LR Tieslietu ministrijas Komerctiesību konference

Komerclikuma praktiskie aspekti saistībā ar finanšu pārskatu sistēmu

un revīzijām

Maruta ZorgenfreijaMBA, LZRA valdes un kvalitātes komitejas locekle,

zvērināta revidente

2013. gada 30. maijā

Apskatāmās tēmas

• Darījumi ar kapitālsabiedrības dalībniekiem to dalībnieku statusā• Daļu emisijas uzcenojuma izmantošana• Starpposma dividendes• Atkarības pārskats• Revidenta atzinums citās situācijās

2

Izmantotie normatīvie akti

• Komerclikums• Koncernu likums• Gada pārskatu likums (GPL) un ar to saistītie Ministru Kabineta

(MK) noteikumi• Likums par grāmatvedību• Likums Par uzņēmumu ienākuma nodokli

Izmantoti arī:

Latvijas grāmatvedības standarti (LGS)

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS)

3

Darījumi ar dalībniekiemKapitālsabiedrība var veikt darījumus ar dalībniekiem

1) to dalībnieku statusā

2) citā statusā – kā ar aizdevējiem vai tirdzniecības partneriem.

Tipiskākie darījumi ar dalībniekiem to dalībnieku statusā:- Ieguldījums pamatkapitālā (apmaksājot akcijas vai daļas)- Dividenžu izmaksa

Ja kapitālsabiedrība ir strādājusi ar zaudējumiem un tās pašu kapitāls ir būtiski samazinājies (vai kļuvis negatīvs) -

vai dalībnieks/-i drīkst veikt iemaksas sabiedrības pašu kapitālā (capital contribution), nepalielinot pamatkapitālu?

Praksē visbiežāk aktuāli - ārvalstu uzņēmumu meitas sabiedrībām.

4

Darījumi ar dalībniekiem

Bez tam var būt situācija, kad sabiedrības dalībnieks ir sācis veikt iemaksas ar mērķi palielināt pamatkapitālu (norādot šo mērķi bankas maksājumā, noslēdzot nodomu protokolu vtml ar sabiedrību), bet lēmums par pamatkapitāla palielināšanu šo iemaksu brīdī vēl netiek pieņemts; to tiek plānots pieņemt, piemēram, gada laikā.

Kā šādas iemaksas atspoguļot finanšu pārskatā?

Vai tās var tikt atspoguļotas sabiedrības pašu kapitālā rezervēs?

Vai šādas rezerves varētu izmantot zaudējumu segšanai? vai pamatkapitāla palielināšanai pēc kāda laika?

Kāda ir ietekme uz sabiedrības apliekamo ienākumu?

5

Būtiskas Komerclikuma normas

Komerclikums nenosaka nekādas prasības attiecībā uz rezervju veidošanu, izņemot gadījumos, ka SIA tiek dibināta ar kapitālu, kas mazāks par Ls 2000 (160. pants - izslēgts jau 2002. gadā).

Komerclikums nosaka, ka sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

Ja iemaksas pašu kapitālā ir pieļaujamas, Komerclikuma normas neļautu tās pēc kāda laika izmaksāt dalībniekiem.

6

Būtiskas Komerclikuma normas

Ja SIA zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus (219.pants).

Ja līdzīgi apstākļi akciju sabiedrībai - akcionāru sapulce lemj par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām vai pieņem citu lēmumu par sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu. (271.p.)

Šāds cits lēmums teorētiski varētu būt arī iemaksas veikšana pašu kapitāla rezervēs ar mērķi segt zaudējumus.

7

Būtiskas Komerclikuma normasSabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par īsāku laika posmu nekā gads apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Saimnieciskās darbības pārskats sastādāms atbilstoši likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

Gada pārskatu likumā noteiktās rezerves, kuras nedrīkst ieskaitīt kapitālos, ir ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves.

8

Citu normatīvo aktu prasības

Tā kā Komerclikums nedod skaidru atbildi uz to, vai ir pieļaujamas dalībnieku iemaksas pašu kapitālā (rezervēs), nepalielinot pamatkapitālu, jāvērtē citu likumu normas.

