3 (240) 2018. gada marts Jaunpiebalgas novada izdevums

Martā20. 03. Pavasara sākums pulksten 18.15.25. 03. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas

diena.

25. 03. Pūpolu svētdiena.

25. 03. Plkst. 03.00 (naktī nosestdienas uz svētdienu) no-tiks pāreja uz vasaras laiku,pulksteņa rādītājus pagriežotvienu stundu uz priekšu.

30. 03. Lielā Piektdiena.

Aprīlī01.04. Pirmās Lieldienas.02. 04. Otrās Lieldienas.

9. marts Jaunpiebalgas vidusskolā - Karjeras diena. Pirms pavasara brīvdienām skolēni tikāsar visdažādāko profesiju pārstāvjiem un studentiem, kuri uzrunāja skolēnus,

stāstīja par savu darba vai mācību pieredzi.

Vairāk par šo notikumu lasiet 12., 13. lpp.!

2

-PārdomasVai tiešām jau marts? Un

pavasaris? Gaiss vairs nav tiksastindzis un kluss, betkļūst arvien pilnāks putnuskaņu, vēl nevis dziesmu, bettieši skaņu. Jau laikā pirmsfebruāra negantā sala šīs ska-ņas bija sadzirdamas sau -lainās dienās. Liekas, ka sau -le pieskaras sejai ne vairs arzobiem, bet ik dienu tā mai-gāk…

Kas vispār ir marts? Bērniteic – jau ar 1. martu sāko-ties pavasaris, nemaz nav jā-gaida vēl kādas 20 dienas,kad pavasaris iestājas pa īs-tam. Laika prognozes, kā ie-rasts, ļoti mainīgas – dienāspakusīs, naktīs piesals, vēlkāds aukstuma vilnis pāries.Uz sniega veidojas ledus kār-tiņa, kas tik traumējošameža dzīvniekiem. Tāpēcjau martu dēvē par sērsnumēnesi.

Martā laikam visvairākesam izslāpuši pēc pavasara,tādēļ cenšamies to ielaistsavā mājā, kā vien prazdami.Dažs liek diedzēt sēkliņas, sī-pollociņus, dažs jau pavisamnopietni domā par dēstu au-dzēšanu, dažs mēģina iz-plaucēt pirmo tulpi, kas jaurudenī rūpīgi iedēstīta podi-ņā un tad pagrabā nolikta, laigaida pavasari. Šajā sakarākādā grāmatā izlasīju labudomu: “Un ko gan var gribētno cilvēkiem, kuri tikai sešusmēnešus gadā dabā redz zaļokrāsu?”

Pavasarī gaidām atlidojamputnus, taču, vai esam pa-domājuši par putnu mājām?“Gaujas fonds” jau astotogadu aicina putnu mīļotājussanākt kopā sākumskolas te-ritorijā (šoreiz 7. aprīlī), lai ie-klausītos, ko stāsta putnu pa-zinēji, lai apskatītu un vaja-dzības gadījumā pielabotu ie-priekš izvietotos putnu bū-rīšus un papildinātu Putnutaku ar jauniem. Cik putnubūrīšu ir mūsu māju apkārt -nē?

Lai mums silts, saulainspavasaris un priecīgas gai-dāmās Lieldienas!

Aija Ķīķere

2018. gada 12. februāra novada domessēdē nolemts

Apstiprināt Jaunpiebalgas novada domes 2018.gada 12.februāra Saistošosnoteikumus Nr.3 „Par grozījumiem Jaunpiebalgas novada domes 2018.gada 22.jan-vāra Saistošo noteikumu Nr.1 “Jaunpiebalgas novada domes pamatbudžetu,speciālo budžetu un ziedojumu budžetu 2018.gadam”” apstiprināšanu”.

Izslēgt no Jaunpiebalgas novada domes grāmatvedības uzskaites šādus ne-pabeigtās celtniecības objektus:

objekts “Dīķis nekustamajā īpašumā “Dzestrene 3” ar vērtību 568,15 EUR objekts “Jaunpiebalgas vidusskolas stadions” ar vērtību 4779,50 EUR.Atļaut sadalīt nekustamo īpašumu “Meža Žagari”, kadastra Nr.4256 007 0148,

Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, atdalot atsevišķas zemes vie-nības ar kadastra apzīmējumu 4256 010 0061 – 27,7 ha platībā un 4256 0100049 - 14,7 ha platībā.

Atļaut izstrādāt zemes ierīcības projektu īpašuma “Lejas Viņķi” ar kadas t ranumuru 4256 008 0011, Jaunpiebalgas pagasts, zemes vienības ar kadastraapzīmējumu 4256 008 0081 - 10,2 ha platībā, sadalīšanai, atdalot zemes ga-balu 3,5 ha platībā.

Atļaut izstrādāt zemes ierīcības projektu īpašuma “Upkalnroci” ar kadast ranumuru 4256 011 0077, Jaunpiebalgas pagasts, zemes vienības ar kadast ra ap-zīmējumu 4256 011 0077 - 4,69 ha platībā sadalīšanai, atdalot zemes gabalu 3,6ha platībā.

Apstiprināt zemes ierīcības projektu īpašumam “Duets” zemes vienībai arkadastra apzīmējumu 4256 003 0066, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgasnovads.

Atļaut sadalīt nekustamo īpašumu “Bērzu iela 10”, kadastra Nr.4298 0030104, Melnbārži, Zosēnu pagasts, Jaunpiebalgas novads, atdalot atsevišķi ze-mes vienību ar kadastra apzīmējumu 4298 003 0105.

Apstiprināt zemes ierīcības projektu īpašumam „Pūliņi”, kadastra apzīmē-jumu 4256 006 0263, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts.

Deleģēt darbam “Gaujas fonda” valdē deputāti Lolitu Zariņu.Apstiprināt Cēsu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju.Piedalīties projektā “Skatuves gaismu aprīkojuma iegāde un uzstādīšana

Jaunpiebalgas kultūras namam sniegto pasākumu pilnveidošanai” kā projektarealizētājam, kur kopējās projekta izmaksas ir 27604,38 EUR, tai skaitā at-tiecināmās izmaksas: 17 000,00 EUR, publiskais finansējums 90% no attieci-nāmām izmaksām 15 300,00 EUR.

Piedalīties projektā “Trenažieru iegāde un uzstādīšana Jaunpiebalgas pa-gastā sporta aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem” kā projekta rea-lizētājam, kur kopējās projekta izmaksas ir 18513,00 EUR, tai skaitā attieci-nāmās izmaksas: 15 300,00 EUR, publiskais finansējums 90% no attiecināmāmizmaksām 13 770,00 EUR.

Ar 2018.gada 1.martu likvidēt amata vienību mākslinieciskās daļas vadī-tājs Jaunpiebalgas kultūras namā, izveidot amata vienību Jaunpiebalgas kul-tūras nama darbu organizators.

Slēgt sadarbības līgumu starp Jaunpiebalgas novada domi, Vecpiebalgas no-vada pašvaldību un Raunas novada domi par projekta “Vidzeme iekļauj” ie-tvaros apstiprinātā Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plā-na 2017. - 2020. gadam ieviešanu.

Piešķirt novada domes priekšsēdētājam Laimim Šāvējam atvaļinājumu no2018.gada 13.februāra līdz 2018.gada 22.februārim.

Kļūdas labojumsInformatīvā izdevuma “Avīze Piebaldzēniem” 2018.gada februāra numurā

2. lappusē ieviesusies kļūda.Jābūt: Apstiprināt 2017.gada Jaunpiebalgas novada domes pamatbudže-

ta izpildi ar sekojošiem rādītājiem:Ieņēmumi - 2 804 776,00 EURIzdevumi - 3 050 673,00 EURIeņēmumu deficīts - 245 897,00 EUR

Atvainojamies lasītājiem!Sagatavoja Anita Auziņa.

Novada domē

3

Apstiprināti ar Jaunpiebalgas novada domes sēdes 2017.gada 11.decembra

lēmumu Nr. 227 (prot. Nr. 10; 7.§)

Saistošie noteikumi Nr. 16“Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jaunpiebalgas novada

iedzīvotājiem”Izdoti saskaņā ar likuma

„Par pašvaldībām“ 43.panta trešo daļu,likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā” 6.panta otro daļu, 14.panta astoto daļu un 15.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) no-saka kārtību, kādā Jaunpiebalgas novada dome (turp -māk – pašvaldība) sniedz palīdzību dzīvojamo telpu(turpmāk arī – dzīvoklis) jautājumu risināšanā (turp -māk – palīdzība), reģistrē personas palīdzības reģistrāattiecīgās palīdzības saņemšanai, personu kategorijas,kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību un lēmumu pie-ņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Šo noteikumu regulējums attiecas uz likuma “Parpalīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk –likuma) 3.panta 1., 2., 3. un 4. punktā minētās palī-dzības sniegšanu. Kārtību, kādā pašvaldībā tiek snieg-ta pārējā, likuma 3.pantā minētā palīdzība, nosakapašvaldības attiecīgās nozares saistošie noteikumi.

3. Palīdzības reģistru uzturēšanu un personu, ku-rām nepieciešama palīdzība un kuras ir tiesīgas to sa-ņemt, reģistrēšanu palīdzības reģistros nodrošinaJaunpiebalgas novada domes Komunālā saimniecība(turpmāk – dienests).

4. Tiesības saņemt palīdzību ir personām, kuras irdeklarējušas savu dzīvesvietu pašvaldības adminis-tratīvajā teritorijā un dzīvo tajā, kā arī bērniem bā-reņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības,ja to dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpus ģimenesaprūpē bija pašvaldības administratīvajā teritorijā unpersonām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas,ja to pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms notiesāšanasbija paš valdības administratīvajā teritorijā un personasatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

5. Palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistros ie-kļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neat-liekami sniedzama palīdzība saskaņā ar noteikumiemun likumu.

2. Palīdzības veidi un personu kategorijas,kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

6. Pašvaldība nodrošina šādus palīdzības veidus: 1. pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvoja-

mās telpas izīrēšana; 2. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;3. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrē-

jamu dzīvojamo telpu.7. Dienests veido un uztur šādus palīdzības reģist -

rus: 1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai atbil-

stoši personu kategorijām, kas nodrošināmas ar pa-līdzību pirmām kārtām (pirmās kārtas reģistrs);

2. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispā-rējā kārtībā (vispārējās kārtības reģistrs);

3. īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņaipret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (ap-maiņas reģistrs).

8. Dienests neveido reģistru personām, kurām ne-atliekami sniedzama palīdzība, nodrošinot ar pagai-du dzīvojamo telpu.

2.1. Personu kategorijas, kurām sniedzamapašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu

risināšanā

9. Pagaidu dzīvojamās telpas nodrošina personāmatbilstoši likuma 13. un 23.pantā noteiktajai kārtībai.

10. Papildus likuma 14.pantā noteiktajām personāmpirmās kārtas reģistrā reģistrē un ar dzīvojamo tel-pu pirmām kārtām nodrošina trūcīgu vai maznodro-šinātu personu (ģimeni), uz kuru attiecināms vismazviens no šādiem nosacījumiem:

1. tā tiks izlikta no tai piederošas dzīvojamās tel-pas un par to ir stājies spēkā tiesas spriedums, ja uzdzīvojamo telpu vērsta piedziņa par kredītiestāžu pra-sījumiem par aizņēmuma atmaksas kavējumu, ja aiz-ņēmums piešķirts personas vienīgā mājokļa iegādeiun personai vai tās ģimenes locekļiem nepieder citsmājoklis;

2. tā ir izlikta no dzīvojamās telpas ar tiesas sprie-dumu un tā ir pensijas vecumu sasniegusi persona,kurai nav likumisko apgādnieku (vientuļa persona).

11. Vispārējās kārtības reģistrā reģistrē un ardzīvojamo telpu vispārējā kārtībā nodrošina trūcīgasvai maznodrošinātas personas, kuras ne mazāk kā pē-dējos piecus gadus pēc kārtas īrē dzīvojamās telpasno privātpersonām un šajā periodā ir deklarējušas savudzīvesvietu īrētajās dzīvojamās telpās, ja:

1. šo personu ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;2. personas ir valsts vecuma pensijas saņēmēji vai

personas ar invaliditāti un kurām nav likumisko ap-gādnieku;

3. tās audzina bērnu invalīdu vai kuru ģimenēs visipilngadīgie ģimenes locekļi ir valsts vecuma pensijassaņēmēji, vai personas ar invaliditāti.

12. Pašvaldības īrēto telpu apmaiņas reģistrāreģist rē personas:

1. kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lieto-jumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu paš -valdības īpašumā vai lietojumā esošu dzīvojamo tel-pu ar mazāku vai lielāku platību, vai ar zemāku vailielāku maksu par komunālajiem pakalpojumiem, vaiar zemāku vai augstāku labiekārtojuma līmeni;

2. kuras veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēto pašval-dības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu ap-mainīt pret citu pašvaldības īpašumā, vai lietojumāesošu dzīvojamo telpu zemākā stāvā.

13. Noteikumu 12.punktā minētajām personām paš -valdības īrēto telpu apmaiņa tiek veikta, ja personai(ģimenei), kura vēlas apmainīt īrēto dzīvojamo telpunav parādsaistību par dzīvojamās telpas lietošanu unsaņemtajiem pakalpojumiem.

14. Personai, kura reģistrēta pašvaldības īrēto tel-pu apmaiņas reģistrā, dzīvojamo telpu piedāvā ap-maiņai iesniegumu reģistrācijas secībā, izņemot ga-dījumu, kad personas, kuras vēlas apmainīt no paš -valdības īrētās dzīvojamās telpas, ir savstarpēji vie-nojušās par dzīvojamo telpu apmaiņu un personām navparādsaistību par šo dzīvojamo telpu lietošanu un sa-ņemtajiem pakalpojumiem. Par minēto vienošanos per-sonas iesniedz dienestam rakstisku apliecinājumu.

4

3. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētaspalīdzības reģistrā

15. Persona, kura ir tiesīga saņemt palīdzību, ie-sniedz dienestam iesniegumu, kurā norāda, kādu pa-līdzības veidu tā vēlas saņemt.

16. Persona pirms tās reģistrēšanas kādā no palī-dzības reģistriem atbilstoši palīdzības veidam iesniedzšādus dokumentus:

16.1. dokuments, kas apliecina stihiskas nelaimesvai avārijas faktu;

16.2. tiesas sprieduma par personas (ģimenes) iz-likšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spē-kā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.3. politiski represētas personas apliecības kopiju,uzrādot oriģinālu;

16.4. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu; 16.5. izziņas no ieslodzījuma vietas par atbrīvoju-

mu no ieslodzījuma kopiju, uzrādot oriģinālu; 16.6. izziņu par dzīvojamo telpu lietošanu un sa-

ņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību; 16.7. īres vai dzīvojamo telpu lietošanas tiesību lī-

guma kopija, uzrādot orģinālu;16.8. noteikumu 14.punktā minēto apliecinājumu

par personu savstarpēju vienošanos dzīvojamo telpuapmaiņai.

17. Dienests pārbauda un iegūst papildus informācijupar personu, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai,kā arī pārbauda sniegto ziņu patiesumu valsts datureģistros.

18. Dienests personas iesniegtos dokumentus to re-ģistrācijas secībā izskata un pieņem lēmumu par per-sonas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un tās ie-kļaušanu palīdzības reģistrā vai izslēgšanu no tā.

19. Personas, kuras saskaņā ar noteikumiem atzī-tas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas kādāno reģistriem, reģistrē pieņemto lēmumu (adminis-tratīvo aktu) izdošanas secībā.

20. Ja personai nepieciešams saņemt citu palīdzī-bas veidu nekā tā lūgusi sākotnēji, tad persona die-nestam iesniedz jaunu iesniegumu, pievienojot no-teikumu 16.punktā minētos dokumentus atbilstoši pa-līdzības veidam.

21. Katru gadu līdz 1.februārim pašvaldības sek-retāre pārbauda, vai persona ir saglabājusi tiesībassaņemt palīdzību (palīdzības reģistra datu aktuali-zācija). Dienests aktualizēto palīdzības reģistru līdzkatra gada 1.aprīlim iesniedz izskatīšanai un ap-stiprināšanai pašvaldības domes sēdē.

22. Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrāzuduši apstākļi, kuri bija par pamatu personas atzī-šanai par tiesīgu saņemt palīdzību, persona nekavē-joties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā no šādu ap-stākļu iestāšanās par to rakstveidā paziņo dienestam.

23. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:23.1. personas atsakās no palīdzības, iesniedzot ie-

sniegumu;23.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par ap-

stākļiem, kas bijuši par pamatu šīs personas reģis-trēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

23.3. zuduši apstākļi, kas bijuši par pamatu šīs per-sonas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

23.4. persona saņēmusi iesniegumā norādīto paš -valdības palīdzību.

4. Lēmuma pieņemšana par palīdzības piešķiršanu

24. Lēmumu par palīdzības sniegšanu palīdzības re-ģistros reģistrētajām personām, pamatojoties uzJaunpiebalgas novada domes Sociālā dienesta un Ceļuun labiekārtošanas komitejas atzinumu, pieņem paš -valdība.

25. Lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidudzīvojamo telpu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punk -tā minētajos gadījumos pieņem pašvaldības domespriekšsēdētājs.

5. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritērijiun secība

26. Pašvaldības īpašumā vai lietošanā esošu neizīrētodzīvojamo telpu uzskaiti veic pašvaldības komunālāsaimniecība, izveidojot neizīrēto dzīvojamo telpu sa-rakstu.

27. Ikvienu neizīrētu pašvaldības īpašumā vai lie-tošanā esošu dzīvojamo telpu, izņemot pagaidu dzī-vojamās telpas, vispirms piedāvā īrēt likumā noteiktāmpersonu kategorijām, kurām neatliekami sniedzamapalīdzība, un personām, kurām pirmām kārtām snie-dzama palīdzība, ja tādu nav, tad secīgi noteikumu 10.un 11.punktā minētajām personām reģistrācijas se-cībā, nosūtot piedāvājumu uz tās norādīto adresi, no-rādot dzīvojamo telpu apskates laikus un atbildes snieg-šanas termiņu ne mazāk par divām nedēļām.

28. Izīrējamās dzīvojamās telpas piedāvāšanu ap-skatei atliek uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu mē-nesi, ja attiecīgā reģistrā reģistrētā persona atrodasārst niecības vai rehabilitācijas iestādē un neveic dzī-vojamās telpas apskatei un izīrēšanai nepieciešamāsdarbības.

29. Palīdzības reģistrā reģistrētajām personām vien-laikus piedāvā īrēt visas dzīvojamās telpas, kuras pie-dāvāšanas dienā ir iekļautas neizīrēto dzīvojamo tel-pu reģistrā, ievērojot šādus kritērijus:

29.1. vienistabas dzīvokli – 1 līdz 3 cilvēku ģimenei; 29.2. divu istabu dzīvokli – 3 līdz 4 cilvēku ģimenei; 29.3. trīs istabu un lielākus dzīvokļus – 4 un vai-

rāk cilvēku ģimenei. 30. Ja persona atteikusies no trīs dažādiem dzīvo-

šanai derīgiem dzīvojamās telpas īres piedāvājumiemvai arī nav sniegusi pašvaldībai atbildi par kaut vie-nu saņemto piedāvājumu viena mēneša laikā, perso-na izslēdzama no attiecīgā veida palīdzības reģistra.

6. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšanaskārtība

31. Pašvaldības pieņemto lēmumu persona var pār-sūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā.

7. Noslēguma jautājums

32. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēJaunpiebalgas novada domes 2010.gada 8.novembraSaistošie noteikumi Nr.20 „Par kārtību, kādāJaunpiebalgas novadā personas atzīstamas par tie-sīgām saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā,reģistrējamas palīdzības reģistrā un dzīvojamās tel-pas piedāvājamas izīrēšanai”.

