MARTINA

DZIESMU GRĀMATA

SIA «КОРА» 1992

Vāku zīmējis Aivars Plotka

© Copyright 1972 byMārtiņš Zandbergs.Šeit izsaku pateicību visiem tiem dziesmu mīļotājiem, kas palīdzēja man savākt šīs grāmatas materiālus.

Printed byAugstums PrintingSservice Inc.

Lincoln, Nebraska 68502

Dziesmu cienitaj!

Ar šo II sējumu turpinu iesākto darbu savākt un izdot mūsu sadzīves dziesmas, lai tās nepazustu ne mums, nedz nākamajām paaudzēm.

Pirmajā grāmatā ievietoju tikai dziesmu vispazīstamā­kos variantus. Šinī grāmatā ievietoju dziesmām tekstu un melodiju variantus - tik, cik pats esmu varējis apzināt.

Šinī sējumā atradīsit jaunu nodaļu "Jaunākas skaņas". Te esmu sakopojis mūsu sadzīves dziesmu "jaunradi" - mūsu dziesminieku sacerētās dziesmas pēdējos 20 gados. Daudzas atspoguļo mūsu laikmeta domāšanu, mentalitāti un jūtas. Tā kā vairums šo dziesmu radušās ģitāras pavadījumā, esmu ari pierakstījis visām šīs nodaļas dziesmām ģitāras akordus. Šinī nodaļā centos ievietot dažādu autoru dziesmas.

Tāpat kā pirmā grāmata, arī šī grāmata ir veltīta visiem latviešiem, kuriem dziesma ir dzīves sastāvdaļa.

MUŠU ZEMEI, TAUTAI UN

TĒVIJAS SARGIEM

Tev mūžam dzīvot, LatvijaV.Plūdonis J.Mediņš

n

8

Manai Dzimtenei

J.Peters Es redzu - nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga, un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies...

R. Pauls

Lai balsiņis vīdamās par novadu aizvijas - dziesma savus svētkus svin, ar bāliņu celdamās.

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs, jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks.

Tā dziedāja bāleliņš ar Daugavu nemirstīgs - viņa dziesmā gadusimts kā mūžiņis krāsojās.

Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs, mūžam gaismas pils kalnā gavilēs!

9

Tirzmaliete Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme

Es dziedāšu par balto birztaliņu,Kur rudens lapas, dzeltainītes, birst,Un birstot zvana klusu svētvakaru Tiem ziediem vēlīniem, kas salnā mirst.

Es dziedāšu par zaļo eglainiti,Kur tīklus pelēkus auž zirneklīt's, Kur agrā rītā kuplās smilgās bradā Ar basām kājām ganiņš - bārenīt's.

Es dziedāšu par teku nomīdīto No tēviem liepu lūku apavā,Kur vaidot māte gaitās staigājusi Un, Dievu pielūgdama, baznīcā.

Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme,Par tavām druvām vecā līdumā, Līdz dusēšu reiz baltā smiltainltē, Tur, tavu priedulāju paēnā4.

10

J.Graubiņšotra meld.

11

Dievs, dod mušu tēvu zemeit.dz.

Ziedu laikus piedzīvoti,Saules mūžu nodzīvoti!

Dievs, dod tautas darbiniekiem Sirmu mūžu nodzīvoti.

Sirmu mūžu nodzīvoti,Tautas labā strādājoti!

Dievs, dod tautas zeltenītēm Smagi pūrus pielocīti.

Smagi pūrus pielocīti,Visām šogad tautās ieti.

12

Dzeguze kūkot.d z

Neraudi, māsiņ, nežēlojiesi,Par pāri dieniņu ir es tur būšu.

Taisīšu tiltu pār plašu jūru,Ka var ik vakaru pie māsas kļūti.

Dzeguze kūko, dzied lakstīgala,Raud mūsu māsiņa svešāi zemē.

13

Ved mani, Dievs (Finlandia)Tirzmaliete Jans Sibēliuss

Ved mani, Dievs, tik Tavos taisnos ceļos, Dod laimi, kura citiem neliek ciest!Sniedz roku man, ja grimstu maldos dziļos, Un visu ļaunu liec par labu griezt!

Uz Tava altāra Tev slavu lieku,Ka mani, putekli, Tu gaismā cel.Liec strādāt, kungs, dod žēlastības laiku, Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ!

14

Dažu skaistu zieduA.Niedra Fr.Abts

Pats uz Gaujas krasta Dziesmu dziedāju, Dziedāju par laimi Un par līgavu.

Sen jau aizmirsusies Man šī dziesmiņa,Sen jau mana mīļā Citam līgava.

Bet kad Gaujas līčos Atkal ievas zied,Tad uz veco vietu Allaž mēdzu iet.

Un, kā senāk, ziedus Gaujā kaisu es, Nevaicādams, kurp lai Viļņi viņus nes.

15

Stāsti manim, Daugavina

Daugav', balta putodama, Oša laivu vizina,Meitiņ', laivā sēdēdama, Villainītes balina.

Trādi...

Gaujas malā, dziļā lejā, Sarkanbaltas rozes zied, Tur meitiņa košā sejā Līgodama cauri iet.

Trādi...

Brauc ardievu, daugaviete, Oša laivā sēdēdam'Pini kroņus, gaujmaliete, Puķes klēpī nēsādami

Trādi...

Man pašami Laimes māte Līgaviņu audzina,Lauku māte, Meža māte Tai pūriņu darina.

Trādi...

16

A.Pumpurs

Perses ире

Šķiet dažreiz gājējam, ka upe apstāsies,Ar sausām kurpītēm viņš tai pāri droši ies.Bet Pērses upe, līču loču tā plūst,Nest viļņus Daugavai tā nepiekūst.

Pie ūdens krituma upe apstāties liek,Ja blakus meitene, tā vēl daudz mīļāka šķiet. Bet Pērses upe, līču loču tā plūst,Pat vasar's karstumā tā neizžūst.

2— 103169 17

Tālavas taurētājsR.BlaumānisUz Tā- la-vas druvām un mežiem Nakts pe - lē-kus pa- la-gus klāj; Pār

Dus Miervaldis savā pilī,Guļ viņa ļaužu pulks,Guļ vaidelaiši un sargi,Un zīmju gudrais tulks.

Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā,Tas spiego pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā.

Te it kā pa sapņiem tam liekas,Ka slepeni soļi čab,Ka šķēpi pašķindētu,Ka zirgu pakavi klab.

Un troksnis ap egli ceļas,Un bultas augšup skrien,Un asu cirvju zobi Egles stumburā lien.

"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Tu glābsi sev dzīvību;Mēs algosim tevi ar zeltu,Ar godu, ar brīvību!"

"Mans zelts ir mana tauta,Mans gods ir viņas gods!Kas postīdams viņu šauta,Uz pekli lai rauj to jods!"

18

Un taurētājs pūš ar spēku,Ka koku galotnes trīc, - Un lejā atskan lāsti,Un bultas spindz un sīc.

Mirdz lāpu sarkanā uguns,Sāk cirtiens uz cirtiena līt; Dreb, šūpojas staltā egle Un brakš, un gāžas un krīt.

Un taurētāja krūti Šķēpi un cirvji šķeļ,Bet taures skanas pilī No miega Miervaldi ceļ.

Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen staignājā tos un kaun...

Bet uzvaras gaviļu svētkos Meitenes vaiņagus pin Un varoni sirmā māte Sniegbaltos autos tin.

Uz sārta tam vietu taisa No ozolu pazariem,Un līgava puķēm to kaisa Un dzintara gabaliem.

Un, kamēr svaidītās liesmas Pie dieviem jaunekli nes,Dzied vīri tam slavas dziesmas, Raud žēli meitenes.

19

Daugaviņa, melnacitet.dz.

1 Dau- ga vi-ņa, meln- a cī te, Mel- na te- ki va- ka - rā - i,

5 Mel na te- ki va- kai rā.

Ogre tekā skanēdama, Daugaviņa dunēdama.

Ogre pilna sīku oļu, Daugaviņa dvēselīšu.

Otrs teksts:

Daugaviņa, melnacīte, Melna teķi vakarāi.

Kā tā melna netecēsi, Pilna dārgu dvēselīšu!

Gatavs biju karavīris, Gatavs kara kumeliņis.

Projām gāju kariņāi, Pieši vieni noskanēja.

Gaida māte ceļavīra,Jo vairāki karavīra.

Karavīra dvēselīte Zobentiņa galiņāi.

Uz Daugavas es satiku Savu lielu naidenieku.

Ledus gāja briku braku, Zobentiņis šņiku šņaku.

20

Uz Daugavas uziedamst.dz.

Uz Dau-ga - vas uz - ie- da-mis, uz - ie - da-mis, Die- vam de- vu

5 dvē- se - lī - ti, dvē - - līt1.

Nu, Dieviņi, tavā vaļā, tavā vaļā,Nu tavāi rociņāi, rociņā.

Ogre tekā skanēdama, skanēdama, Daugaviņa dimēdama, dunēdam'.

Ogre pilna sīku oļu, sīku oļu, Daugaviņa dvēselīšu, dvēselīš'.

21

Viens saucējs sauc pie Daugavas

Viens sau-cējs sauc pie Dauga-vas: Raug, svešas tautas na- ku-šas. Tās u-pes ma-la

Pie Daugav's krastiem Ikšķilē,Pie smilšu kalniem Salspilē Tie atstāj laivas, malā nāk Un sevim pilis būvēt sāk.

piedz.

Jūdz sešus zirgus kučieri Un laķierētu karieti.Tie saucas "Herr fon baroni", Kas ticību atnesuši,

piedz.

Lai pērkons sper un lodes šņāc, Lai jodi naktī gaisā skrien;Kam snaudi tu vēl, latvju gars, Tev tēvija ir jāsargā,

piedz.

Nu, brāļi, mēs pie Daugavas, Uz viņas krasta maliņas,Lai plivinājās karodziņš,Lai spulgo mūsu zobentiņš.

piedz.

Kalna kapu lūkotiest.dz.

Kal-nā ka pu lu ķo tie si, Kaš ar ma nu tē vu ze- mi,

Kal- nā ka- pu lū ko- tie si, Kas ar ma- nu tē vu zem'.

Vai ar krievi, vai vācieši, Vai irbīte purināja?

Ne ar krievi, ne vācieši, Vēl ar mani bāleliņi.

Dārga mana tēvu zeme, Pirkta tā ar asinīmi.

Tur guļ brāļi, karavīri, Tur māsiņas rakstītājas.

23

Gaidi mani Ventas malāI.Vanags I.KalniņšGai di ma- ni Ven-tas ma- lā, Gai di ma- ni, māt! Kau- jas ceļš vēl

Nāvīt, paej mazliet nostāk, Netīk man tavs vaigs!Granātas vēl ir man jostā,Mirt nav īstais laiks!

Sarkanbaltsarkans karogs, Augstu pacelts, plīv! Strēlnieks iet par brīvi karot, Tāpēc mūžos dzīvs!

24

Nu, ardievu, Vidzemitet.dz.

Lai aug purvi, lai aug meži, Kur gāj' cauri drasēdams,Nu man drīz būs jādrasēi Daiļā kara pulciņā.

Kad, māmiņa, tu redzētu, Kā pušķoja tav' dēliņ',Tad tu vairsi neraudātu Sava dēla auklējunT

Uzvilks kara mētelīti,Uzliks kara cepurīt',Apjozīs ar zobentiņu,Cels uz stalta kumeliņ'

Dziedādami, spēlēdami Ienaidniekus uzvarēs, Dziedādami, spēlēdami No karina mājās nāks.

25

Ko, balini, tu domājit.dz.

Ko, bā li ņi, tu do-ma ji, E ai jai jā,

5 Zo- ben- ti- ņu at sa- spie-dis? E ai jai jā.

Kā man bija nedomāti, Jauni vien tik karavīri.

Cits nespēja bruņu nesti, Cits zobenu pacilāti.

Cits pakrita celiņāi,Cits celiņa maliņāi.

Labāk mani karā kāva,Ne celiņa maliņāi.

Brīvu vīru karā kāva,Suni ceļa maliņāi.

26

otrs teksts:

Cekulaina zīle dzied

Cekulaina zīle dzieda, Rīgas torņa galiņāi.

Laidies, zīle, zemītei,Nāc man līdzi Kurzemei.

Tu dziedāsi rozītēsi,Es meitiņu pulciņāi.

Ja tu skaisti nedziedāsi, Uzlaidīšu vanadziņu.

Uzlaidīšu vanadziņu, Noplūks tavu cekuliņu.

27

Ai, balini, ai, balinit.dz.

1 Ai, bā li- ņi, ai, bā li ņi, Ņem zo- be nu ro- ci ņa i!

Ai, bā li- ni, ai, bā li ni, Nem zo- be nu го- а nā!

Ņem zobenu rociņai,Sargā savu tēvu zemi.

Ai, māsiņa, ai, māsiņa, Pušķo manu augumiņu.

Lai es kara pulciņāi Pa godami rādljosi.

Ekur stalti karavīri,Mani balti bāleliņi.

Paši jāja dziedādami, Kumeliņu dancodami.

28

Par puriemi, par mežiemit.dz.

Pār pu- rie- mi, par me-žie- mi O- zols kri- ta ska- nē-dams,

O- zols kri- ta ska- nē-dams.

Par to skaistu tēvuzemi Mūs bāliņi karā gāj\

Neraud gauži, līgaviņa, Man tērauda zobentiņš!

Es varēju cauri jāti Ienaidnieku zemītei.

Es varēju brīdināti Zelta seglu nesējiņ'.

29

rW

Div' dūjiņas gaisa skrējat.dz.

Div' balini karā jāja,Abi jāja domādam'

Vai būs jāti, vai nejāti, Vai palikti sētiņā?

Tur aizjāja, tur palika Uz tām prūšu robežām.

Tur staigāja Dieva dēli, Dvēselītes lasīdam'

Atraduši dvēselīti,Ietin baltā villainē.

Nes klusāi paēnāi, Guldin' Dieva šūpulī.

Aijā, balta dvēselīte,Karā kauta, neminis'

30

Tekstam variants I

Div' dūjiņas gaisā skrēja, Abas skrēja dūdodam's,

Div' balini karā jāja,Abi jāja domādam'

Vai būs jāti, vai nejāti,Vai palikti sētiņā?

Kur palika mans bāliņis, Karodziņa nesējiņš?

Tur palika jājējiņis Uz tām prūšu robežām.

Tur staigāja Dieva dēli, Dvēselītes lasīdam'

Aijā, mana dvēselīte,Karā kauta, neminis'

Tekstam variants II

Div' dūjiņas gaisā skrēja, Abas skrēja dūdodam's,

Div' bāliņi karā jāja,Abi jāja domādam'

Vai būs jāti, vai nejāti, Vai palikti šai zemē?

Šai zemei laba dzīve - Jaunas meitas gultu tais'

Kas taisīja zaldātami,Kas tam klāja paladziņ'?

Priežu zari, egļu skujas - Karavīra paladziņš.

Sūnu cinis, akmentiņis - Karavīra spilventiņš.

31

Artileristu zilā krasa

Ar- ti- lē ris- tu zi lā krā- sa Par vi-sām krā-sām skais-tā kā, Tā-pat kā

vi- ņa mei-čas a cis Par vi-sām a cīm skais-tā kās.

Artilēristam divi draugi:Ir meitene, ir dižgabals.Tos abus viņam mīlēt nolemts,Kamēr vien nāve projām sauks.

Pār' granātbedrēm lido nāve,Par viņu zilā krāsa smej,Jo, kamēr viens no mums vēl dzīvos,Tad dižgabali neklusēs.

Kad nakti atmirdz spožas zvaigznes Un dižgabalu stobri klus',Par meiteni viņš sapņo klusi,Un ilgu naktī kvēl tam sirds.

Artilēristi kausu tverat Un dzerat to nu uzvarai,Jo smagais pulks mums darba lauks,Kamēr vien nāve projām sauks.

Oriģ. “Zied zilas puķes” (skat. M. dz. grām. 166. Ipp.)

32

Otrs teksts:

Karšu speleJ. GrotsIr dzīve tā kā kāršu spēle,Kur liktens pats mums kārtis ļauc!Uz laimi katris cer šai spēlē,Bet visiem vinnēt tas nav ļauts.

Kad dzīve ir vēl rīta stundā Un krūtīs pukst mums strauja sirds, Tad ercen dūzis ir mūs kārta,Kas mums kā mīlas zvaigzne mirdz.

Bet, tālāk minot dzīves taku,Mums bieži ceļas tajā krusts,Kam darba kārte kāraus blakus,Kas drīz vien melno krustu veiks.

Bet līdz ar gadiem zūd mums trumpas Spēks, mīla un dažs lūpu zieds,Līdz pīķa dāma, tumšā nāve,Mums uzsauc, taisies, draugs, ka tiec.

Tad ceļamies no kāršu galda Un sakām, kā teic vāciets, "šluss"Lai radinieki, mantinieki Nu dala mūsu vinnestus.

Tad ceļamies no kāršu galda,Ko cilvēki par dzīvi sauc.Nāks jaunas paaudzes mūs vietā Un jaunas spēles kārtis jauks.

Aizvestie

Va-kars jauks uz ze-mi lai- žas, latv-ju sē tā trauksme rimst. Pa-gu

ru šie dar-ba vī ri drīz jau sal dā sap-nl grimst.

Bet te pēkšņi savāds troksnis Aizmigušos iztraucē.Motors rūc, dzird niknas balsis,Pie durvīm skaļi pieklauvē.

Ienāk vīri apbruņoti,Pavēl ceļā taisīties.Ienaids ļauns tiem kvēlo sejā,Kas gan pretī turēsies.

Jaunā māte lauztu sirdi Noliecas pār šūpuli;Kvēliem skūpstiem, karstām as'rām Uzmodina mazuli.

Saimnieks dodas vēl uz stalli Staltos bērus noglāstīt.Sāpes plēsa viņa sirdi,Arklā nejūgšu tik drīz.

Ceļa soma sataisīta,Nu, ardievu, tēva nams.Dzimtā zeme, iemīļotā,Latvietim nu jāatstāj.

Svešā zemē, tālā malā Spaidu darbos latviet's klīst.Tā kā lauzti liepu zari,Sibīrijā lēni vīst.

34

Kade pārnāksi, bāleliņt.dz.

Ka- de pār-nāk-si, bā le- liņ, N o ka- ra lau ka? Ka- de

Tavs tētiņš un māmiņa Dus smilšu kalnā.

Tav' māsiņa līgava, Jau ziedu kaisa.

Nu pārnāca bāleliņš No kara lauka.

Nu pārnāca bāleliņš Kā Dieviņš sirmis.

3= 35

Es karai aiziedamst.dz.

Piebirst mane pilna sauja Līgaviņas asariņu.

Sirsniņ, mana līgaviņa, Kur man bija tevi likti?

Līdzi vesti nevarēju,Žēl atstāti šai zemēi.

variants: Kas redzeja vakara

36

Kas redzēja pārnākami Karā kautu bāleliņu?

dzīves ritum am

Daudz, daudz ir ceļu

Tie vi si laimes ce-rī bā Daudz jau-nas sirdis vi- li na.

Bet apslēpts ceļa maliņā Stāv asariņu avotiņš.Un rītā, klusā vakarā Ar asarām ir pildīts viņš.

Tur iedams, raugies cerībā,Kur laimes sudrabs, laimes zelts. Tas avotiņa dibenā Un tiek no avotiņa smelts.

38

Tas cilvēks šinī pasaule

zied, te vīst, te no- bā lē, Drīz trū du bed rē krīt.

Tādēļ tam, šeitan dzīvojot,Maz prieki uzsmaida,Par iznīcību domājot,Sirds daudzreiz sērojas.

Tik mīlestība vien ir tā,Kas prieka kroņus pin Un, kad jau beidzas jaunība, Ap sirmu galvu tin.

Jo jaunībā kas mīlējās Ar taisnu draudzību Un uzticīgi vienojas Uz visu mūžību,

Kas neskat' mantu nīcīgu Ne augstu kārtu pras',Bet meklē tiklu, mīlīgu,Tik īsti laimīgs tas.

Tam mīlestība gaišu dar'Šo dzīves tumsību,Pār priekiem bēdas pārvērst var, Dod sirdij mierību.

Tu, jaunība, kam sārtais vaigs, Kam prieks vēl sirdīs mīt,Tev vēl ir dzīves zelta laiks, Tev laimes saule spīd.