1) Gada pārskatu likums nosaka pašu kapitāla sastāvdaļas, t.sk. šādas rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

Netiek dotas papildus norādes par to, vai rezerves var veidot tikai no peļņas vai arī citādā veidā.

9

Citu normatīvo aktu prasības

2) MK noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata (PKIP) saturu un sagatavošanas kārtību nosaka, ka PKIP-ā jāparāda katra posteņa atlikuma vērtības izmaiņas pa darījumu veidiem, t.sk. no iepriekšējo gadu peļņas izveidoto rezervju un cita veida rezervju (ja tādas ir) veidošana, klasifikācijas maiņa vai likvidācija, rezervēs ieskaitīto summu atlikumu palielināšana, samazināšana vai izlietošana (20.3.4. punkts).

Tātad tiek pieļauts, ka var pastāvēt rezerves, kas nav veidotas no peļņas. Tomēr netiek doti šādu rezervju piemēri. (Piemērs no prakses varētu būt - valūtas pārrēķina rezerves konsolidētajā pārskatā un ar reorganizāciju saistītas rezerves.)

10

Citu normatīvo aktu prasības3) Latvijas grāmatvedības standarti (kas nav obligāti piemērojami) un

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti skaidro, ka ienākumi ir aktīvu ieguvuma vai arī saistību samazinājuma veidā radies ekonomiskā izdevīguma resursu pieaugums pārskata periodā, kā rezultātā palielinājies pašu kapitāls, izņemot pieaugumu, ko radījuši dalībnieku ieguldījumi.

4) Ja dalībnieku (neatmaksājami) ieguldījumi nav uzskatāmi par ienākumu, tad tie nebūtu uzrādāmi peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet pašu kapitālā. (Ja ieguldītājam pastāv iespēja atprasīt ieguldījumu, tad tas savukārt būtu uzskatāms par aizdevumu).

5) Saskaņā ar likumu par Uzņēmumu ienākumu nodokli, apliekamo ienākumu nosaka, balstoties uz peļņu pirms nodokļiem, kas noteikta peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar Gada pārskatu likumu. Tādējādi ieguldījumu klasifikācija ietekmētu sabiedrības apliekamo ienākumu.

11

Pašreizējā interpretācijaZvērināti revidenti ļoti piesardzīgi izturas pret rezervju veidošanu no

iemaksām pašu kapitālā. VID, ļoti iespējams, šādas iemaksas uzskatīs par dāvinājumu, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, uzskatāmi par ienākumu un attiecīgi ir iekļaujami peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Iemaksas pašu kapitāla rezervēs būtu pieļaujamas tādā gadījumā, ja tās būtu atrunātas Komerclikumā (t.sk. nosakot, uz kādu lēmumu, dokumentu pamata var tikt veiktas; kādā veidā var tikt apmaksātas; kādiem mērķiem var tikt izmantotas utml).

Diemžēl, nav skaidra Komerclikuma izstrādātāju pozīcija attiecībā uz šādām iemaksām rezervēs, t.sk. vai šajā jautājumā varētu darboties arī princips – kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Būtu vēlami vismaz autoritatīvi skaidrojumi.

12

Daļu emisijas uzcenojums Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka

pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī daļas uzcenojums. Daļas uzcenojumu norāda pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā. (155.p.)

Saskaņā ar Gada pārskatu likumu, daļu uzcenojums uzrādāms pašu kapitāla postenī “Akciju (daļu) emisijas uzcenojums”.

Komerclikums nenosaka, kādiem mērķiem var izmantot daļu emisijas uzcenojumu.

13

Daļu emisijas uzcenojums Parasti emisijas uzcenojumu var izmantot pamatkapitāla palielināšanai.

Pēc starptautiskas prakses, to var izmantot arī emisijas izmaksu segšanai.

Bet vai to var izmantot zaudējumu segšanai (ar dalībnieku lēmumu)? Vai to var izmaksāt dalībniekiem gadījumā, ja tiek samazināts pamatkapitāls? Vai sabiedrība savos statūtos var noteikt uzcenojuma izmantošanas veidus?

