V A L S T S I Z G L Ī T Ī B A S S A T U R A C E N T R S

Eiropas Sociālā fonda projekts „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” (vienošanās Nr. 2010/0330/1DP/ 1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/001) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

EIROPAS SAVIENĪBA

Matemātisko prasmju vērtēšana speciālās izglītības programmas īstenošanā

RĒZEKNES AUGSTSKOLASSPECIĀLĀS PEDAGOĢIJAS LABORATORIJA

Ozoliņa A. Matemātisko prasmju vērtēšana speciālās izglītības programmas īstenošanā.Rīga: VISC, 2013. 60. lpp.

Autors© Aija Ozoliņa

Dizains un drukaSIA “McĀbols poligrāfija”

Izdevējs© VISC

Materiāls elektroniski pieejams Valsts izglītības satura centra mājas lapā www.visc. gov.lv

ISBN 978-9984-573-71-7

Satura rādītājs

Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem (A un B līmenis) mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji 10 ballu skalā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2

Matemātikas mācību satura apguves rādītāju vērtēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

1. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

2. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

3. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13

4. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

5. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

6. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

7. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37

8. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43

9. klase . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50

Klases skolēnu pašvērtējuma paraugs (pēc pārbaudes darba) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57

__. klases skolēnu viedokļi par pašvērtējuma veikšanas regularitāti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57

Skolēna individuālā pašvērtējuma paraugs (pirms brīvdienām) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Skolēna paveiktā darba pašvērtējuma paraugs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Skolēna prasmju izvērtējums spēļu aktivitāšu laikā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

Izmantoto avotu un literatūras saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60

2

Bal

les

Māc

ību

sasn

iegu

mu

vērt

ēšan

as k

ritē

riji s

kolē

niem

ar g

arīg

ās a

ttīs

tība

s tr

aucē

jum

iem

10A

tbils

toši

spēj

ām a

plie

cina

pat

stāv

ību,

rado

šu p

ieej

u va

i izc

ilus s

asni

egum

us.

9A

tbils

toši

spēj

ām te

icam

i apg

uvis

100

-90

% n

o m

ācīb

u vi

elas

apj

oma;

pat

stāv

īgi s

tāst

a un

atb

ild u

z ja

utāj

umie

m; s

pēj i

zpild

īt m

ācīb

u gr

āmat

ā va

i sko

lotā

ja d

oto

uzde

vum

u; p

ieļa

ujam

a vi

ena,

div

as v

ai tr

īs

nebū

tiska

s kļū

das v

ai n

epre

cizi

tāte

s; sk

olēn

s pro

t atš

ķirt

būt

isko

no

nebū

tiskā

; spē

j zin

āšan

as iz

man

tot

prak

sē u

n līd

zīgā

s situ

ācijā

s; te

icam

as k

omun

ikat

īvās

pra

smes

, t.i.

, viņ

š spē

j iek

laus

īties

citu

dom

ās,

sapr

otam

i izk

lāst

īt sa

vu v

iedo

kli;

māc

ību

darb

ā un

per

sonī

bas a

ttīs

tībā

sist

emāt

iski

vēr

ojam

a di

nam

ika.

8A

tbils

toši

spēj

ām la

bi a

pguv

is 8

0-70

% n

o m

ācīb

u vi

elas

apj

oma;

pat

stāv

īgi v

eic

uzde

vum

us, p

ieļa

ujam

as

trīs

, čet

ras v

ai p

ieca

s neb

ūtis

kas k

ļūda

s vai

nep

reci

zitā

tes;

skol

ēns s

pēj s

avu

rīcīb

u un

dom

as p

ietie

kam

i lab

i pa

mat

ot; s

pēj p

ared

zēt a

ttie

cīgā

s rīc

ības

seka

s; sp

ēj ie

gūt s

peci

ālo

pier

edzi

, sad

arbo

jotie

s ar v

iena

udži

em

un p

edag

ogie

m; m

ācīb

u da

rbā

un p

erso

nība

s att

īstīb

ā vē

roja

ma

dina

mik

a.7

Atb

ilsto

ši sp

ējām

apg

uvis

70-

60 %

no

māc

ību

viel

as a

pjom

a, p

ieļa

ujam

a vi

ena,

div

as v

ai tr

īs k

ļūda

s;

skol

ēns i

r ieg

uvis

nep

ieci

ešam

ās p

rasm

es; a

pguv

is u

n iz

prot

jēdz

ienu

s, b

et to

būt

ību

var a

tklā

t ar s

kolo

tāja

ja

utāj

umu

palīd

zību

; sek

mīg

i izm

anto

pal

īglīd

zekļ

us; u

zdot

o ve

ic a

pzin

īgi,

bet v

ar b

ūt b

ez īp

ašas

inic

iatīv

as;

prot

zin

āšan

as u

n pr

asm

es iz

man

tot a

tbils

toši

par

auga

m p

raks

ē un

līdz

īgās

situ

ācijā

s; m

ācīb

ās u

n pe

rson

ības

att

īstīb

ā pr

ogre

sē.

6A

tbils

toši

spēj

ām a

pguv

is 5

0 %

no

māc

ību

viel

as a

pjom

a; iz

prot

pra

ktis

kas l

ikum

saka

rības

, bet

tās v

ar

izkl

āstīt

tika

i ar s

kolo

tāja

jaut

ājum

u pa

līdzī

bu; p

atst

āvīg

i var

pas

tāst

īt da

ļu u

zdot

ā, p

arei

zi a

tbild

uz

galv

enaj

iem

jaut

ājum

iem

; māc

ību

darb

ā ne

piec

ieša

ma

skol

otāj

a or

gani

zējo

šā u

n ak

tiviz

ējoš

ā pa

līdzī

ba;

pats

tāvī

gi iz

darīt

vis

pārin

ājum

us u

n se

cinā

jum

us n

espē

j; pr

ot iz

man

tot p

alīd

zību

un

palīg

līdze

kļus

; māc

ībās

un

per

sonī

bas a

ttīs

tībā

vēro

jam

s nel

iels

pro

gres

s.5

Atb

ilsto

ši sp

ējām

daļ

ēji a

pguv

is 5

0-40

% n

o m

ācīb

u vi

elas

apj

oma;

str

ādā

ar sk

olot

āja

palīd

zību

; atb

ild

uz v

ienk

āršā

kajie

m ja

utāj

umie

m; p

atst

āvīg

i var

vei

kt v

isvi

enkā

ršāk

os u

zdev

umus

; zin

āšan

as u

n pr

asm

es

izm

anto

atb

ilsto

ši d

otaj

am p

arau

gam

, jau

nā si

tuāc

ijā u

n pr

aksē

tās p

atst

āvīg

i nei

zman

to; p

alīd

zību

izm

anto

da

ļēji;

māc

ībās

un

pers

onīb

as a

ttīs

tībā

prog

resē

atb

ilsto

ši in

divi

duāl

ām sp

ējām

.

Izgl

ītoj

amo

ar g

arīg

ās a

ttīs

tība

s tr

aucē

jum

iem

(A u

n B

līm

enis

) m

ācīb

u sa

snie

gum

u vē

rtēš

anas

krit

ēriji

10

ballu

ska

lā

(sas

kaņā

ar M

inis

tru

kabi

neta

not

eiku

mie

m N

r.492

„M

ācīb

u sa

snie

gum

u vē

rtēš

anas

kār

tība

spec

iālā

s izg

lītīb

as p

rogr

amm

ās”

3

Bal

les

Māc

ību

sasn

iegu

mu

vērt

ēšan

as k

ritē

riji s

kolē

niem

ar g

arīg

ās a

ttīs

tība

s tr

aucē

jum

iem

4A

tbils

toši

spēj

ām a

pguv

is 4

0-30

% n

o m

ācīb

u vi

elas

apj

oma;

pat

stāv

īgi s

tāst

ījum

u ne

veid

o, b

et d

aļēj

i atb

ild

uz ja

utāj

umie

m; n

espē

j not

eikt

pat

stāv

īgi g

alve

no d

omu;

var

vei

kt v

ienk

āršā

kos u

zdev

umus

ar s

kolo

tāja

pa

līdzī

bu; z

ināš

anas

un

pras

mes

izm

anto

atb

ilsto

ši p

arau

gam

, līd

zība

s nep

rot i

zman

tot;

skol

ēna

darb

ība

nepā

rtra

ukti

jāor

gani

zē u

n jā

kont

rolē

; māc

ībās

un

pers

onīb

as a

ttīs

tībā

prog

resē

vāj

i atb

ilsto

ši in

divi

duāl

ām

spēj

ām.

