Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostā · PDF filevides uzlabošanas pasākumu plāna ... TMPamn_140616_mpap; Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016

TMPamn_140616_mpap; Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016. - 2020.gadam (informatīvā daļa)

Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes

2016.-2020. gadam

(informatīvā daļa)

2

TMPamn_140616_mpap; Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam

Saturs Saīsinājumi ...................................................................................................................................... 3

I. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMS……………………………………………………..5

II. POLITKAS MĒRĶIS………………………………………………………………………….9

III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI .............................................. 11

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI ................................................................................. 15

V. PASĀKUMU PLĀNS .............................................................................................................. 30

VI. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA ........................................................................................... 48

VII. IETKMES NOVĒRTĒJUMS UZ PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM (indikatīvs) .................. 49

Pielikums…………………………………………………………………………………..…….50

3


Saīsinājumi

ADR Alternatīvā domstarpību risināšana

ĀIPL Ārvalstu investoru padome Latvijā

ĀTAP

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

Biedrība Biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa

administratoru asociācija”

Darba grupa

DVI

EM

IeM

Maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas darba

grupa

Datu valsts inspekcija

Ekonomikas ministrija

Iekšlietu ministrija

Ieteikumi

KM

Eiropas Komisijas 2014.gada 12.marta ieteikumi par jaunu

pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai

Kultūras ministrija

Komisija

Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

MNA Maksātnespējas administrācija

NAP2020 Nacionālais attīstības plāns 2020

Noteikumi Nr.1038 Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumi

Nr. 1038 “Maksātnespējas procesa administratoru

pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa

administratoru sertificēšanas kārtība”

Noteikumu projekts 2013.gada Ministru kabineta noteikumu projekts

„Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra

noteikumos Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas

administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas

procesa administratora amata kandidātu””

4


OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The

Organisation for Economic Co-operation and

Development)

Pamatnostādnes Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-

2020. gadam

Pētījums Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo

pakalpojumu uzņēmuma “Deloitte” veiktais pētījums

maksātnespējas jomā “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa

riski Latvijā”

Sistēma Maksātnespējas procesu administratoru uzraudzības

elektroniskās sistēmas

TA

TAP

Tiesu administrācija

Tiesiskās aizsardzības process

TM Tieslietu ministrija

UR Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

Valdības deklarācija Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta

iecerēto darbību

VID Valsts ieņēmumu dienests

5


I. Pamatnostādņu kopsavilkums

Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Nacionālais attīstības plānā

2020 (NAP2020) noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides

nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo

vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem.

Tāpat Pamatnostādnes atspoguļo Valdības deklarācijā 2016. gada februārī

ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot

maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa

administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa

uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP,

kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un

maksātnespējas procesos.1

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā

termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo

problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko

aizdevēju izvirzītās prasības, sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem tika

uzsākts apjomīgs darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma efektivizēšanas un

uzlabošanas.

Ņemot vērā 2009. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas valdības un

Starptautiskā Valūtas fonda parakstītā Nodomu protokola 36. punktu, Pasaules

Bankas programmas aizdevuma saņemšanai, kas izriet no Latvijas Republikas

valdības un Pasaules Bankas parakstītā aizdevuma līgumu (International Bank for

reconstruction and development program document for a proposed loan in the

amount of euro 200 million to Republic of Latvia for a financial sector

development policy loan),2 Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes

atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (Ministru kabineta 2009. gada

19. februāra rīkojums Nr. 123 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta

2009. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 630) 57. punktu, kā arī Uzņēmējdarbības

vides uzlabošanas pasākumu plāna (Ministru kabineta 2009. gada 16. janvāra

rīkojums Nr. 35 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada

2. jūnija rīkojumu Nr. 365) III. sadaļas un 47.-51. punktu tika izstrādāts pilnīgi

jauns Maksātnespējas likums.

Jauna pieeja maksātnespējas jautājumiem tika meklēta, jo ekonomiskā

saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas

nonākušas finansiālās grūtībās, tika konstatēti esošā regulējuma trūkumi, proti,

neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas

procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefktivitāte,

1 http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/20160210_mkucinskis_vald_prior_gala_vers_0.pdf

2 Document of The World Bank Report No: ICR00001791IMPLEMENTATION COMPLETION AND RESULTS

REPORT (IBRD-77970) ON A LOAN IN THE AMOUNT OF EURO 200 MILLION (US$282.65 MILLION

EQUIVALENT) TO REPUBLIC OF LATVIA FOR AFINANCIAL SECTOR DEVELOPMENT POLICY

LOANFebruary 14, 2010, sk. www-wds.worldbank.org/

6


administratoriem noteiktās tiesības un pienākumi nenodrošināja efektīvu procesu,

fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.

Jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas

tiesisko regulējumu, padarītu to ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Likumprojektā

tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja

izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP) un juridiskās personas

maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procedūru un

saistību dzēšanas procedūru.

Jaunā Maksātnespējas likuma redakcija izstrādāta ciešā sadarbībā ar

Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem, ņemot vērā

ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties

uz Eiropas un pasaules labākajām praksēm. Latvija saņēma šo ekspertu pozitīvas

atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver

pasaules labāko praksi, tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas

Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL)3 izdoto vadlīniju

atziņas par maksātnespējas tiesībām. Papildus tam līdz ar jaunā Maksātnespējas

likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Doing Business radītāji.

Jaunais Maksātnespējas likums stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī un ir

spēkā arī šobrīd.

Maksātnespējas likumā definētais maksātnespējas politikas mērķis – veicināt

finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams,

maksātspējas atjaunošanu – kopumā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības

aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī atspoguļo jaunākās maksātnespējas

jomas attīstības tendences.

Tomēr, neraugoties uz starptautiskajiem standartiem atbilstošu

maksātnespējas regulējumu, kuru, salīdzinot ar citu valstu maksātnespējas

regulējumu, par rūpīgi izstrādātu un derīgu atzīst arī Ārvalstu investoru padome

Latvijā 2016. gada pētījumā “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski”, Valsts

kontrole 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-5/2014 “Vai valstī

īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?” ir konstatējusi, ka Latvijā nav

izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma, kas spētu parādīt pastāvošā normatīvā

regulējuma efektivitāti esošajā ekonomiskajā situācijā. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc

Tieslietu ministrijas rīcībā esošās starptautisko ekspertu sniegtās informācijas šāda

indikatoru sistēma šobrīd nepastāv nevienā no pasaules valstīm.

Valsts kontrole arī norādījusi, ka Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis –

veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams,

maksātspējas atjaunošanu – netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas

jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu, par ko liecina:

- zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji,

- augstas maksātnespējas procesa izmaksas,

- ieilguši maksātnespējas procesi, 3 UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law, one and two, 25 June 2004; part three, 1 July 2010; part four,

18 July 2013, sk. http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html

http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html

7


- novēlota maksātnespējas procesu pieteikšana,

- mazs sekmīgi īstenotu TAP skaits”.4

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā „ERAB

Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde” ir novērtējusi 27 valstu, tostarp

arī Latvijas maksātnespējas procesa administratoru profesiju dažādos aspektos.

Kopumā Latvijas sistēma ir novērtēta labi, taču ir norādīts uz atsevišķiem

aspektiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību. Proti, galvenais uzsvars tika likts

uz nepieciešamību stiprināt uzraugošo institūciju darbību, kā arī stiprināt ētikas

principu ievērošanu, tāpat ieteikts izvērtēt administratora profesijai nepieciešamās

prasības.

Ārvalstu investoru padome Latvijā 2016. gada pētījumā “Ļaunprātīga

maksātnespējas procesa riski” norādījusi uz to, ka pastāv vairāki riski, kā

maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantot, vienlaikus norādot uz

nepieciešamību stiprināt iesaistīto uzraugošo institūciju kompetenci.

Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktajā

aptaujā “Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem”

iegūtā informācija liecina par to, ka maksātnespējas jomas regulējums ir vērtējams

kā labs, taču nav uzticības maksātnespējas procesa administratoriem.

Pamatnostādnes ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Politikas

izstrādes un reliģijas lietu nodaļa, balstoties uz visu līdz šim Ministru kabinetā un

TM maksātnespējas jomā apstiprināto politikas plānošanas dokumentu

rezultātiem,5 konsultācijām ar MNA, TM izveidoto Maksātnespējas regulējuma

pilnveidošanas darba grupu, kā arī ņemot vērā pieejamos pētījumus.6

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai, veicot sistēmisku maksātnespējas jomā

pastāvošo problēmu izvērtējumu, noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa

attīstības virzienus, noteiktu sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

4 http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-5_2014/2.4.1-5_2014/revzin_mn_3mar2015.pdf

5 1. Maksātnespējas administrācijas koncepcija, kas akceptēta Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija sēdē

(protokols Nr. 32, 25 §).

2. Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” vidēja termiņa darbības stratēģija 2006.-2010. gadam.

3. 2007. gada 20. augustā apstiprinātā koncepcija „Par maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību”.

4. Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009. Gadam.

5. Aktualizētā Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009. gadam.

6. Tieslietu ministrijas iecerētie stratēģiskas attīstības virzieni 2012.-2014. gadam.

7. Koncepcija „Par ierobežojumu ieviešanu darbinieku prasījumu apmierināšanā no darbinieku prasījumu garantiju

fonda līdzekļiem” (ierobežota pieejamība).

8. Ikgadēji tiek izstrādāts informatīvais ziņojums par darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitītās

uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu attiecīgajā laika periodā.

9. Informatīvais ziņojums „Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas

pilnveidošanu”. 6 2. Valsts kontroles 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-5/2014 “Vai valstī īstenotā maksātnespējas

politika ir efektīva?”.

2. European Bank for Reconstruction and Development “EBRD INSOLVENCY OFFICE HOLDER (IOH)

PREFORMANCE” 2013 pilot assessment.

3. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja “Uzskati par ar maksātnespējas procesu un

tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem”.

4. ĀIPL 2016. gada pētījums “Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski”.

8


Pamatnostādņu projekts 2016.gada 8.jūnijā ir prezentēts tieslietu ministra

izveidotajā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā, kuras sastāvā

ir iekļauti pārstāvji no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Augstākās tiesas,

Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas

apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju

konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju

asociācijas, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas,

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu

padomes un Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Savukārt 2016.gada

13.jūnijā projekts ir prezentēts Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes

sēdē, kuras sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs,

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes

priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, Latvijas Darba

devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības

priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Ārvalstu

investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu advokātu

padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes

priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Latvijas

Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Abos iepriekš minētajos forumos

iesaistīto institūciju pārstāvji informēja par to, ka viedokli par pamatnostādnēm

sniegs pēc to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.

9


II. POLITIKAS MĒRĶIS

Maksātnespējas process ir komercdarbības tiesiskās vides būtisks elements,

kura uzdevums ir nodrošināt efektīvus tiesiskus risinājumus juridiskajām un

fiziskajām personā, kuras nonākušas finansiālās grūtībās. Maksātnespējas jomai ir

svarīga loma pievilcīgas biznesa vides veidošanai, lai sekmētu komercdarbību un

investīciju piesaisti.

Minētais maksātnespējas politikas mērķis aptver gan TAP, juridiskas

personas maksātnespējas procesu, gan arī fiziskās personas maksātnespējas

procesu, nosakot katram no šiem procesiem savus apakšmērķus:

1) TAP politikas apakšmērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu

atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību,

ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā;

2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir

nodrošināt saistību maksimālo izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru

atgriešanos ekonomikā, gadījumos, kad TAP nav iespējams;;

3) fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir dot

labticīgai fiziskajai personai jaunu sākumu “fresh start” un atbalstu finansiālās

grūtībās nonākušai personai.

Īstenojot maksātnespējas politikas virsmērķi un apakšmērķus, primāri ir

jārūpējas par uzņēmēju un kreditoru tiesisko interešu aizsardzību. Šo interešu

aizsardzībai darbojas četri svarīgākie maksātnespējas regulējuma piemērotāji –

maksātnespējas procesa administrators, Maksātnespējas administrācija, policija un

tiesa, no kuru efektīvas un profesionālās darbības lielā mērā ir atkarīgs, cik

sekmīga būs politikas īstenošana

Tādēļ pamatnostādņu ietvaros ir izvērtēta arī piemērotāju loma un nozīme,

īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa administratoru profesijas

stiprināšanai, lai īstenotu stingru kontroli pār maksātnespējas procesu un

maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskumu.

Maksātnespējas politikas virsmērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša

uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.

Mērķu īstenošanai un piemērošanai ir saglabājami un nostiprināmi

Maksātnespējas likumā nostiprinātie principi:

1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa

iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa

ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa

sasniegšanai;

2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas

iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar

saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;

3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt

individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;

10


4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi,

kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;

5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi

pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa

mērķi;

6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt

komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc

iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;

7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par

procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot

šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir

informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru

likumīgajām interesēm;

8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības

jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst

izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.


III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

1. Politikas rezultāts (PR)

1. Uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju

Rezultatīvais rādītājs (RR)

2015. gads

2016. gads

2017. gads

2018. gads

2019. gads

2020.gads

1. Pasludināto TAP (ĀTAP)

skaits pret pasludināto

juridiskās personas

maksātnespējas procesu

skaitu 1

5% 5% 7% 9% 11% 13%

2. Proporcija starp ierosināto

un pasludināto TAP (ĀTAP)

skaitu 2

28% 28% 30% 32% 34% 36%

3. Sekmīgi pabeigto TAP

(ĀTAP) skaits pret

izbeigtajiem TAP (ĀTAP)3

2% 2% 4% 6% 8% 10%


Kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritē


2015. gads

2016. gads

2017. gads

2018. gads

2019. gads

2020.gads

1.Vidējais maksātnespējas

procesa ilgums 4

1,5 1,5 1,5 1,5 1,3 1,3

12


2.Nodrošināto kreditoru

prasījumu atgūšanas radītāji

(recovery rate) (centi no

viena euro) 5

X X X + 0,05 X + 0,05 X + 0,07 X + 0,07

3. Nenodrošināto kreditoru

prasījumu atgūšanas radītāji

(recovery rate) (centi no

viena euro) 6

X X X + 0,02 X + 0,02 X + 0,05 X + 0,05

4. Maksātnespējas procesa

izmaksas 7

X X X - 0,05 X - 0,05 X - 0,07 X - 0,07

5. Procesu skaits, kad tiek

sastādīts ziņojums par

mantas neesamību 8

528 528 518 508 498 488


Fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju


2015. gads

2016. gads

2017. gads

2018. gads

2019. gads

2020.gads

1. Gada laikā uzsākto

procesu skaits pret sekmīgi

pabeigto saistību dzēšanas

procedūru skaitu. 10

81% 81% 83% 85% 87% 89%


Administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus [un rūpējas par

profesijas prestižu]


13


2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020.gads

1. Administratoru skaits,

kuru lietvedībā esošais lietu

skaits atšķiras no vidēja lietu

skaita vienam

administratoram 11

27 27 25 23 21 20

2. Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru skaitu

(procentuāli) 12

21% 21% 25% 27% 21% 19%

3. Procesu skaits, kuros

pārkāpumu dēļ ir nomainīts

maksātnespējas

administrators, pret aktīvo

lietu skaitu 13

2,5% 2,5% 2,8% 2,8% 2,3% 2,1%

1 Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā datiem 2015. gadā pasludināto TAP (ĀTAP) skaits attiecībā pret pasludināto

juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu 2 2 2015.gadā pasludināto TAP un ĀTAP (kopā) attiecība pret 2015.gadā

ierosinātajiem TAP un ĀTAP (kopā)

3 2015.gadā sekmīgi pabeigto TAP un ĀTAP (kopā) attiecība pret 2015.gadā izbeigtajiem TAP un ĀTAP (kopā)

4 Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā datiem no 2008.gada pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu

vidējais ilgums uz 2015.gadu

5 Izmantojot administratora darbības pārskatos norādīto informāciju, elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma

automātiski aprēķinās atzīto un apmierināto nodrošināto kreditoru prasījumu attiecību.

14



automātiski aprēķinās atzīto un apmierināto nenodrošināto kreditoru prasījumu attiecību.


automātiski aprēķinās maksātnespējas procesa izmaksu un apmierināto kreditoru prasījumu attiecību.

8 Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā datiem 2015.gadā pabeigto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits,

kuru izbeigšanas pamats bija ziņojuma par mantas neesamību sastādīšana

9 Gadījumu skaits, kad Maksātnespējas administrācija ir piemērojusi administratīvo sodu par savlaicīgu

maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu

10 Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem 2015.gadā ierosināto fiziskās personas maksātnespējas procesu skaits

pret 2015.gadā sekmīgi pabeigto saistības dzēšanas procedūru skaitu, neņemot vērā, ka process ierosināts pirms 2015.gada

1.janvāra.

11 Uz 01.01.2015. aktīvi 348 administratori. Vidējais procesu skaits vienam administratoram – 20 procesi (vairāk par

34 procesiem 6 administratoriem, savukārt mazāk par 6 procesiem ir 21 administratoram, kas nozīmē, ka 2015.gadā 27

administratoriem lietvedībā esošo lietu skaits atšķīrās no vidēja lietu skaita vienam administratoram

12 Par administratīvajiem pārkāpumiem un uzraudzības kārtībā (sūdzības un uzraudzība) sodīto administratoru skaits

2015.gadā, statistikā atspoguļojot administratoru tikai vienu reizi, neatkarīgi no tā cik reizes 2015.gadā viņš ir saukts pie

kāda no norādītajiem atbildības veidiem.

13 Rezultāts iegūts saskaitot aktīvo procesu skaits uz 01.01.2015. un 31.12.2015. dalot ar divi, ņemot vērā, ka

2015.gadā maksātnespējas procesa administrators nomainīts konstatēto normatīvo aktu pārkāpumu konstatēšanas gadījumā

(161 process).


IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi,

Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti 4 savstarpēji

saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:

1) veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;

2) veicināt, maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski

vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;

3) veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam

parādniekam nodrošina otro iespēju;

4) veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas

efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu).


1. Rīcības virziens – veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju

Nr. p.

k. Uzdevums

Pasākums

Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas

Sasaiste ar politikas

rezultātu un

rezultatīvo rādītāju

1. Veicināt

uzņēmēju

informētību un

izpratni par TAP

1. Sagatavot un

publicēt (piemēram,

Maksātnespējas

administrācijas,

Ekonomikas ministrijas

tīmekļa vietnē viegli

uztveramu informāciju par

likuma prasībām – TAP

plāna izstrādi, saskaņošanu,

apstiprināšanu un

termiņiem.

2. Sadarbībā ar

Ekonomikas ministriju un

uzņēmēju organizācijām

organizēt seminārus un

izstrādāt bukletus, lai

popularizētu TAP mērķi,

ieguvumus, labo praksi un

veiksmīgos piemērus.

31.12.2016.

regulāri

TM

TM

EM

MNA

EM

MNA

Sekmīgi pabeigto

TAP (ĀTAP) skaits

palielinās

Pasludināto TAP

(ĀTAP) skaits

palielinās

2. Veidot 1. Veikt izmaiņas kreditoru 31.05.2018. TM Pasludināto TAP

17


efektīvāku TAP

plāna

apstiprināšanas

un uzraudzības

procedūru

balsojuma nosacījumos,

samazinot balsu vairākuma

slieksni.

2. Ieviest

kompensējošus

mehānismus kreditoriem,

kuru intereses tiek

aizskartas.

3. Precizēt

administratora lomu,

novēršot interešu

konfliktu TAP plāna

apstiprināšanas procesā

4. Izvērtēt iespēju

ieviest administratoru

specializāciju.

5. Veikt izmaiņas

TAP ilguma pagarināšanā

līdz 5 gadiem (3+2).

Veicināt, ka TAP plānu

sastāda parādnieks vai

biznesa konsultants.

6. TAP padarīt par

kreditoru vadītu procesu,

pārskatot administratora

lomu.

(ĀTAP) skaits

palielinās;

Sekmīgi pabeigto

TAP (ĀTAP) skaits

palielinās

2. Rīcības virziens – veicināt, maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu

atgriešanos ekonomiskajā apritē

18


Nr. p.

k. Uzdevums

Pasākums Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas


rezultātu un


1. Īstenot

sabiedrības

informēšanas

pasākumus par

nepieciešamību

savlaicīgi

iesniegt

juridiskās

personas

maksātnespējas

procesa

pieteikumu

1. Organizēt seminārus

un izstrādāt bukletus

sabiedrības informēšanai,

par nepieciešamību

savlaicīgi risināt savas

finansiālās grūtības, kā

arī, ja tas nav iespējams,

iesniegt juridiskās

personas maksātnespējas

procesa pieteikumu.

regulāri TM MNA Palielinās kreditoru

prasījumu atgūšana;

samazinās procesu

skaits, kad tiek

sastādīts ziņojums

par mantas

neesamību

2. Veicināt

savlaicīgu

maksātnespējas

procesa

pieteikuma

iesniegšanu

1. Veikt grozījumus

Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā,

nododot administratīvās

sodīšanas funkciju par

savlaicīgu

maksātnespējas procesa

pieteikuma neiesniegšanu

Maksātnespējas

administrācijai.

2. Motivēt savlaicīgi

iesniegt maksātnespējas

31.12.2016.

31.05.2019.

TM

TM

MNA

FM

Palielinās kreditoru


samazinās procesu

skaits, kad tiek


par mantas

neesamību



19


pieteikumu, nosakot, ka

savlaicīgi iesniedzot

maksātnespējas

pieteikumu iespējamas

nodokļu atlaides,

savukārt novilcinot

pieteikuma iesniegšanu,

pakāpeniski palielinās

depozīta apmērs.

samazinās procesu

skaits, kad tiek


par mantas

neesamību

3. Maksātnespējas

administrācijas

un Valsts

policijas

kompetences

pārdale.

1. Pārskatīt Latvijas

Administratīvo pārkāpumu

kodeksā un

Krimināllikumā paredzētos

pārkāpumus

maksātnespējas jomā,

Valsts policijas

kompetencē atstājot tikai

pārkāpumus, kas ir ar

augstu kaitīguma pakāpi

sabiedrībai;

31.05.2017. TM IeM

MNA

Samazinās

maksātnespējas

procesa izmaksas

4. Stiprināt

Maksātnespējas

administrācijas

un Valsts

policijas

kompetenci.

1. Nodrošināt apmācību

organizēšanu Valsts

policijas kompetences

stiprināšanai.

2. Noteikt, ka

Maksātnespējas

administrācijai likumā

regulāri

31.05.2017.

IeM

TM

TM

MNA



samazinās procesu

skaits, kad tiek


par mantas

neesamību;

20


noteiktā kārtībā ir tiesības

ierasties jebkura

administratora prakses

vietā un pieprasīt uzrādīt

lietvedībā esošos

dokumentus, iepriekš

nebrīdinot.

3. Izvērtēt

Maksātnespējas

administrācijas

institucionālo padotību un

finansēšanas modeļus

31.12.2016.

TM

FM

samazinās

maksātnespējas

procesa izmaksas

5. Pārskatīt kārtību

par dokumentu

viltošanas

konstatēšanu.

Normatīvajos aktos

noteikt, ka no


tiek izslēgti kreditori, kuru

prasījumi balstās uz

viltotiem dokumentiem.

31.05.2017. TM Palielinās kreditoru


samazinās

maksātnespējas

procesa izmaksas

6. Pilnveidot

regulējumu par

dokumentu

nenodošanu.

Pastiprināt valdes locekļu

atbildību par dokumentu

nenodošanu

31.05.2018. TM Samazinās procesu

skaits, kad tiek


par mantas

neesamību

7. Veicināt aktīvu

atgriešanos

ekonomiskajā

apritē.

Pilnveidot regulējumu par

saimnieciskās darbības

turpināšanu



prasījumu atgūšana

21


ietvaros, kā arī uzņēmuma

kā mantas kopuma

pārdošanu.

8. Stiprināt

kreditoru lomu.

Noteikt, ka maksātnespējas

procesa administrators

sagatavo atzinumu par

turpmāk plānoto rīcību


ietvaros, saskaņojot to ar

kreditoriem, kreditori

pieņem lēmumu arī par

plāna finansējumu



samazinās

maksātnespējas

procesa izmaksas

9. Samazināt

maksātnespējas

procesa

izmaksas

1. Pārskatīt kārtību par

dokumentu nodošanu

arhīvā.

2. Definēt minimālās

administratora amata

darbības un to izmaksas

31.05.2017. TM KM Samazinās

maksātnespējas

procesa izmaksas

3. Rīcības virziens – veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina

otro iespēju

Nr. p.

k. Uzdevums

Pasākums Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas


rezultātu un


1. Atvieglots

fiziskās personas

maksātnespējas

Izvērtēt iespēju izstrādāt

atvieglotu fiziskās personas


31.05.2019 TM Palielinās

maksātnespējas

procesu skaits, kuros

22


process regulējumu, kas būtu

paredzēts fiziskajām

personām, kurām nav

hipotekāro kredītu un

mantas, kā arī

parādsaistību apjoms nav

liels

sekmīgi pabeigta

saistību dzēšanas

procedūra

2. Novērst

regulējuma

neskaidrības

Veikt atsevišķus

regulējuma precizējumus,

lai padarītu fiziskās

personas maksātnespējas

procesu skaidrāku.


maksātnespējas


sekmīgi pabeigta


procedūra

3. Nodrošināt, ka

fiziskās personas

maksātnespējas

process tiek

piemērots tikai

godprātīgam

parādniekam

Definēt un regulējumā

iestrādāt kritērijus, pēc

kuriem izvērtēt parādnieka

godprātību.


maksātnespējas


sekmīgi pabeigta


procedūra

4. Rīcības virziens – veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus

pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu)

Nr. p.

k. Uzdevums

Izpildes

termiņš

(gads)

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas


rezultātu un


1. Turpināt 1. Pieņemt likumprojektu 31.12. TM Samazinās

23


maksātnespējas

procesa

administratoru

profesijas

reformu

“Grozījumi

Maksātnespējas likumā”

(Lp12/Nr.106);

2. Pilnveidot uzraudzības

un izglītības sistēmu,

nosakot, ka:

1. Administratoru amatā

ieceļ Maksātnespējas

administrācijas direktors;

2. Administratori ne retāk

kā reizi divos gados kārto

kvalifikācijas eksāmenu;

3. Administratoram ir

piemērojama

disciplināratbildība

4. Administratoram jābūt

nevainojamai reputācijai;

5. Plašāku gadījumu

spektru, kad administrators

ir atbrīvojams no amata.