Revidenti parasti neieteiks emisijas uzcenojumu izmantot zaudējumu samazināšanai, jo tas nav paredzēts likumos, un starptautiski izplatītāka prakse ir neizmantot uzcenojumu šādam mērķim.

14

Daļu emisijas uzcenojums Dažkārt emisijas uzcenojums tiek izmantots situācijās, kad sabiedrība

vēlas atjaunot pašu kapitāla apjomu, kas ir būtiski samazinājies zaudējumu rezultātā vai kļuvis negatīvs, bet nevēlas būtiski palielināt pamatkapitālu.

Kapitāla daļas uzcenojuma ekonomiskā būtība – kapitāla daļu tirgus vērtība ir lielāka nekā to nominālvērtība, jo uzņēmums ir uzkrājis peļņu vai turpmākās prognozes liecina par peļņas potenciālu. Teorētiski, būtiska negatīva pašu kapitāla gadījumā pastāv risks, ka emisijas uzcenojumu VID pēc tā ekonomiskās būtības varētu interpretēt kā dāvinājumu, kas iekļaujams sabiedrības apliekamajā ienākumā.

Būtu vēlams precīzāks regulējums Komerclikumā attiecībā uz emisijas uzcenojumu vai vismaz Komerclikuma normu skaidrojums.

15

Pašu kapitāla restrukturizācija

1. Pirms ieguldījuma

2. Palielina pamatkapitālu par Ls 50 000

3. Pamatkapitālu palielina par Ls 1 000; Ls 49 000 ir daļu uzcenojums

4. Veic ieguldījumu rezervēs (capital contribution)

Tikai 2. variants ir viennozīmīgi skaidrs un drošs no nodokļu viedokļa.

16

1 2 3 4Pamatkapitāls 10 000 60 000 11 000 10 000

Emisijas uzcenojums - - 49 000 -

Rezerves - - - 50 000

Nesadalītā peļņa -50 000 -50 000 -50 000 -50 000

Kopā pašu kapitāls -40 000 10 000 10 000 10 000

Dividendes

• Pašreizējais regulējums• Problēmas, kas ar to saistītas• Iespējamais risinājums – starpposma dividendes; saistītie ieguvumi

un riski.

17

Pašreizējais regulējums • Saskaņā ar Komerclikuma 161. pantu:

Dalībniekiem dividendes nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

Tas nozīmē, ka likums neparedz iespēju kapitālsabiedrībām izmaksāt starpposma dividendes.

Šāds ierobežojums attiecas ne tikai uz starpposma peļņu. Komerclikums arī neatļauj pieņemt vairākus lēmumus gada laikā

attiecībā uz tās pašas peļņas sadali, t.i. vispirms gadskārtējā sapulcē apstiprinot gada pārskatu, pieņemt lēmumu par peļņas iekļaušanu nesadalītajā peļņā, bet pēc kāda laika ārkārtas sapulcē lemt par šīs peļņas sadali. Praksē novērots risinājums – lēmums par SIA peļņas sadali gadskārtējā dalībnieku sapulcē tiek atlikts līdz nākamajai dalībnieku sapulcei.

18

Problēmas Īpaši aktuāli šādās situācijās:• Holdinga sabiedrības, kas gūst ieņēmumus no dividendēm• Personas, kas veic komercdarbību, izveidojot savu

kapitālsabiedrību, un nozīmīgu ieņēmumu daļu gūst no dividendēm Var būt aktuāli arī citās situācijās (t.sk. publiskām sabiedrībām).

Holdinga sabiedrībaPiemērs:1) SIA HS ir veikusi ieguldījumi meitas sabiedrībā SIA MS. Abu

sabiedrību pārskata gada beigas ir 31. decembrī.2) SIA MS 2012. gadā saskaņā ar revidēto gada pārskatu ir guvusi

peļņu; SIA HS kā vienīgais dalībnieks apstiprina šo gada pārskatu un nolemj peļņu (pilnībā vai daļēji) sadalīt dividendēs. Lēmums tiek pieņemts 30.04.2013.