3A

tbils

toši

spēj

ām u

ztvē

ris 3

0-20

% n

o m

ācīb

u vi

elas

apj

oma;

atb

ild u

z ja

utāj

umie

m a

r vie

nu v

ai d

ivie

m

vārd

iem

; māc

ību

viel

as iz

prat

ne n

epie

tieka

ma,

seci

nāju

mi n

eloģ

iski

; māc

ībās

un

pers

onīb

as a

ttīs

tībā

prog

resē

ļoti

vāji

atbi

lsto

ši in

divi

duāl

ām sp

ējām

.2

Atb

ilsto

ši sp

ējām

uzt

vēris

20-

10 %

no

māc

ību

viel

as a

pjom

a; a

tbild

vie

nzilb

īgi v

ai a

r žes

tiem

uz

elem

entā

riem

jaut

ājum

iem

; sko

lotā

ja p

alīd

zību

izm

anto

ar g

rūtīb

ām; k

omun

ikat

īvās

pra

smes

ļoti

vāja

s;

māc

ībās

din

amik

a vē

roja

ma

ļoti

reti

(tik

ai a

tsev

išķā

s rei

zēs)

.1

Atb

ilsto

ši sp

ējām

uzt

vēris

maz

āk n

ekā

10 %

no

māc

ību

viel

as a

pjom

a; n

espē

j pat

stāv

īgi v

eikt

indi

vidu

ālus

uz

devu

mus

; pal

īdzī

bu n

eizm

anto

; māc

ībās

din

amik

a vē

roja

ma

ļoti

reti,

un

tā ir

ļoti

vāja

.

4

Mat

emāt

ikas

māc

ību

satu

ra a

pguv

es rā

dītā

ju v

ērtē

šana

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

_ 20

1_./2

01_.

m. g

.M

atem

ātik

as m

ācīb

u sa

tura

apg

uve

1. k

lase

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

1. P

riekš

met

u sa

līdzi

nāša

na

pēc

lielu

ma

1.1.

Maz

s – li

els,

m

azāk

s – li

elāk

s,

vien

ādi

• Sa

līdzi

na d

ažād

us o

bjek

tus p

ēc to

liel

uma.

• Sa

skat

a ko

pīgo

un

atšķ

irīgo

daž

āda

lielu

ma

vien

a ve

ida

obje

ktos

.•

Sais

ta jē

dzie

nus “

maz

s”, “

liels

” ar a

pkār

tējie

m

prie

kšm

etie

m.

1.2.

Zem

s – a

ugst

s,

zem

āks –

aug

stāk

s,

vien

ādi

• Sa

līdzi

na v

ienā

dus u

n at

šķirī

gus o

bjek

tus p

ēc to

au

gstu

ma

dabā

, kla

sē.

• Sa

ista

jēdz

ienu

s “au

gsts

”, “z

ems”

ar a

pkār

tējie

m

prie

kšm

etie

m.

1.3.

Īss –

gar

š, re

sns –

tie

vs,

plat

s – š

aurs

• Sa

līdzi

na v

ienā

da v

eida

un

atšķ

irīgu

s obj

ektu

s pēc

ga

rum

a, p

latu

ma

un a

pkār

tmēr

a.•

Liet

o jē

dzie

nus “

īss”

, “ga

rš”,

“res

ns”,

“tie

vs”,

“pla

ts”,

“šau

rs”,

sais

ta to

s ar a

pkār

tējie

m o

bjek

tiem

.2.

Prie

kšm

etu

salīd

zinā

šana

pē

c sm

agum

a

Vie

gls –

smag

s,

vieg

lāks

– sm

agāk

s,

vien

ādi

• Sa

līdzi

na v

ienā

da u

n da

žāda

smag

uma

prie

kšm

etus

. •

Atš

ķir d

ažād

a sm

agum

a pr

iekš

met

us p

ēc s

ajūt

ām.

5

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

3. T

elpi

skie

pr

iekš

stat

i3.

1. T

e –

tur

• O

rient

ējas

telp

ā.•

Nos

aka

virz

ienu

telp

ā at

tiecī

bā p

ret s

evi.

3.2.

Tuv

u –

tālu

, tu

vāk

– tā

lāk

• N

osak

a vi

rzie

nu te

lpā

attie

cībā

pre

t sev

i un

citie

m

prie

kšm

etie

m.

• Ra

kstu

ro p

riekš

met

us a

pkār

tējā

vid

ē, li

etoj

ot jē

dzie

nus

“tuv

u”, “

tālu

”, “t

uvāk

”, “t

ālāk

”.3.

3. A

pakš

ā –

augš

ā,

virs

– z

em, b

laku

s, p

a la

bi –

pa

krei

si

• N

osak

a pr

iekš

met

u un

obj

ektu

sav

star

pējā

s att

iecī

bas

telp

ā vi

enam

pre

t otr

u.•

Izpr

ot jē

dzie

nus “

pa la

bi”,

“pa

krei

si”.

• Pa

rāda

obj

ektu

virz

ienu

s dab

ā at

tiecī

bā p

ret s

evi.

• A

tšķi

r lab

o un

kre

iso

roku

, lab

o un

kre

iso

kāju

.•

Orie

ntēj

as sk

olas

telp

ā, k

lasē

, uz

tāfe

les,

bur

tnīc

ā, u

z pa

pīra

lapa

s.4.

Dau

dzum

u sa

līdzi

nāša

naD

audz

– m

az, d

audz

–

vien

s, v

iens

– d

aži

• A

tšķi

r jēd

zien

us “

maz

”, “d

audz

”, “v

iens

”.•

Salīd

zina

daž

āda

skai

ta p

riekš

met

u ko

pas,

iesa

isto

t sa

jūta

s.•

Sais

ta jē

dzie

nus “

daud

z”, “

maz

”, “v

iens

” ar a

pkār

tējie

m

prie

kšm

etie

m.

5. P

riekš

stat

i pa

r lai

ku5.

1. V

akar

, šod

ien,

rīt

• A

pguv

is jē

dzie

nus “

vaka

r”, “

šodi

en”,

“rīt

”. •

Liet

o m

inēt

os jē

dzie

nus i

kdie

nā s

arun

valo

dā.

5.2.

Die

na, v

akar

s, rī

ts•

Nos

auc

dien

nakt

s daļ

as.

• A

tšķi

r un

nosa

uc jē

dzie

nus “

vaka

r” u

n “r

īt”.

• Pa

stās

ta p

ar a

ttie

cīgā

m n

oris

ēm d

ažād

ās d

ienn

akts

da

ļās.

5.3.

Gad

alai

ki•

Nos

auc

gada

laik

us.

• A

tpaz

īst g

adal

aiku

s pēc

paz

īmēm

dab

ā un

att

ēlos

.

6

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

6. S

kaitļ

i un

darb

ības

ar

tiem

6.1.

Ska

itļi 1

–10

un to

pi

erak

sts

• Iz

prot

kat

ra p

irmā

desm

ita sk

aitļa

sas

tāvu

un

veid

ošan

os.

