Migrācija – iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka

Migrācija – iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka

Rīgā, 2010.gada jūlijā

2

Ar Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 14.maija lēmumu Nr.2008/381/EK izveidots Eiropas migrācijas tīkls, kura mērķis ir pildīt Eiropas Kopienas un dalībvalstu institūciju informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrācijas un patvēruma jomu, tādā veidā atbalstot Eiropas Savienības politikas veidošanu minētajās jomās. Eiropas migrācijas tīklu izmanto arī, lai sabiedrībai nodrošinātu informāciju par šiem jautājumiem. Tīklu veido Eiropas Komisija un dalībvalstu nozīmēti kontaktpunkti. Katrs kontaktpunkts izveido valsts migrācijas tīklu. Katrs valsts kontaktpunkts sagatavo izpētes darbus, kuru tēmas ir noteiktas attiecīgā gada darba programmā. Izpētes darbu tēmas ir saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo migrācijas jomu. Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Kontakti: Čiekurkalna 1.līnija 1, k-3, Rīga, Latvija, LV-1026 Tālrunis: +371 67219492 Fakss: +371 67219431 E-pasts: [email protected] Tīmeklis: www.emn.lv

Ziņojuma autors: Ilze Siliņa-Osmane, Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkta eksperte Recenzents: Ilze Briede, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja

3

Saturs

ANOTĀCIJA 4

1. IEVADS 5

1.1. METODOLOĢIJA 5

1.2. DEFINĪCIJAS 6

2. LATVIJAS PIEEJA EKONOMISKĀS MIGRĀCIJAS POLITIKAI 7

2.1. VALSTS VĪZIJA UN POLITIKA 8

2.2. TIESISKAIS UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS 12

2.3. POLITISKĀS DISKUSIJAS UN IEINTERESĒTO PUŠU IESAISTE 14

3. EKONOMISKĀS MIGRĀCIJAS POLITIKAS IEVIEŠANAS PIEEJA 18

3.1.EKONOMISKĀS MIGRĀCIJAS POLITIKAS IEVIEŠANA 18

3.2.STATISTIKA UN TENDENCES 24

3.2.1. DARBASPĒKA TIRGUS UN MIGRĀCIJAS STATISTIKA 24

3.2.2. TENDENČU ANALĪZE UN BŪTISKAS IZMAIŅAS 29

4. ANALĪZE UN SECINĀJUMI 33

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS 35

PIELIKUMS 39

4

Anotācija

Izpētes darba Migrācija – iespēja

risināt pieprasījumu pēc darbaspēka

mērķis ir izprast un raksturot Latvijas

darba tirgus darbaspēka pieprasījuma

un vajadzību apmierināšanas

stratēģijas, izmantojot migrāciju kā

vienu no instrumentiem darbaspēka

piesaistē no trešajām valstīm.

Izpētes darba Ievadā ir ietverta darba

rakstīšanā izmantotā metodoloģija un

definīcijas.

Izpētes darba otrajā nodaļā ir

izklāstīta Latvijas pieeja ekonomiskās

migrācijas politikai, uzsverot, ka

migrācijas politika saistībā ar

nodarbinātību ir vērsta uz iekšējā darba

tirgus aizsardzību un bezdarbnieka

skaita samazināšanu. Lai arī

ekonomiskās izaugsmes laikā trešo

valstu valstspiederīgo nodarbinātības

jomā iesaistītās kompetentās valsts

institūcijas kopā ar sabiedriskajiem

partneriem izstrādāja Koncepciju par

migrācijas politiku nodarbinātības

kontekstā, kurā tika ietverti

piedāvājumi, kā veidot valsts vīziju

ekonomiskās migrācijas politikas

jomā, dažādu apstākļu dēļ tā netika

apstiprināta, taču daži no

ierosinājumiem guva atbalstu valdības

līmenī un tika veikti grozījumi

Imigrācijas likumā un tam pakārtotajos

Ministru kabineta noteikumos. Šajā

sadaļā tika īsi apskatīts trešo valstu

valstspiederīgo nodarbināšanas

tiesiskais un institucionālais ietvars, kā

arī ilustrētas politiskās diskusijas un

ieinteresēto pušu iesaiste ekonomiskās

migrācijas jomas izvērtēšanā.

Darba trešajā nodaļā ir raksturota

Latvijas ekonomiskās migrācijas

politikas ieviešanas pieeja, sīkāk

analizējot ekonomiskās migrācijas

politikas ieviešanu, ietverot darbaspēka

migrācijas statistiku un tās sīkāku

tendenču analīzi.

Tā kā Latvijas kompetentās institūcijas

nesadarbojas ar trešajām valstīm

darbaspēka migrācijas jomā, darbā nav

ietverta minētās sadarbības analīze.

Darba ceturtajā nodaļā ir veikta

Latvijas darbaspēka migrācijas jomas

analīze un darba gaitā izstrādātie

secinājumi.

1. Ievads

Izpētes darba Migrācija – iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka mērķis

ir izprast un raksturot Latvijas darba tirgus darbaspēka pieprasījuma un vajadzību

apmierināšanas stratēģijas, izmantojot migrāciju kā vienu no instrumentiem

darbaspēka piesaistē no trešajām valstīm.

Izpētes darba objekts ir trešās valsts valstspiederīgais, kas ir nodarbināts

Latvijā. Izpētes darba uzdevums ir raksturot Latvijas ekonomiskās migrācijas

nākotnes redzējumu un plānotās aktivitātes, kā arī pētīt trešās valsts valstspiederīgā

nodarbinātā lomu Latvijas darba tirgū.

Izpētes darba mērķa auditorija ir valsts institūcijas, kuras ir iesaistītas

ekonomiskās migrācijas procesā, kā arī nevalstisko organizāciju un akadēmiskās vides

pārstāvji.

1.1. Metodoloģija Darba izstrādē tika iesaistītas tās valsts iestādes un iestāžu eksperti, kuru rīcībā

ir nepieciešamā informācija par trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšanu: Pilsonības

un migrācijas lietu pārvalde,1 Nodarbinātības valsts aģentūra2 un Centrālā statistikas

pārvalde.3.Tā kā trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības jomā citu iesaistīto valsts

iestāžu ārējās mājaslapās ir atrodama plaša un aktuāla informācija, tad atsevišķi pie

iestādes ekspertiem darba izstrādātāji nevērsās.

Lai paplašinātu analizējamās informācijas apjomu un lai pārlūkotu rakstus,

viedokļus par trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības jautājumu, tika izmantots arī

globālais tīmeklis Internet. Darbā izmantotos rakstus, pētījumus un viedokļus var

atrast šī darba sadaļā par darbā izmantoto literatūru un avotiem.

Darbā tika izmantota Latvijas normatīvā bāze, laikrakstos atrodamā literatūra

par izvēlēto tēmu, kā arī darbā iesaistīto iestāžu apkopotie statistiskie dati un ekspertu

sniegtā informācija. Bez tam darbā tika izmantota arī informācija no Eiropas

migrācijas tīkla (turpmāk – Tīkls) Latvijas kontaktpunkta agrāk veiktā izpētes darba

„Trešo valstu augsti kvalificēta darbaspēka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi

Latvijā”.4

1 www.pmlp.gov.lv 2 www.iem.gov.lv 3 www.csb.gov.lv 4 Peipiņa M., Maza apjoma pētījums ”Trešo valstu augsti kvalificēta darbaspēka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi Latvijā”.// Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2006.gada oktobris. – Pieejams: http://emn.lv/lv/pdf/2006/04ovalstuaugstikvaliftoeceljoshana.pdf - (sk.12.02.2010.)

6

1.2. Definīcijas Trešās valsts valstspiederīgais - jebkura persona, kas nav Latvijas

Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai

Šveices Konfederācijas pilsonis.5 Jāuzsver, ka pētījuma statistikas sadaļā, analizējot

trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību Latvijā, nav iekļauti dati par nozīmīgu

trešās valsts valstpiederīgo grupu Latvijā – Latvijas nepilsoņiem (2010.gada 1.janvārī

Latvijā uzturējās 344 095 nepilsoņi6), jo Latvijā Latvijas nepilsoņu tiesības

nodarbinātības ziņā tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu tiesībām un Latvijas nepilsoņi

netiek uzskatīti par trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī viņiem netiek izsniegtas

uzturēšanās atļaujas.

Augsti kvalificēts migrants – Eiropas Savienībā nodarbināta persona, kura

attiecīgajā dalībvalstī ir aizsargāta kā nodarbinātais atbilstoši valsts nodarbinātības

tiesību aktiem un/vai saskaņā ar valsts praksi neatkarīgi no juridiskajām attiecībām.

Šīs nodarbinātības mērķis ir kāda cita labā vai vadībā veikt īstu un efektīvu atalgotu

darbu, kuram ir vajadzīgā atbilstošā un specifiskā kompetence, ko apliecina augstākās

profesionālās kvalifikācijas.7

Bezdarba līmenis – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku

(darbaspējas (vecumā 15 – 62 gadi)) īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju darbspējas vecumā.

Nodarbinātie iedzīvotāji - atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas

definīcijām - ir visas tās personas 15-74 gadu vecumā, kuras pārskata nedēļā veica

jebkādu darbu vai nu par samaksu naudā, vai arī par atlīdzību precēs vai

pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas

uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē.8

5 Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums (Konsolidētā versija).// Oficiālais Vēstnesis C 325, 24.12.2002. 6 Pilsonība sun migrācijas lietu pārvalde.// http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2009/3ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf - [see: 01.07.2010.] 7 Padomes 2009.gada 25.maija direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.// Oficiālais Vēstnesis, L 155, 18.06.2009. 8 Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6#arzemnieki – [sk.22.02.2010.]

7

2. Latvijas pieeja ekonomiskās migrācijas politikai Latvijas migrācijas politika saistībā ar nodarbinātību ir vērsta uz iekšējā darba

tirgus aizsardzību – viesstrādnieki no trešajām valstīm var tikt uzņemti tikai pēc

vakances pieteikšanas un tad, ja uz šo vakanci nepiesakās atbilstošas kvalifikācijas

Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības pilsonis. Latvijā ārvalstu

darbaspēka piesaistes mehānisms ir vērsts uz katra gadījuma individuālu izvērtēšanu.9

Darbaspēka uzņemšanas kārtība no trešajām valstīm ir reglamentēta, lai gan

uzņemamo viesstrādnieku maksimālais skaits nav ierobežots – Latvijā nepastāv kvotu

sistēma. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem darba devējiem ir tiesības

uzņemt jebkuras kvalifikācijas viesstrādniekus visos tautsaimniecības sektoros.