19

Problēmas Holdinga sabiedrība (turpinājums)Piemērs:3) SIA HS drīkst atzīt dividenžu ieņēmumus tikai 2013. gadā, kad rodas

juridiskas tiesības saņemt dividendes, jo ir pieņemts dalībnieku lēmums par peļņas sadali. Šādu ieņēmumu atzīšanu nosaka finanšu pārskatu sastādīšanu regulējošie normatīvie akti (MK noteikumi par Gada pārskata likuma normu piemērošanu), un tas atbilst arī norādēm SFPS. Tātad, kaut arī lēmums par dividendēm jau ir zināms pirms vēl SIA HS pabeidz savu gada pārskata sastādīšanu, tā nedrīkst šos dividenžu ieņēmumus atzīt savā 2012. gada pārskatā.

4) SIA HS dalībnieki varēs sadalīt peļņu, kas radusies dividenžu saņemšanas rezultātā (pieņemot, ka sabiedrībai nav citas darbības, kas kopumā radītu zaudējumus) tikai 2014. gadā, apstiprinot 2013. gada pārskatu.

20

Problēmas Holdinga sabiedrība (turpinājums)Piemērs:5) Ja dividendes tiek pārskaitītas SIA HS 2013. gada maijā, šī nauda

kļūst pieejama SIA HS dalībniekiem tikai 2014. gadā – pēc lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali.

6) Ja SIA HS nav citas nozīmīgas darbības, un tā neplāno jaunas investīcijas:

• jāplāno, kur ieguldīt naudu līdz brīdim, kad to drīkstēs izmaksāt dalībniekiem, lai gan dalībnieki šo naudu varētu izmantot racionālāk; vai

• jāaizdod nauda dalībniekiem, kas var radīt dažādus ar nodokļiem saistītus jautājumus (piemēram, procentu likmes noteikšana darījumos ar saistītām personām; papildus apliekamais ienākums no procentiem; jaunas Finanšu ministrijas idejas par ierobežojumiem attiecībā uz aizdevumiem dalībniekiem)

21

Problēmas Holdinga sabiedrība (turpinājums)Kādi risinājumi līdz šim izmantoti:1) Līdz 2011. gadam, kamēr vēl bija spēkā MK noteikumi par

obligātajiem Latvijas Grāmatvedības standartiem, tika izmantota iespēja peļņas sadales lēmumu uzskatīt par notikumu pēc bilances datuma, un atzīt dividenžu ieņēmumu tekošā gada pārskatā – ja lēmums pieņemts pirms mātes sabiedrība pabeigusi sava gada pārskata sastādīšanu. (MK noteikumi par Gada pārskata likuma normu piemērošanu to neparedz).

2) Atšķirīga pārskata gada noteikšana mātes sabiedrībai un meitas sabiedrībām(piemēram, mātes sabiedrībai 31.12., bet meitas sabiedrībai – 30.09.). Tas būtiski apgrūtina konsolidētā finanšu pārskata sagatavošanu, un, ja šāds konsolidētais pārskats jāsagatavo – nebūtu uzskatāms par pieņemamu risinājumu.

22

Problēmas Personas, kas savu komercdarbību realizē, izveidojot

kapitālsabiedrībuSIA īpašnieki – fiziskas personas; īpašnieki savus ienākumus pamatā

(vai to nozīmīgu daļu) gūst no dividendēm.Parasti šādās situācijās gada laikā dalībniekiem tiek piešķirti

aizdevumi, kuri ieskaita veidā tiek dzēsti, sabiedrībai sadalot peļņu dividendēs. Uzņēmējs plāno sava uzņēmuma peļņas apjomu un aizdevumus gada laikā izmaksā tādā apjomā, lai tos būtu iespējams dzēst ar dividendēm.

Aizdevumu izsniegšana jau šobrīd rada zināmus sarežģījumus, piemēram, jāpieņem lēmumi par to, vai šāds aizdevums var būt bezprocentu aizdevums, vai, ja nē – kādu likmi piemērot.

Ja Finanšu ministrijas ieceres par papildus ierobežojumiem attiecībā uz aizdevumiem tiks realizētas, aizdevumu izsniegšana dalībniekiem gada laikā var kļūt grūti realizējama.

