šo uzplaukumu veicina televīzija, radio un ieraksti ilgi spēlējošās platēs. Padsmitnieki piesaka modi: minisvārki un augstpapēžu zābaki meitenēm, gari mati un kurpes ar smailiem purngaliem puišiem. Šis ir laiks, kad ES valstis piedzīvo izaugsmi un labklājības palielināšanos – “zelta sešdesmitie“. Gumijlēkšana, 80.-to gadu beigas. 1968. gada augustā Prāgas ielās izbrauc padomju tanki, lai apspiestu īso “Prāgas pavasari” – demokrātijas aizmetni Čehoslovākijā. Čehi un slovāki ir bezspēcīgi, kad vairāk nekā 600 000 kareivju okupē valsti. Students Jans Palahs protestējot sadedzinās. Padomju Savienība 1957. gadā, palaižot kosmosā pirmo mākslīgo kosmosa pavadoni Sputņik 1, pārspēj Savienotās Valstis sacensībā par kosmosa iekarošanu. Sputņik 1 riņķo pa orbītu ap Zemi 800 km augstumā. 1961. gadā Padomju Savienība atkal izvirzās priekšgalā, pateicoties pirmajam kosmonautam Jurijam Gagarinam. Viņa vadītā kosmosa kuģa diametrs ir tikai 2,6 m. Plašāku informāciju par ES varat atrast Europa mājas lapā: europa.eu.int EUROPE DIRECT sniegs atbildes uz jautājumiem par ES: zvaniet uz 00 800 6 7 8 9 10 11 vai sūtiet e-pastu europa.eu.int/europedirect

Mainiga Eiropa - Eiropas Savienibas (ES) vesture...T-krekli. Padsmitnieces nedaudz atkailina vidukli, un kādu laiku vēl arvien ir populāra melnā krāsa. 90.-to gadu beigās mūsu

  • Upload
    others

  • View
    2

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Mainiga Eiropa - Eiropas Savienibas (ES) vesture...T-krekli. Padsmitnieces nedaudz atkailina vidukli, un kādu laiku vēl arvien ir populāra melnā krāsa. 90.-to gadu beigās mūsu

Eiropas Savienības (ES) vēstureEiropa KustībāEiropa Kustībā

1968. gada 1. jūlijsValstu sešinieks atceļ muitas nodevu savstarpējiimportējamām precēm, pirmo reizi atļaujot brīvupārrobežu tirdzniecību. Tās arī piemēro vienādasnodevas importam no valstīm, kuras atrodas ārpusto loka. Ir dzimusi pasaulē lielāka tirdzniecībasgrupa. Strauji pieaug tirdzniecība šo sešu valstustarpā, kā arī starp ES un pārējām pasaules valstīm.

1993

1995

1994

19601959

1965 1964 1963 19621966

1977 1980 1981 19821978 1979

1988 1986 19841989 19851987199019911992

2001 200420031999 200019981996 1997

1967

2002

1961

1983

2005

19581950 1955 1956 19571951 1952 1953 1954

1970 19691971

1974 19761975

1968

1973

1972

© Publicējis Eiropas Komisijas Preses un komunikācijas ģenerāldirektorāts 2005. gada jūnijā.NA-68-05-777-LV-P

Padomjutanks Prāgā,1968. gads.

Sekojiet līdzi laika līnijai, kas kā spirāle vijas no kreisā augšējā uz labo apakšējo stūri.

Kartes: Stefan Chabluk – Ilustratori: Pamela Hewetson un Nick Hewetson – Fotogrāfijas (no kreisās uz labo): Eiropas Komisija, Associated Press Camera Press London/F. Jacobs, Eiropas Komisija, Associated PressCamera Press London/Giancarlo Botti 1996 Corbis original image courtesy of NASA/CORBIS Photodisc Inc, Eiropas Parlaments, Camera Press London/Imapress/Stephane Cardinale Associated Press/Stringer Camera Press London/Sepp Spiegl.

Aita Dollija.

Dzeltenajā lauciņā redzami ES notikumi, bet zilais lauciņš atspoguļo plašākus notikumus Eiropā.

The Beatles: Ringo Stārspie bungām un (nokreisās uz labo) PolsMakartnijs, DžordžsHarisons un DžonsLenons.

Eiropas Parlamenta sesija.