Liec vēra: drīz tas paiet steidz, Še viss ir iznīcīgs,Drīz liktens tavu prieku beidz, Jo tas nav pastāvīgs!

Liec tādēļ ziedu laiciņā Sev mīlīb' iemantot,Tas prieks, ko mīlīb' dāvina, Spēj īsti aplaimot.

39

Man pazuda kumeliņšt.dz.

Man pa-zu da ku-me- li-ņis, ku-me-li-ņis, Man pa-zu da ku-me- li- nis

Kliedziet, puiši, kam ir vaļas,Vilks ēd manu kumeliņu.

Es būt' kliedzis, man nav vaļas, Ciema meitas mutes prasa.

Vilkam laba lietus diena,No krūmiņa už krūmiņu.

Puišiem laba tumša nakte,No gubeņa uz gubeni.

Tā nav kāda kauna lieta,Jaunu ļaužu mīlestība!

40

variants Sievu ņemt nav bērnu spelet.dz.

1 Sie-vu ņemt nav bēr-nu spē-le, bēr-nu spē-le, Sie- vu ņemt nav bēr-nu spēl',

Та nebija alus kanna, Pielejama, izdzeram'

Jo tai ievai balti ziedi,Jo tai melnas ogas aug.

Jo tai mātei daiļas meitas, Jo tai daiļi znoti nāk.

Tu, Ilzīte, man patici,Es, Jānītis, tev patīk' Dzersim kāzas šoruden'!

41

Lai ar kādi vēji puš A.Vinters

Ja tev tēva mājas ir, Nerausies uz āri.

Lai ar...

Meiteni ja mīli tu, Mīli to ar kāri!

Lai ar...

Latvietis ja esi tu,Zini, ko tu dari!

Lai ar kādi vēji pūš, Beigs tie pūst reiz arī!

Tautā vēl dzied:

Ja tu iedzer šņabīti, Iedzer to ar mēru.

Lai ar...

Kad reiz kapu kopiņa Pāraugs pār' ar zāli.

Lai ar...

Oriģ. “Lēna vēsmiņa” (M. Dz. grām 203. Ipp.)

42

Leni, lēni Dieviņš brauca

Dieviņš stāvēj sētas vidū Sasalušu kažociņ'Plēšiet skalus, kuriet guni,Laižiet Dievu istabā.

Vai, Dieviņi, ko darīsim,Kad mēs veci paliksim,Ne mums sievas, ne mums bērni, Kas mums veciem maizi dos?

43

Maini muni kumelenit.dz.

Mal-ni mu- ni ku- me- le ņi, Kai yu - di- ņa vo- gu-leņ,

Mal-ni mu- ni ku- me-le ņi, Kai yu - di- ņa vo- gu- leņ.

Tī bej lobi māršas vesti,Tī moseņas pavadeit.

Lobok braucu māršu vesti, Na moseņu pavadeit.

Mārša deve lynu kraklu, Mosa prosa sudabreņ'.

Nabej monim sudabreņa Leidz zērneišu lejumeņ'.

44

Kur, priedite, tavas skujast.dz.

Kur, māmiņa, tavas meitas? Krēsli vien istabā!

Sauc, māmiņa, savas meitas, Sauc lielāsi, sauc mazāsi.

Attek lielas, attek mazas, Pastarīte neattek.

Pastarīte aiztecējusi Gar Gaujiņu dziedādama.

Gar Gaujiņu dziedādama,Ievu ziedus lasīdama.

*Šo takti dzied abējādi

45

Pērkons veda vedeklinu/

t.dz.

Pēr-kons ve da ve- dek li ņu Pār Dau- ga vu šai ze- mē i,

Par Dau ga- vu šai ze mē i, Pār Dau ga- vu šai ze- mē i,

Saule veda velšu pūru, visus mežus pušķodama.Ozolami vaska cimdi, liepai mēļu villainīte.

Sīkajami kārkliņami zaļa vara pakaviņi.Saules meita sidrabota, pūriņš zelta lapiņām.

Zīda cimdi, zīda zeķes, zīda visi prievietiņi.Saule meta dārgas veltes, savu meitu izdodama.

Vienam šo, otram to, man to miežu arājiņu.

46

Iet Bierants sēta

7 Sev jau-nu sie vu.

Izbrauca, pārveda Gan diži piktu,Kā ērkšķi, kā dadzi, Kā niknu pūci.

Izbīstas bērniņi No svešas mātes, Kā mazi cālīši No niknas pūces.

Cērt vienam pliķi, Plūc otram matus, Tos citus, tos visus, Tos nikni rāja.

47

Sveicinām, velējamt.dz.

Ar veselību, ar visu labu,Ar siltu, jauku vasariņ'!

Lai aug gurķi, lieli kā skruči, Zirnīši ābolu lielumā!

Lai aug vārpas rudziem un miežiem Spriguļu vāles lielumā!

Zirgi kā aļņi, govis kā muldas,Kā sudrabiņa nomazgāt's!

*Šinīs taktīs dzied abējādi

48

Man bij maza līgaviņat.dz.

Man bij' ma za lī ga- vi ņa Kā u- de ņa bur bu- līts, Ai

5 tral la ral- lā, Ai tral la ral lā Kā u de ņa bur bu līts.

Kur, brālīti, acis meti, Tādu ķēmu lūkodams?

Man labāka cūku meita Nekā tava līgaviņ'

Rādi acis, tautu meita,Vai bij rudas vai pelēk's?

Balta ķēve, skaista sieva, Tā bija vīra nelaimīt'

Skaista sieva pucējama, Balta ķēve mazgājam'.

4— 103169 49

As beju mameņait.dz.

1 As be- ju mā-meņai vī- na pa-te mei-te- ņa, Na-zy- nu, kai-du vei-ru jimt.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa, Nazynu, kaidu veiru jimt.Māmeņa dūmuo: skrūdera zeļļi.Voi, voi, voi, voi, na, na, na!Vysi sauks par skrūdera sīvu,Skrūders bikšu luopeituojs.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa, Nazynu, kāidu veiru jimt.Māmeņa dūmuo: bondara zeļļi.Voi, voi, voi, voi, na, na, na!Vysi sauks par bobdara sīvu,Bondars buču steipuotuojs.

As beju māmeņai vīna pate meiteņa, Nazynu, kaidu veiru jimt.Māmeņa dūmuo: spielņika zeļļi.Ņui, ņui, ņui, ņui, vot, vot, vot!Tēte spieļuos, bierneņi doncuos,Pati jauki pasprindžos.

50

variants Es biju māmiņai

4 vī ru ņemt. vī ru ņemt.

Māmiņā saka: grāvrača dēlu,Vai, vai, māmiņ, - nē, nē, nē!

Visi tad sacīs: grāvrača sieva, Grāvrac's dubļu bridēļiņš.

Māmiņa saka: kalēja dēlu,Vai, vai, māmiņ, - nē, nē, nē!

Visi tad sacīs: kalēja sieva,Kalējs dzelžu daudzītājs.

Māmiņa saka: bondara dēlu,Vai, vai, māmiņ, - nē, nē, nē!

Visi tad sacīs: bondara sieva, Bondars mucu stīpotājs.

Es biju māmiņai viena pati meitiņ', Kur man kādu vīru ņemt?

4*

Ai, galdiņit.dz.

Kā tev skais ti pie- de- rēj'.

Ap tevīmi vīri sēda Kā resniei ozoliņ'.

Alutiņu darīdama,Biti bāzu kabatā.

Lai dzied alus dzērājiņi Kā bitītes stropiņā.

Labāk manu iesaliņu Ciema cūkas apēduš',

Nekā manu saldu alu Bez dziesmāmi nodzēruš'.

Dziesmai vēl piederoši panti:

Kālabadi tie ļautiņi Alu dzēra klusēdam?

Malējiņu vaina bija,Klusu mala iesaliņ'

Ekur nāca alus kanna,Pa istabu līgodam'.

Kas bij' miežu arājiņis,Tas pacēla cepurīt'.

Es var dzerti alutiņu,Bij' man galva nesējiņ'.

Bij' man gudra mātes meita, Kas piedeva padomiņ'.

52

variants Ai, galdiņit.dz.

Ap tevīmi vīri sēda Kā diženi ozoliņi.

Ap tevīmi meitas sēda, Kā liepiņas ziedēdams.

Kalabadi galdiņamt.dz.

1 Kā la- ba di gal di- ņa mi lī- kas kā- jas no- lī kuš's?

Trā di ri di ram tai ri di, ram tai ri di ral- la lā.

No maizītes nolīkušas,Ne no zelta, sudrabiņ'

Ai, galdiņi, ai, galdiņi, Kā tev skaisti piederēj'!

Ap tevīmi vīri sēdi Kā resniei ozoliņ'.

Ai, galdiņi, ai, galdiņi, Kā tev skaisti piederēj!

Ap tevīmi meitas sēdi,Kā ieviņas ziedēdam's.

Es teciņus vien tecēju Visu garu vasariņ',

Gribēdama vienu dienu Pie galdiņa pasēdēt.

Kā ozolsi tautu dēlsi Sēž galdiņa galiņā!

Mūs māsiņa, kā puķīte,Pie ozola piesēdās.

Tautu dēls ir mūs māsiņa, Abi vienu daiļumiņ'

54

Laid iekšai saiminiecet.dz.

Saņemieti budēlīšus,Neba mēsi daudz bijāmi, Neba mēsi, neba mēsi, Neba mēsi daudz bijāmi.

Ē -i-li...

Bijām pieci, bijām seši, Līdz trešami desmitami, Bijām pieci, bijām seši, Līdz trešami desmitami.

Ē -i-li...

55

Brencis Pipiņš

Kad Brencis mazliet paaugās, tam jāgana bij cūkas, Šis darbs tam ļoti netikās, viņš tamdēļ žēli lūdzās:

Kad Brencis lielāks paaugās, viņš skolas gaitas sāka, Viņš mātei maigi pieglaudās un tēvam mīļi saka:

56

Kad Brencis liels bij izaudzis, viņš dejas zālē varon's. Viņš melnu šēzi uzvilcis un dejo kā pats barons.

Un, kā ikkatram jauneklim ir meitiņa, ko aijāt, Tā arī Brencim Pīpiņam bij Līziņa, ko paijāt.

Ču či, ma-na lī ga vi- ņa, Uz ma nā- mi ro- ci ņām.

57

Tā gadi iet un aizsteidzas, neviens to nespēj grozīt,Bet Brencis draugu pulkā sēž un uzsauc draugiem "Prozit'

1 Strau ji kā viļ ņi rit mu - su mu - ža die - nas, JelJo die na, jo tu vāk uz ka pu ved mūs ceļš!

pie- lej, jel pil-di, draugs, sma- ga jo kau-su, tik lik te- nim zi-nāms, kas

nā- kot nē būs!

Kad Brencīts dzīvi nobeidza un to uz kapiem veda, Tad draugi, no tā šķiroties, šo dziesmiņu tam dzieda.

58

Pičuks puika naskis darbos

59

Balade par Kaupēnu

Tiesas kungs man bargi vaicā: Cik jūs bijāt laupītāj?Mēs pavisam bijām četri, Viens kas otru nenodos.

Pirmie bija tumšie meži, Otrais dzestrais kumeliņš, Trešais asiņainais duncis, Ceturtais es, Kaupēns pats.

Tiesas kungs man bargi vaicā: Vai grib7 dzīvot, vai grib7 mirt? Labāk es kā puika mirstu Nekā stāstu taisnību.

Un, kad būšu es tad miris, Rociet mani mežmalā,Un uz mana kapa rakstiet:Še dus Kaupēns - laupītājs.

60

variants Balāde par Kaupēnu

Me ži, me ži, drū mie me- ži, At - ļau- jiet man pār do māt.

5 Rit man jā iet tie - sas priek-šā, Vi su tais- nīb' jā stās ta.

Tiesnesis man laipni vaicā:Kas bij draugi, laupītāj?Mēs vēl bijām četri draugi,Kurš viens otru nepazīst.

Pirmie bij šie drūmie meži, Otrais bij mans kumeļš stalts, Trešais bij mans asais nazis, Ceturtais es biju pats.

Tiesnesis man bargi uzsauc: Teiksi taisnību vai ne!Labāk es kā puika mirstu Nekā taisnību tev1 teikš'!

Nu, ardievu, tēvs un māte, Nu, ardievu, Valija,Un uz mana kapa rakstiet: Šeit dus Kaupēns - laupītājs.

61

Kuģis Neibāde

1 Vai tev at mi-ņā vēl mazais kuģis Neibā - de, Būvēts gad-sim-tu Kas no Rl gas uz Saul-krastiem reiz biļ satiks- mē?

skaists! Vai tu at- ce- ries vēl, vai tu at-се ries vēl ku-gi Nei- bāde,

21 Bal ti-jas viļ- ņus kas šķeļ? Vai tu šķeļ?

Brauca lielkungi, baroni, rēderi ar,Brauca zemnieki, kalpi un rokpeļņu bari,Lai vai kā kuro reizi kas vedams nu bij',Reiz siļķes, reiz milti, reiz kokvilnas dzijas.

Ilgus gadus tas dienēja - lietus vai sniegs, Bija apkalpes lepnums un kapteiņa prieks. Cauri vētrām to vadīja zvaigznes, kas mirdz, Bija mājvieta tiem, kam pēc jūras alkst sirds.

62

Kādā rudeņa naktī bij septembris spriegs,Kuģī Neibāde lādēts bij Zviedrijas spirts.Lūkas aizmirstas, atstātas vaļā tās bij',Viļņi augsti, un ūdens drīz iekšā tur lij'

Spēji sasvērās kuģis un sāka tas grimt,Visur kliedzieni, panika nestāja rimt.Nedaudz mirkļu - un ūdeņu dziļu tas ņemts, Tikai retam šai naktī bij izglābties lemts.

Ļaudis gaidīja ostā, kad kuģis reiz brauks.Velti raudzījās tālē gan radinieks, gan draugs, Tikai pelēkie viļņi un vējš brāzieniem Likās stāstām par Neibādes likteni tiem.

63

Ķevite, mana svilpastitet.dz.

Jelgaviņa smuka muiža Par visāmi muižiņāmi.

Glāžu logi, vara durvis, Piņorētas istabiņas.

Muižkungs prasa vagarami, Vai ir visi darbinieki?

Visi bija atnākuši, Miķelīša vien nebija.

Kur tu biji, Miķelīti,Ka darbosi neatnāci?

Saiminiece raušus cepa, Tur pagāja visa diena.

Tur pagāja visa diena Lokotiesi, grozotiesi.

Lokotiesi, grozotiesi,Siltus raušus gumzājoti,

Siltus raušus gumzājoti, Saiminieci bučājot.

64

Sniga sniegi, putinājat.dz.

Ņem, māsiņa, baltu sagšu, Apsedz manu kumeliņu.

Bērīt, manu baltkājīti,Es tev pāri nedarīšu.

Pirkšu vieglas kamaniņas, Ņemšu mazu līgaviņu.

Maza mana līgaviņa,Tā kā ciema cielaviņa.

Cik gribēju mutes doti, Tik pasitu padusē.

Kumeliņi, baltkājīti, Pārved manu līgaviņu.

Es tev došu tīras auzas, Kalnā pļautu āboliņu.

5— 103169 65

No Kurzemes bērniņš biju

5 N o Kur ze-mes bēr- niņš bi ju, N o Kur ze-mes zie-dus rāv'.

Sarāvusi ievas ziedus, Nopinusi vainadziņu.

Nopinusi vainadziņu, Uzlikusi galviņāi.

Uzlikusi galviņāi,Iejāj Rīgas baznīcāi.

Rīgas kungi brīnījāsi,Kas tā tāda mātes meita.

Tā nebija mātes meita,Tā Kurzemes sērdienīte.

6 6

Aglonas meiteņu dejat.dz.

Porcel moni, brolileņi,Lai es vēju vainodzeņ'.

Zīd ruženis, magoneņis Man pādējo vosoreņ'.

Man pādējo vosoreņu Sarkans rūžu vainodzeņš.

Zīdi, zīdi, oru plova,Es jau voira nizīdēš'

M un' zīdeņi nūsabira Tautu golda goleņā.

Aiz azara maini meži Bolti zīdi nozīdēj'

67

Aija, manu skaļu balsut.dz.

Tālu tautas klausījāsi,. Cepurītes noņēmuš'.

Aijā, manu vieglu prātu, Jauns paņēmu līgaviņ'!

Tikko sāka bārda augti, Gudris nāca padomiņš.

Tēvs turēja, māte kūla Manu mazu līgaviņ'

Es gribēju glābti ieti, Smiekli nāca - nevarēj'

6 8

variants Aija, manu vieglu pratut.dz.

Ai ja, ma- nu vieg-lu prā tu, Jauns pa- ne- mu 11 ga- viņ'!

5 Ai jā, ma- nu vieg-lu prā tu, Jauns pa- nē- mu li ga- viņ'!

Tikko sāka bārda augti, Nu atnāca padomiņš.

Maza mana līgaviņa, Cisināsi pažudus'.

Ņem, brālīti, grābeklīti, Meklē manu līgaviņ'

Tēvs turēja, māte kūla Manu mazu līgaviņ'.

Es gribēju glābti ieti, Smiekli nāca, nevarēj'

69

t.dz.

Aijā, Anclt, aijā

Augs trejādas avis Manam Ancīšam,Strup un garastītes, Sprogainītes ar.

Trejiem zirgiem brauca Tavās krustībās.Dievs, dod Anclšami Sešiem zirgiem braukt.

70

Birzmaliete Šūpļa dziesma V.Ozoliņš

Maigāks par visu ir māmiņas glāsts, Skaistākais dzīvē ir bērnības stāsts,Kājas pa puķotām pļavām kad brien,Cīruļu dziesmām sirds līdzi vēl skrien.

Dusi bez rūpēm, kad apkārt ir nakts, Ticīgi sargās tev' eņģeļu vakts,Māmiņas sirds tik priekš tevis vien pukst, Lūpas tai klusiņām lūgšanu čukst.

71

Sidrabiņa lietiņš lijat.dz.

Visi sīki žagariņi Sidrabiņu vizināja.

Visu nakti sveces dega Sidrabiņa lukturosi.

Mēnestiņis ceļu rāda Saules meitu vedējiemi.

Saule deva savu meitu No veļiemi šai zemei.

72

Puti, pūti, ziemelitit.dz.

1 Pū- ti, pii- ti, zie- me- II - ti, Ka- la - dū, ka- la- dū! Zie-mas-svētku

6 va- ka-ra - i, Ka- la - dū, ka- la - dū!

Kūtī pūti miežus, rudzus, Stallī bērus kumeliņus.

Eima bišu klausītiesi Ziemassvētku vakarāi.

Ja bitītes daiļi dzieda,Tad būs silta vasariņa.

73

Māte mača dēlu

Varbūt tavā dzīvē viņa Būs kā zelta atslēdziņa,Kura laimi glabā, kura laimi glabā.

Cik jauki meža malāDivdaļīgs kanorts

Teksts atkārtojas kanonveidīgi.

74

Dzērāja līgava

Vēl pie gultas nepiegāju, Dzirdu, klauvē nama durv's.

Laid man iekšā, mana mīļā, Mani siltā Istabā.

Tādiem krogus dzērājiemi Silta gulta sētmalē.

Akmens mīkstais spilventiņis, Dubļi baltais paladziņš.

75

K.TuzupuksŠķiršanās dziesma

Ja šķiroties mēs rokās sniedzamies,Tad, draugs, vēl tikai vienu atceries.Lai dziesma vieno mūs, lai dziesma vieno mūs.Ja sirds tev pilna žēlabām,Tad ej sev smelties līksmību,Kur vīru dziesmas skan, kur vīru dziesmas skan.

Pie dziesmu māmuliņas dārgās krūts,Draugs, pieglaudies, ja tevim liktens grūts. Ardievu, dziesmu draugs, no tevim atvados.Lai esi še vai tālumā,Tik tur vien rodas līksmība,Kur vīru dziesmas skan, kur vīru dziesmas skan.

76

KUMULATĪVĀS DZIESMAS

Jauka dzive VecauceIevads un piedziedājums

teicējs: Vai tā ir tā Pīpiņ Berta? visi: Jā, tā ir tā Pīpiņ Berta!teicējs: Kura esot drusciņ ķerta? visi: Kurā esot drusciņ ķerta!

Migliņ Fricis vaļā ticis,Pīpiņ Berta drusciņ ķerta!

Jauka dzīve.,.

teicējs: Vai tā ir tā Kalniņ Klāra?visi: Jā, tā ir tā Kalniņ Klāra!teicējs: Kas uz puišiem dikti kāra?visi: Kas uz puišiem dikti kāra!