5

Apstiprināti ar Jaunpiebalgas novada domes sēdes 2017.gada 11.decembra

lēmumu Nr.228 (prot. Nr.10; 8.§)

Saistošie noteikumi Nr. 17“Par dzīvokļa pabalstu bērnambārenim un bērnam, kurš palicis

bez vecāku gādības”

Izdoti saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā“

25.2 panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosa-ka dzīvokļa pabalsta izdevumu segšanas normatīvus,to aprēķināšanas un izmaksas kārtību bērnam bārenimun bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības un atrodasbērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa,no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību līdz 24 gaduvecuma sasniegšanai (turpmāk – persona).

2. Personai ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, jadzīvojamā telpā, par kuru pieprasa dzīvokļa pabalstu,persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo tajā.

3. Dzīvokļa kompensējamā platība šo noteikumu iz-pratnē ir platība dzīvoklī, ko izmanto dzīvokļa pabal-sta aprēķināšanai, un tā ir noteikta līdz 40 m2 apmē-rā, nepārsniedzot dzīvokļa kopējo platību.

4. Dzīvokļa pabalstu aprēķina, piešķir un izmaksāJaunpiebalgas novada domes Sociālais dienests (turpmāk– Dienests).

II. Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas kārtībaun izdevumu segšanas normatīvi

5. Dzīvokļa pabalsta apmēru mēnesī aprēķina, pa-matojoties uz 8.punktā minētajiem dokumentiem un ne-pārsniedzot noteikumu 6.punktā noteiktos ar dzīvoja-mās telpas lietošanu saistīto izdevumu segšanas nor-matīvus.

6. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izdevumi par dzīvo-jamās telpas lietošanu un izdevumi par pakalpojumiem,kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu mēnesī, tieknoteikti, nepārsniedzot šādus normatīvus:

6.1.izdevumiem par dzīvojamās telpas lietošanu (īresmaksa, t.sk., apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) mak-sa) – līdz 3,00 euro par 1 m2 mēnesī;

6.2.izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ardzīvojamās telpas lietošanu:

6.2.1. siltumenerģija apkures nodrošināšanai – līdz2,00 euro par 1 m2 mēnesī apkures sezonā;

6.2.2. siltumenerģija karstā ūdens nodrošināšanai –līdz 2 m3 mēnesī;

6.2.3. elektroenerģija - izmaksas atbilstoši skaitītā-ju rādījumiem, bet ne vairāk kā 100 kWh mēnesī;

6.2.4. aukstajam ūdenim un kanalizācijas vai ase-nizācijas pakalpojumiem – līdz 4 m3 mēnesī;

6.2.5. dabasgāzei – līdz 0,5 m3 mēnesī; 6.2.6. sadzīves atkritumu apsaimniekošanai – līdz 2,00

euro mēnesī.7. Ja dzīvojamā telpā, kuru īrē persona, dzīvo arī citas

personas, izņemot personas nepilngadīgos bērnus, perso-nai piešķiramo dzīvokļa pabalstu aprēķina, sadalot no-teikumos noteikto personas dzīvokļa pabalsta apmēru uzvisu īrējamā dzīvojamajā telpā dzīvojošo personu skaitu.

III. Dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība

8. Persona, kura vēlas saņemt dzīvokļa pabalstu,Dienestā iesniedz:

8.1.iesniegumu; 8.2.īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), apsaim-

niekošanas līguma kopiju (ja tāds ir noslēgts) un komunālopakalpojumu līgumu kopijas (ja tādi ir noslēgti);

8.3.komunālo pakalpojumu rēķinu vai čeku kopijasatbilstoši saņemtā pakalpojuma veidam.

9. Dienests ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā nopersonas iesnieguma saņemšanas izskata 8. punktā mi-nētos dokumentus un pieņem lēmumu par dzīvokļa pa-balsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

10. Dzīvokļa pabalsta izmaksu veic katru mēnesi,pamatojoties uz attiecīgo pakalpojumu sniedzēju iz-sniegtajiem rēķiniem. Personai ir pienākums regulāriiesniegt Dienestā pakalpojumu sniedzēju izsniegto čekuvai rēķinu kopijas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikāno to saņemšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ob-jektīvu iemeslu dēļ tas nav bijis iespējams.

11. Dzīvokļa pabalsta izmaksu uzsāk ar to mēnesi, kurāir pieņemts lēmums par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu.

12. Desmit dienu laikā no Dienesta lēmuma par dzī-vokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas Dienests dzī-vokļa pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu uz personasnorādīto norēķinu kontu bankā.

13. Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vē-lāk kā trīs dienu laikā rakstveidā informēt Dienestu, jatiek mainīta dzīvesvieta vai grozīts īres maksas apmērs.

14. Ja Dienests konstatē, ka persona nav ievērojusinoteikumu 13.punktā minētās prasības, vai tiek kon-statēts, ka nepastāv 2.punktā minētie apstākļi, vai per-sona neatbilst noteikumos noteiktajām prasībām dzī-vokļa pabalsta saņemšanai, Dienests pārtrauc dzīvok-ļa pabalsta izmaksu.

15. Ja dzīvokļa pabalsta piešķiršanas periodā dzī-voklim, par kuru persona saņem dzīvokļa pabalstu, tieknoteikts sociālā dzīvokļa statuss, Dienests pārtrauc dzī-vokļa pabalsta piešķiršanu un nepiešķir to par perio-du, kurā dzīvoklim ir noteikts sociālā dzīvokļa statuss.

IV. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanaskārtība

16. Dienesta pieņemto lēmumu par dzīvokļa pabalstapiešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcī-bu persona Administratīvā procesa likuma noteiktajākārtībā var apstrīdēt Jaunpiebalgas novada domē lē-mumā noteiktajā termiņā.

17. Jaunpiebalgas novada domes lēmumu par ap-strīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību perso-na Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varpārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

V. Noslēguma jautājumi

18. Dienests noteikumos noteiktā dzīvokļa pabal-sta piešķiršanu un izmaksu uzsāk no 2018.gada 1.jan-vāra, saņemot un izvērtējot noteikumu 8.punktā mi-nētos dokumentus un veicot pabalsta izmaksu notei-kumos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz attiecīgo pa-kalpojumu sniedzēju izsniegtajiem rēķiniem par ie-priekšējo mēnesi.

Anita Auziņa

6

Sāksim sarunu ar novada iedzīvotājujautājumiem. Pirmais: vai tiks izsludināts atkārtotskonkurss uz kultūras nama mākslinieciskāsdaļas vadītāja amatu? Varbūt, izsludinot konkursu,samazināt specifisko prasību apjomu, dodotiespēju kādai radošai personībai pilnveidoties? Vaišim speciālistam šogad paredzēts lielāks atalgojums?

Oktobrī pretendentu atlase beidzās neveiksmīgi, taču,tā kā darba apjoms ar tērpiem, ar praktiskām lietām bijaļoti liels, tad šo lietu risinājām pagaidu variantā – tikapieņemts darbinieks uz laiku ar noteiktu uzdevumuapjomu, tai skaitā kārtot pašdarbības kolektīvu tērpusun veikt citus pienākumus. Gada beigās daudzo pasākumudēļ bija saspringts laiks un neizdevās noorganizēt atkārtotupretendentu atlasi uz šo štata vienību un darba līgumuattiecīgajam darbiniekam pagarinājām līdz 28. februārim.

Pēc jaunā gada kultūras komiteja kopā ar kultūrasdarba speciālistiem rūpīgi pastrādāja pie prasībām šaištata vienībai, izanalizēja situāciju ar veicamajiempienākumiem, kā rezultātā ir likvidēta mākslinieciskāsdaļas vadītāja štata vienība, bet izveidota jauna –Jaunpiebalgas kultūras nama darba organizators, kā arītika izmainīti un precizēti visi darba pienākumi, kasveicami šajā amatā. Uz to arī tika izsludinātapretendentu atlase. Šodien varu teikt, ka ar manurīkojumu tika nozīmēta komisija, kas izvērtēja iespējamospretendentus, komisijā ietilpa novada Izglītības,kultūras un sporta komitejas deputāti, izpilddirektore unkultūras nama vadītāja. Tika iesniegti četri pieteikumi,tos izvērtējām, uz pārrunām uzaicinājām divuspretendentus, ieradās viens. Tika pārrunātas visas darbanianses ar šo pretendenti, pārliecinājāmies, ka viņai iratbilstoša izglītība un praktiskā pieredze kultūras darbādažādās jomās – gan projektu rakstīšanā, gan kultūrasdarba vadīšanā, gan mākslinieciskās daļas pienākumuveikšanā. Rezultātā - ar 1. martu jaunā darbiniece IevaDūrīte sāka darbu šajā amatā.

Runājot par specifisko prasību apjoma samazināšanu,tad uzskatījām, ka to nesamazināsim, bet vērtēsim pēckandidātiem.

Savukārt atalgojums - saskaņā ar štatu sarakstu šimgadam. Ir noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks, kā toparedz darba likumdošana. Kur gan vēl citur kā kultūrasnamā cilvēks var parādīt savu radošo potenciālu daudzātrāk nekā citā darbā.

Otrais jautājums – lūdzam paskaidrot, kas notiekpašlaik un kā būs turpmāk ar tūrismu mūsu novadā.Vai uz šo vakanci arī tiks sludināts konkurss?

Līdzīga situācija ir ar tūrisma speciālistu. Pagājušāgada beigās, uzrunājot vairākus cilvēkus, kam ir pieredzetūrisma jomā, neizdevās atrast atbilstošu kandidātu. Darbagrupā kopā ar deputātiem un izpilddirektori pētot tūrismaspeciālista darba pienākumus un prasības, kā arī izvērtējottūrisma nozares nozīmi pašvaldības publicitātes unatpazīstamības veicināšanā, tāpat aizvien pieaugošosabiedrisko attiecību nozīmi, tika izveidota un domes sēdēapstiprināta jauna štata vienība tūrisma un sabiedriskoattiecību speciālists. Uzrunājot vairākus pretendentus šimamatam, tika atrasts kandidāts, kas ir ieinteresēts, arlabu izglītību un var šādu darbu veikt. Minētā slodzedalīsies divās daļās – pusslodze uz sabiedriskajāmattiecībām - darbs pie Jaunpiebalgas publiskā tēla unsabiedrisko attiecību veidošanas, un pusslodze kā tūrismaorganizatoram – apkopot informāciju par tūrisma iespējām

novadā, izstrādāt tūrisma maršrutus, organizēt dalībuizstādēs, piedalīties dažādu tūrisma izdevumusagatavošanā, veidošanā un izplatīšanā, kā arī sniegttūrisma informāciju par mūsu novadu un tā apkārtni u.tml.Ar 1.martu enerģiski darbu šai amatā ir uzsākusi AijaPetkēviča.

Dome ir saņēmusi vēl kādu vēstuli ar jautājumu?Jā, esam saņēmuši vēstuli ar jautājumu par kāda

darbinieka problēmām ar darba disciplīnu. Neatkarīgino šīs vēstules jau iepriekš darbiniekam bija konstatētsdarba kavējums, kas tika fiksēts Darba likumanormatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Darbinieksuzrakstīja paskaidrojumu, kā rezultātā viņam tika izteiktsDarba likumā noteiktais sods - rājiens. Pie līdzīgapārkāpuma atkārtošanās darbinieks var tikt atbrīvotsno amata. Nav pretenziju pret minētā darbiniekaprofesionālajām zināšanām, bet ir problēmas komunikācijāar iedzīvotājiem, tādēļ vēlreiz viss tika pārrunāts,darbinieks brīdināts par to, ka komunikācija jārisinasaprotamā un pieklājīgā formā. Gribētos gan piebilst, kakomunikācijas problēmās ne vienmēr vainojams tikai vienscilvēks, šodien mēs bieži aizmirstam savus pienākumus,vairāk izprotam tikai savas tiesības.

Vēlreiz gribu uzrunāt daudzdzīvokļu māju iemītniekus,lūdzu, domājiet par kopīgu darbu savu mājuapsaimniekošanā. Pašvaldība jebkurā avārijas gadījumāpalīdz problēmas risināt, lai iedzīvotāji nepaliktu bezpakalpojuma, bet pie drošas un komfortablas dzīves jūsvarat tikt, liekot prātus, galvas un līdzekļus kopā. Mumsjau ir labi piemēri, kur iedzīvotāji veiksmīgi apsaimniekosavas mājas.

Nākamais iedzīvotāju jautājums ir par to, ka būtuvēlams papildināt avīzītes saturu ar novada domeskomiteju un komisiju darba informāciju – deputātudarba kārtību un paredzētās tēmas, lai varētu sekotlīdzi deputātu darbam.

Vēlme būtu saprotama un pareiza, bet komiteju unkomisiju darba sēdes neplānojam mēnesi vai vairāk uzpriekšu, lai tās būtu publicējamas avīzē un pārskatāmas.Sēdes organizē atbilstoši situācijai saskaņā ar pašvaldībasdarba plānu vai atkarībā no ienākošo un izskatāmodokumentu daudzuma un steidzamības. Likums nosakadarba kārtību izsludināt ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš,savukārt ar deputātiem esam vienojušies, ka negaidīsimvairākas nedēļas, lai attiecīgo jautājumu izskatītu komitejāvai komisijā, it sevišķi, ja problēmas ir pietiekami aktuālas.Lai šī informācija būtu pieejama, tā tiks aktualizētapašvaldības mājas lapā. Pašreiz mājas lapas izstrādāšanair aizkavējusies, jaunajam formātam bija jābūt jau gadasākumā. Darbs bija pusceļā, kad saņēmām VARAM jaunosnorādījumus par pašvaldību mājas lapām, līdz ar to visato struktūra ir jāpārstrādā atbilstoši jaunajām prasībām.Ceru, ka aprīlī jau būs skaidrība ar jauno mājas lapu, tadarī ievietosim komiteju un komisiju darba informāciju.Daļēji ar to būs saistīts arī sabiedrisko attiecību speciālistadarbs.

No 1. marta 6. klases skolēniem vairs nebūspieejamas brīvpusdienas skolā. Kāpēc tā?

No valsts budžeta tiek finansētas brīvpusdienas 1. līdz4. klašu skolēniem. Atkarībā no skolēnu apmeklējumarodas ietaupījums, tāpēc līdz 1. martam bija iespējamasbrīvpusdienas arī 5. un 6. klases skolēniem. No 1. marta6. klasei ietaupītie līdzekļi beidzās, bet 5. klasei pagaidāmturpinās. Ja runājam par brīvpusdienām, tad daudz

Uz jautājumiem atbild novada domes priekšsēdētājs

7

nopietnāka attieksme pret to ir sākumskolas klasēs, kurbērni priecīgi par šo iespēju, ēdiens labi garšo, pat pardaudz lielas porcijas esot. Citādi ir nākamajās klasēs,nezinu, kā to labot, skola jau dara visu iespējamo. Vainu tas ir kolektīva efekts, ka vairākiem uzreiz kaut kasnegaršo, jo pat puse no ēdiena paliek neskarta. Gribuatzīmēt, ka likumdošana nosaka, ka ēdienam jābūtkvalitatīvam, daudzveidīgam, tai skaitā ēdienkarte nevaratkārtoties biežāk kā vienu reizi desmit dienās. Tiekpiedāvāts plašs un daudzveidīgs ēdiens, piemērots skolēnuvecumam. Vecākiem noteikti vairāk jārunā ar saviembērniem par šīm lietām, jo regulāras ēdienreizes, siltsēdiens ir nozīmīgs faktors bērnu veselībā.

Vai pašvaldībai nebūtu iespēja apmaksātpusdienas skolēniem, kuri dodas uz valstsolimpiādi Rīgā?

Ja skolēni dodas uz olimpiādēm vai citiem pasākumiem,tiek apmaksāti ceļa izdevumi vai nodrošināts transports,izbraukums ārpus skolas un novada tiek pielīdzinātskomandējumam. Ja darbinieks vai skolēns tajā pašā dienāatgriežas mājās, tad normatīvie akti neparedz dienas nau -das izmaksu. Ja tas ir uz vairākām dienām – tad, protams,tiek plānota dienas nauda, kas izmantojama ēdināšanai.

Ik gadu 8. martā novada domes vīrieši rīko skaistupasākumu sievietēm, pēc kādiem kritērijiemnotiek sieviešu uzaicināšana? Un vēl, kāpēc tasnotiek darba laikā?

Komentāru nebūs, jo minēto pasākumu neorganizēpašvaldība.

Manuprāt - ikvienam vīrietim ir pilnīga rīcības brīvībaun iespējas (un varbūt arī pienākums... kaut likums tonenosaka) sveikt 8.martā sievietes gan darba kolektīvā,gan mājās.

Ko vēl varētu piebilst?Paldies par uzdotajiem jautājumiem, kaut gan uzskatu,

ka atbildes uz anonīmiem jautājumiem (kā šoreiz - ardraudiem risināt lietas Facebook stilā) vispār nebūtujāsniedz. Uz tiem daudz precīzākas, ātrākas unizsmeļošākas atbildes var saņemt, vēršoties domē pie ma-nis vai domes izpilddirektores. Tādējādi gan domes vadībai,gan deputātiem būtu arī iespēja dialogam, jo mēs labprātuzklausītu dažādus priekšlikumus.

Paldies par sarunu!

Aija Ķīķere

Lauku ziòas

Aktualitātes laukuiedzīvotājiem

Lauku bloku precizēšanaNo šā gada 5. februāra lauksaimnieki var veikt lau-

ku bloku/ainavu elementu precizēšanu 2018. gadam.Precizēšanas pieprasījumus varēs iesniegt līdz šā gada3. aprīlim.

Precizēšanas pieprasījumi jāiesniedz tikai tad, jaklients vēlas iekļaut lauku blokā jau sakoptu platību,pievienot jaunus ainavas elementus vai no lauku blo-ka izņemt neapsaimniekotu platību.

Svarīgi ievērot, ka platībai ir jābūt sakoptai uz lau-ku bloka precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas brī-di (nav krūmu, celmu, kūlas u.c.), jo tā tiks apsekota arīdabā. Ja tā nebūs sakopta, tā netiks iekļauta lauku blo-kā un sezonas laikā netiks veikta atkārtota platības ap-sekošana.

Atgādinām, ka klienti var pārliecinieties par savāmapsaimniekotajām platībām LAD ģeogrāfiskajā infor-mācijas sistēmā, kurā ir apkopota aktuālākā informā-cija par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ainavuelementiem lauku blokos: http://karte.lad.gov.lv/ vai elek-troniskajā pieteikšanās sistēmā.

Ņemot vērā kļūdas, ko klienti pieļāva iepriekšējosgados, LAD atgādina, ka lauku bloku precizēšanas pie-prasījums nav iesniegums platību maksājumu saņem-šanai.

Atbalsts mežsaimniecībāNo 2018. gada 1. marta līdz 5. aprīlim varēs pie-

teikties atbalsta saņemšanai mežu kopšanai apakšpa-sākumā “Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un eko-loģiskās vērtības uzlabošanai”.

Atbalsta pretendenti – zemes īpašnieki, juridiskaspersonas, pašvaldības - meža zemes īpašnieki, kas ap-saimnieko īpašumā esošu meža zemi.

Atbalstītas tiek šādas aktivitātes:- jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar

atzarošanu;- neproduktīvo mežaudžu nomaiņa;- valdošās koku sugas nomaiņa baltalkšņa sugu mež -

audzēs no 30 gadu vecuma vai blīgznas sugu mežaudzēs.Plašāku informāciju par pieteikšanās nosacījumiem

atbalsta saņemšanai var lasīt Lauku atbalsta dienes-ta mājaslapā sadaļā ”Atbalsta pasākumi”.

22. martā plkst. 10.00 Jaunpiebalgas novadadomes ēkā 8. kabinetā lauksaimniekiem tikssniegta maksas konsultācija gada ieņēmumu

deklarācijas sagatavošanā un iesniegšanā VIDelektroniskajā deklarēšanās sistēmā.

Konsultācijas maksa 10,00 EUR

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem at-vieglo prasības marķētās dīzeļdegvielas iegādei

Ņemot vērā to, ka aizvadītā gada sliktie laikapstāk-ļi atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz lauksaimnieku 2017.gada ieņēmumiem, bet arī vismaz vēl divus nākamos ga-dus, izmaiņas noteikumos paredz līdz 2020. gada 30. jū-nijam ieviest atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērijavērtēšanu. Personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ra-žošanas tiks vērtēti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestāiesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmumagada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu, vai partaksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada. Tasnozīmē, ka tiks ņemta vērā tā personas deklarācija, kurāieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas būs lielāki.