1963. gadā pasaulei pāritraucas “bītlomānija“. Kurvien tā parādās, pirmā popsupergrupa The Beatlesaizrauj milzīgus padsmitniekupūļus. Tie dod stimulukultūras revolūcijai,paplašinot paaudžu plaisu. Simboliska aukstā kara robežzīme – Brandenburgas

vārti – no Berlīnes mūra rietumu puses.

1961. gada augustāAustrumvācijā komunistuvadībā uzceļ sienu cauriBerlīnei, lai novērstu savupilsoņu bēgšanu uz brīvākudzīvi Rietumos. Daži cilvēkitomēr aizbēg; citus sargi nošaujbēgšanas mēģinājuma laikā.

Studentu un strādnieku sacelšanās Francijā1968. gada maijā satricina pašus valstspamatus. Mērenāki studentu protesti notiekarī citās ES valstīs. Tie atspoguļoneapmierinātību ar tālu stāvošajām unneatsaucīgajām valdībām, kā arī protestupret Vjetnamas karu un kodolbruņošanāssacensību.

1973./74. gada naftas krīze – automašīnas stāv rindā pēc benzīna, kura nepietiek.

1957. gada 25. martsBalstoties uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanaslīguma panākumiem, sešas minētās valstis paplašina savusadarbību, attiecinot to arī uz citām ekonomikas nozarēm.Tās paraksta Romas Līgumu, ar kuru tiek nodibināta EiropasEkonomikas Kopiena (EEK) jeb kopējais tirgus. Tās ideja irbrīva personu, preču un pakalpojumu kustība pāri robežām.

1962. gada 30. jūlijsES uzsāk vienotas lauksaimniecības politikas īstenošanu,nodrošinot valstīm kopīgu kontroli pār pārtikas ražošanu.Par zemnieku ražojumiem tiek maksāta vienāda cena. ES tiek izaudzēts pietiekoši pārtikas tās vajadzībām, unzemnieki labi nopelna. Nevēlamais blakus efekts irpārprodukcija. Kopš 90.-iem gadiem prioritātes irpārprodukcijas samazināšana un kvalitātes paaugstināšana.

Bijušā Itālijas premjerministra Aldo Moro slepkavība 1978. gadā ir viens no daudzajiem terora aktiem, ko 70.-osgados veic ekstrēmistu grupas. Starpupuriem ir vadoši juristi, uzņēmēji unpolitiķi, kā arī 11 Izraēlas sportisti Minhenes olimpiskajās spēlēs (1972. gadā).

Balkānos 1991. gadā sāk sadalītiesDienvidslāvija. Vispirms kaujas izceļasHorvātijā, pēc tam Bosnijā unHercegovinā, kur serbi, horvāti unmusulmaņi cīnās asiņainā pilsoņukarā.

1992. gada 7. februārisMāstrihtā tiek parakstīts Līgums par Eiropas Savienību.Tas ir viens no lielākajiem ES pagrieziena punktiem,kas nosaka skaidrus noteikumus nākotnes vienotajaivalūtai, kā arī ārpolitikai un drošības politikai, unnoteikumus ciešākai sadarbībai tieslietu un iekšlietujomā. Šajā līgumā nosaukums “Eiropas Kopiena“ tiekoficiāli aizstāts ar nosaukumu “Eiropas Savienība“.

1996. gadā zinātniekiem Skotijā izdodasno sešus gadus vecas avs vienasšūnas klonēt aitu; tas irizrāviens gēnuinženierijā. Dollija iridentiska savas “mātes“kopija.

1997. gada 17. jūnijsAmsterdamas Līguma parakstīšana.Balstoties uz Māstrihtas Līgumasasniegumiem, tiek izstrādāti ES iestāžupārveidošanas plāni, lai Eiropai piešķirtuspēcīgāku balsi pasaulē un koncentrētulielākus resursus nodarbinātībai unpilsoņu tiesībām.

1997. gada 13. decembrisES vadītāji vienojas par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm: Bulgāriju,Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju,Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Pie tām pieder arīVidusjūras salas Kipra un Malta. 2000. gadā Nicāsaskaņotie Līguma grozījumi maina ES balsošanasnoteikumus un paver ceļu uz paplašināšanos.

