1

WETLANDS IN “ZIEMEĻU MIRES” NATURE RESERVE

MITRĀJI DABAS LIEGUMĀ “ZIEMEĻU PURVI”

Aizsardzības kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija, putniem nozīmīga teritorija, Ramsāres vieta, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.Platība: 7718 ha.Dibināšanas gads: 1977., kopš 2011.gada dabas liegums.Atrašanās vieta: teritorija ietilpst Alojas novada Staiceles pagastā un Mazsalacas novada Ramatas pagastā.

PAMATINFORMĀCIJA

Dabas liegums “Ziemeļu purvi” atrodas Ziemeļ vidzemē, Igaunijas pierobežā. Teritorija izveidota 1977. gadā un kopā ar Igaunijā esošajiem Nigulas rezervāta purviem veido pārrobežu aizsargājamo teritoriju “Ziemeļlivonija”. Dabas liegums sastāv no vairākiem augstajiem purviem – Oļļas, Pirtsmeža, Limšānu, Kangaru un Sokas purva. Zie-meļu purvi ir viens no lielākajiem neskartajiem augsto purvu masīviem Baltijas valstīs.

Eiropas Komisijas LIFE projekta “Prioritāro mitrā-ju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” LIFE13 NAT/LV/000578 ietvaros Ziemeļu purvos veikta ģeoloģiskā, hidroloģiskā un purva veģetācijas izpēte, sagatavots dabas lieguma dabas aizsardzības plāns.

Projekta mērķis ir īstenot mitrāju aizsardzības un atjau-nošanas pasākumus, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā nozīmīgu biotopu saglabāšanu un aizsardzību. Projektu finansē Eiropas Komisijas LIFE programma un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

2

Biotops Aktīvi augstie purvi (7110*) Habitat Active raised bogs (7110*)

Dzērve Grus grus Common Crane Grus grus

“Ziemeļu Mires” Nature Reserve is located in the Northern part of Latvia, near the border of Estonia. Together with the mires of Nigula Nature Reserve in Estonia, it forms the Transborder Area “North Livonia”. The nature reserve consists of several raised bogs – Oļļas, Pirtsmeža, Limšānu, Kangaru, and Sokas Mire. It is one of the best preserved intact raised bog areas in the Baltic States.

The European Commission LIFE project “Conservation and Management of Priority Wetland Habitats in Latvia” LIFE13 NAT/LV/000578 activities took place in Ziemeļu Mires. Within the project, geological, hydrological and vegetation studies were carried out and Management Plan was developed for “Ziemeļu Mires” Nature Reserve.

The aim of the project is to implement wetland protection and restoration measures to ensure conservation and protection of the habitats that are valuable for Latvia and the European Union. The project is funded by the European Commission LIFE program and the Administration of Latvian Environmental Protection Fund.

BASIC INFORMATIONThe type of the protected area: Nature reserve, Natura 2000 area, Ramsar site, part of Ziemeļvidzeme Biosphere Reserve.Total area: 7718 ha.Year of establishment: 1977, Nature Reserve since 2011.Location: Aloja and Mazsalaca regions.

Dabas lieguma “Ziemeļu purvi” atrašanās vieta. Autore: L.Strazdiņa. Map of the location of “Ziemeļu Mires” Nature Reserve. Author: L.Strazdiņa.

Apzīmējumi/Legend1- Dabas liegums “Ziemeļu purvi”/ “Ziemelu Mires“ Nature Reserve2 - Purvi/Mires3 - Meži/Forests4 - Ūdenstilpes/Water bodies5 - Ūdensteces/Water courses6 - Ceļi/Roads7 - Apdzīvotas vietas/Villages

3

Mitrājiem ir liela nozīme dažādos dabas un cilvēces pastāvēšanai nozīmīgos procesos, bez tiem nav iedomā-jama cilvēka dzīve uz zemeslodes. Pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš dabisko mitrāju saglabāšanai un atjau-nošanai.

Mitrāji ir vietas, kurās pastāvīgi ir ūdens vai tas tajās uzkrājas periodiski. Pastāvīgi mitras vietas ir purvi, ezeri un upes. Savukārt, periodiski applūstošas teritorijas ir palieņu pļavas. Mitrājos ir sastopami augi un dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī vai kuriem ir nepieciešami pārmitri ap-stākļi. Tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret mitruma apstākļu izmai-ņām.