Kā būtisks imigrācijas politikas veidošanas instruments ir jāmin ar 2006.gada

1.februāra rīkojumu Nr.60. „Par Vienotās patvēruma un migrācijas vadības sistēmas

attīstības programmu 2006.-2009.gadam” Ministru kabineta pieņemtā Patvēruma un

migrācijas vadības sistēmas attīstības programma 2006.-2009.gadam (turpmāk-

Programma), kuras pamatā ir centieni nodrošināt līdzsvaru un sabalansētību starp

diviem būtiskiem principiem – Latvijas kā mūsdienīgas, demokrātiskas un nacionālas

valsts interesēm un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tas nozīmē izstrādāt un

īstenot migrācijas politiku, kas atbalsta nacionālās un Eiropas identitātes saglabāšanu,

nodrošina valsts un sabiedriskās drošības interešu ievērošanu, saglabā līdzsvarotu

darba tirgu un sociālās drošības sistēmu, tai pat laikā atbilst Latvijas starptautiskajām

saistībām, veicina tūrisma attīstību, ārvalstu investoru piesaisti un rada

priekšnosacījumu tādas sistēmas izveidei, kas ātri un efektīvi reaģē uz darba tirgus

vajadzībām.

Minētā programma piedāvā situācijas analīzi un ieskatu migrācijas politikas

īstenošanā iesaistīto institūciju funkcijās, kā arī definē migrācijas politikas mērķus,

sniedz nākotnes prognozes un nosaka plānotās politikas un darbības rezultātus.10 Tās

mērķis ir nodrošināt Latvijas nacionālajām interesēm un Eiropas Savienības vienotās

migrācijas politikas prasībām atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu un noteikt

9 Latvijas darba tirgus 2008.gadā (Informatīvs pārskats).// Rīga, 2009. - Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/347 - [sk.07.07.2010.] 10 Ceļmalniece I. Imigrācijas jautājumi Latvijas politikā kopš 1998.gada:vai partiju programmatiskajām nostādnēm ir nozīme?// Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas studentu zinātnisko darbu krājums „Alternatīva”. - Pieejams: http://szf.lu.lv/files/petnieciba/Alternativa/1_numurs_2009/Celmalniece_final.pdf - [sk.08.03.2010.]

8

stratēģiskās attīstības virzienus migrācijas procesu kontrolē iesaistīto institūciju

attīstībai.

Latvijas kompetentās valsts institūcijas ir uzsākušas Padomes 2009.gada

25.maija direktīvas 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un

uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos11 (turpmāk – Direktīva

2009/50/EK) transponēšanu Latvijas normatīvajos aktos, izstrādājot nepieciešamos

grozījumus Imigrācijas likumā. Direktīva 2009/50/EK tiks ieviesta Latvijas

nacionālajos normatīvajos aktos vienlaikus ar normām, kas nepieciešamas, lai

transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvu

2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to

trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi12 un Eiropas

Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvu Nr. 2009/52/EK ar ko nosaka

minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina

trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.13

2.1. Valsts vīzija un politika

Latvijas ekonomiku ir spēcīgi ietekmējusi pasaules ekonomiskā krīze, kuras

rezultātā Latvijā ir liels reģistrētā bezdarba līmenis – 16 %,14 kas jau 2009.gadā

sasniedza augstāko līmeni starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un arī šogad tas

joprojām turpina palielināties. To apliecina dati – 2010.gada 22.martā bez darba

Latvijā bija 194 415 cilvēki un reģistrētais bezdarba līmenis bija sasniedzis 17,4

procentus. Vienlaikus palielinājies reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums.15

Turpretim 2010.gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija – 15.6% no

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.16

11 Padomes 2009.gada 25.maija direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. // Oficiālais Vēstnesis, L 155, 18.06.2009. 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. // Oficiālais Vēstnesis, L 348, 24.12.2008. 13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīva 2009/52/EK ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. // Oficiālais Vēstnesis, L 168, 30.06.2009. 14 Izvērstā statistika par bezdarba situāciju Latvijā un rajonos.//http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=272&txt=284&t=stat - [sk.25.03.2010.] 15 Kupče M. Kas gaida Latvijas darba tirgu 2010.gadā//http://lv.lv.index.php?menu=doc&sub=697&id=207617 – [sk.21.04.2010.] 16 Jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visā Latvijā.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=2&txt=2041&from=0 – [sk.08.07.2010.]

9

Paredzams, ka augstā bezdarba līmeņa dēļ Latvijas politiskajā dienaskārtībā

tuvākajā laikā neplānos izskatīt jautājumus, kas būtu saistīti ar darbaspēka

piesaistīšanas veicināšanu no trešajām valstīm.

Centrālās statistikas pārvaldes 2010.gada sākumā apkopotie dati liecina, ka

pieprasījums pēc darbaspēka valstī turpina samazināties. Pieprasījumam samazinoties,

sarūk arī brīvo darba vietu skaits. Tā 2009.gada nogalē gandrīz par ceturtdaļu jeb 22

procentiem sarucis darba vietu skaits salīdzinājumā ar 2008.gadu.17

Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā par prognozēm darbaspēka

pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā, kas 2010.gada 1.jūnijā tika

skatīts valdībā, paredz, ka 2010.gadā būs zemākais darba tirgus pieprasījums, kas

turpmākajos gados varētu pakāpeniski pieaugt, savukārt darbaspēka piedāvājums

varētu samazināties līdz 2011.gadam. Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka 2015.gadā

darbaspēka pieaugums jau par gandrīz 4 procentiem pārsniegs 2009.gada līmeni,

tomēr būs par gandrīz 9 procentiem zemāks nekā vidēji 2008.gadā.18

2006.gadā, kad Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, aktualizējās

diskusija par migrāciju nodarbinātības kontekstā, jo pēc Latvijas iestāšanās Eiropas

Savienībā liela daļa Latvijas iedzīvotāju devās darba gaitās uz citām Eiropas

Savienības dalībvalstīm, kas kopā ar negatīvām demogrāfiskām tendencēm radīja

būtisku darbaspēka trūkumu Latvijas darba tirgū, kas savukārt varēja kavēt turpmāku

tautsaimniecības attīstību. Vietējā darba tirgū pamazām pieauga nodarbinātība un

darba devēji arvien vairāk saskārās ar darbaspēka piedāvājuma trūkumu. Līdz ar to

politiskajā un sabiedriskajā telpā pastiprinājās diskusijas par nepieciešamajiem

pasākumiem, lai regulētu darbaspēka emigrāciju, stimulējot cilvēkus darbaspējīgā

vecumā palikt Latvijā, kā arī izstrādāt mehānismus un radīt apstākļus, kas veicinātu

darbaspēka re-emigrāciju, taču arvien lielāka uzmanība tika pievērsta arī darbaspēka

no trešajām valstīm piesaistīšanas jautājumiem.

Tā kā Latvijā nebija veikta ne esošā darba tirgus vajadzību analīze, ne arī tā

attīstības plānošana, izvērtējot legālo migrāciju kā vienu no instrumentiem darba

tirgus vajadzību apmierināšanai, Ministru kabinets 2006.gada 30.maijā izskatīja

17 Pērn likvidēti 22% darba vietu, pieprasījums pēc darbaspēka samazinās.// http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pern-likvideti-22-darba-vietu-pieprasijums-pec-darbaspeka-samazinas - [sk.19.03.2010.] 18 Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā.// http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177623&mode=mk&date=2010-06-01 - [sk.01.06.2010.]

10

Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu „Par nepieciešamību izstrādāt politikas

plānošanas dokumentus migrācijas jautājumā” un akceptēja Iekšlietu ministrijas

sagatavoto rīkojuma projektu ”Par darba grupu ar migrācijas politiku saistītajos

jautājumos”, kas noteica uzdevumus darba grupai saistībā ar migrācijas politiku.

Minētajā darba grupā iekļāva Iekšlietu, Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Ārlietu un

Tieslietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās

sekretariāta, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju

konfederācijas pārstāvjus.19

Starpinstitūciju darba grupa, ko izveidoja ar Ministru prezidenta 2006.gada

13.jūlija rīkojumu Nr.355 „Par darba grupu ar migrācijas politiku saistītajos

jautājumos”, izstrādāja Koncepcijas par migrācijas politiku saistībā ar nodarbinātību

projektu (turpmāk - Koncepcija).

Koncepcijas izstrādes mērķis bija noteikt, vai ir nepieciešams veicināt trešo

valstu valstspiederīgo uzņemšanu, lai risinātu nodarbinātības problēmas, un sniegt

priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai, organizējot uzturēšanās un darba

atļauju izsniegšanas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem atbilstoši labas

pārvaldības principam.

2007.gada 18.janvārī Koncepciju, kurā izstrādāti vairāki priekšlikumi

situācijas uzlabošanai un nākotnē iespējamo problēmu risināšanai, izsludināja Valsts

sekretāru sanāksmē. Kā darba grupas atbalstāmais variants tika piedāvāts pilnveidot

spēkā esošo situāciju, atvieglojot darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm

un izstrādājot kritērijus trešo valstu viesstrādnieku atvieglotai uzņemšanai. Šajā

gadījumā darba devējiem bija paredzēta iespēja elastīgāk reaģēt uz darbaspēka

pieprasījuma izmaiņām, efektīvāk realizēt sabiedrībai nozīmīgus projektus, efektīvāk

novērst darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs, kas veicinātu ekonomiskās izaugsmes

tempus un īstermiņā saglabātu konkurētspēju zemas pievienotās vērtības produktu

tirgū.20

2007.gada laikā Koncepcija vairākkārt tika iekļauta Ministru kabineta sēžu

darba kārtībā, taču tās izskatīšana vienmēr tikusi atlikta, līdz Koncepcijā apskatītie

19 Peipiņa M. Maza apjoma pētījums „Trešo valstu augsti kvalificēta darbaspēka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi Latvijā”.// Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2006.gada oktobris. - Pieejams: http://emn.lv/lv/pdf/2006/04ovalstuaugstikvaliftoeceljoshana.pdf 20 Par Koncepciju par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā.// http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/index.html;jsessionid=DAA9C5BC5B6794E3598FA88051466FA1?news_id=190 – [sk.17.03.2010.]

11

jautājumi daļēji pārklājās ar jaunizveidotās Ministru prezidenta I.Godmaņa valdības21

pirmo 100 dienu neatliekamajiem darbiem.22

Neskatoties uz to, ka Ministru kabinets nespēja vienoties par Koncepcijas

piedāvātajiem risinājumiem, 2008.gada 3.jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņēma

Ministru kabineta noteikumus Nr.403 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada

20.janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””23, kas

stājās spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Grozījumi nosaka, ka valsts nodeva par darba atļaujas

pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu viena trešās valsts valstspiederīgā

nodarbināšanai Latvijas Republikā ir 35 lati gadā (~ 50 eiro). Ja nodarbinātības laiks

ir īsāks par gadu, valsts nodevu aprēķina par pilnu gadu. Sākotnēji valsts nodeva par

darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu viena trešās valsts

valstspiederīgā nodarbināšanai bija jāmaksā 35 lati mēnesī. Līdz ar minēto noteikumu

stāšanos spēkā ir būtiski samazinātas ar trešās valsts valstspiederīgā nodarbināšanu

saistītās izmaksas, kas darba devējiem uzlabo darbaspēka piesaistīšanas iespējas no

trešajām valstīm.