2016. administratoru skaits,

kuru lietvedībā

esošais lietu skaits

atšķiras no vidēja

lietu skaita vienam

administratoram

2. Stiprināt

Maksātnespējas

administrācijas

kapacitāti.

1. TM gatavot

ziņojumu Ministru

kabinetam par

līdzekļu pārdali un

rīcības plānu

funkciju

optimizēšanai

2. Pilnveidot

31.12.2016

31.12. 2016

TM

TM

FM

IeM

Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;

Procesu skaits, kuros

pārkāpumu dēļ ir

nomainīts

maksātnespējas

24


Krimināllikuma 215.

un 215.1 panta

regulējums par

maksātnespējas

procesa kavēšanu, kā

arī TAP noteikumu

pārkāpšanu,

sabiedrībai mazāk

bīstamus

pārkāpumus ietverot

Latvijas

Administratīvo

pārkāpumu kodeksā;

3. Izstrādāt MNA

risku vadības

mehānismu, lai

savlaicīgi un precīzi

identificētu procesus

un administratorus,

kur ir saskatāms

prettiesiskas rīcības

risks;

31.05.2017

TM

MNA

administrators, pret

aktīvo lietu skaitu

3. Stiprināt tiesas

kapacitāti

1. Īstenot tiesnešu

apmācības programmas

„Izaugsme un

nodarbinātība” 2014.-

2020. gadam pasākumus,

kas paredz paaugstināt

31.05.2018 TM TA Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



25


tiesu un tiesībsargājošo

institūciju personāla

kompetenci, 2.Tiesnešu un

tiesu darbinieku mācību

programmas 2017.gadam

saturā iekļaut arī

maksātnespējas

jautājumus;

nomainīts

maksātnespējas



4. Maksātnespējas

procesa

administratoru

rindas darbības

uzlabošana

1.Stiprināt nejaušības

principa – rindas darbības

algoritmu;

2.novērst ar rindas darbības

nodrošināšanu saistīto

nodarbināto ieinteresētību

3.Regulāri veikt IT auditu,

lai izsekotu, vai sistēmā ir

veiktas prettiesiskas

manipulācijas.

31.05.2017. TM MNA Samazinās

administratoru skaits,

kuru lietvedībā



lietu skaita vienam

administratoram,

5. Nodrošināt, ka

profesijā ir tikai

kvalificēti

administratori ar

augstu reputāciju

1. Pakāpeniski pārtraukt

papildus administratoru

sertificēšanu;

2. Novērtēt optimālo

administratoru skaitu;

3. Par pārkāpumiem anulēt

sertifikātus un neizsniegt

jaunus;

4. Kad optimālais skaits ir

31.12.2020. TM MNA Samazinās


kuru lietvedībā



lietu skaita vienam

administratoram,


skaits pret kopējo

26


sasniegts, sertificēšanu

atjaunot.

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas



6. Izveidojama

stingrāka

administratoru

kvalifikācijas

sistēma.

1. Pieņemt likumprojekta

“Grozījumi


(Lp12/Nr.106) ietvertos

mehānismus, kas attiecas

uz kvalifikācijas sistēmas

pilnveidošanu.

31.12.

2016.

TM Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas



7. Administratoram

nosakāmas

stingras prasības

lietvedības

kārtošanai

prakses vietā.

1. Normatīvajos aktos

ietvert regulējumu, kas

administratoram uzliek

pienākumu vest savu un

parādnieka lietvedību savā

prakses vietā.

31.05.2017 TM Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas


27



8. Izveidojams

administratora

palīga institūts.

1. Veikt izmaiņas

regulējumā, kas noteic, ka

pirms iekļūšanas

administratora profesija ir

nepieciešama noteikta

perioda prakse

administratora palīga

amatā.

31.05.2019 TM Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas



9. Izveidojams

maksātnespējas

procesa

administratoru

reitings

1. Regulāri sastādīt un

publicēt Maksātnespējas

administrācijas mājas lapā

publicējams


administratoru reitings.

Kritēriji – no

administratora tieši

atkarīgas darbības.

31.05.2017 TM MNA Samazinās


kuru lietvedībā



lietu skaita vienam

administratoram,


skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas


28



10. Nodrošināt

sabiedrības

kontroli

publicējot

informāciju par

maksātnespēja

procesa norisi.

1. Padarīt publisku

administratora darbības

pārskatos pieejamo

informāciju, izvērtējot

fizisko personu datu

aizsardzības un

komercnoslēpuma

aizsardzības prasības.

31.05.2017 TM DVI Samazinās


kuru lietvedībā



lietu skaita vienam

administratoram,


skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas



11. Izveidot

administratora

sniegto

pakalpojumu

maksas cenrādi

1. Definēt

administratoru amata

darbības;

2. Normatīvajos

aktos veikt

grozījumus, nosakot,

ka par administratora

veiktajām amata

darbībām ir veicama

31.05.2017 TM MNA Sodīto administratoru

skaits pret kopējo

administratoru

skaitu;



nomainīts

maksātnespējas


29


samaksa, to nosakot

cenrādī


30


V. PASĀKUMU PLĀNS

Plāna mērķis Veicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams,

maksātspējas atjaunošanu

Politikas rezultāts/-i un

rezultatīvais rādītājs/-i

Politikas rezultāts - Uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju

Rezultatīvie rādītāji - 1. Pasludināto TAP (ĀTAP) skaits pret pasludināto juridiskās

personas maksātnespējas procesu skaitu

2. Proporcija starp ierosināto un pasludināto TAP (ĀTAP) skaitu

3. Sekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaits pret izbeigtajiem TAP (ĀTAP)

1. Rīcības virziens Veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju

Nr. p. k. Pasākums Darbības

rezultāts Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas

Izpildes termiņš

(ar precizitāti līdz

pusgadam)

1.1. Īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par nepieciešamību savlaicīgi iesniegt tiesiskās aizsardzības

procesa pieteikumu

1.1.1. Sagatavot un

publicēt viegli

uztveramu

informāciju par

likuma prasībām –

TAP plāna izstrādi,

saskaņošanu,

apstiprināšanu un

Palielinās

sabiedrības

informētība un

izpratne par

TAP

izmantošanas

iespējām

- Sagatavoto

publikāciju skaits;

- Seminārus

apmeklējušo dalībnieku

skaits;

- Izstrādāto

informatīvo materiālu

skaits

TM EM

MNA

31.05.2017.

31


termiņiem.

1.1.2. Sadarbībā ar

Ekonomikas

ministriju un

uzņēmēju

organizācijām

organizēt

seminārus un

izstrādāt bukletus,

lai popularizētu

TAP mērķi,

ieguvumus, labo

praksi un

veiksmīgos

piemērus.

1.2. Veidot efektīvāku TAP plāna apstiprināšanas un uzraudzības procedūru

1.2.1. Veikt izmaiņas

kreditoru

balsojuma

nosacījumos,

samazinot balsu

vairākuma

slieksni.

Palielinās

kreditoru

interese par

TAP, TAP

pasākumu plānu

kvalitāte

paaugstinās

- Pasludināto TAP

skaits

- Sekmīgi pabeigto

TAP skaits

TM

--

31.05.2018.

32


1.2.2. Ieviest

kompensējošus

mehānismus

kreditoriem, kuru

intereses tiek

aizskartas.

1.2.3. Precizēt

administratora

lomu, novēršot

interešu konfliktu

TAP plāna

apstiprināšanas

procesā

1.2.4. Izvērtēt iespēju un

ieviest

administratoru

specializāciju


TAP ilguma

pagarināšanā līdz 5

gadiem (3+2) ar

tiesībām šo

termiņu pagarināt

1.2.6. TAP padarīt par

kreditoru vadītu

33


procesu, pārskatot

(administratora

lomus saglabā to

pašu kontroles

apmēru)

2. Rīcības virziens Politikas rezultāts - Kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie

aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritē

Rezultatīvie rādītāji - 1.Vidējais maksātnespējas procesa ilgums

2. Nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate) (centi no viena

euro)

3. Nenodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate) (centi no

viena euro)

4. Maksātnespējas procesa izmaksas

5. Procesu skaits, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību

6. Gadījumu skaits, kad Maksātnespējas administrācija ir piemērojusi administratīvo

sodu par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.



Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas

Izpildes termiņš


pusgadam)

2.1. Īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par nepieciešamību savlaicīgi iesniegt juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikumu

2.1.1. Organizēt seminārus

un izstrādāt bukletus

sabiedrības

Palielinās

sabiedrības

informētība un

- Seminārus

apmeklējušo dalībnieku

skaits;

TM MNA 31.05.2017.

34


informēšanai, par

nepieciešamību

savlaicīgi risināt savas

saistības, kā arī, ja tas

nav iespējams,

iesniegt juridiskās

personas

maksātnespējas

procesa pieteikumu.

izpratne par

maksātnespējas

procesa

pieteikuma

neiesniegšanas

sekām

- Izstrādāto

informatīvo materiālu

skaits

2.2. Veicināt savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu

2.2.1. Veikt grozījumus

Latvijas

Administratīvo

pārkāpumu kodeksā,

nododot

administratīvās

sodīšanas funkciju par

savlaicīgu

maksātnespējas

procesa pieteikuma

neiesniegšanu

Maksātnespējas

administrācijai.

Palielinās

savlaicīgi

iesniegto

maksātnespējas

procesa

pieteikumu

skaits

- MNA uzliktie

administratīvie

sodi par savlaicīgu

maksātnespējas

procesa

pieteikuma

neiesniegšanu

TM MNA 31.12.2016.

2.2.2. Motivēt savlaicīgi

iesniegt

maksātnespējas

- Maksātnespējas

procesu skaits, kad

tiek sastādīts

TM FM 31.05.2019.

35


pieteikumu, nosakot,

ka savlaicīgi

iesniedzot

maksātnespējas

pieteikumu iespējamas

nodokļu atlaides,

savukārt novilcinot

pieteikuma

iesniegšanu,

pakāpeniski palielinās

depozīta apmērs.

ziņojums par

mantas neesamību

2.3. Maksātnespējas administrācijas un Valsts policijas kompetences pārdale.

2.3.1. Pārskatīt Latvijas

Administratīvo

pārkāpumu kodeksā

un Krimināllikumā

paredzētos

pārkāpumus

maksātnespējas jomā,

Valsts policijas

kompetencē atstājot

tikai pārkāpumus, kas

ir ar augstu kaitīguma

pakāpi sabiedrībai

Paaugstinās

maksātnespējas

procesa,

administratīvo

pārkāpumu

procesa un

kriminālprocesa

efektivitāte

- MNA uzliktie

administratīvie sodi par

savlaicīgu


pieteikuma

neiesniegšanu

- MNA uzliktie

administratīvie sodi par

savlaicīgu


un tiesiskās aizsardzības

procesa noteikumu

pārkāpšanu

TM IeM

MNA

31.05.2018.

2.4. Stiprināt Maksātnespējas administrācijas un Valsts policijas kompetenci.

36


2.4.1. Nodrošināt apmācību

organizēšanu Valsts

policijas kompetences

stiprināšanai.

Paaugstinās

kriminālprocesa

efektivitāte

- Uzsākto

kriminālprocesu skaits

par noziedzīgiem

nodarījumiem

maksātnespējas jomā

IeM TM 31.05.2017.

2.4.2. Noteikt, ka

Maksātnespējas

administrācijai likumā

noteiktā kārtībā ir

tiesības ierasties

jebkura administratora

prakses vietā un

pieprasīt uzrādīt

lietvedībā esošos

dokumentus, iepriekš

nebrīdinot.

Paaugstinās

maksātnespējas

procesa

caurspīdīgums

un tiesiskums,

kā rezultātā arī

tā efektivitāte

- Veikto pārbaužu

skaits;

- Atgūtie kreditoru

prasījumi;

- maksātnespējas

procesa izmaksas

TM MNA 31.05.2017.

2.5. Pārskatīt kārtību par dokumentu viltošanas konstatēšanu

2.5.1. Normatīvajos aktos

noteikt, ka no

maksātnespējas

procesa tiek izslēgti

kreditori, kuru

prasījumi balstās uz

Paaugstinās

maksātnespējas

procesa

caurspīdīgums

un tiesiskums,

kā rezultātā arī


prasījumi;

- maksātnespējas

procesa izmaksas

TM -- 31.05.2017.

37


viltotiem

dokumentiem.

tā efektivitāte

2.6. Pilnveidot regulējumu par dokumentu nenodošanu

2.6.1. Pastiprināt valdes

locekļu atbildību par

dokumentu

nenodošanu

Samazinās

maksātnespējas

procesu skaits,

kuros

administratoram

netiek nodoti

parādnieka

dokumenti

- Maksātnespējas

procesu skaits, kad

tiek sastādīts

ziņojums par

mantas neesamību

TM -- 31.05.2018.

2.7. Veicināt aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē

2.7.1. Pilnveidot regulējumu

par saimnieciskās

darbības turpināšanu

maksātnespējas

procesa ietvaros, kā

arī uzņēmuma kā

mantas kopuma

pārdošanu.

Palielinās

maksātnespējas

procesā iegūto

līdzekļu

apmērs, kā

rezultātā

pilnīgāk tiek

apmierināti

kreditoru

prasījumi


prasījumi

TM -- 31.05.2018.

2.8. Stiprināt kreditoru lomu

2.8.1. Noteikt, ka

maksātnespējas

Paaugstinās

maksātnespējas


prasījumi

TM -- 31.05.2019.

38


procesa administrators

sagatavo atzinumu par

turpmāk plānoto

rīcību maksātnespējas

procesa ietvaros,

saskaņojot to ar

kreditoriem, kreditori

pieņem lēmumu arī

par plāna finansējumu

procesa ātrums

un efektivitāte

- Maksātnespējas

procesa izmaksas

2.9. Samazināt maksātnespējas procesa izmaksas

2.9.1. Pārskatīt kārtību par

dokumentu nodošanu

arhīvā

Samazinās

maksātnespējas

procesa

izmaksas


prasījumi

- Maksātnespējas

procesa izmaksas

TM KM 31.05.2017.

2.9.2. Definēt minimālās

administratora amata

darbības un to

izmaksas

Paaugstinās

maksātnespējas

procesa

caurspīdīgums

TM 31.05.2017.

3. Rīcības virziens Politikas rezultāts - Fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam

parādniekam nodrošina otro iespēju

Rezultatīvie rādītāji - gada laikā uzsākto procesu skaits pret sekmīgi pabeigto saistību

dzēšanas procedūru skaitu

Nr. p. k. Pasākums Darbības Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā Līdzatbildīgās Izpildes termiņš

39


rezultāts institūcija institūcijas (ar precizitāti līdz

pusgadam)

3.1. Atvieglots fiziskās personas maksātnespējas process

3.1.1. Izvērtēt iespēju

izstrādāt atvieglotu

fiziskās personas

maksātnespējas

procesa regulējumu,

kas būtu paredzēts

fiziskajām personām,

kurām nav hipotekāro

kredītu un mantas, kā

arī parādsaistību

apjoms nav liels

Fiziskās

personas

maksātnespējas

process tiek

atvieglots

godprātīgam

parādniekam,

kuram nav

mantas

- Izstrādāto

normatīvo aktu

projektu skaits

TM -- 31.05.2019

3.2. Novērst regulējuma neskaidrības

3.2.1. Veikt atsevišķus

regulējuma

precizējumus, lai

padarītu fiziskās

personas

maksātnespējas

procesu skaidrāku.

Paaugstinās

fiziskās

personas

maksātnespējas

procesa

efektivitāte

- Pasludināto

fiziskās personas

maksātnespējas

procesu skaits;

- Fiziskās personas

maksātnespējas

procesu skaits,

kuros sekmīgi

pabeigta saistību

dzēšanas

TM -- 31.05.2019

40


procedūra

3. Nodrošināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process tiek piemērots tikai godprātīgam parādniekam

3.3.1. Definēt un regulējumā

iestrādāt kritērijus, pēc

kuriem izvērtēt

parādnieka

godprātību.

Paaugstinās

fiziskās

personas

maksātnespējas

procesa

efektivitāte

- Atgūto līdzekļu

apmērs

TM -- 31.05.2019

4. Rīcības virziens Politikas rezultāts - Administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi

pilda savus pienākumus [un rūpējas par profesijas prestižu]

Rezultatīvie rādītāji – 1. Administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits

atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram

2. Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu (procentuāli)

3. Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts maksātnespējas administrators,

pret aktīvo lietu skaitu



Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas

Izpildes termiņš


pusgadam)

4.1. Turpināt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu

4.1.1. Pieņemt

likumprojektu

“Grozījumi

Maksātnespējas

likumā”

Paaugstinās

administratoru

kvalifikācija,

darbības

efektivitāte,

- Atbalstīts

likumprojekts

“Grozījumi

Maksātnespējas

likumā”

TM -- 31.12.2016.

41


(Lp12/Nr.106) tiesiskums, kā

rezultātā

paaugstinās

maksātnespējas

procesa

efektivitāte

(Lp12/Nr.106)

4.1.2. Pilnveidot uzraudzības

un izglītības sistēmu,

nosakot, ka:

1. Administratoru

amatā ieceļ

Maksātnespējas

administrācijas

direktors;

2. Administratori ne

retāk kā reizi divos

gados kārto

kvalifikācijas

eksāmenu;

3. Administratoram ir

piemērojama

disciplināratbildība

4. Administratoram

jābūt nevainojamai

reputācijai;

5. Plašāku gadījumu

spektru, kad

administrators ir

atbrīvojams no amata.

- Administratoru

skaits

4.2. Stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti.

4.2.1 TM gatavot ziņojumu Paaugstinās - MK atbalstīts TM FM 31.12.2016.

42


Ministru kabinetam

par līdzekļu pārdali un

rīcības plānu funkciju

optimizēšanai

MNA darba

efektivitāte,

nodrošinot

maksātnespējas

procesu

uzraudzību

informatīvais

ziņojums par

URVN līdzekļu

pārdali

MNA

4.2.2. Pilnveidot

Krimināllikuma 215.

un 215.1 panta

regulējums par

maksātnespējas

procesa kavēšanu, kā

arī TAP noteikumu

pārkāpšanu,

sabiedrībai mazāk

bīstamus pārkāpumus

ietverot Latvijas

Administratīvo

pārkāpumu kodeksā

- MNA uzliktie

administratīvie

sodi par savlaicīgu

maksātnespējas

procesa un

tiesiskās

aizsardzības

procesa noteikumu

pārkāpšanu

TM IeM 31.05.2017.

4.2.3 Izstrādāt MNA risku

vadības mehānismu,

lai savlaicīgi un

precīzi identificētu

procesus un

administratorus, kur ir

saskatāms

prettiesiskas rīcības

risks

- Izstrādāts risku

vadības

mehānisms

TM MNA 31.05.2017.

43


4.3. Stiprināt tiesas kapacitāti

4.3.1. Īstenot tiesnešu

apmācības

programmas

„Izaugsme un

nodarbinātība” 2014.-

2020. gadam

pasākumus, kas

paredz paaugstināt

tiesu un

tiesībsargājošo

institūciju personāla

kompetenci,

Paaugstinās

tiesas un

tiesībsargājošo

iestāžu darba

efektivitāte, kā

rezultātā

paaugstinās

maksātnespējas

procesa

efektivitāte

- Organizēto

pasākumu skaits;

- Dalībnieku skaits

TM TA 31.08.2018

4.3.2. Tiesnešu un tiesu

darbinieku mācību

programmas

2017.gadam saturā

iekļaut arī

maksātnespējas

jautājumus;

4. Maksātnespējas procesa administratoru rindas darbības uzlabošana

4.4.1. Stiprināt nejaušības

principa – rindas

darbības algoritmu

Paaugstinās

procesa

caurspīdīgums

un sabiedrības

- Nejaušības

principa

nodrošināšanai

ieviesto pasākumu

MNA TM

31.05.2017

4.4.2. Novērst ar rindas

44


darbības

nodrošināšanu saistīto

nodarbināto

ieinteresētību

uzticība

maksātnespējas

procesam

skaits;

- Veiktie auditi

4.4.3. Regulāri veikt IT

auditu, lai izsekotu,

vai sistēmā ir veiktas

prettiesiskas

manipulācijas.

TM MNA pastāvīgi

5. Nodrošināt, ka profesijā ir tikai kvalificēti administratori ar augstu reputāciju

4.5.1. Pakāpeniski pārtraukt

papildus

administratoru

sertificēšanu

Tiek stiprināta

administratora

profesija,

paaugstinās

sabiedrības

uzticēšanās

administratora

profesijai

- Administratoru

skaits

TM MNA 31.12.2020.

4.5.2. Novērtēt optimālo

administratoru skaitu

4.5.3. Par pārkāpumiem

anulēt sertifikātus un

neizsniegt jaunus

4.5.4 Kad optimālais skaits

ir sasniegts

sertificēšanu atjaunot

6. Izveidojama stingrāka administratoru kvalifikācijas sistēma.

4.6.1. Pieņemt likumprojekta Paaugstinās - Atbalstīts TM -- 31.12.2016.

45


“Grozījumi

Maksātnespējas

likumā”

(Lp12/Nr.106)

ietvertos mehānismus,

kas attiecas uz

kvalifikācijas sistēmas

pilnveidošanu.

administratoru

kvalifikācija un

līdz ar to arī

maksātnespējas

procesa

efektivitāte.

likumprojekts

“Grozījumi


(Lp12/Nr.106)

7. Administratoram nosakāmas stingras prasības lietvedības kārtošanai prakses vietā.

4.7.1. Normatīvajos aktos

ietvert regulējumu,

kas administratoram

uzliek pienākumu vest

savu un parādnieka

lietvedību savā

prakses vietā.

Paaugstinās

maksātnespējas

procesa

caurspīdīgums,

tiesiskums un

līdz ar to

efektivitāte

- Atbalstīts

likumprojekts

“Grozījumi

Maksātnespējas

likumā”

(Lp12/Nr.106)

TM -- 31.12.2016.

8. Izveidojams administratora palīga institūts.


regulējumā, kas

noteic, ka pirms

iekļūšanas

administratora

profesija ir

nepieciešama noteikta

perioda prakse

Paaugstinās

administratoru

kvalifikācija un

līdz ar to arī

maksātnespējas

procesa

efektivitāte.

- Izstrādāto

normatīvo aktu

projektu skaits

TM -- 31.05.2019.

46


administratora palīga

amatā.

9. Izveidojams maksātnespējas procesa administratoru reitings

4.9.1. Regulāri sastādīt un

publicēt

Maksātnespējas

administrācijas mājas

lapā publicējams

maksātnespējas

procesa administratoru

reitings. Kritēriji – no

administratora tieši

atkarīgas darbības.

Paaugstinās

administratoru

kvalifikācija un

līdz ar to arī

maksātnespējas

procesa

efektivitāte.

- Atbalstīts

likumprojekts

“Grozījumi


(Lp12/Nr.106)

TM MNA 31.05.2017.

10. Nodrošināt sabiedrības kontroli publicējot informāciju par maksātnespēja procesa norisi.

4.10.1. Padarīt publisku

administratora

darbības pārskatos

pieejamo informāciju,

izvērtējot fizisko

personu datu

aizsardzības un

komercnoslēpuma

aizsardzības prasības.

Paaugstinās

maksātnespējas

procesa

caurspīdīgums

un līdz ar to

sabiedrības

uzticēšanās

maksātnespējas

procesam

- Izstrādāto

normatīvo aktu projektu

skaits

TM DVI 31.05.2017.

11. Izveidot administratora sniegto pakalpojumu maksas cenrādi

4.11.1. Definēt administratoru Tiek stiprināta - Izstrādāto TM MNA 31.05.2017

47


amata darbības administratora

profesija,

paaugstinās

sabiedrības

uzticēšanās

administratora

profesijai,

samazinās

maksātnespējas

procesa

izmaksas

normatīvo aktu

projektu skaits 4.11.2. Normatīvajos aktos

veikt grozījumus,

nosakot, ka par

administratora

veiktajām amata

darbībām ir veicama

samaksa, to nosakot

cenrādī

48


VI. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

Visa Latvijas teritorija.

49


VII. IETKMES NOVĒRTĒJUMS UZ PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM

(indikatīvs)

Budžeta ietekme tiks aprēķināta vienlaikus ar izstrādājamajiem normatīvo aktu

projektiem.

50


Pielikums Maksātnespējas politikas attīstības

Pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam

Maksātnespējas jomas raksturojums, identificētās problēmas un piedāvātā

risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti

Situācijas apraksts

Maksātnespēja ir tiesību politikas jautājums, kura norises efektivitāte

ietekmē tautsaimniecību, un ir viens no uzņēmējdarbības vidi veidojošiem un

starptautiski vērtētiem elementiem. Par to liecina gan valsts galvenajā attīstības

plānošanas dokumentā, gan starptautiski atzītajos pētījumos iekļautā

informācija.

Galvenais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā ir

Nacionālais attīstības plāns 2020 NAP2020. Tas ir Latvijas ilgtspējīgās

attīstības stratēģijas līdz 2020. gadam rīcības plāns, kas parāda valsts izaugsmes

modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību,

produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju.7

Viens no NAP2020 noteiktajiem rīcības virzieniem ir izcilas

uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Tās sasniegšanai ir noteikti rezultatīvie

rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā, kurš raksturo valstu

uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no

uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības

izbeigšana – maksātnespēja.

Pasaules Bankas pētījumā Doing Business8 ir skaidrotas maksātnespējas

sistēmas ekonomiskās likumsakarības, kā arī norādīti galvenie maksātnespējas

procesa starptautiski atzītie principi:

- spēcīga maksātnespējas sistēma darbojas kā filtrs, kas, pārdalot resursus

no neefektīviem uzņēmumiem, nodrošina sekmīgu uzņēmumu

izdzīvošanu;

- maksātnespējas procesam jānorisinās ātri un ar mazām izmaksām, lai

uzņēmumi ātri atjaunotu savu ikdienas darbību un kreditori atgūtu savus

līdzekļus maksimālā apjomā;

- uzlabojoties kreditoru un parādnieku izredzēm maksātnespējas lietās, labi

funkcionējoša maksātnespējas sistēma var veicināt piekļuvi finanšu

resursiem, saglabāt dzīvotspējīgus uzņēmumus, tādējādi kopumā

uzlabojot valsts ekonomikas izaugsmi un ilgtspēju.