Cilvēki mitrājus nosusina, lai ierīkotu lauksaimniecības zemes vai apmežotu, līdz ar to tiek izmainīts hidroloģis-kais režīms un dabiskā veģetācija.

IEVADS

Wetlands play an important role in the essential processes of nature and human existence. As the area of wetlands decreases all over the world, it is important to pay particular attention to wetland conservation and restoration.

Wetlands are areas that are inundated or permanently waterlogged and include mires, lakes and rivers. There are many plant and animal species that have adapted to these living conditions and are very sensitive to changes in the water table.

The area of wetlands continues to decrease due to land use change, for example, mires are turned into agricultural or forested lands. Thus the natural hydrological regime and vegetation characteristic to wetlands is lost along with the animals that live there.

INTRODUCTION

4Biotops Aktīvi augstie purvi (7110*) Habitat Active raised bogs (7110*)

Ģeoloģiskā izpēte Ramatas LielezerāGeological studies in Ramata Lielezers

ZIEMEĻU MIRES

ZIEMEĻU PURVI

Dabas liegums ”Ziemeļu purvi” atrodas Latvijas ziemeļaustrumos – Ziemeļvidzemē, Igaunijas pie robežā, Mazsalacas novada Ramatas pagastā un Alojas novada Staiceles pagastā.

Dabas lieguma aizsardzības un apsaimniekošanas mērķis ir Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsar-gājamo purvu, saldūdeņu, mežu un zālāju biotopu kvalitātes uzlabošana vai to atjaunošana, kā arī retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju saglabāšana un purva biotopu hidroloģiskā režīma stabilizēšana degradētajās purvu daļās.

Lielākajai dabas lieguma daļai aizsardzības statuss ir kopš 1977. gada kā trim atsevišķiem lie-gumiem – Sokas purva liegumam, Oļļas purva dzērvenāju liegumam un Limšānu purvam. Dabas lieguma teritorijā ietilpstošajam Pirtsmeža purvam aizsardzības statuss ir kopš 1987. gada. Kopš 1999. gada Sokas un Oļļas purvs, kā arī starp tiem esošais Kangaru purvs un teritorijai piegulo-šās lauksaimniecības zemes veidoja vienotu aizsargājamo teritoriju – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zonu ”Ziemeļu purvi”.

Ziemeļu Mires are located near the border of Estonia. The aim of the nature reserve is to protect wetland, forest and grassland habitats that are among the protected habitats both in Europe and Latvia. Besides that, the raised bogs and forests of Ziemeļu Mires host many rare and protected plant and animal populations. Thus, it is important to stabilize the hydrological regime in the degraded parts of the raised bogs.

Most of the area has been protected since 1977 as three separate nature reserves – Sokas, Oļļas, and Limšānu Mire Nature Reserves. Pirtsmeža Mire became protected in 1987. A bit more than ten years later, in 1999, the area was enlarged with Kangaru Mire and adjacent agricultural lands, thus Ziemeļu Mires Nature Reserve was established. The nature reserve is included in a larger protected area – Ziemeļvidzeme Biosphere Reserve.

5

Oļļas purvs un Ramatas LielezersOļļa Mire and Ramata Lielezers Lake

PURVA VEIDOŠANĀS

Ziemeļu purvi ir izveidojušies teritorijā, kur ledājs savas darbības rezultātā atstājis gandrīz plakanus līdzenumus ar lēzenām, iegarenas formas ieplakām. Lielāko dabas lieguma teritorijas daļu aizņem augstie purvi ar ļoti sarežģītu uzbūvi un struktūru. Visos dabas lieguma purvos kūdras slānis ir samērā biezs – līdz pat septiņiem metriem. Teritorijā esošajiem augstajiem purviem raksturīgs ciņu un lāmu komplekss. Vairākām lāmām saplūstot kopā veidojas purvu ezeriņi, šāda tipa ezeriņi sastopami Sokas un Oļļas purvos. Ziemeļu purvu lielākais ezers ir Ramatas Lielezers. Tas ir ir relikts ezers, jo tā pamatnē konstatētas ezera nogulas – sapropelis.

Pirtsmeža purvs atrodas dabas lieguma dienvidu daļā, tas sā-cis veidoties holocēna laikmetā. Sporu-putekšņu analīze rāda, ka šajā laikā purva apkārtnē dominējuši platlapju meži ar vīksnu, liepu un ozolu. Ainava šajā laikā ir bijusi samēra atklāta. Purvam esot pārejas purva stadijā pieaug sfagnu sastopamība, lakstau-gu stāvā dominē grīšļi Carex sp. Turpinoties purva attīstībai, sfagnu segums purvā ir pieaudzis, pieaug arī egles sastopa-mība. Kūdras urbuma augšējā daļā jeb pēdējo 340 gadu laikā purvā dominē priede, bērzs un dažādi sīkkrūmi.