Migliņ Fricis vaļā ticis, Pīpiņ Berta drusciņ ķerta, Kalniņ Klāra esot kāra!

Jauka dzīve...

78

teicējs:visi:teicējs:visi:

teicējs:visi:teicējs:visi:

teicējs:visi:teicējs:visi:

Vai tas ir tas Tapiņ Krišs? Jā, tas ir tas Tapiņ Krišs! Kurš uz meitām itin prišs? Kurš uz meitām itin prišs! Migliņ Fricis vaļā ticis,Pīpiņ Berta drusciņ ķerta, Kalniņ Klāra esot kāra, Tapiņ Krišs ir itin prišs!

Jauka dzīve...

Vai tā ir tā Smilgu Anna? Jā, tā ir tā Smilgu Anna! Kurai mugura kā panna? Kurai mugura kā panna! Migliņ Fricis vaļā ticis, Pīpiņ Berta drusciņ ķerta, Kalniņ Klāra esot kāra, Tapiņ Krišs ir itin prišs, Annai mugura kā panna!

Jauka dzīve...

Vai tā ir tā vecā Dārta?Jā, tā ir tā vecā Dārta!Kurai uzaugusi bārda?Kurai uzaugusi bārda!Migliņ Fricis vaļā ticis,Pīpiņ Berta drusciņ ķerta, Kalniņ Klāra esot kāra, Tapiņ Krišs ir itin prišs, Annai mugura kā panna, Vecai Dārtai esot bārda!

Jauka dzīve...

79

Dzivoj' pie kundziņat .d z .

Dzīvo j' pie kundziņa otro gadu, Kundziņš iedeva man vienu gailīt'. Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

Dzīvoj' pie kundziņa trešo gadu, Kundziņš iedeva man vienu pīlīt'. Pīlīt' manim piku peku,Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

Dzīvoj pie kundziņa ceturto gadu, Kundziņš iedeva man vienu cūciņ'. Cūciņ' manim riku raku,Pīlīt' manim piku peku,Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

80

Dzīvo j' pie kundziņa piekto gadu, Kundziņš iedeva man vienu aitiņ'.Aitiņ' manim vilnu nesa,Cūciņ' manim riku raku,Pīlīt' manim piku peku,Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

Dzīvoj pie kundziņa sesto gadu, Kundziņš iedeva man vienu gosniņ'. Gosniņ' manim pienu deva,Aitiņ' manim vilnu nesa,Cūciņ' manim riku raku,Pīlīt' manim piku peku,Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

Dzīvoj pie kundziņa septīto gadu, Kundziņš iedeva man vienu zirdziņ'. Zirdziņš manim seglus nesa,Gosniņ' manim pienu deva,Aitiņ' manim vilnu nesa,Cūciņ' manim riku raku,Pīlīt' manim piku peku,Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

Dzīvoj' pie kundziņa astoto gadu, kundziņš iedeva man vienu zostiņ'. Zostiņ' manim bārdu dzina,Zirdziņš manim seglus nesa,Gosniņ' manim pienu deva,Aitiņ' manim vilnu nesa,Cūciņ' manim riku raku,Pīlīt' manim piku peku,Gailīts manim ķiku rigu,Vistiņ' manim pautus dēja, Smukus...

Varianti: Bērnu dziesmu cikls (Latviešu tautas mūzika)

6— 103169 81

Dievs nosvieda bumbul' zemeIevads

Dievs nosvieda spieķīt' zemē, spieķīt' zemē, Spieķīts negrib cilvēku sist,Cilvēks negrib bumbul' raut,Bumbuls negrib zemē augt.

Dievs nosvieda ugun' zemē, ugun’ zemē, Uguns negrib spieķīti degt,Spieķīts negrib cilvēku sist,Cilvēks negrib bumbul' raut,Bumbuls negrib zemē augt.

Dievs nosvieda ūden' zemē, ūden' zemē, Ūdens negrib ugun' dzēst,Uguns negrib spieķīti degt,Spieķīts negrib cilvēku sist,Cilvēks negrib bumbul' raut,Bumbuls negrib zemē augt.

82

Dievs nosvieda vērsīt' zemē, vjērsīt' zemē,Vērsīt's negrib Oden' dzert,Ūdens negrib ugun' dzēst,Uguns negrib spieķīti degt,Spieķīts negrib cilvēku sist,Cilvēks negrib bumbul' raut,Bumbuls negrib zemē augt.

Dievs nosvieda miesniek' zemē, miesniek' zemē, Miesnieks negrib vērsīt' kaut,Vērsīt's negrib ūden' dzert,Ūdens negrib ugun' dzēst,Uguns negrib spieķīti degt,Spieķīts negrib cilvēku sist,Cilvēks negrib bumbul' raut,Bumbuls negrib zemē augt.

Dievs nosvieda nāvīt' zemē, nāvīt' zemē,Nāvīt' grib to miesniek' raut,Nu grib miesnieks vērsīt' kaut,Nu grib vērsīts ūden' dzert,Nu grib ūdens ugun' dzēst,Nu grib uguns spieķīti degt,Nu grib spieķīts cilvēku sist,Nu grib cilvēks bumbul' raut,Nu grib bumbuls zemē augt.

Varianti: Bērnu dziesmu cikls (Latviešu tautas mūzika)

83

Reiz dzīvoja pele

Reiz dzīvoja kaķis,Ai, kas par kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to graudu, Grauž...

Reiz dzīvoja sunis,Ai, kas par suni,Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to graudu, Grauž...

Reiz dzīvoja meita,Ai, kas par meitu,Tā meita to suni,Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to graudu, Grauž...

Reiz dzīvoja puisis,Ai, kas par puisi,Tas puisis to meitu,Tā meita to suni,Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to graudu, Grauž...

*Atkārtojamā takts (sākot ar otro pantu)

84

Reiz bija pelevariants I

6 Grauž vi du pu šu; Grauž vi du pu šu. ‘Atkārtojamā takts (sākot ar otro pantu)

variants II Izauga miezitsIevads

Atskrēja kaķis,Par visiem kaķiem lielākais! Tas kaķis to peli,Tā pele to miezi Pārkoda pušu.

Saimniek...85

Atskrēja simis,Par visiem suņiem lielākais! Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to miezi Pārkoda pušu.

Saimniek...

Atskrēja vilks,Par visiem vilkiem lielākais! Tas vilks to suni,Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to miezi Pārkoda pušu.

Saimniek...

Atskrēja lācis,Par visiem lāčiem lielākais! Tas lācis to vilku,Tas vilks to suni,Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to miezi Pārkoda pušu.

Saimniek...

Atnāca Jānis,Par visiem Jāņiem lielākais! Tas Jānis to lāci,Tas lācis to vilku,Tas vilks to suni,Tas sunis to kaķi,Tas kaķis to peli,Tā pele to miezi Pārkoda pušu.

Saimniek...

8 6

ILGĀM, MĪLAI, JAUNĪBAI

Trīs vītušas rozesAlf.Vinters Alf.Vinters

88

47 lai mu-žam tev skan! skan!

89

Viltīgas acisAlf.Vinters Alf.Vinters

90

DzintraAlf.Vinters Alf.Vinters

Tālu kaut no tevis, tomēr daudz neskumstu es, Jo ar tevi domās ik brīdi vienoti mēs.Domājot par Gauju, kur tik daudz atmiņu man, Domās tevi skauju un dziesma sirdī tad skan: Dzintra...

91

Meitu māte bēdājāsAlf.Vinters Alf.Vinters

Kas gan vainas Mērijai, vai manu vai,Un tās laukiem, prērijai, vai manu vai? Bagātību, gadiem krātu,Pūrā dosim mīļu prātu,Ja tik puisis bildinātu, vai manu vai.

Daudz kaut soli, meitu māt, vai manu vai, Nedomāju bildināt, vai manu vai.Kaut tai zelts un daiļa viņa,Trūkst tai cēla padomiņaUn tai skarba valodiņa, vai manu vai.

Kaut ar' esmu ceļinieks, vai manu vai,Bagātība - tā man nieks, vai manu vai.Tādēļ ņemšu sērdienīti,Cēlu sirdi spulgacīti,Latvju tautas zeltenīti, trai-rai-rai-rā.

92

Rudens nak ar saviem priekiem

8 Sal- na pu- ķēm zie- dus lau pa, džim fol ler-ral- lai lā.

Zvirbuls lien, kur silti dūmi,Meklē sev un sievai rūmi.Dēls sev meklē līgaviņu,Tēvam, mātei vedekliņu.

Kumeliņš pie vārtiem zviedza, Gaida savu braucējiņu.Taisies, meitiņ, aun tik kājas,Nāc man līdz, kur tev būs mājas.

Mācītājs tos salaulāja,Gredzentiņus samainīja,Šķesteris nu āmen spēlē,Augstas laimes viņiem vēlē!

Variants pirmajam pantam:

Rudens nāk ar saviem priekiem, Gan ar lietiem, gan ar sniegiem. Salna kokiem lapas brauka, Izkapts vārpas triec no lauka.

93

Nu paliec sveiks, mans balodīt

Nu paliec sveiks, mans ba- lo- dīt' Nu man ir laiks uz ma-jām iet. Nu

pa-liec sveiks, mans ba lo dīt1 Nu man ir laiks uz mā-jām iet.

Drīz pamodīsies māmiņa Un vaicās: "Kur ir meitiņa?"

Kur biji tu, mans balodīt,Tik vēlu vasar's vakarā?

Tev rasa vēl uz kājām mirdz,Par tevi sāpēja man sirds.

Ak, mīļo māmiņ, nedusmo, Tik jauk' ir vasar's vakarā.

Tik jauk' ir vasar's vakarā,Tik skaisti mīlēt jaunībā.

Tu veca jau, tev sirmi mat', Tev mīlēt vairs ne prātā nāk.

Es jauna vēl, man mīlēt tīk, Man mīlēt mūžam neapnīk.

94

Vecākais atrastais un drukātais (vecaja ortogrāfija) teksts dziesmai:

Nu šķirsimies mēs, balodīt,Jo nu ir laiks uz mājām iet.

Kad pamodīsies mana māt',Tā iesāks mani ļoti rāt:

Kur biji tu, man' palaidniec',Tik vēlu vasar's vakarā?

Tik vēlu vasar's vakarā Un vēl tik agri jaunībā?

Tev kājas vēl ar rasu mirdz Un mati ar' nesukāti.

Ak, māmiņ, kaut tu zinātu,Cik jauki vasar's vakarā.

Cik jauki vasar's vakarā,Cik skaisti mīlēt jaunībā!

Tu esi vec', tevi sirmi mat',Tev prieki reti prātā nāk.

Es esmu jaun', man prieka daudz, Man mīlēt mūžam neapnīk.

95

Uz strauja Gaujas krasta

strau- ja Gau jas krās ta Aug ie va zie do sa.

Gar krastmalu iet meitēns Ar baltu rozīti.

Tā lēni tuvo jāsi,Grib roz' pie krūts man spraust.

Ej nost, ej nost no manis,Tu, lielā viltniece.

Tu manu uzticību Par velti valkāji

Un manu mīlestību Zem kājām samini.

Tas Tēvs, kas augšā klausās,Tas tev to atmaksās.

96-

Kur ir tā ieliņa

Kur ir tā ie li-ņa, Kur ir ta mā- ji- ņa, Kur ir tā mei-te- ne, ko

Kur ir tā mei-te ne, ko mī lē- ju es?

Jelgavā ieliņa, kopmītnē mājiņa,Zilām acīm meitene, ko mīlēju es.

Daudzi man saka, ka vējam es līdzīgs un Daudzi man saka, ka mīlu par daudz.

Desmit es mīlēju, deviņas atstāju,Vienu tik aizmirst es nespēju vairs.

īss laika sprīdis un šķiršanās brīdis no Jelgavas, no zilacainās meitenes.

Žēl man nav bērnības, žēl man nav jaunības, Žēl man ir zilacainās meitenes.

7— 103169 97

Rītos, kad gaili dzied(sieviešu)

6 jā ce ļas Un u guns jā kur.

Gaiši deg liesmiņa, Dzirksteles sprēgā,Es skatos ugunī Un grimstu domās.

Nejauši prātā nāk Puisēns, ko mīlu,Par kuru sapņoju Pagāj'šo nakti.

Gan tu tad raudāsi, Viltīgais puisēn,Kad es reiz dusēšu Dzestrajā kapā.

As;ras man ritēt sāk Pār bāliem vaigiem. Jau diena iesākas - Dievs zin', kā beigsies.

98

Rītos, kad gaiļi dzied(vīriešu)

6 stā- vo- šam, Man u guns jā kur.

Gaiši deg liesmiņa, Dzirksteles lec un sprēgā; Es skatos ugunī Un grimstu bēdās.

Nejauši prātā nāk Meitēns, kas mani mīlē, Par kuru sapņoju Aizviņu nakti.

Asaras aumaļāmPār bāliem vaigiem rit man.Tā diena iesākas,Dievs zin', kā beigsies.

7* 99

Havajas meitene

Pā ri zi lai ju- rai ku- ģis brauc, Vējiņš mas- tos skumju dziesmu

8 šalc. Kvēlas il- gas kai-jām lī- dzi trauc, Bruno На va- jas mei te- ni

15 sauc: AI lo a hoi, vai at- ce ries, Mans draudziņ, mušuAI lo a hoi, vai aizmirst spēj Tos skūps-tus, ku- rus

pir mo tu man

mī lu? snie-dzi?

Sidrabgaismu mēness stari lej,Palmu ēnā brūnā meiča smej.Sārtās lūpas kvēlus čukstus teic:Nebrauc prom, paliec šeit, mīļais draugs!

Sveicu tevi, tālā Havaja!Manas domas arvien turpu trauc. Sveicu brūno Havaj's meiteni!Manas lūpas viņas vārdu klusi sauc.

100

Dzied, meitiņa, ganīdama t.dz.Dzied, mei- ti ņa, ga- nī da- ma, dzied o- dzi- ņas la sī - dam\

Dzied, mei- ti ņa, ga nī da- ma, dzied о dzi ņas la- sī-dam'.

Kad uzkāpa kalniņāi,Laida garu pameldij'

Ak, tu skuķe, tautu meita, Tavu skaistu dziedāšan'

Man izlija alus kanna,Tavu dziesmu klausoties!

Dziesmiņ' mana kā dziedama, Ne tā manis izdomāt'

Vecā māte pamācīja Aizkrāsnei tupēdam'

101

Apkārt kalnu ar likumu t.dz.Ар-kārt kal nu ar lī- ku- mu, Ар-kārt kal nu ar lī- ku- mu,

Ар-kārt kal nu ar lī- ku- mu tau-tiet's ma- ni pa- va- dīj'.

Rai-rai- rai, ri-tam, Rai-rai- rai, ri-tam, Rai-rai, op-sa- sā, tautiets ma-ni pa-va-dīj'.

Lai neredza ciema ļaudis, Lai nesaka cerējās.

Cerēj' puisis uz manīmi Šī devītā vasariņ'.

Šis sakalta cerēdamsi,Es kā roze uzziedēj'.

Nevar bite medu nesti No ozola lapiņām.

Nevar māte man aizliegti Ar tautieti runāties.

Noriet saule, uzlec saule, Ar tautieti runādam'.

102

variants Kur, zaķīti, vakar biji

1 Kur, za- ķī ti, va kar bi ji, Ka pie ma nis ne- at le ci?

5 Kur, za ķī ti, va kar bi ji, Ka pie ma- nis ne- at- lec?

9 Trā- rā, rā ri-tam, trā- rā, rā ri-tam, Trā- ra op-sa- sā, trā- di- ral- lai la.

Vakar māte raušus cepa, Šodien meitai kāzas dzēra.

Zinu, zinu, bet neteikšu, Kāda vaina mūs' puišiemi.

Biezas lūpas, reti zobi,Smalka maize cauri bira.

Piecas stundas kājas āva, Sesto rokas pūtināja.

Rīdzinieki veci puiši,Tilta vietu izpildīja.

Jaunas meitas pāri gāja,Kā rozītes ziedēdamas.

Runāsimi mēs meitiņas,Kur liksimi slinkus puišus.

Sasiesimi buntītēi,Metīsimi ezerāi.

103

Visi ciema suņi rēja

Sēd' iekšāi, līgaviņa,Lai rej suņi, nebaidies.

Es kumeļu noturēšu Ar abāmi rociņāmi.

Ar abāmi rociņāmi,Ar tām siksnu grožiņāmi.

Siksniņāmi, sprādzītēmi Neredz manu kumeliņu.

Lentītēmi, bantītēmi Neredz manu līgaviņu.

104

Otrs teksts:

Mīlestība karsta putra

Mīlestība karsta putra, Nelej mala podiņā!

Podiņš plīsīs, podiņš juks, Mīlestība ārā spruks!

Latvijā ir meiču daudz, Sazin kā nu katru sauc.

Podiņš plīsīs...

Mīlē, mīlē, kamēr mirst, Kamēr kauli kapā birst.

Podiņš plīsis...

Ķegums ražo elektrību, Divas sirdis mīlestīb'.

Podiņš plīsīs...

105

Nak rudentinis

Nāk ru-den-ti- ņis, būs bar-ga zie- ma, Grib mū-su bā- le-liņš lī- ga-vu ņem-ti.

Ne tev ir mājas.Ne tev ir lauki,Kur liksi meiteni Pliku paņēmis?

Taisīšu laivu No oša koka,Braukšu pie meitenes Ik vakariņu.

Pārbraucu mājās,Vaicāja māte:Ko dara meitene Svešajā malā?

Uguni kūra,Sidrabu lēja,Zīlēja nākotni Neizzināmo.

106

variants Nak rudentinis

Nej man ir muiža, Nej tēvu zeme,Kur likšu meitiņu Jaunu paņēmis?

Taisīšu laivu Uz osta malu, Sūtīšu meitiņu Svešajā zemē.

Prasīšu tēvam, Prasīšu mātei,Ko dara meitiņa Svešajā zemē?

Uguni kūra, Sidrabu lēja, Apiņu vītītes Sadedzināja.

107

Ardievu, Rigas sirmais Ver man' sils

Ardievu, Rīgas tilti, Daugava,Jau pretim laistās Vidzems šoseja.Viens grūdiens, paleciens, jo smaržo lauku siens, Un, ja vēl gāzi dos, var gadīties vēl piens!

Un tā mēs traucam vēlu pusnaktī,Rūc motors, laistās spožie lukturi.Ja velns par šoferi, tad es par kurouli,Tā lieta labi iet, tik vaj'g mazlietiņ spiest.

Ir jauki paradīzē Ēdenē,Vēl jaukāk zaļumballē Enzelē.No kausa dzirkstoša, no grēka ābola, No visa, visakā mēs mazliet baudījām.

Kam sieva mājās nikni lamājas,Tam zaļumballē netrūkst it nekas - Tur latvju meitenes tiem laiku pakavēs Un vecais bufetnieks tiem slāpes remdinās.

Kam stīvas kājas, ārsti nepalīdz!Tam jānāk šeit uz zaļumballi līdz,Tad sauc, lai būda rūc, lai notrīc loga rūts, Kas katram gadījās, tas to nu spiež pie krūts!

108

Ai, vanagi, vanadziņit.dz.

Ai, va- na- gi, va- na- dzi - ņi, Ai, va- na - gi, va- na- dzi - ņi,

5 Kam tik augs-ti li - di- nāj?

Kam tu leci par upīti Pie manāmi māsiņām?

Zaļa dzilna diegu vilka Caur pelēku akmentiņ'.

Es izvilku meitai prātu Caur matiņu galiņiem.

Variants:

Ai, vanagi, vanadziņi,Kam tik augti lidināj'?

Kam tu lēci pār upīti Pie manāmi māsiņām?

Redzu savu īstu māsu Tautiņāsi novedot.

Zaļa dzilna diegu vilka Caur pelēku akmentiņ'.

Es izvilku puisim prātu Pa matiņu galiņiem.

109

Nakts klusums zemi sedzsomu t.dz.

Kam rozes ziedētu, ja neviens tās neplūktu?Nozied mana jaunība, nav, kas mani bildina.

Vērp, meitiņ', vērpdama, tautiet's drīz būs pagalmā. Dienas nāk un aizsteidzas, meitiņ' viena sērojas.

Kam skumsti, meitenīt, manu dārgo sirdspuķīt?Gaidi, es pēc gadiņa ņemšu tevi sētiņā.