Eiropas Savienības vēsture aizsākās ar Otro pasauleskaru. Eiropiešiem ir jādara viss, lai šāda slepkavošanaun iznīcība vairs neatkārtotos. Drīz pēc kara, sākoties40 gadus ilgajam aukstajam karam, Eiropa tieksadalīta “austrumos” un “rietumos”. Rietumeiropastautas 1949. gadā izveido Eiropas Padomi. Tas irpirmais solis ceļā uz sadarbību starp šīm tautām, betsešas valstis grib iet vēl tālāk.

XX gadsimta 50.-to gadu apģērbi un aksesuāri.

50.-os gados lielākajaidaļai bērnu ir tikaineliela kabatas nauda.Viņi valkā tādu pašuapģērbu kā viņu vecāki.Bet līdz ar rokenrolaparādīšanos maināsviņu muzikālā gaume.

Vēlāk parādās džinsi,galvenokārt zēniem.Meitenes joprojām valkākuplus svārkus un īsāszeķītes. Šajā desmitgadēlielu popularitāti iegūststīpas griešana (saukta“hula hups“).

60.-to gaduapģērbi unaksesuāri.Parīzes demonstranti.

70.-to gadu apģērbi un aksesuāri.

Rubiks izgudro savuslaveno kubu.

Biroja datori70.-os gados.

Ceļošana pāri robežām bez pases.

Amerikāņi vēlreizapliecina savupārākumu kosmosā,1969. gada jūnijāizsēdinot cilvēku uzMēness.

Pēc kara starp arābiem unizraēliešiem 1973. gada oktobrīTuvo Austrumu naftas ražotājasvalstis uzliek lielus cenupaaugstinājumus un ierobežopārdošanu atsevišķām Eiropasvalstīm. Tas rada ekonomiskasproblēmas visā ES.

70.-os gados pastiprinās cīņa pretpiesārņojumu. ES pieņem tiesībuaktus, kas aizsargā vidi, pirmo reiziieviešot jēdzienu “piesārņotājs maksā“Tiek nodibinātas tādas “spiedienagrupas“ kā, piemēram, Greenpeace.

Skābais lietus iznīcina mežusSkandināvijā un Vācijā.

1950. gada 9. maijs – Francijas ārlietu ministrs RobertsŠūmans iepazīstina ar ciešākas sadarbības plānu. No šābrīža katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena.

80.-os gados pie automašīnu rūpnīcuražošanas līnijām sāk strādāt roboti.

1984. gada 28. februārisMūsu dzīves un darba stilu izmaina datoriun automatizācija. Lai joprojām paliktujauninājumu centrā, ES 1984. gadāpieņem Esprit programmu, kas ir pirmāno daudzajām kopš tā laika finansētajāmizpētes un attīstības programmām.

Bērni sāk nodarboties arskrituļslidošanu. Vecākie brāļi unmāsas klausās personīgos stereo(portatīvos atskaņotājus) un kompaktdiskus,skatās televīzijas ziepju operas un bauda Āzijasēdienus. Padsmitniekus pievelk milzīgisarīkojumi jeb reivi. Svārki sāk kļūt neierasti, unīsās bikses maziem zēniem ir gandrīz izzudušas.

1995. gada 1. janvārisAustrija, Somija unZviedrija pievienojas ES.Tagad šīs 15 dalībvalstisaptver gandrīz visuRietumeiropu.

70.-to gadu sākumā jauniešu stils kļūst eksotiskāks. Liela ietekme ir pop zvaigznēm, kuru auditorija kļūstarvien jaunāka. Dažas jaunietes nomaina savus minisvārkus uz vēl īsākām biksītēm, bet lielākā daļapadsmitnieku valkā bikses ar platiem apakšgaliem. Viņi valkā arī apavus ar biezām platformas zolēm.Visekstrēmākie ir panki ar līdzīgi adatām saslietiemmatiem, kas dažkārt nokrāsoti oranži, un māniju uzķermeņa pīrsingu.

1951. gada 18. aprīlisPamatojoties uz Šūmana plānu, sešas valstisparaksta līgumu par smagās rūpniecības – ogļu untērauda – kopīgu vadību. Šādā veidā neviena valstsnevar ražot kara ieročus, lai tos pavērstu pret kāducitu valsti, kā tas notika agrāk. Šīs sešas valstis irBeļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande unVācija.