Apstiprināts valsts atbalsts lauksaimniecībai 2018. gadam

Valdība 20. februārī apstiprināja Zemkopības mi-nistrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par

8

valsts atbalstu lauksaimniecībā. Atbalsts lauksaim-niecībai no valsts budžeta 2018. gadā būs 8 720 490 eiro.

Izmaiņas, ko ievieš izdarītie grozījumi noteikumos,skars dokumentu iesniegšanu Lauku atbalsta dienes-tā (LAD). Šogad dokumentu iesniegšana trīs atbalstapasākumos LAD notiks tikai elektroniskās pieteikša-nās sistēmā (EPS). Šie pasākumi ir: atbalsts biškopī-bas nozarei, atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģe-nētisko resursu saglabāšanai un atbalsts dalībai pār-tikas kvalitātes shēmās.

Vairāk informācijas - noteikumos “GrozījumiMinistru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumosNr.1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimnie-cībai””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajāizdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

12. aprīlī plkst. 10.00 Jaunpiebalgas novadadomes zālē izglītojošs seminārs par jaunumiem unizmaiņām ES atbalsta maksājumos, pieteikšanās

kārtību platību maksājumiem 2018. gadā. Platību maksājumu nosacījumu atbilstības

ievērošana.Piedalīsies novada domes priekšsēdētājs

un LAD speciālisti.Pēc semināra LAD sniegs konsultāciju

iedzīvotājiem platību maksājumu pieteikšanai un iesniegšanai

EPS elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

2018.gada traktortehnikas un tās piekabju ikgadējās valsts tehniskās apskates laiki

un vietas Jaunpiebalgas novadā

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atgādina, laipiedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara dar-bu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsaga-tavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei.

Apskates laikā vadī-tājam jābūt līdzi derīgaiatbilstošas kategorijastraktortehnikas vadītā-ja apliecībai, tehnikas re-ģistrācijas apliecībai unjābūt derīgai OCTA po-lisei. No 2017.gada 30.jū-nija par Valsts tehniskāsuzraudzības aģentūrassniegtajiem pakalpoju-miem varēs samaksātTIKAI ar bezskaidras

naudas maksājumu.

Tālrunis uzziņām 29284639 vai 25600707

Informāciju sagatavoja Jaunpiebalgas novada lauku attīstības

konsultante

Dace Vējiņa mob. 29131170

Janvārī un februārī mācības ESfondu pieaugušo izglītības projektā„Nodarbināto personu profesionālāskompetences pilnveide“ uzsākuši3695 strādājošie iedzīvotāji, kas mā-cībām pieteicās pērnā gada rudenī.Nākamā pieteikšanās sākas 12. mar-tā un ilgs līdz 16.aprīlim. Iedzīvotājivar izvēlēties mācības 12 dažādāstautsaimniecībai svarīgās nozarēs:

l tekstilizstrādājumu, apģērbu,ādas un ādas izstrādājumu ražošana;

l pārtikas rūpniecība un lauk-saimniecība;

l ēdināšanas pakalpojumi un tū-risms;

l drukas un mediju tehnoloģijas;l transports un loģistika;l enerģētika;l ķīmiskā rūpniecība;l kultūra;l būvniecība;l kokrūpniecība;l elektronisko un optisko iekār-

tu ražošana, informācijas un komu-nikācijas tehnoloģijas;

l metālapstrāde, mašīnbūve unmašīnzinības.

Tāpat kā iepriekš pieteikšanās ri-tēs mēnesi, iesniedzot mācību pie-teikumu izglītības iestādē klātienē.Ņemot vērā, ka mācību iespējas pro-jekta laikā var izmantot tikai vienureizi, aicinām pirms tam izglītības ie-stādē rūpīgi izzināt izvēlētās izglī-tības programmas saturu un tēmas,kā arī izvērtēt piedāvāto pasniedzējukvalifikāciju un noskaidrot, vai iz-vēlēto mācību apguvē nepieciešamaspriekšzināšanas.

Pēc pieteikšanās mācībām divu mē-nešu laikā iedzīvotāji saņems mācībuapstiprinājumu, lai šī gada jūnijā iz-glītības iestādēs varētu sākties mācībugrupu komplektēšana un mācības.

Arī otrajā kārtā mācībām var pie-teikties strādājošie un pašnodarbi-nātie iedzīvotāji vecumā no 25 ga-diem ar nepabeigtu vai pabeigtu iz-glītību - pamatizglītību, vispārējo vi-dējo, profesionālo vai augstāko iz-glītību atkarībā no izvēlētajām mā-cībām un tajās nepieciešamajāmpriekšzināšanām.

Detalizēts jauno mācību sarakstspieejams projekta mājaslapā

www.macibaspieaugusajiem.lv.Aicinām sekot informācijai arī so-ciālajos tīklos.

Mācību izmaksas 90% apmērāsedz ES fondi un valsts, 10% ir strā-dājošā līdzmaksājums, kuru var segtarī darbinieka darba devējs. Savukārtmācības bez maksas ir personām armaznodrošinātās vai trūcīgās per-sonas statusu.

Ja izvēlētā izglītības iestāde at-rodas tālāk par 20 km no dzīves vie-tas, tad maznodrošinātajiem un trū-cīgajiem iedzīvotājiem, kuri uzsāksmācības, tiks apmaksāti ceļa izde-vumi (līdz 30 EUR mēnesī).

Ja kāds no ieinteresētajiem strā-dājošajiem jūt, ka nepieciešams pa-doms vai karjeras konsultācijaturp mākās karjeras veidošanā unpiemērotāko mācību izvēlē, aicināmvēl pirms pieteikšanās izsludināša-nas izmantot iespēju pieteikties kar-jeras konsultācijai pie projekta sa-darbības partnera Nodarbinātībasvalsts aģentūras karjeras konsul-tantiem 28 organizācijas filiālēs visāLatvijā.

Sākas projekta „Nodarbināto personu profesionālāskompetences pilnveide“ 2. kārta

Roci 20.04. 09:00 Rocu darbn cas

J ci 20.04. 10:30 "Kr jotava"

Vi i 20.04. 14:30 Vi u kalns

Jaunpiebalga 20.04. 16:00 04.07. 11:30 Kaudz šu iela 9,st vlaukums

Jaunpiebalgas novads

Melnb rži 28.05. 14:30 Gaujasl u darbn cas

9

Projektu “Nodarbināto personuprofesionālās kompetences pilnvei-de” finansē Eiropas Sociālais fondsun Latvijas valsts, līdz 2022. gada 31.decembrim ieguldot vairāk nekā 25miljonus eiro.

Profesionālās kompetencesnovērtēšana pieejama visās

profesijāsUzsākot pirmo pieteikšanos mā-

cībām pieaugušo izglītības projektā„Nodarbināto personu profesionālāskompetences pilnveide“, ikvienam strā-dājošajam bija iespēja pieteikties arīārpus formālās izglītības sistēmas ap-gūtās profesionālās kompetences no-vērtēšanai. Turpmāk šis pakalpojumsir pieejams visās profesijās jebkurā lai-kā bez noteikta pieteikšanās termiņa.

Ārpus formālās izglītības profe-sionālās kompetences novērtēšana irpakalpojums, kas Latvijas iedzīvo-tājiem pieejams kopš 2011. gada. Tāir iespēja iegūt kvalifikāciju, ja dar-ba tirgum nepieciešamās prasmes iriegūtas darba vidē vai citur, bet nav

diploma, kas apliecinātu kompetenci.ES fondi un valsts apmaksā

90% vai 100% apmērāTā kā profesionālās kvalifikācijas

eksāmens ir maksas pakalpojums, konosaka MK noteikumi, kopš 2017.gada rudens nodarbinātās personasvecumā no 25 gadiem var tam sa-ņemt būtisku finansiālu atbalstu –izdevumu kompensāciju 90% apmērāno ES fonda un valsts budžeta lī-dzekļiem pieaugušo izglītības pro-jektā. Strādājošais, kuram pie-šķirts trūcīgās vai maznodrošinātāspersonas statuss, var saņemt izde-vumu kompensāciju 100% apmērā.

Kompetences novērtēšanaineierobežots profesiju klāstsŠis pakalpojums ir atvērts jebkurā

no Izglītības kvalitātes valsts die-nesta (IKVD) uzturētajā sarak-stā (20.02.2018. versija) norādītajāmprofesionālajām kvalifikācijām, kuruklāsts regulāri tiek atjaunots.Aktuālo saraksta versiju lūgums ska-tīt IKVD mājaslapā.

Vairāk par kompetences novēr-tēšanu, pieteikšanos šim pakalpo-jumam, kā arī pieteikšanos izdevu-mu kompensācijai aicinām uzzinātmājaslapā www.macibaspieaugu-sajiem.lv. Jautājumu un neskaidrī-bu gadījumā lūgums kontaktēties arVIAA Pieaugušo izglītības pārval-dības nodaļas speciālistiem.

Ja pieteiksieties profesionālāskompetences novērtēšanai, tad mā-cīties šajā pieaugušo izglītības projektā„Nodarbināto personu profesionālāskompetences pilnveide“ vairs neva-rēsiet, jo pakalpojums jau būs saņemts.

Tuvākās mācību iestādes:Priekuļu tehnikums, Valmierastehnikums (t. sk. Ranka), CēsuTehnoloģiju un dizaina vidusskola,Smiltenes tehnikums, SIA “Mācībucentrs Liepa” Valmierā un Madonā,mācību centrs “BUTS” Madonā,Gulbenē, Valmierā, Cēsīs u.c.

Informāciju pēc Valsts izglītības at-tīstības aģentūras materiāliem sa-gatavoja Jaunpiebalgas pašvaldībasizglītības koordinatore Baiba Logina.

Valsts atklātajā angļu valodas olimpiādē pie-dalījās

Endija Romanova (7.kl.) – atzinība, Annija Bedeice(7.kl.). Skolotāja V. Zariņa – Romanova.

Apvienoto novadu ekonomikas olimpiādē pieda-lījās

Kristīne Baltkaula (11.kl.) – atzinība, Amanda Sinka(11.kl.), Sabīne Ābelniece (12.kl.), Jūlija Postolati(12.kl.). Skolotāja I. Ciekurzne.

Apvienoto novadu 10. - 12. klašu latviešu valodasun literatūras olimpiādē piedalījās

Kristiāna Pogule (11.kl.) – 3. vieta, KristīneBaltkaula (11.kl.), Elīna Millere (11.kl.). Skolotāja J.Glāzere.

Kristiāna Annija Spirģe (12.kl.), Nora Marija Misiņa(10.kl.) – atzinība. Skolotāja A. Ķīķere.

Apvienoto novadu ķīmijas olimpiādē piedalījāsLotārs Jānis Dzenža (9.kl.) – 3.vieta, Aleksandrs

Grigorjevs (9.kl.), Adrians Vīķelis (9.kl.). Skolotājs A.Ratiņš.

Apvienoto novadu krievu valodas olimpiādē pa-matskolai piedalījās

Daniela Macola (7.kl.) – 2. vieta, Diāna Ozoliņa(8.kl.), Elīna Vilkauša (8.kl.), Ēriks Ralfs Blaubergs(8.kl.), Adrians Vīķelis (9.kl.). Skolotāja I. Balode.

Apvienoto novadu krievu valodas olimpiādē vi-dusskolai piedalījās

Aleksandrs Grigorjevs (9.kl.) – 1.vieta, Elīna Millere(11.kl.) – 2.vieta, Viktorija Brikmane (11.kl.),

Anna Marija Gajevika (12.kl.) – atzinība, JūlijaPostolati (12.kl.). Skolotāja I. Balode.

Volejbola sacensībās “top! kauss” 1. posmā pie-dalījās

Mārcis Klapars (11.kl.), Artis Peilāns (11.kl.), RobertsRuško, Edžus Nedēļa, Rūdolfs Dolmanis – Dravants,Mareks Varzilovs ( visi 12.kl.). Skolotājs A. Stankēvičs.

Apvienoto novadu 5. – 8.klašu matemātikas olim-piādē piedalījās

Evelīna Brikmane (5.kl.), Ance Liliāna Lazdiņa(6.kl.) – atzinība, Veronika Monika Stūriška (6.kl.),Regnārs Šteins (6.kl.), Raivis Broks (6.kl.), GerdaJohansone (6.kl.), Karlīna Lazda (7.kl.). Skolotāja I.Bērziņa.

34. Valsts atklātajā fizikas olimpiādē piedalījās:Adrians Vīķelis, Aleksandrs Grigorjevs, Lotārs

Jānis Dzenža, Kristaps Eihentāls ( visi 9.kl.), KristiānaPogule (11.kl.), Elīna Millere (11.kl.), RūdolfsDolmanis - Dravants (12.kl.). Skolotāja L. Lorence.

Latviešu valodas aģentūras radošo darbu kon-kursā “Kas manu tautu dara stipru” piedalījās

Elizabete Zariņa (8.kl.) – 2.vieta, Lāsma Slaidiņa(7.kl.), Lāsma Ciekurzne (7.kl.), Daniela Macola (7.kl.).Skolotāja Z. Althabere.

Daniels Millers (6.kl.). Skolotāja J. Glāzere.Ernests Damroze (9.kl.). Skolotāja B. Kalniņa –

Eglīte.

Apvienoto novadu 6. un 8.klašu angļu valodas olim-piādē piedalījās

Eduards Šrēders (6.kl.) – 3. vieta, Regnārs Šteins(6.kl.) – atzinība. Skolotāja G. Kundrate.

Justīne Skutāne (8.kl.) – atzinība, RičardsKnāķis (8.kl.). Skolotāja V. Zariņa – Romanova.

Arnis Ratiņš

Skolas ziòas

10

Noslēdzies skolēnu radošo darbu konkurss “Kas manu tautu dara stipru”

21. februārī, svinot Dzimtās valodas dienu, RīgasLatviešu biedrības nama Zelta zālē Latviešu valodasaģentūra apbalvoja skolēnu radošo darbu konkursa uz-varētājus. Šoreiz radošo darbu konkursa tēma bija „Kasmanu tautu dara stipru”.

Tika iesūtīti 885 domraksti, dzejoļi un zīmējumi.Konkursā piedalījās skolēni ne tikai no dažādiem Latvijasnovadiem, bet arī no latviešu skolām pasaulē –Losandželosas Latviešu skolas, Mineapoles sv. Paulaslatviešu skolas, Eiropas skolas Frankfurtē, UpsalasValodu skolas, Ņujorkas ev. lut. draudzes pamatskolasŅūdžersijā, Briseles 2. Eiropas skolas, latviešu valodastālmācības skolas Turcijā.

No rekordlielā iesniegto darbu skaita – 885 darbiem– žūrijas komisija (rakstnieks V. Rūmnieks, LNB Bērnuliteratūras centra vadītāja S. Tretjakova, mākslinieceLinda Lošina, UNESCO LNK Latvija ģenerālsekretā-re B. Moļņika un Latviešu valodas aģentūras projektuvadītāja V. Līcīte -Meldere) spraigā diskusijā bija vēr-tējusi un noteikusi labākos radošos darbus.

Konkursā 5.- 9. klašu grupā 2. vietu ieguva ElizabeteZariņa no Jaunpiebalgas vidusskolas 8. klases. SkolotājaZane Althabere.

Šajā konkursā un noslēguma pasākumā vēl piedalī-jās Ance Dārziņa no 4. klases (skolotājas R. Intenberga,Z. Liedskalniņa); Lāsma Ciekurzne, Lāsma Slaidiņa,Daniela Macola – visas no 7. klases (skolotāja Z.Althabere); Ernests Damroze no 9.klases (skolotāja B.Kalniņa – Eglīte), bet uz noslēguma pasākumu netikaDaniels Millers no 6. klases (skolotāja J. Glāzere).

Pasākumu atklāja un mūs uzrunāja Izglītības un zi-nātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Latviešu valodas aģen-tūras direktors Jānis Valdmanis un Rīgas Latviešu bied-rības priekšsēdētājs, novadnieks Guntis Gailītis.Literārā kompozīcijā dzirdējām konkursa labāko dar-bu (arī mūsu Elizabetes) fragmentus aktieru IngasAlsiņas un Jāņa Āmaņa priekšlasījumā. Svinīgi emo-cionālā atmosfērā notika uzvarētāju apbalvošana. Tadspēcīgu un pozitīvu enerģijas lādiņa guvām, klausotiesbungu un dūdu mūzikas grupas “Auļi” koncertu, bet no-slēgumā bija interesanta iespēja tikties ar filmu “Namejagredzens”, “Rīgas sargi”, “Sapņu komanda 1935”, “Baigavasara” režisoru Aigaru Graubu un ieskatīties filmu tap-šanas aizkulisēs.

Pēc UNESCO iniciatīvas kopš 1999.gada katru gadu21. februārī visā pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtāsvalodas dienu, lai izceltu valodas nozīmi saziņā, paš -izpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apguvē untālākā nodošanā. Latviešu valodas aģentūra katru gaduizdod jaunu skolēnu radošo darbu grāmatu.Jaunpiebalgas vidusskolas latviešu valodas kabinetā jaustāv grāmatas, kurās ir gan Viktorijas Brikmanes, ganAmandas Zariņas, gan Alises Lazdiņas radošie darbi.Nu atliek mums vēl sagaidīt konkursa „Kas manu tau-tu dara stipru” labāko darbu grāmatu, kurā noteikti būsiekļauts arī Elizabetes Zariņas prozas tēlojums.

Pasākuma dalībnieces - Lāsma Ciekurzne, Lāsma Slaidiņa

un skolotāja Zane Althabere

Karjeras diena RīgāKarjeras dienā Rīgā 23. februā-

rī piedalījās 57 mūsu skolas 9. - 12.klašu skolēni un 5 skolotājas. Dienabija interesanta, piesātināta un iz-zinoša. VISAS KLASES apmeklējagadskārtējo izglītības izstādi Ķīpsalā,, SKOLA 2018”, kurā bija iespēja ie-gūt visaptverošu informāciju par iz-glītības iespējām Latvijā un ārzemēs.

12.klase un klases audzinātājaIneta Balode izmantoja iespēju ie-pazīties arī ar Latvijas UniversitātesDABAS māju, kurā jau no 2015. gadaatrodas LU Dabaszinātņu akadē-miskais centrs un vairākas fakul-tātes, kurās studē arī mūsu skolasabsolventi.

11.klases un klases audzinātājasRudītes Jakstas programmā bija mu-zejs ,,STŪRA MĀJA”. Tur skolēni pa-pildināja zināšanas vēsturē, pieda-loties saistošā nodarbībā lieliskā gidaAivara Riekstiņa vadībā, izstaigājotiekšējā cietuma kameras, gaiteņus,pagrabu un pagalmu. Tādējādi tikaiepazīta gida profesija. Bija iespējanoskaidrot, kuru profesiju pārstāv-ji ieguldījuši savu darbu, lai taptu

šāds visai tautai nozīmīgs muzejs, kāarī kādu profesiju ļaudis strādā mu-zejā.

10.klase kopā ar mūzikas skolotājuLienu Vaļģi un 9.klase ar vēstures sko-lotāju Inetu Elksni arī iepazina mu-

Attēlā: karjeras dienā Rīgā.

11

zeju ,, STŪRA MĀJA”, par kuru tapsplakāts par muzeju kā profesiju māju.

9.klase audzinātājas JolantasGlāzeres vadībā un 10.klase ar sko-lotāju Lienu Vaļģi devās uz Dailesteātri, lai šoreiz nevis skatītos kāduizrādi, bet dotos mācību ekskursijāpa teātra 11 stāviem, iepazītu teāt-ra aizkulises, dažādās profesijas, bezkurām nebūtu skaisto izrāžu. Grupainteresentu no 9.klases ciemojās arīRaiņa un Aspazijas muzejā, papil-

dinot savas zināšanas literatūrā. Paldies sakām atsaucīgajiem šo-

ferīšiem un CATA vadībai partransportu!