Tāpat, ņemot vērā Eiropas ekonomikas pēckrīzes stāvokli, kā arī

nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules globālajā

ekonomikā, Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju9

7 http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020

8http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/~/media/giawb/doing%20business/documents/profiles/c

ountry/LVA.pdf?ver=2 9 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-

0484+0+DOC+XML+V0//LV

51


par maksātnespējas procedūrām. Tā ietvēra ieteikumus, kas paredzēti, lai

saskaņotu īpašus aspektus valsts maksātnespējas tiesību aktos, tostarp

nosacījumus par pārstrukturēšanas plāna izveidi, ietekmi un saturu.

Eiropas Komisija 2012. gada 12. decembra paziņojumā10

par jaunu

Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai uzsvēra

vairākas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var

kavēt iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu

nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu

lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un

veicinātu ieguldījumus.

Eiropas Komisija 2012. gada 12. decembra priekšlikumā pilnveidot

Eiropas Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas

procedūrām11

piedāvāja reformas vērst uz šādiem jautājumiem:

- paplašināt regulējuma darbības jomu, pārskatot maksātnespējas

procedūru definīciju, lai iekļautu tajā jaukta tipa procedūras un

procedūras pirms maksātnespējas, parāda dzēšanas procedūras un citas

privātpersonu maksātnespējas procedūras, kas pašlaik neatbilst

definīcijai;

- precizēt noteikumus par piekritību un uzlabot procedūru ietvaru

piekritības noteikšanu;

- efektivizēt maksātnespējas procedūru pārvaldību, paredzot tiesām iespēju

atteikt sekundārās procedūras sākšanu, ja tas nav nepieciešams vietējo

kreditoru interešu aizsardzībai, atceļot prasību, ka sekundārajām

procedūrām jābūt likvidācijas procedūrām, un uzlabojot sadarbību starp

galvenajām un sekundārajām procedūrām, jo īpaši paplašinot sadarbības

prasības attiecībā uz iesaistītajām tiesām;

- noteikt prasību dalībvalstīm pārrobežu maksātnespējas gadījumos

publicēt attiecīgus tiesu lēmumus publiski pieejamā elektroniskā reģistrā

un paredzēt valstu maksātnespējas reģistru savstarpēju savienojamību. Ar

priekšlikumu paredzēts ieviest arī standarta veidlapas prasījumu

iesniegšanai;

- paredzēt vienas uzņēmumu grupas dažādu dalībnieku maksātnespējas

procedūru koordināciju, nosakot par pienākumu dažādās galvenajās

procedūrās iesaistītajiem likvidatoriem un tiesām sazināties savā starpā

u.c.

Pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 par

maksātnespējas procedūrām ir pieņemta 2015. gada 20. maijā12

Papildus minētajam Eiropas Komisija 2014. gada 12. martā pieņēma

Komisijas ieteikumus par jaunu pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un

10

http://ec.europa.eu/justice/civil/files/insolvency-comm_lv.pdf 11

http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2009_2014/documents/com/com_com(2012)0744_/com_com(2012)

0744_lv.pdf 12

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015R0848

52


maksātnespējai, jo dalībvalstu normatīvo aktu, vērstu uz uzņēmumu glābšanu

un otrās iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem, saskaņotība vecinātu iekšējā

tirgus darbības stiprināšanu.

Komisijas ieteikumi iedibina minimālus standartus Eiropas Savienības

līmenī attiecībā uz:

- preventīvo restrukturizācijas procedūru, kas dzīvotspējīgiem

uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi

pārstrukturēties, tādējādi izvairoties no maksātnespējas un

- otras iespējas nodrošināšanu godīgiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot

uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību un mazinot šķēršļus, kas

kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.

Tāpat ieteikumi piedāvā to galvenos principus attiecināt arī uz patērētājiem.

Spēkā esošais Maksātnespējas likums ir izstrādāts 2009. gadā, ņemot

vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības,

balstoties uz Eiropas un pasaules labākajām praksēm13

(tai skaitā, ņemot vērā

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas

(UNCITRAL) izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām),14

ko

nodrošināja cieša sadarbība ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda

ekspertiem.

Jauna pieeja maksātnespējas jautājumu risināšanai tika meklēta, jo

ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu

skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās, konstatēti līdz šim esošā regulējuma

trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta

pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas

procesu neefektivitāte, administratoriem noteikto tiesību un pienākumu nespēja

nodrošināt efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma

neatbilstība sabiedrības vajadzībām.

Tādējādi jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu

maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu maksātnespējas procesu ātrāku,

pieejamāku un efektīvāku. Tika paredzēts, ka juridiskajām personām

maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā

skaitā arī ĀTAP), kas ir vērsts uz iespējamo uzņēmuma saglabāšanu, un

juridiskās personas maksātnespējas procesu, kas ir vērsts uz uzņēmuma

likvidāciju, savukārt fiziskajām personām – fiziskās personas maksātnespējas

procesu.

Maksātnespējas likumu Saeima pieņēma 2010. gada 26. jūlijā, un tas

stājas spēkā 2010. gada 1. novembrī.

13

Document of The World BankReport No: ICR00001791IMPLEMENTATION COMPLETION AND

RESULTS REPORT (IBRD-77970) ON ALOAN IN THE AMOUNT OF EURO 200 MILLION (US$282.65

MILLION EQUIVALENT) TO REPUBLIC OF LATVIA FOR AFINANCIAL SECTOR DEVELOPMENT

POLICY LOANFebruary 14, 2010, sk. www-wds.worldbank.org/ 14

UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law, one and two, 25 June 2004; part three, 1 July 2010; part

four, 18 July 2013, sk. http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html


53


Jaunā regulējuma mērķis bija uzlabot procedūras, mazināt tiesu noslodzi

un iesaisti maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas pozitīvi ietekmēja vispārējo

lietu izskatīšanas ātrumu tiesās un līdz ar to mazināja administratīvo slogu

komersantiem. Ieviešot jauno regulējumu, tika samazināts administratīvo

procedūru skaits un līdz ar to saīsinājās procesa ilgums, kā arī samazinājās

izmaksas, tādējādi tika nodrošināts, ka, izslēdzot faktiski maksātnespējīgos

uzņēmumus no aprites, tika uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide

valstī, samazinot uzņēmēju ikdienas risku, ka potenciālais partneris ir faktiski

maksātnespējīgs. Savukārt ar efektīvāku TAP tika aizsargāti tie parādnieki, kuri

nonākuši finansiālās grūtībās. Šajā gadījumā parādniekam tika paredzēta

iespēja izmantot tiesiska rakstura pasākumu kopumu savu interešu aizsardzībai

un atjaunot savu maksātspēju pilnā apjomā15

.

Līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās

Latvijas Doing Business radītāji.16

Līdz ar Maksātnespējas likuma spēkā sastāšanos 2010. gada 1. novembrī

būtiska nozīme tika piešķirta sabiedrības informēšanai un iepazīstināšanai ar

jauno normatīvo regulējumu. Lai izglītotu sabiedrību, Tieslietu ministrija un

Maksātnespējas administrācija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu

2010. gada 3. un 4. novembrī rīkoja informatīvi izglītojošu semināru par jauno

maksātnespējas regulējumu. Tāpat 2010. gadā dažādos preses izdevumos tika

publicētas Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas nodarbināto

publikācijas.

Kopš 2011. gada jūnija regulāri tiek organizētas aktīvas diskusijas un

konsultācijas ar valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjiem, tiesnešiem,

zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem,

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, ĀIPL pārstāvjiem, Latvijas

Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem u.c. interesentiem par jautājumiem,

kas skar spēkā esošā maksātnespējas procesa regulējuma piemērošanu praksē.

Tika uzsākta maksātnespējas procesa regulējuma problēmjautājumu

apkopošana, lai uzlabotu esošo maksātnespējas procesa regulējumu.

Izvērtējot praksē konstatētās problēmas, Tieslietu ministrija strādāja, lai

pilnveidotu maksātnespējas administratoru izvēles un darbības uzraudzības

sistēmu.

2012. gada 15. maijā tika apstiprināti Tieslietu ministrijas iecerētie

stratēģiskas attīstības virzieni 2012.–2014. gadam, kur citstarp paredzēts arī

īstenot valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” statusa maiņu saskaņā

ar 2009. gada 1. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Publisko aģentūru likumā

(ar 2013. gada 1. janvāri valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija”

pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi – Maksātnespējas administrācija).

15

Likumprojekta „Maksātnespējas likuma” anotācijas 1. sadaļas 1. un 2. punkts, sk.

http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/3DA20AD7479A7451C2257682003F4E4F?OpenDocument 16

Sk.http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/doing-business-2015 (iespējams izvēlēties gadu un

iepazīties ar katra gada ziņojumu)

http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/3DA20AD7479A7451C2257682003F4E4F?OpenDocument

http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/doing-business-2015

54


2013. gada 10. decembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts Tieslietu

ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums „Par maksātnespējas procesa

administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu”, kas paredzēja

būtiskus administratoru uzraudzības un sertifikācijas sistēmas pilnveidojumus.

Līdz ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu Ministru kabinets Tieslietu

ministrijai deva uzdevumu līdz 2014. gada 10. janvārim izstrādāt un tieslietu

ministram iesniegt Saeimā uz trešo lasījumu atbilstošus grozījumus

likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 367/Lp11).

2013. gadā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts

„Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 1001

„Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai

maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”” Noteikumu projekts,

kas paredz izveidot vienu administratora amata pretendentu sarakstu, no kura

tiks izvēlēts administratora amata kandidāts pienākumu pildīšanai konkrētā

juridiskās personas maksātnespējas procesā, fiziskās personas maksātnespējas

procesā vai TAP. Noteikumi stājās spēkā 2014. gada 31. janvārī. Šīs izmaiņas

ievērojami uzlaboja administratoru ieteikšanas sistēmu, ieviešot papildus

administratoru ieteikšanas nejaušības garantējošus kritērijus, tostarp izveidojot

vienotu administratoru kandidātu rindu.

Tieslietu ministrs 2014. gada 10. janvārī pirms trešā lasījuma Komisija

iesniedza priekšlikumus, kas paredz maksātnespējas procesa administratoru

profesijas reformu, kas galvenokārt attiecās uz uzraudzības un izglītības

sistēmas pilnveidošanu. Priekšlikumos ietvertie mehānismi paredzēja

nodrošināt administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu,

administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības

caurspīdīgumu un profesijas prestiža paaugstināšanu.

2014. gada 10. jūnijā Komisijas sēdē tika pieņemts lēmums par

priekšlikumu, kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas

reformu tālāku virzību, proti, tika nolemts, ka minētie priekšlikumi, ko

iesniedza Tieslietu ministrija, izdalāmi atsevišķā likumprojektā un virzāmi kā

Komisijas likumprojekts no 1. lasījuma.

Pašlaik Saeima 1. lasījumā ir apstiprinājusi likumprojektu „Grozījumi

Maksātnespējas likumā” (Nr. 106/Lp12), kas satur iepriekš minētos

priekšlikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas

reformu.

2014. gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas

regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015. gada 1. martā spēkā stājās

apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un pavadošie grozījumi

Civilprocesa likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara

maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz

to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un

iespēju maksātnespējas procesu un TAP ļaunprātīgai izmantošanai. Vienlaikus

55


ar likumprojektu noteikts, ka maksātnespējas procesa administratori savās

amata darbībās ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Nolūkā novērst izsoļu reiderismu 2015. gadā notika apjomīgs darbs, lai

ieviestu e-izsoļu portālu. Maksātnespējas procesā e-izsoles ieviestas no

2016. gada 1. janvāra.

Lai identificētu Maksātnespējas likuma piemērošanas nepilnības, kā arī

apspriestu iespējamos risinājumus ar visām ieinteresētajām pusēm, ar tieslietu

ministra 2015. gada 16. jūnija rīkojumu ir izveidota darba grupa.

Darba grupas sastāvā iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas,

Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas

apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju

konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju

apvienības, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas

Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes.

Tāpat 2015. gada 18. februārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta

2007. gada 27. novembra noteikumos “Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās

padomes nolikums”, kas atjauno padomē iesaistīto institūciju augsto

pārstāvības līmeni, kā arī precizē padomes kompetenci.

Vienlaikus, lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības

pārskatu iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi,

2015. gadā ir uzsākta sistēma izstrāde.

Papildus tam turpinās darbs pie maksātnespējas procesa administratoru

profesijas un darbības uzraudzības reformas. Tieslietu ministrija, gan ņemot

vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījuma „ERAB

Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde” secinājumus par Latvijas

maksātnespējas procesa administratoru profesijas regulējumu, gan vērtējot

Valsts kontroles izdarītos secinājumus, ir sagatavojusi un iesniegusi Saeima

papildu priekšlikums, pilnveidojot iepriekš iesniegtos priekšlikumus, kas

attiecas uz administratoru profesijas reformu, iekļaujot arī prasību par

administratora nevainojamu reputāciju.

Vienlaikus 2015. gadā Satversmes tiesā tika ierosinātas septiņas lietas, ar

kurām tiek apstrīdētas normas, kas attiecas uz amatpersonas statusa noteikšanu

maksātnespējas procesa administratoriem. Attiecībā uz administratoriem, kas

vienlaikus ir arī advokāti, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs var šādu

statusu noteikt, vienlaikus nodrošinot atbilstošu iespēju apvienot administratora

profesiju ar zvērināta advokāta profesiju, ievērojot advokāta profesijai

piemērojamo konfidencialitātes principu. Vienlaikus attiecībā uz

administratoriem, kuri savieno administratoru amatu ar citiem amatiem,

piemēram, nodokļu konsultanti, mantiska ieguldījuma vērtētāji u.c. Satversmes

tiesa atzinusi, ka nepastāv šķēršļi minēto amatu savienošanai ar administratora

amatu.

Šobrīd Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrajam

lasījumam tiek gatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu

56


konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas tajā skaitā paredz

precizēt regulējumu par reklamēšanas un reklāmas ierobežojumu, paredzot

plašākas iespējas valsts amatpersonai nodarboties ar reklāmu, ja tas saistīts ar

viņas veikto saimniecisko darbību, ja tāda ar šo likumu nav aizliegta. Tāpat

diskutētie priekšlikumi paredz ierobežotu informācijas apjomu, ko

amatpersonas deklarācijā norāda par advokāta profesionālo darbību.

Minētajiem grozījumiem ir jābūt pieņemtiem Saeimā un jāstājas spēkā līdz

1. septembrim.

Ņemot vērā minēto, pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress

maksātnespējas jomā, ko apliecina arī Doing Business rādītāji, kas uzrāda

stabili augstu pozīciju attiecībā pret citām vērtētajām valstīm, proti, rādītājs

maksātnespējas jomā – maksātnespējas atrisināšana (resolving insolvency)

2013. gadā bija 46. vietā, 2014. gadā – 43. vietā, 2015.gadā – 39. vietā,

savukārt pašlaik Latvija atrodas 43. vietā. Kopumā salīdzinot Latvijas rādītājus

ar Eiropas un Centrālāzijas valstīm, var secināt, ka Latvijas rādītāji visās

pozīcijās ir augstāki, proti, Latvijas vidējais atgūto līdzekļu apjoms, ko atgūst

nodrošinātie kreditori ir 48,1 cents no viena dolāra, savukārt vidējais rādītājs

Eiropā un Centrālāzijā ir 38,3 centi no viena dolāra, laiks, kas nepieciešams

maksātnespējas procesa norisei Latvijā ir 1,5 gads, savukārt Eiropā un

Centrālāzijā šis rādītājs ir 2,3 gadi, tāpat maksātnespējas regulējuma stiprība

tiek vērtēta ar koeficientu 12,0 (augstākais iespējamais vērtējums ir 16),

savukārt Eiropā un Centrālāzijā šis rādītājs ir 9,7. Vienlaikus Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizācijas (The Organisation for Economic Co-

operation and Development (OECD)) valstu rādītāji maksātnespējas jomā

pārsvarā ir augstāki par Latvijas rādītājiem, izņemot ātrumu, kā arī regulējuma

stiprība Latvijā būtiski neatpaliek no OECD valstīm, kur tā tiek vērtēta ar

indeksu 12,1.17

No minētā izriet, ka pēc būtības problēmas nav saskatāmas

maksātnespējas jomas regulējumā, bet gan tā nepareizā piemērošanā, iesaistīto

pušu ļaunprātīgā rīcība, t.sk. maksātnespējas procesa un TAP ļaunprātīgā

izmantošanā, kā arī valsts ekonomiskajā situācijā, kas izraisa tādas sekas, kā

atgūto līdzekļu apjoma samazināšanās.

Vienlaikus atbilstoši MNA veiktajai izpētei 2013., 2014. gadā

pasludināto maksātnespējas procesu vidū ap 50% procesu ir pabeigti, sastādot

ziņojumu par mantas neesamību. Minētais liecina, ka ne vienmēr

maksātnespējas pieteikumi tiek savlaicīgi iesniegti. Vēl jo vairāk apkopotie dati

liecina, ka šajos uzņēmumos jau gadiem netiek veikta komercdarbība. Lai

risinātu šo problēmu plašākā mērogā, sadarbībā ar VID tika izstrādāts

regulējums par vienkāršotu likvidāciju. Pēc UR datiem 2015. gadā, kad ir

uzsākta šī regulējuma piemērošana, no Valsts ieņēmumu dienesta saņemti 8875

paziņojumi par darbības izbeigšanu, savukārt 8633 kapitālsabiedrībām

17

Skat. http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/#resolving-insolvency

http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/#resolving-insolvency

57


ierakstītas ziņas komercreģistrā par darbības izbeigšanu. Minētie skaitļi

atšķiras, ja no Valsts ieņēmumu dienesta tiek saņemti paziņojumi par

kapitālsabiedrībām, kurām darbība jau ir izbeigta uz citu lēmumu pamata,

piemēram, UR lēmums par darbības izbeigšanu, pašu dalībnieku lēmums, tiesas

nolēmums vai ierosināta kapitālsabiedrības maksātnespēja.

Uzņēmumiem ir piemērota piespiedu likvidācija. Tādējādi, nodrošinot to

subjektu izslēgšanu no komercvides, kuri neveic komercdarbību vai pārkāpj

darbības noteikumus, nepiemērojot maksātnespējas procesu, tiek nodrošināta

valsts resursa lietderīgāka izmantošana, kā arī tiek panākts, ka maksātnespējas

process tiek piemērots uzņēmumiem, kam ir radušās neatrisināmas finansiālas

grūtības, proti, atbilstoši tā mērķim, nevis, lai nodrošinātu nefunkcionējoša

uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra.

Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka šobrīd definētais maksātnespējas

politikas mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību

izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu - atbilst Latvijas un Eiropas

Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī jaunākajām tendencēm.

Minēto apstiprina arī Valdības deklarācija 2016. gada februārī ietvertās

apņemšanās, kas paredz jau uzsākto darbu pabeigšanu, kā arī noteiktus

uzlabojumus esošajā regulējumā, neparedzot fundamentālu maksātnespējas

politikas pārskatīšanu. Proti, Valdības deklarācijas I. nodaļā “Tautsaimniecības

stiprināšana” tika pausta apņemšanās nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību un

konkurētspēju stimulējošu tiesisko vidi, ik gadu paaugstinot Latvijas vietu tiesu

efektivitāti raksturojošos reitingos. I nodaļas 43. pasākumā iekļauts uzdevums –

definēt maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus ilgtermiņā, stiprinot

valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, pārskatīt MNA

funkcijas un tiesas lomu, kā arī pabeigt maksātnespējas procesa administratoru

profesijas reformu, kas uzlabos administratoru uzraudzību un atbildību.18

Tas

nozīmē, ka galvenā uzmanība ir koncentrēta uz atbilstošu likuma piemērošanu,

novēršot prettiesisku rīcību un veicinot godīgu biznesa vidi Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar

sociālajiem partneriem un analizējot maksātnespējas jomas problemātiku, ir

identificējusi šādas jomā pastāvošās problēmas:

Identificētas problēmas

1. Tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti (sekmīgo

TAP (t.sk. ĀTAP) skaits ir neliels), lai atjaunotu maksātspēju;

2. Juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas

pilnīgāku ekonomiski vērtīgu aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē (kreditori

atgūst pārāk maz, izmaksas ir pārāk lielas, neizdodas saglabāt aktīvu

ekonomisko vērtību, “vecie” maksātnespējas procesi.). Uzņēmumi, sastopoties

18

http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/20160210_mkucinskis_vald_prior_gala_vers_0.pdf

58


ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi, parādnieku un kreditoru

biznesa kultūra neveicina godprātīgu saistību izpildi;

3. Administratoru profesija ir stiprināma (profesijas “tīrības”

nodrošināšana, uzraudzība, stiprinot MNA, disciplinārā atbildība,

administratīvā atbildība, iekļūšana profesijā, kvalifikācijas celšana.);

4. Fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējams iesaistīto pušu

interešu līdzsvars, kreditoriem nodrošinot saprātīgu aizsardzību, nostiprinot

labticīga parādnieka iespējas ātri atjaunot maksātspēju.

59


1.Tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti

Latvijā pastāv vairāki mehānismi, kas dod iespēju parādniekam risināt

finansiālas grūtības un atjaunot maksātspēju.

2008. gada 1. janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums, kurā pirmo

reizi tika iekļauts TAP regulējums un ĀTAP, līdz tam juridiskās personas

maksātspēja varēja tikt atjaunota vienīgi caur izlīgumu un sanāciju, kas bija

garš un laikietilpīgs process. Šis regulējums paredzēja, ka TAP ir tiesiska

rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas

maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā

(tā ilgums – līdz vienam gadam). Gadījumā, ja komersanta ierobežotās

maksātspējas laikā nav izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā

kārtībā ir piemērojami maksātnespējas procesa pasākumi.

Vienlaicīgi, lai veicinātu ārpustiesas parādu restrukturizāciju, kas notiek

absolūti neiesaistot tiesu varu, 2009. gada 6. augustā Maksātnespējas jautājumu

konsultatīvajā padomē tika apstiprinātas Ārpustiesas parādu restrukturizācijas

vadlīnijas, kas tika izstrādātas, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar valsts

aģentūru “Maksātnespējas administrācija”, Latvijas Komercbanku asociāciju,

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas

Darba devēju konfederāciju, ĀIPL, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības

kameru, Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Dokumenta mērķis – sniegt Latvijas

uzņēmumiem un attiecīgajām valsts iestādēm informāciju par principiem un

vadlīnijām attiecībā uz ārpustiesas parādu restrukturizāciju. Principi un

vadlīnijas ir balstīti uz labākās starptautiskās prakses piemēriem. Dokumentam

ir trīs daļas. Pirmajā daļā ir sniegts pārskats par ārpustiesas parādu

restrukturizācijas galvenajiem jēdzieniem. Otrajā daļā ir minēti principi saistībā

ar ārpustiesas parādu restrukturizāciju Latvijā. Savukārt trešajā daļā ir

atrodamas vadlīnijas, lai veicinātu minēto principu ieviešanu Latvijā. Attiecībā

par ārpustiesas parādu restrukturizācijas pielietošanas biežumu Tieslietu

ministrijai informācijas nav, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi brīvprātīgs, valsts

nekontrolēts instruments.

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums, kurā

iekļautais TAP un ĀTAP regulējums tika transformēts atbilstoši laikam un

sabiedrības vajadzībām. TAP ir vienīgais risinājums maksātspējas atjaunošanai,

ņemot vērā šo apstākli, tas ir jo īpaši svarīgs elements. Šobrīd Maksātnespējas

likuma 3. pants noteic, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura

mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks

nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. TAP process tiek

uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa

pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.

TAP uzsākšanu var lūgt juridiskās personas, personālsabiedrības,

individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu

60


saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājs, iesniedzot

tiesā pieteikumu.

Ar TAP ierosināšanas brīdi:

1) tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;

2) aizliegts nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas

pārdošanu, izņemot, ja tas rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā

skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies

ieķīlātās mantas vērtība);

3) aizliegts kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu;

4) aizliegts veikt parādnieka likvidāciju;

5) apturas līgumsoda pieaugums;

6) apturas procentu pieaugums;

7) apturas nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods)

pieaugums;

8) apturas nodokļu prasījumu nokavējuma naudas pieaugums.

TAP plāns uzskatāms par saskaņotu, ja to atbalsta gan nodrošinātie, gan

nenodrošinātie kreditori

TAP īstenošanas termiņš ir divi gadi gadi no dienas, kad tiesa

apstiprinājusi TAP plānu. TAP īstenošanas termiņu var pagarināt vēl par

diviem gadiem.

Parādniekam pēc TAP plāna apstiprināšanas un TAP īstenošanas laikā ir

aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa

finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus);

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un

padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot,

ja tas paredzēts TAP plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas TAP plānā.

Parādniekam pēc TAP plāna apstiprināšanas un TAP īstenošanas laikā ir

šādi pienākumi:

1) pildīt TAP plānu;

2) visu peļņu novirzīt TAP īstenošanai;

3) segt TAP izmaksas;

4) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par TAP

plāna izpildi;

5) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam

visas ziņas par TAP plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt

parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

61


6) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ

parādnieks nespēs pildīt TAP plānu;

7) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu un

jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;

8) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā.

TAP izbeidz tiesa pēc parādnieka vai administratora pieteikuma, kā arī

tiesa pēc savas iniciatīvas.

Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par TAP izbeigšanu, ja ir izpildījis

TAP plānu.

Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus

lūdzot izbeigt TAP, ja nespēj nokārtot TAP plānā noteiktās saistības.

Attiecībā uz ĀTAP piemērošanu jāsecina, ka no praktiskā viedokļa

raugoties, ĀTAP var izmantot komercsabiedrība, kurai ir labas perspektīvas

panākt vienošanos ar kreditoru vairākumu, un nepastāv draudi, ka atsevišķi

kreditori ar individuālu vēršanos pret komercsabiedrību, varētu būtiski

apdraudēt TAP plāna izstrādi, saskaņošanu un tālāku īstenošanu. Ja sarunu ceļā

vienošanās ar kreditoru vairākumu ir panākta, ĀTAP pasākumu plāna

apstiprināšana tiesā ļauj to padarīt saistošu arī mazākuma kreditoriem, kā arī

iegūt TAP noteikto aizsardzību. Ar brīdi, kad ĀTAP pasākumu plāns ir

apstiprināts tiesā, uz tā izpildi attiecas vispārīgie Maksātnespējas likuma

noteikumi par TAP.

Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumā par jaunu

Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai uzsvērtas

dažas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt

efektīva iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu

nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu

lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un

veicinātu ieguldījumus.

