2012. gada 25.aprīlī“Mīļie bērni!Arī šodien es jūs aicinu lūgties, un lai jūsu sirds, bērniņi, atveras Dievam, kā uz saules siltumu atveras zieds. Es esmu kopā ar jums un aizbilstu par jums visiem. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

2012. gada 2. aprīlī“Mīļie bērni!Es Būdama Miera Karaliene, vēlos jums, mani bērni, dāvāt mieru – patiesu mieru, kas plūst no mana dievišķā Dēla Sirds. Būdama Māte, es lūdzos, lai jūsu sirdī valdītu gudrība, pazemība un labestī-ba, lai tajā valdītu miers, lai tajā valdītu mans Dēls. Kad mans Dēls valdīs jūsu sirdī, jūs spēsiet palīdzēt citiem iepazīt Viņu. Kad pār jums valdīs Debesu miers, tie, kas to meklē neīstajās vietās, tādējādi sāpinot manu mātes sirdi, to pazīs. Mani bērni, liels būs mans prieks, kad es redzēšu, ka jūs pieņemat manus vārdus un vēlaties man sekot. Nebaidieties – jūs neesat vieni. Sniedziet man savu roku, un es jūs vedīšu. Neaizmirstiet par saviem ga-niem. Lūdzieties, lai tie savās domās vienmēr būtu ar manu Dēlu, kas tos ir aicinājis liecināt par Viņu. Paldies jums!”

L Ū G Š A N U N O D O M S Š I M M Ē N E S I M :

Lūgsimies: Par jauniešiem un jauniem paaicinājumiem

Lūgšanu grupu MG avīze, Augusts 2012

Nest Jēzu - Marijas Gaismu katrā cilvēka sirdī

Iepriekšējā mēneša vēstījumā Vissvētākā Jaunava Marija aicināja mūs pieaugt svētumā. Labākais līdzeklis šajā ceļā ir lūgšana, taču ne jebkura lūgšana, bet gan tā, kas mūsu dzīvē kļuvusi par n e p i e c i e š a m ī b u . Kā ķermenim n e p i e c i e š a m a pārtika un gaiss, tā arī lūgšana ir nepieciešama mūsu garīgajai dzīvei. Arī šajā vēstījumā Jaunava Marija aicina uz lūgšanu, kas vajadzīga mūsu garīgajai izaugsmei. Viņa izmanto vienkāršu dabas tēlu – ziedu, kam vajadzīgs siltums, lai augtu un atklātu visu savu krāšņumu un skaistumu. Tāpat notiek ar mūsu sirdi, kurai nepieciešams Dieva siltums, žēlastība un mīlestība, lai tā mirdzētu visā savā krāšņumā, jo mūsu sirds ir radīta pēc Dieva līdzības.Pēc tam, kad daba ziemas periodā ir „atpūtusies”, iestājas pavasaris. Tad daba mostas un atveras, lai saņemtu saules siltumu, pateicoties kuram viss aug un mirdz savā skaistumā. Tā vai citādi notiek arī ar mūsu garīgo dzīvi. Mūsu dzīvē mēdz būt auksti ziemas, sāpju un vilšanās brīži. Tomēr ar visu sirdi mēs jūtam, ka tas nevar ilgt mūžīgi. Mēs ticam, ka atkal atspīdēs saule un pie apvāršņa parādīsies gaisma, kas aizgaiņās tumsu.Tā notika arī Jēzus mācekļiem, kas izbaudīja kopības skaistumu ar Viņu. Mācekļi skatījās

un redzēja Viņa visvarenību, neskaitāmos brīnumus, ko Viņš veica. Mācekļi uzskatīja par privilēģiju būt tik tuvu Jēzum. Un pēc tam

– šis šoks un neticība. Viņi ierau-dzīja, ka tas pats Jēzus, kas bija tik varens, pieņēma nāvi uz krusta, tika izsmiets un no-raidīts. Un viņi, Jēzus mācekļi, bailēs izklīda uz visām debess pusēm. Pēc Jēzus nāves viņos iemājoja nāve un tumsa. Ne jau mācekļi meklēja augšāmcelto Jēzu, bet Augšāmceltais meklēja viņus. Viņš atrada tos pārbijušos, aiz slēgtām durvīm. Turklāt slēgtas bija ne

tikai durvis, bet arī viņu sirdis. Augšāmceltais Jēzus no jauna satiek savus mācekļus – viņu sāpēs un noslēgtībā. Un no jauna atver tiem acis, atgādinot to, kas teikts Bībelē. „Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirdis nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?“ (Lk 24, 32)Diemžēl tā notiek arī ar cilvēku, ja viņš aizver savu sirdi dzīvē iegūto ievainojumu un sliktas pieredzes dēļ. Cilvēks garīgā nozīmē var noslēgties sevī, savā ievainojumā. Tas notika arī ar Jēzus mācekļiem. Bailes pildīja viņi sirdi un neļāva doties pretim jaunai dzīvei.Viņi domāja, ka Jēzus vairs nav, un juta, kā zeme zūd zem viņu kājām. Bet Augšāmceltais neļāva saviem mācekļiem palikt sāpju un baiļu noslēgtībā, Viņš piepildīja solīto. Jēzus bija solījis, ka neatstās viņus bāreņos.

L A I J Ū S U S I R D S AT V E R A S D I E VA M(Tēvs Ļubo Kurtovičs)