Nakts klusums zemi sedz, zvaigznītes pie debess redz. Laimes pilna meitiņa dzīvo manā sētiņā.

110

variants

m

Dzied, gailītit.dz.

Dzied, gai - lī - ti, vai ne- dzie-di, Ne-būs gais-mas va- ka - rā - i,

5 ne- bus gais- mas va- ka - rā.

Raud, meitiņa, vai neraudi, Nebūs mana līgaviņa.

Es par tevi, tēva dēlsi, Visai daudzu nebēdāju.

Es pie tava deguntiņa Zelta trepes nenesīšu.

Ellē dziedi melni gaiļi, Vaskaināmi kājiņāmi.

Tā dziedāsi tie puisīši,Kas peļ meitas tikumiņu.

112

Šķiršanās

Nu tum-šā me - žā ir dziesmām gals, Jo sen jau klus tur

laks-ti- ga- 1as balss; Ak, jau-kās stun-das, Kam gais-tat jūs,

14 Vai mu - žam sir dī man skumjas būs?

Draugs, man ir jāiet, nu šķirties laiks,Jo galā drīz ir laimes brīdis maigs.Tas bij kā sapnis, kas ātri zūd,Nav lemts man mīlēt un laimi gūt.

Es dodos ceļā nu skumju mākts Un eju viens, kad tumša, tumša nakts. Un tomēr droša ir mana sirds,Jo tu mana zvaigzne, kas gaisi mirdz.

8— 103169 113

Gaujas dziļa leja

Draugs tam līgaviņu Bija atņēmis,Ko no jaunības dienām Karsti mīlējis.

Dzīvo sveiki, jautri, Drauga līgava. Dzīvo sveiki, jautri, Draugu pulciņā.

Mieru, mieru, mieru, Mieru meklēju.Manai salauztai sirdij Mieru kaps tik dos!

114

£s кар' uz augstiem kalniem

Es redz' vien' laiviņ7 peldam (peldam), Tur ir mans mīļākais.

Tur iekšā sēž trīs brāļi (brāļi),Tas jaunākais būs mans.

Priekš manas augstās kārtas (kārtas),Tu es7 par nabagu.

Ja es priekš tev7s par nabag7 (nabag7), Tad es uz kloster7 ieš7.

Ja tu uz kloster7 iesi (iesi),Es kloster7 nodedzināš7.

Ja tu to kloster7 dedz/nās (dedz'nās), Tev ķers tas Kunga sods.

115

Jauns un traks

n e

Vai tu domā manim jaunu pirkti Vai saukt man' par savu līgaviņ'?

Nav naudiņas, par ko jaunu pirkti, Saukšu tev' par savu līgaviņ'!

Saukšu tev par savu līgaviņu,Kamēr sārta rīta saule lēks.

Nu uzlēca sārta rīta saule,Nu ardievu, ciema zeltenīt.

Man pašami jauna līgaviņa - Gaida mani mājās pārnākam.

Variants pēdējam pantam:

Man pašami sieva, seši bērni - Gaida mani mājās pārnākam.

117

V.Mora E.RozenštrauhsZilais lakatiņš

Tos vārdus, ko teici man ķīlai, Tos sirdī es ieslēdzu sev,Jo toreiz es ticēju mīlai,Es ticēju laimei un tev.

Tā pagāja vasara zaiga,Un novīta pļavas un sils. Vairs nenāca meitene maiga, Kam galvā bij lakatiņš zils.

118

Tevis dei

Te- vis dēļ plu- cu es ro zes, Te- vis dēļ iz- kai- su tās.

Te- vis dēļ tau pu smai dus, Te- vis dēļ a sa ras.

Tevis dēļ sirds man tik skumja, Tevis dēļ priecīga tā,Tevis dēļ sirdī sāpes,Skumjas ar7 glabājas.

Tevis dēļ dziedu šo dziesmu, Tevis dēļ dzīvoju es,Tevis dēļ mīlestību,Sirdī vien glabāju.

119

Lulii

Šai naktī, kad suns negrib riet,Pie tevis es taisos iet,Un mēness, caur logu mūs redzot, Ver kautrīgi actiņas ciet.

Mīlu m azo...

120

Tas paliks kā mazs noslēpums,Kas zināms tik abiem mums,Mums abiem un klētiņai vecai Būs zināms šis nakts noslēpums.

Mīlu m azo...

Ak, skrandas, jūs vecajās skrandas, Ak, kādēļ jūs nesildiet vairs?Vai tādēļ, ka zudusi mīla,Vai tādēļ, ka laimes vairs nav?

Mīlu m azo...

Es klīstu pa pasauli viens,Man miera nav nekur.Pat putniem un zvēriem ir alas,Bet man nav kur galviņu likt.

Mīlu m azo...

121

K.Strālis Ai, jūriņa, zaļaclte

1 Ai, jū - ri ņa, zaļ - а - cl - te, At- dod ma - nu ba - le - liņ'.

5 Iz - rau- dā - tas šīs ac - ti ņas, Za - ļu krās - tu bra- dā - jot.

Izraudātas man actiņas, Piemirkuši vainadziņ'.Es var ieti tautiņāsi,Kur bāliņis - panāksnieks?

Ai, jūriņa, zaļacīte,Teic par manu bāleliņ', Vai karā-i pakritušu, Ūdenī-i nogrimuš'?

Saule meta zelta laipu, Mēness meta sudrabiņ', Skaļi brēca dvēselīte,Zīda spārnu plīvodam'.

Zīda spārnu plīvodama Garām manu matu rot'. Nav man veļu valodiņas, Ko ar viņu parunāt.

122

Gaj', gaju lenam t.dz.Gaj', ga- ju lē-nām, pa - lai- du te - ei-ņus Pār augstu kal- nu, caur za- ļu birz'.

Ieraugu darbā tētiņu, bāliņus,Labdien, labdienu, grib palīdziņ?

Ej nost, ej nosti, negribam, negribam. Kur liksim tādu mēs palīdziņ?

Ieraugu darbā māmiņu, māsiņas,Labdien, labdienu, grib palīdziņ?

Ej nost, ej nosti, negribam, negribam. Kur liksim tādu mēs palīdziņ?

Ieraugu tautiet' liniņu sējami,Labdienu, tautiet, grib palīdziņ?

Paldies, paldiesi, grib, gribu, gan gribu, Būs liniņiemi nu plūcējiņ'.

Nāc, nāci sirsniņ, sen tevi gaidīju,Sen tevi gaidu, nu saņemšu.

123

Lai nu paliek šorudenI.Kalnāre I.Norvilis

Kā lai zirgu dukaino cauri silam nedzenu,Kad jau meitai Piebalgā devu vara gredzenu!

Pāri silam lidojot, redzu vēja vanagu,Sargi, daiļā piebaldziet, zīlēm vīto vainagu.

Zeltē kļava pagalmā, vējam lapas ļaudama, Smaidi, daiļā piebaldziet, dejai kājas audama.

Humoram:

Lai nu paliek šovakar rakstu darbi pagultē,Man ir cits kas padomā, labāks nekā grāmata.

Iešu draugus apciemot, vecas brūtes pieminēt, Dzeršu alu dziedādams, latvju meitas lielīdams!

124

Ugunskurs mans tumsa spīgo

1 lUguns-kurs mans tum-sā spi - go, Dzirkstis, gai - sā dzies-tot, kaist.

6 Nac pie ma - nis at - va - di- ties, Kad aiz kal-niem sau- le gaist.

Lakatu ar zīda bārkstiem Man ap krūtīm apsien tu.Aizejot lai mūsu mīla Manim prātā paliktu.

Ko gan liktens man būs lēmis, Kas gan rīt, mans daiļais draugs, I'evis sieto mezglu raisīs Un par savu sapni sauks?

Piemini, ja kādreiz cita Tevi mīlot noglāstīs,Sēdot klēpi, dziesmas dziedās, Sprogas kaisli noskūpstīs.

Ugunskurs m ans...

Otrs teksts: M. dz. gram. 134. Ipp. Otra meld.: M. dz. grām. 165. Ipp.

125

Maģais dancistautas deja

126

TRIMPUM

LCaunltis No paša Dieva līksmība mums dota ŠnorsNo pa-ša Die- va līks-mi- ba mums do- ta Un prie-ki mīl su jau- nl

13 dam, Kan nas ja tuk- šas, lai pie pil dām.

Kamēr mums jaunībā vēl spirgti kauli. Mums arī netrūkst līksmības.Kad vakars nāks, tad līdz ar mīļo sauli Ar' aizies prieka dieniņas.

Tas dzīves puķu mēness vienreiz smejas, Lai līksmi to nodzīvojam;Un, kad būs jādodas uz nāves leju,Lai droši tēvam pieejam!

Dzer, brālīt, dzer uz līgaviņas laimi,Kas mīlībā tev uzsmaida.Uii viņas godam, skāņi dziedādami,Mēs visi balsis paceļam!

Oriģ.: "Vom hoh'n olymp herab"

128

Aiz kalniņa dumi kupat.dz.

Seskis dara alutiņu,Tas tos dūmus kūpināj'

Krupi t's nesa ūdentiņu Sakumpušu muguriņ'

Krupit's prasa: "Vai ir gana?" Seskis saka: "Vēl vajag!"

Pieci graudi, sešas mucas,Kas par brangu alutiņ'!

Salds ka medus, auksts kā ledus, Ak tu Dieva dāvaniņ'!

Melnais kurmis alu dzēra, Vēderiņu braucīdams.

9— 103169 129

Alus muca pagrabiņat.dz.

1 A 1us mu ca pa gra-bi ņā, kan- na gal da ga li-ņā.

Kausu vienam, kausu otram, Kausu visiem ciemiņiem.

Dziedāj' tēvs, un dziedāj' dēli, Dziedāj' visi kalpa vir'

Vairāk dziedāj' tēvs un dēli Nekā visi kalpa vir'

130

variants Viena muca pagrabat.dz.

Griezies šurpu, griezies turpu, Griezies galda galiņā.

Dziedāj' tēvs, un dziedāj' dēli, Dziedāj' divi kalpa vīr'

Vairāk dziedāj' tēvs un dēli Nekā divi kalpa vir'

BaložkrodzinšГ

1 Va-kars kluss, kad ze mē no- lai- žas, Se-nas il gas sir- dī ie zo- gas.

5 Aiz- e ji tu Ba- lož- kro- dzi- ņā, Lai-me smai-dls dzl-ves lo- dzi- ņa.

Ko tev mājās nikna sieva liedz, Baložkrodzinš laipni pretim sniedz: Daiļas meičas, jautru mūziku,Alus kausu pāri plūstošu.

Ja tev pārāk grūta dzīve šķiet, Nevaj'g tūdaļ galu darīt iet. Baložkrodzinš rītos, vakaros Lauztas sirdis allaž savienos.

Tamdēļ:

Nav ko skumt, tur nav ko as'ras liet, Juglas tiltam pāri vajag iet, Baložkrodzinš rītā, vakarā Lauztas sirdis saved sakarā!

132

Daila dārzniecet

Otrs teksts:

Daiļā dārzniece, kas puķes plūc,Skaistam jauneklim tās sprauž pie krūts. Drīzi abu sirdis mila skar,Bieži tas ar viņu tikties var.

Kad es dzirdu valsi brīnišķu,Jūtu: tevi mūžam mīlēšu!Tavus vārdus sirdī glabāšu Un par tiem es mūžam sapņošu.

Tekstam variants:

Daiļā dārzniece, kas puķes mīl,Daža laba puiša sirdī mīt.Vakarā, kad saule zeme riet,Steidzos es pie viņas ciemos iet.

Dzirdu es tad balsi brīnišķu:Mīlu tev' un mūžam mīlēšu! lādus vārdus dzirdēju ar' es,Bet par tiem es mūžam klusēšu.

133

Vecais Taizels

5 Voi, la la, voi, la la, ka tik nu būs, Ka tik nu būs, ka tik nu būs?

Krogus Jūle alu dod saldu,Divus dučus galda liek.

piedz.

Dzēra '1 aizels, dziedāja Taizels,Kamēr rīta saule lec.

piedz.

Vecais 'laizels mājup nu soļo,Pīpi lepni kūpinot,

piedz.

Dūšīgs pats, bet kājas vecas,Grāvim pāri nenes to.

piedz.:Lūk, ļaudis, skatat, kā dzērājam iet! Tā viņam der, tā viņam der!

134

Tver iekš rokas

p ied z.

1 Tver iekš го-kas tau-riņ ķi sa- vu. Hei-sa- sā, ral-lal- lā, tau-riņ ķi sa- vu.

Liec pie lupām tauriņķi savu, Heisasā, rallallā, tauriņķi savu.

Izdzer sausu tauriņķi savu, Heisasā, rallallā, tauriņķi savu.

Met pret sienu tauriņķi savu, Heisasā, rallallā, tauriņķi savu.

Variants:

Jem iekš rokas tauriķi savu, Lisasā, trallallā, tauriķi savu.

Liec pie mutes tauriķi savu, Lisasā, trallallā, tauriķi savu.

Izdzer visu tauriķi savu,Lisasā, trallallā, tauriķi savu.

135

Alutiņi, vecais brālit.dz.

Es piedzimu, tev atradu, Es nomiršu, tu paliksi.

Alutiņi, stiprais brāli, Tu par mani stiprākais:

Tu varēji virus gāzti, Mucai spundi ārā spert!

Tu gulēji muciņāi,Es pa spundi lūkojos.

Cik es tevi kustināju,Tik tu mani lustināji!

136

Otrs teksts:

Par galdiemi alus glazē

Pār galdiemi alus glāze Nāk, galviņu grozīdama.

Kas godīgis dzērājiņis,Tas pacēla cepurīti.

Alutiņi, vecais brāli,Tu par mani vecākais.

Es piedzimu, tev' atradu, Es nomiršu, tu paliksi.

Alutiņi, bāleliņi,Tu gul' mucas dibenāi.

Cik es tevi kustināju,Tik tu mani lustināji.

Tautu meita, melnacīte, Saukā man' par ragainīti.

Ja es ņemtu, tad tu būtu Ragainīša līgaviņa.

137

Tikām situ tautu galdut .d z .

1 Ti-kām si tu tau- tu gal du, Līdz pār- lū za šķie- te- līt's.

Kamēr nesa tautu dēlsi AL, ar medu maisīdams.

Alutiņi, bāleliņi,Gudrajami tevis dzert.

Gudrajami tevis dzerti,Kas māk tevis novaldīt.

Ai, vecāi māmuliņa,Tavu saldu alutiņ'

Gana dzēru, gana skurbu,Bet galviņa nesāpēj'

Klips kanniņa, klaps kanniņa, Es pie tevis, tu pie mari's.

Tu pie manas galvas ķēri,Es pie tavas turētav's.

Lai sadera, kas sadera,Bet tie četri saderēj'

Sader puisis ar meitiņu,Sader miezis ar apin'

138

Dziesmai vel piederoši panti:

Apkārt griezu kumeliņu Apardamsi, ecēdams.

Apkārt laidu alus kausu Pa galdiņu galiņiem.

Aram, brāļi, aram, brāļi, Aparuši ecējam.

Dzeram, brāļi, dzeram, brāļi, Padzēruši dziedāsim.

Labāk manu iesaliņu Ciema cūkas apēduš's,

Nekā manu alutiņu Bez diesmāmi nodzēruš'.

Dzert dodieti, labi ļaudis,Es vairs dziedāt nevarēj'

Man rīklīte dārdēt dārda No lielāsi dziedāšan's.

Šī pusīte skaisti dzieda,Viņa puse nedziedāj'

Šī pusīte alu dzēra,Viņa purva ūdentiņ'

Es piedzēru kā vilciņis,Iebāž' galvu krūmiņā.

Lai darīja, ko gribēja,Ar to manu pakaļiņ'

Alutiņa putināmi Vairāk gudra padomiņ'

Nekā tēva dēliņami,Alutiņa dzērājam.

Ai, kājiņas, ai, kājiņas,Nu pa ceļu, nu pa ceļ'.

Nu dziedāja ciema gaiļi,Nu ezera gaigaliņ's.

Bauskas krodziņš9

Hei, zakrandala nagana,Tā čigāns teic uz Jakana,Hei, švāģer, zirgus mainīsim, Magaričas sadzersim.Jakans, būdams štimungā,Sit saujā šim, lai notiek tā,Bet čigāns iegriež rutku šim, Stīvas kājas kleperim.

Nu ap dūšn man ir skābi, Iedzeršu es tādēļ šņabi.

No krodziņa, kur jautri iet,Kur visi līksmi smej un dzied, Uz māju nāk kāds pilsonis,Pa lampu krietni sametis.Bet otrā rītā, ak, vai, vai,Viņš gauži lūdzas sieviņai:Ak, siļķi dod, ak, siļķi dod!Un šī to apmierināt prot:

Tev jau, vīriņ, nav par skādi Iedzert glāzi limonādi.

Reiz tēvs ar māti strīdējās, Šķūnī malku skaldīdami. Viens grib siena grābējiņ', Otris siena pļāvējiņ'Un tētis saka, lai nu būt, Tev ir grūt un man ir grūt. Ja to lietu labi sāk - Zēns ar skuķi mājās nāk.

Už to joku nav par skādi Iedzert glāzi limonādi!

140

Dzeru, dzeru krodziņār t

t.dz.

Kad pārnācu sētiņāi, Nevaid manas līgaviņ's.

Pavaicāju māsiņai,Kur ir mana līgaviņ'

Baltu rožu dārziņāi,Tur ir tava līgaviņ'

Aiztecēja raudādamis Līdz baltaju rožu dārz'.

Zied puķīte, zied rozīte, Nevaid manas līgaviņ's.

Pavaicāju māmiņai,Kur ir mana līgaviņ'

Sarkan' rožu dārziņāi,Tur ir tava līgaviņ'

Aiztecēju raudādamis Līdz sarkanu rožu dārz'

Zied puķīte, zied rozīte, Zied ir mana līgaviņ'

Ai, tu mana sirdspuķīte, Kam tu mani raudināj'?

Kam tik ilgi krogā dzēri, Kam mainīji kumeliņ'?

Es iemiju lielu bēri,Lielas ņēmu piedeviņ's.

Zirņu sieku, pupu sieku, Kaņepīšu pasijien'.

141

Tur es dzeru, tur man tikat.dz.

Sarkans alus, balta kanna, Daiļa pati nesējiņ'.

Izdzer alu, sasit kannu, Nobučoju nesējiņ'.

Es tev lūdzu, krodziniece,Dod man alu uz parād'.

Paaugs rudzi, paaugs mieži, Es godīgi aizmaksās'.

Nāks rudenis, ņemšu sievu, Lūgšu tevi vedībās.

Dzersim kāzas trīs dieniņas, Lai rīb zeme dancojot!

Sarkans alus glāzītei Līdz pašami dibenam.

Daiļa mana līgaviņa Līdz pašami vecumam.

142

n ied z. 1

Tur man, tur man, tur man ti- ka, tur man mūžam ne- ap- ni- ka, Šur, tur,

6 it ne- kur, kro - dzi- ņā zem gal - da!

piedz. 2

1 Tur gal-diņš bij, kur at- sēs- ties, un mauriņš bij, kur zir- gu siet.

piedz. 3

1 Lie - la, ga - ra ģim- nā - zis - te, brūt - gā-na ne - vic - na;

Diedz. 4

Ja tu pie ma- nis Par ve - cu mei- tu Un tē- vam cū- kas U n а - sa - ri- nas

ne-nāk- si, par pa- lik- si un ga- nī - si un slau-cī - si, par

ve- cu mei - tu tē-vam cū- kas а - sa - ri- nas ma-ni vien-mēr

pa- lik - si. ga- nl - si. slau-cl - si. do- mā - si.

143

Iedzersim pa glāzei

Ie-dzer-sim pa glā- zei, ka-mēr jau ni mēs, Gan jau ve- cum- die-nās * *

zā Ies no de rēs! Ie-dzer-sim pa glā- zei, ka-mēr jau ni mēs,

Gan jau ve- cum die nās zā Ies no de rēs!

Izgulēsim grāvjus, kamēr jauni mēs,Gan jau vecumdienās gultas noderēs.

Izmīlēsim meitas, kamēr jauni mēs,Gan jau vecumdienās sievas noderēs.

Iedzersim vēl alu, kamēr jauni mēs,Gan jau vecumdienās ūdens noderēs.

Uzdziedāsim dziesmu, kamēr jauni mēs, Gan jau vecumdienās plates noderēs.

Sazāģēsim dēļus, kamēr jauni mēs,Gan jau vecumdienās zārkam noderēs!