Komunisma sabrukumu centrālajā un austrumu Eiropā,kurš aizsākās Polijā un Ungārijā, simbolizē Berlīnes

mūra krišana 1989. gadā. Saskaroties ar pilsoņumasveida izceļošanu uz Rietumiem,Austrumvācijas valdība atver vārtus. Pēc vairāknekā 40 gadiem Vācija ir apvienojusies, un tāsaustrumu daļa pievienojas ES (1990. gadaoktobris).

80.-to gadu apģērbi unaksesuāri.

Berlīnes mūra krišana un Vācijasatkalapvienošanās.

Ungāri valsts galvaspilsētā Budapeštā 1956. gada protestu laikā nojauc Staļina pieminekli.

Ungārijā 1956. gadā tauta saceļaspret padomju atbalstīto režīmu.Novembrī Budapeštas ielās parādāspadomju tanki, lai apspiestuprotestus.

Sputņik 1 kosmosā. Kosmonauts Jurijs Gagarins.

ES miera uzturēšanasspēki darbībā.

1974. gada 10. decembrisLai apliecinātu savu solidaritāti, ES vadītāji izveido EiropasReģionālās attīstības fondu. Tā mērķis ir novirzīt naudu nobagātajiem uz nabadzīgajiem reģioniem, lai uzlabotu ceļusun sakarus, piesaistītu investīcijas un radītu darbavietas.Šāda veida darbībām vēlāk tiks paredzēta trešā daļa no ESizmaksām.

1986. gada 17. februārisLai gan muitas nodoklis izzuda 1968. gadā, tirdzniecība neplūstbrīvi pār ES robežām. Galvenais šķērslis ir nacionālo noteikumuatšķirības. Ar 1986. gada Vienoto Eiropas aktu tiek uzsākta plašasešu gadu programma to sakārtošanai. Šis akts arīdod lielākas tiesības Eiropas Parlamentam unnostiprina ES pilnvaras vides aizsardzībā.

1972. gada 24. aprīlisPirmais ES plāns par vienotu valūtu tiek radīts 70.-os gados.Lai saglabātu monetāro stabilitāti, ES dalībvalstis nolemjatļaut to valūtām svārstīties attiecībā citai pret citu tikai ļotišaurās robežās. Šis 1972. gadā radītais valūtas kursamehānisms (VKM) ir pirmais solis ceļā uz euro ieviešanu, kasnotika 30 gadus vēlāk.

1973. gada 1. janvārisDānijai, Īrijai un ApvienotajaiKaralistei oficiāli iestājotiesES, “sešinieks“ kļūst par“devītnieku“.

1981. gada 1. janvārisLīdz ar Grieķijas iestāšanos ES dalībvalstu skaitssasniedz divciparu skaitli. Tai bija tiesības uziestāšanos, jo 1974. gadā tika gāzts militāraisrežīms un atjaunota demokrātija.

1987. gada 15. jūnijsES uzsāk programmu Erasmus toaugstskolu studentu finansēšanai,kuri līdz pat gadam vēlas mācītieskādā citā Eiropas valstī. Ieguvējino šīs un tamlīdzīgām ES shēmāmbija vairāk nekā 2 miljonijauniešu.

1986 gada 1. janvārisLīdz ar Spānijas un Portugālesiestāšanos ES tās dalībvalstuskaits sasniedz 12.

Gandrīz visi valkā krosa kurpes. Vēl arvien ir populāri džinsi unT-krekli. Padsmitnieces nedaudz atkailina vidukli, un kādu laikuvēl arvien ir populāra melnā krāsa. 90.-to gadu beigās mūsusaziņas veidu maina mobilie telefoni un internets. Tie abi irbalstīti uz Eiropas tehnoloģijām. Jaunieši vairāk ceļo, unstudenti bieži vien paņem brīvu gadu, lai apskatītu pasauli,kontaktus uzturot ar e-pasta palīdzību.

1999. gada 1. janvārisVienīgi komerciāliem un finansiāliem darījumiem 11 valstīs tiekieviests euro (2001. gadā tām pievienojas Grieķija). Banknotes unmonētas parādīsies vēlāk. Euro zonas valstis ir Austrija, Beļģija,Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande,Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Dānija, Zviedrija unApvienotā Karaliste nolemj pagaidām palikt ārpus tās.

90.-to gadu apģērbi un aksesuāri.

Sešu valstu valdību vadītājiparaksta Romas Līgumu.

60.-os gados zemkopība Eiropākļūst mehanizētāka.