2014. gada 12. martā Eiropas Komisija pieņēma Komisijas ieteikumus

par jaunu pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai Ieteikumi, jo

vairākas dalībvalstis (tostarp Latvija) tai laikā pārskatīja savus maksātnespējas

tiesību aktus, lai uzlabotu uzņēmumu glābšanas tiesisko regulējumu un otrās

iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem.

Komisijas Ieteikumi iedibina minimālos standartus Eiropas Savienības

līmenī attiecībā uz preventīvo restrukturizācijas procedūru, kas dzīvotspējīgiem

uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi pārstrukturēties,

tādējādi izvairoties no maksātnespējas, paredzot otras iespējas nodrošināšanu

godīgiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumu un

nodarbinātību, un mazinot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.

Tāpat Ieteikumi piedāvā galvenos principus attiecināt arī uz patērētājiem.

Izvērtējot Latvijas TAP un ĀTAP regulējumu, ir secināts, ka Latvijā jau

pastāv visi ieteikumos minētie mehānismi (skat.1. tabulu).

62


1. tabula.

Preventīvās restrukturizācijas

regulējuma pieejamība.

Latvijas regulējums.

(a) parādniekam jābūt iespējai

restrukturēties jau agrīnā posmā,

tiklīdz ir acīmredzama maksātnespējas

varbūtība;

+

(b) parādniekam jāsaglabā kontrole

pār tā uzņēmējdarbības ikdienas

darbību;

+

(c) parādniekam ir jābūt iespējai

lūgt atsevišķu izpildes darbību pagaidu

atlikšanu;

+

(d) pārstrukturēšanās plānam, ko ir

pieņēmis valsts tiesību aktos noteiktais

vairākums, ir jābūt saistošam visiem

kreditoriem, ja plānu ir apstiprinājusi

tiesa;

+

(e) resturkturizācijas plānu

īstenošanai nepieciešamais jaunais

finansējums nav uzskatāms par spēkā

neesošu, atceļamu vai neīstenojamu kā

akts, kas kaitē vispārējam kreditoru

kopumam.

+

Lai arī TAP skaits pieauga, tomēr 2010.-2013.gadā tika konstatēti vairāki

gadījumi, kad TAP tika izmantots neatbilstoši tā mērķim, proti, MNA izpētītā

informācija un uzņēmēju organizāciju sniegtā informācija ļāva secināt, ka bieži

vien TAP tika pieteikts, lai nodrošinātu sev vēlama administratora nonākšanu

maksātnespējas procesā ar mērķi “apiet” maksātnespējas regulējumu, tāpat tika

konstatēts, ka TAP ietvaros bieži vien tika izmatoti fiktīvi kreditori ar fiktīvām

saistībām, lai nodrošinātu balsu vairākumu par TAP plānu, tādejādi būtiski

ietekmējot un aizskarot citu kreditoru intereses. Minēto iemeslu dēļ TAP

regulējums savu mērķi nesasniedza. Ņemot vērā minēto, tika konstatēta

nepieciešamība novērst iespējas regulējumu izmantot ļaunprātīgi.

2014. gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas

regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015. gada 1. martā spēkā stājās

apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās

problēmas. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā

un TAP iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai

izmantošanai.

Lai novērstu fiktīvo kreditoru problēmu, Maksātnespējas likumā ir

ietvertas normas, kas paredz administratora rīcību, ja viņš konstatē, ka TAP

63


pasākumu plānā norādītās saistības ir pirmšķietami (prima facie) nepamatotas,

proti, administratoram ir pienākumu atzinumā norādīt, vai plānā norādītās

saistības ir pirmšķietami (prima facie) īstas.

Lai nodrošinātu, ka TAP netiek izmantots, lai iegūtu sev vēlamu

administratoru maksātnespējas procesā, Maksātnespējas likumā tika noteikts,

ka, notiekot pārejai no TAP uz maksātnespējas procesu, administrators tiek

mainīts. Attiecīgās izmaiņas iezīmēja pozitīvas tendences, un šobrīd TAP

ļaunprātīga izmantošana nav konstatēta.

Pēc regulējuma izmaiņām ir iespējams fiksēt patieso TAP skaitu, proti

2015. gadā ir ierosināti 145 TAP un ĀTAP.

Pieteikto TAP skaits ir salīdzinoši zems, kas liek secināt, ka vēl

joprojām pastāv šķēršļi TAP veiksmīgai izmantošanai, tādejādi ir nepieciešams

noskaidrot, kas ir šie šķēršļi un kā tos novērst.

2015. gada nogalē Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar pētījumu centru

SKDS, ir veikusi sabiedrības aptauju (705 respondenti, to skaitā komersanti,

tiesneši, advokāti, maksātnespējas procesa administratori) par dažādiem ar

maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem. Aptaujas mērķis –

noskaidrot maksātnespējas procesā iesaistīto pušu pieredzi, vērtējumu un

ieteikumus turpmākajai jomas attīstībai. Aptaujas ietvaros tika uzdoti arī

jautājumi par TAP un tika iegūti šādi rezultāti:

Vērtējot savu informētību par TAP un iespēju caur to atjaunot

maksātspēju, atbildi „pārzinu ļoti labi” atzīmēja 71% maksātnespējas procesa

administratoru, 64% tiesnešu, 35% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu,

21% kreditoru, 16% trešo personu un 15%parādnieka pārstāvju.

To, ka TAP un iespēju caur to atjaunot maksātspēju kopumā zina, bet ne

detaļās, atzina 28% maksātnespējas procesa administratoru, 36% tiesnešu,

45% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 55% kreditoru, 48% trešo

personu un 63% parādnieka pārstāvju. Jāatzīmē, ka atbildi “nezināju, ka tāds ir”

atzīmēja 1% kreditoru.

Atbildot uz jautājumu “Ja Jums lūgtu padomu, vai Jūs ieteiktu izmantot

TAP parādnieka maksātspējas atjaunošanai?”, 86% maksātnespējas procesa

administratoru norādīja, ka to “noteikti” vai “drīzāk” ieteiktu. No juridiskās

palīdzības sniedzējiem, advokātiem tā domāja 75%, no tiesnešiem – 73%, no

parādnieka pārstāvjiem – 72%, no kreditoriem – 65%, no trešajām personām –

58%.

Lūgti raksturot, kādi ir iemesli tam, ka ir maz TAP un ĀTAP, kuros

parādnieka maksātspēja tiek atjaunota, maksātnespējas procesa administratori

un trešās personas atzina, ka tas ir novēlotas TAP uzsākšanas dēļ (attiecīgi 73%

un 42%). Visās pārējās grupās biežāk minētā atbilde ir “parādnieka vēlme

izvairīties no saistību izpildes” (tiesneši: 77%, parādnieka pārstāvji: 53%,

kreditori: 61%, juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti: 65%).

64


Vērtējot TAP tiesisko regulējumu, 21% maksātnespējas procesa

administratoru norādīja, ka ir nepieciešams kardināli mainīt TAP normatīvo

regulējumu. To, ka šajā regulējumā ir nepieciešami atsevišķi labojumi,

minēja 63%, bet 8% uzskatīja, ka regulējums ir atbilstošs/ tajā nav

nepieciešamas izmaiņas.

Viedokli, ka kardinālas izmaiņas ir nepieciešamas TAP normatīvajā

regulējumā, pauda 14% tiesnešu. Aptuveni 2/3 (64%) respondentu norādīja, ka

regulējumā ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, bet 18% atbildēja, ka

izmaiņas nav nepieciešamas.

Uzskatu, ka ir nepieciešams kardināli mainīt TAP normatīvo regulējumu,

pauda 15% kreditoru. To, ka TAP normatīvajā regulējumā nepieciešami

atsevišķi uzlabojumi, norādīja 51%, bet 6% atbildēja, ka izmaiņas nav

nepieciešamas.

Analizējot trešo personu atbildes, vērojams, ka viedokli, ka ir kardināli

jāmaina TAP normatīvais regulējums, pauda 16% trešo personu.

Nepieciešamību veikt regulējumā atsevišķas izmaiņas minēja 45%, bet

13% norādīja, ka atstātu TAP normatīvo regulējumu bez izmaiņām.

Vērtējot TAP regulējumu, 15% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu

norādīja, ka ir nepieciešams kardināli mainīt TAP normatīvo regulējumu.

Uzskatu, ka šajā regulējumā nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, pauda 75%, bet

15% atbildēja, ka regulējums ir atbilstošs/ izmaiņas nav nepieciešamas.

Kopumā vērtējot aptaujā iegūtos datus, var secināt, ka informētība par

TAP ir pietiekamā līmenī, tāpat arī visbiežāk respondenti ieteiktu TAP

finansiālu grūtību risināšanai, arī attiecībā uz regulējumā nepieciešamajām

izmaiņām var secināt, ka, respondentu ieskatā, pārsvarā ir nepieciešami daži

uzlabojumi, taču kardinālas izmaiņas nav nepieciešamas.

Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā tika izvērtēti

iespējamie iemesli tam, kādēļ TAP netiek pietiekoši bieži izmantots un kādēļ

sekmīgu TAP skaits ir tik neliels. Darba grupā tika definētas šādas problēmas:

nepietiekama informācija par TAP nosacījumiem un termiņiem, komersantu

nepietiekama izpratne par nepieciešamību risināt finanšu problēmas savlaicīgi,

kā arī nepieciešamība precizēt kreditoru un maksātnespējas administratoru

lomu TAP plāna izstrādē, apstiprināšanā un uzraudzībā. Ņemot vērā minēto, ir

nosakāmi šādi galvenie uzdevumi:

1) Veicināt uzņēmēju informētību par TAP iespējām un

procedūrām;

2) Pārskatīt TAP plāna apstiprināšanai nepieciešamo kreditoru

balsu skaitu;

3) Pārskatīt administratora lomu TAP plāna izstrādē, novēršot

interešu konfliktu pie atzinuma sniegšanas;

4) Izvērtēt, kurš (kreditori vai administrators) nodrošina TAP plāna

izpildes uzraudzību, precizējot informācijas pieejamību

uzraudzības nodrošināšanai;

65


5) Veicināt, ka tiek izstrādāti ekonomiski pamatoti, izvērtēti un

kvalitatīvi TAP plāni, kas ir īstenojami praksē;

6) Stiprināt Valsts policijas spējas izmeklēt noziedzīgus nodarījumus

TAP laikā.

1. TAP plāni saskaņošanai tiek iesniegti par vēlu, nerēķinoties ar

normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un to, ka plāna izvērtēšanai arī ir

nepieciešams laiks (plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no

dienas, kad tiesa ierosinājusi TAP lietu). VID 2014. gadā ir bijuši

139 iesniegumi, 107 ir tikuši izskatīti un 31 plānam izteikta piekrišana.

36 gadījumos norādīts, ka TAP plānā ietvertās metodes neskar VID,

22 gadījumos iesniegumi tikuši atstāti bez izskatīšanas, jo nav tikuši ievēroti

termiņi. Lai novērstu šīs problēmas, nepieciešams sagatavot viegli uztveramu

informāciju par likuma prasībām TAP plāna izstrādei, saskaņošanai un

apstiprināšanai, īpašu uzmanību pievēršot termiņiem, kas ir viegli un plaši

pieejama komersantiem;

2. Informācijas un regulāru izglītojošu pasākumu trūkums par TAP

risinājumu praktisko piemērošanu, kā arī sabiedrības (uzņēmēju) neizpratne par

nepieciešamību finansiālās grūtības risināt savlaicīgi caur valsts

nodrošinātajiem mehānismiem (TAP un ĀTAP) vai vienojoties ar kreditoriem

par ārpustiesas restrukturizāciju, būtiski samazina sekmīgu TAP skaitu.

Sabiedrības informēšanas pasākumos varētu iekļaut semināru rīkošanu, kā arī

bukleta izstrādi, taču būtiskākais būtu izglītot sabiedrību par nepieciešamību

savlaicīgi risināt finansiālās grūtības, tādejādi atgriežot uzņēmumu

ekonomiskajā apritē, nevis to “iztukšot” un likvidēt caur maksātnespējas

procesu, norakstot tā parādsaistības. Šobrīd kā galvenā problēma būtu

konstatējams apstāklis, ka TAP izmantošana netiek uzskatīta par otro iespēju

uzņēmējam, bet līdz šim TAP tika izmantots kā līdzeklis sev vēlama

administratora iegūšanai maksātnespējas procesā. Taču, kad šī iespēja tika

novērsta ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, TAP skaits sāka ievērojami

sarukt, līdz ar to var secināt, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par TAP mērķi un

vajadzību TAP izmantot, kas ir izskaidrojams ar uzņēmējdarbības vidē

pastāvošām dogmām par to, ka finansiālas grūtības ir nevis laicīgi jārisina, bet

gan uzņēmums ir maksimāli jāiztukšo un tad jālikvidē. Lai nodrošinātu

informēšanas un izglītošanas pasākumus, būtu nepieciešams piesaistīt lielākās

uzņēmēju organizācijas Latvijā, kā arī Ekonomikas ministriju, kas tieši ir

atbildīga par uzņēmējdarbības vides attīstību, turklāt šiem pasākumiem ir jābūt

kompleksiem, lai nodrošinātu izpratni par TAP nepieciešamību;

3. Problēmas saskatāmas balsošanas kārtībā kreditoriem – vairākums

darba grupas pārstāvju norāda, ka 2/3 balsu vairākuma slieksni nodrošināto

kreditoru grupā pārvarēt ir ļoti grūti, līdz ar to kā iespējamais risinājums varētu

būt balsošanas sliekšņa samazināšana uz vienkāršu balsu vairākumu

nodrošināto kreditoru grupā. Attiecībā uz balsošanas kārtības pārskatīšanu

66


TAP, iespējams, būtu jāievieš kompensējoši mehānismi tiem kreditoriem, kuru

intereses TAP ietvaros tiek aizskartas, tādejādi nodrošinot, ka attiecīgie

kreditori TAP plānu tomēr atbalstītu, nevis noraidītu, kā tas notiek šobrīd;

4. Lai arī Maksātnespējas likums paredz, ka TAP plānu izstrādā

parādnieks, to saskaņojot ar kreditoriem, praksē bieži novērojama situācija, kad

TAP plānu izstrādā administrators, kurš pats arī sniedz atzinumu par šo plānu.

Pirmkārt, šāda situācija rada interešu konfliktu, otrkārt, lai arī administrators ir

kvalificēts attiecībā uz Maksātnespējas likuma formālām prasībām, viņam

parasti nav konkrētās biznesa jomas zināšanu. Lai novērstu šaubas par

izvērtējuma objektivitāti un novērstu interešu konfliktu, nav pieļaujama

situācija, kad administrators pats var sastādīt TAP plānu un par to sniegt

atzinumu, tādejādi apdraudot plāna objektīvu īstenošanu. Risinājums ir precīzi

likumā noteikt, ka administrators, kurš sastāda TAP plānu, nevar par to sniegt

atzinumu. Vienlaikus būtu attīstāma un veicināma prakse, ka plānu sastāda

parādnieks pats vai atbilstoši kvalificēts biznesa konsultants, kurš spēj piedāvāt

patiesi īstenojamus maksātspējas atjaunošanas risinājumus. Nekvalitatīvi TAP

plāni, kuru pamatā nav praksē īstenojamas biznesa idejas, nav dzīvotspēgi,

tādēl ir maksimāli piesaistāmi profesionāļi, izvērtējot iespējamās alternatīvas

šādu profesionāļu piesaistei;

5. Attiecībā uz TAP ilgumu secināms, ka ir nepieciešama elastīgāka

kārtība pagarināšanai, kas tiek pielāgota konkrētā parādnieka finanšu

problēmām un tirgus situācijai konkrētajā jomā. Gan komersanti, gan bankas

norāda, ka problēmas sagādā fakts, ka sākotnējam TAP plānam jāiekļaujas

divos gados. Būtu vērtējams, vai šis termiņš pagarināms, piemēram, līdz kopā

pieciem gadiem ( sākotnējais termiņš trīs gadi, pagarināms uz vēl diviem

gadiem), tādējādi nodrošinot iespēju TAP mehānismus īstenot ilgākā laika

periodā, nodrošinot sekmīgu uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē;

6. Attiecībā uz administratora lomu TAP pastāv trīs iespējamie attīstības

virzieni:

1) TAP padarīt par kreditoru pilnībā kontrolētu procesu bez

administratora iesaistes;

2) administrators saglabā kontroli pār TAP plāna izpildi pašreizējā

apmērā;

3) administratora loma tiek paplašināta, tiek ieviesta administratoru

specializācija (administratori īpaši specializējas TAP lietām).

Vairākums darba grupas pārstāvju atbalsta pieeju, ka TAP pamatā ir

kreditora un parādnieka vienošanās, un administrators ir tikai TAP plāna un

likumīgas TAP norises uzraugs, tāpēc jāvērtē, lai šis process būtu maksimāli

efektīvs un nepieaugtu izmaksas.

Saglabājot administratora uzraudzību pār procesa likumību, būtu

nepieciešams nodrošināt administratoram piekļuvi parādnieka bankas kontiem,

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmai, kā arī Ceļu

satiksmes drošības direkcijas datu bāzēm un Zemesgrāmatas ierakstiem, bez

67


tiesībām rīkoties, bet gan iepazīties ar informāciju par parādnieka saistībām.

Tas ievērojami samazinātu uzraudzības izmaksas un administratīvo slogu.

7. Lai stiprinātu kreditoru uzticību TAP plāniem un to tiesiskai

īstenošanai, būtu stiprināma arī Valsts policijas kapacitāte noziedzīgu

nodarījumu novēršanā TAP ietvaros, ņemot vērā to, ka vēl joprojām pastāv

gadījumi, kad TAP tiek izmantots ļaunprātīgos nolūkos. Minētajiem

pasākumiem ir jābūt vērstiem uz negodprātīgu uzņēmēju un administratoru

nesodāmības sajūtas izskaušanu.

68


2. Juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas

pilnīgāku ekonomiski vērtīgu aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē.

Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu

kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai

veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas

mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu.

Juridiskās personas maksātnespējas procesu vada tiesas iecelts

administrators, kurš nodrošina procesam izvirzāmo prasību izpildi, tai skaitā:

- izvērtē iesniegtos kreditoru prasījumus;

- nodrošina parādnieka līgumu izbeigšanu;

- atgūst parādus no parādnieka debitoriem;

- pārdod parādnieka mantu;

- no iegūtajiem līdzekļiem apmierina kreditoru prasījumus.

Pēc maksātnespējas procesa beigām juridiskā persona tiek izslēgta no

attiecīgā publiskā reģistra.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas

likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka

kreditori

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un to vietā stājas tiesas

ieceltais administrators.

Uzsāktās spriedumu izpildes lietvedības tiks izbeigtas, izņemot, ja starp

parādnieku un kreditoru pastāv strīds par tiesībām.

Ziņas par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiek ierakstītas

maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā

ierakstiem ir publiska ticamība. Maksātnespējas reģistrs pieejams Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē www.ur.gov.lv. Pēc ieraksta

izdarīšanas maksātnespējas reģistrā sākas kreditoru prasījumu iesniegšanas

termiņš. Ar maksātnespējas procesa pasludināšanu iestājas termiņš visu

parādnieka saistību izpildei, un kreditors var pieteikt kreditora prasījumu

neatkarīgi no līguma nosacījumiem.

Kreditora prasījums ir jāiesniedz administratoram viena mēneša laikā pēc

ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas

maksātnespējas reģistrā.

Ja kreditors nokavē viena mēneša termiņu, viņš savu prasījumu var

iesniegt sešu mēnešu laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa

pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā, tomēr ne vēlāk kā līdz

dienai, kad administrators sastādījis kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu.

http://www.ur.gov.lv/

69


Ja kreditora prasījums netiek iesniegts šajā termiņā, iestāsies prasījuma tiesību

noilgums – prasījuma tiesības kreditoram zudīs.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

administrators:

- pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, kura piedalīšanās

maksātnespējas procesā ir obligāta;

- apkopo un izvērtē kreditoru, tai skaitā parādnieka darbinieku

prasījumus, kā arī pieņem lēmumus par kreditoru prasījumu atzīšanu,

neatzīšanu vai daļēju atzīšanu;

- apzina parādnieka mantu un noskaidro parādnieka finansiālo stāvokli;

- ievērojot noskaidroto parādnieka finansiālo stāvokli, sastāda parādnieka

mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību;

- pārdod parādnieka mantu;

- atgūst debitoru parādus;

- izvērtē parādnieka slēgtos līgumus, pieņemot lēmumu par līguma

izpildi, atkāpšanos no līguma vai par prasības celšanu par līguma atzīšanu par

spēkā neesošu;

- izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes

institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu

nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski

atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par

personālsabiedrības saistībām.

Administratoram jānodrošina, lai parādnieka manta tiktu pārdota par pēc

iespējas augstāku cenu, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas ir iespējams

pāriet uz TAP.

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, kad

administrators izpildīs parādnieka mantas pārdošanas plānu un kreditoru

prasījumu segšanas plānu.

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, ja ticis saskaņots

TAP pasākumu plāns, un tiesa lēmusi par juridiskās personas maksātnespējas

procesa pāreju uz TAP. Šādā gadījumā parādnieks turpina savu darbību

iepriekšējā statusā.

Juridiskās personas maksātnespējas process, gluži tāpat kā viss

Maksātnespējas likums, ir veidots pēc pasaules labākās prakses, ņemot vērā

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas

(UNCITRAL)19 izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. Šis

process ar 2010. gada 1. novembrī spēkā stājušos Maksātnespējas likumu

padara saprotamāku, pieejamāku un nodrošina ekonomiski nevērtīgo aktīvu

izslēgšanu no ekonomiskās aprites.

19

UNCITRAL Legislative Guide on Insolvency Law, one and two, 25 June 2004; part three, 1 July 2010; part

four, 18 July 2013, sk. http://www.uncitral.org/uncitral/en/uncitral_texts/insolvency/2004Guide.html


70


Savukārt ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā

2015. gada 1. Martā, novērstas vairākās praksē konstatētās problēmas, kā arī

iespējas regulējumu ļaunprātīgi izmantot. Proti, ar attiecīgajiem grozījumiem

tika ieviestas šādas izmaiņas:

- ieviests termiņš juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma

iesniegšanai, proti, parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis

parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

- pastiprināts parādnieka pienākums iesniegt juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no maksātnespējas procesa

pazīmēm, izņemot, ja notiek pāreja no TAP;

- darbiniekus, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir

maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, tiesa var atbrīvot no depozīta

iemaksas un valsts nodevas samaksas. Šādas izmaiņas veiktas, lai izpildītu

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2012. gada 20. aprīļa spriedumu lietā

Nr. 2011-16-01 „Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un

Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normu, ciktāl tās neparedz tiesas

tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 92. pantam” paredzēto, ka no depozīta iemaksas ir atbrīvoti

darbinieki, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas

procesa pieteikuma iesniegšana;

- noteikts, ka tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās

personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska

rakstura prasībās (par parādsaistībām), kas ierosinātas pret parādnieku, kā arī ir

pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā. Lai izslēgtu gadījumus, kad administrators ir atzinis kreditora

prasījumu, taču tajā pašā laikā norit tiesvedība par šī parāda piedziņu, ar šīm

izmaiņām tiesai ir dotas tiesības apturēt tiesvedību, uzsākoties maksātspējas

procesam, un atjaunot tiesvedību, konstatējot strīdu par tiesībām;

- atrisināts jautājums par prasības nodrošinājuma atcelšanu

maksātnespējas procesa laikā;

- noteikts, ka administrators triju mēnešu laikā no tāda kreditora

prasījuma, kas pamatots ar nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu

izpildīšanu, vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtība, iesniegšanas

dienas ir tiesīgs celt apvērsuma prasību pret kreditoru, lūdzot tiesu piemērot

šim kreditoram pagaidu aizsardzības līdzekli – balsstiesību atņemšana, ja ir

pamatotas šaubas par to, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, un

kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, kas ir stājies spēkā triju gadu

laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

- noteikts, ka valdes locekļi atbild par dokumentu nenodošanu vai

nodošanu tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka

darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados, par zaudējumu apmēru

šādā gadījumā tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie

71


kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka

maksātnespējas procesa ietvaros;

- skaidri noteikts, ka kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa

nokavēšanas gadījumā saistība noilgst un kreditors zaudē savas prasījuma

tiesības;

- risināta situācija saistībā ar nodrošinātā kreditora statusu personām,

kuru prasījuma tiesības pret trešajām personām ir nodrošinātas ar komercķīlu,

zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, kā arī

personām, kuru prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās;

- noteikts, ka nodokļu administrācija var neiesniegt prasījumu

pamatojošu dokumentu atvasinājumus, ja informāciju var iegūt Elektroniskās

deklarēšanas sistēmā, papildus tam noteikts, ka nodokļu administrācijas

prasījumi, kas radušies pēc procesa pasludināšanas, bet saistīti ar darījumiem

līdz pasludināšanai, piesakāmi kā kreditora prasījumi;

- ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā, kreditora prasījumam kreditors pievieno tiesas nolēmuma

norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus. Papildus pamatojoši

dokumenti gadījumos, ja prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā, nepieciešami, lai administrators varētu gūt pārliecību par

prasījuma pamatotību;

- precizēta kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, paredzot visu

savlaicīgi prasījumus iesniegušo kreditoru (sešu mēnešu laikā) prasījumu

apmierināšanu vienlaicīgi. Precīzi noteikts, ka visi kreditoru prasījumi

apmierināmi sešu mēnešu laikā, lai nerastos šaubas un nevienmērīga prakse;

- ja par kreditora prasījumu pastāv strīds par tiesībām, prasījumu iekļauj

kreditoru prasījumu reģistrā, bet kamēr strīds norisinās, kreditoram

balsstiesības nepiešķir. Šādi grozījumi izstrādāti, lai novērstu situāciju, ka

kreditoram netiek dota iespēja realizēt savas tiesības tiesvedības ilguma dēļ;

- darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem termiņš pagarināts no trīs

mēnešiem uz četriem mēnešiem, savukārt bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas

termiņš pagarināts no sešiem mēnešiem un trīs gadiem. Pamatā ir praksē

konstatētais, ka nepieciešams apstrīdēšanas termiņus pagarināt;

- paredzēta rīcība ar parādnieka mantu, ja to nav iespējams pārdot

(piedāvā kreditoriem paturēt sev par sākumcenu). Iepriekš regulējums par to, ko

darīt, ja mantu nav iespējams, pārdot nebija;

- ziņojumā par mantas neesamību administrators iekļauj ziņas par

nodomu vērsties pret parādnieka valdi. Ziņojumā par mantas neesamību

informāciju par nodomu vērsties pret valdi informāciju iekļauj, lai arī kreditori

būtu informēti par šīm darbībām un zinātu, kādas darbības administrators veic,

lai atgūtu līdzekļus. Jo gadījumā, ja administrators nevēršas pret valdi, jo gada

72


laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību ir tiesīgs celt kreditors

sava nesegtā prasījuma apmērā;

- paredzēta tālākā rīcība pēc otrās izsoles. Precizēti noteikumi par izsoles

aprēķina sagatavošanu. Tāpat iekļautas normas izsoļu reiderisma novēršanai

(nodrošinājuma neatgriešana, dalības maksa);

Pēc attiecīgo grozījumu pieņemšanas ir novērojama juridiskās personas

maksātnespējas procesu kvalitātes un norises uzlabošanās, vienlaikus ir

konstatējami vairāki problēmjautājumi, kas pamatā nav saistīti ar regulējuma

būtību, bet ar tā piemērošanu.