*Šinīs taktīs dzied abējadi

144

Žandarmu dzērāj'dziesmaJ.Peters I.Vīgners

7 kalst, lai pu- ķīt' ne no kalst. Ir jā ap- lej, ir jā- ар-lej, lai

ļ2 pu- ķīt' ne- no kalst, Tā pu- ķīt', mu su valsts!

Lai prozit rit un aizparīt, Mums lūpas nenokalst!

Ir jāaplej...

10— 103169 145

Ai, lūdzama, krodziniece t.dz

Nāks rudenis, ņemšu sievu, Lūgšu tevi vedībās.Dzersim kāzas trejas dienas,Lai dancoja panāksniek'.

Dzersim kāzas sešas dienas, Lai dancoja panāksniek'. Dzersim kāzas desmit dienas, Lai dancoja panāksniek'

Pūt, vējiņi, nostājiesi,Ļauj ievāmi noziedēt.Jājat, tautas, pagaidieti,Ļaujat pūru pielocīt.

146

Otrs teksts:

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, Aizdzen mani Kurzemē. Kurzemniece man solīja Sav' meitiņu, malējiņ'.

Solīt sola, bet nedeva,Teic man lielu dzērājiņ'.Teic man lielu dzērājiņu, Kumeliņa skrējējiņ'.

Kuru krogu es izdzēru,Kam noskrēju kumeliņ'?Pats par savu naudu dzēru, Pats skrēj savu kumeliņ'.

Dzērājiņa līgaviņa Ik vakaru gauži raud.Ik vakaru nosegloja Nosvīdušu kumeliņ'.

Ai, lūdzama, krodziniece, Iznes saldu alutiņ'.Nāks rudenis, ņemšu sievu, Lūgšu tevi vedībās.

Dzersim kāzas trīs dieniņas, Lai dancoja panāksniek'. Dzersim kāzas trīs dieniņas, Lai dancoja panāksniek'!

1 0 * 147

Mēnešu jubilejas dziesma

'Dziesmu atkārto, pieminot visus divpadsmit menešus pēc kārtas.

Skat.: M. dz. grām. 292. Ipp.

148

HUMORAM, JAUTRĪBAI UN

SATĪRAI

Lai zibeņo un rūc/

ru - tes Ar sa- vu zel- ta gre-dzentiņ': "At - ve-ri lo- gu, mī- ļā-kā, At -

13 ve- ri, ml-lā - kā!"

"Ne celšos es, ne vēršu,Lai zibeņo un rūc,Lai pūš tas niknais ziemeļvējšUn manu mazo villainīt' pa vidu pušu plēš!"

Viņš uzjāj augstā kalnā,Un tur zem kuplas liepasTas piesien savu ķēviUn stāsta viņai sapni, ko šonakt redzējis:

"Es sapņoju par tevi,Ka tu pie altār' stāvēji Un citam savu roku,Un citam savu roku jau biji devusi."

Bet tas tač' nedrīkst notikt,Lai zibeņo un rūc,Lai pūš tas niknais ziemeļvējšUn manu mazo villainīt' pa vidu pušu plēš!

150

Resnā Minna kokā kāpa

1 Res-nā Min-na ko- kā kā- pa Uz pui-šie-mi lu-ko-ties, Rai-rai, ra-ai, ri- tam,Za-riņš lū- za Min- na kri- ta, Brun-či plī- sa trikštēdam.

6 rai-rai, rai, ri-tam, Rai- rai, ra- ai,, ri- tam, rai-rai, ral lai- lā.

Māte, māte, esmu brūte, Brūtgāns man aiz stūra glūn. Mutīte tam apaļa Kā maza bērna pakaļa.

Zinu, zinu, bet neteikšu, Kāda vaina mūs' meitām.Ik vakarus liekus matus Viena otrai tapiņāj'

Zinu, zinu, bet neteikšu,Kāda vaina mūs1 puišiem.Ik uz stūra garus matus Alus mucā slapināj'

Krauklis vārnu piegulēja, Tai piedzima kovārnēns!Tā tai vārnai vajadzēja,Kam gulēja apakšā!

Lai tie puisi kādi bija,Visi viņi labi bija.Te vienreizi nobučoja,Man prātiņis sagriezās!

Tumsā ģīmi neredzēju, Mīlestību gan sajūt'Gan tā pūta, gan tā elsa, Gan sirsniņu kutināj'!

151

Man māmiņa piesacij'

1 Man mā-mi- ņa pie- sa- cīj1, pie-sa- cīj', pie-sa- dj', Mei tin, ve- d ne- bu-čo,

ne- bu- čo, jā! Man mā- mi- ņa pie- sa - dj', pie- sa- dj', pie- sa- dj',

13 Mei-tiņ, ve- d ne- bu čo, pe- bu- čo, jā!

Kamēr matē grozījās, grozījās, grozījās,Es vedti nobučoj, nobučoj, jā!

Pati gāju uz krodziņ', uz krodziņ', uz krodziņ-', Veci slēdzu tīnītē, tīnītē, jā!

Atskatoši atpakaļ, atpakaļ, atpakaļ,Vec's ar visu tīni nāk, tīni nāk, jā!

T īn e nāca grabēdam', grabēdam', grabēdam', Vec's pa iekšu klabēdams, klabēdams, jā!

Tagad klausu māmiņai, māmiņai, māmiņai,Vairs vecīti nebučoj', nebučoj', jā!

Skat.: M. dz. gram. 58. Ipp.

152

Apsagaza mans brālītis t.dz.1 Ap-sa- gā- za mans brā- lī- tis Kā ar sū- du ve- zu-miņ'. Ap- sa- gā- za

6 mans brā-lī- tis Kā ar sū- du ve- zu-min1.

Nosapirka klibu zirgu, Paņem laisku līgaviņ'

Ai, brālīti, kur tu liksi Tādu gultas pūdētā j?

Ar saulīti gulēt gāja,Bez saulītes necēlās.

153

Kas kaitēja nedzīvoti

Kur aizgāja, tur palika,Kur pakrita, tur gulēja.

Vai ūz galda, vai zem galda, Vai meitiņas gultiņai.

Es ar būtu sievu ņēmis,Ja tik kāda gadītosi,

Kas ar savu maizi nāca Un ar savām pastalāmi.

*Tanīs trīs taktīs dzied abējādi.

Tekstam variants:

Kas kaitēja nedzīvoti Apaļami puisēnami?

Ne kundziņi tiesu prasa, Ne bērniņi garoziņu.

Es ar būtu sievu ņēmis,Ka tik kāda gadītosi,

154

Kas ar savu maizi паса Un ar savām pastalāmi.

Tautu meita melnacīte Saukā man par ragainīti.

Kad es ņemšu, tad tu būsi Ragainīša līgaviņa.

Kas kaitēja nedzīvoti Apaļami puisēnami?

Kur aizgāja, tur palika,Kur nokrita, tur gulēja.

Vai pie galda, vai zem galda,Vai meitiņas gultiņāi.

Dziesmai otra meld.: “Alutiņi, vecais brāli”

Dziesmai otrs'teksts:

Kas kaitēja nedzīvoti Diža meža maliņai?

Pieci brieži man arami, Sešas stirnas ecējamas.

Ar vilciņu vagu dzinu, Lapsa vagu metējiņa.

Zaķis kūla kankalīšus Ar pakaļas kājiņāmi.

Vārna tāda puspelēka,Tā bij mana moderīte.

Cielaviņa baltu kaklu, Tā galdiņa klājējiņa.

Cīrulītis zirgu puisis Ar pelēku paltraciņu.

Žagatiņa garu asti,Tā bij ziņas devējiņa.

155

Aizlīgoja Peterim

1 Aiz- lī- go- ja Pē- te-rim dzī- ve, rai-bā, tra- kā Ša jā prie-ku pa-sau-lē

vie- nā šņabja sma- kā. Ša jā prie- ku pa-sau- lē vie-riā šņabja sma-kā.

Un, kad mira Pēteris,Viņu zemē raka,Vēl no kapa puķītēm Nāca šņabja smaka.

Cauri zārkam tārpi lien, Koku grauž un laku, Paskrubina, paosta:Saož šņabja smaku.

Saskrien lieli, maziņi, Dzelteni un lillā,Grauž un grauž to Pēteri, Kamēr visi pilnā!

156

otrs teksts: I.Ziedonis

Jauns kad bija Peteris

Jauns vēl bija Pēteris,Pļavās grāvjus raka.Parok, parok, paosta:Rāvā šņabja smaka!

Sapelnīja rubuli,Piestūķēja maku,Tikko maku vaļā ver,Saož šņabja smaku.

Apprecējās Pēteris,Raka sētā aku.Parok, parok, paosta,Saož šņabja smaku.

Apraudājās sieviņa:Pēter, es tev saku,Roc to aku labāk ciet,Nevajag mums aku!

Aizlīgoja Pēterim Dzīve raibā, trakā Šajā prieku pasaulē Vienā šņabja smakā.

Un, kad mira Pēteris,Viņu zemē raka,Vēl no kapa puķītēm Nāca šņabja smaka.

Cauri zārkam tārpi lien,Koku grauž un laku.Paskrubina, paosta:Saož šņabja smaku.

Saskrien lieli, maziņi,Dzelteni un lillā,Grauž un grauž to Pēteri,Kamēr visi pillā.

Nav ko lasīt morāli,Nav te daudz ko rāties,Arī maziem tārpiņiem Gribas papriecāties.

157

Jūra krāc, un vēji pušdziesma no k.f. "Zvejnieka dēls"1 La- ša kun-dze bo- la a- cis, Men-ca pil- nā rīk- lē sauc:

Nu tik gan bus dzelmē tra- cis, Zu- tis bu- ti pre-cēt brauc. Zu- tis bu ti

Zvejniekdēls uz jūru pošas,Meiča krastā žēli raud.Bangas ceļas, vētra plosās, Nebrauc jūrā, briesmas draud. Jūras1 nāra hi, hi, hi,Puišu kāra ha, ha, ha!Jūra krāc...

Nāra puisi velk pie sevis,Bet viņš paliek ciets kā krams. Viņš tai meičai vārdu devis, Brauc uz malu svilpodams.Nu būs ziemā hi, hi, hi,Kāzas ciemā ha, ha, ha!Jūra krāc...

158

Dejo, dejo

piedz.

Ir jau grū ti, Nav jau vieg- li dzi-vot ši- nī pa- sau - lē, pa- sau- lē.

Čigāniņš stāv mežmalā, mežmalā, Svārciņš viņam noplīsis, noplīsis;Visu nakti līdz rītam, līdz rītam Redz viņš rasu nobirstam, nobirstam.

Čigānietei es iedevu, es iedevu Raibu cimdu, pušainu, pušainu; Čigāniete maziņa, maziņa Mīļāko man zīlēja, zīlēja.

Čigāns kūla čigānieti, čigānieti,Aiz lindraka turēdams, turēdams; Čigāniete čigānam, čigānam Atmaksāja uzvijām, uzvijām.

159

Svati zvoņi sazvomja

piedz.

Kur tu īsi, moža, maina,Visi saceis: nav ņi vaina!

Šī meitiņa gonūs goja,Jei pl veira nedūmoja.

Kad donoce mergu godi,Puiši lāc ap maņ kai strodi.

Valerija doncūt goja,Jezups skripku kutinoja.

Saiminiece olu dzēra,Man ar koju ogsti spēre.

Mute man nu pilna dubļu, Tukši karmaņi nu rubļu,

īdzersim pa glozei seivā,Tad mēs byusim veirš un seiva!

*Šinīs taktīs dzied abējadi.

160

variants Es meitiņa gonos goju

Diedz.

1 Es mei-ti-ņa go-nos go-ju, it pī vei:ra na-do-mo-ju. Ek, jau,

6 tu mu- na, sirds jau du-das mī-lei- bā!

Kai dagoja margu godi,Ap manīmi puiš' kā strodi.

Panouksnīki skuķi ķēra, Man ar koju ūgstā spēra.

11— 103169 161

Sestdienā kad pirti gāju

piedz.

Sestdie-nā kad pir- tī gā- ju, kreklu ti- nu ka-m o lā. Ga-ru, ga- ru

uzmet ga- ru, lai es la- bāk pērties va- ru!

Pirtī, pirtī gribas but,Pirtī gars tik prieku jūt.

Ak, cik pirtī mīlīgs gars, Miesu tīra slotas zars.

Anniņ, padod ķipīti Ar to auksto ūdeni.

Anniņ, ķipīt' sniegdama, Grēkā mani kārdina.

Es tā grēka nebīstos,Ja tik sekas nerastos.

Kad no pirts es vaļā ticis, Nezin' vairs kur bikses licis.

Izsutis un izsilis,Kā no jauna piedzimis.

Otrs teksts:

Sestdienās, kad pirti kūra Resnā Trīne mežmalā,

Puiši jau aiz stūra lūra,Nu būs viņa jāmazgā!

Pirmās tad iet pirtī meičas, Puišiem vietas iesildīt.

Nomet jakas, nomet kleitas, Nomet savas seģenes.

Tumbā, tumbā, rasā, rasā, Zaļumballē skan un dūd.

Mēness spīd, un zālē rasa, Puisis meitu velk pie krūts.

Nu, tad rausim vēl šo danci, Uzsauc resnais bundzenieks.

162

Re, kur dzivo saimnieka dēls

Re, kur dzī- vo sai-mi- nie-ka dē lis, Kam nav ren-tes jā-mak-sā!

Re, kur dzī- vo sai-mi nie-ka dē lis, Kam nav ren- tes jā-mak-sā!

9 Pliks un na-ba-dzīgs, pliks un na-ba- dzīgs Kro- gu sē- dēj' stu-den-tiņš,

Pliks un na-ba-dzīgs, pliks un na- ba- dzīgs Kro gū sē- dēj' stu-den-tiņš!

Šlipse priekša, papirosa zobos, Staigā tā kā ķēniņdēls!

Uzdzersim un uzdziedāsim, Nez cik ilg' mēs dzīvosim.

Augsi liela, būsi mana,Tava nauda nezudīs.

Es pie tavām siltām krūtīm Visu mūžu sildīšos.

Opā lillā, abi nagi pillā,Sukā, runcīt, kažokā.

Variants 1. pantam:

Šitā dzīvo saiminieka dēli, Kam nav rentes jāmaksā.

163

Senāk latviešu tautele

27 vej.

Kad senāk ar jermarkem apkārti gāje,Tulelū...Uz jermarkem zingīte kutini-nāje,Tulelū...Bet tagad tie sanem jau angažemente Un dēle iekš ministru kabinetem sēde.Oj, och vej...

Kad Annelei palika sešpadsmit gade,O ch vej, och vej, och vej,Tā sāka ar puiselēm taisīt tad rade,O ch vej, och vej, och vej.Ar visādem stikem un visādem cakem Tā skobas un gorās kā medus mēnesi kakes. O j, och vej...164

Tas bij' pie vecem Jerikem

Tas bij' pie vecem Jērikem, ko zī- de sturmē-je, Ar trumulēm^un kastrolēm tie

5 murus sa- gā- ze, Ai, slak-ter biz-biz bum, bum, bum, tie mūrus sa-gā ze, Ai,

slak-ter biz-biz bum, bum, bum, tie mū-rus sa gā ze.

Pie Ziņai kalna tuksnesē Bij' ūdens trūkume,Un vise zīde, icike Gandrīz vai noslāpē.

Tad Moze klinte pārskēle Kā cepte rācene,Un vise zīde, icike Tad dzēre zelcere.

Tā vece zīde Abrame Bij' liele burlake,Vin save dēle Izake Uz oglēm cepine.

Dievs sūte save engele Pie vece Abrame,Tam nonem dēle Izake Un iedod aunele.

Tā pirme kuge būvmane Bij' vece Noase,Bet Moze pirme stūrmane Iekš skala grozine.

Kad Moze maze bernele,Ved māt' uz upmale,Un, tave liele brīnume,Vin zin' kā jāstūrē.

165

Cik viegli braukt ar damfkuge

1 Cik vieg- li braukt ar damf-ku-ge, tas kat-ram zi- na meBet kas gan bij' tā meis-te- re no pir-mā mo- šī ne? Tā

11 Mo- ze pir mā mat- ro ze iekš nied-ru kur vī se.

Reiz bij' iekš vienam tuksnese Liels ūdens trūkume,Unt daudze zīde, ickele Aiz slāpēm nomire.

Tad Moze klin1;e pārskēle Kā cepte rācene,Unt visi zeide, ingele Nu dzēra zelcere.

166

Ak, cik grūt vienam būt

Ja tā but' mana brūt',Es tai trusis' kažok šūt'.

Bet nu viņai cits ir galvā, Negrib staigāt trušu spalvā.

Ja tā citam sieva kļūt',Tad man ģipte jārij būt'.

Simtu ģipšu kopā jaukš'Un tad dzerdams vēl es saukš':

167

Rozā biksinas/

168

Ak, dāmu rozā biksiņas, kā tik jūs apdziedāt,Sen bija laiki pagātnē, kad jūs vēl nebijāt,Bet tad jūs pēkšņi radāties no vīģes lapiņas,Jo paradīzē taisīja sev Ieva biksiņas.

Kad ledus laikmets uznāca ar savu aukstumu,Tad dāmas gurnus apjoza ar siltu lāčādu.Bet paiet gadu simteņi, to vietā jauni nāk,Un dāmām šāda lietiņa par prastu likties sāk.

Tiek adīts, šūts un tamborēts, ar mežģīnēm, cik lien, Un drēbes vairāk iztērēts kā desmit zaldātiem.Bet paiet atkal gadiņi, to vietā jauni nāk,Un biksiņas sāk saraukties arvienu jūtamāk.

To krāsas ļoti dažādas: gan bālas, zilganas,Bet, kā līdz šim tas konstatēts, visvairāk rožainas. Kur pazib rozā biksiņas, tur daudzi skati lien,Jo rožaini un apaļi mums patīkas arvien.

Es zinu, atkal gadi ies un laiki mainīsies,Bet dāmu rozā biksiņas no modes neizies.Kur pazib rozā biksiņas, tur daudzi skati lien,Jo rožaini un apaļi mums patīkas arvien.

169

Iekš meža bij' viens nams

Iekš me- ža bij' viens nams,. Iekš ine- ža bij' viens nams. Viens

Tai namā dzīvoj' pans,Viens lustīgs pans...

Tam panam bij vien meit', Vien' lustīg' m eit'...

Tam panam sabrauc vies', Daudz lustīg vies'

Tiem viesiem gribas (sv), Vien' lustīg' (sv)...

Tai meitai negrib's (sv),Vien' lustīg' (sv)...

Bet kas gan negrib (sv), Vien' lustīg' (sv)...

Pat putniņš grib vien' (sv), Vien' lustīg' (sv)...

Variants pēdējiem trim pantiem:

Mans kungs, vai Jums ir ņaud'? Vien' lustīg' ņaud'

Nu, kā nu nebūs naud'l Vien' lustīg' ņaud'

Tad var to meitu (sv),Vien' lustīg' (sv)...

170

(sv) - viens iesvilpās

* Šo takti dzied abējādi.

variants

Kas dzīvo j' iekš tā nam',Kas dzīvoj' iekš tā poļu n a m ?

Tur dzīvoja viens kungs,Tur dzīvoja viens poļu kungs.

Ak, kungs, kur jūsu puiš',Ak, kungs, kur jūsu poļu puiš?

Man' puiši ir iekš staļļ',Man' puiši ir iekš poļu staļļ'.

Tie dod tiem zirgiem dzert,Tie dod tiem poļu zirgiem dzert.

Ak, kungs, kur jūsu meit',Ak, kungs, kur jūsu poļu m eit?

Man' meitas ir iekš klēts,Man' meitas ir iekš poļu klēts.

Tās tais' tiem puišiem viet',Tās tais' tiem poļu puišiem viet',

Kur jūsu lielāmāt,Kur jūsu poļu lielāmāt?

Man' lielmāt' ir iekš ķēķ',Man' lielmāt' ir iekš poļu ķēķ'.

Ko dara tā iekš ķēķ',Ko dara tā iekš poļu ķēķ?

Tā tais' tiem puišiem ēst,Tā tais' tiem poļu puišiem ēst.

Ak, kungs, kur jūsu dēl',Ak, kungs, kur jūsu poļu dēl?

Man' dēli ir iekš skoT,Man' dēli ir iekš poļu skol'.

Ko dara tie iekš skoT,Ko dara tie iekš poļu skol?

Tie mācās a un b,Tie mācās poļu a un b.