Īstenojot darbaspēka migrācijas politiku, un, lai būtiski uzlabotu trešās valsts

valstspiederīgā darba atļauju saņemšanas procesu, samazinot administratīvos šķēršļus,

Latvijas kompetentās iestādes izstrādājušas priekšlikumus likumprojektam

„Grozījumi Imigrācijas likumā”, kuri tika pieņemti Saeimā 2010.gada 22.aprīlī.

Grozījumi paredz vienas pieturas aģentūras ieviešanu - gadījumos, kad darba devējs

vēlas uzaicināt viesstrādnieku – trešās valsts valstspiederīgo, viņam nebūs

nepieciešams vērsties divās valsts pārvaldes institūcijās – Nodarbinātības valsts

aģentūrā, lai saņemtu apstiprinājumu viesstrādnieka nodarbināšanai (apstiprinātu

darba izsaukumu) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai noformētu

izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai viesstrādniekam, bet gan tikai Pilsonības

un migrācijas lietu pārvaldē, kuras amatpersonas pārbaudīs arī darba tirgus situāciju

un trešās valsts valstspiederīgā izglītību un kvalifikāciju apliecinošos dokumentus.

Arī valsts nodeva, kuru līdz šim iekasēja par darba atļaujas pieprasīšanai

nepieciešamo dokumentu izskatīšanu, tiks iekļauta valsts nodevā, kura maksājama par 21 Ivara Godmaņa valdība Saeimā tika apstiprināta 2007.gada 20.decembrī. 22 Godmanis kā neatliekamus izvirza vairāk nekā 100 darbus.// http://www.lv.lv/index.php?fp_izdevums=493&mode=TEMA&menu_left=TEMA&action=1&id=169661 - [sk.15.02.2008.] 23 Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnijā noteikumi Nr.403 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””.// Latvijas Vēstnesis, Nr.90, 11.06.2008.[spēkā ar 01.07.2008.]

12

izsaukuma apstiprināšanu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sakarā ar nodarbinātību.

Grozījumi Imigrācijas likumā papildina likumu ar jauniem vīzas izsniegšanas

atteikuma iemesliem gadījumos, kad trešās valsts valstspiederīgā ieceļošana saistīta ar

nodarbinātību, un vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldē apstiprināts ielūgums,24 kā arī ar jauniem izsaukuma un ielūguma

apstiprināšanas atteikuma iemesliem viesstrādnieka uzaicināšanas gadījumā. Likumu

„Grozījumi Imigrācijas likumā” valsts prezidents izsludināja 2010.gada 12.maijā, tas

stājās spēkā 2010.gada 1.jūlijā. Minētajam likumam ir izstrādāti un pieņemti šādi

pakārtotie Ministru kabineta noteikumi:

• Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 „Noteikumi par

darba atļaujām ārzemniekiem”;25

• Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.552 „Ielūgumu

apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”;26

• Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 „Uzturēšanās atļauju

noteikumi”; 27

• Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.571 „Noteikumi par

valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā

iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu

izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.28

• Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.550 „Ārzemniekiem

nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs un to esības konstatēšanas kārtība”.29

2.2. Tiesiskais un institucionālais ietvars

Imigrācijas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi regulē gan

trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības, gan ģimenes apvienošanas jomu.

24 Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija. 25 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 26 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.552 „Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 27 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 101, 29.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 28 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.571 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 101, 29.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 29 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.550 „Ārzemniekiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs un to esības konstatēšanas kārtība”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.]

13

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, lemjot jautājumu par darba atļaujas

izsniegšanu, izskata arī visus dokumentus saistībā ar darba izsaukuma apstiprināšanu

un uzņēmuma līguma saskaņošanu, tādējādi darba devējam vairs nav nepieciešams

vērsties divās valsts pārvaldes iestādēs – Nodarbinātības valsts aģentūrā un Pilsonības

un migrācijas lietu pārvaldē, lai apstiprinātu darba izsaukumu un izsaukumu

uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, bet viņš var vērsties tikai Pilsonības un migrācijas

lietu pārvaldē, saīsinot laiku, kas tiek patērēts šīs administratīvās procedūras

veikšanai.30 Uzņēmējiem, kuri vēlēsies nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos pēc

noteikumu stāšanās spēkā, arī turpmāk būs jāreģistrē vakance Nodarbinātības valsts

aģentūrā, sākotnēji darbu piedāvājot Latvijas vai Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Taču, ja mēneša laikā neizdosies atrast prasībām atbilstošu kandidātu, uzņēmējs varēs

uzreiz vērsties Pilsonības un migrācijas pārvaldē, kas piecu darbadienu laikā

pārbaudīs visu nepieciešamo informāciju un lems par uzaicinājuma apstiprināšanu.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 „Noteikumi par

darba atļaujām ārzemniekiem” paredz arī plašākas iespējas viesstrādnieku

nodarbināšanai uz vīzas pamata. Ja iepriekš tikai stingri noteiktu kategoriju

viesstrādnieki varēja saņemt vīzu un darba atļauju nodarbinātībai Latvijā, tad no

2010.gada 1.jūlija jebkurš viesstrādnieks, kura nodarbinātība Latvijā ir īslaicīga (līdz

90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas), ir tiesīgs saņemt vīzu

un darba atļauju. Vīzas saņemšanas procedūra ir ātrāka, vienkāršāka un lētāka, līdz ar

to darba devējs var operatīvāk nokārtot ar īslaicīgu viesstrādnieka nodarbināšanu

saistītās formalitātes.

Ja beidzas trešās valsts valstspiederīgā izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš

vai viņam izsniegto uzturēšanās atļauju anulē, bet trešās valsts valstpiederīgais

būtisku, humānu apsvērumu dēļ nevar nekavējoties izceļot no Latvijas Republikas,

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona

var pieņemt lēmumu, kurā norāda termiņu, kādā trešās valsts valstspiederīgajam

jāatstāj Latvijas Republika. Maksimālais izceļošanas termiņš ir 45 dienas, ja trešās

valsts valstspiederīgajam ir termiņuzturēšanās atļauja, vai 90 dienas, ja trešās valsts

valstspiederīgajam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.31

30 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.553 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 31 Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr. 326 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”.// Latvijas Vēstnesis, Nr.55, 07.04.2010. [spēkā ar 08.04.2010.]

14

Trešās valsts valstspiederīgā nodarbinātības procesā ir iesaistīta Pilsonības un

migrācijas lietu pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra un Latvijas Republikas

diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.32 Par nodarbināto trešās valsts

valstpiederīgo kontroli ir atbildīga Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcija un

Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze.

2.3. Politiskās diskusijas un ieinteresēto pušu iesaiste

Tā kā sabiedrībā trešo valstu darbaspēka imigrācija tiek uztverta pretrunīgi un

patlaban valstī valda augsts bezdarba līmenis, tad ir paredzams, ka tuvākajā laikā

politiskajā vidē nenotiks būtiskas diskusijas par darbaspēka imigrāciju. Šādu viedokli

pauž arī migrācijas nozares pētnieki uzsverot, ka politiķiem ir ērtāk pakļauties

sabiedrībā valdošajam diskursam – sabiedrības bailēm no savas identitātes zaudēšanas

un izvairīties no riskantu lēmumu pieņemšanas imigrācijas politikas jomā, kas var

ietekmēt vēlētāju atbalstu vēlēšanās33 10. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas 2010.gada

2.oktobrī.

2008.gada novembrī pēc Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas alianses

pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par

sabiedrības attieksmi pret viesstrādnieku ierašanos un uzturēšanos Latvijā. Tika

aptaujāti 1002 nejauši izvēlēti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem – gan

latviski runājošie, gan tie, kas ģimenē kā sarunvalodu lieto krievu vai kādu citu

valodu. Starp aptaujātajiem 82% bija pilsoņi un 18% nepilsoņi. Vairumam Latvijas

iedzīvotāju, turklāt neatkarīgi no tautības un pilsonības, attieksme pret viesstrādnieku

ierašanos un uzturēšanos bija negatīva – 69%, un tikai 17% - pozitīva. Vislabvēlīgākā

attieksme Latvijas iedzīvotājiem ir pret viesstrādniekiem no Baltkrievijas (37%),

Moldovas (24%) un Ukrainas (17%). Būtiski ir uzsvērt, ka 25% latviski runājošo un

16% krievvalodīgo uzskata, ka viesstrādnieku iebraukšana ir pilnībā nepieņemama

neatkarīgi no to mītnes zemes. Vairums iedzīvotāju ir pret viesstrādnieku integrāciju

Latvijas sabiedrībā un naudas paredzēšanu šiem mērķiem. Tikai 19% atbalsta līdzekļu

piešķiršanu viesstrādnieku integrācijai, kamēr 64% to neatbalsta. Par spīti negatīvajai

attieksmei pret viesstrādnieku iebraukšanu, tomēr 52% domā, ka būtu pieļaujama

32 Par ārzemnieku ieceļošanu nodarbinātības nolūkā skatīt www.emn.lv mājas lapā pieejamo izpētes darbu „Migrācijas un patvēruma politikas struktūra Latvijā”. 33 Zepa B., Šupule I., Ķešāne I., u.c. Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi.// Rīga: Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2009, 186.lpp.

15

viesstrādnieku iebraukšana, ja tas veicinātu ekonomisko izaugsmi. Tikai 26% strikti

iebilda pret viesstrādnieku ieplūšanu, pat ja tas bremzētu valsts ekonomiku.34

Diskusijas par darbaspēka imigrācijas jautājumiem parādās pētnieku vidē, kuri

cenšas veikt ilgtermiņa prognozes par valsts ekonomiskās un demogrāfiskās attīstības

ceļiem un veidiem, kā to sasniegt. Pētnieki piedāvā arī vairākus esošās situācijas

uzlabojuma risinājumus un ieteikumus valdībai.