23

Risinājumi Iespējams risinājums - atcelt ierobežojumu kapitālsabiedrībām sadalīt

dividendes tikai vienu reizi gadāKādus riskus saskata revidenti?1) Starposma peļņa netiek pietiekami piesardzīgi novērtēta; pieņemot

lēmumu par dividendēm, netiek ņemti vērā sagaidāmi zaudējumi atlikušajā gada periodā.Attiecīgi – (revidētā) gada peļņa ir mazāka nekā jau izmaksātās starpposma dividendes. Šādi apstākļi var būt saistīti gan ar to, ka starpposma pārskatā netiek ievērotas finanšu pārskatu sastādīšanas prasības, kas attiecas uz gada pārskatiem, gan ar nepietiekami kvalitatīvu plānošanu, budžetēšanu, gan ar kādiem nelabvēlīgiem neparedzētiem notikumiem atlikušajā periodā. Īpašs risks – ja sabiedrībai nav vai ir nepietiekama iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa.

2) Var tikt apdraudēta sabiedrības finanšu stabilitāte.3) Iespējama negodprātīga vadības rīcība, izmaksājot dividendes

īpašniekiem, neskatoties uz to, ka tas var aizskart kreditoru intereses.

24

Risinājumi Lai mazinātu riskus, jānosaka skaidri un pietiekami stingri nosacījumi

Komerclikumā, kas ļautu sabalansēt sabiedrības dalībnieku (t.sk. mazākumdalībnieku) un kreditoru intereses, cita starpā:

1) Jābūt noteiktai prasībai sagatavot starpposma finanšu pārskatu, kā arī jānosaka prasības attiecībā uz šādu pārskatu pārbaudēm. Starpposma pārskatam ir jāparāda, ka sabiedrībai ir pietiekama nesadalītā peļņa, lai veiktu izmaksas dalībniekiem.Iespējamais uzdevums, ko veic zvērināts revidents attiecībā uz starpposma finanšu informāciju – pārbaudes uzdevums, kurā tiek iegūta ierobežota pārliecība, vai revīzija.Nevienmērīga (lasi - nereti nepietiekama) grāmatvedības uzskaites kvalitāte un profesionālās ētikas līmenis – tie ir apstākļi, kas pastiprina nepieciešamību noteikt prasību, lai starpposma finanšu informācija, kuru izmanto dividenžu izmaksai, būtu pakļautai neatkarīga revidenta pārbaudei.Jāapsver arī, kam būtu iesniedzami šie starpposma pārskati.

25

Risinājumi

2) Jābūt noteiktam, cik ilgā laikā pēc starpposma bilances datuma jāsastāda starpposma finanšu pārskats un jāpieņem lēmums par dividenžu izmaksu;

3) Jānosaka, kura institūcija var pieņemt lēmumu par starpposma dividenžu izmaksu (valde / padome vai dalībnieki).

4) Jānosaka, kādas darbības nepieciešamas, ja starpposma dividendes pārsniedz gada peļņu.

Saskaņā ar Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas (kas ir dalībnieku sapulces lēmuma diena). Attiecībā uz starpposma dividendēm - tās būtu atbilstošāk aplikt ar nodokļiem tikai naudas izmaksas brīdī.

26

Risinājumi Šobrīd nepastāv īpaši LR normatīvie akti, kas regulē starpposma

finanšu pārskatus, tādēļ sabiedrībām nāktos izmantot Gada pārskatu likumā un atiecīgajos MK noteikumos ietvertās prasības.

(atšķirībā no Latvijas normatīvo aktu prasībām - SFPS ietver norādes starpposma finanšu pārskatu sagatavošanai (SGS 34); tiek pieprasīta mazāka apjoma informācija nekā pilna gada pārskatā).

Starpposma finanšu pārskatiem būtu lietderīgi noteikt mazākas informācijas atklāšanas prasības, kas ļautu samazināt šā pārskata sagatavošanai nepieciešamo resursu apjomu, laiku un arī pārbaudes izmaksas. (Starpposma pārskats būtu jāsagatavo ievērojami īsākā laikā nekā gada pārskats.).

27

Atkarības pārskats Saskaņā ar Koncernu likumu:Atkarīgās sabiedrības pienākums ir sagatavot atkarības pārskatu.

Atkarības pārskats vienlaikus ar atkarīgās sabiedrības gada pārskatu ir pakļauts obligātai revidenta pārbaudei. (Attiecas uz sabiedrībām, kas atbilst zvērināta revidenta revīzijas kritērijiem).

Atkarīgās sabiedrības jau ilgāk kā 10 gadus sagatavo šos pārskatus un revidenti veic to pārbaudes. Tomēr:

1) Šo pārskatu lietderība ir apšaubāma; īpaši - ja atkarīgā sabiedrība ir 100% meitas sabiedrība. Praksē tikpat kā nav zināmi gadījumi, kad šie pārskati tiktu izmantoti kaut kādā citā veidā kā tikai formāli likuma prasību pildīšanai.

2) Pārskata neiesniegšana nav saistīta ar kādām sankcijām.3) Tie rada papildus darbu pārskata sagatavotājam un rada virkni

neskaidru jautājumu revidentam, sniedzot Koncernu likumā noteikto atzinumu.

28

Atkarības pārskata forma, saturs un revidenta ziņojums

Stājoties spēkā Koncernu likumam, zvērināti revidenti paši izstrādāja atkarības pārskata paraugu, ietverot tajā Koncernu likuma prasības atbilstoši savai izpratnei. Šis paraugs arī līdz šim brīdim tiek izmantots atkarības pārskata sagatavošanai.

Bez tam zvērināti revidenti, apsverot Koncerna likumā noteiktos kritērijus, pret kuriem vērtēt darījumus, un iespējas iegūt pietiekamus pierādījumus savu slēdzienu izdarīšani, secināja, ka par atkarības pārskatiem var tikt sniegts ierobežotas pārliecības ziņojums saskaņā ar Starptautiskajiem Pārbaudes uzdevumu standartiem (uzskatot, ka atkarības pārskats ir vēsturiska finanšu informācija).

Nav zināmi gadījumi, kad būtu radušās kādas praktiskas problēmas saistībā ar atkarības pārskatā sniegtās informācijas izklāsta veidu vai revidentu slēdzieniem par šo pārskatu.

29

Atkarības pārskatu “nākotne” Revidentu vidū pastāv viedoklis, ka ir apsverami šādi turpmākie scenāriji:1) normas, kas nosaka atkarības pārskatu sastādīšanas prasības, tiek

atceltas. Tā vietā tiek noteikta prasība gada pārskatā atklāt darījumus ar saistītām pusēm. Šobrīd Gada pārskatu likums pieprasa šo darījumu atklāšanu tikai noteiktās situācijās, kas nozīmē, ka darījumus, kas tiek veikti pēc parastiem tirgus nosacījumiem sabiedrības atklāj brīvprātīgi ar mērķi nodrošināt patiesu un skaidru priekšstatu (ja atklāj). Šāda prasība uzlabotu finanšu pārskatu kvalitāti, jo tiktu iekļauta būtiska informācija.Šādā gadījumā zvērināts revidents pārskatā atklāto informāciju vērtēs kopējā finanšu pārskata kontekstā, t.sk. apsverot noteikto revīzijas būtiskumu. Šāda pieeja gan nenodrošinātu pilnīgi visu pašreizējā Koncernu likumu prasību iekļaušanu, t.sk. revidents atzinumā neizteiktu konkrētus apliecinājumus par saistīto pušu darījumiem.

30

Atkarības pārskatu “nākotne” Cits iespējamais scenārijs:

2) Tiek saglabāta prasība sastādīt atkarības pārskatu, bet tikai sabiedrībām, kurās ir mazākuma dalībnieki.

Par atkarības pārskatu revidentam ir jāsniedz nevis atzinums, bet slēdziens. Ja iespējams – tiek precizēti kritēriji.

Ar atzinumu (opinion) parasti saprot revidenta rakstiski izteiktu viedokli pietiekamas pārliecības uzdevumā. Revidents to izsaka, piemēram, ar vārdiem “mūsuprāt, nepastāv apstākļi, kuru dēļ atkarības pārskatā minētie pasākumi būtu novērtējami citādi, nekā to veikusi atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcija, utt.”