Tie raksta grāmatas,Tie raksta poļu grāmatas.

171

Rozālijā

1 Ro - zā li ja bij mā- d ta Ar zir-giem jāt un zvē rus šaut.

10 Zvērus šaut, zvērus šaut, zvē- rus šaut, ar zir-giem jāt un zvē- rus šaut.

To Edvards zināt dabūja, Viņš zvēra ādā ieģērbās.

Rozālija to nezina,Tā iešauj zvēram mugurā.

Tā zirgu sien pie kociņa Un raudzīt iet, ko gāzusi.

Tā zvēra ādu vaļā ver Un Edvard' beigtu ierauga.

Rozālija to necieta,Tā sevim galu darīja.

Tos abus vienā zārkā liek Un vienā kapā guldina.

Pa nakti divi tauriņi Uz kapa mīļi bučojās.

172

Sētas idille

1 Kur sē-tā vis-tu daudz, tur rai-bi iet, N o pa- ša rī- ta jau tur pukst ui

8 dzied. Pirms vis-ta kla-dzi- na, tad gai-lis nāk, Uz sē-tas uz-sē-dies viņš dziedāt

41 gai-lī- tis sveic, lab rī- tu tam teic. Svei-ki, ki ki ri gī!

Tu nervus pūtināt brauc zaļumos.Tev miers ir vajadzīgs, bet kas to dos?Jo gailis nezina, cik dārgs tev miegs,Un kaklu apgriezt tam tev būtu prieks.

Lai m um s...

Kur kāda kaziņa, tai ir savs buks,Bet, kur ir mājas draugs, tur laulīb' juks. Kur alus, vīna kauss, tur iedzert var,Bet, kur ir vistiņa, tur gailīt's ar.

Lai m um s... 173

Dej, dej, vistiņa, dej

Man bi- ja reiz vis- ti- ņa mel-na, Tai pa- ka- ļa bal-ta kā sniegs, Pēc

iz- ska- ta bi ja pēc vel na, Bet о li ņas dē- ja, ka prieks, piedz.

i—2.

I22 O li- ņas bal-tas ka sniegs!

174

Man bija reiz vistiņa melna,Tai pakaļa balta kā sniegs,Pēc izskata bija pēc velna,Bet gailītim bija liels prieks!

Dej, dej...

piedz. variants:Dzer, dzer, brālīti, dzer,Ielej jel māsiņai ar',Dzer, dzer, brālīti, dzer,Dzīvē par visu tik smej,Rūpes un raizes un vēderu graizes, Brālīt, lai paliek vien tev!

Otrs teksts

Dzer, dzer, brālīti, dzer

Sen Bahus pār pasauli valda,Tas jaunatnei līksmību dod,Un tāpēc mums dzīve ir salda,Tā brīnišķus dzērienus rod:Kā vīns, šņabis, šampaniets, alus, Tas jautrībā aizmirsties liek,Ja mūs nospiež rūpes vai bēdas, Tad dzerot no tām vaļā tiek.

Dzer, dzer, brālīti, dzer,Pilnu tik kausu sev lej.Dzer, dzer, brālīti, dzer,Dzīvē par visu tik smej!Rūpēs un raizēs tad nebūsi pīts, Dzīve būs gaiša kā rīts.

Un dzīvē ja klizma nāk priekšā Un mīlā tev laimes vairs nav,Tad jālec ir Daugavā iekšā,Dažs pierē pat lodi sev šauj.Kas muļķis, lai galu sev meklē,Bet gudrie, tie runā tik tā:Mēs iedzersim jautri vai peklē,Lai dzīvē mums gājis vai kā.

Dzer, dzer...

175

Dod velreiz

1 Kad dzī- vē mums tā la bi iet U n la- ba pār- tik san',Tad va- ram ti kai smiet un diet, Tad netrūkst it ne kas. Tad

varam sa-cīt: labs ir gads, Kaut at-nak-tu vēl reiz tāds pats, Dod vēl-reiz, dod

vēl-reiz, Dod vēl vien reiz!

Kā sīpols dzīve sīva mums,Bet labprāt baudām to,Kaut naudas nav vairs maciņā, Tad paķer šo un to,Bet, nāvei nākot, lūdzamies, Dod dzīvē vēlreiz lūkoties,

Dod vēlreiz...

Cik agrāk resnas desas bij Un bulkas, kliņģeri,Bet nu par pāris latiņiem Viens pats spēj iekšā rīt,Ak, likten, žēlo cilvēkus,Dod resnas desas, kliņģerus,

Dod vēlreiz...

No balles mājās skuķēnu,Kā nākas, pavad' zēns.Viņš mīlestībā iekarsis Un nočiepj bučiņu,Bet, kad pie vārtiem atvadās, Tad jaimeklis vēl kaulējas:

Dod vēlreiz...

176

Mazais merkakitsf

1 Tā-lā pa-saul's ma- lā, Kādā Ha-vaj's sa- lā Dzīvo-ja reiz maziņš mērķa

7 ķīts. Rāpās pal-mas ga- lā, Lī-da tum-šā a lā, Vārdu sa- kot,

bi- ja ne- lai mīgs. Ma-nu ma- zo mēr-ka- ķī ti, ū u - ū,

21 Ne-paliec par vien-tu- lī ti, viens pats tu. Noglas-tī- šu ta- vu gal- vu,

27 pieglau-dī- šu ta- vu spal-vu, Do-šu te-vim ma-zu bu- d ņu.(Došu mēr-ka ķī- gu bu- d ņu.)

Lielās mīlas mokās Aste sēri lokās,Līdz tam jūt pat purva krokodils! Solās zemes lodi Izdaudzīt kā bodi,Ja bez mīlas jādzīvo ir šeit.

Manu m azo...

Te, lūk, kādā dienā,Mērkaķīte vienaKautrīgi pa krūmiem tuvojās.Mirdz tai zobi balti,Eleganti, staltiAste tai pa zemi vazājas.

Manu m azo...

Nu ir atkal labi,Nu tie kopā abi,Caurām dienām, naktīm staigājas. Jūrā plīvo masti,Krokodils ar asti Aizgrābtībā slauka asaras!

Manu m azo...

12— 103169 177

Kad es biju neprecejiesparodija

1 7 8

Omamma

M an ve- cā mā- te teic', lai kro- gu ne- e jot U n stip-ros dze-rie- nus lai

5 mu- tē ne- ne mot. Lai e- sot а 1us tas, vai a rī sal- dais vīns, Jo

0 tiem ne e sot klāt a b c vi ta mīns. O- mam-ma, tā

lie ta nav vis tā, O-mam-ma, man pa tīk jaut rī ba,

14 O-mam- ma, kad skan har- mo ni ka, Tad nav prā- tā vi ta mīns,

17 Bet gan skūpsti, sal-dais vīns, Tā- dēļ, mī- ļā o- mamma, lai skan har-mo-ni ka!

Man vecā māte teic, lai labāk precoties, Tad būšot sieviņa, ar ko man darboties. Un manā ģimenē, lūk, varot notikt tā,Ka piedzimst piecīši kā kādreiz Kanādā.

Omamma, tā lieta neiet tā,Omamma, man patīk brīvība.Omamma, kad skan harmonika,Tad, lūk, gribas brīvam būt,Sirdij neliegt laimi gūt,Tādēļ, mīļā omamma, lai paliek laulība!

Man vecā māte teic, ja viņu klausīšot,Tad bagātību tā man savu atstāšot.Par priekšlikumu šo sen vērts bij padomāt, Kā tikt jau priekšlaikā pie viņas maka klāt.

Omamma, es kļūšu paklausīgs,Omamma, un ne vairs izšķērdīgs, Omamma, vai tādēļ varu lūgt Šodien mazu avansiņ',Vienam ducim alutiņ'?Tādēļ, mīļā omamma, lai valda līksmība!

17912*

Mīļie puiši, labie puiši

Mī-ļie pui- ši, la- bie pui- ši, ap- do-mā- jiet jūs, Kas ar jums pēc

6 da-žiem ga-diem, Kas ar jums tad bus.

Neziņa jus savu laiku, mīļie, pavadat,Kamēr beidzot saltais vecums klaudzēdams ir klāt.

Iekrīt vaigi, nokrīt mati, bārda nosirmo, Čuņčurčurā mute velkas, kas vairs bučos to!

Salta gulta, cauri krekli, netīrs galds un auts,Un, kur bijis, meičas tevi "līkmuguri" sauks.

180

1 Mī- ļie pui- ši, la- bie pui- ši, Ар-do- mā-jiet jus, Kas ar jums pēc

da-žiem ga-diem, Kas ar jums tad bus? Ne- zi- ņā jūs sa- vu lai- ku,

22 di nu- dien Pla ni, plā ni ies!

Iekrīt vaigi, nokrīt mati, Bārda nosirmo. Čunčurčurā mute velkas, Kas vairs bučos to?Salta gulta, cauri krekli, Netīrs galds un auts.Un, kur bijis, meičas tevi "Līkmuguri" sauks.H ei...

181

Mana sieva

5 Vi nas skar- bā balss ar- vie - nu tā kā tau - re au sīs skan!

Sieva gul, man jāiet strādāt,Bērni raud, tiem jādod ēst.Man par visu vajag gādāt,Malku skaldīt, grīdas berzt.

Jauniem kungiem viņa glaimo, Speķa raušus galdā krauj.Mani tā izsmej, mani tā zaimo, Matus man no galvas rauj.

Svētdiena, kas tā par dienu,Kailus kaulus priekšā liek!Un ar plānu zupas šķīvi Bieži man pa galvu tiek.

Lai gan kungs es savās mājās, Tomēr sievas griba, prāts.Man tā plāni, plāni klājas,Mani valda slotas kāts.

Lai gan sievai pūķa daba,Reizēm viņa laba kļūst.Viņa manim skūpstus raida, Dusmas tā kā tauki kūst!

182

Madam, пас uz mājām

Madam, пае uz ma-jām, Kungs te- vi gaid', Madām, nāc uz ma-jām, Kungs te-vi

8 gaid'! Vēl vien' dancīt', ši- to dancīt', Tu- daļ ieš' uz mājām, Vēl vien' dancīt';

14 ši- to dan-cīt',. Tū- daļ ieš' uz ma-jām.

Madām, nāc uz mājām, Kungs guļ slims.

Vēl vien'...

Madām, nāc uz mājām, Kungs jau mirst.

Vēl vien '...

Madām, nāc uz mājām, Kungu jau rok.

Vēl vien'...

Madām, nāc uz mājām, Prec'nieks jau gaid'.

Kur man' širmīt',Kur man' cepur', Tūdaļ ieš uz mājām!

183

Sliņķis gāja lūkoties

1 Sliņ-ķis ga ja lu- ko-ties sev sie - vu,Viņš ap-sē- dās a-pakš ķup-lu lie pu. Tur viņš sē-dēj', pukstēj', vai-dēj',

kaut jel ka- da ga dī- tos.

Te, par laimi, zeltenīte nāca Un ar slinki mīli runāt sāca.> > jAk, tu dieniņ! Sī nu sieviņ'Pati manās rokās nāk!

Sliņķis ceļas jau uz vieglām kājām, Līgaviņu vedīs sev uz mājām.Lai gan sliņķis, tomēr čaklis Līgaviņu nobučot!

Es tev, sliņķi, mutes gan nedošu,Es tev, sliņķi, mutes gan nedošu.Tev nav ziņģu, tev nav braču,Tev nav mīļas dzīvošan's.

4. pantā pēdējās divas rindas dzied arī:

Tev nav bikšu, tev nav zeķu,Tev nav mīļas dzīvošan's.

Vēl dziedāts pants:

Ko jūs, ļaudis, smejaties kā skauģi', Gan mēs būsim izmeklēti draugi! Gan es viņu, gudru ziņu,Izmācīš' par cilvēku!

184

variants

1 Slin- ķis gā ja lu ko- ties sev sie vu,Viņš ap sē dās a- pakš kup lu lie pu. Tur viņš sē- dēj',

puks-tēj', vai dēj', kaut jel kā da ga- dī- tos.

Variantam tas pats teksts.

185

Tur augša uz beniniem

5 tumšs. Tur aug- šā uz bē ni- ņiem Mē-ness spīd, mē-ness spīd,

8 А- pak- šā gu- be nī tumšs.

Tur augšā uz bēniņiem Salmi stāv, salmi stāv, Apakšā gubenī - siens.

Tur augšā uz bēniņiem Puiši guļ, puiši guļ, Apakšā gubenī - meit's.

No rīta iet saiminieks Puišus celt, puišus celt, Augšā uz bēniņiem tukšs.

No rīta iet saiminiec' Meitas celt, meitas celt, Apakšā gubenī - mudž.

Tauta vēl dzied:

Tak nevar jau vienumēr Maizi ēst, maizi ēst,Vajag' jau alu dzert ar'

Tak nevar jau vienumēr Alu dzert, alu dzert,Vajag' jau iešņabot ar'

Tak nevar jau vienumēr Iešņabot, iešņabot,Vajag' jau meitenes ar'

Vai "lustīgam" zēnam gan Naudas trūkst, naudas trūkst, Meitas tam aizdod arvien.

186

Meitas mani aicināja

Es meitāmi atbildēju,Man nav tādas sīkas naud's.

Ak tu puika, nesapraša,Kas gan tevim naudu pras7

Dzer glāzīti uz glāzīti,Cilā manu priekšautiņ7.

Ja tu, puika, to zinātu,Kas zem mana priekšautiņ7.

Apakš mana priekšautiņa Vāverīte žāvājās.

Ja tu, skuķi, to zinātu,Kas zem manas bikšu klap's.

Apakš manas bikšu klapes Zelta zutis locījās.

Otra melodija: M. dz. grani. 290. Ipp.

187

Kāds saimnieks klēti būvēja

1 Kāds saimnieks klē- ti bu- vē ja, Kur mei-tam gu lēt va- sa rā. Kāds

6 saimnieks klē ti bu- vē ja, Kur mei-tām gu lēt va sa rā.

Kad velns to joku uzgāja,Pie meitām puišus ielaida.

Bij klētī kņada briesmīga,Tur lūpas švīkst un gultas čīkst.

Bet velns pie maza lodziņa Aiz priekiem asti luncina!

Tauta vel dzied:

To sieva mājās gaidīja Un niknus skatus raidīja.

Kur biji tu, mans palaidniek,Tik vēlā vakars stundiņā?

tev laiks bij sen uz mājām nākt, Pie manis blakus gultā krākt.

variants

Variantam tas pats teksts.

188

Es kādreiz biju

Vērmaņ-dār zu vē- lu va- ka rā.

Man sapnis bij reiz kļūt par jūras vilku,Kas, pīpi smēķējot, var lamāties.Tad es tik viskiju ar litriem dzertu Un cigārus "Havanna" smēķētu.

Bet tad man nāca jauni ideāli,Ko sasniegt vēlējos es nākotnē.Man galvā jaucās laupītāju tēli -Toms, Miks, Franks Alans, pats un Patašons.

Bet tagad man ir zaļpelēka forma Un šinelis ar melniem uzplečiem.Man arī tagad vēl ir ideāli - Es vēlētos par virsseržantu kļūt.

Pēc pusdienām es vienmēr divreiz skrienu, To mūsu zēni sauc par triecienu;Un, strebjot šķidro kolorābju zupu,Es vēlētos kost maizes riecienu.

Ardievu, slepkavas un laupītāji,Toms, Miks un citi lielie varoņi.Man tagad jācīnās par tēvuzemi,Es tagad esmu gruntīgs karavīrs.

Meld.: “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” . 189

A.Čaks Čigānu kāzas

svi- nē- ja kā zas.

Tās tik bij' kāzas, Varenas kāzas!

Trīs dienas ēda,Trīs dienas dzēra.

Laimīgam brūtgānam Pārsita galvu.

Nama tēvs patrepē Pārlauza kāju.

Vedēja dzērumā Pameta pīpi.

Žvadzēja tamburīns, Vijoles māja.

Uz deju māja Un dancot gāja -

Līgava, tērpusies Sarkanā lakatā.

Svinību viesi,Resni un liesi,Aidā, dallalā,Dziedāja - lā!

190

otra melodija

Či gā ni Šrei bu- šā svi nē- ja kā zas, ai- dā; dal- lā,

Variants: skat. M. dz. gram. 300. Ipp.

191

Kad es gāju danču vestit.dz.

Kad es gā ju dan- ču ves ti, Man spēl-ma ņa ne- va jag,

Rai, rai, rai, ra di ri- di rai ri di, Man spēl- ma ņa ne- va jag.

Man kājiņas bungas sita, Mute pūta stabulit'.

Dancodama augsti lēcu īsajosi lindrakos!

Lai skatāsi tie puisēni, Kam nav savas līgaviņ's.

192

Pa taciņu

ta ci ņu uz m! ļas mā- ji ņu. Ak, I za bel la, cik

skais-ta e si tu! Ak, I za- bel la, cik skais- ta e si tu!

Pa lodziņu es redzēju,Kā miļā blusojās.

Reiz avīzē es lasīju,Cik blusa augstu lec.

Ak, kaut es būtu blusiņa Iekš mīļās krekliņa.

Kā es tad tevim iekostu Tai kreisā sirsniņā!

13— 103169 193

Kadam saimniekam

Saimnieks sola saviem puišiem Duci alus izmaksāt,

Ja ar godu un bez naida Aizdzīti tiek čigāni.

Pirmais puisis paņem tāmi,Iet pa mežu taurēdams.

Otrais puisis paņem cirvi,Iet pa mežu brikš un brakš.

Trešais puisis viegliem soļiem Aizsteidzas pie čigāniem.

"Mīļie ļaudis, ko jums teikšu: Saiminiekam bullis traks.

Durvis gāž no eņģēm ārā,Iet pa mežu baurodams."

Čigāni nu ātriem soļiem Zirgus jūdz un projām brauc.

Saimnieks nu ar saviem puišiem Alu dzer un līksmojas,

Jo ar godu un bez naida Aizdzīti bij čigāni.

194

Māksla bučoties

Kad paradīzes laimībā Reiz Ādams jauki dzīvoja Ar savu mīļo sieviņu,To pirmo māti - Ieviņu.

Kad tie reiz puķēs apsēdās,Tad Ieva saldi aizsnaudās,Tur arī bite atlaidās,Uz Ievas lūpām uzmetās.

Tā šķiet tai esot puķīte,Un sāk tur medu meklēties.To Ādams visu redzēja Un kārīgs pie sev' domāja^

Ko dara tur šis putniņš tāds,Tur laikam saldums būs kaut kāds, Tam laizīt ilgāk neļaušu - Es pats tur saldum' meklēšu.

Viņš biti projām aiztrenca,Kas steidzot medu atstāja,Un kārums vairs neļāva ciest,Uz Ievas lūpām lūpas spiest.

Es muļķis tāds, viņš iesaucās,Kāds saldums viņas lūpiņās!U n agrāk to nenojēdzu,Līdz to no bites redzēju.

Bez apnikšanas katru dien'Viņš Ievu bučoja arvien,Un Ieva viņam neliedza,Jo bučoties tai patika.

Tāds bučošanās iesākums,Tā stāstīts mums, tā stāstām jums. Vēl saldums lūpās atrodams,Kas netic tām, lai bučojas.

13* 195

Meitas mani melli saucat.dz.

10 ku me li ņu, Ak, vai, vai, vai, vai!.

Nāciet, meitas, tīrumēi Ar mellīti grozītiesi.

Sauca mani alus žūpu, Kumeliņu skrējējiņu.

Kuru krogu es izdzēru,Kam noskrēju kumeliņu?

Visi krogi alus pilli,Vēl man labis kurneliņis.

Meitas mani kleini sauca, Rūķīt' manu kumeliņu.

Alus mani kleinu dara, Auzas ruki kumeliņu.

196

Kad es biju jauns puisītis

Suni triecu mežiņā,Pats gar meža malu gāj'

Suns iztrieca vecu meit', Salāpītu kažociņ'

Še, sunīti, zaķa kāj',Triec to meitu atpakaļ.

Suns paņēma zaķa kāj', Netriec meitu atpakaļ.

Citiem vīriem sievas zūd, Man pazuda sievas māt'

Man pazuda sievas māt' vai: (Vilks apēda sievas māt')

Ar visāmi pastalām.

Sasper velns to sievas māt', Skāde par tām pastalām!