• A

pzīm

ē pr

iekš

met

u no

teik

tu d

audz

umu

(kop

u) a

r at

bils

tošu

cip

aru.

• A

tšķi

r jēd

zien

us “

skai

tlis”

, “ci

pars

”. Pi

erak

sta

skai

tļus a

r ci

parie

m.

• G

līti u

n pa

reiz

i rak

sta

cipa

rus,

ievē

rojo

t rūt

iņas

. •

Skai

ta lī

dz 1

0 un

atp

akaļ

.•

Nos

aka

skai

tļu ri

ndā

lielā

ko u

n m

azāk

o sk

aitli

.•

Sakl

ausa

skai

tļa v

ārdu

s pas

akās

, mīk

lās,

taut

asdz

iesm

ās.

6.2.

Ska

itļa

kaim

iņi

• N

osak

a sk

aitļu

kai

miņ

us.

• Ie

raks

ta iz

trūk

stoš

os sk

aitļu

s.6.

3. S

kaitļ

u sa

līdzi

nāša

na•

Salīd

zina

skai

tļus 1

0 ap

jom

ā, li

etoj

ot š

ādas

zīm

es:

, =.

6.4.

Pār

a un

nep

āra

skai

tļi•

Nos

aka

pāra

un

nepā

ra sk

aitu

.

6.5.

Sas

kaitī

šana

un

atņe

mša

na 1

0 ap

jom

ā•

Sask

aita

un

atņe

m 1

–10

prie

kšm

etus

.•

Raks

ta d

arbī

bu a

tbils

toši

prie

kšm

etis

kai d

arbī

bai.

• Sa

skai

ta u

n at

ņem

skai

tļus 1

0 ap

jom

ā.

• Pi

erak

sta

darb

ību

un tā

s rez

ultā

tu.

• Iz

saka

skai

tli k

ā di

vu sk

aitļu

sum

mu.

7. T

ekst

a uz

devu

mi

7.1. V

ienk

ārši

te

ksta

uzd

evum

i ar

sas

kaitī

šanu

un

atņe

mša

nu7.

2. Ja

utāj

umi “

Cik

ir?”,

“Cik

būs

?”,

“Cik

kop

ā?”,

“Cik

atli

ka?”

• A

tbild

uz

jaut

ājum

u “C

ik?”

.•

Sask

aita

un

atņe

m p

rakt

iski

prie

kšm

etus

10

apjo

mā.

• Pr

iekš

met

isko

dar

bību

pie

raks

ta a

r ska

itļie

m.

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

par

sum

mas

un

atlik

uma

aprē

ķinā

šanu

.•

Sapr

ot, k

o no

zīm

ē jē

dzie

ni “

kopā

”, “a

tlika

”. •

Sast

āda

vien

kārš

us te

ksta

uzd

evum

us, i

zman

tojo

t zī

mēj

umu

vai p

rakt

isku

dar

boša

nos.

7

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

8. M

ērvi

enīb

as8.

1. V

ērtīb

as

mēr

vien

ība

– sa

ntīm

s•

Pazī

st n

audu

pēc

sim

bola

un

pēc

form

as.

• A

tšķi

r jēd

zien

us “

mon

ēta”

, “sa

ntīm

s”.

• A

tliek

not

eikt

u na

udas

sum

mu

ar m

onēt

ām.

• D

arbo

jas a

r “m

onēt

u ka

sēm

”.•

Iepē

rkas

impr

oviz

ētā

veik

alā.

8.2.

Gar

uma

mēr

vien

ība

– ce

ntim

etrs

• Li

eto

vārd

us “c

entim

etrs

”, “m

ērīt

”. •

Mēr

a ga

rum

u pi

lnos

cen

timet

ros.

8.3.

Lai

ka

mēr

vien

ība

– ne

dēļa

, di

enna

kts

• Zi

na n

edēļ

as d

ienu

nos

auku

mus

un

to se

cību

. •

Zina

, ka

nedē

ļā ir

sept

iņas

die

nas.

• Zi

na, k

as ir

die

nnak

ts, k

ā sa

uc tā

s daļ

as.

9. Ģ

eom

etrij

as

viel

a9.

1. P

unkt

s•

Pazī

st ģ

eom

etrij

as p

amat

jēdz

ienu

s: p

unkt

s, lī

nija

, ta

isna

līni

ja, l

īka

(liek

ta) l

īnija

.•

Ir pr

iekš

stat

s par

pun

ktu,

pro

t to

zīm

ēt a

r zīm

uli,

pild

spal

vu, k

rītu

atbi

lsto

ši u

z pa

pīra

vai

tāfe

les.

• Ie

liek

punk

tu n

orād

ītajā

vie

tā.

• Sa

ista

jēdz

ienu

“pu

nkts

” ar š

ādie

m jē

dzie

niem

: vie

ns,

daži

, dau

dz.

9.2.

Tai

sna

līnija

un

līka

(liek

ta) l

īnija

• Ir

prie

kšst

ats p

ar ta

isnu

līni

ju.

• Vē

ro ta

isna

s līn

ijas p

ēc p

arau

ga, s

aska

ta ta

isna

s līn

ijas

dabā

un

pēc

radī

tajie

m p

arau

giem

vei

do v

izuā

lo

prie

kšst

atu

par t

aisn

u līn

iju.

• Pr

etst

ata

tais

nai l

īnija

i līk

u (li

ektu

) līn

iju.

• Sa

skat

a da

bā li

ekta

s līn

ijas.

8

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

9.3.

Ģeo

met

riska

s fig

ūras

– tr

ijstū

ris,

tais

nstū

ris, k

vadr

āts,

riņ

ķis

• Pa

zīst

ģeo

met

riskā

s figū

ras

— k

vadr

āts,

trijs

tūris

, ta

isns

tūris

.•

Skai

ta st

ūrus

, mal

as, v

irsot

nes,

sas

kata

, kas

kop

īgs,

kas

at

šķirī

gs.

• Sa

skat

a ģe

omet

riska

s figū

ras d

abā,

apk

ārtn

ē.

• Li

eto

vārd

us: k

vadr

āts,

trijs

tūris

, tai

snst

ūris

. •

Pazī

st ģ

eom

etris

ku fi

gūru

— ri

ņķi.

• Sa

skat

a riņ

ķim

līdz

īgus

prie

kšm

etus

.•

Mod

elē,

grie

ž, z

īmē

ģeom

etris

kas fi

gūra

s ar t

rafa

retu

(š

ablo

nu) p

alīd

zību

.•

No

ģeom

etris

kām

figū

rām

salie

k da

žādu

s obj

ektu

s.

9

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

_ 20

1_./2

01_.

m. g

.M

atem

ātik

as m

ācīb

u sa

tura

apg

uve

2. k

lase

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

1. Z

ināš

anu

līmeņ

a di

agno

stik

a,

1. k

lase

s vie

las

atkā

rtoj

ums

1.1.

Zin

āšan

u līm

eņa

diag

nost

ika

• Sk

aita

no

1 līd

z 10

un

atpa

kaļ.

• Pr

iekš

met

u sk

aitu

att

ieci

na p

ret n

otei

ktu

skai

tli.

• Ci

paru

s paz

īst,

raks

ta.

• N

osak

a lie

lāko

un

maz

āko

skai

tli sk

aitļu

rind

ā.•

Skai

tļus s

alīd

zina

10

apjo

mā,

liet

ojot

šād

as z

īmes

: <, >

,=.

• 1–

10 p

riekš

met

us s

aska

ita u

n at

ņem

.•

Dar

bība

s un

rezu

ltātu

pie

raks

ta a

tbils

toši

pr

iekš

met

iska

i dar

bība

i.•

Sask

aita

un

atņe

m 1

0 ap

jom

ā.