Ja revidents veic ierobežotas pārliecības uzdevumu, tas savā ziņojumā izsaka slēdzienu vai secinājumu (conclusion) par vērtējamo informāciju šādiem vārdiem – “mūsu uzmanības lokā nav nonākuši tādi apstākļi vai fakti, kas liecinātu, ka atkarības pārskatā minētie pasākumi būtu novērtējami citādi, nekā to veikusi atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcija...”

31

Atkarības pārskatu “nākotne” Ja kritēriji, pret kuriem darījumus vērtēt, nav skaidri noteikti, tad

revidenta spēja izteikt noderīgu secinājumu ir ierobežota.

Jautājums ir arī par to, cik lielas izmaksas sabiedrībām būtu jātērē, lai apmaksātu revidenta darbu atkarības pārskata pārbaudei (jo lielāka pārliecība jāiegūst, jo apjomīgākas procedūras var būt jāplāno un jāveic revidentam; attiecīgi – palielinās izmaksas).

Būtu vērts izpētīt citu valstu pieredzi saistībā ar atkarības pārskatu sagatavošanas prasībām, pārbaudi un izmantošanu.

32

Revidenta atzinums citās situācijās Revidents var sniegt kādus atzinumus vai secinājumus tikai tādā

gadījumā, ja tiek noteikti atbilstoši kritēriji, pret kuriem attiecīgo informāciju / darījumus vērtēt.

Ja uzdevumu veic zvērināts revidents, tam ir saistošas profesionālo standartu prasības, proti, uzdevums jāveic un ziņojums jāsniedz saskaņā ar atbilstoša profesionālā standarta prasībām.

Tā piemēram, ja Komerclikuma 183. pantā noteiktā iekšējās revīzijas atzinuma sniegšanai par darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai saistīto personu tiek pieaicināts zvērināts revidents, tam rūpīgi jāapsver, pēc kādiem standartiem tas strādās, kas savukārt būs atkarīgs no pārbaudāmās informācijas veida, izmantojamiem kritērijiem, iespējas iegūt pierādījumus utml. Ja likums nenosaka kritērijus, pret kuriem informāciju vērtēt, tad par šādiem kritērijiem jāvienojas revidentam ar pasūtītāju. Tas savukārt var radīt nekonsekventu pieeju šādiem uzdevumiem, mazināt to lietderību.

33

Revidenta atzinums citās situācijās Iekšējais revidents, kas nav zvērināts revidents, varētu brīvāk

izvēlēties iespējamo ziņojuma formu un saturu, balstoties uz pasūtītāja vajadzībām.

Ja iekšēja revidentu darba rezultātu vērtēs pēc tā, vai tā sniegtais ziņojums ir noderīgs pasūtītājam, sniedz pasūtītājam nepieciešamo informāciju utml, tad zvērinātam revidentam ir jāievēro arī profesionālie standarti, un tā darbība ir pakļauta kvalitātes kontrolei. Starptautiskajiem standartiem neatbilstoša ziņojuma sagatavošana var radīt problēmas revidentam pat tad, ja ziņojuma lietotājiem par revidenta darbu nav bijušas sūdzības. Bez tam zvērinātam revidentam ir lielāka atbildība par veikto darbu (arī saskaņā ar likumu “Par zvērinātiem revidentiem”).

34

Nobeigumā Neskaidri jautājumi dažkārt rodas arī citās jomās, t.sk. saistībā ar

reorganizācijām un pamatkapitāla palielināšanu sabiedrību apvienošanas gadījumā. Reizēm var atšķirties juristu un zvērinātu revidentu viedoklis par iespējamo risinājumu. Bez tam ne vienmēr mantiskā ieguldījuma vērtējuma izmantošana novērš visas problēmas.

Ne visi jautājumi būtu risināmi ar grozījumu ieviešanu likumos. Bet būtu vēlami vismaz autoritatīvi Komerclikuma normu skaidrojumi un komentāri !

Paldies par uzmanību!

35