DATI

SUSTINNO 3. PROJEKTA IETVAROS PASŪTĪTO SOCIOLOĢISKO APTAUJU DATI, ISSP

RESEARCH GROUP 1998,2012,2015. G. APTAUJU DATI

Plašsaziņas līdzekļu

ietekme

Sociālā izturēšanās t.sk.

līdzdalības formas

Ģimenes modeļu evolūcija

Padomju režīma ietekme

un tā ģenēze

Vērtīborientācijas

un normas

• Anomija

• Atsvešinātība

Ģimenes modeļu un vērtīborientāciju ietekme uz iedzīvotāju reproduktīvo uzvedību un ilgtermiņā demogrāfiskajām prognozēm

Mediju patēriņa, vērtīborientāciju un valdības darbības vērtējuma ietekme uz Latvijas iedzīvotāju attieksmēm pret valsts drošību

Jaunākās tendences anomijas izpētēPolitiskā atsvešinātība un anomijamūsdienu Latvijā Globālo vērtību orientācija Latvijas iedzīvotāju vidū

Anomija Latvijas svētku un piemiņas dienu kalendārā un praksē

JAUNĀKĀS TENDENCES ANOMIJAS IZPĒTĒ

• DIRKEMS LIETO TERMINU ANOMIE, LAI APRAKSTĪTU TĀDU

SABIEDRĪBAS STĀVOKLI, KAD SOCIĀLĀS INSTITŪCIJAS DAŽĀDU

IEMESLU DĒĻ NESPĒJ NODROŠINĀT VISAS SABIEDRĪBAS MORĀLU

VADĪBU, UN TĀPĒC SABIEDRĪBAS NORMAS UN SOCIĀLĀ KONTROLE

NESAKŅOJAS VAI IR VĀJI IESAKŅOTAS SOCIĀLAJĀ SISTĒMĀ

• ANOMIJAS IZPAUSMES SAISTĪTIE JĒDZIENI PĒTĪJUMOS –BEZMĒRĶĪBA, NORMU TRŪKUMS, INDIVĪDA SUBJEKTĪVĀ VĒLME DZĪVOT TAGADNEI NEVIS NĀKOTNEI, PAĻĀVĪBAS TRŪKUMS ATTIECĪBĀ UZ CITIEM CILVĒKIEM, AMATPERSONU DISTANCĒŠANĀS NO CILVĒKA REĀLĀS DZĪVES PROBLĒMĀM, PĀRLIECĪBAS TRŪKUMS, KA BĒRNIEM NĀKTONĒ BŪS LABĀKA DZĪVE NEKĀ PAŠIEM U.C.

Emīls Dirkeims (1858-1917)

Darba dalīšana sabiedrībā (1893), Pašnāvība (1897)

POLITISKĀ ATSVEŠINĀTĪBA UN ANOMIJA MŪSDIENU LATVIJĀ

0

10

20

30

40

50

60

70

Ilgtermiņa

mērķu trūkums

Kultūras

atsvešinātība

Atsvešinātība no

sevis

Atsvešinātība no

ģimenes,

pienākumiem

ATSVEŠINĀTĪBA Normu trūkums Politiskā

atsvešinātība

Sociālā

atstumtība

• PROBLEMĀTISKĀKIE ASPEKTI – BEZMĒRĶĪBA

(DZĪVE ŠODIENAI) UN KULTŪRAS

ATSVEŠINĀTĪBA

• DIEZGAN IZPLATĪTS NORMU TRŪKUMS

• ANOMIJA IZPAUŽAS SABIEDRĪBAS VĒRTĪBĀS –

IEDZĪVOTĀJI TIECAS PĒC PAŠREALIZĀCIJAS, BET

REIZĒ ARĪ DROŠĪBAS, ZEMU TIEK VĒRTĒTA

KOMFORMITĀTE, RADOT PAMATU SALĪDZINOŠI

MAZĀKAI PAKĻĀVĪBAI SABIEDRĪBAS NORMĀM

POLITISKĀ ATSVEŠINĀTĪBA UN ANOMIJA MŪSDIENU LATVIJĀ

ANOMIJA LATVIJAS SVĒTKU UN PIEMIŅAS DIENU KALENDĀRĀ UN PRAKSĒ

• “NAV TĀDAS SABIEDRĪBAS, KAS NEJUSTU NEPIECIEŠAMĪBU IK PĒC

REGULĀRA INTERVĀLA APLIECINĀT UN ATKAL NO JAUNA

APSTIPRINĀT KOLEKTĪVOS UZSKATUS UN KOLEKTĪVĀS IDEJAS, KAS

VEIDO TĀS VIENOTĪBU UN TĀS INDIVIDUALITĀTI” (E.DIRKEIMS)