Maksātnespējas procesa lietu skaits tieši atspoguļo ekonomisko situāciju

valstī, normālas ekonomiskās situācijas apstākļos šis skaitlis ir stabils, savukārt

krīzes laikā gadījumu skaits pieaug.

2.tabula

SKDS aptaujas ietvaros par juridiskās personas maksātnespējas procesu

tika iegūti šādi rezultāti.

Aptaujas ietvaros respondentiem tika lūgts raksturot savu saskarsmi ar

maksātnespējas procesu, maksātnespējas un kreditoru prasījumu pieteikšanu,

paust attieksmi pret dažādiem ar maksātnespējas procesu saistītiem

jautājumiem, kā arī raksturot saskarsmi un rīcību, sastopoties ar negodprātīgu

personu vai institūciju darbību.

Pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums maksātnespējas procesa

administratoru (91%) norādīja, ka periodā kopš 2010. gada 1. novembra bija

saistīti ar 11 un vairāk maksātnespējas procesiem. Mazāku skaitu minēja neliels

respondentu īpatsvars: iesaistīti no 4 līdz 10 procesiem bija 5%, 2-3 procesos –

2%, bet vienā procesā – 3% aptaujāto maksātnespējas procesa administratoru.

Aptuveni 1/10 (9%) tiesnešu atbildēja, ka kopš 2010. gada novembra ir

bijuši saistīti ar 2 līdz 3 maksātnespējas procesiem, un tikpat bieži (9%) šī

73


grupa atzīmēja, ka bija saistīti ar 4 līdz 10 maksātnespējas procesiem.

Visbiežāk (82%) norādīts, ka ir bijusi saskarsme ar 11 un vairāk

maksātnespējas procesiem.

No juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātiem 5% norādīja, ka bija

saistīti ar vienu maksātnespējas procesu, 2 līdz 3 procesus minēja 15%,

4 līdz 10 – 35%, bet 11 un vairāk procesus – 45%.

Analizējot kreditoru atbildes, vērojams, ka kopš 2010. gada 1. novembra

ar vienu maksātnespējas procesu bija saistīti 10%, 22% bija saistīti ar 2 līdz 3

procesiem, 34% - ar 4 līdz 10 procesiem, 34% - ar 11 un vairāk procesiem.

No trešajām personām ar vienu maksātnespējas procesu ir bijuši

saistīti 29%, ar 2 līdz 3 procesiem – 29%, ar 4 līdz 10 procesiem – 23%, bet ar

11 un vairāk procesiem – 19%. Savukārt no parādnieka pārstāvjiem

25% atzīmēja, ka bija saistīti ar vienu maksātnespējas procesu, 31% minēja

2 līdz3 procesiem, 28% - 4 līdz 10 procesiem, bet ar 11 un vairāk procesiem –

15%.

Lūgti raksturot progresu ar maksātnespējas procesiem, kuros viņi ir

iesaistīti, 61% parādnieka pārstāvju atbildēja, ka vismaz viens no tiem vēl

turpinās, 56% minēja, ka vismaz viens no šiem procesiem ir beidzies, bet 11%

gadījumu ir iestājusies tiesiskā aizsardzība. 73% kreditoru norādīja, ka vismaz

viens no viņu maksātnespējas procesiem vēl turpinās, 58% atbildēja, ka vismaz

viens no tiem ir beidzies, bet 25% minēja, ka vismaz vienā gadījumā ir

iestājusies tiesiskā aizsardzība. No trešajām personām 55% atbildēja, ka vismaz

viens no maksātnespējas procesiem, kuros viņi ir iesaistīti, vēl turpinās. To, ka

vismaz viens no procesiem ir noslēdzies, norādīja 48%, bet atbildi „ir

iestājusies tiesiskā aizsardzība (vismaz viena)” atzīmēja 16% trešo personu.

To, ka vismaz viens maksātnespējas process vēl turpinās, atzīmēja 65%

juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 60% atbildēja, ka vismaz viens

process ir noslēdzies, bet to, ka vismaz vienā no šiem procesiem ir iestājusies

tiesiskā aizsardzība, atzina 30%.

Jautāti, cik lielā mērā viņiem ir izdevies atgūt kreditoru prasījumus, tikai

3% kreditoru, kuri atbildēja, ka vismaz viens no viņu maksātnespējas

procesiem ir beidzies, norādīja, ka tos ir izdevies atgūt pilnā apmērā. Atbildi

„visbiežāk vairāk par pusi” atzīmēja 4%, bet „visbiežāk mazāk par pusi”” -

28%. Vairākums (63%) kreditoru atzina, ka visbiežāk nav izdevies atgūt

kreditoru prasījumus.20

No trešajām personām, kuras norādīja, ka vismaz viens no viņu

maksātnespējas procesiem ir beidzies, 7% atbildēja, ka kreditoru prasījumus ir

izdevies atgūt pilnā apmērā.

20

Skat.https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-

maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum

https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/aptaujas-petijumi/uzskati-par-dazadiem-ar-maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum


74


To, ka ir izdevies atgūt vairāk par pusi, atzīmēja 7%, bet mazāk par

pusi – 20%. Nedaudz vairāk par pusi (53%) minēja, ka kreditoru prasījumus

nav izdevies atgūt nemaz.

Juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu atbildes liecina, ka visbiežāk

maksātnespējas procesos ir izdevies atgūt mazāk par pusi no kreditoru

prasījumiem (58%). To, ka nav izdevies atgūt necik, minēja 17%.

Aptaujas ietvaros kreditoriem jautāja, kādēļ viņi ir pieteikuši

maksātnespēju. Visbiežāk respondenti atbildēja, ka parādnieks ilgstoši

nemaksāja (37%). Salīdzinoši bieži par iemeslu maksātnespējas pieteikšanai

atzīts tas, ka nebija citas parāda atgūšanas iespējas (29%). Atbildi „neizdevās

vienoties ar parādnieku par parāda atmaksu” atzīmēja 19%, bet to, ka

maksātnespēja tika pieteikta, jo iestājās maksājumu termiņš, norādīja

14% kreditoru.

Lūgti norādīt, vai, viņuprāt, valsts nodrošina efektīvu interešu aizstāvību

maksātnespējas procesā, 41% tiesnešu tam piekrita (atbildes „noteikti jā” un

„drīzāk jā”). No parādnieka pārstāvjiem tā domāja 36%, bet no maksātnespējas

administratoriem – 34%. Citas grupas tam, ka ir nodrošināta viņu interešu

aizstāvība, piekrita retāk: atbildes „noteikti jā” un „drīzāk jā”atzīmēja

25% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 19% - trešo personu un

19% kreditoru.

Jautāti, kādēļ maksātnespējas procesā viņi pieteica kreditoru prasījumu,

aptaujātie kreditori visbiežāk atbildēja, ka ir to darījuši, lai atgūtu

parādu (83%). Aptuveni trešdaļa (35%) norādīja, ka maksātnespējas procesā

viņi pieteica kreditoru prasījumu, lai būtu sakārtota grāmatvedība, bet 4%

minēja, ka ir to darījuši, jo tā prasa uzraugošās institūcijas.

Lūgti vispārīgi raksturot, kādēļ būtu jāpiesaka kreditoru prasījumi,

visbiežāk aptaujas dalībnieki norādīja, ka tas ir jādara, lai atgūtu parādu: tā

domāja 86% maksātnespējas procesa administratoru, 82% tiesnešu,

78% parādnieka pārstāvju, 93% kreditoru, 84% - trešo personu un

100% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu. Jāpiebilst, ka atbildi „lai būtu

sakārtota grāmatvedība” visbiežāk atzīmēja maksātnespējas

administratori (49%), parādnieka pārstāvji (48%) un juridiskās palīdzības

sniedzēji, advokāti (55%).

Respondentiem lūdza paust viedokli par to, kas visvairāk apgrūtina

kreditoru prasījumu atgūšanu maksātnespējas procesā un TAP.21

Atbildot uz šo jautājumu, maksātnespējas procesa administratori

visbiežāk uzskatīja, ka tas ir negodprātīga parādnieka (77%) un kreditora

nepietiekama darba ar debitoriem līdz maksātnespējas procesa

uzsākšanai (51%) dēļ.

Tiesneši visbiežāk minēja atbildes “negodprātīgs parādnieks” (77%) un

“nepietiekama maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība” (77%). 21





75


Visbiežāk par iemesliem, kas apgrūtina kreditoru prasījumu atgūšanu,

parādnieka pārstāvji uzskatīja parādnieka (60%) un maksātnespējas procesa

administratora (49%) negodprātību. Šos pašus iemeslus visbiežāk minēja arī

kreditori (attiecīgi 70% un 45%), trešās personas (61% un 42%) un juridiskās

palīdzības sniedzēji, advokāti (60% un 65%).

Aptaujas dalībniekus lūdza novērtēt dažādus ar maksātnespējas procesu

saistītus aspektus.

Absolūtais vairākums (91%) maksātnespējas procesa administratoru

pozitīvi novērtēja (atbildes „pilnīgi apmierināts/-a” un „drīzāk apmierināts/-a)

informētību par procesa norisi. Salīdzinoši bieži respondenti atzinīgi vērtēja arī

procesa ātrumu (80%). Retāk apmierinātība pausta ar iespēju ietekmēt

procesu (63%), skaidrību par procesa regulējumu (55%) un atgūto līdzekļu

apjomu (28%).

Tiesneši visbiežāk atzinīgi vērtēja procesa ātrumu (68%). Salīdzinoši

bieži pozitīvi vērtējumi sniegti arī informētībai par procesa norisi (59%) un

skaidrībai par procesa regulējumu (50%).

Ar iespēju ietekmēt procesu apmierināti bija 23% tiesnešu, bet ar atgūto

līdzekļu apjomu – 9%.

Raksturojot parādnieka pārstāvju atbildes, jāsecina, ka 58% pozitīvi vērtēja

informētību par procesa norisi, 53% - skaidrību par procesa regulējumu, 47% -

procesa ātrumu. Retāk atzinīgi vērtējumi sniegti iespējai ietekmēt

procesu (23%) un atgūto līdzekļu apjomam (22%). Arī kreditori visbiežāk bija

apmierināti ar informētību par procesa norisi (53%) un skaidrību par procesa

regulējumu (48%). Procesa ātrumu pozitīvi vērtēja 29% respondentu, iespēju

ietekmēt procesu – 15%, bet atgūto līdzekļu apjomu – 8%.

Trešo personu atbildes liecina, ka 48% pozitīvi vērtēja informētību par

procesa norisi, 29% - skaidrību par procesa regulējumu un 23% - procesa

ātrumu, bet vienlīdz bieži atzinīga attieksme pausta pret iespēju ietekmēt

procesu (19%) un atgūto līdzekļu apjomu (19%). 55% juridiskās palīdzības

sniedzēju, advokātu pauda apmierinātību ar informētību par procesa norisi.22

Ar skaidrību par procesa regulējumu apmierināti bija 45%, ar procesa

ātrumu – 35%, ar atgūto līdzekļu apjomu – 10%, ar iespēju ietekmēt procesu –

10%.

Raksturojot, vai kopš 2010. gada 1. novembra viņiem maksātnespējas

procesā vai TAP ir gadījies, ka kāda no minētajām personām vai institūciju

pārstāvjiem ir rīkojušies negodprātīgi, visbiežāk maksātnespējas procesa

administratori norādīja, ka tā ir rīkojušies parādnieka pārstāvji (86% - vairākas

reizes, 7% - vienu reizi) un kreditori (56% - vairākas reizes, 15% - vienu reizi).

Tiesneši visbiežāk atbildēja, ka negodprātīgi ir rīkojušies parādnieka pārstāvji

(73% - vairākas reizes) un maksātnespējas procesa administratori (64% -

vairākas reizes, 5% - vienu reizi). Parādnieka pārstāvji visbiežāk minēja 22





76


maksātnespējas procesa administratorus (37% - vairākas reizes, 16% - vienu

reizi) un kreditorus (34% - vairākas reizes, 18% - vienu reizi), kreditori –

parādnieka pārstāvjus (44% - vairākas reizes, 14% - vienu reizi) un

maksātnespējas procesa administratorus (40% - vairākas reizes, 13% - vienu

reizi), trešās personas - parādnieka pārstāvjus (32% - vairākas reizes, 16% -

vienu reizi) un maksātnespējas procesa administratorus (32% - vairākas reizes,

16% - vienu reizi), bet juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti visbiežāk

nosauca maksātnespējas procesa administratorus (60% - vairākas reizes, 15% -

vienu reizi).

Saskaņā ar aptaujas datiem to, ka ir izmantojuši iespēju vērsties

Maksātnespējas administrācijā ar sūdzību par maksātnespējas procesa

administratora, kreditora, parādnieka pārstāvja rīcību, no juridiskās palīdzības

sniedzējiem, advokātiem kopumā norādīja 60% (25% to ir darījuši 3 un vairāk

reizes, 35% - 1-2 reizes). No tiesnešiem ar sūdzību par maksātnespējas procesa

administratora, kreditora, parādnieka pārstāvja rīcību Maksātnespējas

administrācijā ir vērsušies 46% (9% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 36% - 1-

2 reizes), no kreditoriem – 37% (13% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 24% - 1-

2 reizes), no maksātnespējas procesa administratoriem – 35% (8% to ir darījuši

3 un vairāk reizes, 27% - 1-2 reizes), no parādnieka pārstāvjiem – 32% (4% to

ir darījuši 3 un vairāk reizes, 28% - 1-2 reizes), bet no trešajām personām –

26% (23% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 3% - 1-2 reizes).

Lūgti detalizētāk raksturot, kāpēc viņi nav izmantojuši iespēju vērsties

Maksātnespējas administrācijā ar sūdzību par maksātnespējas procesa

administratora, kreditora, parādnieka pārstāvja rīcību, maksātnespējas procesa

administratori, tiesneši un parādnieka pārstāvji visbiežāk norādīja, ka tam nav

bijis nepieciešamības (attiecīgi 74%, 42% un 46%). Kreditori visbiežāk

atbildēja, ka neredz tam jēgu (51%), bet juridiskās palīdzības sniedzēji,

advokāti vienlīdz bieži atzina to, ka tas nebija nepieciešams (50%) un tam nav

jēgas (50%). Arī trešās personas abas atbildes atzīmēja vienlīdz bieži (“nav

bijis nepieciešamības” - 35%, “uzskatu, ka tam nav jēgas” - 35%). 23

Jāpiebilst, ka trešās personas biežāk nekā citas grupas atzina, ka nezināja

par tādu iespēju (22%, citas grupas: 0%-9%).

Iespēju vērsties tiesā ar sūdzību par maksātnespējas procesa

administratoru, kreditoru vai parādnieka pārstāvi ir izmantojuši 60% no

juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātiem (25% to ir darījuši 3 un vairāk

reizes, 35% - 1-2 reizes), no maksātnespējas procesa administratoriem – 45%

(15% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 29% - 1-2 reizes), no parādnieka

pārstāvjiem – 35% (5% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 30% - 1-2 reizes), no

kreditoriem – 34% (13% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 21% - 1-2 reizes), no

trešajām personām – 23% (13% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 10% - 1-

2 reizes), bet no tiesnešiem vienu vai divas reizes to ir darījuši 5%. 23





77


Raksturojot iemeslus, kāpēc viņi nav vērsušies tiesā ar sūdzību par

maksātnespējas procesa administratoru, kreditoru vai parādnieka pārstāvi,

visbiežāk gandrīz visas grupas norādīja, ka tam nav bijis nepieciešamības

(maksātnespējas procesa administratori: 80%, tiesneši: 43%, parādnieka

pārstāvji: 55%, trešās personas: 42%, juridiskās palīdzības sniedzēji,

advokāti: 63%). Kreditori nedaudz biežāk atzina, ka neredzēja tam

jēgu (46%).24

No minētā var secināt, ka maksātnespējas jomas regulējums kopumā ir

atbilstošs, vienlaikus pastāv problēmas ar tā piemērošanu, tāpat atgūto līdzekļu

apjoms ir pārāk mazs, savukārt procesa norisi lielā mērā apgrūtina iesaistīto

pušu negodprātīgā rīcība.

Vienlaikus ĀIPL savā kopīgi ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma

“Deloitte” veiktajā Pētījumā norādījusi, ka Maksātnespējas (MN) process ir

viens no stabilas uzņēmējdarbības un investīciju vides pamatnosacījumiem.

Pasaules Banka norāda, ka kvalitatīvam maksātnespējas procesam jābūt ātram,

lētam un ar pēc iespējas lielāku atgūto prasījumu apjomu. Salīdzinot ar citu

valstu maksātnespējas likumiem, Latvijā radītais ir rūpīgi izstrādāts un derīgs,

taču tā ieviešanā ir virkne nepilnību un trūkumu. Jānorāda, ka Pētījums veikts

laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam – periodu pirms būtisku izmaiņu

veikšanas maksātnespējas jomu regulējošajos normatīvajos aktos, šobrīd

daudzas ĀIPL akcentētās problēmas ir novērstas un pie atlikušo problēmu

novēršanas tiek strādāts.

ĀIPL konstatējusi šādas biežāk izplatītās ļaunprātīga maksātnespējas

procesa shēmas.

Fēniksa fenomens. Vērtīgie pamatlīdzekļi tiek pārcelti uz citu

uzņēmumu, kas tieši vai netieši ir saistīts ar maksātnespējas procesā

iesaistītā uzņēmuma amatpersonu vai īpašnieku.

Kontroles pārņemšana. MN procesa laikā ar administratora palīdzību

amatpersonām vai īpašniekiem tiek dota iespēja saglabāt uzņēmuma

kontroli.

Reiderisms. Fiktīvu kreditoru prasību apmierināšanas rezultātā no

maksātnespējas procesā iesaistītā uzņēmuma tiek atsavināti vērtīgi

pamatlīdzekļi un bloķēta darbība.25

Administratora manipulācijas. Administrators savtīgos nolūkos

izmanto MN procesu, lai iegūtu labumu sev vai saistītām personām.

Vienlaikus ĀIPL izvirza šādas rekomendācijas turpmākajai jomas

attīstībai.

1. Efektīva uzraudzīšana. Jāievieš visaptverošu rezultatīvo rādītāju

sistēma un jānodrošina efektīva maksātnespējas procesu uzraudzība.

24


maksatnespejas-procesu-un-tiesiskas-aizsardzibas-procesu-saistitiem-jautajum 25

Skat. http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/



http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/

78


2. Kompetences un kapacitātes paaugstināšana. Nepieciešamas

kvalitatīvas apmācības ar maksātnespējas jomu saistīto amatpersonu

kompetences paaugstināšanai.

3. Tiesu loma. Jāstiprina tiesas kā maksātnespējas procesa uzrauga lomu.

Jāuzlabo tiesnešu zināšanas par ekonomikas likumsakarībām.

4. Uzņēmuma glābšanas kultūra. Jāveicina uzņēmēju un valsts

institūciju savstarpējā uzticība un sadarbība finansiālās grūtībās nonākošo

uzņēmumu saglabāšanai.

5. Savlaicīga maksātnespējas procesu uzsākšana. Lai uzlabotu

maksātnespējas procesu efektivitāti, jāveicina savlaicīga maksātnespējas

procesu uzsākšana.

6. Ekonomisko noziegumu apkarošana. Jāstiprina ekonomisko

noziegumu apkarošanas joma, nosakot to par prioritāti un piešķirot papildu

resursus tiesībsargājošajām iestādēm.26

Tieslietu ministra izveidotajā maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas

darba grupā identificēts, ka turpmākajam politikas īstenošanas izvērtējumam

juridiskās personas maksātnespējas procesos, lai sasniegtu juridiskās personas

maksātnespējas procesa rezultātu – saistību maksimāla izpilde un

ekonomiski vērtīgu aktīvu atgriešanās ekonomiskajā apritē, jābalstās uz

šādiem kritērijiem:

-kreditori atgūst pēc iespējas vairāk, izmaksas pēc iespējas mazākas;

-procesa gaitā maksimāli saglabājama aktīvu ekonomiskā vērtība;

-process ir maksimāli ātrs un efektīvs.

Maksātnespējas likumā noteiktais juridiskās personas maksātnespējas

procesa mērķis un principi ir atbilstoši un nodrošina attiecīgo prioritāšu

sasniegšanu, līdz ar to var secināt, ka regulējuma būtiskas izmaiņas nav

nepieciešamas, jāveic vien atsevišķi precizējumi, kas novērstu dažādas

neskaidrības, taču problēmas saskatāmas attiecīgā regulējuma piemērošanā,

problemātikā ar ekonomiski vērīgo aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē,

uzņēmējdarbības vidē un kultūrā kopumā, kā arī uzraugošo institūciju darbībā.

Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi:

1) nodrošināt sabiedrības informēšanas pasākumus, kas veicinātu

uzņēmumu glābšanas un saistību izpildes kultūru, kā arī skaidrotu

nepieciešamību savlaicīgi risināt finansiālās grūtības;

2) veicināt savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma

iesniegšanu;

3) noteikt, ka strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas

procesā skata tajā pašā tiesā, kurā ierosināta maksātnespējas procesa lieta,

paātrinot šādu strīdu izskatīšanu;

26

Skat. http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/


79


4) MNA un Valsts policijas kompetences pārdale, stiprinot MNA

kompetenci uzraudzībā. Sakārtot Krimināllikuma un Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājumu, proti, atslogojot Valsts

policiju no mazāk nozīmīgākām lietām un šo kompetenci nododot MNA;

5) stiprināt MAN kompetenci, nosakot, ka MNA, ja nepieciešams,

kopā ar Valsts policiju ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses

vietā (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus;

6) pārskatīt kārtību par dokumentu viltošanas konstatēšanu,

nosakot, ka lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu

patiesīgumu. Ja tiesa vai MNA atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā

izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo kompetentajai

tiesībsargājošai iestādei;

7) pārskatīt kārtību par parādnieka atbildību par dokumentu

nenodošanu;

8) veicināt ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā

apritē;

9) Noteikt, ka maksātnespējas procesa administrators sagatavo

atzinumu par turpmāk plānoto rīcību maksātnespējas procesa ietvaros,

saskaņojot to ar kreditoriem, kreditori pieņem lēmumu arī par

finansējumu;

10) lai padarītu caurskatāmākas maksātnespējas procesa darbības

un izmaksas, definēt minimālās administratora amata darbības un to

izmaksas;

11) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa izmaksu

samazinājumu, pārskatīt kārtību kādā administratoram jānodod

dokumenti arhīvā.

1. Sabiedrības informēšanas pasākumos, sadarbojoties ar Ekonomikas

ministriju, varētu iekļaut semināru rīkošanu attiecīgajos uzņēmēju forumos, kā

arī bukleta izstrādi. Vienlaikus tas būtu ilgstošs darbs ar dažādām uzņēmējus

pārstāvošām organizācijām, lai nodrošinātu domāšanas maiņu attiecībā uz

finansiālu grūtību risināšanu Latvijā. Būtiskākais būtu izglītot sabiedrību par

nepieciešamību savlaicīgi risināt finansiālās grūtības, tādejādi atgriežot

uzņēmumu ekonomiskajā apritē, nevis to “iztukšot” un likvidēt caur

maksātnespējas procesu, norakstot tā parādsaistības, vai pārceļot aktīvus uz

citiem uzņēmumiem.

2. Kā ļoti būtiska problēma minama novēlota juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana. Tas nozīmē, ka

maksātnespējas process tiek pieteikts pilnīgi tukšam uzņēmumam, kuram vairs

nav ekonomiski vērtīgo aktīvu. Šī apstākļa dēļ kreditori šādā procesā neko

neiegūst. Šādā gadījumā administratora atlīdzībai un maksātnespējas procesa

izmaksām novirzāms juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts.

Vērtējot šādus gadījumus, var secināt, ka šāda procesa ietvaros pēc būtības tiek

80


veiktas darbības, lai uzņēmumu vienkārši likvidētu un izslēgtu no publiskā

reģistra.

Iemesli, kādēļ rodas šādas situācijas ir vairāki, tajā skaitā zināšanu

trūkums un nepamatotas cerības, nonākot finansiālās grūtībās, to atjaunot bez

savlaicīgas un aktīvas rīcības, taču galvenokārt tā ir paša parādnieka ļaunprātīga

rīcība, pirms maksātnespējas procesa nobēdzinot aktīvus un iztukšojot

uzņēmumu.

Lai šo jautājumu risinātu, MNA kompetencē jānodod Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35

pantā paredzētās lietas par

maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu. Šāds sods, ja tas tiek

piemērots veiksmīgi, darbojas kā efektīvs preventīvais līdzeklis.

Vienlaikus izvērtējami dažādi citi pasākumi, kas veicami, lai motivētu

parādniekus savlaicīgi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu, proti, šādi līdzekļi varētu būt nodokļu atvieglojumi, pakāpeniska

depozīta palielināšanās, vilcinot laiku, kad jau iestājusies juridiskās personas

maksātnespējas procesa pazīme, proti, jo ātrāk pieteikums tiek iesniegts, jo

mazāks depozīts jāmaksā. Tāpat būtu atvieglojama kārtība, kādā no juridiskās

personas maksātnespējas procesa depozīta atbrīvojams darbinieks, kas iesniedz

darba devēja maksātnespējas procesa pieteikumu.