Statistikas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam Latvijā

nemitīgi samazināsies. To rāda visi prognožu varianti, to skaitā arī optimistiskais

variants. Īpaši strauji samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un

turpināsies iedzīvotāju novecošanās.35

SIA „Ekonomikas prognozēšanas centra” pētījuma „Migrācijas ekonomiskās

ietekmes kvantitatīvā analīze”, ko līdzfinansē Eiropas Komisijas pārstāvniecība

Latvijā, autore ekonomiste Raita Karnīte prognozē, ka sākot ar 2016.gadu, Latvijai

pietrūks darbaspēka un būs nepieciešama imigrācija. Viņa norāda, ka „būs jāizgudro

struktūra, kas varēs strādāt bez cilvēkiem, vai jau tagad apzināti jāveido imigrācijas

politika. Ja to darīs par vēlu, tad imigrācija notiks sasteigti, nepārdomāti un arī

nelegāli”.36

Savukārt 2010.gada sākumā jaunu diskusiju uzsāka Baltijas Sociālo zinātņu

institūta veiktā pētījuma „Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi”37

rezultāti, kas liecina, ka pastāv būtiska pretruna starp valsts ekonomisko

nepieciešamību pēc imigrantiem un aizspriedumiem un bailēm no iebraucējiem.

Minētā pētījuma ietvaros tika veiktas dažādu nozaru pārstāvju intervijas, kurās

atklājās, ka Latvijas pašvaldību pārstāvju un darba devēju attieksme pret imigrantu

uzņemšanu ir pragmatiska, kas ir balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, un parāda,

ka imigranti tiek uztverti kā nozīmīgs resurss Latvijas ekonomikas un reģionu

attīstībā. Pašvaldības vistiešāk saskaras ar emigrācijas un slikto demogrāfisko

tendenču sekām, kas negatīvi ietekmē reģionu attīstību. Darbaspēka trūkums ir

šķērslis sekmīgai investīciju piesaistei, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē pašvaldību

34 Latkovskis B. Viesstrādnieku drauds atkāpies tikai uz brīdi.// Žurnāls „Nedēļa”, 15.12.2008. 12.-15.lpp. 35 Vēstnieks D. Latvijas demogrāfija: kā pārvarēt krīzi.// http://www.lv.lv/?menu=doc&id=184130 – [sk.24.11.2008.] 36 Vikmanis Ģ. Karnīte: imigrācija ir nenovēršama.// http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/la_pielikumi/tepat..eiropa/?doc=7974 – [sk. 07.06.2010.] 37 Zepa B., Šupule I., Ķešāne I., u.c. Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi.// Rīga: Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2009.

16

budžetu un pašvaldības iedzīvotāju labklājību. Pašvaldību pārstāvji intervijās uzsvēra,

ka, atsākoties ekonomiskajai augšupejai, imigranti pašvaldībām būs nepieciešami.

Savukārt darba devēju viedokļi parāda, ka imigranti ir nepieciešami, jo viņi Latvijas

darba tirgū spēj piedāvāt specifiskas zināšanas un prasmes, kas nepiemīt vietējiem

darbiniekiem. Intervētie darba devēji prognozē darbaspēka trūkumu, kas būs šķērslis

ekonomikas augšupejai.38

Par efektīvas valsts migrācijas politikas izstrādes nepieciešamību norādīja arī

„Pilsoniskās izglītības centra” pārstāvis O.Zvejnieks, uzsverot, ka sabiedrībā jāveicina

dažādu aizspriedumu pārvarēšana pret cittautiešiem, īpaši viesstrādniekiem, jo citādi

valstij draud ieslīgšana vēl lielākā nabadzībā. O.Zvejnieks norādīja, ka valstī nav

ekonomisko vai demogrāfisko priekšnoteikumu, lai vidējā pensija valstī sasniegtu

iztikas minimumu, lai gan pētījumi rāda, ka vidēji vienu pensionāru uztur divi

strādājošie. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem būtu jāaprod ar domu, ka vietējā darba tirgū,

visticamāk tuvāko gadu laikā ienāks ārvalstu viesstrādnieki un jādomā par

pasākumiem to ātrākai integrācijai sabiedrībā.39 Viesstrādnieku ievešanas

nepieciešamību atbalsta arī ekonomikas zinātņu doktore, profesore Baiba Šavriņa,

kura ir pārliecināta, ka „ar pašu spēkiem Latvijas ekonomiku mēs jau vistuvākajā

laikā nebūsim spējīgi uzturēt, tādēļ darbaspēka ievešana no citām valstīm ir jau

šodienas realitāte. Mūsu situācijai ļoti svarīgi, lai notiktu tā dēvētā selektīvā

imigrācija, veicinot augsti kvalificēta darbaspēka iebraukšanu no Baltkrievijas,

Ukrainas, Krievijas un citām bijušajām Padomju Savienības republikām”.40

Darbaspēka migrācijas jautājumi tiek pārrunāti arī Ekonomikas ministrijas

Tautsaimniecības padomē. Tā 2008.gada 7.aprīļa sēdē atzina, ka viesstrādnieku

piesaistīšanas jautājums ir jāvērtē darba tirgus prognožu kontekstā. Sēdes laikā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, izvērtējot

iepriekšējo gadu pieredzi un darbaspēka pieprasījumu konkrētās nozarēs, rosināja

atbalstīt iekšējā darba tirgus aizsardzību, efektīvāk izmantojot Latvijas darbaspēku

vietējā darba tirgū, piemērojot atviegloto viesstrādnieku uzņemšanas kārtību kritiskās

38 Ķešāne I. Sargājot mūsu gaļu un maizi.// http://politika.lv/temas/sabiedribas_integracija/sargajot_musu_galu_un_maizi/ - [sk. 02.03.2010.] 39 Negatīvisms pret viesstrādniekiem Latviju varot ievest vēl dziļākā krīzē.// http://www.tvnet.lv/financenet/zinas/304215-negativisms_pret_viesstradniekiem_latviju_varot_ievest_vel_dzilaka_krize - [sk. 15.02.2010.] 40 Lēvalde V., Latvija izmirst, latviešu tautai draud asimilācija.// http://db.lv/r/474-visas-zinas/223971-latvija-izmirst-latviesu-tautai-draud-asimilacija-[sk.02.06.2010.]

17

situācijās, kad nepieciešams ātrs risinājums, kā arī nacionālas nozīmes un liela apjoma

investīciju vai infrastruktūras projektu īstenošanai.

Kā vēl viena oficiāla darba grupa minama ar 2008.gada 16.janvāra Ministru

prezidenta rīkojumu Nr.26 „Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas

pasākumu plāna izpildes koordinēšanai” izveidotā vadības grupa Uzņēmējdarbības

vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai, ko vada Ekonomikas

ministrs.

Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvā padome ir koordinējoša un

konsultatīva institūcija, kura izveidota saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru

kabineta noteikumiem Nr.238 „Ekonomikas ministrijas nolikums”. Tā ir izveidota ar

mērķi veicināt darba tirgus prognožu izstrādē un izmantošanā iesaistīto institūciju

koordinētu darbību, izvērtēt sagatavotos darba tirgus attīstības scenārijus un

prognozes, aktuālās darba tirgus problēmas, darba tirgus pētījumu un prognozēšanas

sistēmas attīstību, un pieņemt rekomendējošus lēmumus šajā jomā.

Kompetento valsts iestāžu amatpersonas, izstrādājot jaunus grozījumus

imigrācijas jomas regulējošajos normatīvajos aktos, bieži rīko tikšanās gan ar valsts

institūcijām, gan dažādām ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām.

Visizplatītākā sadarbības forma valsts institūciju starpā ir iesaistīto institūciju

pārstāvju darba grupas, kurās piedalās pārstāvji no kompetentajām ministrijām un ar

tām saistītajām institūcijām. Minētajās darba grupās piedalās pārstāvji no Iekšlietu

ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas,

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu

dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras.

Migrācijas jomas kompetentās institūcijas visbiežāk ir sadarbojušās ar

augstskolām, kā arī šādām sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Darba devēju

konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību .

18

3. Ekonomiskās migrācijas politikas ieviešanas pieeja 3.1.Ekonomiskās migrācijas politikas ieviešana

Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās

politikas jomā, un viens no tās uzdevumiem ir izstrādāt darba tirgus vidēja un

ilgtermiņa prognozes, kā arī uzturēt darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu, 41

kamēr Labklājības ministrija un tai pakļautās organizācijas veic nozīmīgu darbu valsts

nodarbinātības politikas nostādņu izveidē un to realizācijā. Nodarbinātības valsts

aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno

valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba

riskam pakļauto personu atbalsta jomā. Tā ir partneris darba devējam un darba

ņēmējam, veicinot bezdarba samazināšanu un nodarbinātības uzlabošanu valstī.

Nodarbinātības valsts aģentūra42:

atbilstoši kompetencei sagatavo priekšlikumus valsts politikas izstrādei un

īstenošanai nodarbinātības jomā;

veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu;

reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;

organizē Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēju sadarbību un

savstarpēju informācijas apmaiņu, kā arī uzskaita darba devēju pieteiktās

brīvās darba vietas;

organizē bezdarbnieku, darba meklētāju un darba devēju dialogu, lai

samazinātu bezdarbu;

sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām,

kā arī fiziskajām un juridiskajām personām;

piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu

izstrādē un īstenošanā bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas,

karjeras konsultāciju, kā arī darbaspēka kustības jomā.43

Par darba tirgus īstermiņa prognozēšanu atbildīgās institūcijas ir

Nodarbinātības valsts aģentūra un Labklājības ministrija, par vidējā un ilgtermiņa

prognozēšanu – Ekonomikas ministrija.

41 Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.271 „Ekonomikas ministrijas nolikums”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 49, 26.03.2010. [spēkā ar 27.03.2010.] 42 Saskaņā ar 2002.gada 09.maija likumu „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 80, 29.05.2002. [spēkā ar 01.07.2002.] 43 Nodarbinātības valsts aģentūras misija.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=1 – [sk.06.04.2010.]

19

Īstermiņa prognožu sagatavošanā atbilstoši nepieciešamībai un iespējām tiek

iesaistīti gan darba devēji, gan nozaru asociācijas un citi nozares eksperti.

2007.gadā tika pabeigts Eiropas struktūrfondu atbalstītais Eiropas Savienības

struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības

ministrijas pētījumi”, kura ietvaros veikts pētījums „Detalizēts darbaspēka un darba

tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros”, kura mērķis bija identificēt un prognozēt

darba tirgus pieprasījumu, darbaspēka piedāvājumu atsevišķos tautsaimniecības

sektoros, kā arī noteikt cēloņus darbaspēka piedāvājuma ar pieprasījuma neatbilstībai

un identificēt alternatīvas šo problēmu risināšanā. Projekts aptvēra daudzveidīgu

Latvijas darba tirgus aktuālu problēmu loku un ir būtisks ieguldījums darba tirgus

pētījumu un nodarbinātības politikas attīstībā. Pētījumā iegūtie rezultāti dod iespēju

izdarīt secinājumus par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu tautsaimniecības

sektoros gan vidējā, gan ilgtermiņā pa 120 profesijām un 37 profesiju grupām, noteikt

cēloņus darbaspēka piedāvājuma nesakritībai ar pieprasījumu un prognozēt darba

tirgus attīstību.44 Tā kā pētījuma rezultātā tika izstrādāts arī perspektīvs datu vākšanas

modelis, tad šie pētījuma rezultāti būs izmantojami arī tad kad krīzes ietekme būs

mazinājusies valstī būs sākusies ekonomiskā augšupeja un būs nepieciešams analizēt

darbaspēka tirgus pieprasījumu un piedāvājumu.

