Meža audzes kopšana, sugu izvēle kvalitatīva kokmateriāla ieguvei

Latvijas mežu attīstība pēcledus laikmetā

Pirms apmēram 200 gadu tūkstošiem uz mūsu pusi no ziemeļiem lēnām tuvojās ledājs, ceļā noslaukot un nobrāžot gandrīz visu, kas šeit auga. Sākās lielais ledus laikmets.

Apmēram pirms 6000 gadiem platlapju meži sasniedza maksimālo izplatību visā pēcledus laikmetā. Visā Latvijas teritorijā tolaik bija sastopams skābardis un dižskābardis. Tomēr pirms aptuveni 4700 gadiem klimats atkal kļuva vēsāks un arī sausāks. Samazinājās platlapju koku izplatība, sāka palielināties egļu izplatība. Apmēram pirms 4000 gadiem egle kļuva par valdošo sugu pašreizējās Latvijas teritorijā.

Cilvēka ietekme uz veģetāciju laika gaitā

Kopš 1935. gada līdz 1994. gadam mežu platības Latvijā pieaugušas līdz apmēram 44 % un turpina pieaugt

Cilvēka ietekme uz dabu ir sākusies jau ļoti sen, līdz ar pirmo cilvēku apmetņu izveidošanos tagadējās Latvijas teritorijā. Taču vissenākajos laikos šī ietekme bija neliela. Tā palielinājās, kad cilvēku kļuva vairāk, un viņi sāka pārveidot vidi, ierīkojot lielākas apmetnes un kad sāka nodarboties ar lauksaimniecību.

Pirms apmēram 6000 gadiem pirmoreiz kopš leduslaikmeta sāka samazināties mežu platība

Līdz 19. gadsimta vidum mežainums Latvijā samazinājās līdz apmēram 30 - 50 % un 19. gadsimta beigās meži klāja vairs tikai 20 - 30 % no Latvijas teritorijas

Latvijas mežu raksturojums

Mežs ir ekosistēma, kurā galvenais organiskās masas ražotājs ir koki. Mežs -sarežģīta sistēma – tajā ietilpst gan dažāda vecuma koki, gan pameža un zemsegas augi un meža dzīvnieki, gan augsne ar tās bagātīgo faunu, baktērijām, aļģēm, un citām sīkbūtnēm.

Latvija atrodas mežu zonā. Meži šeit ir dabiski izveidojušies un kā citi sauszemes biotopi attīstoties kļūst par mežu

Lielākā daļa Baltijas ziemeļu daļas un Skandināvijas mežu ietilpst mērenās joslas skujkoku mežu (taigas) zonā.

Latvija atrodas ziemeļu skujkoku mežu un mērenās joslas platlapju mežu saskares joslā

Latvijas mežu raksturojums

Pie kura ekosistēmu tipa tad pieskaitīt mūsu mežus?

No vienas puses – skuju koku mežu pie mums ir daudz vairāk nekā lapu koku mežu. No otras puses – liela daļa šo skuju koku mežu ir cilvēka stādīta un dabiski varbūt lielu daļu no to zemēm aizņemtu platlapju meži.

Eksperti uzskata, ka Latvijas apstākļi tomēr vairāk atbilst mērenās joslas platlapju mežiem, mazāk – ziemeļu skujkoku mežiem.

Latvijas mežu platība

Latvijā meži aizņem apmēram 2,85 miljonus hektāru jeb 45 % no valsts teritorijas. Visvairāk mežu (50 - 60 %) ir Ventspils, Talsu un Aizkraukles rajonā, vismazāk (25 - 30 % no rajona teritorijas) – Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Preiļu un Rēzeknes rajonā.

No šiem mežiem pusi (50,2 %) aizņem valsts meži, gandrīz pusi (42 %) – privātie meži.

Mežu vecuma struktūra

Lai novērtētu mežaudžu vecumu, mežsaimnieki koku vecumu sadala vecuma klasēs:

Vecuma klašu intervāls ir atkarīgs no koku sugas.

-Skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem (ozolam, osim, kļavai, gobai un vīksnai) par vienu vecuma klasi pieņemts 20 gadu intervāls.

-Mīkstajiem lapu kokiem (bērzam, apsei, melnalksnim) tas ir 10 gadi, baltalksnim – 5 gadi.

30 gadu veca priežu audze atbilst II vecuma klasei, tikpat veca apšu audze – III vecuma klasei, bet baltalkšņu audze – VI vecuma klasei.

Mežu vecuma struktūra

Kādai ir jābūt mežu vecuma struktūrai? viendabīgai – jaunajiem mežiem jābūt apmēram tik pat

daudz kā vidēja vecuma un pieaugušiem mežiem

Latvijas mežos vecuma struktūra pašlaik ir neviendabīga. „Ulmaņa laikos” daudz tika stādīti priežu meži, un „padomju laikos” daudz stādīja egļu mežus. Pirms 30 - 40 gadiem Latvijas mežsaimniecībā bija „egļu stādīšanas bums” – egles tika stādītas arī priedēm piemērotajās platībās.

Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10 % no to kopējās platības. Tas nozīmē, ka pēc 50 - 80 gadiem, kad tagadējās jaunaudzes būs pieaugušas, mums būs ļoti maz pieaugušu priežu mežu, bet daudz egļu mežu

Meža atjaunošana

Mežus atjauno vai nu mākslīgi, tos stādot un sējot, vai arī izcirstajām teritorijām ļauj atjaunoties dabiski.

Gandrīz puse no Latvijas pašreizējo egļu mežu platības un piektā daļa priežu mežu ir mākslīgi atjaunoti

Pēdējos gados aizvien lielākas platības tiek atstātas dabiskajai apmežošanai. Tajās iesējas galvenokārt egles, bērzi, apses un baltalkšņi, mazāk priedes.

Meža stāvojums

Visu meža ekosistēmu var iedalīt divās galvenajās daļās – mežaudzē un meža zemsegā

Meža kokus un krūmus iedala kokaudzē, pamežā jeb krūmu stāvā un paaugā.

Kokaudzes veido divus stāvus.

Pirmo stāvu veido audzes augstākie koki; to augstums ir lielāks par 75 % no audzes vidējā augstuma

Otrā stāvā tie koki, kuru augstums ir robežās no 50 % līdz 75 % no audzes vidējā augstuma.

Tos kokus, kas nesasniedz 50 % no audzes vidējā augstuma, pieskaita pamežam vai paaugai. Pie paaugas pieder tie koki, kas vēl nepieder pie pirmā vai otrā stāva, bet ar laiku to sasniegs un veidos mežaudzes vainagu. Piemēram, jaunās priedītes un eglītes nevar saukt par pamežu, tā ir paauga. Pameža aug tādi koki un krūmi, kas nekad nekļūs par kokaudzes kokiem – lazdas, pīlādži, krūkļi un citi

Mežu klasifikācija

Iedala trīs mežu ekoloģiskajās rindas: sausieņu, slapjaiņu un purvaiņu meži.

Atsevišķi izdala divas cilvēka izveidotas augteņu rindas – āreņus (meži nosusinātās minerālaugsnēs) un kūdreņus (nosusinātās kūdras augsnēs).

Mežu ekoloģiskās rindas savukārt iedala meža augšanas apstākļu tipos jeb meža tipos.

Mežu tipus var noteikt pēc mežā valdošajām koku sugām, to bonitātes, kā arī pēc zemsegas sugām un pēc augsnes.

Mežu bioloģiskā daudzveidība

Bioloģisko daudzveidību raksturo liels sugu skaits, taču vairums šo sugu pārstāvji ir sīki vai nezinātājam paslēpušies, kā ķērpji, gliemeži, putni.

Ekoloģiski vērtīga meža pazīmes: -Koki ir dažādā vecumā (tātad mežs ir nevis stādīts, bet atjaunojies pats). -Atvērumi vainaga klājā (lauces). -Ja lielu koku izgāž vējš vai tas iet bojā citu iemeslu dēļ, kokaudzes vainagu klājā rodas atvērums. -Atvēruma vietā parasti atjaunojas koku pioniersugas. -Tāds neliels traucējums veicina audzes dažādvecuma struktūras veidošanos un saglabāšanos. -Mitrāji, mitras ieplakas, avoksnāji, piekrastes, palienes, pastāvīgi pārplūstoši laukumi, īslaicīgi pārplūstoši laukumi. -Liela izmēra koksnes atliekas. Mirusi koksne dažās vai visās sadalīšanas pakāpēs (par to tiks stāstīts vēlāk). -Daudz koksnes sēņu (piepju). -Vairāku sugu platlapji (ozoli, oši, kļavas, liepas, gobas). Latvijā lielākoties ir skujkoku meži, platlapji retāki, tāpēc retas arī ar tiem saistītās sugas. Īpaši vērtīgi ir ozoli. -Daudz vecu lazdu. -Bebru darbības pēdas. -Lielas putnu ligzdas.

Mirusī koksne

Mirusī koksne – sausokņi (stāvoši miruši koki) un kritalas (guloši miruši koki) ir viena no svarīgākajām ekosistēmas struktūrām mežos. Augot koki patērē barības vielas un veido biomasu. Koku stumbros ir ieslēgti milzīgi biomasas daudzumi. Kad koka dzīve beidzas, tā koksne pēc ilgāka laika atkal kļūst par barības vielām.

Ja mirušie koki tiek aizvākti, tas degradē dzīvnieku dzīvotni un augu atjaunošanos uz ļoti ilgu laiku.

Dabiskie traucējumi mežu augšanai

Arī bez cilvēka piedalīšanās meža augšanu aizkavē vai pat pārtrauc dažādi traucējumi: ugunsgrēki, vējgāzes un kaitēkļu epidēmijas; lielie dzīvnieki mielojas ar koku mizu un dzinumiem, un mežacūkas izposta zemsedzi.