3. Kreditoru prasījumu atzīšanas maksātnespējas lietas ietvaros,

administratoram pieņemot attiecīgu lēmumu, nereti rodas strīds par kreditora

tiesībām attiecība uz konkrēto prasījumu vai tā apmēru pret parādnieku. Lai

kreditors spētu pilnībā īstenot savas tiesības maksātnespējas procesā, viņam ir

jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās lietā, kas viņam ir jāuzsāk Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā. Šāda paralēla tiesvedība var novilcināt

maksātnespējas procesa pabeigšanu vai arī pilnībā vai daļēji liegt kreditora

iespējas piedalīties maksātnespējas procesā. Lai nodrošinātu strīdu ātrāku

izskatīšanu maksātnespējas procesa ietvaros, tādējādi aizsargājot kreditoru

intereses, būtu nepieciešams, ka strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu

atzīšanas procesā izskata tā pati tiesa, kurā ierosināta maksātnespējas lieta,

iespējami saīsinot strīda izskatīšanas termiņu

4. Attiecībā uz MNA un Valsts policijas kompetences pārdali pirmie

rezultāti jau ir sasniegti, proti, kopš 2015. gada 1. janvāra MNA nodota

administratīvās sodīšanas funkcija maksātnespējas jautājumos. Tādejādi

panākts, ka šo administratīvo pārkāpumu lietas izskata speciālisti, kuri spēj

kompetenti izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, un Valsts policija

netiek noslogota ar šādu lietu izskatīšanu. 2015. gadā MNA ir sastādījusi

67 administratīvo pārkāpumu protokolus, savukārt 2016. gada pirmajā

ceturksnī MNA ir sastādījusi 24 administratīvo pārkāpumu protokolus.

Papildus MNA lomu uzraudzībā paredz stiprināt šobrīd 1. lasījumā

apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas

likumā” (Nr. 106/Lp12), kura tālākā virzība Saeimā atkarīga no atbildīgās

komisijas. Šie grozījumi paredz maksātnespējas procesa administratoru

81


profesijas reformu, kas, galvenokārt, attiecas uz uzraudzības un izglītības

sistēmas pilnveidošanu, proti, piedāvāts noteikt, ka administratorus amatā ieceļ

MNA direktors un administratori ne retāk kā reizi trīs gados (skaitot no amatā

iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas)

kārto kvalifikācijas eksāmenu. Piedāvāts pastiprināt administratoru atbildību,

tajā skaitā paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu

pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības. Tāpat

piedāvāts noteikt plašāku gadījumu spektru, kad administrators būtu atceļams

no amata, tajā skaitā, pamatojoties uz disciplinārkomisijas lēmumu. Vienlaikus

administratoram kā obligāta prasība noteikta nevainojama reputācija.

Kopumā paredzēts, ka šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības

uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos,

administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.

Tomēr jāņem vērā, ka MNA kapacitātes stiprināšanu ierobežo budžeta

ietvars.27

Tāpat būtu pārskatāms Krimināllikuma regulējums, sabiedrībai mazāk

bīstamas lietas atstājot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros,

vienlaikus Krimināllikuma regulējums būtu pārskatāms arī attiecībā uz

dokumentu viltošanu.

Vienlaikus MNA būtu jāsniedz atbalsts apmācību organizēšanai, lai

nodrošinātu Valsts policijas kompetences stiprināšanu attiecībā noziedzīgu

nodarījumu izmeklēšanu maksātnespējas jomā.

5. Attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas kompetences

stiprināšanu, papildus ir jāizvērtē iespēja izstrādāt regulējumu, nosakot, ka

Maksātnespējas administrācijai, ja nepieciešams, kopā ar Valsts policiju, ir

tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā (arī bez iepriekšēja

brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus, norādāms, ka administrators būtu daudz

disciplinētāks savas un parādnieka lietvedības vešanā, kas savukārt, ir

ieguvums visam maksātnespējas procesam kopumā. Papildus tam, tas dotu

iespēju daudz ātrāk un efektīvāk iegūt un pārbaudīt informāciju par dokumentu

viltošanu. Šis regulējums ir ieviešams vienlaicīgi ar precīzu un stingru prasību

noteikšanu attiecībā uz administratora pienākumu vest savu un parādnieka

lietvedību. Izstrādājot minēto regulējumu, ir izvērtējama Konkurences padomes

un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieredze pierādījumu iegūšanā

komersanta atrašanās vietā.

Stiprinot Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, izvērtējams

jautājums par Maksātnespējas administrācijas finansēšanas modeļa

pārskatīšanu, nosakot alternatīvos iestādes finansēšanas modeļus. Šīs analīzes

ietvaros ir jāizvērtē arī jautājums par iestādes institucionālo padotību, lai

stiprinātu iestādes neatkarību, kā arī līdzsvarotu papildus kompetences

piešķiršanu.

27

Skat. http://www.mna.gov.lv/lv/budzets/

http://www.mna.gov.lv/lv/budzets/

82


6. Maksātnespējas procesa ietveros samērā bieži tiek konstatētas

aizdomas par iespējamu dokumentu viltošanu. Šobrīd dokumentu viltošanas vai

viltotu dokumentu izmantošanas faktu var konstatēt tikai kriminālprocesa

ietvaros, kā rezultātā maksātnespējas procesā ilgstoši piedalās personas, kuru

tiesības ir balstītas uz viltotiem dokumentiem, vai arī tiek pieņemti lēmumi,

kurus pamato viltoti dokumenti. Tādēļ ir nepieciešamas pārskatīt kārtību par

dokumentu viltošanas konstatēšanu, radot risinājumus pašā maksātnespējas

procesā, tādejādi izslēdzot no maksātnespējas procesa kreditorus, kuru

prasījumi balstīti uz viltotiem dokumentiem – šāds regulējums nodrošinātu citu

kreditoru interešu aizsardzību un fiktīvu kreditoru savlaicīgu izslēgšanu no

maksātnespējas procesa. Izstrādājot regulējumu, būtu jāparedz, ka lietas

dalībnieki (parādnieka pārstāvis, kreditori, administrators) var apstrīdēt

rakstveida pierādījumu patiesīgumu. Ja tiesa vai MNA atzīst, ka rakstveida

pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo

kompetentajai tiesībsargājošai iestādei

7. Attiecībā uz atbildības pastiprināšanu par dokumentu nenodošanu,

secināms, ka, lai arī ar 2015. gada 1. marta grozījumiem Maksātnespējas

likumā šāda atbildība ir ieviesta, ir konstatēta situācija, kad īsi pirms

maksātnespējas procesa tiek nomainīta valde, līdz ar to vērsties pret “īsto” valdi

vairs nav iespējams. Ņemot vērā minēto, ir meklējami citi efektīvāki risinājumi,

kā nostiprināt parādnieka pārstāvja atbildību par dokumentu nenodošanu.

8. Attiecībā uz ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanu ekonomikas apritē

varētu minēt vairākus aspektus, proti:

Saimnieciskās darbības maksātnespējas procesā turpināšana. Šobrīd administratoram saprātīgā termiņā pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas jāpieņem lēmums par saimnieciskās darbības turpināšanu vai

izbeigšanu. Svarīgi atzīmēt, ka noteikt robežu starp saimnieciskās darbības

turpināšanu un paša maksātnespējas procesa norisi ir diezgan sarežģīti, jo

saimnieciskās darbības izbeigšana nenozīmē to, ka attiecīgā lēmuma

pieņemšanas brīdī parādnieka uzņēmumā apstājas pilnīgi visi procesi un uzreiz

tiek pārdota manta.

Maksātnespējas procesa primārais mērķis ir mantas pārdošana un

kreditoru prasījumu apmierināšana, līdz ar to saimnieciskās darbības

turpināšana var būt attaisnota tikai gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pārdotu

uzņēmumu, turklāt ar saimniecisko darbību jāsaprot tādas saimnieciskās

darbības, ko pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas veica pats parādnieks

turpināšana, piemēram, ja parādnieks pirms maksātnespējas ražoja kādu

produkciju, arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek saglabāts vai

pat optimizēts ražošanas process, tiek turpināti līgumi ar parādnieka

darbiniekiem un piegādātājiem. Pārējās darbības ar mantu līdz tās pārdošanai,

piemēram, mantas iznomāšana gadījumos, kad parādnieka pamatdarbības veids

pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas bija ražošana, nav uzskatāma par

saimniecisko darbību, bet gan par parādnieka aktīvu vērtības saglabāšanas

83


nodrošināšanu. Nav pieļaujams novilcināt maksātnespējas procesu

saimnieciskās darbības aizsegā, jo tad, ja uzņēmums ir darboties spējīgs, tas pēc

iespējas ātrāk ir jāpārdod kā darbotiesspējīgs uzņēmums vai arī jāuzsāk TAp.

Tomēr, šobrīd praksē ir konstatēti gadījumi, kad administrators pēc juridiskās

personas maksātnespējas procesa pasludināšanas veic saimniecisko darbību

“savā labā”, piemēram, iznomājot parādnieka mantu, bet ienākumi no šādas

“saimnieciskās darbības” parasti ir tikai tik lieli, lai varētu nosegt

maksātnespējas procesa turpināšanas izmaksas, tai skaitā administratora

atlīdzību.

Lai veicinātu noteiktību jautājumā par saimnieciskās darbības veikšanu

maksātnespējas procesa laikā, nepieciešams sakārtot attiecīgo regulējumu.

Vienlaikus, gadījumos, kad saimnieciskā darbība tiek turpināta, nav

pamatoti iekļaut saimnieciskās darbības izdevumus maksātnespējas procesa

izdevumos, uz kuriem attiecas piecu procentu ierobežojums. Šobrīd

Maksātnespējas likuma 170. panta pirmā daļa attiecas uz visiem

maksātnespējas procesiem gan tā saucamajiem “tukšajiem”, gan uz tādiem,

kuru ietvaros saimnieciskā darbība netiek turpināta, gan uz gadījumiem, kad

saimnieciskā darbība tiek turpināta. Ja “tukšu” uzņēmumu gadījumā, kā arī

maksātnespējas procesos, kuru ietvaros ir nolemts neturpināt saimniecisko

darbību, šāds regulējums ir attaisnots, jo ļauj regulēt un kontrolēt

maksātnespējas procesa izmaksas, saimnieciskās darbības turpināšanas

gadījumā šāds regulējums var rādīt šķēršļus efektīvai maksātnespējas procesa

gaitai – pārsniedzot piecu procentu robežu administratoram ir pienākums

sasaukt sapulci izdevumu apmēra apstiprināšanai un formāli kreditoru sapulce

var neatbalstīt pamatotus izdevumus, kas rodas uzņēmuma darbības, nevis

maksātnespējas procesa rezultātā.

Attiecībā uz Administratora atlīdzība, turpinot saimniecisko darbību –

šobrīd pastāv iespēja, ka administrators nesaņem atlīdzību par saimnieciskās

darbības veikšanu, neskatoties uz to, ka, pamatoti turpinot saimniecisko

darbību, palielinās kreditoru ieguvums no maksātnespējas procesa, turklāt

saimnieciskās darbības turpināšana prasa laika un profesionālo ieguldījumu, kā

arī ir saistīta noteiktiem riskiem. Līdz ar to, administrators var būt

neieinteresēts turpināt saimniecisko darbību gadījumos, kas savukārt turpmāk

var ietekmēt iespēju pārdot uzņēmumu kopumā.

Uzņēmuma kā kopuma pārdošana.

Parādnieka mantas – uzņēmuma – pārdošana ir procedūra, kas ir vērsta

uz uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu Pārdodot parādnieka

uzņēmumu, ir saskatāmi gan īstermiņa – pilnīgākā kreditoru prasījumu

apmierināšana, gan ilgtermiņa – tiek nodrošināta gandrīz netraucēta

saimnieciskās darbības turpināšana, pilnībā vai daļēji saglabājot darba vietas,

iespēja turpināt sadarbību ar preču vai pakalpojumu saņēmējiem/ piegādātājiem

– ieguvumi. Līdz ar to normatīvajam regulējumam būtu jāstimulē šāds

parādnieka mantas pārdošanas veids.

84


Pārdodot uzņēmumu kā kopumu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma

pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota

atsevišķi. Parādnieku uzņēmumu tāpat kā pārējo parādnieka mantu ievērojot

Maksātnespējas likuma noteikumus par nodrošināto kreditoru interesēm) ir

iespējams pārdot izsolē vai bez tās. Uzņēmuma pārdošanas gadījumā uz

ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka

saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas. Uzņēmuma pārdošana skatāma kontekstā ar administratora

lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu – parādnieka

uzņēmuma pārdošana ir iespējama tad, ja savlaicīgi ir nodrošināti pasākumi

saimnieciskās darbības turpināšanai vismaz ierobežotā apmērā. Līdz ar to

būtiski nodrošināt, lai jautājums par saimnieciskās darbības turpināšanu tiktu

izlemts pēc iespējas ātrāk, tostarp apzinoties maksātnespējas procesa izmaksu

segšanas kārtības jautājuma būtiskumu, administratoram pieņemot attiecīgo

lēmumu.

Līdz ar to ar uzņēmuma pārdošanu saistās virkne problēmjautājumu:

- jautājumi, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par uzņēmuma

pārdošanu;

- uzņēmuma nošķiršanas kritēriji, uzņēmuma pārejas fakta reģistrācijas

neesamība;

- līgumu pārjaunošana, līgumu turpināšana no tā izrietošās izmaksas;

- nekustamā īpašuma un citu aktīvu vērtības noteikšana;

- nodrošināto un nenodrošinātu kreditoru interešu sadursme atkarībā no

tā, vai pārdod uzņēmumu vai atsevišķu mantu;

- saimnieciskās darbības jēdziena tvērums Maksātnespējas likuma

kontekstā;

- Maksātnespējas likumā noteiktais procesa izdevumu ierobežojums,

summa, no kuras to aprēķina, un izmaksu termiņi, saimnieciskās darbības un

mantas uzturēšanas izmaksu nošķiršana;

- administratora atlīdzības mehānisma neesamība uzņēmuma pārdošanas

gadījumā.

Papildus iepriekš minētajam viens no plašiem problēmjautājumiem

saistībā ar uzņēmuma pārdošanu ir darbinieku pāreja uzņēmuma pārejas

gadījumā (turklāt atsevišķi jautājumi par darba attiecību tiesisko regulējumu

nav saistāmi vienīgi ar uzņēmuma pārdošanu). .

Lēmums par saimnieciskās darbības turpināšanu pēc maksātnespējas

procesa pasludināšanas administratoram ir jāpieņem nekavējoties, līdz ar to

vienlaikus aktualizējas jautājums par darbinieku turpmāku nodarbināšanu vai

atlaišanu no darba (tajā skaitā izvērtējot darbinieku darba rezultātus un novēršot

nevienlīdzīgu attieksmi daļējas atlaišanas gadījumā), kā arī atlaišanas tiesiskā

pamata, kā arī atlaišanas datuma viennozīmīgu noteikšanu, kam savukārt ir

ietekme uz darbinieka tiesībām saņemt tam likumā noteikto atlīdzību, pabalstus

un sociālās garantijas. Darba likumā noteiktā regulējuma piemērošana ir

85


problemātiska, tajā skaitā pastāvošs risks par šā likuma 123. pantā paredzētā

nokavētā prasības termiņa (kas paredz tiesības darbiniekam iesniegt pieteikumu

un tiesai tiesības atjaunot prasības termiņu tā attaisnotas nokavēšanas gadījumā,

proti, ja nokavēts noteiktais viena mēneša termiņš celt prasību par darba devēja

uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu vai pārkāptas darbinieka tiesības turpināt

darba tiesiskās attiecības) atjaunošanu, ko nepieciešams minimizēt. Papildus

minētajam ir ņemami vērā riska faktori, piemēram, ierobežotas iespējas

nodarbināt visus darbiniekus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas,

nepieciešamība veikt darba līgumā neparedzētus darbus, apstāklis, ka

darbinieku pārejai maksātnespējas procesa ietvaros uzņēmuma pārdošanas

gadījumā nav piemērojams darba tiesību regulējums Darba likumā regulētās

uzņēmuma pārejas gadījumā.

Jautājumi, kuru risināšana ir būtiska uzņēmuma pārdošanas veicināšanai,

un iespējamie atsevišķu jautājumu risinājumu virzieni varētu būt šādi: kritēriju,

kas nošķir mantas kopību, uzņēmumu un atsevišķu mantu, definēšana, izdalot

minētos mantas pārdošanas veidus tieši maksātnespējas procesa ietvaros,

kārtības pārskatīšana kādā administrators pieņem lēmumu (tostarp nosakot

administratora lēmuma par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu

tiesiskās sekas – saimnieciskās darbības nošķiršanas robeža varētu būt

parādnieka ieņēmumi no saimnieciskās darbības). par uzņēmuma

saimnieciskās darbības turpināšanu vai neturpināšanu. Vērtēšanai jābūt sīkāk

reglamentētai. Izmaksas, kas izriet no uzņēmuma pārdošanas, būtu jāsedz

kreditoriem.

Uzņēmuma definēšanai ir nosakāms regulējums, kas ir iespējami

pietuvināts nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai

uzņēmuma definīcijai, vienlaikus uzsverot, ka definīcija piemērojama vienīgi

maksātnespējas jomas regulējuma ietvaros. Konkrēta uzņēmuma

raksturojumam administratoram būtu nosakāms pienākums uzskaitīt uzņēmumu

veidojošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā arī saistības (saraksts), kas

veido uzņēmumu. Normatīvajā aktā būtu nosakāmi kritēriji uzņēmuma

vērtējumam, administratoram vērtējot jautājumu par uzņēmuma pārdošanu. No

nodokļu jautājuma viedokļa ir ņemams vērā, ka uzņēmuma (Komerclikuma

18. panta izpratnē) pāreja nav pievienotās vērtības nodokļa objekts pretstatā

atsevišķas mantas pārdošanai, kas ir pievienotās vērtības nodokļa objekts.

Lai nodrošinātu likumīgu uzņēmuma pārdošanas procesu, izskatāma

iespēja atteikties no Maksātnespējas likumā noteiktā piecu procentu

ierobežojuma procesa izdevumiem, vērtējot iespēju tos noteikt konkrētiem

izdevumu veidiem.

Nosakot principus no uzņēmuma pārdošanas iegūto līdzekļu

sadalījumam, izvērtējama iespēja noteikt, ka iegūtie līdzekļi ir sadalāmi

proporcionāli vērtības sadalījumam – ieķīlātā manta – neieķīlātā manta.

Attiecībā uz līgumu pārjaunošanu būtu nosakāms, ka līgumi pārjaunojas

uz likuma pamata. Nosakot normatīvajos aktos līgumu pārjaunošanos uz

86


likuma pamata, būtu paredzams, ka uzņēmuma pārejai citas personas īpašumā

nav nepieciešams saņemt kreditoru un citu personu piekrišanu uzņēmuma

sastāvā ietilpstošo saistību spēkā esamībai starp šīm personām un uzņēmuma

ieguvēju. Pirms uzņēmuma pārdošanas administratoram ir nosakāms

pienākums sagatavot līgumu (saistību) sarakstu.

Papildus minētajam ir risināms jautājums par administratora atlīdzību

uzņēmuma pārdošanas gadījumā. Lēmums par uzņēmuma pārdošanu

nedrīkstētu ietekmēt administratora atlīdzību, tāpēc vajadzīgs cits atlīdzības

modelis pirmajiem diviem mēnešiem, kas motivētu administratoru pārdot

uzņēmumu, jo arī šis laiks ir saistīts ar izmaksām.

Administratoram būtu jāsaņem atlīdzība par uzņēmuma saimnieciskās

darbības turpināšanu, kuras ietvaros administrators veic visas tās pašas

darbības, ko veica parādnieks. Tomēr, lai izvairītos no attiecīgās normas

ļaunprātīgas izmantošanas, atlīdzībai jābūt atkarīgai no tā, vai no saimnieciskās

darbības turpināšanas ir kādi ieguvumi. Vērtējama iespēja noteikt papildu

samaksu, iespējams, koeficienta veidā, par uzņēmuma pārdošanu, jo darbs ir

daudz komplicētāks nekā atsevišķas mantas pārdošanas gadījumā.

Darbinieku atlaišanai maksātnespējas procesa ietvaros, būtu paredzama

īpaša kārtība, kas būtu atrunājam Darba likumā.

9. ĀIPL pētījums norāda, ka iespējamās nelikumības visbiežāk notiek

procesos, kuros parādniekam ir manta un finanšu līdzekļi kreditoru prasījumu

apmierināšanai. Lai novērstu iespējas administratoram un parādniekam

izmantot likumu pretēji tā mērķim, ir izvērtējami papildu mehānismi kā

līdzsvarot kreditoru un administratora tiesības maksātnespējas procesa ietvaros.

Viena no iespējām ir palielināt kreditoru lomu lēmuma pieņemšanā par

darbībām, kas veicamas, lai izpildītu tiesas spriedumu par parādnieka

maksātnespējas pasludināšanu. Tas nozīmētu, ka administratoram būtu

pienākums sastādīt detalizētu plānu par veicamajām darbībām (piemēram,

darījumu apstrīdēšana, saimnieciskās darbības turpināšana, mantas

apsaimniekošana utt.) un to izmaksām maksātnespējas procesa ietvaros,

savukārt kreditori iegūtu veto tiesības šādu plānu apstiprināt vai noraidīt,

balsojot par administratora plānu par turpmāko rīcību maksātnespējas procesā.

Ja kreditori dod savu piekrišanu šim plānam, tad arī no kreditoru puses būtu

jānāk maksātnespējas procesa finansējumam. Ja kreditori plānu neapstiprina,

administratoram būtu pienākums īstenot minimālās likumā noteiktās darbības

mantas pārdošanai, procesa izmaksas sedzot no parādnieka mantas vai depozīta.

Papildu būtu vērtējama, kāda varētu būt valsts loma gadījumos, kad

maksātnespējas procesā ir iesaistīts valsts vai reģiona ekonomikai nozīmīgs

komersants.

10. Maksātnespējas likums noteic administratora tiesības un pienākumus

maksātnespējas procesā, tomēr praksē šo pienākumu izpilde ir lielā mērā

atkarīga no individuālā administratora darbībām un kreditoru ieinteresētības

procesa virzībā. Likums nedefinē minimālās darbības, kas vienmēr būtu

87


izpildāmas maksātnespējas procesa ietvaros. Ņemot vērā priekšlikumu stiprināt

kreditoru ietekmi maksātnespējas procesa norises noteikšanā, vienlaikus

ievērojot administratoram noteikto valsts amatpersonas statusu, ir nepieciešams

noteikt, kuras ir minimālās administratora amata darbības, kas vienmēr ir

veicamas maksātnespējas procesa laikā un kādas ir šo darbību izmaksas.

Pārējās darbības administrators veiktu atbilstoši kreditoru apstiprinātajam

plānam par maksātnespējas procesa īstenošanu, ievērojot kreditoru saskaņotās

izmaksas.

11.Attiecībā uz dokumentu nodošanu arhīvā, secināts, ka šis process,

atkarībā no maksātnespējīgā uzņēmuma lieluma, var būt ļoti dārgs un būtiski

ietekmēt maksātnespējas procesa izmaksu apmēru, ņemot vērā minēto, būtu

izvērtējama iespēja, administratoram dokumentus valsts arhīvam nodot bez

maksas, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un maksātnespējas

procesa izmaksu samazināšanos.

88


3. Administratoru profesija ir stiprināma

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu maksātnespējas

procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi administratora

sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Sertifikāta

iegūšanas priekšnosacījums ir nokārtots administratora eksāmens, kura

priekšnosacījums savukārt ir administratoru pretendentu apmācības kursa

noklausīšanās. Likumā noteiktās tiesības un pienākumi, izņemot vispārējo

pienākumu kā jebkuram saimnieciskās darbības veicējam reģistrēties Valsts

ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam un deklarēt prakses vietu, kā arī

paziņot par prakses vietu MNA, ir, saistīti ar administratora amata darbību,

kļūstot par konkrēta procesa administratoru un administrējot šo procesu.

Administratora profesijas pastāvēšanas būtība ir nodrošināt

Maksātnespējas likumā noteikto TAP, juridiskās personas maksātnespējas

procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa (turpmāk kopā – process)

mērķu sasniegšanu.

Šie mērķi ir noteikti attiecīgi Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. panta

pirmajās daļās un ir šādi:

- TAP mērķis – atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja

parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks;

- juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis – veicināt

parādnieka saistību izpildi, no parādnieka mantas sedzot kreditoru prasījumus;

- fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis – pēc iespējas pilnīgāk

apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju

parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai,

tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Līdz ar to viss administratora profesijas un amata darbības regulējums ir

skatāms kontekstā ar katra konkrētā procesa mērķi un atbilstību tā sasniegšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu administratori

amata darbībās ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Attiecīgi – atbilstoši likuma

“Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmās

daļas 26. punktam administrators ir valsts amatpersona. Līdz ar to uz

administratoru ir attiecināmi visi šajā likumā valsts amatpersonām noteiktie

vispārīgie ierobežojumi, pienākumi un atbildība. Uz administratoru nav

attiecināmi šajā likumā noteiktie speciālie ierobežojumi.

Attiecībā uz administratora valsts amatpersonas statusu ir ņemams vērā,

ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2015. gada 20. novembrī izskatīja lietu

Nr. 2015-03-01 “Par 2014. gada 25. septembra likuma “Grozījumi

Maksātnespējas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma “Grozījumi

likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam

teikumam” un 2015. gada 21. decembrī pieņēma spriedumu, ar kuru nosprieda

atzīt 2014. gada 25. septembra likuma “Grozījumi Maksātnespējas likumā”

89


2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, ciktāl tie nenodrošina

maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti,

profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par

neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Maksātnespējas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās

maksātnespējas procesa administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram

Padomes 2000. gada 29. maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas

procedūrām izpratnē.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 13. pantam maksātnespējas procesa

administratoram ir izvirzītas konkrētas prasības. Savukārt administratoru

apmācību atbilstoši Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 1. punktam un

15. panta otrajai daļai veic Biedrība.

Biedrība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas

3. punktu organizē administratoru profesionālo pilnveidi.