Iegūto darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognožu rezultāti rāda, ka

vidējā termiņā (2007.-2013.gadam) paredzēts darbaspēka nepietiekamības vislielākais

pieaugums šādās profesijās: inženieri, būvinženieri, elektroinženieri, citi fizikas un

inženierzinātņu speciālisti, skaitļošanas tehnikas operatori, ārsti, zobārsti, vidējais

medicīniskais personāls, komercdarījumu speciālisti. Darbaspēka nepietiekamības

pieaugums ilgtermiņā (2014.-2020.gadam) paredzams vēl šādās profesijās: tūrisma

speciālisti, kvalitātes vadības sistēmu vecākie speciālisti, vecākie projektu vadīšana

speciālisti un zobārstu asistenti. Iegūto prognožu rezultāti rādīja, ka strādājošo

nepietiekamība 2007.gadā radās 82 no 120 profesijām un 2013.gadā tā gaidāma 99

profesijās.

Nodarbinātības valsts aģentūra veic darba tirgus prognozēšanu ar mērķi - iegūt

darba tirgū pieprasīto profesiju sarakstu bezdarbnieku profesionālās apmācības,

pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanai atbilstoši darba

44 Kasalis E., Piņķe G., u.c. Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros.// Labklājības ministrija, Rīga: 2007.//http://www.lm.gov.lv/upload.darba_tirgus/petijumi/darbaspēka_darba_tirgus.pdf

20

devēju pieprasījumam. Lai prognozētu darbaspēka apjomus no trešajām valstīm,

speciāla sadarbība ar darba devējiem netiek īstenota.

Līdz šim darba tirgus īstermiņa prognozēšanai Nodarbinātības valsts aģentūra

divas reizes gadā veica darba devēju aptaujas ar mērķi apzināt uzņēmēju plānotās

nodarbināto skaita izmaiņas pusgada periodam, izmaiņu iemeslus un profesijas, kurās

darbinieki būs nepieciešami vai darbiniekus plānots atlaist. Bet pašreizējos

ekonomiskajos apstākļos, kad ir neliels darba devēju pieprasījums un augsts bezdarba

līmenis, darba devēju pieprasījums īstermiņā nevar kalpot par vienīgo rādītāju darba

tirgus prognozēšanā, papildus jāvadās arī pēc ilgtermiņa un vidējā termiņa darba

tirgus prognozēm.

Gatavojot īstermiņa prognozes 2010.gadam, Nodarbinātības valsts aģentūra

izmantoja trīs metodes – veica nozaru attīstības tendenču analīzi, īstenoja sadarbību ar

ārējiem ekspertiem – darbā iekārtošanas firmu un interneta portālu pārstāvjiem un

gatavoja padziļinātu statistikas datu analīzi pa profesijām. Nodarbinātības valsts

aģentūra uzskata, ka, pastāvot augstam bezdarba līmenim, darba devēji 2010.gadā

varēs veiksmīgi atrast vajadzīgos darbiniekus un aizpildīt brīvās darba vietas ar

vietējiem darbiniekiem, ārzemniekus uzaicinot strādāt tikai specifiskās jomās, tādās

kā kuģu būve, ēdināšana, pakalpojumi un konsultācijas u.c. Sākoties ekonomikas

izaugsmei, ārzemnieku skaits proporcionāli varētu pieaugt, tomēr prognozēt strauju

ārzemnieku skaita pieaugumu 2010.gadā būtu pāragri.45

Lai nodrošinātu trešo valstu darbinieku atbilstību piedāvātās darba vietas

prasībām, Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu atbildīgās amatpersonas saskaņā ar

esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrē darba devēja pieteikto brīvo darba vietu,

norādot profesiju, pretendenta vēlamo izglītību un darba pieredzi, kā arī, konstatējot,

ka brīvā darba vieta tiek reģistrēta ar nolūku uzaicināt viesstrādnieku, īpaši aktīvi par

šo nodarbinātības iespēju informē savus klientus – Latvijas un citu Eiropas Savienības

dalībvalstu iedzīvotājus, kas stājušies Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē kā

bezdarbnieki vai darba meklētāji.

Ja komersants, kurš atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu”

uzskatāms par darba devēju (turpmāk - darba devējs), ir paredzējis ārzemnieku

nodarbināt, noslēdzot darba līgumu, viņš Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē

45 2009.gadā būtiski samazinājies viesstrādnieku darba izsaukumu skaits.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=2&txt=1871&from=0 – [sk.20.01.2010.]

21

piesaka brīvu darba vietu, un pēc pieteikšanas tai ir jābūt brīvai ne mazāk par mēnesi

līdz dienai, kad darba devējs vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai

apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai trešās valsts valstspiederīgajam.46

Ja trešās valsts valstspiederīgā nodarbinātība Latvijā paredzēta saskaņā ar

uzņēmuma līgumu, darba izsaukumu apstiprina bez brīvās darba vietas reģistrēšanas,

saskaņojot uzņēmuma līgumu un iesniedzot dokumentus, kas apliecina darbinieku

izglītību un kvalifikāciju. Iesniegumā pamato nepieciešamību nodarbināt trešās valsts

valstspiederīgo saskaņā ar uzņēmuma līgumu un norāda nodarbināmo trešās valsts

valstspiederīgo skaitu, amatus, profesijas, darba veikšanas vietas un darba izpildes

termiņus.

Neatkarīgi no tā, vai trešās valsts valstspiederīgo plāno nodarbināt uz darba

vai uz uzņēmuma līguma pamata, lai apstiprinātu darba izsaukumu, darba devējs

(komersants) vai tā pilnvarots pārstāvis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē kopā

ar darba izsaukumu iesniedz šādus dokumentus:

• ja trešās valsts valstspiederīgā profesija ir reglamentēta - kvalifikācijas

atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina

profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām

prasībām;

• ja trešās valsts valstspiederīgā profesija nav reglamentēta - legalizētu

izglītības dokumenta vai trīs gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju

profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku, pievienojot noteiktā

kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.47

Latviešu valodas apjomu, kāds nepieciešams profesionālo un amata

pienākumu veikšanai, nosaka Valsts valodas likums48 un tam pakārtotie 2009.gada

7.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu

apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata

pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas

46 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 47 Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.552 „Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010. [spēkā ar 01.07.2010.] 48 Valsts valodas likums.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 428, 21.12.1999. [spēkā ar 01.09.2000.]

22

Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas

prasmes pārbaudi”.49

Valsts valodas likums nosaka, ka latviešu valoda valsts un pašvaldību iestāžu,

tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to

uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai

pašvaldībai, jāprot un jālieto tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un

amata pienākumu veikšanai.

Privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem,

kā arī pašnodarbinātajām personām latviešu valoda jālieto tad, ja to darbība skar

likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības

aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā,

sabiedriski administratīvo uzraudzību).

Jāatzīmē, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai

citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda

tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai.

Ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes

locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds

nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem

jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai trešo valstu valstspiederīgajiem netiek

izvirzītas integrācijas prasības, bet valstī ir noteikts profesionālo un amata pienākumu

veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjoms. Par trešās valsts

valstspiederīgā valodas zināšanu atbilstību atbildīgs ir darba devējs. Tā, piemēram,

Nodarbinātības valsts aģentūra atteica apstiprināt darba izsaukumu ārzemniekam,

kuram nebija valsts valodas zināšanu, bet kurš gatavojās strādāt par maršruta

mikroautobusa šoferi. Tā kā šoferim ir nepieciešams kontaktēties ar klientiem, šādā

gadījumā kaut minimālām valsts valodas zināšanām ir jābūt. Savukārt, personai, kura

tika pieņemta darbā par masieri Austrumu masāžas salonā, darba izsaukums tika

apstiprināts, jo darba devējs darba līgumā bija ietvēris nosacījumu par to, ka

nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta tulka klātbūtne.

49 Publicēts: Latvijas Vēstnesis, Nr.110, 14.07.2009. [spēkā ar 01.09.2009.]

23

Integrācijas prasības ir izvirzītas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas

saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Trešo valstu valstspiederīgie ir tiesīgi pretendēt

uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu vai Eiropas Kopienas pastāvīgā

iedzīvotāja statusa iegūšanu, ja ir apguvuši valsts valodu vismaz pamata līmeņa

2.pakāpē (A2). No valodu prasmes pārbaudījuma ir atbrīvotas personas, kuras

ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu

valodā50.

Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēts apmaksāt trešo valstu

valstspiederīgo viesstrādnieku integrācijas pasākumus, izņemot personas, kurām ir

piešķirts bēgļa statuss. Bēglim Latvijā ir paredzēta valsts palīdzība integrācijai

sabiedrībā.51 Valsts bēglim no 7 gadu vecuma piešķir pabalstu latviešu valodas

apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz latviešu valodas mācību faktiskās

izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī. Pabalstu latviešu valodas apguvei pārtrauc

izmaksāt, ja bēglis apguvis valsts valodu pirmajā valsts valodas prasmes līmenī un

saņēmis to apliecinošu dokumentu.

Būtiski ir atzīmēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija, Pilsonības un migrācijas

lietu pārvalde un Latviešu valodas aģentūra kopā kā sadarbības partneri no 2009.gada

1.decembra līdz 2010.gada 30.jūnijam īsteno Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo

integrācijas fonda līdzfinansēto projektu „Latviešu valodas apguves e-mācību kursa

izveide trešo valstu valstspiederīgajiem izglītības un darba tirgus pieejamības

veicināšanai”.

Projekta ietvaros tiks izveidota elektroniska mācību programma, kas trešo

valstu valstspiederīgajiem ļaus apgūt latviešu valodu atbilstoši Eiropas valodu

līmenim A1 un pēc tam arī A2, paralēli iegūstot zināšanas par Latvijas valsti, vēsturi,

ģeogrāfiju un sabiedrisko dzīvi, tādejādi papildus veicinot indivīda integrāciju

sabiedrībā. Apmācību kurss tiks orientēts uz apmācāmajiem, kuri pārvalda krievu

valodu kā starpniekvalodu. Kopumā kursā paredzēts izveidot 40 interaktīvas valodas

apguves nodarbības ar pašpārbaudes līdzekļiem. Izstrādātais elektroniskais valodas

apmācības kurss būs publiski pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas

50 Saskaņā ar 2009.gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.733. 51 Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra noteikumi Nr.23 „Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.// Latvijas Vēstnesis, Nr.8, 15.01.2010. [spēkā ar 16.01.2010.]