Eiropas Savienības KARJERASprojekta ietvaros notikušas tikšanāsun nodarbības kopā ar dr. GundaruKukli 2017.gada novembrī un lektori- psihoterapeiti Ainu Poišu februā-rī. Tās palīdzēja saprast veselības no-zīmi karjeras izvēlē un labāk izprastsevi, savas vēlmes, mērķus un ceļus,

kā tos sasniegt.Šāda programma Rīgā 23. februārī

un pasākumi skolā bija iespējami,skolai piedaloties Eiropas Savienībasfinansētajā projektā Nr.8.3.5.0/16/I/001 ,, Karjeras atbalstsvispārējās un profesionālās izglītībasiestādēs”.

Vēl sagaidāma Karjeras diena sko-lā 9. martā, ko tradicionāli organi-zē skolotāja Vēsma Johansone.

Direktore Ulla Logina

Pēc 20 gadiem vēsture atkārtojas- atkal Jaunpiebalgas vidusskola bijaklašu apmaiņas projektā Dānijā. Šo-reiz 11.klase ar klases audzinātājuRudīti Jakstu TinglekkeskolenOdensē ( Nordplus kultūras manto-juma projekts Nr. NPJR-2017/10179),salīdzinot Baltiju un Ziemeļvalstis -kultūra, vēsture, arhitektūra, valo-da, dziesmas, dejas, mūzika, tau-tastērps, folklora, ēdiens.

Dānijā:* ekskursija Kopenhāgenā lielis-

ka gida vadībā - pilsētas simbolsMAZĀ NĀRIŅA;

* ekskursija Odenses vēsturiska-jā centrā: pilsētas domē tikšanās ardomes amatpersonu; jauno māksli-nieku vizuālās un tēlotājmākslas iz-stādes apskate;

* pasaku meistara H. K.Andersena dzimtās mājas un mūs-dienīgā muzeja apmeklējums;

*Orhusā vēstures, kultūras, zi-nātnes muzeja iepazīšana uninter aktīva darbošanās vikingu pa-saulē;

* rūnu akmeņi un Dānijas 1. ka-raļa un karalienes piemiņas vietu ap-skate Dānijā neraksturīga sniegpu-teņa fonā;

*iepazīšanās ar mūsu partnerskolu- interesantu, modernu, digitalizētu;

*skolēnu operas noklausīšanās –tajā izdziedāta Dānijas vēsture;

*dāņu nacionālo ēdienu degustā-cija - vecāku un skolotāju sarūpētanoslēguma vakarā;

*projekta skolu - Dānijas,Norvēģijas, Lietuvas, Latvijas - pre-zentācijas par savu valsti un skolu.

Pārsteidza:

* Dānija attīstās, kļūstot par vēl,, zaļāku valsti”- vēja ģeneratoruzeme (atjaunojamo enerģiju resur-siem Dānijā ir milzīga loma, tāpat arīsakarīgai atkritumu pārstrādei);

* milzīgs daudzums velosipēdistu-veselīgs, dabai draudzīgs pārvieto-šanās veids, sakārtota satiksme;

* dominē daudzkrāsainu ķieģeļumājas;

* skolas ēdiens - tāpat kā pirms 20gadiem - sviestmaizes no mājām.Skolā nav kopgalda.

Apgūtās dzīves prasmes:

* pusei skolēnu 1. lidojums;* orientēšanās prasmes lidostās

(Mārcis un Viktorija izcili vadījamūsu grupu lidostu labirintos);

* lidostu kā dažādu profesiju mā-jas iepazīšana;

* brauciens ar metro, 2- stāvu au-tobusu, ātrvilcienu;

* vairāku daudzus kilometrus garutiltu šķērsošana, kas savieno visas3 lielākās Dānijas salas, kurās pa-bijām;

*dzīvošana lieliskās viesģime-nēs, kas darīja visu, lai skolēni jus-tos kā mājās;

* angļu valodas papildināšana, uz-labošana - visi vecāki un skolotājirunā arī angliski.

Skolēnu atsauksmesAmanda: ,,Brauciens uz Dāniju

ir nesis daudz jaunu emociju kā man,tā maniem klases biedriem. Pirmsbraukšanas domāju, ka Dānijā lai-ka apstākļi būs siltāki nekā Latvijā,jo grādu tur bija mazāk, taču vējšdaudz spēcīgāks, vēl mitrums, šķi-ta, ka tur bija tikpat auksts, cikLatvijā.

Taču laika apstākļi mums nelie-dza doties lieliskās ekskursijās un ie-pazīt Dānijas vēsturi, kultūru. Šī bijapirmā reize, kad lidoju ar lidmašīnuun kad biju Dānijā. Iesākumā ap-skatījām Kopenhāgenu, tās vēsturiun lielisko arhitektūru.

Mani ļoti pārsteidza tas, ka visur, kur devāmies, redzējām vēja ģe-neratorus un velosipēdus. Redzētais

liecina, ka atjaunojamie enerģijas re-sursi ieņem lielu lomu Dānijas eko-nomikā. Velosipēdi - liela daļa vie-tējo iedzīvotāju ikdienā izvēlas ieturētveselīgu un dabai draudzīgu pār-vietošanās veidu.

Ierodoties Odensē, apmeklējām sko-lu un devāmies ekskursijās. Es redzējuOdenses skaistās ielas un baznīcas,kā arī citas kultūrvēsturiskas vietas.Kultūru veido arī ēdieni. Odensē iz-baudījām dāņu ēdienus. Viņi uzturālielākoties lieto gaļu, taču maltītes īpa-šas padara tas, kā dāņi kombinē gaļuar saldumiem. Īpaši atmiņā man irpalicis cūkas cepetis ar zemeņu zap-ti un karamelizēti kartupeļi.

Es domāju, ka noteikti vēl at-griezīšos Dānijā, jo vēlos vēl vairākapskatīt šo valsti un apciemot jau-ko ģimeni, kas mani ciemošanās lai-kā ņēma savā paspārnē. Šī ģimenebija lieliski un mīļi cilvēki, kas nu-dien man lika justies tā, it kā es būtumājās!”

Kristīne:,, Biju pārsteigta par to,cik ļoti ekoloģiski draudzīga ir Dānija.Ārkārtīgi daudz cilvēku pārvietojasar riteņiem. Valsts strauji progresē- būvniecība, māju renovēšana.

Ļoti interesants šķita vikingu mu-zejs, jo šī muzeja noformējums un visskoncepts aizrauj jau no paša sāku-ma - katru grupu pavada vikings.

Dānija ir brīnišķīga ar savām se-najām mūra ēkām un to krāsām.”

Haralds: ,,Liels prieks bija ap-ciemot H. K. Andersena dzimto vie-tu. Gatavojoties Nordplus projektamDānijā, katrs izlasījām vismaz vie-nu viņa pasaku gan latviešu, gan an-gļu valodā.

Dzīvojām jaukās un atsaucīgās ģi-menēs, kur daudz sarunājāmies an-gliski tieši ar skolēnu vecākiem.Kopumā ir prieks, ka mums ir iespējapiedalīties šādos projektos un aizceļotuz citām valstīm”.

Atkal Dānijā

12

Artis: ,,Ļoti pozitīvas emocijas unlieliska pieredze, jauni draugi, iespējasalīdzināt dzīvi Dānijā un Latvijā.”

Sindija: ,, Esmu priecīga par jau-ko uzņemšanu dāņu ģimenēs. Patikapastaiga pa skolu Odensē, varēju sa-līdzināt ar mūsu skolu. Biju pār-steigta, ka viņu skolā jau katram ma-zāko klašu skolēnam ir dators lie-tošanai stundās.

Kopenhāgenā redzēju tās simbo-lu MAZO NĀRIŅU, kas veidota pēcH. K. Andersena populārās pasakasmotīviem.

Projekts dod iespēju iepazīt cituvalstu kultūru, iegūt jaunus draugus,praksē pielietot angļu valodu.”

Dagnija: ,,Patika, ka manaDānijas ģimene katru vakaru va-kariņoja kopā, lai arī cik aizņemti viņibija. Uz vikingu muzeju varētubraukt vēl un vēl, jo tur ir milzumdaudz ko apskatīt. Ļoti patika brauktpāri garajiem tiltiem, skats bija brī-nišķīgs un neaizmirstams, īpaši pa

divstāvīgā autobusa logu. Brauciensbija pieredzes bagāts. Iesaku katram,ja ir tāda iespēja, piedalīties starp-tautiskajos projektos.”

Pozitīvas emocijas, lieliska piere-dze.

NORDPLUS projekta turpinājums

sekos Norvēģijā jau šajā mēnesī.

Projektā bija arī direktoreUlla Logina.

Attēlā: Kopenhāgenā pie pilsētassimbola Mazās Nāriņas.

Karjeras dienā gūtās atziņas9. marts Jaunpiebalgas vidusskolā

- Karjeras diena. Jau tradīcija, ka die-nu pirms marta brīvdienām skolēnitiekas ar visdažādāko profesijupārstāvjiem vai studentiem, kuri uz-runā skolēnus, stāsta par savu dar-ba vai mācību pieredzi.

Šogad viesojās Brenda Beķere,Lauris Ērenpreiss, EduardsGrāvītis, Pārsla Jansone, NilsJohansons, Marta Kļaviņa, KrišsSpalviņš, Gunta Grīnhofa.

Pasākuma noslēgumā gan skolē-ni, gan viesskolotāji vērtēja ieguvu-mus.

Skolēnu atziņas:* Seko saviem sapņiem, un, ja kaut

kas jau sanāk, turpini vēl labāk.* Nekas nav viegli - ne strādāt, ne

mācīties. Tikai pēc tam gūsti prieku,ja kaut kas izdodas.

* Uzzināju par Latvijas Univer -sitāti un mācībām tajā.

* Nevajag steigties lēmumu pie-ņemšanā, pārdomāt, izvērtēt piedā-vātās iespējas.

* Sapratu, ar ko atšķiras baka-laurs no maģistra grāda.

* Darīt, darīt un domāt pašam!* Nav jābūt paraugstudentam, lai

tālāk kaut ko sasniegtu.* Varēja uzzināt par Āzijas kul-

tūru. Cita pasaule, citas vērtības, ci-tāda dzīve, cita kultūra jau gad-simtos.

* Svarīgi, ja skolā apzinies, ka jā-

mācās valodas.* Netiecies pēc naudas, bet tiecies

pēc laimes.* Jāturpina domāt, ko vēlies.

Nezinu - varbūt strādāt ar tehnikuun metālu, bet varbūt ar koku.

* Namu būvē vai dzīvokļu remontadarbos daudz varam darīt paši, ne-vajag meistaru. Lasi, mācies un dari!

* Jāpamēģina darīt arī, ja nepa-tīk, var iepatikties.

* Cik liela daudzveidība var būt,līdz tiec par inženieri.

Dažas domas no tā, ko viesskolotāji rakstīja

vērtējumā vai saklausījustarpbrīžos

* Tiekoties ar skolēniem, pirmstam bija jāpārdomā, kāpēc izvēlētāprofesija ir saistoša.

* Forši bērni.* Pārsteidza daudzie jautājumi no

5. un 6. klases skolēniem.* Laikam interesants likos pats

sev, jo maz bija jautājumu no sko-lēniem.

* Situācija interesanta, kādā tu at-rodies auditorijas priekšā. Dažās mi-nūtēs atbildēt grūti.

* Patīkami, ka bija viedokļu ap-maiņa, skolēnus izdevās iesaistīt dis-kusijās.

* Ja visu uztversi pozitīvi, tad būsarī panākumi.

* Galvenais ir saprast, ko tu vēlies

darīt ar prieku. Jāriskē, jādara „tra-kas lietas”, lai saprastu, ko tu gribi.

* Jāieklausās sevī, lai saprastu, kotu gribi.

* Jābūt lielai uzņēmībai, lai sa-sniegtu iecerēto, jātic sev. Kad būsipasaulē, sapratīsi, kas ir mājas, arīLatvijas vērtību un nozīmi.

* Dzīvesstāstā ne tikai par regbi-ju un dienestu Afganistānā, bet arīpar to, ka dzīvē jābūt pārliecībai parto, ko tu dari.

* Par inženieri nepiedzimst.Vajag zināšanas un precizitāti.

* Baudīju patīkamu cieņu un mie-ru.

* Nevajag baidīties uzdrīkstētiesdarīt ko jaunu un nebijušu. Ne vien-mēr atzīmes ir svarīgākās, bet zi-nāšanām tavā izvēlētajā jomā gan jā-būt, tās ir vissvarīgākās.

Paldies skolēniem un skolotājiempar šo dienu! Paldies skolotāju ko-lektīvam par palīdzību organizēša-nā, paldies, skolēni, jums, kuri pie-dalījāties sarunās vai vienkārši šajādienā uzskatījāt par savu pienāku-mu būt kopā ar klasi, ar savu au-dzinātāju, būt skolā.

Saņēmu no skolēniem ierosinā-jumus nākamajam gadam. Minētasprofesijas, par kurām vēlētos dzirdēt.To vidū: interjerists dizainers, ārsts,advokāts, automehāniķis, policists,diriģents, IT speciālists, pavārs, ģeo-logs... Minētas arī sporta, teātra sla-

13

28. janvārī JaunpiebalgasMūzikas un mākslas skolasaudzēkne Tīna Rukmane kopā arsavu skolotāju un koncertmeistaridevās uz Rīgu, lai Latvijas Mūzikasakadēmijā pārstāvētu savu skoluXXIII Latvijas mūzikas skoluPūšaminstrumentu un sitam -instrumentu izpildītāju konkursāPikolo flautu grupā. Tīnasieguldītais darbs, talants un lielādrosme viņai palīdzēja iegūtgodpilno 3. vietu!

Jau februārī šī konkursa laureātitika ielūgti uz apbalvošanasceremoniju Latvijas Universitātesaulā, kur kopā ar diriģentu JāniPuriņu audzēkņiem tika dotaiespēja muzicēt laureātu orķestrīkoncertā “Bravo - Bravisimo”.Paldies Mūzikas un mākslas skolasdirektorei Aijai Sils par sirsnīgoatbalstu! Paldies Tīnas vecākiemun visiem, kuri turēja īkšķus!Paldies lieliskajai koncertmeistareiIngai Eihentālei! Esam patiesigandarītas par ieguldīto darbu,gūto pieredzi un izdzīvotajāmemocijām! Lepojamies!

II Starptautiskaispūšaminstrumentu spēlesjauno izpildītāju konkurss

“NAUJENE WIND 2018”Tāls ceļš mūsu skanīgo

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslasskolas komandu 1. marta agrā rītāaizveda uz Daugavpili. Flautistes –māsas Tīna un Keita Rukmanes,eifonists Aleks Bruno Kromaniskopā ar saviem skolotājiem AijuSilakalni, Jāni Žagariņu unkoncertmeistarēm Ingu Eihentāliun Sabīni Blūmu piedalījās IIStarptautiskajāpūšaminstrumentu spēles jaunoizpildītāju konkursā “NaujeneWIND 2018”. Šis gads konkursarīkotājus pārsteidza ar lielodalībnieku skaitu gan no Latvijas,gan citām valstīm - aptuveni 200dalībnieku 3 vecuma grupās.Starptautiska žūrija atzinīginovērtēja mūsu audzēkņu talantus,meistarību un lielo cīņas sparu!Mājās pārradāmies ar izciliemrezultātiem – Tīnai 1.vieta, Keitai2. vieta, Brunim 1. vieta!

Konkursu aizkulises parastivisspilgtāk redz audzēkņu vecāki,pedagogi un tuvākie draugi, tādēļliels jo liels paldies par mūsujaunās paaudzes atbalstīšanu,iedrošināšanu un talantuizkopšanu! Sirsnīgs paldies mūsuMūzikas un mākslas skolasdirektorei Aijai Sils par būšanumums līdzās, uzmundrinājumu unlabajiem vārdiem! Lepojamies!

Flautas spēles skolotājaAija Silakalne

“Balsis 2018”2018. gada 27. februārī

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslasskolas vokālie ansambļi „Žagariņi“

un mazie „Žagarēni“ piedalījāsvokālās mūzikas konkursā „Balsis2018“ Cēsīs, kur konkursa pirmajākārtā abi sastāvi ieguva I pakāpesdiplomus.

6. - 7. klašu ansamblis „Žagariņi“ieguva iespēju piedalīties konkursaII kārtā Limbažos, kur meitenes -Tīna Rukmane, Līga Džīnija Rubene,Kate Katerīna Ruņģe, LāsmaCiekurzne, Rēzija Blūma, KateSmilga un Daniela Macola - tikanovērtētas ar II pakāpi.

II kārtā pavisam piedalījās 19kolektīvi no visas Vidzemes.Pasākums bija lielisks  - gandarījumspar labi izdarītu darbu undziedāšanas prieks! Paldies mūsubrīnišķīgajai koncertmeistarei Ingai!

Aija Sils

Mūzikas un mākslas skolā

venības, televīzijas raidījumu vadī-tāji Latvijā, kurus nez vai izdotos uz-aicināt pie mums. Tomēr vairākusuzrunāšu nākamajā gadā, ņemotvērā ieteikumus.

Šogad bija vērojama lielāka akti-vitāte un atsaucība no skolēnu pu-ses. Uz katra neatnākušā skolēnasirdsapziņas paliek jautājums – vaipatiešām biju slims, vai kādi citi at-taisnojoši iemesli, kāpēc piektdien ne-biju skolā. Kopumā bija patīkami, parto arī saku paldies. Īpašs paldiesKristai Martai Kundratei un skolo-tājai Mārai Vīksnai par muzikālosveicienu!

Vēsma Johansone Attēlā: viesskolotāji Karjeras dienā vidusskolā.

Attēlā: Tīna Rukmane kopā arsavu skolotāju un koncertmeistari AijuSilakalni apbalvošanas ceremonijāLatvijas Universitātes aulā.

Attēlā: flautistes – māsas Tīnaun Keita Rukmanes, eifonists AleksBruno Kromanis kopā ar saviemskolotājiem Aiju Silakalni, JāniŽagariņu un koncertmeistarēmIngu Eihentāli un Sabīni Blūmu.

14

Gaujas fonds – kultūrmantojumsSatiec savu meistaru 2018 Jaunpiebalgā

Latvijas Nacionālais kultūrascentrs sadarbībā ar Latvijas no-vadu pašvaldībām  laikā no2018. gada 6. līdz 8. aprīlim jaudesmito reizi aicina amatu meis-tarus un interesentus pievērst uz-manību amata prasmju sagla-bāšanai, popularizēšanai un tā-lāknodošanai.

Latvijā projekta būtība ir vēs-tīt plašākai sabiedrībai par ne-

materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pār-mantošana.

Šī gada tēma Jaunpiebalgā – GODI  Vieni no cilvēka dzīves galvenajiem

Godiem ir - KRUSTABAS.

Iepazīsim, kā šie svētki atklājas latviešu tautas dzī-vesziņā. Kopā ar rituālo kopu „Trīs gaisi“ - Daci Dzerkali,Lību Kapusti un Mārtiņu Dzerkalu izdzīvosim viņu dzies-moto svētku redzējumu. Rituālā kopa dalīsies savās zi-nāšanās par krustabu godu norisi. Vēstījums ir integ-rēts mūsdienīgajā un tajā, ko stāsta senās rakstu zīmes,ticējumi, dziesmas un izdarības.

Keramikas darbnīcā meistares Eleonoras Pastares va-dībā,  izmantojot dažādas tehnikas, rotāšanas paņē-mienus  un materiālus, gatavosim  krustabu rituālospriekšmetus, spēka lietas, dāvanas.

Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolāKeramikas radošā darbnīca

06. 04. 2018. no plkst. 12.00 līdz 16.00     07. 04. 2018. no plkst. 10.00 līdz 14.00Praktiski strādājošo dalībnieku skaits darbnīcā ir 10

cilvēki, vēlams ar iepriekšēju pieredzi darbā ar mālu.Savu dalību lūgums pieteikt līdz 30. martam.Darbnīcas vadītāja - Talita Tipuka (mob.26238898).Keramikas darbnīcas apskates un pieredzes apmaiņasinteresentu skaits neierobežots.