• Sk

aitļu

s izs

aka

kā d

ivu

skai

tļu su

mm

u.2.

Ska

itļi u

n da

rbīb

as a

r tie

m

2.1.

Des

mits

kā

jaun

a sk

aitīš

anas

vie

nība

2.2.

Ska

itļu

virk

ne

11–2

0. S

kaitļ

a sa

stāv

s. S

kaitļ

u 11

–20

nosa

ukum

i

• A

pguv

is jē

dzie

nus “

vien

i”, “d

esm

iti”.

• N

osak

a sk

aitļu

11–

20 s

astā

vu (c

ik d

esm

itu, c

ik v

ienu

). •

Pare

izi n

osau

c un

pie

raks

ta sk

aitļu

s 11–

20.

2.3.

Ska

itļu

virk

ne

1–20

. Kār

tas s

kaitļ

i•

Skai

ta u

z pr

iekš

u un

atp

akaļ

20

apjo

mā

konk

rētu

s pr

iekš

met

us.

• Sk

aita

no

1 līd

z 20

un

atpa

kaļ.

• Sk

aita

skai

tļus v

irknē

aug

ošā,

dils

tošā

secī

bā (p

a 1,

pa

2).

• La

sa u

n pi

erak

sta

skai

tļus 1

–20.

• N

osau

c kā

rtas

skai

tļus.

2.4.

Ska

itļa

“kai

miņ

i”•

Izpr

ot jē

dzie

nu “

skai

tļa “

kaim

iņi”

”. •

Nos

auc

skai

tļa “

kaim

iņus

”.

10

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

2.5.

Pār

a un

nep

āra

skai

tļi•

Zina

, kur

sad

zīvē

liet

o jē

dzie

nus “

pāris

” un

“nep

āris

”. •

Sask

ata

pāra

un

nepā

ra sk

aita

prie

kšm

etu

kopa

s kla

sē.

• Pi

erak

sta

pāra

un

nepā

ra sk

aita

prie

kšm

etu

kopa

s,

izm

anto

jot s

kaitļ

us.

2.6.

Ska

itļu

salīd

zinā

šana

• Sa

līdzi

na sk

aitļu

s 20

apjo

mā

prie

kšm

etis

ki, v

ārdi

ski u

n ra

kstis

ki, l

ieto

jot š

ādas

zīm

es: <

, >, =

.•

Nos

aka

skai

tļu ri

ndā

lielā

ko u

n m

azāk

o sk

aitli

.2.

7. S

aska

itīša

na

un a

tņem

šana

20

apjo

mā

bez

pāre

jas

citā

šķi

rā

• Iz

saka

skai

tļus 1

0 ap

jom

ā kā

div

u sk

aitļu

sum

mu.

•

Prak

tiski

vei

c ko

nkrē

tu p

riekš

met

u pi

eska

itīša

nu u

n at

ņem

šanu

(bez

pār

ejas

citā

šķi

rā).

• A

r ska

itļie

m p

iera

ksta

vei

kto

darb

ību

un ie

gūto

rezu

ltātu

.•

Pies

kaita

un

atņe

m o

traj

ā de

smitā

bez

pār

ejas

citā

šķ

irā. P

apild

ina

skai

tli lī

dz p

ilnam

des

mita

m.

• Ve

ic d

arbī

bas g

alvā

(atb

ilsto

ši sp

ējām

).3.

Tek

sta

uzde

vum

i3.

1. V

ienk

ārši

te

ksta

uzd

evum

i ar

sas

kaitī

šanu

un

atņe

mša

nu. J

autā

jum

i “C

ik k

opā?

”, “C

ik

atlie

k?”

• Sa

skai

ta u

n at

ņem

kon

krēt

us p

riekš

met

us.

• Pr

iekš

met

isko

dar

bību

pie

raks

ta a

r ska

itļie

m.

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

par

sum

mas

un

atlik

uma

aprē

ķinā

šanu

, lie

tojo

t jau

tāju

mus

“Cik

kop

ā?”,

“Cik

atli

ek?”

.•

Klau

sās u

zdev

uma

nosa

cīju

mus

, pēc

ped

agog

a ja

utāj

uma

atkā

rto

tos,

izve

ido

zīm

ējum

u, n

osau

c uz

devu

ma

jaut

ājum

u, u

zrak

sta

risin

ājum

u, fo

rmul

ē at

bild

i.•

Sast

āda

vien

kārš

us te

ksta

uzd

evum

us, i

zman

tojo

t zī

mēj

umu

vai p

rakt

isku

dar

boša

nos.

11

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

3.2.

Tek

sta

uzde

vum

i par

skai

tļu

palie

lināš

anu,

pa

maz

ināš

anu

par

note

iktu

liel

umu

• Sa

prot

un

lieto

sar

unva

lodā

jēdz

ienu

s “pa

r tik

vai

rāk”

, “p

ar ti

k m

azāk

”.•

Risi

na p

rakt

isku

s uzd

evum

us p

ar sk

aitļu

pal

ielin

āšan

u,

pam

azin

āšan

u pa

r not

eikt

u lie

lum

u.

3.3.

Tek

sta

uzde

vum

i pa

r vēr

tību

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

par

vēr

tību,

iz

man

tojo

t “m

onēt

u ka

ses”

.4.

Mēr

vien

ības

un

nos

aukt

i sk

aitļi

4.1.

Vēr

tības

mēr

i —

lats

, san

tīms

• Sk

aidr

o na

udas

nep

ieci

ešam

ību

sadz

īvē.

•

Pazī

st n

audu

pēc

uzr

akst

a un

pēc

liel

uma.

• A

tšķi

r jēd

zien

us “

mon

ēta”

, “sa

ntīm

s”.

• D

arbo

jas a

r “m

onēt

u ka

sēm

”. •

Atli

ek n

otei

ktu

naud

as su

mm

u ar

mon

ētām

.•

Sask

aita

un

atņe

m s

antīm

us 2

0 ap

jom

ā.

• Ie

pērk

as, n

orēķ

inot

ies a

r san

tīmie

m.

4.2.

Gar

uma

mēr

i — c

entim

etrs

, de

cim

etrs

. Sak

arīb

a 1

dm =

10

cm

• Pa

zīst

gar

uma

mēr

us —

cen

timet

rs, d

ecim

etrs

. •

Parā

da u

z lin

eāla

cen

timet

rus u

n de

cim

etru

s.•

Uzz

īmē

1 ce

ntim

etru

un

1 de

cim

etru

. •

Zina

sak

arīb

u 1

dm =

10

cm.

• Pr

ot p

arei

zi m

ērīt

garu

mu

piln

os c

entim

etro

s (līd

z 20

ce

ntim

etrie

m).

• Sa

līdzi

na v

ienk

āršu

s gar

uma

mēr

us (l

īdz

20

cent

imet

riem

).4.

3. S

vara

(mas

as)

vien

ība

— k

ilogr

ams

• A

tšķi

r daž

āda

smag

uma

prie

kšm

etus

pēc

saj

ūtām

. •

Zina

, ka

svar

u m

ēra

kilo

gram

os.

• Zi

na a

pzīm

ējum

u “k

g”.

12

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

4.4.

Tilp

uma

mēr

vien

ība

— li

trs

• Pa

zīst

jēdz

ienu

s “lit

rs” u

n “t

ilpum

s”.

• N

ovēr

tē ti

lpum

u pē

c ac

umēr

a.

• Pa

skai

dro

atšķ

irību

sta

rp ti

lpum

u un

sva

ru (1

kg

sāls

un

1 kg

vat

es).

• M

ēra

tilpu

mu

litro

s.4.

5. P

ulks

teni

s.