• LATVIJĀ SVĒTKU, ATCERES UN ATZĪMĒJAMO SVĒTKU KULTŪRA IR

INTENSĪVA UN DAUDZVEIDĪGA , TOMĒR TĀ ĻAUJ ARĪ IERAUDZĪT

SABIEDRĪBAS DEZINTEGRĀCIJAS LĪNIJAS UN DIAGNOSTICĒT

ANOMIJAS SITUĀCIJAS

ANOMIJA LATVIJAS SVĒTKU UN PIEMIŅAS DIENU KALENDĀRĀ UN PRAKSĒ

• PASTĀV DIVAS SVĒTKU

UN ATCERES DIENU

ETNISKĀS UN VALODAS

TELPAS. TOMĒR

DALĪJUMS PAKĀPENISKI

MAZINĀS

• PASTĀV VECUMA,

IZGLĪTĪBAS UN

NODARBOŠANĀS ZIŅĀ

ATŠĶIRĪGAS SVĒTKU

TELPAS

KAS NOSAKA GLOBĀLO VĒRTĪBU ORIENTĀCIJU LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU VIDŪ ?

• AR GLOBALIZĀCIJU SAISTĪTAS ATTIEKSMES UN UZVEDĪBA LIECINA PAR TO, VAI ESAM GATAVI DZĪVOT SAVSTARPĒJI SAISTĪTĀ PASAULĒ

• KOSMPOLĪTISMA UN PRETKOSMOPOLĪTISMA PERSPEKTĪVAS

• VĒRTĪBAS – KOPUMĀ VĀJI SKAIDROTĀJFAKTORI

• TRADICIONĀLISMS – VIETĒJS, UNIVERSĀLISMS – PLAŠĀKS

• BOIKOTĒ NEDAUDZ, BAIKOTĒ BIEŽĀK. POST-MATERIĀLA ORIENTĀCIJA VAIRĀK SAISTĪTA AR POLITISKO PATĒRNIECISKUMU

MEDIJU PATĒRIŅA, VĒRTĪBORIENTĀCIJU UN VALDĪBAS DARBĪBAS VĒRTĒJUMA IETEKME UZ LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSMĒM PRET VALSTS DROŠĪBU

• IZKRISTALIZĒJUŠĀS TRĪS NOZĪMĪGĀKĀS MEDIJU FUNKCIJAS

SABIEDRĪBAS UZSKATU VEIDOŠANĀ – DIENASKĀRTĪBAS

DEFINĒŠANA (AGENDA-SETTING), RĀMĒŠANA (FRAMING) UN

ĪSTERMIŅA IETEKMĒŠANA (PRIMING).

• TOMĒR LĪDZTEKUS MEDIJU LOMAI PĒTNIEKI IR

UZSVĒRUŠI ARĪ CITUS FAKTORUS, KAS IETEKMĒ INDIVĪDU

UZSKATUS, T.SK. SOCIĀLI EKONOMISKAIS STATUSS,

DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES, VALDĪBAS DARBA

NOVĒRTĒJUMS, INDIVĪDU VĒRTĪBORIENTĀCIJAS (PHARR &

PUTNAM 2000)

Mediju funkcijas Demogrāfiskie

faktori

Valdības darba

vērtējums

Vērtīborientācijas

Uzskati par valsts

drošības

jautājumiem

• MEDIJU PATĒRIŅA IETEKMES VIRZIENS ATBILST SAGAIDĀMAJAM

• TOMĒR PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU IETEKME NEBŪTU PĀRSPĪLĒJAMA. ANALĪZĒ

IEKĻAUJOT TIKAI MEDIJU PATĒRIŅA UN PUBLISKĀS PĀRVALDES DARBĪBAS

NOVĒRTĒJUMA NEATKARĪGOS MAINĪGOS, VIRKNE MEDIJU PATĒRIŅA RĀDĪTĀJU

ZAUDĒ STATISTISKO NOZĪMĪGUMU.

• APMIERINĀTĪBAI AR VALSTS PĀRVALDI IR NOZĪME. PRET KRIEVIJAS PROPAGANDAS

VĒSTĪJUMIEM UZŅĒMĪGĀKI IR TIE RESPONDENTI, KURI NE TIKAI PASTIPRINĀTI

IZMANTO KRIEVVALODĪGOS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻUS, BET ARĪ IR NEAPMIERINĀTĀKI

AR LATVIJAS PUBLISKĀS PĀRVALDES DARBĪBU. TURKLĀT APMIERINĀTĪBAI AR

VALDĪBAS DARBU BIEŽI VIEN IR LIELĀKA IETEKME UZ RESPONDENTU UZSKATIEM

NEKĀ MEDIJU PATĒRIŅAM.

MEDIJU PATĒRIŅA, VĒRTĪBORIENTĀCIJU UN VALDĪBAS DARBĪBAS VĒRTĒJUMA IETEKME UZ LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSMĒM PRET VALSTS DROŠĪBU