1980. gada vasarā kuģu būvētavas strādnieki Polijas pilsētāGdaņskā Leha Valensas vadībā streiko, pieprasot plašākastiesības. Tam seko streiki visā valstī. Augustā kapitulēvaldība, un kā neatkarīga arodbiedrība tiek izveidotaSolidarnostj. Valdība pakāpeniski atgūst savu varu un 1981.gada decembrī izsludina karastāvokli, ar ko beidzas Polijasīsā iepazīšanās ar tautas varu. Bet sēkla ir iesēta vēlākamlaikam.

Bijušajā Dienvidslāvijā sākas pilsoņu nemieri.

1995. gada 26. martsSeptiņās valstīs – Beļģijā, Luksemburgā,Nīderlandē, Portugālē Spānijā un Vācijā –stājas spēkā Šengenas Līgums. Jebkurastautības pilsoņi var ceļot starp šīm valstīmbez pasu kontroles pie robežām. Kopš tālaika Šengenas bezpasu zonai irpievienojušās arī citas valstis.

2002. gada 1. janvārisParādās euro banknotes un monētas. To drukāšana, kalšanaun izplatīšana 12 valstīs ir nozīmīgs pasākums. Runa ir parvairāk nekā 80 miljardiem monētu. Banknotes visās valstīs ir

vienādas. Monētām ir kopīga viena puse, uz kuras norādīta tāsvērtība, bet uz otras puses ir nacionālā emblēma. Tās visas ir brīvāapgrozībā. Tagad mēs uztveram kā pašu par sevi saprotamu, ka arsomu (vai jebkuru citu) euro monētu var nopirkt metro biļeti Madridē.

2001. gada 11. septembrī nolaupītiaviolaineri ietriecas Pasaulestirdzniecības centra Dvīņu torņosŅujorkā un Pentagona ēkāVašingtonā. Mirst gandrīz 3000cilvēku. ES stingri nostājas SavienotoValstu pusē cīņā pret starptautiskoterorismu.

Sakaru revolūcija turpinās. Tagaddaudzās skolās un mājās ir ātrgaitaspiekļuve internetam. Iecienīts jauniešusavstarpējas kontaktēšanās veids ir tekstaziņojumi un SMS. Mājas izklaidei kalpoplatekrāna un plakanā ekrāna televizoriun DVD.

2003. gada 31. martsĀrpolitikas un drošības politikas ietvaros ES uzņemas mierauzturēšanas operācijas Balkānos, pirmām kārtām bijušajāDienvidslāvijas republikā Maķedonijā, pēc tam arī Bosnijā unHercegovinā. Abos gadījumos ES vadītie spēki nomaina NATOvienības. ES valstis savā starpā vienojas līdz 2010. gadamizveidot brīvības, drošības un tiesiskuma zonu visiem pilsoņiem.

1963. gada 20. jūlijsES paraksta savu pirmo lielo starptautisko līgumu –darījumu, kas sniegs palīdzību 18 bijušajām kolonijāmĀfrikā. Līdz 2005. gadam tā ir izveidojusi īpašaspartnerattiecības ar 78 valstīm Āfrikā un Karību unKlusā okeāna (ĀKK) reģionā. ES ir pasaulē lielākāpalīdzības sniedzēja nabadzīgākajām valstīm attīstībasjomā. Tās sniegtais atbalsts ir saistīts ar saņēmējucilvēktiesību ievērošanu.

Ar Salazāra režīma gāšanu Portugālē1974. gadā un ģenerāļa Franko nāviSpānijā 1975. gadā pienāk gals pēdējāmlabējā spārna diktatūrām Eiropā. Abas valstis apņemas veidotdemokrātiskas valdības, kas ir svarīgssolis, lai pretendētu uz iestāšanos ES.

ES palīdz radīt darbavietasnabadzīgajos reģionos.

Jauna aizraušanās ir gumijlēkšana. Vecāki aizturelpu, bet jauniešiem patīk lekt no augstumaiesietiem elastīgā virvē, kura aprauj kritienu unatvelk atpakaļ pirms pieskaršanās zemei.

1993. gada 1. janvārisTiek radīts vienotais tirgus un tā četras brīvības: brīva preču, pakalpojumu,personu un finanšu kustība kļūst par realitāti. Kopš 1986. gada ir saskaņotivairāk nekā 200 likumu par nodokļu politiku, uzņēmējdarbības noteikumiem,profesionālo kvalifikāciju un citiem robežu atvēršanas šķēršļiem. Atsevišķupakalpojumu brīva kustība kavējas.

2004. gada 1. maijsAstoņas centrālās un austrumu Eiropas valstis – ČehijasRepublika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija unUngārija – iestājas ES, beidzot darot galu Eiropas sadalījumam,par kuru pirms 60 gadiem lielvaras lēma Jaltā. Pardalībvalstīm kļūst arī Kipra un Malta. Paredzams, ka 2007.gadā tām sekos Bulgārija un Rumānija. Dalībvalstukandidātes ir arī Horvātija un Turcija.

2005. gada februārī stājas spēkā KiotoProtokols – starptautisks līgums par globālāssasilšanas ierobežošanu un siltumnīcasefekta gāzu izplūdes samazināšanu. ES konsekventi uzņemas vadību klimatisko

izmaiņu ietekmes samazināšanascentienos. Amerikas SavienotāsValstis nav šā protokoladalībnieces.

1979. gada 7.–10. jūnijsES pilsoņi pirmo reizi tieši ievēl Eiropas Parlamentu. Pirms tam tā locekļus deleģēja valstu parlamenti. Parlamenta locekļi pārstāv nevis valstu delegācijas, bet visas Eiropas politiskās grupas (sociālistus, konservatīvos,liberāļus, zaļos utt.). Parlamenta ietekme pastāvīgi pieaug.

2004. gada 29. oktobris25 ES valstis paraksta Līgumu par EiropasKonstitūcijas izveidošanu. Tā paredz racionalizētdemokrātisku lēmumu pieņemšanu un vadībuES, kura sastāv no 25 un vairāk valstīm. Ar totiek izveidots arī Eiropas ārlietu ministra amats.Lai Konstitūcija stātos spēkā, tā ir jāratificēvisām 25 valstīm.

Ogļu un tēraudarūpniecība uzsākpārrobežu darbību.

Poļu arodbiedrības nosaukumskļūst pazīstams visur.

Sabombardēta Eiropas pilsēta –Otrā pasaules kara mantojums.

Lekorbuzjē uz “vertikālās pilsētas” fona.

Šveiciešu arhitekts Lekorbizjē iezīmē jaunutendenci, 1952. gadā Marseļā, Francijā,atklājot pašpietiekamu “vertikālo pilsētu”(dzīvojamo vienību). Sastingušā izskata dēļšis betona komplekss iegūst iesauku“neobrutālisms”.

60.-os gados jaunieši apliecina savu identitāti. Viņu idejas bieži vien atšķiras nopieaugušo idejām, un rodas īsta jauniešu kultūra. Uzplaukst pop industrija, unšo uzplaukumu veicina televīzija, radio un ieraksti ilgi spēlējošās platēs.Padsmitnieki piesaka modi: minisvārki un augstpapēžu zābaki meitenēm, garimati un kurpes ar smailiem purngaliem puišiem. Šis ir laiks, kad ES valstispiedzīvo izaugsmi un labklājības palielināšanos – “zelta sešdesmitie“.

Gumijlēkšana, 80.-to gadu beigas.

1968. gada augustā Prāgas ielās izbraucpadomju tanki, lai apspiestu īso “Prāgas pavasari”– demokrātijas aizmetni Čehoslovākijā. Čehi unslovāki ir bezspēcīgi, kad vairāk nekā 600 000kareivju okupē valsti. Students Jans Palahsprotestējot sadedzinās.

Padomju Savienība 1957. gadā, palaižot kosmosāpirmo mākslīgo kosmosa pavadoni Sputņik 1,pārspēj Savienotās Valstis sacensībā par kosmosaiekarošanu. Sputņik 1 riņķo pa orbītu ap Zemi 800 km augstumā. 1961. gadā Padomju Savienībaatkal izvirzās priekšgalā, pateicoties pirmajamkosmonautam Jurijam Gagarinam. Viņa vadītākosmosa kuģa diametrs ir tikai 2,6 m.

Plašāku informāciju par ES varat atrast Europa mājaslapā: europa.eu.int

EUROPE DIRECT sniegs atbildes uz jautājumiem par ES: zvaniet uz 00 800 6 7 8 9 10 11 vai sūtiet

e-pastu europa.eu.int/europedirect