Laik

a m

ērvi

enīb

as —

st

unda

, die

nnak

ts

• Zi

na, k

o rā

da p

ulks

teni

s, p

rot n

osau

kt p

ulks

teņa

ci

parn

īcas

sas

tāvd

aļas

.•

Pazī

st p

ulks

teņu

vei

dus.

• Pr

ot n

otei

kt la

iku

pēc

pulk

steņ

a (p

ilnās

stu

ndās

). •

Māk

pas

tāst

īt pa

r sav

u di

enas

režī

mu.

5. Ģ

eom

etrij

as

viel

a5.

1. L

īniju

vei

di —

ta

isna

s un

līkas

(li

ekta

s līn

ijas)

5.2.

Sta

rs, n

ogrie

znis

• Zi

na lī

niju

vei

dus —

tais

nas u

n līk

as (l

iekt

as) l

īnija

s,

star

s, n

ogrie

znis

.•

Strā

dā a

r līn

iju m

odeļ

iem

, dem

onst

rē to

sav

star

pējo

no

viet

ojum

u.•

Velk

līni

jas c

aur v

ienu

pun

ktu

un d

ivie

m p

unkt

iem

. •

Zina

, kā

veid

ojas

sta

rs, k

ā ve

idoj

as n

ogrie

znis

. •

Mēr

a un

zīm

ē no

grie

žņus

piln

os c

entim

etro

s.5.

3. L

auzt

a līn

ija•

Zina

, kā

veid

ojas

lauz

ta lī

nija

.•

Izm

ēra

un a

prēķ

ina

lauz

tas l

īnija

s gar

umu

piln

os

cent

imet

ros (

līdz

20 c

entim

etrie

m).

5.4.

Ģeo

met

riska

s fig

ūras

— tr

ijstū

ris,

tais

nstū

ris, k

vadr

āts,

riņ

ķis

• Pa

zīst

ģeo

met

riskā

s figū

ras —

kva

drāt

s, tr

ijstū

ris,

tais

nstū

ris.

• N

osau

c un

skai

ta ģ

eom

etris

ku fi

gūru

ele

men

tus –

• m

alas

, virs

otne

s.•

Sask

ata

ģeom

etris

kas fi

gūra

s dab

ā, a

pkār

tnē.

•

Gru

pē ģ

eom

etris

kas fi

gūra

s pēc

to p

amat

elem

entie

m.

• M

ēra

mal

u ga

rum

us p

ilnos

cen

timet

ros.

• Pa

zīst

ģeo

met

risko

figū

ru —

riņķ

i. •

Sask

ata

riņķv

eida

prie

kšm

etus

dab

ā, s

adzī

vē.

• Z

īmē

ģeom

etris

kas fi

gūra

s ar t

rafa

retu

pal

īdzī

bu.

13

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

_ 20

1_./2

01_.

m. g

.M

atem

ātik

as m

ācīb

u sa

tura

apg

uve

3. k

lase

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

1. Z

ināš

anu

līmeņ

a di

agno

stik

a,

2. k

lase

s kur

sa

atkā

rtoj

ums

1.1.

Zin

āšan

u līm

eņa

diag

nost

ika

• Zi

na sk

aitļu

1–2

0 sa

stāv

u (d

esm

itu, v

ienu

skai

ts).

• Ir

prie

kšst

ats p

ar sk

aitļu

lasī

šanu

, pie

raks

tu u

n sa

līdzi

nāša

nu 2

0 ap

jom

ā.•

Skai

ta a

ugoš

ā, d

ilsto

šā se

cībā

pa

1 un

pa

2.

• N

osau

c kā

rtas

skai

tļus.

• Sa

skai

ta u

n at

ņem

prie

kšm

etus

.•

Pier

akst

a ve

iktā

s dar

bība

s un

iegū

tos r

ezul

tātu

s.•

Sask

aita

un

atņe

m 2

0 ap

jom

ā be

z pā

reja

s citā

šķi

rā (v

isi

gadī

jum

i).2.

Ska

itļi u

n da

rbīb

as a

r tie

m

2.1.

Sas

kaitī

šana

un

atņe

mša

na 2

0 ap

jom

ā ar

pār

eju

citā

šķirā

• Pr

ot iz

teik

t ska

itļus

10

apjo

mā

kā d

ivu

skai

tļu su

mm

u.

• Pa

pild

ina

skai

tli lī

dz p

ilnam

des

mita

m.

• Sa

skai

ta u

n at

ņem

20

apjo

mā

ar p

ārej

u ci

tā š

ķirā

.2.

2. N

umer

ācija

100

ap

jom

ā2.

3. V

ieni

, des

miti

, si

mts

2.4.

Ska

itļu

lasī

šana

un

pie

raks

ts2.

5. S

kaitī

šana

pa

1, 1

0 uz

prie

kšu

un a

tpak

aļ

• Zi

na, k

ā ve

idoj

as sk

aitļu

virk

ne 1

–100

.•

Izda

la k

atrā

skai

tlī v

ienu

s, d

esm

itus.

•

Pazī

st d

ecim

ālās

skai

tīšan

as v

ienī

bu —

sim

ts.

• La

sa u

n ra

ksta

skai

tļus 1

00 a

pjom

ā.

• Sk

aita

pa

1, 1

0 uz

prie

kšu

un a

tpak

aļ.

2.6.

Ska

itļa

“kai

miņ

i”•

Zina

jēdz

ienu

“sk

aitļa

“ka

imiņ

i””.

• N

osau

c sk

aitļa

“ka

imiņ

us”.

2.7.

Ska

itļu

salīd

zinā

šana

100

ap

jom

ā

• Sa

līdzi

na sk

aitļu

s 100

apj

omā.

• Zi

na u

n pr

ot li

etot

šād

as z

īmes

: <, >

, =.

• N

osak

a sk

aitļu

rind

ā lie

lāko

, maz

āko

skai

tli.

14

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

2.8.

Pār

a un

nep

āra

skai

tļi•

Zina

, ar k

ādie

m c

ipar

iem

bei

dzas

pār

a, n

epār

a sk

aitļi

. •

Nos

auc

pāra

un

nepā

ra sk

aitļu

s 100

apj

omā.

2.9.

Sas

kaitī

šana

un

atņ

emša

na 1

00

apjo

mā

galv

ā be

z pā

reja

s citā

šķi

rā

• Zi

na, k

ā sa

uc s

aska

itīša

nas u

n at

ņem

šana

s dar

bību

lo

cekļ

us.

• Sa

skai

ta u

n at

ņem

piln

us d

esm

itus 1

00 a

pjom

ā.•

Sask

aita

un

atņe

m sk

aitļu

s 100

apj

omā

galv

ā be

z pā

reja

s citā

šķi

rā (a

tbils

toši

spēj

ām).

2.10

. Sas

kaitī

šana

s ko

mut

atīv

ā īp

ašīb

a•

Zina

sas

kaitī

šana

s kom

utat

īvo

īpaš

ību

— s

aska

itām

os

mai

not v

ietā

m, s

umm

a ne

mai

nās.

• Li

eto

sask

aitīš

anas

kom

utat

īvo

īpaš

ību

sask

aitīš

anas

pi

emēr

u ris

ināš

anā.

2.11

. “D

raud

zīgā

s”

vien

ādīb

as•

Pazī

st jē

dzie

nu „“

drau

dzīg

ās” v

ienā

dība

s”.

• Pr

ot n

o su

mm

as se

cinā

t div

as s

tarp

ības

.•

Liet

o “d

raud

zīgā

s” v

ienā

dība

s sas

kaitī

šana

s un

atņe

mša

nas p

iem

ēru

risin

āšan

ā.2.

12. S

aska

itīša

na

un a

tņem

šana

100

ap

jom

ā ra

ksto

s ar

pāre

ju c

itā š

ķirā

• Pr

ot s

aska

itīt u

n at

ņem

t 100

apj

omā

raks

tos a

r pār

eju

citā

šķi

rā.