Administratoru pretendentu apmācības programmu un kārtību, kādā

izsniedz apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos, kā arī

apliecinājuma derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets – Noteikumi

Nr. 1038 nosaka maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības

programmu, kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu par administratoru apmācības

programmas noklausīšanos, un apliecinājuma derīguma termiņu, administratoru

sertificēšanas kārtību, administratoru kvalifikācijas pilnveides un atkārtotas

sertificēšanas kārtību un administratora sertifikāta darbības apturēšanas,

izbeigšanas un sertifikāta anulēšanas kārtību. Sertifikātu, kura darbības termiņš

ir divi gadi, izsniedz Biedrība personai, kura sekmīgi izpildījusi visas

sertifikācijas prasības. Sertifikāta darbību var pagarināt, veicot atkārtotu

sertificēšanu; administratora profesionālo darbību izvērtē Biedrība.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 6. un 7. punktu

administratoru sertifikātu darbību izbeidz Biedrība, Biedrība arī anulē

sertifikātus. Biedrība aptur sertifikātu darbību.

Administratora sertifikāta saņemšanas obligāts priekšnosacījums ir

eksāmena kārtošana.

Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot savu kvalifikāciju un

veikt profesionālo darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un

apjomam.

Lēmuma pieņemšana par sertifikāta darbības izbeigšanu ir Biedrības

kompetencē.

Biedrībai atbilstoši Maksātnespējas likuma 17. pantā noteiktajam ir

pienākums pieņemt lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu šādos

gadījumos:

- administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

- administratoram ar tiesas spriedumu ir ierobežota rīcībspēja;

90


- administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

- tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma 22. panta otrās daļas

7. punkta pamata;

- administrators iesniedzis iesniegumu par viņa sertifikāta darbības

izbeigšanu;

- administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā kārtībā;

- administratora nāves gadījumā.

Biedrībai ir pienākums pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta

darbības izbeigšanu, ja pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā MNA divas

reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā.

Administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz ar tā termiņa

notecējumu.

Biedrībai ir tiesības pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta

darbības izbeigšanu gadījumā, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības

gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi

administratoru no viņa pienākumu pildīšanas, kā arī, ja administrators pieļāvis

administratoru profesionālās ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

Lēmumu par administratora sertifikāta anulēšanu pieņem, ja

administrators sertificēšanas procesā sniedzis nepatiesas ziņas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta septīto daļu Biedrība

izstrādā un pieņem administratoru profesionālās ētikas kodeksu. Profesionālās

ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums var būt par pamatu administratora

sertifikāta darbības izbeigšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 175. panta pirmās daļas 3. punktu un

trešo daļu MNA pieņem lēmumu par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem

un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā

sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī

administratora atkārtotu sertificēšanu. Biedrības faktisko rīcību un

administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā

sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai

administratora atkārtotu sertificēšanu var apstrīdēt MNA. Šā panta pirmās daļas

3. punktā minēto MNA lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 5. punktu

Biedrība veic izsniegto, pagarināto, anulēto, izbeigto sertifikātu un sertifikātu

dublikātu reģistrus. No tiesību normas secināms, ka tiek kārtoti vairāki reģistri.

Biedrībai, veicot šos valsts pārvaldes uzdevumus, ir tiesības izdot

administratīvo aktu. Biedrība, pildot minētos uzdevumus, ir MNA

funkcionālajā pakļautībā.

Maksātnespējas likuma 20. pants noteic, kādos gadījumos administrators

nedrīkst uzņemties un pildīt administratora pienākumus konkrētā procesā ,

proti, administratora pienākumus konkrētajā TAP vai maksātnespējas procesā

administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos:

91


1) administratora sertifikāta darbības termiņš ir notecējis, tā darbība ir

izbeigta vai sertifikāts anulēts;

2) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais

kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā TAP, juridiskās personas

maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par

ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

4) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atrodas interešu

konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;

5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā

maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās

attiecības;

6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai

administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai

parādnieks nav noteikti atteicies no tām;

7) administrators ir personiski ieinteresēts TAP lietā, juridiskās personas

maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja uz administratoru attiecas kāds no Maksātnespējas likuma 20.panta

pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un

Maksātnespējas administrāciju.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 23. panta trešajai daļai

administratoram ir pienākums atkāpties no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv

Maksātnespējas likuma 21. pantā ietvertie ierobežojumi. Savukārt

administratora atkāpšanās no amata ir pamats tiesai atcelt atbilstoši

Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 5. punktam. Līdz ar to saskaņā ar

minētā likuma 25. panta 1. punktu izbeidzas administratora pienākumi.

Bez jau minētā administratora atcelšanas pamats saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 22. panta otro daļu ir:

- maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošana;

- tiesas nolēmumu nepildīšana;

- MNA uzliktā tiesiskā pienākuma nepildīšana;

- kreditoru sapulces ierosinājums atcelt administratoru no konkrēta

procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu tā norisi;

- ļaunprātīga pilnvaru izmantošana.

Papildus Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 8. punktā atkārtoti

norādīts uz administratora atcelšanas pamatu – sertifikāta darbības izbeigšana

vai sertifikāta anulēšana. Vienlaikus minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts

MNA pienākums iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no

visiem procesiem, kuros viņš ir iecelts, gadījumā, ja administratora sertifikāta

darbība izbeigta vai tas ir anulēts.

92


Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 29. pantu, kas noteic administratora

atbildību, administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka

vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc

procesa izbeigšanas. Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus

valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar

tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru,

attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš. Administratoram ir

nodrošinājums – viņa civiltiesiskā atbildība – tiem gadījumiem, kad viņš ar

savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām

personām.

Vienlaikus administrators ir administratīvi atbildīgs par maksātnespējas

procesa noteikumu pārkāpšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 166.36

pantu.

Administrators ir krimināltiesiski atbildīgs saskaņā ar Krimināllikuma

215. pantu par maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī par citu

Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā par

krāpšanu, piesavināšanos, grāmatvedības un statistiskās informācijas

noteikumu pārkāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, dokumentu,

zīmogu, spiedogu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu (piemēram,

177., 179., 217., 218., 275. pants).

Atbilstoši MNA sniegtajām ziņām Maksātnespējas administrācijā

2015. gadā pret administratoru uzsāktas 77 administratīvo pārkāpumu lietas,

pret personām, kurām izbeigts administratora sertifikāts – 15 administratīvo

pārkāpumu lietas.

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sniegtajām ziņām Valsts policijas

kompetencē esošajās lietās konstatēto pārkāpumu skaits ir neliels. Tostarp pie

kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 215. panta (par maksātnespējas procesa

kavēšanu) laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada 30. jūnijam pavisam ir

sauktas 45 personas.

Administratora pienākumi izbeidzas, ja administrators tiek atcelts no

amata; tiek izbeigts process, izņemot gadījumu, ja vienlaikus ar juridiskās

personas maksātnespējas procesa izbeigšanu tiek pasludināts TAP un

parādnieks nav vienojies ar kreditoriem par citu administratoru, kā arī

administratora nāves gadījumā.

No Maksātnespējas reģistrā pieejamajām ziņām redzams, ka, sākot no

2009.gada par nepatiesu ziņu sniegšanu sertificēšanas procesā neviens

sertifikāts nav anulēts.

No 2009. gada 1.janvāra līdz 2016. gada 10. jūnijam sertifikātu darbība ir

izbeigta:

saistībā ar to, ka administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu

nodarījumu, izbeigti trīs sertifikāti, visi izbeigti 2010. gadā;

93


saistībā ar to, ka administrators iesniedzis iesniegumu par

administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, izbeigti

15 sertifikāti, no tiem 2010.gadā – viens, 2013. gadā – divi,

2014. gadā – viens, 2015. gadā – seši un 2016. gadā – pieci;

saistībā ar to, ka administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā

kārtībā, izbeigti 56 sertifikāti, no tiem 2009.gadā – pieci (visi nav

vēlējušies pagarināt), 2010.gadā – pieci (no tiem četri nav

vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji),

2011. gadā – seši (no tiem pieci nav vēlējušies pagarināt; vienam

nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2012. gadā – 12 (no tiem astoņi

nav vēlējušies pagarināt; četriem nepietiekami vērtējamie rādītāji),

2013. gadā – seši (no tiem divi nav vēlējušies pagarināt, četriem

nepietiekami vērtējamie rādītāji un no tiem vienam papildus

konstatēts ierobežojums darbības turpināšanai) , 2014. gadā – 11

(no tiem astoņi nav vēlējušies pagarināt, diviem nepietiekami

vērtējamie rādītāji un vienam konstatēts ierobežojums darbības

turpināšanai), 2015. gadā – seši (visi nav vēlējušies pagarināt),

2016. gadā – pieci (no tiem četri nav vēlējušies pagarināt; vienam

nepietiekami vērtējamie rādītāji);

saistībā ar to, ka tiesa ir atcēlusi administratoru uz Maksātnespējas

likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata (ļaunprātīga savu

pilnvaru izmantošana), izbeigti divi sertifikāti – abi 2015. gadā;

administratora nāves gadījumā izbeigti divi sertifikāti – 2012. un

2015. gadā;

saistībā ar to, ka tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs

reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos

procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem

(01.11.2007. Maksātnespējas likums), izbeigts viens sertifikāts

2010. gadā;

saistībā ar to, ka pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā tiesa

par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi

administratoru no viņa pienākumu pildīšanas (26.07.2010.

Maksātnespējas likums), izbeigti 12 sertifikāti, no tiem 2011.gadā

- trīs, 2013.gadā - divi, 2014. gadā - četri, 2015. gadā - divi un

2016.gadā - viens.

saistībā ar to, ka pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā MNA

divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora

darbībā, izbeigts viens sertifikāts 2016.gadā.

Izvērtējot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS”

2015. gada decembra aptaujā “Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP

un TAP saistītiem jautājumiem” sniegto informāciju ir redzams, ka sabiedrības

uzticība maksātnespējas administratoriem kopumā ir vērtējama kā zema.

94


Maksātnespējas administratoriem uzticas:

- administratori – 80% aptaujāto administratoru; atbildi “pilnīgi uzticos”

izvēlējušies 20% respondentu, bet 61% aptaujāto administratoru norādījuši

atbildi “drīzāk uzticos”;

- tiesas – 36% aptaujāto tiesas pārstāvju; atbildi “pilnīgi uzticos” nav

izvēlējies neviens tiesnesis līdz ar to visi tiesneši, kuri ir pauduši uzticību

administratoriem, ir norādījuši atbildi “drīzāk uzticos”;

- parādnieka pārstāvji – 34% aptaujāto parādnieka pārstāvju; atbildi

“pilnīgi uzticos” izvēlējušies 5% respondentu, bet 23% aptaujāto parādnieka

pārstāvju izvēlējušies atbildi “drīzāk uzticos”;

- kreditori – 30% aptaujāto kreditoru; atbildi “pilnīgi uzticos”

izvēlējušies 5% respondentu, bet 25% aptaujāto kreditoru norādījuši atbildi

“drīzāk uzticos”;

- trešās personas – 36% aptaujāto trešo personu; atbildi “pilnīgi uzticos”

izvēlējušies 10% trešo personu, bet 26% aptaujāto trešo personu norādījuši

atbildi “drīzāk uzticos”;

- juridiskās palīdzības sniedzēji un advokāti – 20% aptaujāto juridiskās

palīdzības sniedzēju un advokātu; atbildi “pilnīgi uzticos” nav izvēlējies

neviens juridiskās palīdzības sniedzējs un advokāts, līdz ar to visi aptaujātie

juridiskās palīdzības sniedzēji un advokāti, kuri ir pauduši uzticību

administratoriem, ir norādījuši atbildi “drīzāk uzticos”.

Pētījuma rezultāti ir vērtējami kontekstā ar Maksātnespējas likumā

noteikto konkrētā procesa mērķi.

Līdz ar to no administratora un citām institūcijām būtu sagaidāms, ka

viņas rīkojas šo likumā noteikto mērķu sasniegšanai.

Atbildot uz jautājumu par to, kas visvairāk apgrūtina kreditoru prasījumu

atgūšanu maksātnespējas procesā un TAP, tiesneši 77% gadījumu atbildēja, ka

tā ir nepietiekama administratoru uzraudzība, bet parādnieka pārstāvji

49% gadījumu atbildēja, ka tā ir administratora negodprātība.

Sabiedrības uzticība administratoriem ir vērtējama kā zema, par to

citastarp liecina Pētījuma rezultāti, proti, atbildi, kas liecina par pilnīgi

uzticēšanos administratoriem ir izvēlējušies tikai 20% aptaujāto administratoru,

bet nav izvēlējies neviens tiesnesis un neviens juridiskās palīdzības sniedzējs

un advokāts.

ĀIPL Pētījumā norāda, ka 15% izpētītajos maksātnespējas procesos

konstatētas ļaunprātības pazīmes, savukārt 54% gadījumu maksātnespējas

procesa administratori saistīti ar vismaz trīs ļaunprātīgām maksātnespējas

procesa pazīmēm, kuras varētu liecināt par administratoru iesaisti.

Tāpat ĀIPL konstatējuši šādas ļaunprātīga maksātnespējas procesa

pazīmes.

Īpašnieka maiņa. Lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības,

83% ļaunprātīgajos gadījumos sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa

pasludināšanas tika mainīts īpašnieku sastāvs;

95


Adreses maiņa. Lai veicinātu maksātnespējas procesa piekritību

konkrētam administratoram 57% ļaunprātīgajos gadījumos pirms

maksātnespējas procesa pasludināšanas tika mainīta juridiskā adrese;

Fiktīvs TAP. Lai novilcinātu laiku un iegūtu sev vēlamu administratoru

18% ļaunprātīgajos gadījumos sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa

pasludināšanas priekšlaicīgi izbeigts TAP (novērsts ar 2015. gada 1. marta

grozījumiem Maksātnespējas likumā);

Valdes maiņa. Lai esošā valde varētu izvairīties no atbildības

14% gadījumu sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas

mainīts vismaz viens valdes loceklis;

Fiktīvie kreditori. Lai ietekmētu maksātnespējas procesu 12% gadījumu

konstatēti “pēdējā brīža” kreditori ar milzīgām prasījumu summām (novērsts ar

2015.gada 1.marta grozījumiem Maksātnespējas likumā);

Sūdzības. Liels skaits sūdzību par maksātnespējas procesa

administratoru rīcību. 6% procesu, kur iesniegtas 10 un vairāk sūdzības vienā

procesā;

Aizdomīga rīcība. Sev lojāla administratora izvēle maksātnespējas

procesa laikā. 5% gadījumu no maksātnespējas procesa atteikušies divi vai

vairāk administratoru.28

No iepriekš minētā var secināt, ka lielā daļā ļaunprātības pazīmju ir

iesaistīti maksātnespējas procesa administratori. Tāpat var secināt, ka bieži vien

negodprātīga rīcība tiek īstenota, atsevišķu kreditoru interesēs, kā arī

sadarbojoties ar parādnieku. Līdz ar to, ļoti būtisks aspekts ir neitrāla un

personiski neieinteresēta administratora izvēle.

Tādēļ pēc iespējas jānovērš normatīvo aktu pārkāpumi administratoru

darbībā un administratoru rīcība, kas neatbilst konkrētā procesa mērķim, kā arī

jāstiprina administratoru uzraudzība.

Vērtējot ārvalstu pieredzi (vērtētas Eiropas Savienības valstis, Šveice un

Krievija) attiecībā uz administratoru uzraudzības un iecelšanas sistēmu, var

secināt, ka administratoru iecelšanai izvēlēti šādi mehānismi – administratorus

ieceļ tiesa (vairākās valstīs), valsts sekretārs no administratoru rindas apstiprina

administratoru (Lielbritānija) vai kreditori (Vācija), savukārt administratorus no

saraksta ieceļ Horvātijā, Slovēnijā – rinda piesaistīta tiesas apgabalam,

Lielbritānijā – rinda piesaistīta valsts reģioniem, Spānijā – rinda piesaistīta

maksātnespējas tiesai, Francijā rinda ir piesaistīta valsts prokuratūrai.29

No minētā izriet, ka visbiežāk administratoru iecelšanai izvēlēta

maksātnespējas procesa administratoru rinda. Šāds mehānisms šobrīd izvēlēts

ar Latvijā.

28

Skat. http://www.ficil.lv/ficil-insolvency-abuse-report/40/ 29

INSOL Europe Austrumeiropas valstu komitejas konference Jaunākās tendences maksātnespējas jomā.

Investīciju problēmas un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma evolūcija Austrumeiropā.

Dr.iur. Veronika Sajadova, prezentācija “Fiziskās personas maksātnespējas procesa salīdzinošie aspekti Eiropas

Savienībā, Šveicē un Krievijā”. Rumānija, Kluža-Napoka, 2016. gada 13. maijs.


96


Savukārt vērtējot iepriekš minēto valstu izvēlētos uzraudzības

mehānismus, var secināt, ka administratorus uzrauga Tieslietu ministrija -

vairākās valstīs, tieslietu ministrs – Slovēnija, Ekonomikas ministrija - Lietuva,

Krievija, savukārt īpaša uzraudzības institūcija ir izveidota Somijā –

maksātnespējas ombudsmens, tiesu palīgiestāžu uzraudzības komisija –

Portugāle, katra kantona Maksātnespējas birojs, federālā padome – Šveice.30

No minētā izriet, ka maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība

visās iepriekš apskatītajās valstīs tiek realizēta caur valsts institūcijām, nevis

caur pašpārvaldi.

Regulējuma izmaiņas.

Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2015. gada

1. martā veiktas šādas regulējuma izmaiņas:

- amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi

valsts amatpersonām.

- Biedrība izstrādā un pieņem administratoru profesionālās ētikas

kodeksu;

- precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu

interešu konflikta situācijā;

- precizēti administratora pienākumi par gada pārskata iesniegšanu.

Savukārt kopš 2015. gada 1. janvāra MNA nodota administratīvās

sodīšanas funkciju maksātnespējas jautājumos. Tādejādi panākts, ka šo

administratīvo pārkāpumu lietas izskata speciālisti, kuri spēj kompetenti

izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, un Valsts policija netiek

noslogota ar šādu lietu izskatīšanu. 2015. gadā MNA ir sastādījusi

68 administratīvo pārkāpumu protokolus, savukārt 2016. gada pirmajā

ceturksnī MNA ir sastādījusi 26 administratīvo pārkāpumu protokolus.

Lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības pārskatu

iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi, 2016. gadā ir

pabeigta sistēmas izstrāde. 2016. gada 30. aprīlī spēkā stājušies Ministru

kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 247 “Noteikumi par

maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas

kārtību”, kas paredz maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu

iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku

maksātnespējas procesu uzraudzību.

Sistēmas uzdevums ir nodrošināt administratora darbības pārskatu

juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesos elektronisku

aizpildīšanu un iesniegšanu speciāli izveidotā elektroniskā sistēmā, kā arī

nodrošināt pārskatu iesniegšanas un citu MNA noteikto pienākumu izpildes

automātisku kontroli Maksātnespējas administrācijā un atgādinājumu sistēmu

administratoriem. Sistēma ļaus iegūt statistikas datus, to starpā par TAP un

maksātnespējas procesu ilgumu, maksātnespējas procesa izmaksām, kreditoru

30

Turpat.

97


prasījumu atgūstamību, no kopējās mantas vērtības faktiski atgūtajiem naudas

līdzekļiem, kā arī citus datus, kas ļaus novērtēt administratora darbības

tiesiskumu, efektivitātes rādītājus un atbilstību Maksātnespējas likumā

noteiktajam mērķim.

Vienlaikus Saeimā šobrīd pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts

“Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 106/Lp12), Tieslietu ministrija ir

iesniegusi priekšlikumus uz šā likumprojekta otro lasījumu (turpmāk kopā –

Priekšlikumi).

Priekšlikumi ir sagatavoti ar mērķi nodrošināt administratora neatkarību

un neitralitāti amata pienākumu veikšanā, paaugstināt profesionālo atbildību un

profesijas prestižu, nosakot administratora profesijas statusu, pastiprinot viņa

amata darbības kontroles mehānismu.

Priekšlikumi paredz mainīt administratora profesijas regulējumu, proti,

tie paredz atcelt administratoru sertifikāciju, nosakot, ka administratoru amatā

ieceļ valsts tiešās pārvaldes iestādes – MNA direktors, attiecīgi sašaurinot

Biedrības kompetenci. Priekšnosacījums iecelšanai amatā ir administratora

eksāmena nokārtošana. Pēc iecelšanas amatā MNA direktoram ir pienākums

izdot amata apliecību, kura ir derīga trīs gadus. Prasības, kurām jāatbilst

administratoram, ir papildinātas ar noteikumu par administratora eksāmena

nokārtošanu.

Lai vairotu uzticību administratora profesijai un profesijai piesaistītu

personas, kuru personīgo un profesionālo īpašību kopuma novērtējums

nodrošina labu reputāciju un augstus ētikas standartus, Priekšlikumi paredz

noteikt prasību, ka par administratoru var būt persona, kurai ir nevainojama

reputācija.

Savukārt regulējums attiecībā uz nosacījumiem, kas liedz būt par

administratoru, ir papildināts ar nosacījumu, ka par administratoru nevar būt

persona, ja nav pagājuši pieci gadi pēc tam, kad viņa ir atcelta no

administratora amata, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 17.2 panta pirmās

daļas 5. vai 6. punktu, kas attiecīgi paredz, ka MNA direktors atceļ

administratoru no amata, ja tiesa ir atcēlusi administratoru uz Maksātnespējas

likuma 22. panta otrās daļas pamata (ļaunprātīga pilnvaru izmantošana) vai

konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par TAP

pasākumu plānu, vai ja pēdējo trīs administratora darbības gadu laikā tiesa par

normatīvo aktu pārkāpumiem ir trīs reizes atcēlusi administratoru no viņa

pienākumu pildīšanas procesā.

Vienlaikus Priekšlikumi paredz nosacījumu, ka par administratoru nevar

būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, ir atcelta no

administratora amata un nav pagājuši pieci gadi kopš šā lēmuma spēkā

stāšanās.

Attiecībā uz administratoru apmācību Priekšlikumi paredz uzdevumu

nodrošināt administratoru apmācības nodot MNA, attiecīgi sašaurinot Biedrības

kompetenci.

98


Priekšlikumi paredz, ka administratora amata pretendentu pārbauda, kā

arī regulāro kvalifikācijas eksāmenu pieņem Eksaminācijas komisija, kuru ieceļ

tieslietu ministrs pēc MNA priekšlikuma, šajā komisijā izraugoties pa vienam

pārstāvim no Tieslietu ministrijas, MNA, Augstākās tiesas, augstskolu

akadēmiskā personāla un Biedrības, attiecīgi sašaurinot Biedrības kompetenci.

Eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir atbilstība Maksātnespējas

likumā administratoram izvirzītajām prasībām un administratora pretendentu

apmācības kursa noklausīšanās.

Priekšlikumi paredz administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanu ne

retāk kā reizi trijos gados, nosakot prasību pirms tam apmeklēt kvalifikācijas

pilnveides pasākumus. Pienākums organizēt kvalifikācijas eksāmenu ir izlikts

MNA.

Priekšlikumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt

Eksaminācijas komisijas darbības kārtību, eksaminācijas kārtību, minimālo

zināšanu apjomu un eksāmena un kvalifikācijas eksāmena maksu un kārību, kā

arī jomas, kurās kvalifikācijas eksāmena ietvaros tiek pārbaudītas

administratora zināšanas un prasmes, un kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas

kārību un apliecības izsniegšanas kārtību.

Priekšlikumi paredz sašaurināt Biedrības kompetenci pieņemt

administratoru profesionālās ētikas kodeksu. Ētikas kodeksa izstrāde būtu

nododama MNA kompetencē.

Priekšlikumi paredz administratora atbrīvošanu no amata pēc viņa

lūguma, administratoru no amata atbrīvo MNA direktors.

Priekšlikumi paredz, ka tiesības atcelt administratoru no amata ir MNA

direktoram Priekšlikumos noteiktajos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administratoram ar tiesas spriedumu ir nodibināta aizgādnība;

3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) administrators nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu;

5) tiesa ir atcēlusi administratoru no amata uz Maksātnespējas likuma

22. panta otrās daļas pamata (ļaunprātīga pilnvaru izmantošana) vai konstatējusi

ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par TAP pasākumu

plānu;

6) pēdējo trīs administratora darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu

pārkāpumiem ir trīs reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas

procesā;

7) pēdējo trīs amata darbības gadu laikā MNA sešas reizes ir konstatējusi

normatīvo aktu pārkāpumus administratora rīcībā;

8) MNA administratora rīcībā ir konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru

izmantošanu;

9) stājies spēkā Disciplinārkomisijas lēmums par administratora

atcelšanu no amata;

99


10) administrators nepilda disciplinārsodu, ar kuru administratoram ir

uzlikts naudas sods no 150 līdz 1500 euro apmērā;

11) administratora nāves gadījumā.

Priekšlikumi paredz MNA direktora tiesības atstādināt administratoru no

amata darbību veikšanas, ja administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais

krimināllietā, kā arī, ja pret administratoru ir ierosināta disciplinārlieta,

vienlaikus nosakot pienākumu vērtēt, vai viņa neatstādināšana var kaitēt valsts

vai trešo personu pamatotām interesēm.

Priekšlikumi paredz MNA direktora pienākumu atstādināt administratoru

no amata darbību veikšanas, ja administratoram likumā noteiktajā kārtībā

paredzēts noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Priekšlikumi paredz pienākumu MNA vest no amata atcelto, atbrīvoto un

atstādināto administratoru reģistrus.

Priekšlikumi attiecīgi paredz svītrot regulējumu, kas saistīti ar

administratora sertifikāciju un sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu, tā

anulēšanu, kā arī sertifikātu uzskaiti.

Priekšlikumi paredz, ka administratora atbrīvošana, atcelšana vai

atstādināšana ir ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai un pamats

atcelšanai no procesa.

Vienlaikus Priekšlikumi paredz, ka gadījumā, ja administrators tiek

atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata, viņa pienākumi izbeidzas.

Priekšlikumi paredz papildināt Maksātnespējas likuma 29. pantu,

nosakot, ka administrators ir Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā par savu

darbību disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.

Maksātnespējas likums ir papildināts ar regulējumu, kas noteic

administratora disciplināratbildību, paredzot:

- MNA direktora tiesības:

- ierosināt disciplinārlietu pret administratoru un nosakot

disciplinārlietas ierosināšanas pamatu;

- uzlikt administratoram Priekšlikumos noteikto disciplinārsodu

vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda

veids ir pārskatāms;

- tiesības disciplinārlietu komisijai lūgt MNA direktoru atstādināt

administratoru no amata darbību veikšanas;

- disciplinārlietu komisijas izveidošanu;

- disciplinārlietu komisijas tiesības;

- disciplinārlietu komisijas kompetenci lēmumu pieņemšanā;

- administratoru disciplinārsodus un to piemērošanu;

- administratora pienākumu iemaksāt viņam uzlikto naudas sodu MNA

kontā;

- disciplinārlietas noilgumu;

- disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā rajona

tiesā.