197

Rupmaiz' kukul's

1 Šā- di tā- di sa- nā-kuš', rupmaiz' kukul' a pē-duš. Šā- di tā- di sa- nā-kuš',

4 rup-maiz' ku- kul' a pē duš. Rupmaiz', rupmaiz', rupmaiz' ku- kul's,

6 Rupmaiz' ku- kul's pa du sē. Rupmaiz', rupmaiz', rupmaiz' ku- kul’s,

e Rupmaiz' ku- kul's pa du sē.

Tēvs ar māti sabārās, Putras katls apgāzās.

Rupmaiz'

Bērni raud nu asarām, Ko nu ēdīs vakarā?

Rupmaiz'...

Šādi tādi apkārt lec,Nav neviens, kas īsti prec.

Rupmaiz'

Spogulī šī apskatās, Diezgan friša izskatās!

Rupmaiz'...

Variants pēdējiem diviem pantiem:

Paskatījos spogulī, Diezgan friši izskatos!

Rupmaiz'...

Beidzot viens ar' gadījās, Kas man precēt solījās.

Rupmaiz'

198

Beidzot viens ar' gadījās, Kas šo precēt solījās.

Rupmaiz'

variants

1 Ša- di ta- di sa- nā-kuš', rupmaiz' kukul' a- pē-duš'. Šā- di tā- di sa- na-kuš',

Rup-maiz' ku-kul's pa du sē.

199

Dēls parveda līgaviņu

Nedrīkstēju klāt pieieti,Ne ļaudīmi parādīt.

PavaicSju māmiņai,Ko darīti vambolei.

Pērc, dēliņi, ziepju podu,Ved uz Saldu ezerā.

Izmazgāju vienu podu,Vēl bij melna kā vamboP

Pavaicāju māmiņai,Ko darīti vambolei.

Ņem, dēliņi, otru podu,Ved uz Durbi ezerā.

Izmazgāju otru podu,Nu jau tāda puspelēk'.

Pavaicāju māmiņai,Ko darīti pelēcei.

Pērc, dēliņi, trešu podu,Ved uz Usmu ezerā.

Izmazgāju trešu podu,Nu bij balta līgaviņ'

Nu varēju mājā vesti,Un ļaudīm parādīt.

"Vambol"' vietā dzied arī "bambal"'.

200

Kad vel puika biju esAlf. V inters Alf. Vinters1 Kad vēl pui-ka bi ju es, ^ r_ r_ To, lūk, sa-prast nes-pē- ļu,

Kā- dēļ pui-ši nāks- ni nā Lien pie mei-tām klē-ti ņā,

Ne-sa- pra- tu it ne- kā, rad- rid rī di rā.

Jautāju es Miķelim,Ko šie dara klētiņā?Miķelis labs draugs man bij, Tas man smaidot pastāstīj': Mēti tekot krējumiņš Un vēl saldais medutiņš.

Es, kā mazais kārumnieks, Naktī zagos klētiņā.Ne tur bija krējumiņš,Ne tecēja medutiņš. Nesapratu it nekā,Kas tur tumsā notikās.

Miķel's Annai vaigus glaud', Anna tā kā smej, kā raud. Pēc tam abi sačukstas Un, kā liekas, bučojas.Tur jau ir tas krējumiņš Un tas saldais medutiņš.

201

Ik vakaros, kad krēsla

mū- su bra šie zē ni Iet me- dīt sku ķē nus.

Uz Vērmaņsila arī Man reizi nesās prāts,Jo pašeftēt ar meitenēm Jau ļaunums nav nekāds.

Bet tur, lūk, manai svirai Biļ piešuvies kāds knohs, No Albert ielas feleriem, Kāds fricis, vārdā - Kohs.

Šis viņai kaut ko blatoja Un stūrēja sev līdz,Bet es pie stūra nostājos Un izrīkojos drīz.

Pa žvaku liku čalim,Pa maku liku šai,Tad vēlreiz šim pa purnu, Bet šī tik kliedz: vai, vai!

Ap stūri ģirbaks tuvojās,Un čalis lidinās Un kopš šī paša brīža Vairs parkā nerādās.

202

JAUNĀKAS SKAŅAS

Zeme, zemeU.Grasis Shalom SecundaDm A7 Dm A7 Dm Gm Dm Gm Dm

1 Ne-raud, ma- siņ, gan drīz nāk-šu, Var-but bū-šu jau mā- jās rit.

Dm A7 Dm A7 Dm Gm Dm Gm Dm

5 Tā lu jā si, ne- ap stā si, Ne-va- rē- šu tev' sa- gai- dīt.

C F C

9 Vē-los re-dzēt sve- šas ze mes, Tur, kur sau- le spo žak

F C F A7

15 mirdz; Tur, kur ne- kad ne-tumst de bess, Tur, kur brī- va

22 būt var sirds. Ze- me, ze- me, kas ta ze me,

C F А

29 Ja tev īs- tas brī ves nav? Brī-ve, brī-ve, kas tā

Dm A7 Dm A7 Dm

35 brī ve, Ja tev sa- vas ze mes nav?

204

Paliec, bāliņ, nesteidz projām, Viena būšu bez tevis es.Noriet saule, laiks ir klātu Doties projām svešzemēs.

Vēlos redzēt...

Gaidu, gaidu, nesagaidu Dienu gaišo. Kad būsi tu?Ceru, ceru, ilgi ceru,Cik vēl ilgi, to nezinu.

Vēlamies mēs mūsu zemi Atkal brīvu redzēt drīz.Laime, lūdzam, mums to lēmi. Kad to reiz kāds sapratīs? Zeme, zem e,...

Oriģ.: “Dona, Dona”

205

Cik mirdzoša bij' šodien jūra

Cik mirdzoša bij' šodien B7 E

jū-ra U n krastā atspulgo-ja vieglums liegs.

B7 B7 (A)

Pļavām, pa-kalniem un ko-kiem ir sa-vāds skaistums, un ro-zēm

plaukstot ir brīnišķīgs sārtums dots. Kad, līdzās man tu lē-nām e jot pret

B7

sau-les rie-tu va-ka- rā šai ska-nī- ga, Ma-tu cir- tās slē- pi ma-nu

Oriģ.: "Sa Skimrande Var Aldrig Havet"

206

U.Grasis Iestāsimies Daugav's Vanagos U.GrasisDm

Rītā visus krievus ārā dzīs,Mūsu kārtību tur ievedīs.Viss, kas bijis tur, vairs neatzīs,Būs brīva Latvija!

Tici, draugs,Drīzi brauks

Visi ātri atkal atpakaļ,Neviens nepaliksies iepakaļ.Viens otru sauksim augstos titulos, Kad karogs uzplīvos.

Iestāsimies Daugav's Vanagos,Jo tie Latviju mums atbrīvos. Latvju karogs sarkanbalti uzplīvos, Ja būsim Vanagos!Ja būsim Vanagos!

207

Pavadami Janu dienuU.GrasisPa- va- da- mi Ja- ņu die- nu Līdz vi- ņa- mi kal- ni- ņam,

5 Līdz vi- ņa- mi kal- ni-ņa- mi, ^ ^ g°-Dzī- ī vo- sim!

Dievs to zin, vai citu gadu Atkal Jāņus svinēsim!

Jāņu tēvu aizbaidīja,Svešā mēlē runājot.

Gan tie ēda, gan tie dzēra, Vairs Jānīša nezināj'

Vairs Jānīša nezināja,Jāņu dziesmas nedziedāj'

Nenāks vairsi Jāņa tēvsi,Svešai mēlei neklausīs.

Pāriet uz A (La) toņkārtu

Latvju dziesmu dziedādami, Jāņu tēvu atsauksim.

Jāņu tēvu atsauksimi, Latviskumu dzīvosim!

208

Aizliegtie Jāņinoklausīta RīgāC G7 C G7 C G7

1 At- mi- nē- ta bei-dzot ti- ka, lī go, lī go, Se- no Jā- ņu

C

6 po- li ti ka, lī- go.

Izrādās, ka Jāņu senči Bija dzērāji un plenči.

Izmantojot svešu varu, Samaitāja tautas garu.

Kā lai atzīst tādu dzīvi Tie, kas domā progresīvi!

Ķecerības vien un māņi Bijuši un paliek Jāņi.

Nost ar Jāņiem, sieru, alu - Jāņojot var dabūt galu.

Nav ko aurot, dancot rumbu Tad, kad draud ar atombumbu.

Tagad jācīnās par mieru,Nevis jāgrauž Jāņu sieru.

Labāk tagad, draugi, radi, Beigsim Jāņos septiņgadi!

Izvairīsimies no kara,Būs mums rokās liela vara.

Jeņķi viņā dīķa malā Lai mums iepūš otrā galā!

14— 103169 209

Vakar dienA.Krūklis

Oriģ.: "Yesterday"

210

Vakar dienP. KalniņšVakardien skumjas likās drūmi sapņi vien. Tagad tās kā īstas važas sien,Ai, dzīvot vēlreiz vakardien.

Pēkšņi man nereibinot krēslā rozes tvan, Skumjas - senā dziesma naktī skan Kopš vakardienas pēkšņi man.

Kādēļ gāji tu, nezinu, tik brīnos vien. Vakars tumši kvēl, atnāks vēl kā vakardien.

Vakardien mīlas zelta tauriņš saulē skrien, Šonakt vienai tumsai jāizbrien.Ai, dzīvot vēlreiz vakardien.

14* 211

Aizvakar

Vi- ņa ne-tei ca. Tik vien ju tu, cik es vi- ņu mī- lē ju.

D F#7 Bm G А

Va-kar-dien, pā- rāk āt ri lai- mes mirk-ļi skrien. Vai mīl tā ma- ni

G D A Bm E G D

vēl ar- vien, Vai zau-dē- ju es dzī- vi va- kar-dien?

Oriģ.: "Yesterday"

212

Es teikšu sveiksJ.Pīpiņš J.Pīpiņš

Es teikšu sveiks un gļēvi sniegšu roku Kā atvadās, kad vienaldzība šķir.Lai liekas tev, ka viss ir tikai spēle Un nav nekā no tā, kas tomēr ir.

Es teikšu sveiks aiz tavas mājas stūra, Tad sabrukšu es, vientulībā rakts.Vēl reizi es Tev teikšu sveiks tik klusi, Ka sadzirdēt to varēs tikai nakts.

213

Es zinu, tu atstasi maniJ.Pīpiņš

Bij' dienas, bij' naktis, bij' mīla,Bij' laime un nelaime - viss.Tak smaidot vēl iešu caur dzīvi,Kas bijis, tas paliks - negaisīs.

Būs dzīvē vēl daudzas man meičas, Ko mīlēšu, skūpstīšu es,Bet ilgošos arī pēc tevis,Kad vakars nāks, krēslu kas nes.

214

Ich weiss, Du wirst bald m ich verlassen, Und doch ist nicht traurig mein Herz,Weil das Schicksal hat uns treffen lassen Und vom Schicksal das war nur ein Scherz.

Es waren ja Nāchte und Tagen,Es war Liebe, Freude und Gliick.Doch geli' ich durch Leben so lachelnd, Weil weiss ich: das kommt mal zurliick.

Es werden ja viele noch Madchen M ich lieben und klūssen un geh'n.Und doch werd' ich Sehnsucht mal haben Nach Dir und noch einmal Dich seh'n.

Топ amour pour toujours m'abandonne Pourtant mon coeur est plein de joie,Car ton destin n'est pas le mien, mais tu pardonnes D'avoir vu <a longtemps avant toi.

Les heures si cheres de ta presence Me restent ancore en souvenir.Je souris malgre tout, car la jouissance Ne tardera pas de remplir m on avenir.

II у aura une fille gentille Qui viendra, nTaimera et partira Et apres une autre jolie,Mais ton image eternelle me restera.

215

A.Zemzaren

Šūpļa dziesma

А 7 П

E.ŠvarcsП А 7

216

Māmulīt, pastāsti pasaku vēl,Kā saule pie apvāršņa norietot kvēl.Stāsti par jūru un liedagu man,Smiltīs kad skrienot, vējš pēdās kad skan.

Labi. Par zemi šo stāstīšu vēl:Viļņi tur krastmalā dzintaru veļ.Priedes tur slienas vai mākoņos,Nelūst tās vētrās, ne negaisos.Ziemā tur sniegi kā ķiršziedi krīt,Rūtīs mirdz ledus raksti ikrīt.Ver acis ciet, dēls, un palieci kluss,Šī dziesma nes dzimtenes sveicienus.

217

Smaidi manV.Strēlerte J.Zālītis1 Vai-cā- ji man kādreiz tu, Kur ir sau-lei ma-jas? Vai-cā- ji, kur

6 rīt-aus-ma maz-ga bal-tas kā-jas. ta-vas a- cīs jaut ra-jās Viss

11 ma-nas sau-les zelts ir bērts, ta vu smiek- lu strau- ta

stai gā - ju kā dzim-te- nē. Smai-di man, lai zie mas sa lā

Padebesis dūmakains Saulei priekšā stājas,Tavam prieka avotam Ledus pāri klājas.

Iešu ledu pušu es cirst,Lai straume brīva dziļumos plūst. No manas karstās elpas,Lai tur pēdējie sniegi kūst.

Smaidi m an...

218

Dari, ko vari"Jautrie vecīši" Adelaide1 Prie-cīgs uz rau- tu steidzos, Sī- vo kur gal-dā liek,

5 Ie- dze ram vie- nu, a rī vēl ot ru, Sir-dij tā la- bāk iet.

9 Da- ri, ko va ri, da- ri, Tve- ri pēc vi- sa, kas jauks,

Mei-te nes glau- dīt, vi- su ko bau- dīt, Vien-mēr ar smai-du, draugs!

Šodien, kā arī rītu Vienmēr tev jautram būt!Meitenes skaistas, glāzes kur laistās, Sirds tur var pilnību gūt.

Dari, ko vari, dari,Tvēri pēc visa, kas jauks,Meitenes glaudīt, visu ko baudīt, Vienmēr ar smaidu, draugs!

Un, ja pēc trauksmaina rauta Baismīgas paģiras māc,Domā, ka tagad visam ir beigas, Dziedāt par jaunu sāc:

Dari, ko vari, dari,Tvēri pēc visa, kas jauks!Meitenes glaudīt, visu ko baudīt, Mūžam ar smaidu, draugs!

Oriģ.: “Do what you do, do well, boy”

219

Pilsēta, kura piedzimst vējšM.Čaklais P.Johansons

Dm C Dm C Dm

Pil- sē - tā, ku-rā pie-dzimst vējš, Va- ren Iva- ro-ša vār-na za- rā sēž.

Dm C Dm C Dm

5 Jum-tus plēš vējš, bet ne-no plēš Pil-sē - tā, ku-rā pie-dzimst vējš.

Pilsētā, kurā piedzimst vējš, Dzintara latvieši krogos sēž,Paēd, padzer un traukus plēš Pilsētā, kurā piedzimst vējš.

Pilsētā, kurā piedzimst vējš, Telefonisti stabos sēž,Labi, ka viņus vējš nenoplēš Pilsētā, kurā piedzimst vējš.

Pilsētā, kurā piedzimst vējš,Plēsēji plēš, dzēsēji - dzēš,Sēdētāji - kā parasti - sēž Pilsētā, kurā piedzimst vējš.

Pilsētā, kurā piedzimst vējš, Pieplok pie zemes cilvēku mežs, Saknes jau vējš neizplēš Pilsētā, kurā piedzimst vējš.

220

Tradicionāli, vai neP.Johansons P.Johansons

6 rožains ir tavs smaids, Es sap- no ju par te vi vien.

G C G C G C G C G

12 Tra-di cio- nā li, vai nē! Tra-di-cio- nā li, vai nē! Nez cik

16 bie- ži tas nav teikts? Bet vēl ar vien tas ne- pa be e e- eigts!

Mana mīļā, tu saulstaru riets. Kad dusēsi klētiņā tu?Kad leksi dārziņā,Un būsi mana līgaviņ'?

Tradicionāli...

Mana mīļā, ir vakars jau klāt. Mana mīļā, teic žū-žū-žū Saviem bērniņiem.Audzini tos tautiski!

Tradicionāli...

Mana mīļā, fava zeme deg, Lai tavs zobens nesarūst. Mēs cīņā dosimies Un mūsu zemi mantosim.

Tradicionāli...

Meine Liebe, ich hab' doch genug, Petetre c'est ma solitude.Som gor alt jag ar trott,O f living in a world without horne.

Tradicionāli...

221

Baby BlueP.Johansons

222

No rītiem, kad tu mosties miega cietumos,Un vakaros, kad saule nozūd rietumos,Tu piecelies un nogulies kā zēns,Kas, prātā nogurstot, ir kļuvis lēns.

Man vienalga...

Tu apsēdies un atpūties uz sēdekļa,Un centies sevi vēsināt bez vēdelda,Bet acis tev sen aizkritušas ciet.Tu neredzi un nezini, kurp iet.

Man vienalga...

Uz lūpām tavas atminas vēl redzamas,Tavas mīlestības segas, tās vēl sedzamas,Bet drīz tās klāsies cita prieka dēļ.Tas gadīsies nez kāda nieka dēļ.

Man vienalga...

Uz dienvidiem tu dosies, īkšķi vicinot,Uz ziemeļiem tu atskatīsies, nicinot Tos brīžus, kuriem drīz vien bija gals.Tu negaidīsi, ka tev dzīvē sals.

Man vienalga...

Tavs prieka klauns ir iesprūdis kā lamatās,Un smiekli tev sen iegrimuši grāmatās,Kur cita starpā Meidžor, Meidžor, Meidžors kliedz, Bet klusībā pie sevis viņš sen zviedz.

Man vienalga...

Oriģ.: “Baby Blue”

223

Ši zeme mūsu Tēvija

1 Šī ze- me mu su, šī vie-ta mū- su Pie Bal-tij's ju ras,

П 7 a r. r,

7 tur, dzin-tar- krās- tos, Tur tē- vu ga - ri no ta-lien's sau- ca: D7 G

14 šī ze- me mu-su tē- vi ja.

Tur Gauja aizplūst pa zaļām pļavām, Šalc bērzu birzes tai šūpļa dziesmu,N o klinšu krastiem kā atbalss sauca:Šī zeme mūsu tēvija.

Tur ozols liepai sen teikās stāsta,Tur maigais vējiņš zeltdruvas glāsta, Tur gaisā cīruTs sveic gaismas ausmu: Šī zeme mūsu tēvija.

Oriģ.: “This land is your land”

224

CeriniI. Dzenis1 Pa- va-sar's klāt ir, jau gāj- put-ni dzied, Dārzma-lā ce- ri- ņi za- ļo un

e zied, U n zie- di tiem zi li, gan bal- ti kā sniegs, Sal- de- no smar-žu nes

15 vē-jiņš tik liegs.

Agrīnā rasa kā dimanti spīd - Saulstari glāstoši pazarēs slīd,Un nektāra reibusi kamene dūc,Meitene smaržīgos ziedus tev plūc.

Pavasar's klāt ir...

Meitene kādreiz, kā ceriņu zieds, Trausla un maiga - tā mīlu tev sniedz. Vai ilgi tā kvēlos, vai sirds tava skums? Jo beidz arī ziedēt reiz ceriņu krūms.

Pavasar's klāt ir...

Oriģ.: “Green Grow the Lilaes”

15— 103169 225

Vasaras dziesmaA.Kārklinš A.Kārklinš

226

F i m C|m Bm F#"i C# F|m

Jo ir vasara...

Līgaviņ' nopūšas, tautietis tālu, Sirsniņa drebinās, tiksimies mēs vai? Pūriņš tai putekļos, vainadziņš rūsā, Tumšajā naktī šī domiņa mirdz tai.

Nosviediet bēdinās...

Jo ir vasara...

15* 227

Rudens vēji

1 Va- sa ra jau projām stei-dzas, Ru- dens vē - ji grib mus sveikt. Vār-dus

G Am D G Am

4 grū- ti pašreiz at-rast, ko tev teikt. Vai tu at - ce-rē- sies kādreiz skais-tos

D D7 Em D

7 brī- žus kat- ru dien', Vai tu aiz-mir- sī - si vi- ņus āt ri vien?

Tu uz austrumkrastu dodies,Bet man jāpaliek ir šeit.Tu man bieži rakstīt solies katru dien'. Tomēr šaubas sirdī rodas,Tālums mūs var mūžam šķirt,Varbūt ardievas jau sakām, kas to zin?

Citu vasaru, es ceru,Ilgas tevi šurpu sauks.Satiksimies tad, kad ziedēs rudzu lauks. Piedod man, ja esmu atkal Tāpat aizsapņojies vien,Bet par tevi jādomā man katru dien'.