2.13

. Ska

itļa

pam

azin

āšan

a,

palie

lināš

ana

par t

ik

• Pa

lielin

a, p

amaz

ina

skai

tli p

ar ti

k.

15

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

3. M

ērvi

enīb

as

un n

osau

kti

skai

tļi

3.1.

Vēr

tības

mēr

i: la

ts, s

antīm

s.

Saka

rības

Ls 1

= 1

00

sant

īmi

• Iz

prot

nau

das n

epie

cieš

amīb

u sa

dzīv

ē.

• Zi

na v

ērtīb

as m

ērus

— la

ts, s

antīm

s.•

Pazī

st n

audu

pēc

uzr

akst

a un

pēc

liel

uma.

•

Zina

, kād

as m

onēt

as li

eto

Latv

ijā.

• Zi

na s

akar

ību

1 la

ts =

100

san

tīmi.

• N

olas

a pr

eču

cena

s daž

ādu

pier

akst

u ve

idā.

• Sa

līdzi

na p

reču

cen

as.

• D

arbo

jas a

r “m

onēt

u ka

sēm

”.•

Risi

na v

ienk

āršu

s iep

irkša

nās u

zdev

umus

, apr

ēķin

ot

pirk

uma

vērt

ību

un n

auda

s atli

kum

u.•

Nov

ērtē

nau

das v

ērtīb

u.3.

2. G

arum

a m

ēri,

to

saka

rības

:1

dm =

10

cm,

1 m

= 1

00 c

m

• Sk

aidr

o ga

rum

a m

ēru

nepi

ecie

šam

ību

sadz

īvē.

• Zi

na, k

ur li

eto

šāda

s mēr

vien

ības

: cen

timet

rs,

deci

met

rs u

n m

etrs

.•

Prot

cen

timet

rus,

dec

imet

rus u

n m

etru

s par

ādīt

uz

lineā

la.

• M

ēra

nogr

iežņ

us p

ilnos

cen

timet

ros.

• Ve

ic p

rakt

isku

s gar

uma

un a

ttāl

uma

mēr

ījum

us.

• N

ovēr

tē, s

alīd

zina

gar

umus

, att

ālum

us.

3.3.

Sva

ra (m

asas

) m

ēri —

kilo

gram

s,

gram

i

3.4.

Tilp

uma

mēr

vien

ība

— li

trs

• Sk

aidr

o sv

ara

(mas

as) m

ēru

nepi

ecie

šam

ību

sadz

īvē.

•

Zina

sva

ra (m

asas

) mēr

us —

kilo

gram

s, g

ram

i.•

Atš

ķir d

ažād

a sm

agum

a pr

iekš

met

us p

ēc s

ajūt

ām.

• Zi

na ti

lpum

a m

ēru

— li

trs.

•

Izpr

ot a

tšķi

rību

star

p til

pum

u un

sva

ru (1

kg

sāls

un

1 kg

va

tes)

.•

Nov

ērtē

tilp

umu

pēc

acum

ēra.

•

Mēr

a til

pum

u lit

ros u

n pi

erak

sta

rezu

ltātu

.

16

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

3.5.

Lai

ka m

ēri,

to

saka

rības

:1

h =

60 m

in,

1 d.

= 2

4 h,

1 ne

d. =

7 d

.,1

mēn

. = 3

0 d.

,1

g. =

12

mēn

. Sa

karīb

a

ap–j

ūn–s

e–no

• Zi

na la

ika

mēr

vien

ību

saka

rības

(atb

ilsto

ši sp

ējām

). N

osau

c ne

dēļa

s die

nas p

ēc k

ārta

s.•

Salīd

zina

laik

a m

ērus

.•

Nos

auc

gada

mēn

ešus

, nos

aka

dien

u sk

aitu

tajā

, lie

tojo

t sak

arīb

u ap

–jūn

–se–

no.

• Sa

skat

a dz

īves

situ

ācija

s, k

urās

nep

ieci

ešam

as

zinā

šana

s par

laik

a m

ērie

m.

3.6.

Pul

kste

nis

• N

osak

a pa

reiz

u la

iku

ar p

reci

zitā

ti līd

z pu

sstu

ndai

. •

Prot

pas

tāst

īt pa

r sav

u di

enas

režī

mu.

3.7.

Vie

nkār

ši

nosa

uktie

skai

tļi.

Nol

asīš

ana

prak

tiska

jos

mēr

ījum

os u

n to

pi

erak

sts

• N

olas

a un

pie

raks

ta g

arum

a, s

vara

(mas

as),

laik

a m

ērīju

mus

.•

Dar

boja

s ar m

onēt

u ka

sēm

, pie

raks

ta n

auda

s sum

mas

ar

vie

nkār

šiem

nos

aukt

iem

skai

tļiem

.

3.8.

Dar

bība

s ar

vie

nkār

šiem

no

sauk

tiem

skai

tļiem

(vie

glāk

ie g

adīju

mi)

• Ve

ic s

aska

itīša

nas u

n at

ņem

šana

s dar

bība

s ar v

ērtīb

as

mēr

iem

100

apj

omā.

• Ri

sina

pra

ktis

ka s

atur

a uz

devu

mus

ar v

ienk

ārši

em

nosa

uktie

m sk

aitļi

em.

4. T

ekst

a uz

devu

mi

4.1.

Vie

nkār

ši

teks

ta u

zdev

umi

ar s

aska

itīša

nu,

atņe

mša

nu(a

tris

ināj

ums,

atb

ilde)

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

ar s

aska

itīša

nu u

n at

ņem

šanu

100

apj

omā.

• Kl

ausā

s uzd

evum

a no

sacī

jum

us, i

zvei

do z

īmēj

umu,

no

sauc

uzd

evum

a ja

utāj

umu,

uzr

akst

a ris

ināj

umu,

fo

rmul

ē at

bild

i.•

Risi

na te

ksta

uzd

evum

us p

ēc d

otās

shēm

as u

n zī

mēj

uma.

• Ri

sina

pra

ktis

ka s

atur

a uz

devu

mus

, izm

anto

jot

skai

tlisk

os d

atus

, kas

iegū

stam

i apk

ārtē

jā v

idē.

17

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

4.2.

Vie

nkār

ši

teks

ta u

zdev

umi a

r ja

utāj

umie

m: “

Cik

kopā

?”, “

Cik

atlie

k?”

• Iz

prot

prie

kšm

etis

ki, v

izuā

li uz

skat

āmi j

ēdzi

enus

“ko

pā”

un “a

tliek

”.•

Prie

kšm

etis

ko d

arbī

bu p

iera

ksta

ar s

kaitļ

iem

. •

Risi

na p

rakt

isku

s uzd

evum

us p

ar su

mm

as u

n at

likum

a ap

rēķi

nāša

nu.

4.3.

Tek

sta

uzde

vum

i par

skai

tļu

palie

lināš

anu

un

pam

azin

āšan

u pa

r no

teik

tu li

elum

u

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

, izm

anto

jot

jēdz

ienu

s “pa

lielin

āt p

ar ti

k”, “

pam

azin

āt p

ar ti

k”.

4.4.

Vie

nkār

ši te

ksta

uz

devu

mi a

r mēr

iem

(v

ienk

ārša

nos

aukt

a sk

aitļa

form

ā)

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

par

vēr

tību.

• Ri

sina

pra

ktis

ka s

atur

a uz

devu

mus

, izm

anto

jot

skai

tlisk

os d

atus

, kur

i ieg

ūti m

ērīš

anas

rezu

ltātā

.

5. Ģ

eom

etrij

as

viel

a5.