Dziesmotās sarunas ar rituālo kopu „Trīs gaisi“- nosajūtām līdz rituālam.

06.04. 2018. no plkst. 16.00 līdz 19.00

Būsiet mīļi gaidīti līdzdarboties, apmeklētāju skaitsneierobežots.

Ļoti interesē viss, kas varētu būt zināms par KRUS-TABU svinēšanu senatnē Jaunpiebalgas novadā - se-nās fotogrāfijas, apģērbs, apģērba detaļas, stāsti.Varbūt kādās mājās saglabājies šūpulītis vai kāds citspriekšmets saistībā ar šiem godiem?       

Aicinu uz satikšanos!Studijas “Piebaldzēni” vadītāja

Sandra Strēle(mob. 29466717)

Latvija simts gados2018.gads – Latvijas simtgades gads. Kas šajos simts

gados ir noticis? Ļoti daudz un dažādi bijuši notikumi. Ik mēnesi, līdz pat novembrim, ielūkosimies svarī-

gākajos vēstures notikumos. Šoreiz notikumu pārskatsno 1938.gada līdz 1948. gadam.

Zīmīgākie notikumi Latvijasvēsturē

1938 - 19481938.gada 22.decembrī dibināta Latvijas

Lauksaimniecības akadēmija.1939.gada 6.augustā atklāj Lībiešu namu Mazirbē.

1939.gada 23.augustā Vācija un Padomju SociālistiskoRepubliku Savienība noslēdz Molotova - Ribentropa pak -tu, tā slepenie pielikuma protokoli paredz Latvijas no-nākšanu padomju ietekmes sfērā.

1939.gada 1.septembrī sākas Otrais pasaules karš.1939.gada 15.oktobrī darbu uzsāka Ķeguma HES -

lielākā hidroelektrostacija Baltijā.1940.gada 17.jūnijā Sarkanā armija okupē Latvijas

teritoriju.1940.gada 19.jūnijā PSRS ārkārtas pārstāvja

Andreja Višinska vadībā tiek izveidota jauna LatvijasTautas valdība ar zinātnieku – mikrobiologu AugustuKirhenšteinu priekšgalā.

1940.gada 14. - 15.jūlijā notiek nedemokrātiskasTautas saeimas vēlēšanas.

1940.gada 21.jūlijā Latvijas Tautas saeima pasludinaLatviju par Padomju republiku, Kārlis Ulmanis atstājValsts prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestēun deportē uz Krieviju, nometina ZiemeļkaukāzāVorošilovskā.

1940.gada 21.jūlijā Latvijas SPR prezidenta un val-dības galvas amatu pārņem Augusts Kirhenšteins, unšajos amatos viņš ir līdz 25.augustam, kad spēkā stā-jas PSRS konstitūcija.

1940.gadā 5.augustā Maskavā pieņem lēmumu parLatvijas uzņemšanu Padomju Sociālistisko RepublikuSavienībā, noslēdzot Latvijas aneksiju un inkorporācijuPSRS.

1941.gada 25.martā izņem no apgrozības latus, ieviešotPSRS naudas - rubļu lietošanu.

1941.gada 14.jūnijā notiek Latvijas pilsoņu pirmā mas -veida deportācija uz PSRS, izsūta ap 20 000 cilvēku.

1941.gada 22.jūnijā Vācijas karaspēks uzbruka PSRSun ienāca Latvijas teritorijā, okupējot to līdz 8.jūlijam.

15

1941.gada 4.jūlijā Rīgā nodedzina ebreju galveno si-nagogu.

1941.gada 9.jūlijā vācu vara atļauj veidot brīvprātīgovienības no latviešu karavīriem, ko komandē pulkve-dis Voldemārs Veiss. Tās sauc par kārtības dienesta (po-licijas) bataljoniem un paredzēja nodarbināt Latvijā.

1941.gada 3.augustā Sarkanajā armijā izveido 201.lat-viešu strēlnieku divīziju ar apmēram 10 000 karavīru.

1941.gada 10.novembrī Rīgā notiek LatviešuNacionālās savienības dibināšana.

1941.gada 30.novembrī sākas Rīgas geto iemītniekumasveida iznīcināšana – pavisam holokaustā Latvijā ietbojā no 70 000 līdz 90 000 ebreju.

1941.gada 3.decembrī 201.latviešu strēlnieku divīzija do-das uz fronti un iesaistās Maskavas aizstāvēšanas kaujās.

1942.gada 2.janvārī nacisti izrēķinās ar Audriņu cie-ma iedzīvotājiem.

1942.gada 20.septembrī PSRS izsūtījumāTurkmenistānā Krasnovodskas cietumā apcietinājumāmirst Kārlis Ulmanis.

1943.gada 24.janvārī Berlīnē SS Reihsfīrers HeinrihsHimlers pavēl izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu.

1943.gada 10.februārī Ādolfs Hitlers Berlīnē parak-sta rīkojumu par latviešu leģiona izveidošanu. Vāciešiiesauca ap 51 000 latviešu, kas dzimuši no 1919.līdz1924.gadam. Kara tālākā gaitā mobilizācija skāra vī-riešus no 1906.gada līdz 1928.gadā dzimušajiem. Kopāzem ieročiem dažādās vācu karaspēka daļās bija iesauktiap 110 000 Latvijas pilsoņu.

1943.gada 11.februārī nacistiskajā Vācijā tika izdotsrīkojums, saskaņā ar kuru katrs 15 gadu vecumu sa-sniedzis vācu skolnieks tika ieskaitīts tā sauktajos gai-sa spēku izpalīgos, vāciski Luftwaffenhelfer.  OkupētajāLatvijā pie skolnieku iesaukšanas izpalīgos nacistu varaķērās 1944.gada vasarā, līdzīgi kā latviešu leģiona ga-dījumā apelējot pie nacionālajām jūtām (zēnu formas-tērpus rotāja sarkanbaltsarkanas lentes). Tika iesaukti4139 zēni no Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu,Valmieras un Valkas apriņķiem.

1943.gada 23.februārī vācu okupācijas vara izsludi-na no 1919. līdz 1924.gadam dzimušo Latvijas iedzīvotājumobilizāciju SS leģionā.

1944.gada martā izveido otru latviešu leģiona divī-ziju - 19.divīziju. 16.martā kaujās pie Veļikajas upes abasdivīzijas ir apvienotas un cīnās kopā. Šo datumu pēc karaizvēlās atzīmēt par latviešu leģiona piemiņas dienu.

1944.gada jūlijā kara darbība sākas Latvijas terito-rijā.

1944.gada 13.oktobrī bez kaujām Rīgu ieņemSarkanā armija..

1945.gada 19.janvārī iznāk pirmais numurs laik-rakstam “Literatūra un Māksla”.

1945.gada 9.maijā kapitulē vācu karaspēka grupē-jums Kurzemē. Ieročus noliek arī latviešu leģionāri no19.divīzijas. Trīs okupācijas, deportācijas un karš ir pra-sījis ap 500 000 tūkstošu cilvēku upurus.

1945.gada 20.novembrī darbu sāk Nirnbergas karatribunāls.

1945.gada 27.decembrī ASV tiek nodibinātsStarptautiskais valūtas fonds.

1946.gada 26.janvārī Rīgā sākas tiesas prāva, kurāar nāvi notiesā vācu kara noziedzniekus.

1946.gada 14.februārī nodibina Latvijas PSRZinātņu Akadēmiju.

1946.gada 18.aprīlī dibināta ANO.1946.gada 30.maijā nodibina LPSR Zinātņu

Akadēmijas Valodas un literatūras institūtu.

1946.gada 22.decembrī Latvijā nodibina pirmo kol-hozu “Nākotne” – Dobeles apriņķī.

1947.gada 15.februārī PSRS aizliedz laulības PSRSpilsoņiem ar ārzemniekiem.

1947.gada 17.februārī sāk raidīt  radiostacija“Amerikas balss”, ko PSRS klausās nelegāli.

1947.gada 21.maijā PSKP CK lēmums par lauk-saimniecības kolektivizāciju Baltijā.

1947.gadā Rīgā atklāj pirmo trolejbusa līniju.1948.gada 10.decembrī Ņujorkā ANO pieņēma

Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

(Izmantoti materiāli nowww.latvija20gadsimsts.lv)

Jaunpiebalgas novadavēsturisko un

kultūrvēsturisko notikumuhronika

1938 – 19481939. gads – iesvētīta Jaunpiebalgas Romas katoļu

draudze Jaunpiebalgas “Mazpurviņi”.1940. gada maijs – pēc mākslinieka Jēkaba

Strazdiņa iniciatīvas sākas Jaunpiebalgas mākslas mu-zeja izveide, par pagaidu telpām izvēloties Pētera pa-matskolu. Tur novieto 25 Piebalgas un citu māksli-nieku darbus, viņu vidū A. Artums, J. Jēgers, K.Miesnieks, J. Rozentāls, V. Purvītis, J. Strazdiņš, J.Valters, R. Zariņš u.c.

1941. gada 14. jūnijs – 12. septembra “Cēsu Vēstīs”rakstīts, ka no Jaunpiebalgas uz PSRS aizvestas 14 per-sonas, savukārt arhīva dokumentos minēts, ka 21 cil-vēku izsūta no Jaunpiebalgas uz Sibīriju, divus – uz cie-tumu.

1941. gada vasara – Piebalgas mežos darbojas par-tizāni brāļu Rusovu vadībā.

1941. gada 4. jūlijs – krievu karaspēks nodedzina drau-dzes skolu un nogalina skolotājus Zālīšus.

1944. gada vasara – rudens – kara hospitālis Abrupestautas namā.

1944. gada rudens – pēc vāciešu padzīšanas no Cēsuapriņķa rūpkombināta tiek dots rīkojums Jaunpiebalgāorganizēt galdniecības cehu. Tā pirmie ražojumi domātiarmijas vajadzībām – galdi, soli un skapji.

1944. gada 28. septembris – notiek pirmā izpildko-mitejas sēde, par priekšsēdētāju ievēl Jāni Mīļo, par viet-nieku – Jāni Vanagu. Pagastā 800 saimniecības.

1944. gads – Jaunpiebalgā nokritušas divas lidma-šīnas – viena “Bašos”, otra – “Tirzniekos”. Otrā pasau-les kara laikā uzspridzina dzelzceļa tiltu, sagrauj dzelz -ceļa ēku, dziedāšanas biedrības namu Abrupē, pien -saimnieku sabiedrību “Gaujmala” Jaunpiebalgas cent -rā.1944. gads – savu darbību atsāk koris, pirmā diri-ģente skolotāja Milda Freimane. 1946. gadā – diriģentsP. Lejnieks.

1945. gads – Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkas pirm-sākumi.

1947. gada novembris – atklāj pieminekli Brāļu kapos.

(No rakstu krājuma “No Viņķu kalna līdzSkrāģu krogam”)

16

Novadnieki - jubilāri 2018Marts

12. 03. 1908. Jānis Rusovs, skolotājs,nacionālais partizāns

19. 03. 1953. Laimis Šāvējs, inženieris, sabiedriskais darbinieks, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs

Latvijas jubilejasgada sarunas

Dzimušas SibīrijāAndžejs Reiters, personības izaugsmes treneris un bio -

enerģētiķis, savulaik teicis, ka mums katram jānonāktajā vietā, kur esam piedzimuši. Pagājušajā vasarā, au-gusta nogalē, jaunpiebaldzēnietes – “Lielkrūžu” saim-niece Valentīna Dolmane un ģeogrāfijas skolotājaRasma Gansone - devās ilgi cerētā braucienā uz Krieviju– Sibīriju un Baikālu. To nevar vienkārši nosaukt parekskursiju – tā bija īsta ekspedīcija, jā, arī atgriešanāsdzimtajās vietās.

Iepriekšējā vasarā jūs abas devāties tālā un var-būt neierastā ceļojumā uz Krieviju, jo parasti jauvisi lūkojas un brauc rietumu virzienā. Vai vēlē-jāties apmeklēt vietas, kur esat dzimušas?

Valentīna: Šoreiz man šis bija jau ceturtais brauciensuz Krieviju. Sešu gadu vecumā kopā ar tēti un mam-mu pabijām Omskā un Tomskas apgabala Voskresenskasciemā, kur bija pēdējā dzīvesvieta pēc atgriešanās noizsūtījuma. Tajā reizē bija satikšanās ar radiem, ar vec-tēva brāli, kas dzīvoja Omskā. Tad ar mammu vēlreizapciemojām radus Krievijā, savukārt kopā ar Guntaruuz Omsku aizbraucām 1979. gada vasarā.

Pagājušās vasaras brauciens bija mans mūža sapņapiepildījums – Baikāls – skaistākā un diženākā vietaKrievijā. Daudz par to ir sapņots, lasīts, sekots līdzi ce-ļojumu aprakstiem. Bija neziņa, vai dzīvē izdosies to rea-lizēt. Un te mūsu pašu Raunas ceļojumu aģentūras “Balt- Go” piedāvājums – ekspedīcija uz Sibīriju. Jau lasotaprakstu, bija skaidrs, ka te nebūs nekas viegls. Vairāknekā pus gadu gaidot šo ceļojumu, sirds trīsēja un viļ-ņojās no tā, kas mūs sagaida, ko tur redzēsim. Papildusvēl daudz ko lasījām. Esam ar Rasmu bijušas jau vai-rākos ceļojumos, mūs ļoti saista dabas braucieni. Abasesam uz viena viļņa, ir kopīgas domapmaiņas…

Rasma: Man tā doma, ka jāaizbrauc uz Sibīriju, arībija kādu laiku. Abas ar Valentīnu sekojām līdzi, ko pie-dāvā “Impro” un “Balt – Go”. Līdzko šāds ceļojums -Sibīrija un Baikāls - parādījās, tad nolēmām, ka jādo-das. Mana dzimtā pilsēta ir tieši Krasnojarska, vecākiatgriezās no izsūtījuma 1958. gadā, man tad bija 4 ga-diņi. Viņi tā arī vairāk uz turieni neaizbrauca, taču esjau bērnībā zināju, ka turp aizbraukšu. Apmēram pirmsdesmit gadiem mans dēls Ģirts pabija Krasnojarskā, arītajās mājās, kur mēs dzīvojām. Viņš pat satika cilvē-ku, kurš manu tēvu labi atcerējās. Arī šajā braucienāKrasnojarskā atradām tās mājas. Interesanti, ka tiešitādā pat mājā arī iesākumā dzīvoju te, Jaunpiebalgā.

Valentīna: Man tik tuvu savai dzimtajai vietai kāRasmai neizdevās nonākt. Esmu pabijusi daudzviet pa-saulē – ASV, Ēģiptē, Madeirā, apbraukta Adrijas jūra,apmeklējot daudzas Eiropas valstis, arī ziemeļvalstis.Taču ne pēc vienas valsts apceļojuma nav bijis tā, kapaiet pus gads, bet es vēl joprojām dzīvoju atmiņās, sa-jūtās. Skatos fotogrāfijas, tik ļoti gribas satikties ar tiemcilvēkiem, ar kuriem bijām kopā – mūsu nelielā komandasastāvēja tikai no 10 sievietēm, vēl arī gide ŽannaOtersone no Vecpiebalgas vidusskolas. Viņa bija gata-va darbam, lai vadītu mūs šajā ceļojumā. Tik daudz lie-tu palikušas sirdī, piemēram, stepe. Vienmēr licies, kastepē taču nekā nav, tikai klajumi, akmeņi. Tagad varuteikt – nekā skaistāka par stepi dzīvē it kā pat nees-mu redzējusi.

Neaprakstāmi plašumi, tu, cilvēks, tajos sajūties kāniecība. Nepārtraukti ir vēlme tur atgriezties. Ir daudzsajūsmas, bet par braucienu uz Baikālu – īpašs senti-ments.

Attēlā: Valentīna apjūsmotajā stepē.

No Maskavas lidojāt uz Krasnojarsku?Valentīna: Krasnojarskā redzēto ir grūti aprakstīt.

Ielidojot šai pilsētā, mūs sagaida ( ar Latvijas karogu!)Irina Porosjatņikova, kas dzimusi Krasnojarskā un 2016.gada vasarā nokārtojusi pilsonības eksāmenu Daugavpilī(Rīgā neesot bijusi brīva vieta). Viņas vecmāmiņa 1906.gadā izbrauca uz Krieviju. Irinas mamma nedaudz ru-nājot latviski, bet Irina valodu apguvusi pašmācības ceļā,apmeklējot kursus. Latvija esot viņas mīlestība, katrugadu atbraucot uz šejieni, daudziem latviešiem palīdz

17

noorganizēt ceļojumus. Pateicoties viņai, radusies šī ide-ja braukt uz Sibīriju un “Balt – Go” organizēt šo brau-cienu.

Rasma: Kā jau Valentīna minēja, mūs sagaidīja IrinaPorosjatņikova, mediķe pēc profesijas, viņa arī vadaKrasnojarskas latviešu biedrību. Tieši Irina organizē-ja mūsu sagaidīšanu. Uzreiz no lidostas dažas stundasveltījām, lai apskatītu pašu pilsētu. Jāteic, ka mūs sa-gaidīja nepatīkami laika apstākļi, kādu nedēļu jau lijalietus, taču bijām uz to gatavas. Krasnojarska ir Sibīrijastrešā lielākā pilsēta, atrodas pie Jeņisejas upes, liels rūp-niecības centrs, apmēram miljons iedzīvotāju.

Pēc pilsētas apskates, vairākas stundas braucot kal-nos ar autobusu, nonācām Listvjankā. Īpašs un neaiz-mirstams bija brauciens ar plostu pa upi un nakšņošanataigā. Jāpiebilst, ka mūsu ceļojuma laiks bija labvēlīgsarī tādā ziņā, ka augusta beigās taigā vairs nav tādusīku mušiņu, kuras nejauki kož un pēc tam āda niez,lai gan tomēr man kāda pamanījās iekost. Kad jau bi-jām Baikālā, tad uzzinājām, ka mūsu telšu vietā esotpamatīgi plosījušies lāči.

Attēlā: mūsu pirmā nakts - nakšņošana taigā.

Valentīna: Jā, var piebilst, ka nekādu sakaru mumstur nebija. Taču viss tika ļoti labi noorganizēts, jutāmiesgaidīti. Uz plosta bija ēdināšana, pat kūku mums cepa,kartupeļi mundierī, labas kvalitātes kandža. Dzērāmno metāla krūzītēm. Tas bija tik sovjetiski, bet tai patlaikā radīja patīkamu nostaļģiju.

Rasma: Visi vietējie cilvēki bija tādi, uz kuriem pil-nībā varējām paļauties. Ne no kā nebaidījāmies. Mūsugrupiņā bija divas jaunākas meitenes, pārējās – mūsuvecumā. Labi sapratāmies, nekādu strīdu nebija.

Runājot par braukšanu ar plostu, tad to vadīja tādipatīkami puiši, īsti dabas mīļotāji. Daudz ko mums pa-stāstīja, kā viņi sargā taigu. Pārsteidza tīrība visapkārt.Brauciens ar plostu bija brīnišķīgs, daba vienreizēja.Uzzinājām, ka daudz ķīniešu tur ceļo.

Nonākot atpakaļ Krasnojarskā, laiks uzlabojās, tā-dēļ pati pilsēta arī bija pievilcīgāka. Braucām uz tā sau -camajiem Stabiem (Stolbi) pilsētas nomalē – vietu, kurir lieli, augsti akmens monumenti. Daudzi pilsētas ie-dzīvotāji ir ļoti iecienījuši šo vietu, katrās brīvdienāsturp dodas, kāpj klintīs kā alpīnisti. Jau bērnus ap-māca alpīnisma elementos. Arī Irina teica, ka jaunī-bā biežāk, bet tagad vismaz reizi mēnesī tur aizbrauc.Vietējie uzskata, ka Stabi ir kaut kas svēts jebkuramcilvēkam.

Attēlā: Rasma pie Krasnojarskas Stabiem.