Ļoti liels traucējums ir meža ugunsgrēks. Pēc ugunsgrēka, līdzīgi kā pēc meža izciršanas, meža attīstība sākas no jauna.

Lieli mežu bojātāji ir dzīvnieki. Domājams, ka arī dzīvnieku postījumiem meži ir pielāgojušies, un tiem ir sava loma meža atjaunošanās procesā

Sausie meži un slapjie meži – divas dažādas sugu izdzīvošanas stratēģijas

Sausie meži – izdzīvos tas, kam lielākās izplatīšanās spējas. Sausajiem mežiem raksturīgi liela mēroga traucējumi, pēc kuriem mežaudze attīstās no jauna.

Slapjie meži – izdzīvos tas, kas nekur nesteidzas. Slapjie meži ir pārāk slapji, lai degtu, tādēļ liela mēroga traucējumi šeit tik pat kā nenotiek.

Kailcirte šīs sugas pārsteidz pilnīgi nesagatavotas. Tām nepieciešami nemainīgi mitruma apstākļi, taču pēc ciršanas vējš un saule šo biotopu izžāvē.

Koku kontinuitāte

Viena no nozīmīgākajām dabiska meža pazīmēm ir koku kontinuitāte.

t.s. kādā teritorijā mežs ir pastāvējis ilgu laiku – tas nav ticis nocirsts kailcirtē vai nav nodedzis.

Koku kontinuitāte ir ļoti nozīmīga tām meža sugām, kurām ir nepieciešams nemainīgs mikroklimats un ir vājas izplatīšanās spējas

Ekosistēmu kontinuitāte

Ekosistēma ir koku un kritalu kontinuitāte plašākā izpratnē.

Sugām ar labāku izplatīšanās spēju nepieciešams, lai to izplatīšanās apgabalā tām nepieciešamie dzīves apstākļi būtu nepieciešamā daudzumā un kvalitātē.

Sugām ar lielām pārvietošanās spējām nav vajadzīgs, lai piemērotas mežaudzes atrastos viena otrai pilnīgi blakus.

Dabisko mežu biotopi

Lielākā daļa Latvijas mežu ir apsaimniekoti meži un bioloģiskā

daudzveidība tajos ir maza.

Neliela daļiņa mežu ir paglābusies no intensīvas apsaimniekošanas un mežaudze tajos ir attīstījusies vairāk vai mazāk dabiski.

Šādi meži ir biežāk atrodami vai nu aizsargājamajās teritorijās – rezervātos, aizsargjoslās un liegumos, vai arī tie ir tālu no ceļiem un tādēļ to apsaimniekošana bijusi pārāk sarežģīta.

Mežu aizsardzība

Kā novērtēt, vai mežsaimniecība ir nenoplicinoša un kas būtu darāms, lai tai tuvinātos?

1. Mežu resursu uzturēšana un uzlabošana un to ieguldījums globālajos oglekļa ciklos; 2. Meža ekosistēmu veselības un vitalitātes uzturēšana; 3. Mežu produktivitātes uzturēšana un veicināšana; 4. Meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un veicināšana; 5. Mežu aizsargājošo funkciju (it īpaši augsnes un ūdens aizsardzības) uzturēšana un veicināšana meža apsaimniekošanā; 6. Citu sociālo un ekonomisko funkciju un apstākļu uzturēšana.

Kādi ir aizsargājamie mežu biotopi

Grīņi; Lapkoku meži ar parasto skābardi Carpinus betulus; Ošu meži ar lielo zvaigznīti Astrantia major; Ozolu, liepu, kļavu un gobu meži gravās un upju ieleju nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 45 grādu leņķi; Parastās purvmirtes Myrica gale audzes; Lapkoku meži ar lielo raganzālīti Circaea lutetiana; Lapkoku slapjie meži ar attālvārpu grīsli Carex remota; Priežu meži ar asinssārto gandreni Geranium sanguineum; Priežu meži ar meža silpureni Pulsatilla patens; Primārie meži (mežs, kas izveidojies dabiskā veidā pēc augsnes izveidošanās un kurā nav notikusi mežsaimnieciskā darbība) upju meandru lokos; Virsāji.

Kā aizsargāt mežus

Pilnīga apsaimniekošanas pārtraukšana ir tikai viena no rīcībām, kas ļautu aizsargāt Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību.

Jānoskaidro, kuri tad ir tie bieži degošie meži un kuri – nekad nedegošie. Pirmos drīkst cirst. Otros – nedrīkst, vai arī tajos drīkst veikt tikai izlases cirtes, vai arī izcirtumiem jābūt platībā nelieliem.

Jānoskaidro arī, vai ugunsgrēki šajos mežos veido tikpat lielus klajumus kā meža izcirtumi, vai arī dabiski degtu tikai atsevišķas koku grupas, lielāko daļu koku atstājot neskartus.

Paldies par uzmanību!