100


Priekšlikumi paredz paplašināt MNA kompetenci, kas noteikta

Maksātnespējas likuma 174. pantā, proti, Maksātnespējas administrācijas

tiesības TAP un maksātnespējas procesa uzraudzībā.

Līdz šim ir noteiktas MNA tiesības kontrolēt administratora darbību

procesā ar mērķi nodrošināt procesa uzraudzību. Priekšlikumi paredz paplašināt

Maksātnespējas administrācijas kompetenci, paplašinot tās tiesības kontrolēt arī

“administratora amata vispārējo darbību”.

Attiecīgi ir paplašināta MNA Maksātnespējas likuma 175. pantā noteiktā

kompetence pieņemt lēmumu par administratora rīcību administratora amata

vispārējās darbības ietvaros.

Priekšlikumi novērš iepriekš konstatētās nepilnības, tajā skaitā novēršot

ar administratoru sertifikāciju saistītos riskus, kā arī stiprinot valsts institūciju

kompetenci administratoru darbības uzraudzībā.

Papildus tam būtu izvērtējama nepieciešamība rast risinājumu situācijai,

lai pēc administratora atbrīvošanas, atcelšanas vai atstādināšanas no amata viņa

administratora pienākumi procesa ietvaros izbeidzas pēc iespējas nekavējoši.

Vienlaikus būtu izvērtējama nepieciešamība samazināt administratoru

skaitu, lai nodrošinātu profesionālāku administratoru darbību, iespēju

administratora profesiju izvēlēties kā pamatprofesiju, nevis papildus profesiju,

kā tas bieži vien ir šobrīd. Vienlaikus mazāks administratoru skaits atvieglotu

uzraudzību, kā arī stiprinātu profesijas tīrību.

Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt, cik maksātnespējas procesa

administratoriem lietvedībā esošais lietu skaits būtiski atšķiras no vidējā lietu

skaita uz vienu administratoram. Šāds izvērtējums ir nepieciešams, jo pēc

būtības situācija, kad kādam administratoram ir ļoti mazs vai ļoti liels lietu

skaits, nav normāla un var liecināt par dažādām situācijām, kuras būtu

nepieciešams novērst, proti, pārāk liels lietu skaits pēc būtības liecina par to, ka

administrators pats nenodarbojas ar lietu administrēšanu un “zem” viņa

sertifikāta darbojas citas personas, kurām nav maksātnespējas procesa

administratora sertifikāts, šāda situācija nav pieļaujama un būtu novēršama.

Savukārt pārāk mazs lietu skaits var liecināt par to, ka, iespējams,

administrators nestāv rindā.

Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi.

1. Turpināma uzsāktā (t.i., likumprojekts “Grozījumi

Maksātnespējas likumā” (Nr. 106/Lp12)) maksātnespējas procesa

administratoru profesijas reforma. Administratoriem noteiktais valsts

amatpersonas statuss jāpiepilda ar saturu attiecībā uz amata darbībām un

deklarāciju aizpildīšanu stiprināma maksātnespējas procesa

administratora, kā valsts amatpersonas profesija;

2. Stiprināma uzraugošo institūciju – MNA un tiesas kapacitāte;

3. Stiprināma maksātnespējas procesa administratoru rindas

darbība;

101


4. Administratoru profesijā jāpaliek tikai uzticamiem un zinošiem

administratoriem ar nevainojamu reputāciju, rezultātā no profesijas

izslēdzami administratori, kas neatbilst šiem kritērijiem, attiecīgi

samazinot administratoru skaitu;

5. Jāpilnveido maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas

sistēma, proti, administratora stāšanos amatā un turpmāko kvalifikācijas

pasākumu uzraudzību, turpmāk jānodrošina MNA, tādējādi nodrošinot

stingrākas prasības, lai iekļūtu profesijā, uzticamību kvalifikācijas

sistēmai un tās kvalitāti. Jānosaka stingrākas prasības atkārtotai

kvalifikācijai;

6. Jāievieš administratora palīga institūts – profesijā iespējams iekļūt

tikai pēc prakses;

7. Izveidojams un regulāri publicējams maksātnespējas procesa

administratoru reitings (pamatkritēriji – tiesiskums, atgūto līdzekļu

īpatsvars, procesa izmaksas un ilgums tiktāl, ciktāl tas ir tieši atkarīgas no

administratora);

8. Jānosaka skaidras un stingras prasības administratoram

parādnieka un savas prakses lietvedības vešanā un dokumentu pieejamībā,

līdzīgi kā tas ir noteikts notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem;

9. Informāciju par maksātnespējas procesa norisi un administratoru

rīcību no administratoru darbības pārskatu elektroniskās sistēmas

nākotnē padarīt maksimāli publiskojamu, lai nodrošinātu sabiedrības

kontroli;

10. Lai nodrošinātu kreditoriem iespēju kontrolēt maksātnespējas

procesa norisi, nepieciešams noteikt, ka kreditori var pieprasīt revīziju

maksātnespējas procesa ietvaros, kuru veiktu kvalificēts speciālists, šo

procesu finansējot no saviem līdzekļiem;

11.Izvērtēt iespēju noteikt administratora amata darbību cenrādi.

1. Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas

reformas turpināšanu likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”

(Nr. 106/Lp12) aptver visas svarīgākās nepieciešamās izmaiņas, kas

nodrošinātu uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu, administratoru

darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa

celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža

celšanos.

Tāpat būtu nepieciešams turpināt veikt visas nepieciešamās darbības, lai

nodrošinātu efektīvu amatpersonas statusa ieviešanu maksātnespējas procesa

administratoriem.

Lai stiprinātu MNA kapacitāti, būtu nepieciešams atjaunot likumprojekta

“Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Lp12/106) virzība (šobrīd apstiprināts

1. lasījumā).

2. Tieslietu ministrijai būtu jāgatavo ziņojums valdībai par līdzekļu

pārdali, kā arī rīcības plānu MNA funkciju optimizēšanai, t.sk. par

102


maksātnespējas procesa administratoru iesniegto pārskatu kontroli un

darbinieku prasījumu apmierināšanu. Būtu jāiesniedz priekšlikumi par

Krimināllikuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējuma

pilnveidošanu – Krimināllikuma 215. un 215.1 panta pārskatīšana. Būtu jāveic

kompetences pārdale administratīvās sodīšanas funkciju maksātnespējas jomā,

uzticot MNA. Nepieciešams noteikt, ka MNA, ja nepieciešams, kopā ar Valsts

policiju, ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā (arī bez

iepriekšēja brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus.

Vienlaikus MNA kapacitātes stiprināšana nodrošinās to, ka MNA varēs

efektīvi veikt uzraudzības darbības, kas nav atkarīgas no sūdzību izskatīšanas,

un pievērst uzmanību mazu pārkāpumu novēršanai, kas šobrīd nav iespējams

nepietiekamo resursu dēļ. Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, MNA ir

jāizstrādā risku vadības mehānisms, lai savlaicīgi un precīzi identificētu

procesus un administratorus, kur ir saskatāms prettiesiskas rīcības risks.

Attiecībā uz tiesas darbības stiprināšanu liela uzmanība ir pievēršama

tiesnešu un tiesu darbinieku izglītībai. Mūžizglītība ir atzīstama par būtisku

mērķtiecīgas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Mūžizglītības pasākumi

ir īstenojami sistemātiski, nevis periodiski. Sistemātiskas apmācību stratēģijas

īstenošana attiecībā uz tiesu varu, tai piederīgajām profesijām un

tiesībaizsardzības iestādēm līdz šim nav bijusi iespējama ierobežoto valsts

budžeta līdzekļu un līdz ar to ierobežotā apmācību piedāvājuma dēļ.

Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2014.- 2020. gadam

ietvaros Eiropas Sociālā fonda atbalsta ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas

paredz paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci,

nodrošinot apmācības civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību

jomā.

Lai sasniegtu minēto, Ministru kabinets 2015.gada 9.martā (rīkojuma Nr.

115; prot. Nr. 12 27 §) apstiprināja Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu

darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas

plānu 2016.-2020.gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt artāku, kvalitatīvāku lietu

izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, īstenojot

cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā. Plāns ietver uzdevumus un

veicamos pasākumus šādos rīcības virzienos:

1) plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku

nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana;

2) efektīva cilvēkresursu izmantošana;

3) tiesu noslodzes jautājuma risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību

risināšanas (ADR) veidu izmantošanu;

4) uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības

plānošana.

Papildus tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanai, plāns kā viena no

galvenajām prioritātēm paredz tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācības

un kvalifikācijas celšanu, veidojot profesionālo kompetenču attīstīšanas

103


programmas, apzinot ārvalstu pieredzi tālākizglītības pasākumu plānošanā un

veicot starpdisciplinārās apmācības, kā arī veicināt moderno tehnoloģiju

izmantošanu apmācību procesā.

Plānā paredzēto uzdevumu izpilde tiks veikta Eiropas Sociālā fonda

līdzfinansēta projekta ietvaros. Plānotā projekta ieviesēja būs Tiesu

administrācija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Augstāko

tiesu un Valsts tiesu ekspertīžu biroju.

Projekta iesniegums ir iesniegts Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā un

tuvākajā laikā plānots parakstīt līgumu par projekta Justīcija attīstībai darbību

īstenošanu. Plānots, ka plānā ietverto uzdevumu īstenošana tiks uzsākta ar

2016.gada III ceturksni. Šobrīd ir notikušas sanāksmes ar sadarbības

partneriem, apspriežot priekšlikumus apmācību programmas saturam. Tiesu

administrācija veic nepieciešamos pasākumus pirmo apmācību bloka iepirkumu

procedūru īstenošanai.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību

centrs” rīko apmācības tiesnešiem. Šajās mācībās tiek apmācīti dažādu lietu

kategoriju tiesneši. Mācību programmas tiesnešiem izstrādā vadošie

civiltiesību, krimināltiesību, administratīvo un starptautisko tiesību eksperti –

gan praktiķi, gan teorētiķi. Mācību programmu blokos tiek iekļautas dažādas

tēmas, kas skar gan materiālo, gan procesuālo tiesību jautājumus. Tāpat

neatņemama mācību procesa sastāvdaļa ir kāzusu risināšana un diskusijas par

problēmjautājumiem. Mācību programmas katru gadu tiek sastādītas no jauna

un tajās tiek iekļauti ne tikai vispārīgi, bet arī aktuāli tiesību jautājumi, jo

mācību mērķis ir papildināt tiesnešu zināšanas par praksē aktuāliem

jautājumiem.

Mācību programma tiesnešiem un tiesu darbiniekiem 2016.gadam ir

izstrādāta un mācību programmā ir iekļautas šādas tēmas – “Aktuālā tiesu

prakse krimināllietās” un “Komercstrīdu izskatīšana”.

Šobrīd norit darbs pie tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmas

2017.gadam satura izstrādes un Tieslietu ministrija ir sniegusi priekšlikumus

mācību programmas saturā iekļaut apmācības par maksātnespējas jomas

aktualitātēm, saistīto pušu darījumiem, jaunā Eiropas Savienības Banku kontu

apķīlāšanas regulu un citām aktuālām apmācību tēmām.

3. Lai stiprinātu maksātnespējas procesa administratoru rindas darbību,

būtu veicamas darbības nejaušības principa – rindas darbības algoritma

stiprināšanai, kā arī jāpievērš īpaša uzmanība ar rindas darbības nodrošināšanu

saistīto nodarbināto neieinteresētībai. Lai to nodrošinātu, regulāri jāveic IT

audits, lai izsekotu, vai sistēmā ir veiktas prettiesiskas manipulācijas;

4. Lai paaugstinātu maksātnespējas procesa administratoru kvalifikāciju,

būtu nepieciešams nodrošināt, ka profesijā strādā tikai uzticami un zinoši

administratori ar nevainojamu reputāciju. Jāizvērtē optimālais administratoru

skaits valstī un jātiecas uz tā sasniegšanu. Prognozējams, ka optimālais

administratoru skaits būs mazāks par esošo. Kvalifikācijas pārbaužu ietvaros no

104


profesijas izslēdzot neatbilstošus administratorus, kā arī par pārkāpumiem

anulējot sertifikātus un jaunus neizsniedzot, administratoru skaits samazināsies.

Sasniedzot optimālo administratoru skaitu, sertificēšana ir atjaunojama, lai

atlasītu administratorus to personu vietā, kas ir pārtraukušas praktizēšanu

maksātnespējas procesa administratora profesijā.

5. Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas

sistēmas pilnveidošanu, nododot to MNA un stingrāku prasību noteikšanu

atkārtotai kvalifikācijai, norādāms, ka šāds mehānisms jau ietverts

likumprojektā “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Lp12/106), līdz ar to būtu

turpināma tā virzība.

6. Administratora palīga institūts ieviešams, ņemot vērā to, ka praksē ir

konstatēts, ka administratoru zināšanas un iemaņas bieži vien ir nepietiekamas,

arī pēc administratora eksāmena nokārtošanas. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka

profesijā iekļūs atbilstoši sagatavojušies profesionāļi, nepieciešams ieviest

administratora palīga institūtu, kas būtu kā prakse pirms iekļūšanas

administratora profesijā, līdzīgi kā tas ir, lai iekļūtu advokāta profesijā.

7. Attiecībā uz administratoru reitingu norādāms, ka šāda kārtība jau

pastāv Lielbritānijā un ir pierādījusi sevi kā ļoti efektīvu preventīvu

mehānismu. Ņemot vērā minēto, šāds reitings būtu regulāri jāsastāda un

jāpublicē MNA mājas lapā. Reitings ir veidojams, par pamatu izmantojot četrus

kritērijus: administratora rīcības tiesiskums, administrētajos procesos atgūto

līdzekļu īpatsvars, procesa izmaksas un vidējais ilgums tiktāl, ciktāl tas ir tieši

atkarīgi no administratora rīcības.

8. Šobrīd iztrūkst regulējuma par kārtību, kādā ir vedama administratora

prakses lietvedība, kā arī nav prasību par kārtību, kā nodrošināma parādnieka

lietvedība. MNA ir konstatējusi, ka regulējuma trūkums tiek izmantots

ļaunprātīgi, un administratori pārkāpumu izmeklēšanas gaitā aizbildinās ar

dokumentu nepieejamību vai neesamību. Tas liedz vai būtiski apgrūtina MNA

iespējas pārliecināties par to, kā administrators pilda likumā noteiktos

pienākumus. Minēto apsvērumu dēļ, attiecībā uz stingru lietvedības prasību

noteikšanu, secināms, ka šāds regulējums nepieciešams, lai varētu novērst

situācijas, kad dokumenti tiek nozaudēti vai netiek iesniegti MNA pārbaudes

veikšanai. Tāpat tiks atvieglota dokumentu viltošanas konstatēšana.

9. Informācijas pieejamība no administratoru darbības pārskatiem

plašākai sabiedrībai nodrošinās lielāku sabiedrības kontroli pār maksātnespējas

procesu un administratora darbībām. Šobrīd šāda informācija sabiedrībai nav

pieejama. Pieņemot lēmumu par to, kāda informācijas daļa, kas ir iekļauta

pārskatos, ir nododama publiskai pieejamībai, ir rūpīgi jāizvērtē fizisko personu

datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Šādu risinājumu

ieviešana ir saistīta ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību pārskatu sistēmas

pilnveidošanai un uzturēšanai.

105


10. Lai nodrošinātu, ka administratoram ir līdzekļi savu darbību

veikšanai, ir nepieciešams izveidot cenrādi pamatpakalpojumiem

administratora darbības ietvaros.

106


4. Fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējama procesa daba –

vai tas ir sociāls process. Pārvērtējams procesā iesaistīto pušu interešu

līdzsvars.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir sevišķs process, kas ir īpaši

izveidots instruments, kas sniedz fiziskām personām jaunas ekonomiskās

darbības uzsākšanas iespējas („fresh start“ princips). Tas tiek īstenots pēc

maksātnespējas procedūras sekmīgas pabeigšanas, atlaižot nenomaksātos

parādus. Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās

nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma

tiesības pret fizisko personu.

Proti, fiziskās personas maksātnespējas process ir veids, kā persona

sertificēta maksātnespējas procesa administratora uzraudzībā un

maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var

atjaunot maksātspēju un pēc saistību dzēšanas procedūras beigām tikt atbrīvota

no parādsaistībām.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts Latvijā var būt

jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas

Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās

personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem

komersantiem.

Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja

pastāv kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies

izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams

nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un

parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem

kreditoriem;

2) kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētajiem mērķiem,

un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process,

kura ietvaros ir dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir

stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru

konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir

fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo

mēnešalgu apmērā MNA speciāli izveidotajā kontā.

107


Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota

procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek

realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti

kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto

mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros

parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc

saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras

ietvaros nesegtās saistības.

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek

uzsākta bankrota procedūra.

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto

summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa

valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot

mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums,

likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos

izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā

noteikta kā līgumsods). Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma

naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu,

nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;

4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā

reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo

mēnešalgu;

5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties

jaunas parādsaistības.

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām

izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

Parādniekam ir pienākums:

1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu

kreditoru prasījumus;

2) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;

3) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;

4) sagatavot saistību dzēšanas plānu;

5) sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās

ziņas;

6) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;

7) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā

savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un Maksātnespējas

likuma 140. panta 2. punktā minēto mantu (kas būtiski nepieciešama ienākumu

108


gūšanai), kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām

piederošo mantu.

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu

fiziskās personas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas

pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus

mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Bankrota procedūra noris līdz brīdim, kamēr tiek pārdota visa parādnieka

manta, izņemot to mantu, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu. Likumdevējs ir

noteicis, ka parādnieka manta ir jāpārdod sešu mēnešu laikā.

Par saistību dzēšanas procedūras subjektu var būt parādnieks, kuram ir

pabeigta bankrota procedūra.

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir

slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus

kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu

darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai

kreditoriem;

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu

mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā

paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu

norisi.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kas tiek iesniegts

apstiprināšanai tiesā un kur parādnieks norāda:

1) kreditorus, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši

Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši

apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu

apmēru;

2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;

3) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru;

4) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka

uzturēšanas izmaksas;

5) parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai

lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir

vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;

6) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts

saistību dzēšanas plāna izpildei;

7) kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku

saistību dzēšanas procedūrā.

109


Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks

nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no

kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību

dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras

pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz

50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras

pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja

parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām

saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

2) viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras

pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz


pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz


pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru

prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka

ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās

mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja

parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz

30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja

parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no

30 001 euro līdz 150 000 euro;

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja

parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz

150 000 euro.

Parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu

apstiprināšanai tiesā. Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks

nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir

atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu (Uzņēmumu reģistram).

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar

viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas

slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas

minimālās mēnešalgas.

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā

noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās parādnieka saistības

110


tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek

izbeigtas.

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā

norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās

darbības.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros netiek dzēsti:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

2) prasījumi no neatļautas darbības;

3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir vienojies ar nodrošināto

kreditoru par mājokļa saglabāšanu savā īpašumā;

4) prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un

Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto

kaitējumu.

Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas

norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot

saistību dzēšanas procedūru.

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā

norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās

darbības. Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku

no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet

apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada

1. martā ieviestas šādas izmaiņas:

- precizēts, ka tiesības uz fiziskās personas maksātnespējas procesu ir arī

personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku

saimniecībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process;

- samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās

personas maksātnespējas procesu – no 7114 euro uz 5000 euro (nevar

samaksāt), no 14 228 euro uz 10 000 euro (nevarēs samaksāt);

- ieviesta tā sauktā “ģimenes maksātnespēja”, kad Maksātnespējas likumā

noteiktās ieinteresētās personas kopīgi var iesniegt fiziskās personas

maksātnespējas procesa pieteikumu;

- ieviests fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts;

- precizēts, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams

vai pārtraucams personai, kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā

neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas

nolēmums krimināllietā;

- precizēts, ka administrators ņem pārvaldījumā parādnieka mantu tikai, ja

tas nepieciešams.

- noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā turpmāk nav

pienākums pārskaitīt vienu trešdaļu savu ienākumu administratoram;

111


- administratoram turpmāk būs elektroniski jāinformē visi zināmie

nodrošinātie kreditori par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja informācija

par tiem atrodama publiskajos reģistros;

- precizēta mājokļa definīcija;

- ieviests regulējums, kas paredz nesegto saistību apjomu saistību dzēšanas

procedūrā vērtēt pēc bankrota procedūras pabeigšanas un īpašu “gradāciju”

tiem parādniekiem, kuri saistību dzēšanas procedūras laikā nevar segt ne 35%,

ne 20% no kopējām saistībām, proti, saistību dzēšanas procedūras garums,

maksājot summu, kas nav mazāka par vienu trešdaļa no ienākumiem, nosakāms

šādi:

- 1 gads – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas

nepārsniedz 100 000 euro;

- 2 gadi – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no

100 001 euro līdz 300 000 euro;

- 3 gadi – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir

virs 300 000 euro;

- precizētas saistības, kas nav dzēšamas pēc saistību dzēšanas procedūras

pabeigšanas (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma

sodi, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu);

- nodalītas tiešās un netiešās fiziskās personas maksātnespējas procesa

izmaksas.

3.tabula

Kopumā fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ir

vērtējams kā atbilstošs, kā arī visai bieži izmantots mehānisms, turklāt pēc

būtisku izmaiņu veikšanas, pieņemot šobrīd spēkā esošo Maksātnespējas

likumu, kā arī pēc izmaiņām, kas stājušās spēkā 2015. gada 1. martā, būtiskas

problēmas regulējumā nav konstatētas.

112


Vienlaikus ir konstatēts, ka regulējums ir par smagnēju un sarežģītu

gadījumos, ka parādniekam nav mantas, kā arī nav hipotekāro kredītu, savukārt

parādsaistības veido vairāki maza apjoma kredīti, kas visbiežāk ir tā dēvētie

“ātrie kredīti”, patēriņa kredīti vai kredītkaršu kredīti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem 2015. gada

31. decembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 651 147 personām, t.sk.

615 161 fiziskajām personām rezidentiem (94,5% no kopējā šo personu skaita),

5 661 fiziskajām personām nerezidentiem (0,9%), 26 945 juridiskajām

personām rezidentiem (4,1%) un 3 380 juridiskajām personām nerezidentiem

(0,5%), kurām bija spēkā esošas saistības, kuras uzskaitītas dalībnieku bilancēs.

Statistika par šī personām 2015. gada 31. decembrī apliecina, ka no 1 030 958

spēkā esošām dalībnieku bilancē uzskaitītām saistībām Kredītu reģistrā

reģistrēti 460 624 patēriņa kredīti (44,7%), 293 398 norēķinu karšu kredīti

(28,5%), 131 448 kredīti mājokļa iegādei (12,8%), 62 838 finanšu līzinga

darījumi (6,1%), 38 744 pārējie kredīti (3.8%), 17 513 operatīvā līzinga

darījumi (1,7%), 9 197 industriālie kredīti (0,9%), 7 056 komerckredīti (0,7%),

5 476 hipotēku kredīts nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītu mājokļa

iegādei (0,5%) un 4 664 pārējie saistību veidi, t.sk. reverse repo darījumi un

faktorings (0,5%).31

Minētais apliecina, ka lielākoties reģistrā esošo personu kredītsaistības

sastāda maza apjoma kredīti. Tādējādi būtu nepieciešams izstrādāt atvieglotu

fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas paredzētu maza

apjoma kredītu dzēšanu, ja personai nav hipotekāro parādsaistību un mantas.

Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi.

1. Izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa

regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav

hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels.

2. Veikt atsevišķas izmaiņas maksātnespējas regulējumā, lai

novērstu regulējuma neskaidrības.

3. Būtu nepieciešams noteikt kritērijus maksātnespējīgās fiziskās

personas godprātības izvērtēšanai, tā lai šis mehānisms tiktu piemērots

tikai godprātīgām personām.

1. Iespēja izstrādāt atvieglotu regulējumu fiziskajām personām, kurām

nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels,

izvērtējama, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra

datiem, lielākoties fizisko personu parādsaistības sastāda maza apjoma kredīti.

Līdz ar to, šādā gadījumā, maksātnespējas process varētu būt ar saīsinātiem

termiņiem un vienkāršotām procedūrām, tāpat šāds regulējums būtu risinājums

personām, kas ir ņēmušas vairākus ātros kredītus un šobrīd atrodas situācijā,

kad saistības vairs nav iespējams pildīt. Izvērtējot šāda atvieglota procesa

ieviešanas iespēju, būtu izvērtējama arī iespēja fiziskās personas

31

Skat. https://www.bank.lv/statistika/kr-statistika

https://www.bank.lv/statistika/kr-statistika

113


maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt elektroniski, izmantojot drošu

elektronisko parakstu. Šāda iespēja būtu izvērtējama, ņemot vērā to, ka

Tieslietu ministrijā visai bieži ir tikuši saņemti fizisko personu iesniegumi, ar

lūgumu šādu iespēju izvērtēt.

2. Atsevišķas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesa

regulējumā būtu veicamas, lai novērstu dažādas regulējuma neskaidrības, vai

situācijas, kad regulējums ir nepilnīgs, piemēram, tā saucamās “ģimenes

maksātnespējas” gadījumā u.c.

3. Fiziskās personas godprātības izvērtēšana ir nepieciešama, jo fiziskās

personas maksātnespējas process ir valsts radīts mehānisms, kas pēc būtības

personai dod iespēju atbrīvoties no parādsaistībām. Līdz ar to, nebūtu

pieļaujams, ka šis mehānisms tiktu izmantots ļaunprātīgi, proti, apzināti

uzņemoties parādsaistības, kuras attiecīgajai personai jau sākotnēji nav nodoma

pildīt. Ņemot vērā minēto, būtu rūpīgi izvērtējami kritēriji, lai šis mehānisms

tiktu piemērots tikai tām personām, kas ir bijušas godprātīgas.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Iesniedzējs:

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs

14.06.2016.08.59

25684

A. Šķēle

67046147, [email protected]

A. Ličkovska


Dz. Švarca


mailto:[email protected]



Documents

Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostā · PDF filevides uzlabošanas pasākumu plāna ... TMPamn_140616_mpap; Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016