Valentīna: Vēl Krasnojarskā mums bija noorganizē-ta tikšanās ar latviešu diasporas cilvēkiem, viņu esotkāds simts, bet daudzi vairs neapmeklē latviešu kopāsanākšanas vecuma dēļ. Apbrīnu rada tas, kā viņi kopjlatvietību… saikne ar Latviju taču ir tik tāla, daudzinemaz te nav bijuši pēc izsūtījuma. Mani pārsteidza kādasieviete, kas vada dziedāšanas pulciņu, viņa zina R. Pauladziesmas, kopā arī padziedājām.

Vēl Irina mūs aizveda apskatīt piemiņas akmeni iz-sūtītajiem, katram no mums riekšavā iedeva rožu zied-lapiņas, kuras kaisījām Jeņisejā, tieši tai brīdī skanē-ja imitēts vilciena taures signāls. Ļoti emocionāls, uz-runājošs brīdis, īpaši tiem, kam tuvinieki neatgriezāsno Sibīrijas. Apmeklējām Lietuvas izsūtīto kapus, kasjoprojām tiek kopti un uzturēti, ir salikti krusti ar pie-miņas zīmēm. Nekur gan negadījās redzēt piemiņas vie-tas latviešiem.

Rasma: Kā atzina vietējie, Krasnojarskas pilsēta irliela, rūpnieciski attīstīta, tādēļ ir problēmas ar gaisatīrību. Līdz ar to cilvēki slimo ar plaušu kaitēm. Ap pil-sētu plešas taiga, kas, izrādās, ir izpārdota – vietējiem

18

ierēdņiem, bagātiem cilvēkiem, arī ķīniešiem, īpaši liel-ceļu un dzelzceļa malās. Ciematiņā dzīvojošie stāstīja,ka darba neesot, līdz ar to nav arī naudas. Un kas tra-kākais – trūkst malkas, paradokss – dzīvo taigas vidūun nav malkas. Nav iespēju pat to nopirkt.

No Krasnojarskas tālāk jūsu ceļš veda uzIrkutsku?

Rasma: Brauciens no Krasnojarskas uz Irkutsku –vairāk nekā 1000 kilometru garumā – 24 stundas ar vil-cienu.

Valentīna: Šī garā brauciena laikā sastapām īpašuscilvēkus. Piemēram, mūsu kupejā brauca kāds vīrietis,kurš ziemeļos strādā kādā loģistikas firmā, kura koor-dinē kravu pārvadāšanu pa Barenca jūras sērēm. Rādījafotogrāfijas, video, stāstīja, kā nereti automašīnas no-grimst, tas ir visai bīstami un neprognozējami. Neko tāduvispār nevarējām iedomāties, kā ziemeļos notiek. Viņidivus mēnešus strādā un tad brauc pat tūkstoš kilometrusuz mājām pie ģimenes. Ļoti interesanti bija dzirdēt šā-dus stāstus.

Irkutska ir interesanta pilsēta ar savu vēsturi. To 1652.gadā dibinājuši kazaki. Mūsdienās tā arī ir liels rūp-niecisks centrs.

Īpašs stāsts ir par Baikālu.Valentīna: Baikāla ezers, vietējie to sauc par Mazo

jūru, ir vecākais ezers pasaulē, uz zemes tas ir jau 25miljonus gadu. Milzīgs saldūdens resurss, kas izceļasar tīrību. Ir daudzi ticējumi par šo ezeru: svarīga ir pel-de ezerā, tā atņem nogurumu kā ar roku. Ja Baikālātikai iebrien, tad cilvēks kļūstot par 5 gadiem jaunāks,ja nomazgā seju - tad par 10 gadiem, ja nopeldas – tadpar 15 gadiem jaunāks. Mēs, protams, peldējāmies, arībradājām pa ūdeni. Lai gan tai laikā, kad mēs bijām,ūdens bija pavēss (6-8 grādi), dažviet stindzinošs.

Ar kuteri pa Baikālu mums bija paredzēts nobrauktap 100 kilometru. Mēs apsekojām tā saucamo veco dzelz -ceļu, kas būvēts pašā 20. gadsimta sākumā, var teikt,cara laikā. Apbrīnojams darbs tas bijis, jo dzelzceļa sti-ga iet arī caur klintīm. Pašlaik šis dzelzceļš funkcionētikai tūrismam. Braucienā pa ezeru bija vairākas pie-stātnes. Baikālā lieli viļņi, šūpošanās, ātrums. Un at-kal – uzticējāmies kutera vadītājam Pāvelam. Pat vie-tējā gide atzina, ka viņai ir bailīgi braucot. Ko tad mēslai sakām? Viņa vēl izstāsta, ka šai vietā zem mums eze-ra dziļums vairāk nekā 900 metri!

Attēlā: ātrgaitas kuteri.

Rasma: Mums stāstīja, ka esam trāpījušies šai brau-cienā labā dienā - otrdienā, jo nav ķīniešu tūristu. VispārSibīrijā viņu ir ļoti daudz, un ne tikai kā tūristu, bet arīkā strādnieku. Interesanti, ka, piemēram, Krasnojarskā

uz ielām ķīniešus nemaz neredz, viņi dzīvo ļoti kompakti,pamatā strādā tirgos, tur tad arī ir sastopami.

Ceļojums pa Baikālu ilga vairākas dienas, piestātnēsnakšņojām, tikām ēdināti, dažviet bija problēmas ar elek-trību, tad izlīdz ģeneratori. Kalni, stepe, bet cilvēki turdzīvo. Gar pašu Baikālu ir kalni, līdz ar to pie paša eze-ra nevar klāt piebraukt. Kā jau iepriekš minējām, mo-bilo sakaru nebija. Visā ceļojuma laikā laikam vienu rei-zi sazinājāmies ar mājām.

Pabijāt arī Baikāla ezera lielākajā - Olhonas- salā.

Rasma: Jā, Olhona ir Baikāla ezera lielākā sala, ku-ras garums 73,5 kilometri, bet platums – 15 kilometri.Trešo daļu salas klāj mežs. Salā dzīvojot ap 1600 iedzī-votāju, pie tam vietējie iedzīvotāji ir burjati. Viņu ticī-ba – šamanisms. Ievērojams apskates objekts salā ir Ša-maņa klints jeb Svētā klints, kas ir 30 – 40 metru aug-sta. Te ir īpaši noteikumi, kā tūristiem jāuzvedas šādāsvētā vietā. Klints alā esot atrastas liecības par seniembudistu rituāliem. Burjatu leģenda vēsta, ka salā miti-noties Baikāla ezera bargie gari. Interesanti, ka šai salāsastopamas arī kāpas, kas līdzīgas Baltijas jūras kāpām.

Attēlā: …liecība par šamanismu.

Valentīna: Bet pats brauciens uz šo salu – pa īstiembezceļiem. Slapjā laikā tur ir izbrauktas sliedes līdz raturumbām, vai pus metru dziļumā, mēs braucām pa toaugš pusi. Nevarējām iedomāties, kā būtu braukt lietuslaikā. Vārdu sakot, tas ir melnzemes ceļš, sakaltis, ciets.Te nu vajadzīgi stipri nervi, ko tādu piedzīvot.. Mēs šo-ferim uzticējāmies, viņš uz to raudzījās visai mierīgi.Transportam, lai veiksmīgi pārvietotos šādās vietās, irjābūt īpaši izturīgam, tādēļ piemērotas ir krievu UAZtipa mašīnas ar papildus atsperojumu, lai mašīna būtuaugstāka, labāka caurgājamība.

Rasma: Olhonas salā kādā ciematiņā ir tāds kā ie-pirkšanās centrs tūristiem, bijām izslāpuši pēc kafijas(Krievijā dabūt labu kafiju ir ļoti grūti), mums kāds pui-sis sataisīja kafiju, stāstījām, ka esam no Latvijas, unviņš mums pateica skaistā latviešu valodā vismaz 2 frā-zes, izrādās, pēdējā laikā te parādās vairāk latviešu.

Attēlā: Olhonas salas skaistums.

19

Vai tev, Valentīna, ir saglabājušies kontakti arradiniekiem Sibīrijā?

Radinieki noteikti ir, taču, līdzko vectēva brālis, arkuru mēs uzturējām sakarus Omskā, aizgāja mūžībā,tāpat pietrūka mammītes, kura rakstīja vēstules, kon-takti lēnām pazuda. Maskavā dzīvoja mammas brālēns,strādāja kā kara ārsts, esam satikušies ar viņa bērniem.Diemžēl, bet šobrīd vairs nav saiknes.

Ko, Rasma, tava mamma teica par šo ceļojumu?Stāstīju par pieredzēto, skatījāmies fotogrāfijas. Viņa

gan kopš atgriešanās vairs nav braukusi uz Sibīriju. Navmums palikuši tur tuvi cilvēki, visi atbrauca atpakaļ.

Sibīrijai raksturīgi ciedru rieksti, vai tos arī no-garšojāt? Kāds ēdiens likās īpašs un neparasts?Un suvenīri?

Valentīna: Viņiem pat konfektes ir ar ciedru riekstiem– tikai rieksti un šokolāde, tādu mums te nav. Atvedāmarī mājiniekiem, visiem garšoja. Liekas, ka Krievijā irīpašas šokolādes konfektes. Vēl varu teikt – visur bijabagātīgi galdi, ļoti garšīgi ēdieni. Kādā restorānā bau-dījām gardu un īpašu Baikāla zivi - omuli. Dzērām da-žādas burjatu tējas. Varēja iegādāties suvenīrus, kādupie mums retums - lāča ilkņus un nagus.

Rasma: Olhonas salā iepirkšanās vietā bija jauks rotuveikaliņš par pieņemamām cenām. Mūsu draudzeneKatjeņka iedāvināja mums tādus īpašus ciedru riekstumaisiņus. Jā, varu pateikt, ja kāds brauc ekskursijā uzSibīriju, tad kā ciema kukuli var droši vest mūsu Ķelmēnumaizīti, viņiem tā ļoti garšo!

Esat aizrautīgas ceļotājas, bet kas jūs iepriecinaikdienā?

Valentīna: Dzīve ir skaista, bet mūsdienās tā paietvēl ātrāk nekā agrāk. Nedrīkst ņemt visas ikdienišķāsrūpes un raizes tik ļoti pie sirds. Mani noteikti ieprie-cina visi 4 mazdēli, kas aug par foršiem puišiem. Darbamājās nav kļuvis mazāk, vasarā kopju savas puķes unjūsmoju par tām, darbi dārzā ,brauc tūristu grupas,uzņemu ciemiņus, gatavoju ēdienu. Man svarīgi – būtkopā ar dabu. Brīvajā laikā – grāmatas, fotografēšana,ogošana, sēņošana, toties televīziju es neskatos.

Rasma: Katru dienu es atrodu, par ko varu priecā-ties. Šobrīd daru to, ko es gribu un kā es gribu. Man pa-tīk lietus, sniegs, saule, ir prieks par visu. Tāpat priekspar ģimeni, bērniem, mazbērniem. Priecājos, ka dzīvojuJaunpiebalgā. Ik reizi, paskatoties pa logu, priecājos.Interesanti, ka arī cilvēki, ar kuriem satiekos, ir tie, arkuriem gribu satikties.

Valentīna: Atgriežoties pie ceļojuma, tad iespaidu paršo braucienu ir ļoti daudz, varētu stāstīt vēl un vēl. Vissmūsu brauciens, tas, ko redzējām, piedzīvojām, izjutām,bija grūti jānopelna. Fiziskā slodze nebija viegla, ne die-na nepagāja arī bez zināmas adrenalīna devas. Taču patsgalvenais, ko izjutām ik uz soļa visa šī ceļojuma laikā,- dāsnums, viesmīlība, atsaucība, vienkāršība…

Sirsnīgs paldies par tikšanos un interesanto sa-runu!

Aija Ķīķere

Piebaldzēni latviešu leģionāMarta mēneša 16. dienā visās pasaules vietās, kur

dzīvo latvieši, pieminēs latviešu leģiona karavīrus, kuricīnījās un gāja bojā ar domu par Latvijas neatkarību.Viņi visi bija pārdzīvojuši 1940. un 1941.gada „Baigāgada” laiku un karoja, lai nepieļautu otrreizēju padomjuokupācijas varu mūsu zemē. Kaut arī pagaidām šis da-tums ir svītrots no oficiālā Latvijas piemiņas dienu sa-raksta, tomēr jāatceras, ka katrā latviešu dzimtā kādsir bijis latviešu leģiona rindās, kur kopējais skaits bijaap 150 tūkstošiem karavīru. Ap 70 tūkstošiem leģionakaravīru neatgriezās no kauju laukiem. Viņus un visuspārējos leģionārus tad arī atceramies šai dienā.

Arī vairāki desmiti piebaldzēnu gan brīvprātīgi, ganmobilizācijas rezultātā nonāca leģiona rindās. Starp vi-ņiem bija arī trīs Jāņi no kaimiņu mājām “Butlēriem”,“Dukuļiem” un “Zīdeņiem” - Jānis Ērglis, Jānis Zīlīte,Jānis Šāvējs un Roberts Apsītis no Skrāģiem, kuri arīkara laikā esot centušies turēties kopā. Kā atceras JāņaZīlītes meitas Inese un Vija, tad tēvs par savām karagaitām nav gribējis daudz stāstīt, un tas arī ir sapro-tams, jo padomju okupanti, nespēdami uzveikt latvie-šu leģionārus kaujas laukā, turpināja dažādā veidā viņuvajāšanu visus pēckara gadus.

Tā 1961.gadā uz apšaubāmu liecību pamata tika iz-spēlēta tiesas parodija, kad nāvē tika nosūtīts piebal-dzēns, bijušais latviešu leģiona rotas komandieris, kap-teinis Jānis Bumbērs un četri viņa cīņu biedri. Uz ilg-stošiem gadiem cietumā un nāvē bijušie latviešu leģionāritika sūtīti vēl gandrīz 30 gadus pēc kara. Saprotams,ka tādos apstākļos viņi bija ļoti piesardzīgi. Tas radījapat tādu absurdu situāciju, ka Jānis Ērglis esot saņē-mis no Jaunpiebalgas vidusskolas apsveikumu Padomjuarmijas dienā 23.februārī. Tad nu gan viņš teicis, lai

tādus „apsveikumus” viņam vairs nekad nerādot.Atceroties tēvu, Vija saka: „Mūsu tēvu paaudzei karšun tā laika noskaņas nenoliedzami bija dzīves svarīgākaisnotikums. Arī pēckara laiks nebija vienkāršs, vajadzē-ja izvērtēt, vai ticēt tam, ko raksta avīzes, vai turētiespie sava jaunības redzējuma.”

Jāņa Ērgļa mazdēls Māris vēl atcerējās vectēva stās-tīto par piedzīvojumiem kara laukos. Kādas kaujas lai-kā komandieris pavēlējis viņam atgādāt uz pozīcijāmrāciju. Šis uzdevums bijis jāpaveic divatā, jo rācija bi-jusi pietiekami smaga. Ejot uzdevumā, pārinieks kri-tis no ienaidnieka lodes, un Jānis atgriezies bez rāci-jas, par ko ziņojis vadībai. Komandieris izrāvis pisto-li un pavērsis to pret viņu, bet tai pašā brīdī arī ko-mandieri nopļāvusi netālu sprāgstošās granātasšķemba.

Visi trīs kaimiņu Jāņi varētu pastāstīt vēl daudz nokauju laikā piedzīvotā un pārdzīvotā, bet savas atmi-ņas tie paņēmuši līdzi un tagad atdusas dzimtenes kapukalniņā. Roberts Apsītis pēc kara esot palicis dzīvotVācijā, kur arī aizgājis mūžībā 91 gada vecumā. Par ci-tiem piebaldzēniem zināms, ka Kārlis Ķinķeris (1918- 1944) no Jaunpiebalgas „Skamurbēm” kritis Pleskavasapgabalā, 2016.gadā pārapbedīts Lestenes brāļu kapos.Jaunpiebaldzēns Kārlis Zamars (1924 - 1948), bijušaisleģionārs, vēlāk nacionālais partizāns, kritis kaujāLielmežā „Slieķu purvā”. Viņa kapa vieta pagaidām navatrasta. Jānis Emīls Pikurs (1911- 1943) noJaunpiebalgas „Slēģa Skanuļiem” kritis Volhovas fron-tē. Viņa kapa vieta nav zināma. Kārlis Āboltiņš (1922- 1976) no „Strautiņiem”, Uldis Kiriņš (1926 - 2009) no“Kanāžiem”, Jānis Klapars no „Lejas Skanuļiem” ap-glabāti Jaunpiebalgas kapsētā. Jāņa Klapara brālis

20

Pēteris kritis 1944 gadā pie Jelgavas. Par viņu citu ziņunav. Par pārējiem bijušajiem leģionāriem precīzākasziņas varētu sniegt viņu tuvinieki.

Parasti, tuvojoties latviešu leģionāru atceres dienai,Krievijas masu informācijas līdzekļi sāk izplatīt nepa-tiesas ziņās it kā par „fašisma atdzimšanu” Latvijā. Tomērpasaules sabiedrība ir sākusi izprast šīs valsts nepatiesāspropagandas paņēmienus un citas blēdības. Par to va-rējām pārliecināties, skatoties šī gada ziemas olimpis-

ko spēļu atklāšanas ceremoniju Korejā, kurā neredzē-jām pat Krievijas karogu. Toties tur lepni plīvoja Latvijassarkanbaltsarkanais karogs, kurš bija arī katram mūsusportistam. Arī latviešu leģionāru kara mēteļus grez-noja tādas pašas krāsas vairodziņš ar uzrakstu Latvija.Tas apliecina, ka viņi cīnījās un krita tikai un vienīgipar Latviju. Tāpēc 16. martā atcerēsimies un sveiksimbijušos latviešu leģionārus.

Jānis Mājenieks

Zosens un Kāpurkalna jaunatklājumi

Turpinājums rakstu sērijai par Kāpurkalnu no2017.gada februāra, marta numuriem (Nr. 227, 228).

Pēdējos gados Kāpurkalna ezera krasti un tuvējaisZosena ciemats no jauna ir nonācis pētnieku uzmanī-bas lokā. Jau rakstīju par Zosena apkārtni 2017.gadasākumā, atklājot šejienes senvietu reālo situāciju. Drīzpēc tam, 2017.gada pavasarī, pētnieks Valters Grīviņšiepazinās ar situāciju dabā, lai varētu izprast vietējosvēstures pieminekļus un to lomu. Tā rezultātā ir tapusivirtuāla publikācija par Kāpurkalna ezerpils iespēja-mību un teicēju stāstīto (Grīviņš, 2018), lasāma tikaiinternetā. Tajā atkārtoti izteikta doma par ezermītnesiespējamību pašā ezerā. Taču gada laikā ir nācis klātjauns novadpētniecības materiāls, daudzkārt devos uzZosenu un apklaušināju vietējos ilgdzīvotājus. Tika in-tervēti vietējie zosenieši - Kremiņa Elza (dz.1929.g.,Stepeļos), Deisone Inta (dz.1939.g., Stepeļos), DravantsKārlis, Baltzoss Jānis (dz. 1949.g., Oļi, Lejas Celmi) unBaltzoss Andris, brāļi Jānis un Māris Matisoni, ZābersGunārs (dz.1941.g.), Reinsone Ināra un Prīse Ilga (Celmi),Jansons Pēteris (Oļi), Irša Vilis (Naukšēni) u.c.

Vairāk nekā simts gadus ezera krastos tiek meklē-ta teiksmotās Māras baznīcas vieta, mūra pils pama-ti, mācītājmuiža, viduslaiku soda vieta u.c. brīnumi.Iepriekšējā rakstā (Skutāns, 2017.,III) norādīju, ka nekāno tā šeit novietot nav iespējams, bet teiksmainā baz-nīca tikpat labi var būt bijusi kāda pirmskristietības laik-meta kulta vieta. Apkopojot teicēju stāstīto, izdevās no-skaidrot, ka visi vietējie senās baznīcas vietu novietotikai tās ezera ziemeļu krastā. Par to bija interesējiesarī Baltzoss Andris, kurš zināja uzrādīt trīs iespējamāsbaznīcas vietas. Vispirms jau Zelta kalniņu Skrāģu kro-ga ceļa ezera pusē, kur 1681.gadā atrodam sākotnējoKušļa mājas vietu. Šo versiju radīja A.Rudītis, kad pir-mās Kāpurkalna muižas vietu (rakstos kopš 1690.gada)pieņēma par meklēto baznīcas kalnu. Kā otrā tika mi-nēta Bērzu birstīnā, iepretī Brasla kalnam unDzērvītes līkumam. Tur ir ar kokiem apaudzis (bērzi,egles, priedes) garens paugurs, kas no tīruma bijis at-dalīts ar seklu grāvīti.

Bet kā trešais tika uzrādīts Kāpurkalna ezera kras-ta stūris iepretī Rata kalnam, kas ir pavisam neapgū-ta versija līdzšinējos meklējumos. Faktiski tā ir Kreklakalna dienvidrietumu mala, kur pienāk Lāča saimnie-cības (Ezerkalni) stūris, apaugusi ar egļu mežu. Tur re-dzams dambis pāri Kāpurkalna iztekai - Ezerupītei, betuz leju kolhoza uzpludinātais Ziemas dīķis. Te vēl ne-sen gāja iecienīta kājnieku taciņa uz Oļiem, fiksējas ceļavieta pāri dambim un augšā kalnā. Tā Emīls Baltzoss

pa nakti gājis no Celmiem uz Oļiem un trīs stundas mal-dījies krūmājā, dabūjis gulēt žagaru kaudzē un mājāspārnācis tikai ar gaismu.

Pēc Andra B. teiktā, tai meža stūrī, kur redzama lī-dzena krastmalas terase, atrodams daudz šķeltu ak-meņu, kas varētu liecināt par celtnes vietu. Akmeņuizcelsmi var saistīt arī ar akmens ieguves darbiem celt -niecībai, izlaušanu un šķelšanu. Krekla kalna zie-meļrietumu stūrī ir labi zināmā senvieta – somu ak-mens krāvuma apbedījumi no agrā dzelzs laikmeta (2.- 5.gadsimts), kurus pārpratuma pēc uzskatīja par mūrapils pamatiem. To teritorija ir stipri postīta, jo šaiKreklājā agrāk lauzuši akmeņus Kāpurkalna muižasbūvei, rakušies mantrači, kā arī skolotājs A.Rudīts, pēt-nieks J.Kučers u.c. veica izrakumus. Pēc šo amatier-rakumu ziņojumiem varam noteikt to atrašanos kal-na nogāzes rietumu terasē, kur arī vietējie zina parādītakmeņaino vietu dabā. Pašlaik tā ir privāta meža te-ritorija un svaigs izcirtums, tā kā pieejama tālāka iz-pētei un izrakumiem.

Pēdējos gados ir izdevies arhīvā atrast piecas nekurnepublicētas šī apvidus kartes (LVVA, 7404.fonds, 1681.-1819.g.), ieskenēt un uzsākt to izpēti. Izšķirošo argu-mentu par labu senas svētnīcas pastāvēšanai šeit dod1690.gada zviedru karte, kurā atrodam atsevišķi iz-dalītu zemes nogabalu - Swedie skog (Svētā zeme?, lit-tera G) un latviskus vietu nosaukumus (Elkas kalln,Masa Serwit, Leela Serwit, Ohle, Spunder u.c.). Ir arīsarežģītāki uzraksti - Bergit Uthbrukat, Sangh land,drift u.c., kurus nepieciešams korekti iztulkot no zvied-ru valodas aizmirstajiem dialektiem vai žargoniem (vie-tām arī vācu!).

Ezera krastmalā uz Bērzu birstīnas pusi atradu lie-lāku akmeni, kurā acīmredzamas dedzināšanas un šķel-šanas pēdas. Šis tad arī varētu būt pēdējais savā sā-kotnējā vietā palikušais svētakmens ezera krastu tu-vumā. Jo, lūk, 1689.gada baznīcas vizitācijas protoko-lā teikts, ka Jaunpiebalgas mācītājs sadedzinājis kāduakmeni pie Kāpurkalna ezera. Pie tā notikusi kalpošanaelkiem, ļaudis ap to dejojuši un upurējuši naudu. Ja nutas ir tas pats, kas tiek minēts mācītāju atskaitē, tadnoteikts ilgi meklētās svētvietas raksturs. Acīmredzotvietējie zemnieki 19.gadsimtā, atcerējušies tā sakrālonozīmi, nav līdz galam akmeni saskaldījuši, lai aizvestuuz muižas celtniecības jauno vietu.

Ceturto baznīcas vietu Oļu kalnā ar jauno akmeni pa-tiesībā agrāk sauca par Gobas kalnu, un šeit kļūdas pēcV.Grāvītis novieto A.Rudīša daudzināto mūra pili. Mannav izdevies atrast vietējos teicējus, kas būtu norādī-juši tajā baznīcas varbūtību. Ap 2000.gadu tika mek-

21

lēta vieta jaunajai baznīcai, un izvēlējās skaistāko kal-na virsotni.

Pie Mazā ezeriņa senāk atrastas misiņa senlietas, kasliecina par dzelzs laikmeta latgaļu arheoloģiskās kul-tūras klātbūtni, diemžēl mantiņas tika pārdotas un gā-jušas zudumā. Tur auguši kādi trīs lielāki bērzi, kas no-kaltuši pēc ūdens līmeņa celšanas. Atradumu vieta bi-jusi purvājā, ezeriņa austrumu krastā, kur tagad pa-ceļas lielāka bebru māja. Redzams, ka kādreiz tā ir bi-jusi sausāka saliņa kūdrājā, kurā daudz ticamāka būtuezermītnes ierīkošana nekā Lielajā ezerā. PatsKāpurkalna ezers bijis agrāk ar cietu - grants dibenu,un tādos ezerpils ierīkošana tehniski nav iespējama.

Tika noskaidroti arī divu Kāpurkalna ezerā ieteko-šo upīšu kādreizējie nosaukumi. Vispirms jau pie Ratakalna no dienvidiem ietek Mednīte (arī Augšezera upī-te) pēc tuvējā Mednes kalna, kas sākas no ezera vārdāPeinītis (arī Kleivu ezers, Augšezers). Esmu savā ie-priekšējā rakstā (Tuvā Tuleja un tālie rietumi.- AP, feb-ruāris) kļūdījies, par Augšezeru nosaukdams to par Mazoezerīnu (Zosu). Īstenībā tā meteorologu stacijā bija ie-saukuši attālo Kleivu ezeriņu, no kura iztek Mednīte.To savā apritē un kartēs tika ieviesuši stacijas hidro-logi, un tā tas vēl tagad ir iegājies Zosena tuvumā.Nākamā ir gandrīz nepamanāmā Vistiņas upīte (Vistupe),kas nāk no Jaunkāpurkalna mājām, gar Brasla kalnarietumu malu ietek ezerā, pavisam netālu no Mednītesietekas. Tā ir niecīga un vasarās izžūst, bet uz tās ir bi-jis hidrologu novērojumu punkts, kā arī akmens tilts se-najā Kazīnu ceļā (nu jau sabrucis). Tika lokalizēts arīKušļa purvs austrumos no ezera, kas saglabājis no1690.gada muižas ierīkošanas laika zudušo mājvārdu.Pa grāvi bija senāka notece uz ezeru, un tam varēja būtarī kāds atsevišķs, senāks nosaukums (Kušļa, Zelta grā-vis?). Kolhoza laikā apkārtne tika meliorēta, tāpēc at-rast bijušā grāvja lejteces vietu neizdevās, atrodams ti-kai dīķis uz tā kreisās puses sateces.

Zosena teicēji citviet Jaunpiebalgā pazīstamoVienziemīti konsekventi sauc par Vienzemīti. Arī A.Grasis(~1932.gadu) ir tieši tāpat to pierakstījis, kas varētu būtizejas forma šim neparastajam nosaukumam. PašlaikViemziemei ir zināmas vēl tādas formas kā Viendienīteun Ziemcietīte, tātad pavisam četras. Taču pats senā-kais nosaukums varētu būt Peinīte vai Peiņupe, jo tāskrastā Zosenmuižas kartē atrodams Peina kalns, zināmsvietvārds Peiņa grāvis.

Izdevās savākt arī virkni jaunu un īpatnēju vietvārduapvidū starp Mazo ezeriņu un Ezerupīti: Dvēseļpurvs,Cilvēciņš, Sarkanā dūksts, Rudiņkalns, precizēt to at-rašanās vietas. Otrpus upītei ir Lapsas kalns, Gobaskalns, Tropiņu eglītes un Renīte. Patiesībā vietējiem zi-nāms Dzērvītes līkums (ezera līcis) uz austrumiem noBrasla kalna, nevis Dzērvītes rags. Tajā nekas neietekiekšā, tikai pienāk klāt mitra ieplaka no Jaunkāpurkalnupuses, varbūtējā senākā Vistiņas gultne.

Rata kalnam atrodam dažādus nosaukumus - Elkaskalns, Ezerkalns, Lāča kalns, bet novada senatnes ap-zinātāja Alise Robežniece piesauc vēl vienu izdomāju-mu - Moku kalns. Citēšu nostāstu, kas pierakstīts sko-lēnu veiktajās folkloras vākšanas nodarbībās, pierak-stījis Voldemārs Līcis (1932.gadā, ~ 15 gadus vecs), noMazgaraušiem: Zosanā atrodas Rata kalns, uz kura esotnometies Noāsa šķirsts. Dievs Noāsam teicis: “To kal-nu, uz kura tu nometies būsi, sauks par Ararata kalnu.”Noāss vēlāk gribējis izsacīt, ka to kalnu, uz kura viņšnometies, saucot par Ararata kalnu. Bet bijis sadzēries

un vairāk nevarējis izsacīt kā Rata kalns, un no tā lai-ka šo kalnu tā arī sauc. Līdz ar to Rata kalna nosau-kums cēlies no Ararata kalna vārda, ko hernhūtismaietekmē piebaldzēni būs saistījuši ar bībelisko Noasa tei-ku. Interesanta ir arī senākā Zosēnu nosaukuma- Zosanalietošana. Kalnā esot meklējuši arī zelta teļu, kas pa-tiesībā bijis domāts zelta elka tēls. Tā kā tautai nav vēlbijusi īsta izpratne par vārda tēls nozīmi, tad izplatī-jušies saprotamāki nostāsti par Zelta teļu. Analogs stāstssaistās ar Kaņepu tuvuma esošo Svēto kalnu, kuru arīsenatnes pētnieki nav atstājuši bez ievērības 19.gadsimtā.Bez tam piebaldzēnu izloksnē īpatni izrunā vārdus - celš,telš, u.c., bez mīkstā – ļ, kas būs palīdzējis radīt pār-pratumu. Par cilvēka tēla izrakšanu ir arī zināmas tei-kas skolēnu vākumā.

Muižu kartēs atrodam ierakstītu Kāpurkalna ezerasenāko nosaukumu – Lielā Dzērvīte, bet Zosu ezeru sau -ca par Mazo Dzērvīti (mūsdienās arī Mazais ezerīns). Šiesenākie nosaukumi mūsdienās ir pavisam aizmirsti, betto vietā nākuši jaunizdomājumi – Svētezers un Mārasezers. Tāpat vecajā jaunpiebaldzēnu izloksnē vēl tagadsaka Zosens (arī Zosans), un vecākie ļaudis visnotaļ kri-tiski izsakās par visur dzirdamo formu Zosēni.

Papildinot pagājušā mēneša rakstu (AP, 2018, feb-ruāris), kur tika aprakstītas Tulejas baseina ūdenste-ces, pašlaik jau nākušas klāt veselas trīs upītes. Par kar-tēs atzīmēto Skujupi (vidējo no trjām mazajām piete-kām), Vecpiebalgas Ļūdiņos saglabājušies vietvārdi - Lide,Lidene (arī Lidenes pļava). Negaidīti lokalizēta ir Vistupejeb Vistiņa pie Kāpurkalna ezera. Kremiņa Elza snie-dza sīkāku aprakstu mazajai Palu Tērcītei (zināja arīDeisones Intas), kas sākas no Silakalna nogāzes, kuruz tās atrodas sens dīķis. Upīte tek cauri Stepeļiem unparasti pamanāma tikai pavasaros.

Un, pats galvenais, tikai apgūts skolnieka A.Graša(16 gadi, vākts ap 1932.gadu,) vietvārdu vākums, ar 46hidronīmiem, no kuriem kādi divdesmit vēl ir neapgū-ti: Seskupīte, Krāvupīte, Zelta upīte, Klāzenājupīte, Strūpe,Tence, Urga, Niedrupīte, Zarņupīte, Mucupīte, Cūciņa,Kucīte, Derumgrāvs, Putras upe (Putras grāvis),Sluodzeņupe, Klapupe, Lindas grāvs, Zilupīte,Dzirkstiņgrāvs, Tirskalna upīte. Ja lasītājiem tie liekasdzirdēti vai ir kaut mazākā nojausma par atrašanos kādānovada daļā, tad lūdzam par to piezvanīt.

Literatūra

Grīviņš, Valters. Kāpurkalna ezera mīklas: spoku pils.– > www.historia.lv/biblioteka, 2018., II.

Skutāns, Gints. Māras baznīcas noslēpumi. – AvīzePiebaldzēniem, 2017. (Nr.227). 20.-22.lpp. > jaunpie-balga.lv/images/files/ap_pdf/2017/ap_2017_03.pdf

Skutāns, Gints. Muižu izcelšanās Jaunpiebalgā. –Avīze Piebaldzēniem, 2017. (Nr.228). 17.- 18.lpp. > jaun-piebalga.lv/images/files/ap_pdf/2017/ap_2017_02.pdf

Skutāns, Gints. Tuvējā Tuleja un Piebalgas tālie rie-tumi. – Avīze Piebaldzēniem, 2018.(Nr.239). 13.-15.lpp. >jaunpiebalga.lv/images/files/ap_pdf/2018/ap_2018_02.pdf

Rudītis, Augusts. – Senais Kāpurkalns. Izglītības mi-nistrijas mēnešraksts, Nr. 11, 1923., 1257.- 1262.lpp.>arī http://www.periodika.lv

Gints Skutānsmob. 29196952;

e-pasts: skutans@inbox.lv

Attēli: 22.lpp.

22

Attēlā: zviedru mērnieka A. Grotes 1690.gadā zīmētāZuosena (Soosenhoff; Sohsenhoff) muižas zemju kartesfragments ar Oļu mājām (LVVA, fonds 74044- 256); kar-tei pievienots zemju apraksts zviedru valodā. Ar sarkanupasvītroti vietvārdi - mājvārdi un āra vārdi (oronīmi),ar zilu - pārējie uzraksti un vietas.

Attēlā: Zuosena un Kāpurkalna apkārtnes vietvār-du apkopojums (G.Skutāns 2014.- 2018.g.). Karti zīmējaG. Skutāns 2019.gada 9.martā; padomju topogrāfiskāskartes pamatne (M 1:10000).

Piebalgas dzimtu stāsti - lielisksmateriāls izstādei “Jāņa skolā”

Trešajā tikšanās reizē ieskatījāmies fotogrāfijās noMirdzas Majores, Skaidrītes Šarkovskas, ZigurdaRubeņa, Vairas Kažociņas, Kārļa Krūmiņa un VerasBriedes albumiem. Tajās redzami mirkļi gan no pirmāLatvijas laika Jaunpiebalgā un Rankā, gan pēckara pe-riods. Īpaši interesantas bija fotogrāfijas par kolhozu“Kaļiņins”, jo atspoguļoja ne tikai cilvēkus, bet arī teh-niku un lopu ganāmpulkus.

Šeit īsti vietā man šķiet ievietot informāciju, kaPiebalgas muzeju apvienība „Orisāre” aicina visus pie-baldzēnus iesaistīties Latvijas valsts simtgadei unPiebalgas cilvēkiem veltītas izstādes „Šūpuļdziesma pie-baldzēnam” veidošanā. Izstāde būs apskatāma EmīlaDārziņa muzejā „Jāņa skolā” 2018. gada vasaras sezonā.

Muzeja darbinieki būs ļoti pateicīgi par:1. fotoattēliem - laika posms no 19.gs. līdz 20.gs. 90.

gadiem;2. ja uz izstādes laiku uzticēsit kādas īpašas dzim-

tas relikvijas.Tēmas:• kristības, vārda došanas svētki vai bērnības svēt-

ki (padomju periods);• dažādi citi piebaldzēnu dzīves svētki, godi - ne ti-

kai svinētāji, bet arī, piemēram, saimnieces godos;• nozīmīgi dzīves sasniegumi, dažādas apbalvošanas;• attēli, kas ataino darba procesu, piemēram, talkas

utt.• ikdienas mirkļi.Īpaši tiek gaidītas bildes darbībā, procesā, ar laik-

metu raksturojošām detaļām. Nogādāt tās ir iespējams divos veidos: sūtot uz

e-pastu: piebalgasmuzeji@inbox.lv vai personīgi aiz-nesot uz PMA „Orisāre” krājuma daļu Vecpiebalgas pa-gasta “Norkalnos – 2”.

Personīgas tikšanās gadījumā muzeja darbinieki pie-rakstīs jūsu stāstus, noskenēs attēlus un uzreiz arī tossaņemsit atpakaļ.

Tiek gaidīti arī lietu apraksti un attēli e- pastā. Ja

ir jautājumi, var zvanīt pa tālruni 26131784. Izstādesveidotāji par katru jūsu izstādei piedāvāto priekšme-tu sastādīs atbilstošu dokumentāciju. Priekšmeti tikseksponēti slēgtās vitrīnās muzejā, kuram ir apsardze.

Līva Grudule aicina: “PIEBALDZĒNI! Izstādē vē-lamies runāt ne tikai par tālu pazīstamiem Piebalgasdižgariem, bet par katru krietnu piebaldzēnu, kas reizstrādājis un dzīvojis šajā īpašajā Dievzemītes vietā. Parzemnieku, amatnieku, pastnieku, skolotāju, pārdevē-ju un vēl, un vēl. Šis ir brīdis, kad izvēdināt pūralādes,notraukt putekļus no albumiem un lepoties, lepoties,lepoties!”.

Savukārt es aicinu būt aktīviem un piedalīties izstādesveidošanā, jo mums ir ko rādīt!

Nākamā kopā sanākšanas reize “Piebalgas dzim-tu stāstiem” būs 20.aprīlī plkst. 11.00, kad turpi-nāsim kavēties atmiņās par notikumiem, vietāmun cilvēkiem Abrupes pusē.

Baiba Logina

Pieaugušoneformālā izglītība

Otrdienās plkst. 18.00 franču valoda.19.martā plkst.17.00 Teātra afiša.9.aprīlī plkst.17.00 lasītāju klubiņš.

23

Mana mīļākā bērnības grāmataFebruārī Jaunpiebalgas bērnu dārzā visi vecāki un vec-

vecāki tika aicināti iepazīstināt bērnus ar savām mīļā-kajām bērnības grāmatiņām. Ir prieks un gandarījumspar pieaugušo atsaucību, meklējot grāmatas, stāstot stās-tus, lasot pasakas, zīmējot zīmējumus un darinot lelles!

Labi, ka daudziem varējām izpalīdzēt ar izdevumiemno mūsu bibliotēkas krājuma, lai audzinātājas izveidotuizstādi, kurā redzamas ne tikai bērnu grāmatiņas, betarī vecāku un vecvecāku darinātie grāmatu varoņi.

Projekta noslēguma dienā 7.martā pārliecinājāmies,ka arī paši bērnu dārza audzēkņi ir čakli darbojušies,izkrāsojot grāmatu ilustrācijas un zīmējot zīmējumus.Sešgadnieki no “Sprīdīšu” grupiņas bija izveidojuši grā-matiņas paši par sevi, kā arī apkopojuši dažādus dze-joļus.

Ar visiem bērnu dārza audzēkņiem un audzinātājām,kā arī sākumskolas 1.- 4. klašu skolēniem un skolotā-jām tikās bērnu grāmatu autore un ilustratore LindaKukare - Aldersone un viņas desmitgadīgais dēlsGustavs, lai iepazīstinātu ar jaunāko grāmatiņu par trak-toriņu Brum Brumu un tās tapšanu. Paldies skolotā-jam Jānim Žagariņam, kurš rūpējās par muzikālo pa-vadījumu!

Šis projekts iedvesmoja aptaujāt arī Jaunpiebalgaspagasta bibliotēkas lasītājus un izveidot izstādi“Manas bērnības grāmatas”. Tā piesaista daudzu ap-meklētāju uzmanību un liek pakavēties bērnības atmiņās,kā arī pamudina pārlasīt agrāko gadu izdevumus un ie-teikt saviem bērniem un mazbērniem.

Paldies audzinātājai Zintai Arahovskai par šo pro-jektu un sadarbību! Lai Jaunpiebalgā visi – gan lieli,gan mazi - ar prieku vienmēr apgalvotu: “Es gribu la-sīt! Man tas patīk!”

***

11.aprīlī plkst.18.00 Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkaaicina visus interesentus uz tikšanos ar rakstnieci DaciJudinu un komponistu Arturu Nīmani literāri mu-zikālā koncertprogrammā “Romantiskais detektīvs”. Ieejabez maksas.

Baiba Logina

Attēlā: bērnu grāmatu autore un ilustratore LindaKukare - Aldersone un viņas desmitgadīgais dēls Gustavstikšanās reizē bērnu dārzā.

Tikšanās ar Armandu Puči

7.marta vakarā, atsaucoties uz Jaunpiebalgas pagastabibliotēkas aicinājumu tikties ar žurnālistu, sporta ko-mentētāju, TV raidījumu vadītāju, uzņēmēju un grāmatuautoru Armandu Puči, bija ieradušies daudzi piebaldzēniun kaimiņu novadu iedzīvotāji.

Sarunas, protams, aizvirzījās arī par sportu un tā aiz-kulisēm, par žurnālista darba gaitām un karjeru, betA. Puče atgādināja par mums visiem svarīgām lietām- ģimeni un mīlestību, prasmi saprasties un izrunāties,veselību un zināšanām .

Šī tikšanās lika aizdomāties, ka dzīvē viss nav tik vien-kārši, kā izskatās, ka pārmaiņu laikus vienmēr kāds iz-manto savā labā. Lūk, dažas atziņas!

- Prese un televīzija nav neatkarīga, tā kādam pie-der, un viņš diktē noteikumus, kas un kā jāatspoguļo.

- Jāmēģina izprast, ko mediji raksta un rāda, jāa-nalizē, jāsaprot, ka mēs tiekam manipulēti, sākot ar virs-rakstiem presē un reklāmām. Censties nepakļauties tāmun neļaut sevi izmantot.

- Virsraksti ir kā ēsma, lai piesaistītu cilvēku uz-manību, lai tie pirktu un lasītu.

- No politikas mēs nevaram aizbēgt, pat iepērkotiesveikalā.

- Atrast savu otro pusīti ir tikpat svarīgi, kā iz-vēlēties īsto profesiju.

- Ir jābūt paštaisniem, krietniem un godīgiem cil-vēkiem, ir jāciena gan savi kolēģi, gan tuvinieki.

- Ir sarežģīti un grūti lietas nosaukt īstajos vār-dos, bet jāmācās to darīt.

Armands Puče visiem piebaldzēniem novēlēja:- lai lietas un mantas pieder jums, nevis jūs lie-

tām;- iedodiet pasaulei vairāk krāsu, jo nav tikai mel-

nā un baltā;- dzīvē nav nekā vienkāršāka par prasmi saru-

nāties, bet, diemžēl, tas bieži vien izrādās visgrūtākais.Lai jums izdodas tikt pāri šīm grūtībām!

Šķiroties A. Puče pasākuma apmeklētājiem dāvinā-ja savas grāmatas un sniedza autogrāfus, kā arī atbil-dēja uz visdažādākajiem jautājumiem.

A. Puče ir sarakstījis vienpadsmit grāmatas.Astoņas no tām ir arī mūsu bibliotēkas krājumā, un visiinteresenti tās var izlasīt.

Baiba Logina

24

Liesma Elsiņa

Pavasara taurenīt’sEs – raibs, jautrs taurenīt’s –Ielidoju savā dzīvē jaunā.Noslēpums vairs nav mīts –Dzīvoju tik visuma baudā.

Uz tādiem ziediem vien lidoju,Kur saldākais galds,Un putekšņu gultā līksmoju,Jo nākotnes rudens ir malds.

Tinkš, tinkš, spārniņiem viegliSnuķīti gremdēju liegi.Pukš, pukš, noreibstu jau –Nedienu pasaulē nav!

SAULES GADA GODI

LIELĀ DIENAEs stāvēju agru rītu,Saulītē vērdamās,Lai saulīte man iedevaVieglu dienas gājumiņ’.

Saulīte rotājas laikā, kad Tumsa un Gaisma ir līdzsvarā.Ziemas mēnešos iznēsātās sajūtas un domas tūliņ, tūliņ kālabus sēklas graudus nākamajā laika ritumā varēsim ar svē-tību sēt auglīgā zemē, lai tie augtu.

Mēs - Saules tauta.Kas dzīvo saskaņā ar Saules ritumu, var būt harmonijā ar sevi un pa-

sauli. Galvenie gada godi - Saules noteikti.Lielā dienā iešūpojam jaunu laika ciklu, sveicot un godinot Sauli.Saule savā gaismā caur mūsu pārdomām izgaismo iepriekšējo laika ritu,

dodot iespēju šķīstīties un atbrīvoties no visa liekā un traucējošā. Ar svētī-tu ūdeni un attīrošu pūpola pērienu atbrīvoties no slimībām, raizēm un ļau-numa. Ar jauniem, tīriem nodomiem uzsākt jauno laika ritu, lūdzot Saulesklātbūtni veiksmei, labvēlībai, veselībai un svētībai.

Lielā dienā Laika lūkas ir vaļā - iespēja būt kosmiskās beznosacījuma mī-lestības straumē. Iespēja sūtīt un dot arī savu labvēlību pasaulei un cilvēkiem.

„Saules gadā ir 8 laika lūkas.Tāpēc galvenie gada GODI - Jāņi, Ziemassvētki, Lielā Diena un Mazā die-

na - ir Saules noteikti. Saule pagriež mūs uz citu vibrāciju, citu enerģiju,atgādina par stabilām vērtībām, kas ritmiski atkārtojas. Dod atskaites pun-ktus, lai būtu vieglāk pārkārtoties.

Ja cilvēks to izprot un pieņem - dzīvo pēc Saules ritma - viņš mazāk gurst.Tā ir ārkārtīgi liela balva, ko Laiks dod. Enerģija tajā ir tik spēcīga, ka

paātrinātā variantā ļauj pārliecināties par principa - ko domāsim, to dabūsim- spēku.

Apliecina, ka tikai no pašiem atkarīgs - kļūsim nabagāki vai bagātāki,veiksmīgāki vai neveiksmīgāki, veselāki vai slimāki, mīlīgāki vai negantāki,jo laika lūkas enerģija visvairāk atsaucas uz mūsu tiecībām, arī pašu ne-apzinātajām.

Ko laika lūkās lūdzam un pasūtām ar stiprajām domām, tas piepildās.Ko sēs - to pļausi. Kas pasauli redz tikai samaitātu, radīs iespējas šo priekš-statu padziļināt. Turpretī labās domas vairosies, ja pārkārtosimies savā pa-saules uztverē. Pievilkšanās princips, kas darbojas ik brīdi, bet īpaši uzskatāmiīstenojas laika lūku laikos.“

„Iemācoties godināt Saules noteikto ritmu, vieglāk rast spēku dzīvoša-nai sociālā pulksteņa noteiktā laikā. Mūsu senčiem to palīdzēja sarunas arUguni un Laiku.

Uguns - Saules māsa, dzīva būtne. Saules enerģijas manifestācija mate-riālajā pasaulē, ko cilvēks spēj pārvaldīt. Uguns palīdz ieiet ritmā, būt sa-skaņā ar Laiku. Tāpēc visos Saules gada godos kā saite starp materiālo ungarīgo pasauli klātesoša arī uguns. Rita uguns. Uguns rits.“ (Sarmīte Krišmane)

23. 03. plkst. 16.00Aicinām Tevi pie LIELĀS DIENAS rita ugunskura

JAUNPIEBALGAS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLĀ.

Līdzi ņemiet - dzijas kamoliņu SAULES ZĪMES izgatavošanai;- savu olu - OLAS krāsošanai;

var būt arī vārīta vai no koka;- diedziņu PUTNA izgatavošanai no siena;- krāsainu lentīti OLU KOKA pušķošanai;

- PŪPOLA ZARIŅU lielās dienas pērienam;- nelielu CIENASTA GROZIŅU kopējam galdam;

Vairāk informācijas par pasākuma norisiJaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā.

Sandra Strēle

Zosēnu kooperatīvāskrājaizdevu sabiedrības

valdesasauc pilnvaroto sapulci

2018. gada 16. martā plkst. 13.00

Zosēnu pagastapārvaldes ēkā

Darba kārtība:1. Par biedru apstiprināšanu un

izslēgšanu;2. Pārskats par 2017. gadu;3. Par politikām un noteikumiem;4. Par 2018. gada plānu un

budžetu;5. Valdes priekšsēdētāja un valdes

locekļa vēlēšanas;6. Citi jautājumi.

Bez pilnvarotajiem sapulci apmeklēt aicināti

arī citi ieinteresētie krājaizdevu sabiedrības biedri.

Laipni gaidīti!

Tuvāka informācija pa tālruni28379447

25

Jaunpiebalgā

25.03. plkst. 14.00 Komunistiskā genocīda upurupiemiņas dienai veltīts kino seanss. Dokumentālāfilma “Lidija”Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk nekā jeb-kurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši,ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā pazīstamā di-sidente Lidija Lasmane - Doroņina. Lidijas bērnībā ie-gūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskaistēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā mo-rāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cau-ri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arīapstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neat-griezeniski zudusi.Režisors: Andrejs Verhoustinskis. Filmas garums 37 min.Pēc filmas kopā ar novada represētajiem dalīsimies at-miņu stāstos pie tējas krūzes. Esiet laipni aicināti!Kino seansu finansē Jaunpiebalgas novada dome.01.04. plkst. 12.00 Raibi, koši un lustīgi svinēsimLieldienas! Informācija sekos!02.04. plkst. 19.00 Lieldienu koncertprogramma“Saules gaismā”Muzikālā programma aptver vīriešu uzmanību pret sie-vieti puķu atvēršanās laikā un sieviešu pacilātību, mā-tes mīlestības uzvarā, iestājoties gaišākajam Lieldienulaikam.Programmā caur mūziku un dziesmām klausītājam pa-veras sirds siltuma un dzīvesprieka enerģija.Koncertprogrammā piedalās:Elizabete Zagorska - vokāls, perkusijasAtis Auzāns - vokāls, akordeons, perkusijasJānis Lemežis - vokāls, taustiņiAinis Rudzītis - akustiskā ģitāraIeejas maksa iepriekš pārdošanā Jaunpiebalgas nova-da domes kasē: 5.00 EUR, Koncerta dienā norises vietā 6.00 EUR07.04. plkst. 11.00 Bērnu rīts!Latviešu animācijas filmu seanss „Bize unNeguļa“ (rež. Edmunds Jansons, „Lupatiņu“autors“).„Mūsu ome rullē“ (rež. Nils Skapāns).Abu animācijas filmu kopējais garums 52 minIeejas maksa 2.00 EUR07. 04. plkst. 19.00 kriminālā komēdija “Kriminālāsekselences fonds”.Krāpnieki, pistole un nolaupīts sunītis! Imants Veideraksta scenāriju seriālam par krāpniekiem un kopā arčomu Hariju Kuharjonoku izmēģina dažādas krāpšanasshēmas. Taču Imants tik ļoti iejūtas jaunajā tēlā, ka pa-šam sakārojas kļūt par kriminālo autoritāti. Filmas garums 2h 01 minRežisors: Oskars RupenheitsVecuma ierobežojums 16 gadi (filmā tiek daudz izmantotanecenzēta leksika)Ieejas maksa: 3.00 EUR14.04. plkst. 11.00 pavasari ieskandinās koncerts“CĀLIS 2018”Arī šogad atkāpjamies no konkursa formāta un dodamiespēju piedalīties pirmsskolas bērniem – vecumā līdz6 gadiem (ieskaitot), kas vēlas uzstāties ar dziesmu (solo,duets, ansamblis), dzeju, pasaku vai deju.

Koncerta dalībniekus aicinām pieteikties līdz 5. aprī-lim pie savas bērnudārza grupiņas audzinātājas vai JāņaŽagariņa (26675062), Aijas Silas (26412878), IevasDūrītes (26646395), Dzidras Prūses (26538154)!14.04. plkst. 22.00 Balle kopā ar grupu „Zelta knie-de” no Siguldas.Ieejas maksa 5.00 EURGaldiņu rezervācija 26646395 (Ieva) 17.04. plkst. 10.00 Izrāde bērniem un vecākiem: Kākļūt par varoni? Trīs trušiem ir apnicis baidīties un drebēt kā apšu la-pām. Viņi ir nolēmuši kļūt par varoņiem. Bet - kas irvaronis? Un - vai viegli par tādu kļūt?Režisors: Armands EkštetsIzrādes garums: 1hIeejas maksa: 2.00 EUR17.04. plkst. 18.00 Muzikāls skeču šovs “Briseleskāposti jeb kur vēl ņemt naudu?”Muzikāli jautrā komēdija ir pilna humora un gatava prie-cēt ikvienu  skatītāju ar atpazīstamām un smieklīgāmdzīves situācijām. Par pietiekamu C vitamīna devu pa-rūpēsies humora raidījuma “Anekdošu šovs” aktieri! Režisors Armands EkštetsLomās: Inta Bankoviča, Armands Ekštets un GerdaDinsbergaIzrādes garuma: 1h 30 minIeeja - biļetes iepriekš pārdošanā Jaunpiebalgas nova-da domes kasē 4.00 EUR, skolēniem un pensionāriem,uzrādot apliecību 3.00 EUR, Biļetes pasākuma dienā norises vietā 5.00 EUR

Pasākuma plānā iespējamas izmaiņas un papildinājumi. Lūdzu, sekojiet informācijai mājas

lapā www.jaunpiebalga.lv un Jaunpiebalgas kultūras nama Facebook lapā.

Tālrunis sīkākai uzziņai – 26646395

Zosēnu pagastā18.03. No plkst. 13.00 līdz 17.00    Balles dejupamatu apgūšana 3. nodarbība.24.03. Plkst. 16.00      Viesizrāde - Liepasamatierteātris ‘’Krams’’ ar Baibas Juhņēvičaslugu    ‘’PILSĒTNIEKI’’. Režisore Benita Sausiņa.Ieeja 2.00 EUR25.03.    No plkst. 13.00 līdz 17. 00  Balles dejupamatu apgūšana 4. nodarbība02.04.  Otrajās Lieldienās „Olu cīņas’’ par Strausaolu. Komandu spēle. Komandas no ģimenes vaidraugu loka (10 cilvēki komandā)

Kultūras pasākumi

Vārdos neizsakāma pateicība kolēģei Ilgai Prīsei

par sapratni, atsaucību, iejūtību, palīdzībudivu pēcoperāciju laikā.

Rita Kaupiņa

26

Jaunpiebalgas novada domes izdevumsRedakcija: Aija Íîíere tâlr. 64162437 (darbâ), 26409543 (mob.), e-pasts: aija.kikere@jaunpiebalga.lv;

aija.kikere@gmail.com; Zinaida Ðoldre tâlr. 64129837 (darbâ), 22409419 (mob.)Mâjas la pas ad re se http://www.jaunpiebalga.lv

Par skaitïu un fak tu pa reizîbu, kâ arî par slu dinâju mu tek stu at bild au tors. Pub licçtie ma te riâli ne vienmçr at spo guïo re dak ci jasvie dok li. Pârpub licçðanas vai citçðanas gadîjumâ at sau ce ob ligâta. Ie spiests SI A „Lat ga les dru ka”.

Ikkatram ir jānostaigā savs ciešanu ceļš. Ātri paiet laimes brīži.

Prieka stundas pazūd atmiņā kā saulaina migla.

Ilgāk dvēsele glabā savas sāpes,it kā viņa būtu dzīves dziļākā vērtība. (..)

Ciešanas apskaidro dvēseli./Kārlis Skalbe/

Mīļie tuvinieki! Domās esam arJums, kad visdziļākajā klusumā ne-pilnos 54 gados aizgājusi LīgasSeces (Dombrovskas) dvēsele, daudzusirdīs atstājot sāpes.

Līga dzimusi 1964. gada 5. aprīlīKrāslavas rajona Dagdas ciemā.Brāļi – Gints, Kārlis, Agris, māsa Dace.

Mācījusies Dagdas vidusskolā, no1976. gada līdz 1982.gadam - Jaunpiebalgas vidusskolā.Tās ir skopas ziņas no autobiogrāfijas, kuru Līga rak-stījusi 1989. gadā.

Astrīdas Knāķes apkopojumā par vidusskolu teikts,ka 32. izlaiduma klasei, kurā mācījās Līga, audzinā-tāji bija Pēteris Knāķis un Vija Leimane.

Līga mācījās Rīgas 1. Medicīnas skolā, tad LVU

Filozofijas fakultātē. Vienlaicīgi strādāja Jaunpiebalgasvidusskolā un mācības turpināja neklātienē. 43. un 45.izlaidums bija Līgas audzināmās klases, bet daudziembija iespējams iepazīt Līgas radošumu - akcentos unfilozofiskās pārdomās, kad runāja par Imantu Ziedoni,Ojāru Vācieti vai persiešu dzejnieku Saadi Širāzī unviņa „Rožudārzu”.

No 1988. gada Žetonu vakaros izrādes Līgas režijā(„Kā es braucu Ziemeļemeitas lūkoties”, „Pepija”,„Sniegbaltīte” u.c.) Skolēniem skatuves runas konkursosbija labi panākumi ne tikai skolā, bet arī republikā.

Līgai svarīga bija rakstu mākslas un filozofijas pa-saule, mazsvarīga - ienākumu daļa. Tomēr dzīves ap-stākļi nelutina, Līga strādā Īrijā, tad dzīves ceļš aiz-ved uz Rīgu, uz Tīturgu. Izlolotais sapnis par ģimenipiepildās. Vīra Ilgoņa mājās saimniekošana Līgai pa-tīk. Lielākā mīlestība uz pasaules - dēls Jēkabs, kuršsaņem gan praktisku dzīves ievirzi, gan filozofisku mā-cību. Līga strādā skolā ar bērniem, bet spēka pietrūkstcīņā ar laikmeta slimību...

Mēs daudzi Jaunpiebalgas vidusskolā ticējām, ce-rējām, ka viss būs labi.

„Rožudārzā garlaicība neienāks, jādomā - nāks cil-dinājums pelnīts.” (Saadi Širāzī.)

Jaunpiebalgas vidusskolas kolektīvs

Esam kopā ar Regīnu Dombrovsku

viņaslielajās bēdās,

meitu pavadot mūžībā!

Pensionāru klubiņa

“Harmonija”dalībnieki

Es raudu, bet Tu neredzi.Es saucu, bet Tu nedzirdi.Es jūtu, bet Tu nezini.Es alkstu, bet Tu nejūti.Manis nav - Tu pamani!

Skumstam par Līgas aizie-šanu mūžībā un izsakāmlīdzjūtību tuviniekiem!

Bijušie klases biedri un audzinātāja Vija

Un ziemas vējiKlusā meža malā stāv,Jo tiem nav atļautsTevi šodien modināt.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību

Dainai Bērzonei,māsu Ilzi mūžībā pavadot!

Valdis ar meitām

Jaunpiebalgas Sv. Toma ev. lut. baznīcā

29. martā pulksten 19.00Zaļās Ceturtdienas

dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.1. aprīlī pulksten 13.00

Kristus augšāmcelšanāssvētku dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.