24

Skolu portāla vidē.52 Šajā projektā krievu valoda kā starpniekvaloda ir izvēlēta tādēļ,

ka pēc migrācijas statistikas datiem šīs valodas pratēju skaits Latvijā sastopamo trešo

valsts valstspiederīgo vidū ir visaugstākais - 2009.gada 1.janvārī Latvijā uzturējās

8002 mērķa grupas pārstāvji - trešās valsts valstspiederīgie ar termiņuzturēšanās

atļaujām, tajā skaitā, 6523 jeb 81.5% ar krievu valodas kā dzimtās vai

starpniekvalodas zināšanām.53

3.2.Statistika un tendences

3.2.1. Darbaspēka tirgus un migrācijas statistika

3.2.1.1.tabula 2004.gadā specifiskās profesijās nodarbinātie

Kopīgā Latvijas nodarbinātība

Trešās valsts valstspiederīgie

Profesija

Skaits % Skaits %

Brīvās darba vietas

Pavārs∗ - - 51 0.2 1 774 Pedagogs 43 825 7 8 2 586

Celtniecības, apstrādes

rūpniecības un transporta nozares darba

ņēmējs

71 134 8 96 22 3 018

Citas 731 300 82 288 66 - Kopā 882 490 100 443 100 -

3.2.1.2.tabula 2005.gadā specifiskās profesijās

nodarbinātie Kopīgā

nodarbinātība

Trešās valsts vastspiederīgie

Profesija

Skaits % Skaits %


Pavārs - - 46 7 1 999 Pedagogs 44 111 3.6 19 3 623

Celtniecības, apstrādes

rūpniecības un transporta nozares darba

ņēmējs

106 966 11.6 60 9 3 856

52 Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds.// http://www.pmlp.gov.lv/lv/par_pmlp/projekti/e_macibas_ETVVIF.html - [sk.30.03.2010.] 53 Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. ∗ Tabulās nav norādīta kopīgā Latvijas iedzīvotāju nodarbinātība pavāra profesijā, jo atbildīgās institūcijas neapkopo statistikas datus par konkrētām profesijām.

25

Citas 764 942 83 513 80 5 782 Kopā 916 019 100 638 100 12 260


nodarbinātie Kopīgā nodarbinātība



Profesija

Skaits % Skaits % Pavārs - - 54 6 1 777 Pedagogs 43 738 5 28 3 597 Celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozares darba ņēmējs

304 880 32 200 23 2 541

Citas 615 327 64 571 67 14 242 Kopā 963 947 100 853 100 19 157


nodarbinātie Kopīgā

nodarbinātība



Profesija

Skaits % Skaits % Pavārs - - 149 5 1 796

Pedagogs 43 855 4 39 1 685 Celtniecības,

apstrādes rūpniecības

un transporta nozares darba

ņēmējs

331 475 32 1 302 46 2 673

Citas 660 256 64 1 357 48 15 077 Kopā 1 035 586 100 2 847 100 20 231


nodarbinātie Kopīgā nodarbinātība



Profesija

Skaits % Skaits % Pavārs - - 189 8 1 302 Pedagogs 43 970 4 25 1 807 Celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta

305 541 30 493 21 627

26

nozares darba ņēmējs Citas 664 831 66 1 697 71 5 407 Kopā 1 014 342 100 2 404 100 10 561

3.2.1.6.tabula 2009.gadā specifiskās profesijās nodarbinātie

Kopīgā nodarbinātība



Profesija

Skaits % Skaits % Pavārs - - 135 10 563 Pedagogs 33 078 4 32 2 394 Celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozares darba ņēmējs

225 803 26 455 32 536

Citas 567 240 70 795 56 884 Kopā 826 121 100 1417 100 2 377

Būtiski ir atzīmēt, ka kopīgās nodarbinātības statistikas datus Latvijā apkopo

Centrālā statistikas pārvalde, bet datus par vakancēm konkrētās profesijās apkopo

Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā ir arī dati par

vakancēm, kuras ir iesnieguši uzņēmēji, kas savukārt nenodrošina pilnīgu darba tirgus

ainu, jo uzņēmēji paziņojumu par vakanci iesūta gadījumos, ja vēlas atrast darbinieku

ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību.

Darba tirgus īstermiņa prognozes 2010.gadam rezultāti, kas ir ietverti

Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm

2010.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību

virzieniem”, liecina, ka darba tirgū prognozējams pieprasījums pēc augstāka līmeņa

speciālistiem, tostarp biznesa un finanšu konsultantiem, darbiniekiem ar labām

pārdošanas prasmēm, eksporta menedžeriem, transporta un loģistikas speciālistiem,

augsta līmeņa kvalificētiem ražošanas strādniekiem apstrādes rūpniecībā, informācijas

un komunikācijas pakalpojumu speciālistiem, tai skaitā programmētājiem,

informācijas tehnoloģiju projektu vadītājiem, medicīnas māsām, ārstiem, sociālajiem

rehabilitētājiem veselības un sociālās aprūpes nozarē. Minētās prognozes sagatavotas,

ņemot vērā darba tirgus ekspertu - ministriju, nozaru asociāciju, darbā iekārtošanas

27

firmu pārstāvju un akadēmisko darbinieku vērtējumu un Nodarbinātības valsts

aģentūras datu analīzi.

Labklājības ministrijas veiktajā informatīvajā ziņojumā „Par darba tirgus

īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbniekiem un darba meklētāju

prioritārajiem apmācību virzieniem”54 ir iekļauts Eiropas Profesionālās izglītības

attīstības centra sagatavotā darbaspēka pieprasījuma izmaiņu prognoze, kas liecina, ka

nozares, kurās vidējā un ilgtermiņā, pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās, būs

nepieciešami kvalificēti darbinieki šādās jomās:

Apstrādes rūpniecība;

Pārtikas rūpniecība;

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde;

Transports un uzglabāšana;

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi;

Ūdensapgāde, notekūdeņi, atkritumu apsaimniekošana, sanācija;

Sociālais darbs, sociālā aprūpe, bērnu pieskatīšana, medicīnas atbalsta

darbinieki.

Ekonomikas ministrijas īstenotās darba tirgus vidējā termiņa (līdz

2015. gadam) prognozes ir balstītas uz Eurostat demogrāfijas prognozēm

EUROPOP2008. Ekonomikas ministrijas 2010.gada 8.jūnija informatīvais ziņojums

„Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā

termiņā55 ir uzsvērts, ka 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, darbaspēka pieprasījums

samazināsies visās profesiju grupās sadalījumā pa izglītības līmeņiem. Vislielākais

darbaspēka pieprasījuma kritums 2010.gadā tiek prognozēts augstākās izglītības

profesiju grupā (par 7,9%). Šajā profesiju grupā vismazākais pieprasījums būs pēc

medicīnas darbiniekiem, ekonomistiem, finansistiem un analītiķiem utml.

speciālistiem, kā arī dabas zinātņu speciālistiem. Tiek prognozēts, ka arī 2015.gadā,

salīdzinot ar 2009.gadu, augstākās izglītības profesiju grupās nodarbināto skaits būs

mazāks. Prognozētais kritums ir aptuveni par 3 tūkst. strādājošo jeb par 1,4

procentiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums sagaidāms ārstu profesijā 54 Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbniekiem un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”.// http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_040310.pdf - [sk.08.03.2010.] 55 Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā”.// http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177623&mode=mk&date=2010-06-01 - [sk.08.03.2010.]

28

jeb par 19,4%, kas saistīts ar plānotajām veselības aprūpes sistēmas reformām.

Darbaspēka pieprasījuma pieaugums 2015.gadā tiek prognozēts tādās augstākās

izglītības profesiju grupās kā datorzinību speciālisti, kur strādājošo skaits varētu

pieaugt par 8,4%, inženieri un arhitekti – par 7,9%, kā arī humanitārās un sociālās

zinātnes profesijās, tai skaitā, juristu profesijās – par 6%. 2015.gadā, salīdzinot ar

2009.gadu, darbaspēka pieprasījuma pieaugums tiek prognozēts arī tādās profesiju

grupās kā dabas zinātņu speciālisti un ekonomisti, finansisti un analītiķi u.tml.

speciālisti. Vidējās kvalifikācijas profesiju grupā 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu,

darbaspēka pieprasījums samazināsies par 6,6%. Lielākais darbaspēka pieprasījuma

kritums šajā kvalifikācijas profesiju grupā ir gaidāms tieši 2010.gadā. Vismazāk tiks

pieprasītas tādas profesijas kā medmāsas, būvnieki, kā arī komerciālo un individuālo

pakalpojumu sniedzēji. 2010.gadā darbaspēka pieprasījums samazināsies arī

transporta līdzekļu vadītāju profesijā (par 1,1 tūkst.). Savukārt, sākot ar 2011.gadu,

strādājošo skaits šajā profesiju grupā pakāpeniski pieaugs. 2015.gadā, salīdzinot ar

2009.gadu, relatīvi liels darbaspēka pieprasījuma pieaugums ir sagaidāms mašīnu,

iekārtu operatoru un mehāniķu profesijās. Lai gan 2010.gadā darbaspēka pieprasījums

šajās profesijās samazināsies, tomēr, sākot ar 2011.gadu, būs vērojams pakāpenisks

pieprasījuma palielinājums. Augsts darbaspēka pieprasījums tiek prognozēts arī

lauksaimniecības darbinieku profesijā, kurā strādājošo skaits pieaugs par 7%, kā arī

komerciālo un individuālo pakalpojumu sniedzēju un būvniecības profesiju grupās,

attiecīgi par 6 un 2,8% 56.

Minētajā ziņojumā ir izteikta prognoze, ka vidējās kvalifikācijas profesiju grupā

pieaugs darbaspēka pieprasījums pēc transportlīdzekļu vadītājiem, kas lielā mērā

skaidrojams ar paredzamo transporta nozares salīdzinoši ātro atgūšanos pēc

ekonomikas krīzes.

Atbilstoši demogrāfijas attīstības scenārijam un diviem tautsaimniecības

attīstības scenārijiem, Ekonomikas ministrija ir paredzējusi divus darbaspēka

piedāvājuma attīstības scenārijus. Sagaidāms, ka līdz pat 2015.gadam saglabāsies

nozīmīgs darbaspēka pārpalikums. Kopumā lēnākā izaugsmes scenārijā 2015.gadā

darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu par aptuveni 10,5%, bet straujākā

izaugsmes scenārijā par 8,7%. Paredzams, ka pēc 2011.gada darbaspēka pieprasījuma

pieaugums būs straujāks nekā darbaspēka piedāvājuma pieaugums, kas savukārt var 56 Turpat.