1. L

īniju

vei

di —

ta

isna

s, lī

kas (

liekt

as),

lauz

tas

• Zi

na lī

niju

vei

dus.

• Pr

ot s

aska

tīt lī

nija

s dab

ā, z

īmēj

umos

, etn

ogrā

fisko

s ra

ksto

s.

• Pa

zīst

un

zīm

ē da

žāda

vei

da lī

nija

s.•

Mēr

a un

apr

ēķin

a la

uzta

s līn

ijas g

arum

u pi

lnos

ce

ntim

etro

s.5.

2. S

tars

, nog

riezn

is•

Zina

, kas

ir s

tars

un

nogr

iezn

is, s

aska

ta š

īs lī

nija

s ap

kārt

nē.

• N

ovel

k ta

isni

cau

r 2 p

unkt

iem

.•

Zīm

ē st

aru,

nog

riezn

i un

nosa

uc to

s ar b

urtie

m.

• M

ēra

un z

īmē

nogr

iežņ

us p

ilnos

cen

timet

ros.

18

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

5.3.

Leņ

ķis (

stūr

is).

Tais

ns le

ņķis

• Sa

skat

a ap

kārt

nē u

n sa

prot

jēdz

ienu

“le

ņķis

” (sa

dzīv

es

term

inol

oģijā

— “

stūr

is”)

.•

Pazī

st ta

isnu

leņķ

i.•

Izlo

ka n

o pa

pīra

un

izgr

iež

tais

nu le

ņķi.

• N

osak

a ap

kārt

nē ta

isnu

s leņ

ķus.

• A

tpaz

īst t

aisn

us le

ņķus

ģeo

met

riskā

s figū

rās.

•

Uzz

īmē

tais

nu le

ņķi p

a rū

tiņām

un

ar u

zstū

ri.5.

4. Ģ

eom

etris

kas

figūr

as —

trijs

tūris

, če

trst

ūris

, kva

drāt

s,

tais

nstū

ris, r

iņķi

s

• Pa

zīst

ģeo

met

riska

s figū

ras —

trijs

tūris

, čet

rstū

ris.

• N

osau

c tr

ijstū

ra u

n če

trst

ūra

elem

entu

s — v

irsot

nes,

m

alas

un

leņķ

us.

• G

rupē

ģeo

met

riska

s figū

ras p

ēc to

pam

atel

emen

tiem

.•

Sask

ata

ģeom

etris

kas fi

gūra

s apk

ārtn

ē.•

Pazī

st jē

dzie

nu “

riņķi

s”.

• Sa

skat

a riņ

ķvei

da fi

gūra

s apk

ārtn

ē.

19

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

____

_ 20

1_./2

01_.

m. g

.M

atem

ātik

as m

ācīb

u sa

tura

apg

uve

4. k

lase

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

1. Z

ināš

anu

līmeņ

a di

agno

stik

a un

3.

kla

ses k

ursa

at

kārt

ojum

s

1.1.

Zin

āšan

u līm

eņa

diag

nost

ika

• Sk

aitļu

s las

a, ra

ksta

un

salīd

zina

100

apj

omā.

•

Sask

aita

un

atņe

m 1

00 a

pjom

ā ar

un

bez

pāre

jas c

itā

šķirā

.•

Vie

nkār

šus n

osau

ktus

skai

tļus s

aska

ita u

n at

ņem

bez

pā

rvei

doju

mie

m.

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

ar s

aska

itīša

nu u

n at

ņem

šanu

. •

Nog

riežņ

us m

ēra

un k

onst

ruē

piln

os c

entim

etro

s.2.

Ska

itļi u

n da

rbīb

as a

r tie

m

2.1.

Num

erāc

ija 1

00

apjo

mā

2.2.

Ska

itļu

šķira

s —

vien

i, de

smiti

, sim

ti2.

3. S

kaitļ

u la

sīša

na,

pier

akst

s un

salīd

zinā

šana

2.4.

Ska

itīša

na p

a 1,

10

uz p

riekš

u un

atp

akaļ

2.5.

Pār

a un

nep

āra

skai

tļi

• Sa

prot

skai

tļu ri

ndas

vei

doša

nās l

ikum

saka

rības

.•

Zina

šķi

ras —

vie

ni, d

esm

iti, s

imti.

• La

sa, r

akst

a un

sal

īdzi

na sk

aitļu

s 100

apj

omā.

• Sk

aita

pa

1, 1

0 uz

prie

kšu

un a

tpak

aļ.

• Zi

na, a

r kād

iem

cip

arie

m b

eidz

as p

āra,

nep

āra

skai

tļi.

• N

osau

c pā

ra u

n ne

pāra

skai

tļus 1

00 a

pjom

ā.

2.6.

Sas

kaitī

šana

s ko

mut

atīv

ā īp

ašīb

a•

Zina

sas

kaitī

šana

s kom

utat

īvo

īpaš

ību

— s

aska

itām

os

mai

not v

ietā

m, s

umm

a ne

mai

nās.

• Li

eto

šo īp

ašīb

u sa

skai

tīšan

as p

iem

ēru

risin

āšan

ā.2.

7. S

aska

itīša

na

un a

tņem

šana

100

ap

jom

ā ar

un

bez

pāre

jas

• N

osau

c sa

skai

tīšan

as u

n at

ņem

šana

s dar

bību

loce

kļus

. •

Sask

aita

un

atņe

m g

alvā

100

apj

omā

(atb

ilsto

ši sp

ējām

). •

Sask

aita

un

atņe

m ra

ksto

s 100

apj

omā

bez

pāre

jas u

n ar

pā

reju

citā

šķi

rā.

20

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

2.8.

“D

raud

zīgā

s”

vien

ādīb

as

(sas

kaitī

šana

, at

ņem

šana

)

• Pa

zīst

jēdz

ienu

„“dr

audz

īgās

” vie

nādī

bas”

.•

No

sum

mas

seci

na d

ivas

sta

rpīb

as.

• Li

eto

“dra

udzī

gās”

vie

nādī

bas s

aska

itīša

nas u

n at

ņem

šana

s pie

mēr

u ris

ināš

anā.

2.9.

Ska

itļu

salīd

zinā

šana

at

ņem

ot

• Sa

līdzi

na sk

aitļu

s — p

ar c

ik v

airā

k (m

azāk

).

2.10

. Rei

zinā

šana

un

dalīš

ana

• Sk

aita

pa

grup

ām (2

, 3, 4

. 9, 1

0).

• Pa

rāda

reiz

ināš

anas

dar

bību

trijo

s vei

dos:

skai

tlisk

as

izte

iksm

es v

eidā

kā

vien

ādu

sask

aitā

mo

sum

mu,

viz

uāli

un a

udiā

li.•

Nos

auc

reiz

ināš

anas

dar

bība

s loc

ekļu

s.•

Atr

od re

izin

ājum

u ta

bulā

.•

Zina

reiz

ināš

anas

tabu

lu n

o ga

lvas

(atb

ilsto

ši sp

ējām

).•

Dal

a sk

aitļu

s vie

nādā

s daļ

ās, i

zman

tojo

t rei

zinā

šana

s ta

bulu

.•

Zina

dal

īšan

as d

arbī

bas l

ocek

ļu n

osau

kum

us.

• Zi

na d

alīš

anas

tabu

lu (p

ēc sp

ējām

).•

Atr

od d

alīju

mu,

izm

anto

jot r

eizi

nāša

nas t

abul

u.2.

11. “

Dra

udzī

gās”

vi

enād

ības

(re

izin

āšan

a, d

alīš

ana)

• Pa

zīst

jēdz

ienu

“dra

udzī

gās”

vie

nādī

bas.

• N

o re

izin

ājum

a se

cina

div

us d

alīju

mus

.•

Liet

o “d

raud

zīgā

s” v

ienā

dība

s rei

zinā

šana

s un

dalīš

anas

pi

emēr

u ris

ināš

anā.