6

Ramatas Lielezera krasta erozija grāvja ietekmes rezultātāErosion of Ramata Lielezers coastline due to drainage

Dabas liegumā atrodas vairāki ezeriSeveral lakes are located in the Nature Reserve

MIRE FORMATION

The formation of Ziemeļu Mires occured in an area where glacier left flat plains in the landscape with shallow, elongated depressions. Nowadays, most of the area is covered with bogs with a complex configuration and structure. The peat layer in most of the bogs of the area is relatively deep – up to seven metres. The bogs have a very characteristic landscape with bog pools and bog lakes. The lakes are mostly located in Sokas and Oļļa Mires. The largest lake in the area is Ramatas Liel ezers. It is a relict lake as gyttja layer was found at

the bottom of the lake.

Pirtsmeža Mire is located in the southern part of the nature reserve. Its development

begun in the Holocene. The spore-pollen analysis reveals that in the early development

stages of the bog, broad-leaved forests with elm, linden, and oak were dominant, the landscape was

relatively open. In the transition stage of the mire, the Sphagnum moss and sedges Carex sp. cover increase.

In the final stages of the formation of a bog, asides from Sphagnum moss, the dominance of spruce increases. In

the upper part of the peat sample or in the last 340 years, the dominant species in the area are pine, birch, and shrubs.

7

Sapropelis Ramatas LielezerāLake gyttja in Ramata Lielezers Lake

SUGAS

Ziemeļu purvos sastopamas augstajiem pur-viem raksturīgas sugas –  apaļlapu rasene Dro-sera rotundifolia, polijlapu andromeda Andro-meda polifolia, dzērvene Oxycoccus palustris, spilves Eriophorum vaginatum, lācene Rubus chamaemorus un citas sugas. Purva lāmās aug purva šeihcērija Scheuchzeria palustris un dūkstu grīslis Carex limosa, bet sfagnu ciņus veido Magelāna sfagns Sphagnum magella-nicum, brūnais Sphagnum fuscum un šaur-lapu sfagns Sphagnum angustifolium. Viena no Ziemeļu purvu lielākajām vērtībām ir pundurbērzs Betula nana, kas saglabājies no laikiem, kad Latvija atradās tundras zonā, kā arī ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum. Mežos, kas ietver Ziemeļu purvus, sastopa-ma krāšņa orhideja – dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus.

Dabas liegums ir atzīts par putniem nozī-mīgu vietu, tajā sastopamas retas su gas – mel-nais stārķis Ciconia nigra, bezdelīgu piekūns Falco subbuteo un dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria. Rudens migrāciju laikā Ziemeļu purvos uzturas vairāk nekā 10 000 zosu un 500 dzērvju Grus grus. Teritorija ir nozīmīga zīdītāju sugām – aļņiem, briežiem, vilkiem, kā arī lāčiem. Ik gadus tiek ziņots par lāču pēdu nospiedumiem, kas redzēti augsta-jos purvos un mežos ap tiem. Kopumā Latvijā sastopami aptuveni 15 lāči.

8

Magelāna sfagns Sphagnum magellanicum Bogmoss Sphagnum magellanicum

Alu spulgsūna Schistostega pennata Goblin Gold Schistostega pennata

Pundurbērzs Betula nana Dwarf Birch Betula nana

SPECIES

Ziemeļu Mires host a set of plants that are characteristic for raised bogs,

like, round-leaved sundew Drosera rotundifolia, bog rosemary Andromeda polifolia, cranberry Oxycoccus palustris, hare’s-tail cotton-grass Eriophorum vaginatum, cloudberry Rubus chamaemorus. In the lower places, Rannoch-rush Scheuchzeria palustris, and bog sedge Carex limosa grow.   The most common Sphagnum species include Sphagnum

magellanicum, S. fuscum, and S. angustifolium. One of the treasures of the area is a dwarf birch Betula nana,

which has been growing in the territory of Latvia since the tundra ecosystem was dominating here, and deergrass Trichophorum cespitosum. Lady’s-slipper, a beautiful orchid, occurs in the forests near the bogs.

The nature reserve is an important area for birds, and several rare species can be

observed here, such as black stork Ciconia nigra, Eurasian hobby Falco subbuteo,

and European golden plover Pluvialis apricaria. During the autumn migrations,

more than 1 0 000 geese and 500 cranes Grus grus stay in the bogs. Ziemeļu Mires host a

significant number of elks, deers, wolves, and bears. Every year, foot prints of bears are seen

in the mires and forests. It has been counted that approximately 15 bears occur in Latvia.

9

Klinšu ērglis Aquila chrysaetos Golden Eagle Aquila chrysaetos

Purva tilbīte Tringa glareolaWood Sandpiper Tringa glareola

BIOTOPI

Lielāko dabas lieguma teritoriju aizņem augstie purvi, vietām sastopami arī zemie, pārejas purvi un purvaini meži. Zemie jeb zāļu purvi veidojas purva malās vietās, kur pieplūst grunts-ūdeņi. Arī pārejas purvi atrodas purva perifērijā, kā arī nelielās platībās sastopami ezeru kras-tos. Dabas lieguma augstajiem purviem raksturīgas izteiktas mikroreljefa struktūras, ko veido sfagnu ciņi, lāmas un akači. Purvu centrālajā daļā veidojas kupols. Lai arī lielākā daļa no dabas lieguma purviem ir cilvēka darbības maz ietekmēti, tomēr nelielās platībās, kur veikta pur-vu nosusināšana, sastopami degradēti augstie purvi. Šajās vie tās dominē dažādi sīk-krūmi – virši, vaivariņi, kā arī priedes un bērzi.

Purva biotopu veidi un platības dabas liegumā:● 7110* Aktīvi augstie purvi 3151 ha;● 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās 44 ha;● 7140 Pārejas purvi un slīkšņas 245 ha;● 7150 Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm 694 ha.

10

Sokas purvsSoka Mire

Oļļas purvsOļļa Mire

HABITATS

Most of the protected area is covered with raised bog vegetation, while fens, transition mires, and bog woodlands are located in the periphery of the mires. Fens are related to places with groundwater discharge, while transition mires occur more near lakes. The bogs have the characteristic micro-relief, as well as the raised bog domes. Relatively small area of the nature reserve was drained, thus the natural bog has been degraded and dominant species here are heather, Labrador tea, pine, and birch.

Mire habitat types and area in Ziemeļu Mires:● 7110* Active Raised Bogs 3151 ha;● 7120 Degraded raised bogs still capable of natural regeneration 44 ha;● 7140 Transition mires and quaking bogs 245 ha;● 7150 Depressions on peat substrates of the Rhynchosporion 694 ha.

Dabas lieguma “Ziemeļu purvs” biotopu karte. Autore: L.Strazdiņa. Habitat map of Ziemelu Mires Nature Reserve. Author: L.Strazdiņa.

Apzīmējumi/Legend

1- Dabas liegums “Ziemeļu purvi”/Ziemeļu Mires Nature Reserve

2- Aktīvi augstie purvi (7110*)/ Active raised bogs (7110*)

3- Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120)/ Degraded raised bogs still capable of natural regeneration (7120)

4- Aizsprosti/Dams

5- Hidroloģiskā monitoringa akas/Hydrological monitoring wells

6- Biotopu monitoringa parauglaukumi/ Habitat monitoring plots

11

APSAIMNIEKOŠANA

Lai arī lielākā daļa no dabas lieguma teritorijas ir cil-vēka darbības maz ietekmēta, tomēr līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem purvos veikta nosusināšana. Savukārt, septiņ desmitajos ga-dos tika uzsākta purvaino mežu meliorācija, kas skāra arī Oļļas pur va dienvidu daļu. Samērā blī-vas grāvju sistēmas izveidotas Pirtsmeža purva austrumu pusē. Dabas lieguma teritorijā esošo lielāko grāvju dziļums sasniedz pat trīs metrus.

Lai mazinātu nosusināšanas ietekmi, LIFE+ pro-jekta ”Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” LIFE13 NAT/LV/000578ietvaros 2018.gadā uz meliorācijas grāvjiem iz-būvēti 23 aizsprosti, kas aizkavē ūdens aizplūša-nu no purva. Uz Ezergrāvja ir ierīkoti 5 aizsprosti , uz Oļļas purva DA esošiem grāvjiem – 10 aizsprosti, Pirtsmeža purvā – 8 aizsprosti.

12

Biotops Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120) Degraded raised bogs still capable of natural regeneration (7120)

MANAGEMENT

Ziemeļu Mires include relatively intact raised bogs, without a significant anthro pogenic influence, however in the 1930’s, small

part of the area was drained. In 1970’s, forests near Oļļa Mire were drained. Although part of the ditches have overgrown with mire

vegetation, they still function and the water is carried away from the mire.

In order to reduce the impact of drainage ditches, 23 dams are built within the LIFE project “Conservation and Management of Priority Wetland

Habitats in Latvia” LIFE13 NAT/LV/000578 in 2018. Five dams are built on Ezergrāvis near the Ramatas Lielezers Lake, 10 in Oļļas Mire, and 8 in

Pirtsmeža Mire.

13

Kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum Juniper Hair Cap Moss Polytrichum juniperinum

14

Ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum Deergrass Trichophorum cespitosum

Pirtsmeža purvsPirtsmeža Mire

PASTĀVĪGIE NOVĒROJUMI

Lai novērtētu apsaimniekošanas pasākuma sekmes, pirms un pēc apsaimniekošanas pasākumu īstenoša-nas veikts hidroloģiskais monitorings. Purvā ierīkota transekte ar 10 ūdens līmeņa mērīšanas akām. Pēc aizsprostu būves redzams, ka aizsprosti aptur ūdens noteci no purva, tādējādi pakāpenis-ki tiek stabilizēts ūdens līmenis, samazinās sezonālo gruntsūdens līmeņa svārstību amplitūda un laika gaitā atjaunosies grāvim piegulošajā zonā nosusinā-tā kūdras slāņa mitruma režīms. Lai novērotu izmaiņas augu segā, tiek veikts arī purva veģetācijas mo-nitorings. Monitoringa ietvaros izvietoti trīs 10x10 m lieli paraug-laukumi - pirmais pie meliorāci-jas grāvja, otrais 50 m attālumā, savukārt trešais izvietots vietā, kur nav būtiskas nosusināša-nas ietekmes.

MONITORING

In order to evaluate the influence of the management actions, hydrological monitoring is carried out. The central part of the hydrological monitoring is transect

with ten wells, where the groundwater level was measured. After the building of dams, the data from the wells shows a higher stability of the water level. After a while,

the typical raised bog vegetation will also return in the drained areas. Aside from the hydrological monitoring, mire habitat monitoring was carried out   in the mires. Habitat

experts have described 10x10 metres large vegetation plots. The first plot is set next to the drainage ditch, the next one with a 50 metres distance from the ditch, where the drainage

effect is less important.

15

16

Ramatas Mazezera krasts Ramata Mazezers coastline

MITRĀJU AIZSARDZĪBA

Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ir platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un ir izveidotas, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību. Kopumā Latvijā ir 683 aiz-sargājamas dabas teritorijas. Aptuveni puse no šīm teritorijām ir atzītas par Natura 2000 vietām. Natura 2000 ir Eiropas Savie-nības nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Lai te-ritorijai piešķirtu Natura 2000 statusu, tai ir jānodrošina Eiropā retu un aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzība. Visas pro-jekta vietas ir ir gan īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, gan arī Natura 2000 vietas.

Ramsāres teritorijas ir starptautiskas nozīmes mitrāji, Latvijā ir sešas Ramsāres vietas, tostarp arī viena no projekta vietām – Ziemeļu purvi. Konvencijas galvenais mērķis ir nodrošināt mit-rāju aizsardzību un saprātīgu izmantošanu.

17

Šaurlapu spilve Eriophorum polystachion Common Cotton-grass Eriophorum polystachion

WETLAND PROTECTION

Protected nature areas are territories under a special state protection and designated to protect and preserve the diversity of nature. In total, there are 683

protected nature areas. About one half of those these territories are recognised as Natura 2000 sites. Natura 2000 is a network of protected nature areas in the

European Union. To become recognised as a Natura 2000 site, the territory must ensure the protection of species and habitats that are rare and protected in Europe.

Ramsar sites are internationally important wetlands. There are six Ramsar sites in Latvia, including the Project site – Ziemeļu Mires. The main goal of the Ramsar

Convention is to ensure protection and reasonable use of wetlands.

FAKTI PAR MITRĀJIEM

● Mitrāji sedz 6% no zemeslodes sauszemes teritorijas. Pēdējā gadsimta laikā ir zaudēta aptuveni puse no mitrāju kopplatības.

● Viena no mitrāju nozīmīgākajām funkcijām ir klimata pārmaiņu novēršana. Piemēram, augstie purvi uzkrāj lielu daudzumu oglekļa, tos nosusinot, atmosfērā nonāk siltumnīcas efektu izraisošās gāzes – ogļskābā gāze, metāns un slāpekļa dioksīds.

● Mitrājiem ir liela nozīme palu samazināšanā - nokrišņi uzkrājas purvos un upju palienēs un aizplūst lēnām, turpretī nosusinātās teritorijās palu ūdeņi strauji plūst caur izraktajiem grāvjiem un var radīt plūdu riskus.

● Mitrājos sastopamas retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Saglabājot mitrājus, tiek aizsargātas šo reto sugu dzīvotnes.

● Purvi ir nozīmīgas ogošanas un sēņošanas vietas, bet purvu ezeri ir ļoti populāri makšķernieku vidū. Tāpat purvos sastopami tādi medījamie dzīvnieki kā stirnas, brieži un meža cūkas.

● Purvi nereti glabā dažādas kultūrvēsturiskas liecības gan par senatni, gan arī par pavisam nesen notikušiem notikumiem. Kūdras konservējošo īpašību dēļ ir iespējams iepazīties ar akmens laikmetā dzīvojošo cilvēku dzīvi, kā arī par tā laika vides apstākļiem – klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.

● Mitrāji sniedz dabas tūrisma iespējas. Dzīvojot pilsētas videi raksturīgajā ritmā, cilvēks arvien vairāk novērtē iespēju atrasties dabiskā vidē. Purvs ir viena no tām vietām, kur cilvēks, izbaudot smaržu, krāsu un skaņu bagātību, var pilnvērtīgi atpūsties.

18

Pirtsmeža purvsPirtsmeža Mire

FACTS ABOUT WETLANDS

19

Vidējā rasene Drosera intermedia Oblong-leaved Sundew Drosera intermedia

● Wetlands cover about 6% of the World’s land surface. During the last century, more than 50% of the total wetland area was lost.

● Wetlands play a very important role in climate change. Bogs store vast amount of carbon, but if the bog is drained, such greenhouse gases as carbon dioxide, methane, and nitrogen dioxide are released into the atmosphere.

● Wetlands are important in flood reduction – the water is captured in soil and released slowly while in drained areas the release of the water is much higher thus leading to higher risk of flooding.

● Many rare and protected plant and animal species occur in wetlands. Through the protection of wetlands as an area, species and habitats are also protected.

● Mires are important recreation areas. People pick berries and mushrooms, go fishing or hunting in mires.

● Mires can provide important information about our history. Peat has the ability to preserve historical evidence, for example Stone Age settlements and plants that grew in the area.

● Wetlands are important for tourism; it is an excellent place for recreation. During a walk in a mire or along river, people can see different colours of nature, smell flowers and hear animals that live in wetlands.

20

Projekts/Project: LIFE13 NAT/LV/000578 “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”/LIFE13 NAT/LV/000578 “Conservation and Management of Priority Wetland Habitats in Latvia”

Izpildītājs/Beneficiary: Latvijas Universitāte/University of Latvia

Norises laiks/Project duration: 01.06.2014.-30.11.2018

Projektu finansē/ Project funded: Eiropas Komisijas LIFE+ Programma, Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija/ European Commission LIFE+ Programm, Latvian Environmental Protection Fund Administration

Sadarbības partneri/Partners: SIA “RIDemo”/ RIDemo Ltd., SIA “E-Būvvadība”/ E-Būvvadība Ltd., Moderno Tehnoloģiju Attīstības fonds /Modern Technology Development Fund, Igaunijas dabas fonds/ Eestimaa Looduse Fond, Dīpholcas purvu apvienība/BUND Diepholzer Moorniederung

Projekta vadītāja/Project manager: Dr.biol. M.Pakalne

Projekta mājaslapa/Project home page: www.mitraji.lv

Bukleta izdevējs/Publisher: Latvijas Universitāte/University of Latvia

Teksts/Text: M.Baumane

Konsultanti/Consultants: M.Pakalne, L.Strazdiņa, O.Aleksāns

Kartes/Maps: L.Strazdiņa

Foto/Photo: M. Pakalne, K. Libauers, Jānis Dzilna, Aivars Petriņš, Oļģerts Aleksāns

Noformējums/Design: D.Brinkmane

Iespiests/Printed: SIA “Eiro Print”/”Eiro Print” Ltd.

2018