29

radīt papildus bremzējošu efektu sabalansētai ekonomikas attīstībai nākamajos

gados.57

Ekonomikas ministrijas pārstāvji norāda, ka piedāvājuma trūkumu kompensēs,

piesaistot darbiniekus ar citām prasmēm vai arī retos gadījumos, piesaistot

imigrantus.58

3.2.2. Tendenču analīze un būtiskas izmaiņas

3.2.1.sadaļā ir apkopoti dati par profesijām, kurās Latvijā visvairāk

nodarbināti trešo valstu valstspiederīgie.

Ekonomiskās lejupslīdes process ir veicinājis praktiski visās tautsaimniecības

nozarēs nodarbināto viesstrādnieku skaita dramatisku samazināšanos, tomēr

visbūtiskākais samazinājums ir konstatēts būvniecībā, kur izsniegto darba atļauju skaits

2009.gadā ir samazinājies par 98%, salīdzinot ar 2008.gadu (2008.gadā šajā nozarē

izsniegtas 628 darba atļaujas, 2009.gadā – 82). Uzaicināto viesstrādnieku skaits ir

samazinājies arī transporta nozarē – par 53% un apstrādes rūpniecībā – par 42%. Šī

tendence turpinās arī 2010.gadā. Protams, lejupslīdes procents, salīdzinot ar 2009.gada

attiecīgo periodu, vairs nav tik dramatisks, tomēr jāatzīmē, ka vairākās tautsaimniecības

nozarēs uzaicināto viesstrādnieku skaits ir sasniedzis praktiski nulles līmeni.59

Celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozarēs nodarbinātie trešo

valstu valstspiederīgie skaitliski vairāk aizpildīja brīvās darba vietas 2007.gadā, kad

straujās ekonomiskās izaugsmes dēļ radās liels darbaspēka pieprasījums.

Lai arī statistikas dati liecina par uzņēmēju intereses samazināšanos

nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, būtiski ir atzīmēt, ka atsevišķās

tautsaimniecības nozarēs vienmēr būs nepieciešams nodarbināt viesstrādniekus.

Tā kā Latvijas mācību iestādēs nav iespējams apgūt, piemēram, citu tautu

nacionālo virtuvju kvalifikāciju, pavāra profesijā tiek nodarbināti trešo valstu

valstspiederīgie, kuri ir specializējušies austrumu, Kaukāza un citu nacionālo ēdienu

pagatavošanā. Līdzīgi ir ar kuģu būves speciālistiem, par ko liecina 3.2.2.1.tabula.

Visvairāk kuģu būves nozarē ir nodarbināti Ukrainas valstspiederīgie.

57 Turpat. 58 EM: Bezdarbs 2015.gadā būs 8-9,5%; darbu zaudēs 19% ārstu un 11% pedagogu.// http://www.delfi.lv/news/national/politics/em-bezdarbs-2015-gada-bus-8--95-darbu-zaudes-19-arstu-un-11-pedagogu./id=32203163 – (sk. 08.06.2010.) 59 Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

30

3.2.2.1.tabula Nodarbinātie trešo valstu piederīgie kuģu būves nozarē no 2004.-2009.gadam

Profesija

Kopā Baltkrievija Ukraina Krievija Moldova

Metinātājs 38 0 24 0 14 Kuģu remontstrādnieks 402 1 392 9 0

Kopā 440 1 416 9 14

Ukrainas un citu trešo valstu valstspiederīgo regulāra nodarbināšana kuģu būvē

Latvijā izskaidrojama ar to, ka:

1) šādus speciālistus Latvijā akreditētajās izglītības iestādēs praktiski nesagatavo;

2) nedaudzie Latvijā apmācītie vietējie speciālisti nelabprāt strādā nozarē, jo darba

apstākļi ir ļoti smagi un atalgojums pielīdzināms tikai vidējās darba algas līmenim;

3) savukārt Ukrainā kuģu būves speciālistus sagatavo atbilstošas mācību iestādes,

lielākā daļa no viņiem ir ieguvuši praktisku darba pieredzi, bet šobrīd ir bez darba

pasūtījumu trūkuma dēļ;60

4) krievu valodas prasmes arī būtiski ietekmē darba devēju izvēli meklēt darbiniekus

no minētajām valstīm, jo tas atvieglo saziņu starp darba devēju un darbinieku.

Nodarbinātības valsts aģentūras eksperti uzskata, ka darba devēju

pieprasījums pēc trešo valstu valstspiederīgajiem speciālistiem noteiktās jomās, tādās

kā kuģu būves speciālisti, pavāri ar pieredzi dažādu tautu ēdienu gatavošanā un

konsultanti, neskatoties uz samērā laikietilpīgo un sarežģīto darba atļauju saņemšanas

procedūru un izmaiņām ekonomiskajā situācijā, saglabāsies arī turpmāk.

Valsts robežsardze, sadarbojoties galvenokārt ar Valsts darba inspekciju un

Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri veic pārbaudes, lai uzņēmumos atklātu nelegālo

imigrantu nodarbinātību, un pēc nepieciešamības piesaista arī Valsts policijas

amatpersonas. Valsts robežsardze piemēro administratīvos sodus darba devējam par

nelegālo imigrantu nodarbināšanu. Tā kā kopumā ir salīdzinoši neliels gadījumu

skaits, kad ir atklāta nelegālo imigrantu nodarbinātība, tad nevar runāt par būtisku

ietekmi uz konkrētu ekonomikas nozari.

60 Informācijas avots: Valsts nodarbinātības aģentūra

31

3.2.2.2. tabula Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs apstiprinātie darba

izsaukumi sadalījumā pa nozarēm (2005.-2007.)

Nozare 2005 % 2006 % 2007

%

Lauks./mežs.

0 0 13 1.2 53 1.7

Rūpniecība 242 47.9 233 22.0 603 19.2 Būvniecība 33 6.5 487 46.0 1865 59.3 Tirdzniecība 24 4.8 22 2.1 73 2.3 Viesnīcas 64 12.7 115 10.9 188 6.0 Transp./sakari 30 5.9 57 5.4 224 7.1 Nekust. īpaš./komercd.

54 10.7 57 5.4 47 1.5

Izglītība 7 1.4 8 0.8 6 0.2 Atpūta, kultūra, sports

24 4.8 16 1.5 9 0.3

Pārējās nozares 27 5.3 50 4.7 75 2.4 Kopā 505 100 1058 100 3143 100

3.2.2.3. tabula Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs apstiprinātie darba

izsaukumi sadalījumā pa nozarēm (2008.-2009.)

Nozare 2008 % 2009 % Lauks./mežs./zivsaimniecība 32 1.1 4 0.3 Ieguves rūpniecība 28 1 0 0 Apstrādes rūpniecība 1146 39 475 41 Būvniecība 823 28 62 5 Tirdzniecība 97 33 40 3.4 Izmitināšana/ ēdināšana 229 8 137 12 Transports/uzglabāšana 334 11 289 25 Pakalpojumi 97 3 17 1.4 Veselība 20 1 10 1 Māksla/ izklaide/ atpūta 12 0.4 7 1 Pārējās nozares 95 3.2 115 10 Kopā 2913 100 1156 100

32

Jāatzīmē, ka no 2004. līdz 2007.gadam Nodarbinātības valsts aģentūra trešo

valstu valstspiederīgajiem apstiprinātāto darba izsaukumu sadalījumu pa nozarēm

veidoja, pamatojoties uz NACE 1.redakciju, bet kopš 2008.gada minētos datus apkopo,

pamatojoties uz NACE 2.redakciju.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju, trešo valstu valstspiederīgajiem apstiprināto

darba izsaukumu skaits Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs 2009.gadā, salīdzinot ar

2008.gadu, samzinājās 2,5 reizes. Vislielākais samazinājums tika konstatēts būvniecības

– 13,3 reizes un apstrādes rūpniecības nozarē – 2,4 reizes, kas ir pamatojams ar

ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz minētajām uzņēmējdarbības jomām Latvijā.61

61 Informācijas avots: Valsts nodarbinātības aģentūra

33

4. Analīze un secinājumi

Saistībā ar intensīvu Latvijas iedzīvotāju emigrācijas procesu uz citām Eiropas

Savienības dalībvalstīm pēc tam, kad Latvija 2004.gadā kļuva par Eiropas Savienības

dalībvalsti, 2006.-2008.gadā būtiski palielinājās Latvijā nodarbināto trešo valstu

valstspiederīgo skaits un publiskajā telpā risinājās aktīvas debates par nepieciešamību

atvieglot viesstrādnieku ieceļošanas procedūru Latvijā.

Šobrīd ekonomiskā krīze Latvijā negatīvi ietekmē situāciju darba tirgū -

bezdarba pieaugums un nodarbināto skaita samazināšanās, kas aizsākās 2008.gada

nogalē, straujāk turpinājās 2009.gadā, būtiski samazinot arī trešo valstu

valstspiederīgo – viesstrādnieku ieceļošanu Latvijā. 2009.gadā izsniegto darba atļauju

skaits ir par 45 procentiem zemāks kā 2008.gadā izsniegto darba atļauju skaits, dažās

nozarēs, piemēram, celtniecībā uzaicināto viesstrādnieku skaitam, samazinoties pat

līdz 90 procentiem. Tā kā Latvijas ekonomikā joprojām ir novērojams salīdzinoši liels

bezdarba līmenis un šī gada oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas, jautājumi par trešo

valstu valstspiederīgo piesaistīšanu Latvijas darba tirgū, visticamāk, politiskajā telpā

neparādīsies. Turpretim akadēmiskajā vidē arvien biežāk tiek veikti pētījumi un

notiek diskusijas par darbaspēka pieprasījuma pieaugumu laikā, kad Latvijas

ekonomika atgūsies no krīzes. Pētījumu un diskusiju pamatā ir Latvijas demogrāfiskās

prognozes, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai būs nepieciešams

darbaspēks, kas sekmēs darbaspēka pieprasījuma palielināšanos, ko, savukārt, nevarēs

apmierināt ar Latvijā pieejamajiem darbaspēka resursiem. Tas ir pamatojams ar

līdzšinējiem iedzīvotāju migrācijas procesiem - 2009.gadā negatīvais migrācijas saldo

pieauga 1,8 reizes un iedzīvotāju skaits reģistrētās migrācijas rezultātā samazinājās

par 4,7 tūkstošiem, kā arī ar zemajiem dzimstības rādītājiem.