2.12

. Ska

itļa

pam

azin

āšan

a,

palie

lināš

ana

par t

ik

un ti

k re

izes

• Pa

lielin

a, p

amaz

ina

skai

tli, l

ieto

jot s

aska

itīša

nu,

atņe

mša

nu.

• Pa

lielin

a, p

amaz

ina

skai

tli ti

k re

izes

, lie

tojo

t re

izin

āšan

u, d

alīš

anu.

2.13

. Ska

itlis

0 v

isās

4

aritm

ētis

kajā

s da

rbīb

ās

• Pa

reiz

i ris

ina

darb

ības

ar 0

.

21

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

2.14

. Ska

itlis

kās

izte

iksm

es (2

da

rbīb

as).

Ieka

vas

• Ri

sina

skai

tlisk

ās iz

teik

smes

ar 2

dar

bībā

m, i

evēr

ojot

da

rbīb

u se

cību

, pie

raks

ta a

tris

ināj

umu

sais

tītaj

ā pi

erak

stā.

• A

prēķ

ina

izte

iksm

es v

ērtīb

u, ja

izte

iksm

ē ir

ieka

vas.

•

Pask

aidr

o da

rbīb

u kā

rtīb

u un

risi

nāša

nas g

aitu

sal

iktā

s iz

teik

smēs

.3.

Mēr

vien

ības

un

nos

aukt

i sk

aitļi

3.1.

Vēr

tības

mēr

i: la

ts, s

antīm

sSa

karīb

a Ls

1 =

100

sa

ntīm

i

• Iz

skai

dro

naud

as n

epie

cieš

amīb

u sa

dzīv

ē.•

Zina

vēr

tības

mēr

us —

lats

, san

tīms.

• Zi

na, k

ādas

mon

ētas

liet

o La

tvijā

.•

Zina

sak

arīb

u 1

lats

= 1

00 s

antīm

i. •

Nol

asa

preč

u ce

nas d

ažād

u pi

erak

stu

veid

ā.•

Salīd

zina

pre

ču c

enas

.•

Dar

boja

s ar m

onēt

u ka

sēm

. •

Risi

na v

ienk

āršu

s iep

irkša

nās u

zdev

umus

, apr

ēķin

ot

pirk

uma

vērt

ību

un n

auda

s atli

kum

u.•

Nov

ērtē

nau

das v

ērtīb

u.3.

2. G

arum

a m

ēri,

to

saka

rības

:1

cm =

10

mm

,1

dm =

10

cm,

1 m

= 1

00 c

m

• Zi

na, k

ur li

eto

šāda

s mēr

vien

ības

: mili

met

rs,

cent

imet

rs, d

ecim

etrs

un

met

rs.

• Pa

rāda

mili

met

rus,

dec

imet

rus u

n m

etru

s uz

lineā

la.

• Ve

ic p

rakt

isku

s gar

uma

un a

ttāl

uma

mēr

ījum

us.

• N

ovēr

tē, s

alīd

zina

gar

umus

.3.

3. S

vara

(mas

as)

mēr

i — k

ilogr

ams,

gr

ams

3.4.

Tilp

uma

mēr

vien

ība

— li

trs

• Iz

skai

dro

svar

a (m

asas

) mēr

u ne

piec

ieša

mīb

u sa

dzīv

ē.

• Zi

na s

vara

(mas

as) m

ērus

— k

ilogr

ams (

kg),

gram

s (g)

. •

Atš

ķir d

ažād

a sm

agum

a pr

iekš

met

us p

ēc s

ajūt

ām.

• Zi

na ti

lpum

a m

ēru

— li

trs.

•

Pask

aidr

o at

šķirī

bu s

tarp

tilp

umu

un s

varu

.•

Nov

ērtē

tilp

umu

pēc

acum

ēra.

•

Mēr

a til

pum

u lit

ros u

n pi

erak

sta

rezu

ltātu

.

22

Tēm

aTe

mat

sM

ācīb

u da

rbīb

as u

n vē

lam

ais

rezu

ltāt

sN

av

apgu

vis

Vei

c ti

kai

skol

otāj

a va

dībā

Daļ

ēji

apgu

vis,

ne

piec

ieša

-m

a pa

līdzī

ba,

pārb

aude

Apg

uvis

, be

t nep

ie-

cieš

ama

palīd

zība

Apg

uvis

3.5.

Lai

ka m

ēri,

to

saka

rības

:1

min

= 6

0 s,

1 h

= 60

min

,1d

. = 2

4 h,

1 ne

d. =

7 d

.,1

mēn

. = 3

0 d.

,1

g. =

12

mēn

. Sak

arīb

a ap

–jūn

–se–

no

• Zi

na la

ika

mēr

vien

ību

saka

rības

(atb

ilsto

ši sp

ējām

). •

Nos

auc

gada

mēn

ešus

, māc

ās n

otei

kt d

ienu

skai

tu ta

jā,

lieto

jot s

akar

ību

ap–j

ūn–s

e–no

.•

Salīd

zina

laik

a m

ērus

. •

Liet

o sa

karīb

as s

tarp

stu

ndu

un m

inūt

i, m

inūt

i un

seku

ndi p

rakt

isku

uzd

evum

u ris

ināš

anā.

• Sa

skat

a dz

īves

situ

ācija

s, k

urās

nep

ieci

ešam

as

zinā

šana

s par

laik

a m

ērie

m.

3.6.

Pul

kste

nis

• N

osak

a pa

reiz

u la

iku

ar p

reci

zitā

ti līd

z pu

sstu

ndai

. •

Past

āsta

par

sav

u di

enas

režī

mu.

3.7.

Vie

nkār

ši n

osau

kti

skai

tļi. N

olas

īšan

a pr

aktis

kajo

s mēr

īju-

mos

un

to p

iera

ksts

• N

olas

a un

pie

raks

ta g

arum

a, s

vara

(mas

as),

laik

a m

ērīju

mus

.•

Izla

sa u

n pi

erak

sta

norā

dītā

s nau

das s

umm

as a

r vi

enkā

ršie

m n

osau

ktie

m sk

aitļi

em.

3.8.

Dar

bība

s ar

vie

nkār

šiem

no

sauk

tiem

skai

tļiem

(vie

glāk

ie g

adīju

mi)

• Sa

skai

ta u

n at

ņem

vie

nkār

šus n

osau

ktus

skai

tļus 1

00

apjo

mā.

• Re

izin

a un

dal

a vi

enkā

ršus

nos

aukt

us sk

aitļu

s re

izin

āšan

as–d

alīš

anas

tabu

las i

etva

ros.

Teks

ta

uzde

vum

i4.

1. V

ienk

ārši

te

ksta

uzd

evum

i ar

sas

kaitī

šanu

, at

ņem

šanu

, re

izin

āšan

u, d

alīš

anu

(atr

isin

ājum

s, a

tbild

e)

• Ri

sina

vie

nkār

šus t

ekst

a uz

devu

mus

ar s

aska

itīša

nu

un a

tņem

šanu

100

apj

omā,

reiz

ināš

anu

un d

alīš

anu

tabu

las a

pjom

ā.•

Lasa

uzd

evum

a no

sacī

jum

us, i

zvei

do z

īmēj

umu,

form

ulē

uzde

vum

a ja

utāj

umu,

pie

raks

ta u

zdev

uma

risin

ājum

u (īs

ajā

pier

akst

ā) u

n fo

rmul

ē uz

devu

ma

atbi

ldi.

• Ri

sina

teks

ta u

zdev

umus

pēc

dot

ās sh

ēmas

un

zīm

ējum

a.•

Veid

o sh

ēmas

un

zīm

ējum

us a

tbils

toši

uzd

evum

a no

sacī