228

Oriģinālie “Piecīšu” vardi:

Vasara uz beigām steidzas,Rudens vēji grib mūs sveikt.Vārdus grūti pašreiz atrast, ko tev teikt. Vai tu atcerēsies kādreiz Skaistos brīžus katru dien',Vai tu aizmirsīsi viņus ātri vien?

Tu uz austrumkrastu dodies,Bet man jāpaliek ir šeit.Tu man bieži rakstīt solies katru dien'. Lai gan šoreiz jūtam abi,Ka tev laika nebūs daudz,Varbūt kādreiz tā ir labi, kas to zin?

Tomēr nākošgad, es ceru,Ka uz šejieni tu brauks.Satiksimies tad, kad ziedēs rudzu lauks. Piedod man, ja esmu atkal Tāpat aizsapņojies vien,Bet par tevi jādomā man katru dien'

Oriģ.: "Four Strong Winds"

229

Uguns tava logāG.SelgaГЧ-7

U.LapsiņšГк

230

Vien uguns tavā, tavā logā Ciemos aizvest spēs.Nakts ēnas ceļa lokos zogas, Gaismu nenodzēs!Sāk atkal snigt un vēji šalcot Sniegu putināt.Uz viena gaismas stara balstos, Drīz jau būšu klāt!

Sāk atkal...

231

Kādreiz tu man stāstījiJ.Upītis/ K.Bērziņš

Katru nakti sapņoju,Vien par tevi domāju.Ak, cik grūti vienam būt, Ja tu esi citam brūt'.Ja es tevi satiktu,Vai vēl mani pazītu?

N āc...

Ilgi tevi gaidīju,Vairs uz tevi neceru,Dzīve izputēja man,Droši vari ticēt tam.Nu ir posts, es nezinu,Kā bez tevis iztieku!

N āc...

Oriģ.: “Diana”

232

L.VāczemnieksVecpiebalga

A.Legzdiņš

Panāc pretī, ūdensroze mana,Pamalē jau atvasaru jūt!Cik gan ilga tāda ziedēšana,Cik gan ilgi var tik skaista būt?

Tāpēc, lūdzu, piedod, Vecpiebalga, Ka es nāku tavas rozes zagt.Ja tās šonkat zied tik ļoti valgas, Kas to zin, vai ziedēs citunakt.

Tālas zvaigznes zilgu gaismu laista, Man līdz rozēm tomēr nenokļūt,Kā gan var tik velnišķīgi skaista Un tik bezdievīgi salta būt.

233

A.LegzdiņšD

Es redzēju bāleliņuA.Legzdiņš

A7

Pušķo, māsiņ, cepurīti, netur' iemauktiņ',Padzirdini labāk manu kara kumeliņ'.Daudz dieniņas, daudz naksniņas vajadzēs man jāt, Tālā kaujas laukā ienaidniekam pretī stāt.

Gaidi mani, māsiņ, tikai mājās pārnākam,Ja mēs ienaidnieku kaujas laukā uzvaram.Ja es cīņā krītu salūzušu zobentiņ',Tad steidz meklēt sevīm jaunu zemes arājiņ'.

Tā kā saule debesīs mirdzēt neapstās,Vienmēr kādi bāleliņi svešos karos jās.Tā kā daudzi savas mājas vairāk neredzēs,Vienmēr viņu gaitas tautas dziesmā pieminēs.

Mūžam saule debesīs mirdzēt neapstās,Mūžam kādi bāleliņi svešos karos jās.Mūžam viņi savas mājas vairāk neredzēs,Mūžam viņu gaitas tautas dziesmā pieminēs!

234

Sekss ir labsA.Legzdiņš

235

'Staburadze' Tas bija laiks

236

Gadi steidzās, tālu klīda draugi. Svešos ceļos jāaiziet bij man.Dzīves nasta liec jau manus plecus, Bet tomēr senā dziesma sirdī skan.

Tas bija...

Kā es vēlētos, jūs tālie draugi,Ar jums kopā gavilēt un smiet! Vēlreiz staigāt kopā mīļās takās, Vēlreiz pretim jaunam rītam iet.

Tas bija...

Otrs teksts:

JaunībaJ. Batraks

Sēd lielā telpā ļaužu rindas,Kāds večuks garu runu teic;Gar ausīm aizslīd vārdu šķindas,Viņš tāpat nekā neizteic.

Mēs gribam dzīvot, draugi,Mēs gribam mīlēt, draugi,Mēs gribam priecāties un jautri smiet. Lai dziedam, kamēr jauni,Lai dejo, kas vēl jauni,Jo jaunība tik vienu reizi zied.

Viens beidz, bet otrais ceļas lēni Un atkal jaunu runu sāk.Mēs zinām, meitenes un zēni,Mums jāklausās, kaut miegs sen jau nāk. Mēs gribam...

Bet iecietīgā pieklājība Tev sirdī sāp, tāpat kā man!Vai tiešām mūsu latvietībai Ir tukšās runās jāizskan?Mēs gribam...

Oriģ.: “Those Vere the Days”

237

J,BatraksDm Gm

Daugava

A7 Dm F b I>

Boļševiku partija zvērējaValdīt, kamēr saule pār zemi spīdēs:Nezin tā, ko mūsu Daugava,Ka katru laikmetu gaida kaps.Joprojām nezin tā, ko mūsu Daugava,Ka arī viņu jau gaida kaps.

Barga ziema Daugavu ledū slēdz.Tomēr straume nerimst zem ledus klāsta. Pavasars, nāk atkal pavasars,Un atkal Daugava brīva būs.Būs atkal pavasars, nāks atkal pavasars, Un atkal Daugava brīva būs!

238

Otrs teksts:

Atmina man meitene

Atmiņā man palika meitene, Tagad viņa krieviete.Tā toreiz bija man,Bet tagad krieviņam,Naktī tumšajā Maskavā.

Rakstīju tai garu vēstuli. Saņēmu es atbildi:Ka viņai labi iet,Bet galā pieliek "njet",Svešā valodā Maskavā.

Vēl arvien es atceros meiteni, Savā sirdī latviete.Kā cilvēks pārmainās,No tautas atšķiras,Svešā pilsētā Maskavā!

239

Ja mēs spētuJ.Batraks

C

Ja mēs spētu ienaidniekus Ar dejām uzvarēt!Tad balles zālē lēktu,Un dancodami brēktu,Un grīdā tos iemītu.

Ja mēs spētu ienaidniekus Ar vārdiem uzvarēt!Tad vārdu lodes sistu Un ienaidnieki kristu Un kājas atstieptu.

Nelīdz šņabis, dejas, runas,Un kauja nerimstas.Kļūst mati sirmi un reti,Un sajūk gadu meti,Bet mēs tik uzdziedam!

Oriģ.: “Kad ar uzvaru” (skat. M. dz. grām. 48. Ipp.)

240

LZiedonisŠitā, brāli, dzīvodami

7 ai jai, jā. Viens bēr-ni-ņis, re- tam di- vi, ai jai, jā, Rets vī- ri- ņis,

Svētvakaru, svētu rītu Pa māj āmi staigā Dievs:Nost no darba, nost no darba - Nu visiemi mīlēties!

Velc, meitiņa, savas ziedu,Zilu ziedu kurpes nost.Manu galvu, tavu galvu Likt baltosi spilvenos.

Pirms mātei puķe vīta,Pirms tēvami saule grimst,Vēl vienami, vēl vienami Šai zemēi jāpiedzimst!(Latvietim)

Pa māj āmi svētu rītu Atkal vecais Dieviņš iet:Nost no darba, nost no darba, Cik varati, mīlējiet!

16— 103169 241

Dziesma tālāk iet

242

Atjāja tatāri, atjāja krievi,Katram līdzi bij citādi dievi;Klusēja gailis, un nerēja suns,Tik circenim pavardā gailēja guns.

Atjāja poļi, un atjāja zviedri.Rijā pilēja zemnieku sviedri.Valdīja hercogs, un vadīja pans - Tik mežā dziesmiņu svilpoja gans.

Austrumvējš...

Tad reizi norima svešie vēji.No jauna mums izauga virsaiši spēji.Tie vēstīja tautai brīdī šajā,Ka mūžam trīs zvaigznes būs debesu klajā.

16* 243

э iz- rau- sās se- na- jas dzies mas, Se- na-jās dzies mas.

Tad jauni krustneši panceros brauca Un jauni tatāri pretī tiem trauca. Virsaiši tālos ceļos klīda.Dziesma atpakaļ pavardā līda.

Sēkliņa pavarda siltumā dīgst. Jārunā tiem, kas runāt drīkst. Vadoņi runā, un vadoņi krīt - Dziesmu svešniekiem nesamīt!

Austrumvējš...

244

Pazudušais deisU.Str ips D kV4

38 mā- te, es tavs pa- zu du- šais dēls. Dzi- mu te, bet 245

П A Rm

4? mā- jās reiz bus lemts?

Kāds vecs, vecs vīrs man pienāk klāt un prasa, Vai tēvs par mani daudz tev stāstīja?Vai minēja, kur Viesturmāju taka,Kur augām, kur mūs saule sildīja?Nāk ļaudis viens pēc otra klāt,Tie negrib jautāt, runāt stāt.Tu redzi, Rīga, cik tie mīļi man!Bet brīvīb's mātes zvaigžņu loks Ir sveštautiešiem tikai joks.Ap pieminekli dzērāj' dziesmas skan.

Labrīt, Rīga...

Nu atkal sēžu svešā lidmašīnā,Tik daudz ko domāt, atcerēties man.Un, ieskatoties sniegtā sārtā vīnā,Es redzu Tevi, Tavi vārdi skan.Tu stāsti man, cik sirds Tev sāp,Kad svešas tautas virsū kāpj.Ai, Rīga, cik man sirdī Tevis žēl!Lai tamdēļ Tevi atstāju,Es Tevi neaizmirsīšu,Tavs mātes tēls man mūžam sirdī kvēl.

Ardievu, Rīga...

Oriģ.: “City of New Orleans’

247

Ai, bāliņi, ai, bāliņi................................................................ 26Ai, galdiņi...................................................................................52Ai, galdiņi...................................................................................53Aijā, Ancit, aijā........................................................................ 70Aijā, manu skaļu balsu........................................................68Aijā, manu vieglu prātu..................................................... 69Ai, jūriņa, zaļacite.................................................................122Ai, lūdzama, krodziniece....................................................146Ai, vanagi, vanadziņi............................................................109Aiz azara maini meži.........................................................Aiz kalniņa dūmi kūpa.......................................................129Aizlīgoja Pēterim........................... 156Aizvakar.......................................................................... .........212Ak, cik grūt' vienam būt...................................................167Ak, jūs meži, tumšie meži...................................................60Alus muca pagrabiņā........................................................ 130Alutiņi, vecais brāli.............................................................. 136Apkārt kalnu ar likumu..................................................... 102Apsagāza mans brālītis................ 153Ardievu Rīgas sirmais Vērmaņ' sils...............................108As beju māmeņai....................................................................50Artilēristu zilā krāsa............................................................... 32Atminēta beidzot tika..........................................................209

Dziesmu pirmo rindu alfabētiskais rādītājs

Bij vasara toreiz tik zaiga..................................................118

Cauri mūsu zemei................................................................ 238Cekulaina zīle dzied............................................................... 27Cik jauki meža malā..............................................................74Cik mirdzoša bij šodien jūra........................................... 206Cik nesen biji šeit................................................................ 222Cik viegli braukt ar damfkuge........................................166Čigāni Sreibušā svinēja kāzas.......................................... 190

Daiļā dārzniece.......................................................................133Daudz, daudz ir ceļu druvinā........................................... 38Daugaviņa, melnacīte.............................................................20Dažu skaistu ziedu................................................................... 15Debess malā redzu jaunu rītu.........................................245Dejo, dejo.................................................................................159Dēls pārveda līgaviņu..................................... 200Dievs, dod mūsu tēvu zemei..............................................12Dievs nosvieda bumbul' zemē........................................... 82Div' dūjiņas gaisā skrēja...................................................... 30Div' dūjiņas gaisā skrēja...................................................... 31Dusi mans puisīt...................................................................216Dzeguze kūko............................................................................. 13Dzēru, dzēru krodziņāi........................................................141Dzied, gailīti............................................................................. 112Dzied, meitiņa, ganīdama..................................................101Dzīvoj' pie kundziņa.................................... 80

Es biju māmiņai...................................................................... 51Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme...................................... 10Es kādreiz biju Daugavmalas Džonis........... ............... 189Es kāp' uz augstiem kalniem.......................................... 115Es karāi aiziedams................................................. 36Es meitiņa gonos goju........................................................161Es redzēju bāleliņu............................................................... 234Es teikšu sveiks.......................................................................213

Atmiņā man palika meitene...........................................239

248

Gaujas dziļa lejā.......................... 114

Iedzersim pa glāzei............................................................... 144Iekš meža bij viens nams..... ................... , ......................170Iestāsimies Daugav's Vanagos..........................................207Iet Bierants sētā........................................................................47Ik vakaros kad krēsla........................................................... 202Ir dzīve tā kā kāršu spēle....................................................33Ir jāaplej.................................................................................... 145Izauga miezīts........................................................................... 85Izdeg gara mana svece.......................................................... 75

Ja mēs spētu ienaidniekus................................................240Jauka dzīve Vecaucē................................................................ 78Jauns kad bija Pēteris.......................................................... 157Jauns un traks......................................................................... 116Jo ir vasara, vasara................................................. 226Jem iekš rokas tauriķi savu...............................................135

Kādam saimniekam pie mājām...................................... 194Kad Brencis Pīpiņš piedzima..............................................56Kad dzīvē mums tā labi iet..............................................176Kad es biju jauns puisīt's................................................. 197Kad es biju neprecējies.......................................................178Kad es gāju danču vesti...................................... 192Kade pārnāksi, bālēliņi.......................................................... 35Kad klētiņā dusēsi tu .......................................................... 120tKad laiks no draugiem šķirties..........................................76Kad mēs jautri dzīvojam........................................ ,......... 168Kādreiz tu man stāstīji....................................................... 232Kāds saimnieks klēti būvēja..............................................188Kad vēl puika biju es..........................................................201Kālabadi galdiņam...................................................................54

249

Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē......................................233Kalnā kāpu lūkoties................................................................ 23Kas janvāra mēnesī dzimis................................................ 148Kas kaitēja nedzīvoti............................................................154Kas redzēja vakarā...................................................................36Ko bāliņi, tu domāji..............................................................26Krustneši sirdīgi pagāniem sita......................................242Kur ir tā ieliņa................................... ,.....................................97/Kur, priedi te, tavas skujas................................................ ...45Kur sētā vistu daudz............................................................173Kur zaķīti vakar b iji.................. 103Ķēvīte, mana svilpastīte........................................................64

Lai ar kādi vēji pūš................................................................ 42Laid iekšāi saiminiece................................................ 55Lai nu paliek šoruden......................................................... 124Laukā ziedon' balsis sauc.....................................................88/Laša kundze bola acis..................... 158Lēni, lēni Dieviņš brauca.....................................................43Lūk, sirmā Daugava................................................................ 17

Madām, nāc uz mājām................................. 183Maini muni kumeleni........................................................... 44f ;Mana mīļā, tev ēna uz acīm........................................... 221Mana sieva..................................... 182Man bija reiz vistiņa melna.............................................174Man bij maza līgaviņa..........................................................49Man māmiņa piesacīj'.........................................................152Man pazuda kumeliņš........................................................... 40Man stāstīja Daugaviņ..............................................................9Man vecā māte teic.............................................................179Māte māca dēlu........................................................................74Meitas mani aicināja........................................................... 187Meitas mani melli sauca....................................................196Meitiņas, māsiņas..................................................................126Meitu māte bēdājās................................................................ 92Meži, meži, drūmie meži..................................................... 61Mierīgi, maigi mans mīlulīt's dus.................................. 71

250

Mīlestība, karsta putra........................................................105Mīļie puiši, labie puiši........................................................180

Nāk rudentinis........................................................................106tNāk rudentinis........................................................................ 107/Nakts klusums zemi sedz...................................................110Neraud, māsiņ, gan drīz nākšu......................................204No Kurzemes bērniņš biju.................................................. 66No paša Dieva līksmība mums dota........................... 128Nu ardievu, Vidzemīte.......................................................... 25Nu paliec sveiks, mans balodīt....................................... .94Nu šķirsimies mēs, balodīt................................................. 95Nu tumšā mežā ir dziesmām gals................................113

Pār galdiemi alus glāze...................................................... 137Pāri zilai jūrai kuģis brauc...............................................100Pār pūriem, pār mežiem...................................................... 29Pa taciņu, pa taciņu.............................................................193Pavadāmi Jāņu dienu..........................................................208Pavasar's klāt ir................. 225Pērkons veda vedeklinu.........................................................46

t

Pičuks puika naskis darbos................................................. 59Pilsētā, kurā piedzimst vējš..............................................220Priecīgs uz rautu steidzos............................... 219Pūti, pūti, ziemelīti................................................................ 73

Reiz bija pele.............................................................................85Reiz dzīvoja pele...................................................................... 84Re, kur dzīvo saimnieka dēls........................................... 163Resnā Minna kokā kāpa..................................................... 151Rītos kad gaiļi dzied..............................................................98Rītos kad gaiļi dzied..............................................................99Rozālija bij mācīta.................................................................172Rudens nāk ar saviem priekiem....................................... 93

Sēd lielā telpā ļaužu rindas..............................................237Sekss ir labs.............................................................................235Senāk latviešu tautele.........................................................164

251

Sen Bachus pār pasauli valda..........................................175Sen jau prom tas laiks.................. 236Sestdienā, kad pirtī gāju.................................................... 162Sestdienās, kad pirti kūra....................................... 162Sidrabina lietiņš lija.................. 72Sievu ņemt nav bērnu spēle............................................. 41Sliņķis gāja lūkoties..............................................................184Sniga sniegi, putināja.............................................................65Stāsti manim, Daugaviņa.....................................................16Svāti zvoņi sazvonija........................................................... 160Sveicinām, vēlējam................................................................. 48Šādi tādi sanākuši................... 198Šeit jaunavām, kā jaunekļiem...................................... ..195Šitā brāļi, dzīvodami........................................................... 241Šī zeme mūsu........................................ , .............................. 224

Tālā pasaul's malā.................................................................177Tālu kaut no tevis...................................................................91Tas bij pie vecem Jērikem................................................ 165Tas cilvēks šinī pasaulē.........................................................39Tevis dēļ plūcu es rozes..................................................... 119Tev mūžām dzīvot Latvija.....................................................8Tikām situ tautu galdu...................................................... 138Tur augšā uz bēniņiem...................................................... 186Tur es dzēru, tur man tika............................................... 142Tur mazā Bauskas krodziņā..............................................140

t

Tver iekš rokas taurinki..................................................... 135t t

Ugunskurs mans tumsā spīgo.........................................125Uz Daugavas uziedams..........................................................21Uz strauja Gaujas krasta...................................................... 96Uz Tālavas druvām un mežiem.........................................18

Vaicāji man kādreiz tu........................................................218Vai gaidi, mīļā, ciemos m ani..........................................230

I Vai tev atmiņā vēl........................... 62Vakardien skumjas likās..................................................... 211Vakars kluss kad zemē nolaižas...................................... 132

252

Vakars jauks uz zemi laižas............................................... 34Vakar vēl jutu es ...................................................................210Vasara jau projām steidzas...............................................228Vasara uz beigām steidzas................. 229Vecais Taizels......................................... 134Viena muca pagrabā.............................................................131Viens jaunskungs jāj pie brūtes.....................................150Viens saucējs sauc pie Daugavas......................................22Visi ciema suņi rēja.............................................................104Ved mani, Dievs (Finlandia)...............................................14

253

MĀRTIŅĀ DZIESMU GRAMATA Sastādītājs Mārtiņš Zandbergs

Tehniskā redaktore S. Zandberga Mākslinieks A. Plotka Korektore A. Giptere

Formāts 60 x 84 / 16. Līgatnes grāmatu papīrs. Stone S e r if garnitūra. Ofsetepiedums. 14,88 uzsk. iespiedi.Metiens 10 000 eks. Pasūtījuma numurs 103169.Izdevējs SIA «Kopa», LV1004 Rīgā, Vienības gatvē 11. Licence № 2 - 0304. Salikta sabiedrības «Balta» grāmatu apgādā, LV1007 Rīgā, a/k 115. Iespiesta Rīgas Paraugtipogrāfijā, LV1004 Rīgā, Vienības gatvē 11.