Migrācijas jomas pētnieki arvien biežāk aicina Latvijas kompetentās

institūcijas risināt darba tirgus pieprasījuma jautājumus un izstrādāt migrācijas

politiku, ietverot darbaspēka migrācijas aspektus, līdz ar to migrācijas politikas

izstrāde vistuvākajā laikā jāiekļauj Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas

lietu pārvaldes darba kārtībā, lai savlaicīgi sagatavotos tam periodam, kad Latvija

sāks izjust vietējā darba tirgus resursu trūkumu. Migrācijas politikas izstrādē būs

nepieciešams iesaistīt arī citu institūciju – Ekonomikas ministrijas, Labklājības

ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī sociālo partneru – arodbiedrību un

34

darba devēju organizāciju pārstāvjus un pētniekus, kuri savus izpētes projektus

veltījuši ar migrācijas jomu saistītiem jautājumiem.

Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Nodarbinātības valsts

aģentūras eksperti uzskata, ka arī turpmāk Latvijas darba tirgū saglabāsies

pieprasījums pēc trešo valstu valstspiederīgajiem – speciālistiem noteiktās jomās,

tādās kā kuģu būves speciālisti, pavāri ar pieredzi dažādu tautu ēdienu gatavošanā un

konsultanti dažādās specifiskās nozarēs. Procentuāli visvairāk trešo valstu

valstspiederīgie ir no tādām valstīm kā Krievija, Ukraina un Baltkrievija, kas ir daļēji

skaidrojams ar to, ka minēto valstu valstspiederīgie saziņā ar darbadevēju un daļu

sabiedrības var lietot krievu valodu.

Būtiski ir atzīmēt, ka kompetentās institūcijas šogad ir īstenojušas vienas

pieturas aģentūras principa ieviešanu - gadījumos, kad darba devējs vēlas uzaicināt

viesstrādnieku – trešās valsts valstspiederīgo, viņam nav jāvēršas divās valsts

pārvaldes institūcijās – Nodarbinātības valsts aģentūrā un Pilsonības un migrācijas

lietu pārvaldē, bet gan tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras

amatpersonas pārbauda arī darba tirgus situāciju un trešās valsts valstspiederīgā

izglītību un kvalifikāciju apliecinošos dokumentus. Minētie trešo valstu

valstspiederīgo nodarbinātības procesa uzlabojumi vienkāršo darba devējam veicamo

procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgie varētu saņemt darba atļaujas.

35

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

Avoti:

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 80, 29.05.2002.

Valsts valodas likums.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 428, 21.12.1999.

Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnijā noteikumi Nr.403 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””.// Latvijas Vēstnesis, Nr.90, 11.06.2008

Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 110, 14.07.2009.

Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra noteikumi Nr.23 „Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.// Latvijas Vēstnesis, Nr.8, 15.01.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.271 „Ekonomikas ministrijas nolikums”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 49, 26.03.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr. 326 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”.// Latvijas Vēstnesis, Nr.55, 07.04.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.550 „Ārzemniekiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs un to esības konstatēšanas kārtība”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.552 „Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 100, 28.06.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 101, 29.06.2010.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.571 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.// Latvijas Vēstnesis, Nr. 101, 29.06.2010.

Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija.// http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/A4AE4F3C05CC28E2C22575F2004311B3?OpenDocument – [sk. 27.08.2009.]

36

Izvērstā statistika par bezdarba situāciju Latvijā un rajonos.//http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=272&txt=284&t=stat - [sk.25.03.2010.]

Latvijas darba tirgus 2008.gadā (Informatīvs pārskats).// Rīga, 2009. - Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/347 - [sk.07.07.2010.]

Par Koncepciju par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā.// http://www.pmlp.gov.lv/lv/news/index.html;jsessionid=DAA9C5BC5B6794E3598FA88051466FA1?news_id=190 – [sk.17.03.2010.]

Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā.// http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177623&mode=mk&date=2010-06-01 [sk.01.06.2010.]

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds.// http://www.pmlp.gov.lv/lv/par_pmlp/projekti/e_macibas_ETVVIF.html - [sk.30.03.2010.]

2009.gadā būtiski samazinājies viesstrādnieku darba izsaukumu skaits.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=2&txt=1871&from=0 – [sk.20.01.2010.]

Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbniekiem un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”.// http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_040310.pdf - [sk.08.03.2010.]

Nodarbinātības valsts aģentūras misija.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=1 – [sk.06.04.2010.]

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā”.// http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177623&mode=mk&date=2010-06-01[sk.08.03.2010.]

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums (Konsolidētā versija).// Oficiālais Vēstnesis C 325, 24.12.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. // Oficiālais Vēstnesis, L 348, 24.12.2008.

Padomes 2009.gada 25.maija direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.// Oficiālais Vēstnesis, L 155, 18.06.2009.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīva 2009/52/EK ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. // Oficiālais Vēstnesis, L 168, 30.06.2009.

37

Literatūra: Ceļmalniece I. Imigrācijas jautājumi Latvijas politikā kopš 1998.gada:vai

partiju programmatiskajām nostādnēm ir nozīme?// Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas studentu zinātnisko darbu krājums „Alternatīva”. - Pieejams: http://szf.lu.lv/files/petnieciba/Alternativa/1_numurs_2009/Celmalniece_final.pdf - [sk.08.03.2010.]

EM: Bezdarbs 2015.gadā būs 8-9,5%; darbu zaudēs 19% ārstu un 11% pedagogu.// http://www.delfi.lv/news/national/politics/em-bezdarbs-2015-gada-bus-8--95-darbu-zaudes-19-arstu-un-11-pedagogu./id=32203163 – (sk. 08.06.2010.)

Godmanis kā neatliekamus izvirza vairāk nekā 100 darbus.// http://www.lv.lv/index.php?fp_izdevums=493&mode=TEMA&menu_left=TEMA&action=1&id=169661 - [sk.15.02.2008.]

Kasalis E., Piņķe G., u.c. Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros.// Labklājības ministrija, Rīga: 2007.//http://www.lm.gov.lv/upload.darba_tirgus/petijumi/darbaspēka_darba_tirgus.pdf

Kupče M. Kas gaida Latvijas darba tirgu 2010.gadā//http://lv.lv.index.php?menu=doc&sub=697&id=207617 – [sk.21.04.2010.]

Ķešāne I. Sargājot mūsu gaļu un maizi.// http://politika.lv/temas/sabiedribas_integracija/sargajot_musu_galu_un_maizi/ - [sk. 02.03.2010.]

Latkovskis B. Viesstrādnieku drauds atkāpies tikai uz brīdi.// Žurnāls „Nedēļa”, 15.12.2008.

Lēvalde V., Latvija izmirst, latviešu tautai draud asimilācija.// http://db.lv/r/474-visas-zinas/223971-latvija-izmirst-latviesu-tautai-draud-asimilacija-[sk.02.06.2010.]

Negatīvisms pret viesstrādniekiem Latviju varot ievest vēl dziļākā krīzē.// http://www.tvnet.lv/financenet/zinas/304215-negativisms_pret_viesstradniekiem_latviju_varot_ievest_vel_dzilaka_krize - [sk. 15.02.2010.]

Peipiņa M., Maza apjoma pētījums ”Trešo valstu augsti kvalificēta darbaspēka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi Latvijā”.// Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2006.gada oktobris. – Pieejams: http://emn.lv/lv/pdf/2006/04ovalstuaugstikvaliftoeceljoshana.pdf -(sk.12.02.2010.)

Pērn likvidēti 22% darba vietu, pieprasījums pēc darbaspēka samazinās.// http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pern-likvideti-22-darba-vietu-pieprasijums-pec-darbaspeka-samazinas - [sk.19.03.2010.]

Vēstnieks D. Latvijas demogrāfija: kā pārvarēt krīzi.// http://www.lv.lv/?menu=doc&id=184130 – [sk.24.11.2008.]

38

Vikmanis Ģ. Karnīte: imigrācija ir nenovēršama.// http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/la_pielikumi/tepat..eiropa/?doc=7974 – [sk. 07.06.2010.]

Zepa B., Šupule I., Ķešāne I., u.c. Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi.// Rīga: Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2009.

Jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies visā Latvijā.// http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=2&txt=2041&from=0 – [sk.08.07.2010.]

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.// http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2009/3ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf - [sk.01.07.2010.]

39

Pielikums

Migrācijas un nodarbinātības politikas jomā iesaistītās institūcijas

Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kuras viena no

apakšnozarēm ir migrācija, līdz ar to tā izstrādā un īsteno politiku migrācijas jomā, kā

arī Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībā.

Ārlietu ministrijas kompetencē ir migrācijas un patvēruma jautājumu ārējā

dimensija, tas ir, attiecības ar trešajām valstīm, kā arī jautājumi, kas saistīti ar

migrācijas un attīstības politiku.

Ekonomikas ministrija, kas izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku un ir

atbildīga par darbaspēka pieprasījuma - piedāvājuma prognozēšanu.

Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības

un dzimumu līdztiesības jomā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir Iekšlietu ministrijas pārraudzības iestāde,

kuras kompetencē ietilpst valsts migrācijas politikas īstenošana, tai skaitā,

repatriācijas un patvēruma politikas realizēšana, un personu apliecinošo un ceļošanas

dokumentu izdošana.

Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša bruņota tiešās pārvaldes

iestāde, kas īsteno valsts robežas drošības politiku, kā arī – atbilstoši kompetencei –

valsts migrācijas politiku. Valsts robežsardze saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto

kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos,

izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences

ietvaros veic migrācijas un patvēruma jomu regulējošos normatīvajos aktos

paredzētās darbības.

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde,

kura sniedz informāciju par juridiskās personas, kura vēlas nodarbināt ārzemnieku,

vai arī, kura ir ārzemnieka uzaicinātājs, nodokļu maksājuma parādu.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts

pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku,

darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā

organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās

drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās.

40

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā,

kura apvieno 21 dalīborganizāciju un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un

darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. Tā piedalās

ekonomikas un sociālās attīstības programmu izstrādē, likumprojektu izvērtēšanā,

darba grupās par darba apstākļu uzlabošanu, darba samaksu, tarifu politiku, obligāto

sociālo apdrošināšanu un sociālo nodrošināšanu, veselības aprūpi, kā arī

nodarbinātību, profesionālo izglītību un mūžizglītību.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome ir Tautsaimniecības padomes

dibinātāju organizāciju – Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija,

kas darbojas saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.238

„Ekonomikas ministrijas nolikums”. Tā ir konsultatīvā institūcija, kas piedalās ar

uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanā. Padomes mērķis ir sekmēt

uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, veicināt

ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt valsts

ilgtspējīgas attīstības procesu un sabiedrības līdzdalību tajā, kā arī veicināt Lisabonas

stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi Latvijā un iesaistīt šo uzdevumu izpildē valsts

institūcijas, pašvaldības un sociālos partnerus. Padomē ietilpst eksperti no

Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas

Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju

konfederācijas.

Documents

Migrācija – iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka