MĀJSAIMNIECĪBU FINANŠU UN PATĒRIŅA APTAUJA

Statistikas Padomes sēde

CSP

Jānis Lapiņš, Līva Zorgenfreija, Ludmila Fadejeva

29.09.2017

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja (MFPA)

• Eiro zonas valstu kopīgs projekts, lai iegūtu mājsaimniecību finanšu, patēriņa un

bagātības reprezentatīvus datus gan visai eiro zonai, gan katrai eiro zonas valstij

atsevišķi

• 2017. gadā MFPA notiek 3. reizi (2010.-2011. gadā 15 valstis, 62 000 MS; 2013-

2014. gadā 18+2 valstis, 84 000 MS)

• 2017. gadā Latvija aptaujā piedalās 2. reizi

• Iepriekšējās aptaujas rezultāti publicēti:

– ECB mājas lapā: https://www.ecb.europa.eu/pub/economic-

research/research-networks/html/researcher_hfcn.en.html

– LB mājas lapā: https://www.bank.lv/statistika/mfps/raditaji

Par Latvijas MFPA

• Izlase:

– Vismaz 1 200 MS (2014.g 2 814 personas);

– adrešu nejauša gadījumizlase;

– stratifikācija pēc urbanizācijas pakāpēs un ienākumu līmeņa;

– augstāka pārstāvniecība MS ar lielākiem ienākumiem;

• Tiek izmantoti administratīvie dati;

• 2017. gadā:

– panelis;

– mainīta anketas struktūra attiecībā uz MS nekustamiem īpašumiem un ar tiem

garantētiem kredītiem;

– iekļauti jauni un izņemti vairāki neveiksmīgi iepriekšējās anketas jautājumi.

2017

• noslēgts līgums

• atjaunota izlase

• sagatavoti aptaujas instrumenti (intervētāja rokasgrāmata, CAPI, u.c.)

• veikta intervētāju apmācība

• notiek lauka darbi

2018

• administratīvo datu pievienošana

• anonimizācija un nosūtīšana uz LB

• kalibrēto svaru aprēķins

• rediģēšana, imputācija

• tehniskā validācija

• datu nosūtīšana uz ECB

2019

• rezultātu publicēšana

• lietotāju datu bāzes izveide

• gatavošanās 2020. gada MFPA aptaujai

No MFPA iegūtā informācija

5

MS līmeņa informācija Informācija par MS locekļiem

• Mājokļa demogrāfija• Aktīvi

a) reālie aktīvi (mājoklis, cits nekustamais īpašums, transporta līdzekļi)

b) finanšu aktīvi (noguldījumi, fondi, akcijas, obligācijas)

c) uzņēmējdarbības aktīvi • Saistības (hipotekārie un citi kredīti)• Patēriņš (pārtika, komunālie pakalpojumi, citi

pakalpojumi)• Ienākumi (pabalsti, citi ienākumi)

• Demogrāfija (vecums, dzimums, izglītība)

• Nodarbinātība

• Ienākumi algas (pirms nodokļiem), pensijas

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Eiro zona Latvija

Citi finanšu aktīvi

Privātās pensijas / dzīvības apdrošināšana

Akcijas un obligācijas

Noguldījumi / depozīti

Pašnodarbināto/uzņēmējdarbības aktīvi

Transporta līdzekļi un dārglietas

Cits nekustamais īpašums

Galvenais mājoklis

Galvenie rezultāti un atšķirības no eiro zonas: AKTĪVI

Aktīvu struktūra, %

76

39.1

45.9

10.8

78.5

0.4

8.9

9.2

61.2

24.1

85.1

11

96.9

12.5

30.3

20.6

0 50 100

Eiro zona Latvija

Dalība aktīvos, % no visām MS

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Latvija Eiro zona

Ir tikai cita veida kredīti

Ir hipotēka un cita veida kredīti

Ir tikai hipotekārais kredīts

Nav kredītu

Dalība kredītsaistībās, % no visām MS

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Latvija Eiro zona

Kredītu atlikumi citu veidu kredītiemKredītkaršu kredītiOverdraftiHipotēka citiem īpašumiemHipotēka galvenajam mājoklim

Mājsaimniecību kredītu struktūra, % no visām saistībām

Galvenie rezultāti un atšķirības no eiro zonas: SAISTĪBAS

0

100

200

300

400

500

600

700

800

Luks

emb

urg

aB

eļģi

jaM

alta

Kip

raSp

ānija

*It

ālija

Fran

cija

Som

ijaEi

ro z

on

aĪr

ijaA

ust

rija

Nīd

erla

nd

eSl

ovē

nija

Po

rtu

gāle

Gri

eķija

Vāc

ijaP

olij

aSl

ovā

kija

Igau

nija

Un

gāri

jaLa

tvija

Net

o b

agāt

ība

(EU

R t

ūks

t.)

Mediāna Vidējais

Galvenie rezultāti un atšķirības no eiro zonas: BAGĀTĪBA

-40

-20

0

20

40

60

80

100

-40

-20

0

20

40

60

80

100

16-34 35-44 45-54 55-64 65-74 75+

Atsauces personas vecums

Net

o b

agāt

ība

(EU

R t

ūks

t.)

Bruto finanšu aktīvi Bruto reālie aktīvi

Bruto saistības Neto bagātība

Neto bagātība Eiropas valstīs, EUR tūkst. Neto bagātība Latvijā vecuma grupu dalījumā, EUR tūkst.

Kā izmantojam MFPA datus analīzē?

- aprakstošā statistika makro līmenī (starpvalstu salīdzinājumi) - mājokļu bilances apzināšana un, balstoties uz to, dažādu scenāriju ietekmes

pārbaude

Piemēram:

a) procentu likmes samazinājuma ietekme uz mājsaimniecību ievainojamības līmeni

b) nodokļu likmes izmaiņas ietekmē uz mājsaimniecību ienākumiem un kopējo nevienlīdzību

(A) Procentu likmes samazinājums: ietekme uz kredītmaksājumiem

12

30

1614

10

36

1917

11

0

5

10

15

20

25

30

35

40

1 2 3 4

Med

iān

as v

ērtī

bas

(%

)

Bruto Ienākumu kvintiles(tikai mājsaimniecības ar hipotekāriem kredītiem)Bāzes scenārijs Augstākā procentu likme

Vidēja kredītu maksājumu pret ienākumiem attiecība (DSTI) Latvijas mājsaimniecībām dažādās ienākumu grupās, %

Ietekme ir aprēķināta 378 bāzes punktu procentu likmju palielinājumam hipotekāriem kredītiem, kas atbilst likmes pazeminājumam no 6.3% 2008.gada oktobrī līdz 2.5% 2014.gada decembrī.

Ietekme uz kredītu maksājumu pret ienākumiem attiecību nav vienmērīga, tā ir lielāka mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem. Procentu likmes palielinājums par 3.78pp var realizēties DSTI 6pp palielinājuma mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, un 1pp palielinājuma mājsaimniecībām ar lielākiem ienākumiem.

13

Izmaiņas nodokļu nosacījumos

• Sociālais nodoklis• Neapliekamais minimums• IIN

Izmaiņas mājsaimniecību

ienākumos

Neto ienākumi • Nodarbinātība• Bruno ienākumi

Progresīvais IINun citi ienākumu nodokļu efekti:

Modeļa informācija:

Izmaiņas mājsaimniecību

patēriņā

robežtieksmepatērēt

Izmaiņas mājsaimniecību

bilancē (finansiālā ievainojamība)

(B) Mikrosimulācijas modelis: MFPA divu līmeņu informācijas izmantošana

(B) Mikrosimulācijas modelis: Izmaiņas ievainojamo mājsaimniecību daļā

14

Ievainojamo mājsaimniecību daļa, %Ienākuma nodokļu reforma samazina tādu mājsaimniecību daļu, kam ienākumi ir vienādi vai zemāki par izdevumiem.

Īpaši liels efekts (samazinājums par 1.4%) ir mājsaimniecībām, kur kopēji bruto ienākumi ir zem 524 eiro mēnesi. Nabadzīgāko mājsaimniecību grupā strādājošo īpatsvars ir ļoti zems (ap 10%), kas izskaidro zemu ietekmi uz šo grupu.

Aktuālā scenārija rezultātā ienākuma GINI koeficients Latvijā varētu pat nedaudz pieaugt no 0.520 līdz 0.524.

44%32%

12% 12% 3%

-10%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

zem 278 278 - 524 524 - 970 970 - 1701 virs 1701

Bruto mājsaimniecību ienākumi mēnesī

Ievainojamo mājsaimniecību daļas izmaiņas

Ievainojamo mājsaimniecību daļa

Ienākuma Gini koeficients (kopā)

Ienākuma Gini koeficienta izmaiņas (kopā)

Secinājumi:

15

1) MFPA vāc ļoti nozīmīgus jaunus datus – tā ir unikāla datubāze, ar detalizētu informāciju par mājsaimniecību aktīviem, saistībām, kā arī ienākumiem un izdevumiem;

2) Izlases dizains nodrošina iespēju secinājumus attiecināt uz kopējo tautsaimniecību;

3) Datus var izmantot politiski nozīmīgu jautājumu pētīšanai:• bāgātības ietekme uz patēriņu,• sagaidāmais patēriņš pensijā,• kredītu pieejamība,• MS finanšu ievainojamība,• patēriņa izlīdzināšana (dzīves cikla teorijas kontekstā),• finanšu risku uzņemšanās,• nevienlīdzība;

4) Nākotnē – augoša datu kvalitāte un panelis pavērs vēl plašākas analīzes iespējas.