Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam...2020/03/04 · un darba dzīves savienošanu • Novērš vai mazina vides (gaisa, ūdens, augsnes) piesārņojumu • Pozitīva

NACIONĀLAIS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2021.-2027. GADAM

GALA REDAKCIJAS PROJEKTS

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija

04.03.2020.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija**

Ilgtermiņa

(līdz 25gadiem)

Nacionālais attīstības plāns**

Pamatnostādnes*

Plāns*

Vidēja termiņa

(līdz 7 gadiem)

Plāns*Īstermiņa

(līdz 3 gadiem)

Konceptuāls ziņojums*

Nacionālā pozīcija

* Politikas plānošanas dokuments** Teritorijas attīstības plānošanas dokuments*** Politisko vadlīniju dokuments

Vald

ības d

ekla

rācija***

Vald

ības r

īcīb

as p

lāns***

Attīstības plānošanas hierarhija Latvijā

KAS ir NAP(2027)?

KUR vēlamies NOKĻŪT?

KĀ to SASNIEGT?

POLITISKA UN OPERACIONĀLA STRATĒĢIJA –GALVENĀS IZVĒLES

VALSTS ATTĪSTĪBAS VĪZIJA UN VIRSMĒRĶIS

PRIORITĀTES – STRATĒĢISKIE MĒRĶI

RĪCĪBAS VIRZIENI/ UZDEVUMI KATRĀ PRIORITĀTĒ

SASNIEDZAMIE RĪCĪBAS VIRZIENU/ POLITIKU REZULTĀTI

INDIKATĪVIE FINANŠU IEGULDĪJUMI/ LIELIE PROJEKTI AR KPI/ ATDEVE/ TĪRĀ IETEKME UZ POLITIKU REZULTĀTIEM

ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS

ĪSTENOŠANAS, UZRAUDZĪBAS UN NOVĒRTĒŠANAS PROCESS

NAP2027 IETVARS/AVOTS

PUBLISKIE IEGULDĪJUMI

(VB)

ES DAUDZGADU BUDŽETS

2021.-2027. (MFF)

Globālās attīstības tendences

• uzticēšanās krīze/ polarizācija• sabiedrības novecošanās• migrācija un urbanizācija• ceturtā industriālā revolūcija/nākotnes darba tirgus izmaiņas• klimata pārmaiņas• uzņēmumu integrācija globālajāsvērtību ķēdēs

Dienaskārtība 2030

ar 17 ilgtspējīgas attīstībasmērķiem (IAM) un 169apakšmērķiem

Latvija 2030

mērķu aktualitāte

NAP2020

un nozaru politikuvidusposma izvērtējumi

Definēts, ņemot vērā

19%Neapmierinoši

20%

Stagnē

61%Rādītāju izpilde

pozitīva

NAP2020 vidusposma novērtējums*

IKP UZ 1 IEDZĪVOTĀJU 70,3 2018. gadā

(PPP) 70 mērķis 2020. gadā

IENĀKUMU NEVIENLĪDZĪBA 6,5 2018. gadā

(S80/20 indekss) 4,8 mērķis 2020. gadā

DABISKAIS PIEAUGUMS -9 441 2018. gadā

0 mērķis 2020. gadā

STRATĒĢISKO MĒRĶU IZPILDE

* NAP2020 vidusposma novērtējums MK 12.02.2018.

NAP2027 izstrāde

2019

ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE

• NAP2020 vidusposma novērtējums MK

12.02.2018.

• NAP2027 saturiskā ietvara («kodola»)apstiprināšana, MK 11.12.2018.

• NAP2027 «kodola» publiskāapspriešana10.-31.01.2019. (priekšlikumi no >100iedzīvotājiem un organizācijām, 20diskusijas)

PIEŅEMŠANA

• NAP2027 indikatīvo investīciju projektu saraksta ranžēšana, vērtēšana un atlase, 2019. g. oktobris - decembris

• Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par SIVN Vides pārskatu, 10.01.2020.

• NAP2027 gala redakcijas sagatavošana

• NAP padome virza NAP2027 gala redakciju izskatīšanai MK, 13.02.2020.

• Ministru kabinets atbalsta NAP2027 gala redakcijas projektu, 25.02.2020.

IZSTRĀDE AR PLAŠU SABIEDRĪBAS IESAISTI

• NAP2027 izstrāde:• 6 prioritāšu darba grupas - (>150 sabiedrības pārstāvju), 2019.

g. maijs – augusts• Kvalitatīvs pētījums – 6 fokusa grupu diskusijas LV novados,

2019.g. augusts

• Dabas zinātņu, sociālo zinātņu jomas zinātnieku, ekspertu, uzņēmēju, politiķu diskusijas, 2019.g. jūnijs – augusts

• NAP2027 1. redakcijas publiskā apspriešana, 07.10.-25.11.2019.,

sabiedriskā apspriede – 07.11., (>1400 priekšlikumi no 122 fiziskām un jurid. personām), vairāk nekā 30 tikšanās, Saeimas IAK u.c. komisijās

• NAP2027 SIVN izstrāde un sabiedriskā apspriešana, 25.10.-25.11.2019.

2018 2020

SOCIĀLO UN SABIEDRISKO ZINĀTŅU

• Valstiskums kā vērtība –«Neizmanīt sevi sīknaudā»

• Valsts pazaudēšana – cilvēku aizbraukšana, latviskuma izzušana, nekritiska pakļaušanās/sekošana ārējiem partneriem – ES, ASV , NATO

• Sabiedrība vispirms sagaida izmaiņas sistēmā; nesaskata savas līdzdalības iespējas; neizprot/netic savu paradumu maiņas nozīmīgumam, vispirms jāiezīmē sistēmiskais rāmis – «kāpēc Jūs gribat, lai mainās cilvēks?»

• Izteikta plaisa, pretnostatījums - dalījums «Mēs (iedzīvotājs) – viņi(vara)»

UZŅĒMĒJU, POLITIĶU, DABAS ZINĀTŅU

• Produktivitāte, konkurētspēja

• Sadarbība (visās jomās: starpnozaru, zinātnieks-uzņēmējs, lauki-pilsēta, ekonomiski aktīvs – neaktīvs, iedzīvotāju saliedētība, valsts konkurētspēja)

• Jaunieši un izglītība

• Inovācija

• Ātra un taisnīga tiesa

• Noticēt Latvijai

FOKUSA GRUPAS

• Nevienlīdzība, noslāņošanās, netaisnīgums

• Ģimenes lomas maiņa –tradicionālo ģimenes funkciju nepildīšana, savstarpējo saišu iziršana, atsvešināšanas, emocionālā nestabilitāte

• Pārdale • Investīcijas cilvēkos• Nodokļu sistēmas izmaiņas –

reāla progresivitāte, uzņēmējdarbību veicinoša

• Izglītības kvalitāte – skolotāju trūkums un novecošanās

• Medicīnas un sociālo pakalpojumu pieejamība

Grupu diskusijas

7. oktobris - 25. novembris

613

447

334Ņemts vērā

Ņemts vērā, daļēji

Nav ņemts vērā

Saņemto 1400+ priekšlikumu izvērtējums

Saeimas priekšlikumi NAP2027

• Saeimas lēmums

• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas

➢ par ceturto stratēģisko mērķi (Ņemts vērā)

• Ilgtspējīgas attīstības komisijas:

➢ Par bioekonomikas nozari

➢ Par tranzīta nozari

➢ Par IT pakalpojumu nozari

➢ Par apstrādes rūpniecības nozari

• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas

➢ 26 dažādi priekšlikumi. Nav ņemti vērā saistībā ar specifiskiem indikatoriem. Pārējie ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā.

Pēc sabiedriskās apspriešanas no Ilgtspējīgas attīstības komisijas:

➢ Par zinātni un augstāko izglītību

➢ Par IKT nozari

➢ Par veselības aprūpes finansēšanu

16

14

4

Ņemts vērā

Ņemts vērā, daļēji

Nav ņemts vērā

NAP2027 dokumenta struktūra

Ievads

Apraksta dokumenta sagatavošanu, vietu plānošanas sistēmā

Vīzija

Apraksta vīziju par Latviju 2027. gadā, galvenos fundamentālos pārmaiņu virzienus

Ietvars

Apraksta operacionālās daļas struktūru

Stratēģiskie mērķi

Apraksta stratēģiskos mērķus, makro līmeņa rādītājus

Prioritātes un rīcības virzieni

Apraksta prioritātes pamatojumu, rīcība virziena pamatojumu (politikas rezultātu), definē rīcība virziena indikatorus, definē rīcības virziena uzdevumus, identificē atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, galvenos finanšu avotu (vispārējās valdības budžeta līdzekļus, t.sk. ES fondi 2021-2027, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi u.c.)

Telpiskā plānošana

Latvija 2030 telpiskās perspektīvas specifikācija

Ieviešana, uzraudzība, finansēšana

Apraksta kārtību par dokumenta ieviešanu, uzraudzību, finansēšanu un izmaiņu veikšanas kārtību

Pielikums

Prioritāšu un rīcības virzienu pamatojuma dokumenti, norāde uz problēmu un secinājumu avotiem un pamatojumiem

Op

eracio

nālā

daļa

Vīz

ijas d

aļa

Indikatīvais investīciju projektu saraksts

NAP2027-fundamentālopārmaiņu virzieni, vadmotīvs, stratēģiskie mērķiun indikatori

Vienlīdzīgastiesības

• Ātra un taisnīga tiesa

• Uzticēšanās un saliedētība

• Gudra pārvaldība

• Personalizēti pakalpojumi

Dzīveskvalitāte

• Energoefektīvs mājoklis

• Pilsētu un lauku mijiedarbība

• Vieglāk būt veselam

Zināšanusabiedrība

• Izglītība mūža garumā

• Kompetents darbaspēks

• Inovatīvi, moderni un eksportspējīgi uzņēmumi

• Medijpratība un kritiskā domāšana

AtbildīgaLatvija

• Klimata neitralitāte –«Zaļais kurss»

• Aprites ekonomikasprincipi

• Demogrāfijas izaicinājumi

NAP2027 vīzija

Fundamentālo pārmaiņu virzieni

NAP2027 vadmotīvs

Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību!

Attēlu avots: LIAA

Reģionālā attīstība

Produktivitāte un ienākumi

ir galvenais konkurētspējas un

izaugsmes nosacījums (investīcijas,

inovācija, augstas pievienotās

vērtības produktu radīšana, eksports,

cilvēkresursi, pārvaldības procesi).

Vienlīdzīgas iespējas

Sociālā uzticēšanās

ir svarīgākais sabiedrības resurss unattīstības dimensija kopienu, uzņēmējuun pārvaldības sadarbības veidošanaiun demokrātijas īstenošanai

NAP2027 stratēģiskie mērķi

ir pamats valsts ilgtermiņalīdzsvarotai izaugsmei. Panāksimreģionu sociālekonomisko atšķirībumazināšanos, radot apstākļus jaunudarbavietu un pakalpojumu izveidei,veicinot katram reģionam raksturīgospecializāciju, kompetences unizmantojot to raksturīgos resursus.

ir svarīgākais sociālā taisnīgumaelements ienākumu nevienlīdzībasmazināšanai, lai ikvienam būtulīdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītībuun kvalitatīvu veselības aprūpi, strādātcienīgu darbu atbilstoši savām spējām unvēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būtsociāli aizsargātam

NAP2027 stratēģisko mērķu indikatori (1)

53,1 54,6 55,4 55,8 57,7 59,265

68

50

60

70

80

90

100

110

120

130

Nominālais darba ražīgums uz vienu darba stundu, % no ES-27 vid.

63 64 65 65 6771

7580

5060708090

100110120130

IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, % no ES-27 vid. Latvija

SomijaZviedrijaES-27LietuvaIgaunija

Avots: Eurostat

35,2 35,5 35,434,5 34,5

35,6

34

30

25

27

29

31

33

35

37

39

Džini koeficients, %

23,4 24,3 23,3

18,6 18,4 17,513,5

11,5

5

10

15

20

25

30

Nabadzības riska indekss bērniem (0-17 gadi), %

NAP2027 stratēģisko mērķu indikatori (2)

69,2

73,677

81

60

70

80

90

100

Apmierinātība ar dzīvi, %

Latvija Somija Zviedrija ES-28 Lietuva Igaunija

6,56,2

6,4

6,87

5

6

7

8

Savstarpējā uzticēšanās (no 16 g.), skala 0-10

Avots: Eurostat Avots: CSP, Eurostat

4647

46 4647

52

55

44

49

54

59

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027

Reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, %

Avots: CSP, aprēķins

Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei

• Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs

• Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai

Vienota, droša un atvērta sabiedrība

• Saliedētība• Tiesiskums un pārvaldība• Drošība

Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei

• Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai

• Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība

Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība

• Produktivitāte, inovācija un eksports

• Darbs un ienākumi• Kapitāls un uzņēmējdarbības vide

Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība

• Daba un vide – «Zaļais kurss»• Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi• Līdzsvarota reģionālā attīstība• Mājokļi

Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki

• Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe

• Psiholoģiskā un emocionālā labklājība

• Stipras ģimenes paaudzēs• Sociālā iekļaušana

NAP2027 IETVARS

STRATĒĢISKIE MĒRĶI

Prioritātes Rīcības virzieniVADMOTĪVS

VĪZIJAS DAĻA OPERACIONĀLĀ DAĻA

PARADUMU MAIŅA –CEĻŠ UZ

ATTĪSTĪBU!

NAP2027 un nauda

• Valsts budžeta attīstības nauda = 2,2 miljardi EUR

• Kohēzijas aploksne = 5,4 miljardi EUR

• ar pieņēmumu par 24% samazinājumu

• tai skaitā 30% nacionālais līdzfinansējums

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības fondi = 3,7 miljardiEUR

• tai skaitā 30% nacionālais līdzfinansējums

• Cits ārvalstu finansējums = (Horizion, Erasmus+, CEF,EEZ/Norvēģijas finanšu instruments u.c.)

• Pašvaldību un privātā sektora, tai skaitā NVOlīdzfinansējums = (līdzfinansējot valsts ieguldījumus noteiktumērķu sasniegšanā (P&A, energoefektivitāte u.c.))

NAP2027 finansējumu veido

ES fondu finansējums

Valsts budžeta bāze ES fondulīdzfinansējumam

Pašvaldību budžeta bāze ES fondu

līdzfinansējumam

Uzņēmumu, NVO un privātpersonu

līdzfinansējums ES fondu finansējumam

Valsts budžeta attīstības daļa jeb prioritārie

pasākumi

NAP2027 sasaiste ar finanšu resursiem

Datu ieguve

Ministrijas iesniedz 2021.-2027. gadam plānotos investīciju projektus un īstenojamos pasākumus

Projekti un pasākumi ir attiecināti uz NAP2027 uzdevumiem un indikatīvajiem finansēšanas avotiem, t.sk. ES daudzgadu budžeta ietvaru, ņemot vērā tematisko koncentrāciju

Sociāli ekonomiskais novērtējums

Pamatā - NAP2027 stratēģiskajos mērķos balstīti sociāli ekonomiskie faktori un horizontāli efektivitātes faktori

Katram pasākumam un projektam tiek veikts novērtējums projektu salīdzināšanai

Projektu un pasākumu atlase

Ņemot vērā projektu ranžējumu, tie tiek kartēti atbilstoši finansējuma avotiem, to apmēram un citiem ierobežojumiem

Iegūtais rezultāts tiek integrēts NAP2027 struktūrā –atbilstošajos uzdevumos, rīcības virzienos un prioritātēs

Prio

rit

izēt

Zin

āt

Lem

t

Rezultāts – pilnīga informācija par

plānotajiem pasākumiem un

projektiem

Rezultāts – projektu un pasākumu ranžējums

atbilstoši to efektivitātei un atdevei

Rezultāts – NAP2027 finanšu pielikums ar nākamajā periodā

indikatīvi atbalstāmajiem pasākumiem

• Veicina sabiedriskā

labuma darbību

• Sekmē politisko

uzticēšanos

• Sekmē sabiedrības

tiesiskuma apziņu

• Vairo sabiedrības drošību

• Veicina pašorganizēšanās

prasmes, pilsonisku

rīcību

• Sekmē iedzīvotāju

savstarpējo uzticēšanos

• Tautsaimniecībai tiek piesaistītas

jaunas privātās investīcijas

(vietējās vai ārvalstu)

• Sekmē jaunu produktu,

pakalpojumu vai tehnoloģiju

ieviešanu

• Veicina vidēji augsto un augsto

tehnoloģiju nozaru attīstību

• Kāpina Latvijas eksporta

ieņēmumus, t.sk. apgūst jaunus

tirgus

• Veicina visa veida resursu efektīvu

izmantošanu

• Veicina strādājošo konkurētspēju

un darba produktivitāti

• Pozitīvi ietekmē darba vides kvalitāti, uzlabo

darbu tirgus pieejamību un

veicina nodarbinātību

• Mazina materiālo nenodrošinātību

• Samazina sociālekonomiskās atšķirības

starp dažādām valsts teritorijām

• Sekmē veselības, izglītības un sociālo

pakalpojumu pieejamību un kvalitāti

• Atbalsta īpaši atbalstāmās sabiedrības

grupas

• Uzlabo iedzīvotāju psiholoģisko un

emocionālo noturīgumu vai sekmē ģimenes

un darba dzīves savienošanu

• Novērš vai mazina vides (gaisa, ūdens, augsnes) piesārņojumu

• Pozitīva ietekme uz saistītajām nozarēm

• Investīciju atdeve (t.sk. citās politikas jomās) vai tiešu/netiešu ienākumu no nodokļiem vai nodevām

NAP2027 investīciju pasākumu izvērtēšanas kritēriji

Ministriju iesniegtie investīciju projekti NAP2027 uzdevumu īstenošanai

Ministrija Projekti, skaits Summa, milj. EUR

Ārlietu ministrija 13 19

Ekonomikas ministrija 38 6443

Finanšu ministrija 10 921

Iekšlietu ministrija 124 863

Izglītības un zinātnes ministrija 68 4981

Kultūras ministrija 31 1375

Labklājības ministrija 42 2289

Satiksmes ministrija 68 9706

Tieslietu ministrija 16 548

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

333789

Veselības ministrija 57 5572

Zemkopības ministrija 38 4416

KOPĀ 538 40 922

3 770 597 476

4 271 059 796

3 544 534 917

1 412 464 135

7 650 445 884

63 576 750

45 035 080

39 242 956

1 542 905 251

2 331 150 000

178 168 809

2 963 557 811

938 161 213

1 145 601 700

1 128 204 974

915 440 086

1 373 505 174

2 200 000 000

63 576 750

45 035 080

39 242 956

1 196 814 201

2 314 932 857

178 168 809

2 961 557 811

0 2 000 000 000 4 000 000 000 6 000 000 000 8 000 000 000 10 000 000 000 12 000 000 000

ERAF Zaļāka Eiropa

ERAF Viedāka Eiropa

ERAF

ESF

KF

Fiskālā telpa

Robežu pārvaldība un VISA iznstruments

Patvēruma un migrācijas fonds

Ieksējās drošības fonds

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

Eiropas Lauksaimnieku garantiju fonds

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

Cits ārvalstu finasnējums

Pieprasītais un indikatīvi plānotais finansējums pa avotiem, EUR

Pieprasītais Indikatīvi plānotais

0

1 000 000 000

2 000 000 000

3 000 000 000

4 000 000 000

5 000 000 000

6 000 000 000

7 000 000 000

Stipras ģimenes,

veseli un aktīvi cilvēki

Zināšanas un prasmes

personības un valsts

izaugsmei

Uzņēmumu

konkurētspēja un

materiālā labklājība

Kvalitatīva dzīves vide

un teritoriju attīstība

Kultūra un sports

aktīvai un pilvērtīgai

dzīvei

Vienota, droša un

atvērta sabiedrība

NAP2027 indikatīvi plānotais finansējums pa prioritātēm, EUR

ERAFZ ERAFV ERAF ESF KF VBF (-atalgojums) EJZF ELFLA ELGF CĀF IDF PMF RPVI

0 1 000 000 000 2 000 000 000 3 000 000 000 4 000 000 000

Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe

Psiholoģiskā un emocionālā labklājība

Stipras ģimenes paaudzēs

Sociālā iekļaušana

Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai

Kvalitati ̄va, pieejama, iekl ̧aujoša izgli ̄ti ̄ba

Produktivitāte un inovācija

Darbs un ienākumi

Kapitāls un uzņēmējdarbības vide

Daba un Vide

Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi

Līdzsvarota reģionālā attīstība

Mājoklis

Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs

Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai

Saliedētība

Tiesiskums un pārvaldība

Drošība

NAP2027 indikatīvi plānotais finansējums pa rīcības virzieniem, EUR

ERAFZ ERAFV ERAF ESF KF VBF (-atalgojums) EJZF ELFLA ELGF CĀF IDF PMF RPVI

26

0

1 000 000 000

2 000 000 000

3 000 000 000

4 000 000 000

5 000 000 000

6 000 000 000

7 000 000 000

8 000 000 000

9 000 000 000

10 000 000 000

Klimatam Pētniecībai, zinātnei,

inovācijām

Digitalizācijai Demogrāfijai KOPĀ Reģioniem (visa

Latvija)

Reģioniem (ārpus

Rīgas)

NAP2027 indikatīvi plānotais finansējums tematiski pēc finanšu avota, EUR

ERAFZ ERAFV ERAF ESF KF VBF EJZF ELFLA ELGF CĀF IDF PMF RPVI

NAP2027 Stratēģiskā ietekmes uz vides novērtējuma (SIVN) procedūra

• Saskaņā ar likumu, NAP ir tāds attīstības plānošanas dokuments, par kurunepieciešams veikt SIVN

• Noslēgts līgums ar SIA «Grupa93» par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumaveikšanu NAP2027

• SIVN Vides pārskats sagatavots un nodots sabiedriskajai apspriešanai no2019. gada 25. oktobra līdz 25. novembrim. 7. novembrī notika sabiedriskāapspriede.

• SIVN Vides pārskata sabiedriskajā apspriešanā saņemtie priekšlikumi un viedokļiņemti vērā, pilnveidojot NAP2027 un SIVN Vides pārskatu

• NAP2027 un SIVN Vides pārskats 2019. gada 20. decembrī iesniegti Videspārraudzības valsts birojam atzinuma sniegšanai

• 2020. gada 10. janvārī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinumsar ieteikumiem SIVN Vides pārskata pilnveidošanai

• SIVN Vides pārskats pievienots NAP2027

NAP2027 Stratēģiskā ietekmes uz vides novērtējuma (SIVN) galvenie secinājumi

NAP2027 vīzijas vērtējums

NAP2027, tā ieviešanas gadījumā sasniedzot noteikto vīziju, būs tieša un/vainetieša, ilgtermiņa ietekme uz dabas resursu un dabas vērtību saglabāšanu un videskvalitātes uzlabošanu.

NAP2027 stratēģisko mērķu vērtējums

Pozitīva, tieša vai netieša, ilgtermiņa ietekme uz dabas resursu izmantošanu,bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu nacionālā unreģionālā līmenī.

NAP2027 īstenošanas ietekmes uz vidi novērtējums

NAP2027 detalizācijas pakāpe neļauj precīzi novērtēt visas iespējamās būtiskāsietekmes uz vidi, jo faktiskās ietekmes vidē veidosies, īstenojot konkrētusprojektus, kuri tiks plānoti un projektēti daudz detalizētāk, līdz ar to ir iespējams,ka NAP2027 ieviešanas laikā var veidoties jaunas būtiskas ietekmes uz vidi. Tačukopumā sagaidāms, ka tās būs lokālas ietekmes projektu realizācijas vietās.

NAP uzraudzība un novērtēšana

Noteicošā loma NAP2027 uzraudzības un novērtēšanas procesā irSaeimai.

MK reizi divos gados iesniedz izskatīšanai Saeimā ziņojumu parLatvija2030, NAP2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Ziņojums tiek izstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām unnevalstiskajām organizācijām. Ziņojums informē sabiedrību parprogresu konkrētos valsts ilgtspējīgas attīstības virzienos.

NAP2027 ir ietvertas indikatoru sasniedzamās vērtības 2024. un2027. gadā.

Tas ļaus procesa vidū izvērtēt virzību uz nospraustajiem mērķiem unnepieciešamības gadījumā lemt par papildu uzdevumiem vainepieciešamu resursu pārdali.

Turpmākie soļi

NAP2027 turpmāka ieviešana nozaru politikās

Pamatnostādnes

42 21+123

iniciatīvas

2014 - 2020 2021 - 2027

2021.-2027.gada plānošanas perioda nozaru politikupamatnostādņu saraksts apstiprināts Ministru kabinetā vienlaikus arNAP2027 atbalstīšanu

NAP padome

Ministru kabinetā

Saeimā

13.02.2020.

25.02.2020.

03.2020.

NAP2027 īstenošana, uzraudzība un novērtēšana

NAP2027 pieņemšana un apstiprināšana

Ar atbildību par Latvijas nākotni!

Papildu informācija: www.pkc.gov.lv/nap2027

@LVnakotne

http://www.pkc.gov.lv/nap2027

NAP2027 prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi,investīciju pasākumi


NAP2027 prioritātes “STIPRAS ĢIMENES, VESELI UN AKTĪVI CILVĒKI ” ekspertu darba grupas sastāvs

•Sociālo un darba lietu komisija

•Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Saeima

•Labklājības ministrija

•Veselības ministrija

•Izglītības un zinātnes ministrija

•Kultūras ministrija

•Tieslietu ministrija

•Finanšu ministrija

Ministrijas

•Valsts izglītības satura centrs

•Izglītības kvalitātes valsts dienests

•Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Iestādes

•Latvijas Universitāte

•Demogrāfisko lietu centrs

Citi

• Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

• Latvijas Darba devēju konfederācija

Sociālie partneri

•Latvijas Pašvaldību savienība

•Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

•Latvijas Lielo pilsētu asociācija

•Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija

•Latvijas Ārstu biedrība

•Latvijas Māsu asociācija

•Latvijas Psihologu biedrība

•Sociālo darbinieku biedrība

•Mammām un tētiem.lv

•Asociācija «Ģimene»

•Apeirons - invalīdu un viņu draugu apvienība

•Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācija

•Nodibinājums «Centrs Dardedze»

•Papardes zieds

•Servisa suņu biedrība «Teodors»

•Latvijas Pilsoniskā alianse

•Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

•Latvijas Veselības ekonomikas asociācija

•Latvijas Olimpiskā komiteja

•Nākotnes fonds

•Latvijas Autisma apvienība

Nevalstiskās organizācijas

Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēkiraksturo cilvēka fizisko un emocionālo veselības stāvokli, dzīves apstākļus, vēlmi radītatvases un dzīvot ilgu un aktīvu mūžu

RV: Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe

izvērš jautājumus par pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu slimību profilaksi,diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, lai nodrošinātu labu veselību visamūža garumā.

Atbildīgās: VM, LM, VARAMFinanšu resursus avots: VB, ES fondi, pašvaldības

RV: Psiholoģiskā un emocionālā labklājība

apraksta par atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, individuālā potenciālaattīstība un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanu, nostiprinotveselību kā vērtību.

Atbildīgās: VM, LM, TM, IZM, PKC (DLC), pašvaldībasFinanšu resursu avots: VB, ES fondi, pašvaldības, EEZ/Norvēģijasfinanšu instruments

RV: Stipras ģimenes paaudzēs

piedāvā risinājumus atbalstam bērnu ienākšanai pasaulē, ko ietekmēvirkne sociālu un ekonomisku faktoru, t.sk. laba veselība, pietiekamamateriālā labklājība, sociālā drošība, pieejama atbalsta sistēmabērnu vajadzību nodrošināšanai u.c.

Atbildīgās: LM, FM, PKC (DLC), VARAM, IZMFinanšu resursu avots: VB, ES fondi, pašvaldības

RV: Sociālā iekļaušana

pievēršas atbalsta sistēmai nelabvēlīgā situācijā esošajiem, kasietver mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību, sociālādarba un citu sociālā atbalsta pasākumu pieejamību atstumtībasriskam un diskriminācijai pakļautām personām.

Atbildīgās: LM, FM, IZM, pašvaldībasFinanšu resursu avots: VB, ES fondi, pašvaldības

KO PAREDZ NAP2027 PRIORITĀTE UN RĪCĪBAS VIRZIENI?

Izaicinājumi: Gribam sasniegt: Ko darīsim:


Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe

• Slimības diagnosticēnovēloti vai netiekdiagnosticētas(psih.veselībā) unārstētas

• Vairākām slimībām(miokarda infarkts,insults) augstamirstība mēneša laikāpēc stacionēšanas

• Veselības aprūpesspeciālisti grūtipieejami vai to vispārnav (bērniem u.c. jomāsreģionos)

• Ātrāka, precīzāka slimībudiagnostika un ārstēšana - labāksrezultāts

• Labāka veselības aprūpespakalpojumu pieejamība, mazinotrindas uz izmeklējumiem,konsultācijām

• Vienlīdzīga speciālistu ambulatoroun stacionāro pamatpakalpojumupieejamība visos reģionos,sarežģītākie slimnīcu pakalpojumikoncentrēti klīniskajās universitāšuslimnīcās (KUS)

No ES fondiem veselībai – lielāks finansējumsnekā NAP2020!

• Ieguldījumus veiksim:

• skrīninga programmās slimību savlaicīgaidiagnostikai – 23,64 milj. EUR

• ārstniecības iestāžu infrastruktūrā, īpaši KUS(Stradiņi un Austrumu slimnīca) – 303 milj. EUR

• tālākizglītībā un motivējošos pasākumos ārstupiesaistei darbam valsts slimnīcās – 29 milj. EUR

• papildus speciālistu piesaistē ģimenes ārstukomandai – 65 milj. EUR

• hroniski, nedziedināmi slimo pacientu aprūpē –54,4 milj. EUR

• veselības aprūpes un zāļu pieejamības uzlabošanā– 48,4 milj. EUR

• veselības aprūpes digitalizācijā – 30 milj. EUR



Stipras ģimenes paaudzēs

• Jaundzimušo bērnu skaitssarūk

• Piedzimstot bērnam,ģimenes materiālālabklājība samazinās

• Augsts nabadzības risksmājsaimniecībās, kurāsbērnus audzina tikai viensno vecākiem

• Apgrūtinoši saskaņotģimenes un darba dzīvi

• Sabiedrība ir kritiska pretbērniem un ne vienmērģimeni atbalstoša, kasvecākiem liek justiesnenovērtētiem

• Vecākiem, jo īpašimāmiņām netieknodrošinātas vienlīdzīgassociālās garantijas

• Ģimenes atbalstošu sabiedrību,kurā ikviens bērns spēj realizēt savussapņus neatkarīgi no ģimenes sociālāstāvokļa

• Ģimeņu labklājības celšanos,mazinot nabadzības riskumājsaimniecībās ar bērniem

• Ģimenes kā vērtības stiprināšanusabiedrībā, atbalstot ģimenēmdraudzīgos darba devējus, pašvaldības,nodrošinot ģimenes un darba dzīvessaskaņošanu, pirmsskolas izglītības,bērnu aprūpes un organizēta brīvālaika pakalpojuma pieejamību

• Tautiešu atgriešanos Latvijā,veicinot remigrāciju un attīstotvisaptverošu atbalsta sistēmuremigrējošo ģimeņu iekļaušanai

Ieguldījumus veiksim:

• Materiālās nenodrošinātības mazināšanā,sniedzot pamata materiālo palīdzību zemuienākumu un krīzes situācijā nonākušajāmpersonām ar bērniem - 21 milj. EUR

• Sekmēsim ģimenes un darba dzīvessaskaņošanu, pilnveidojot atbalstu ģimenes unbērnu aprūpes pienākumu veikšanā un organizētabrīvā laika pakalpojumu pieejamībā - 38 milj.EUR

• Nodrošinot pirmsskolas izglītības iestāžupieejamību – 62 milj. EUR

• Ģimenei draudzīgas vides attīstībā, godinot kuplāsģimenes, stiprinot tēva lomu ģimenē, pilnveidojotjauniešu izglītošanu un veicinot sabiedrībasinformētību par vecāku prasmju, attiecību pratību- 10 milj. EUR

• Stiprinot atbalsta sistēmu diasporas ģimenēm,atgriežoties uz dzīvi Latvijā 5 milj. EUR



Psiholoģiskā un emocionālā labklājība

• Mēs reaģējam uz sekām, betmaz strādājam ar cēloņiem,nenovērtējam riskus unnerīkojamies proaktīvi:

• Pirmās sociālemocionālāsproblēmas bērniem jaupirmsskolas vecumā (to ietekmēarī vecāki u.c.).

• Vardarbība un mobings starpvienaudžiem un ģimenēs

• Bērnu devianta uzvedība unatkarības

Tam sekas:• Uzvedības, mācīšanās un pat

psihiskie traucējumi nākotnē• Bērni tiek izņemti no ģimenēm• Zaudēta konkurētspēja (zemi

izglītības sasniegumi, mazākiienākumi nākotnē)

• Otrs augstākais pašnāvībugadījumu skaits ES, arī jauniešuvidū

• Augsti priekšlaicīgas mirstībasrādītāji (smēķēšanas izraisītaplaušu vēža, ar alkoholu saistītucēloņu dēļ)

• Pasargāt bērnus un jauniešus noiespējamām krīzēm,apdraudējumiem, kas kavē veselīguattīstību, veiksmīgu jaunās paaudzespašrealizāciju un labklājību turpmākdzīvē

• Uzlabot psiholoģisko unemocionālo pašsajūtu sabiedrībā

• Mazināt nabadzības riskus, īpašiģimenēs ar bērniem, lai bērni augtudrošā vidē, būtu mīlēti un laimīgi

• Veidosim spēcīgu preventīvā atbalsta sistēmubērniem un jauniešiem veselības, izglītības unsociālās politikas jomās, t.sk.:

• Attīstīsim vecāku prasmju pilnveidesprogrammas, arī noteiktām riska grupām – 20,7milj. EUR

• Mazināsim vardarbības riskus ģimenēs un skolasvidē – 20,78 milj. EUR

• Mazināsim atkarību izraisošo vielu un procesuizplatību – 14,85 milj. EUR

• Nodrošināsim labāku bērnu aprūpi un savlaicīguproblēmu identificēšanu pirmsskolas vecumā,stiprināsim iekļaujošu un speciālo izglītību,ieguldīsim pedagogu u.c. speciālistu zināšanuun prasmju pilnveidē – 109 milj. EUR



Sociālā iekļaušana

• Nabadzības risks daļaipensijas vecuma cilvēku(īpaši vientuļajiem ungados vecākiem)

• Naudas trūkuma dēļnepilnvērtīgs uzturssenioriem, nevarsamaksāt par zālēm,ārsta pakalpojumiem

• Ne visur Latvijāvienlīdz pieejamassociālā atbalstaiespējas

• Dzīves kvalitātevecumdienās lielai daļaiatkarīga no līdzcilvēkiemun viņu atbalsta

• Uzlabot dzīves kvalitāti senioriem unpersonām ar invaliditāti

• Nodrošināt pietiekamu,individuālām vajadzībām atbilstošusociālo pakalpojumu klāstusenioriem, personām ar invaliditātiu.c. grupām - radīt iespēju dzīvotpilnvērtīgu dzīvi

• Turpināsim sabiedrībā balstītu sociālopakalpojumu klāsta paplašināšanu (115 mlj.)

• Uzlabosim pakalpojumu kvalitāti valsts sociālāsaprūpes centros (30 milj. EUR)

• Ieguldījumi sociālā darba speciālistu unpakalpojumu sniedzēju kompetenču stiprināšanā,tālākizglītībā (28 milj. EUR), bāriņtiesu darbiniekukompetencē (3,5 milj. EUR)

• Pilnveidosim sociālās rehabilitācijaspakalpojumus mērķa grupām (32,38 milj. EUR)

• Palielināsim materiālo atbalstu pensiju saņēmējiem(150 mlj.)

• Pilnveidosim atbalstu minimālo ienākumusaņēmējiem (124 mlj.)

Zināšanas un prasmespersonības un valsts

izaugsmei

NAP2027 prioritātes “ZINĀŠANAS UN PRASMES PERSONĪBAS UN VALSTS IZAUGSMEI” ekspertu darba grupas sastāvs


•Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

•Ilgtspējas komisija

Saeima


•Ekonomikas ministrija



•Zemkopības ministrija


Ministrijas

•Valsts kanceleja

•Augstākā izglītības padome

•Rektoru padome

•UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja

Iestādes / citi

•Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

•Latvijas Darba devēju konfederācija

Sociālie partneri




•Latvija Augstskolu profesoru asociācija

•Latvijas Zinātņu akadēmija

•Latvijas Izglītības un zinātnes darbiniekuarodbiedrība

•Valsts zinātnisko institūtu asociācija

•Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

•Latvijas Studentu apvienība

•Latvijas Zinātnes padome


•Formula 2050


Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmeiatbild par radošu cilvēku izaugsmi, zināšanu un prasmju ieguvi, to radīšanu un pielietošanuvalsts izaugsmei, strādājot labā darba vietā vai veicot uzņēmējdarbību

RV: Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecībasizaugsmei un drošībai

pasākumu kopums radošu cilvēku izaugsmei, jaunu teorētisko unpraktisko zināšanu radīšanai un pielietošanai, kā arī augstaspievienotās vērtības un eksportspējīgu produktu un pakalpojumuizstrādei un uzlabošanai.

Atbildīgās: IZM, EM, PKC,Finanšu resursa avots: VB, ES fondi, Horizon Europe, DigitalEurope/Šveices programma, Urban Europe, pašvaldības

RV: Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība

ietver pasākumu kopumu kvalitatīvai prasmju un zināšanu ieguvei visāmmērķa grupām, iekļaujot visas izglītības pakāpes, veidus un formas, tālai izglītībā un apmācībā iegūto, t.sk. digitālās un karjeras vadībasprasmes, mediju un informācijas pratību, kalpotu personības attīstībai unproduktīvai darba dzīvei.

Atbildīgās: IZM, LM,Finanšu resursa avots: VB, ES fondi, pašvaldības




Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība

• Maz skolēnu ar augstiemsasniegumiem, mazizvēlas dabaszinātņu,eksakto priekšmetupadziļinātu apguvi

• Neefektīvs skolu tīkls

• Neviena no augstskolāmnav starp 500 labākajāmstarptautiskajos reitingos

• Pieaugušonepietiekamasdigitālās prasmes

• Nepietiekama dalībapieaugušo izglītībā

• Skolēnu sasniegumu uzlabošanos

• Pedagogu prestiža pieaugumu unprofesionālo izaugsmi

• Jauniešu plašāku iesaistiprofesionālajā izglītībā

• Digitālo prasmju uzlabošanos

• Iekļaujošāku un sociāli atbildīgākuizglītības sistēmu

• Izglītošanās mūža garumā kāpašsaprotama lieta

• Ieviesīsim jauno mācību saturu un pieejuvispārējā izglītībā, izplatīsim labo mācībupraksi (~145 milj. EUR)

• Īstenosim Digitālās ekselences stratēģiju (100milj. EUR)

• Veidosim energoefektīvu un videi draudzīguprofesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācībuvidi (66 milj. EUR)

• Pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamībasnodrošināšana (62 milj. EUR)

• Stiprināt augstākās izglītības, tai skaitākultūrizglītības, institūcijas (57 milj. EUR)

• Pedagoga profesijas attīstība un prestižauzlabošana (57 milj. EUR)

• Atbalsts pieaugušo izglītībai (32 milj. EUR)

• Studiju modernizācija un digitālo risinājumuieviešana augstākajā izglītībā (30 milj. EUR)



Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai

• Nepietiekamsfinansējumspētniecībai unattīstībai – ¼ no ESvidējā (0,63% pret2,06% no IKP)

• Latvijas zinātniekupublikācijas uz pusimazāk nekā ES ir starp10% pasaulē citētākajām

• Trīs reizes mazāk gadosjauno doktoru nekāIgaunijā

• Uzņēmuminepietiekami izmantozinātnes pētījumuskonkurētspējīgupreču, pakalpojumuradīšanā

• Vairāk jauno zinātnieku un zinātnēstrādājošo

• Vairāk starptautiskās sadarbībaszinātnē

• Izcilību un inovatīvu ideju rašanoszinātnē

• Zinātnes un uzņēmumu ciešāku unproduktīvāku sadarbību

• Investēsim pētījumu programmās uninovācijā, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi(138 milj. EUR)

• Atbalsts augstākās izglītības internacionalizācijaiun studējošo akadēmiskajai mobilitātei (105 milj.EUR)

• Atbalstīsim Latvijas zinātnieku dalību «Apvārsnis»programmā (93 milj. EUR)

• Ieguldīsim zinātnisko institūciju kapacitātēviedās specializācijas stratēģijas jomās (70milj. EUR)

• Palielināsim valsts budžeta finansējumu zinātnei(40 milj. EUR)

• Zinātnieku ataudzei, palielināsimfinansējumu topošajiem doktoriem (22 milj.EUR)

Uzņēmumukonkurētspēja un

materiālā labklājība

NAP2027 prioritātes “UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJA UN MATERIĀLĀ LABKLĀJĪBA” ekspertu darba grupas sastāvs

•Budžeta un finanšu komisija

•Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Saeima

•Ekonomikas ministrija

•Satiksmes ministrijas

•Ārlietu ministrijas


•Zemkopības ministrija




•Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ministrijas

•Valsts kanceleja

•Latvijas banka

Iestādes

•Latvijas Universitāte

•Rīgas Stradiņa universitāte

•Augstākās izglītības padomes

Augstskolas / Citi



Sociālie partneri


•Ārvalstu investoru padome



•Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības

•Latvija Augstskolu profesoru asociācija

•LZF

•Valsts zinātnisko institūtu asociācija

•Latvijas Zinātņu akadēmija

•Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

•Biedrība «Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls»

•Biedrība «Latvijas formula 2050»

•Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv»

•Latvija Pilsoniskā alianse

•Zemnieku saeima

•Latvijas sociologu asociācija

•Baltic Institute of Social Sciences

•BICEPS


Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājībaatbalsta iespējas strādāt cienīgu darbu, gūt ienākumus un radīt pievienoto vērtību, veidotuzkrājumus un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus, celt tautsaimniecības produktivitāti undzīves kvalitāti

RV: Produktivitāte, inovācijas un eksports

spēja viedās specializācijas, inovācijas, digitālās transformācijas untehnoloģiju attīstības rezultātā, celt darba ražīgumu, uzlabot izmaksuefektivitāti, radīt un pārdot augstas pievienotās vērtības eksportējamaspreces un pakalpojumus, sekmīgi iekļauties globālajās vērtību ķēdēs.

Ieguldījumi lauksaimniecībā un pārstrādē (350 milj.EUR), zivsaimniecībasnozares konkurētspējai (129 milj.EUR)

Atbildīgās: EM, IZM, ZM, VARAMFinanšu resursa avots: VB, ES fondi, Horizon Europe, citi finansšu avoti

RV: Darbs un ienākumi

dod cilvēkam iespēju, aktīvi piedaloties darba tirgū, apgūstotpapildu zināšanas un individuālo darba ražīgumu, nodrošināt savumateriālo labklājību.Paredz aktīvās darba tirgus politikas attīstīšanu un nelabvēlīgākāsituācijā esošo darba tirgus dalībnieku atbalstīšanu; kvalitatīvu(t.sk. drošu) darba vietu izveidi un uzturēšanu; sociāli atbildīgasuzņēmējdarbības sekmēšanu; sabiedrības finanšu pratības celšanu.

Atbildīgās: LM, EM, IZM, ĀM, FMFinanšu resursa avots: VB, ES fondi


RV: Kapitāls un uzņēmējdarbības vide

Plaša spektra finanšu instrumentu pieejamība komersantiem, investīcijuveikšanai atbalstoša uzņēmējdarbības vide, tai skaitā tiesu efektivizācija,finanšu sektora stabilitāte, attīstīts kapitāla tirgus.

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem (2,1 miljr.EUR), atbalstsuzņēmējdarbībai laukos (150 milj.EUR), tirgus atbalsta pasākumi (15milj.EUR), lauksaimniecības produktu veicināšana

Atbildīgās: TM, FM, EM, VARAM, ZM, VK, FKTK, FID, tiesas, visasministrijas, pašvaldībasFinanšu resursa avots: VB, ES fondi



Produktivitāte, inovācija un eksports

• Zems darba ražīgumsierobežo Latvijasizaugsmi un dzīveslīmeņa celšanos

• Zems inovācijaslīmenis jebnepietiekama spējaradīt sarežģītākus unzināšanu ietilpīgākusproduktus,pakalpojumus un tospārdot dārgāk

• Nepietiekami izmantotasdigitālo tehnoloģijuiespējas

• Ienākumu un ražīguma celšanaindivīda līmenī un tautsaimniecībākopumā

• Labāk konkurēt eksporta tirgos,balstoties uz zināšanām un inovāciju,nevis zemām darbaspēka izmaksām

• Atbalsta fokuss uz jomām ar vislielāko izaugsmespotenciālu – (1) zināšanu ietilpīgā bioekonomika; (2)biomedicīna un biofarmācija; (3) viedo materiālu,tehnoloģiju un inženiersistēmu joma; (4) viedāenerģētika; (5) informācijas un komunikācijastehnoloģijas – uzņēmumu integrācijai globālajāsvērtību ķēdēs ar augstākas pievienotās vērtībasprodukciju (~58 milj. EUR)

• Inovācija, tehnoloģiju attīstības un eksportaatbalsts – jaunu produktu/pakalpojumu izstrāde unpētniecības rezultātu komercializācija, eksportakapacitāte, jauno uzņēmumu inkubatori (~142 milj.EUR)

• Digitālo tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos unkomersantu/augstskolu mācībspēku digitālo prasmjuun ekselences stiprināšana (~95 milj. EUR)

• Atbalsts moderno tehnoloģiju pielietošanaitradicionālajās nozarēs to transformācijai:ieguldījumi lauksaimniecības, pārstrādes unzivsaimniecības nozaru attīstībā, inovācijā,produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā,ražotāju kooperācijā (~503 milj.)



Darbs un ienākumi

• Neatbilstība darbaspēkapieprasījumā unpiedāvājumā, t.sk.reģionālās atšķirības

• Zema darba vietukvalitāte

• Aktīva iedzīvotāju līdzdalība darbatirgū ar atbilstošāmzināšanām/prasmēm, drošas unkvalitatīvas darba vietas

• Darbaspēka remigrācija un talantu piesaiste,aktīvās nodarbinātības pasākumi, t.sk.,bezdarbnieku, darba meklētāju un ekonomiskineaktīvo iedzīvotāju kvalifikāciju/prasmjupaaugstināšana, reģionālās mobilitātes atbalstsu.c. (~114 milj. EUR)

• Atbalsts kvalitatīvu darba vietu izveidei unsociālās uzņēmējdarbības attīstībai, t.sk.,darba vides pielāgojumi, veselības uzlabošanaspasākumi, darba devēju/ nodarbināto/ sabiedrībasizpratnes veidošana par veselīgāku darba mūžuu.c. (~35 milj. EUR)

• Darbaspēka nodokļu un sociālāsapdrošināšanas sistēmas pilnveidošana

• Dažādu veidu finanšu un uzkrājumu ieguldījumukultūras veicināšana, mērķtiecīgi ceļotsabiedrības finanšu pratību



Kapitāls un uzņēmējdarbības vide

• Nepietiekami ātrapubliskās pārvaldesreaģēšana uz biznesavides vajadzībām

• Zems vietējo unārvalstu investīcijuapjoms tautsaimniecībā/reģionos

• Ēnu ekonomika

• Latvijas uzņēmumu attīstībuatbalstoša un investīcijasveicinoša uzņēmējdarbības vide

• Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, t.sk.,konkurētspējīgs regulējums nākotnes tehnoloģijuieviešanai, tiesu procesu efektivizācija, ēnuekonomikas ierobežošana, stabila/prognozējamanodokļu politika, labas korporatīvās pārvaldībasstiprināšana

• Finanšu instrumentunodrošināšana/dažādošana komersantiem(aizdevumi, t.sk. ar granta elementu; garantijas;riska kapitāls; mezanīns) un kapitāla tirgusattīstība, t.sk. atbalsts MVU finansējumapiesaistei kapitāla tirgos u.c. (252 milj. EUR)

• Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļulegalizāciju un terorisma finansēšanu - Finanšuizlūkošanas dienesta veiktspējas stiprināšana,aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmuoptimizēšana u.c. (10 milj. EUR)

• Uzņēmējdarbības attīstība laukos, tiešiemaksājumi lauksaimniekiem un lauksaimniecības/pārtikas nozaru atbalsts (<2,2 miljrd. EUR)


NAP2027 prioritātes “KVALITATĪVA DZĪVES VIDE UN TERITORIJU ATTĪSTĪBA” ekspertu darba grupas sastāvs

• Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija

• Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Saeima

• Ekonomikas ministrija

• Finanšu ministrija

• Iekšlietu ministrija

• Izglītības un zinātnes ministrija

• Kultūras ministrija

• Labklājības ministrija

• Satiksmes ministrija

• Veselības ministrija

• Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija

• Zemkopības ministrija

Ministrijas

• Valsts kanceleja

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

• Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionu attīstības padome

Iestādes / Plānošanas reģioni



Sociālie partneri




•Reģionālo attīstības centru apvienība

•Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība

•Biedrība «Latvija lauku forums»

•Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība

•Biedrība «Zaļā brīvība»

•Latvijas Atkritumu apsaimniekotāju asociācija

•Vides konsultatīvā padome

•Latvijas Mednieku asociācija

•Latvijas Meža sertifikācijas padome

•Zemnieku Saeima



RV: Daba un vide – «Zaļais kurss»

Klimatnoturīga attīstība, lai uzlabotu vides kvalitāti, nodrošinātu dabasresursu ilgtspējīgu izmantošanu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.Izpratnes veidošana par paradumu un dzīvesveida maiņasnepieciešamību. Inovatīvu uz aprites principiem balstītu biznesa modeļuattīstība, ieviešana ražošanā un pakalpojumos.Atbildīgās: EM, VARAM, FM, ZM, SM, LM, IZM, IEM, VM,PKC, VK, SPRK,pašvaldībasFinanšu avots: VB, ES fondi, citi finanšu avoti

RV: Līdzsvarota reģionālā attīstība

Ietver reģionu potenciāla attīstību un ekonomisko atšķirību mazināšanu,stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju

specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai.

Atbildīgās: VARAM, SM, VKFinanšu avots: VB, ES fondi, pašvaldības, citi finanšu avoti

RV: Mājokļi

Pienācīgs mājoklis drošā dzīves vidē, mājoklis ar ērtībām un sadzīveinepieciešamajām iekārtām. Ēku energoefektivitātes uzlabošana;atbalsts ģimenēm ar bērniem mājokļu iegādei vai būvniecībai, sociālomājokļu atjaunošana un jaunu mājokļu būvniecība, efektīva mājokļuīres tirgus tiesiskā regulējuma izveidošana.Atbildīgās: EMFinanšu avots: VB, ES fondi

RV: Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi

Integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, mobilitātes iespējas visā valstī.ES savienojamības, platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūra.Digitalizējot pārveidota publiskā pārvalde - inovācijām atvērta unlietotājorientēta. Inovatīvu un energoefektīvu risinājumu pieejamībaenergoapgādē.Atbildīgās: SM, VARAM, VM, LM, IEM, AIZMFinanšu avots: VB, ES fondi, citi finanšu avoti


nodrošina tautsaimniecības pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, paredz uzlabot svarīgākopakalpojumu (transports, mājoklis, elektroenerģija, digitālie pakalpojumi) kvalitāti unpieejamību un apkārtējās vides kvalitāti un tīrību



Daba un vide – «Zaļais kurss»

• Palielinās gaisapiesārņojums blīviapdzīvotā pilsētvidē, kasrada tiešu kaitējumu cilvēkuveselībai un pašsajūtai

• Nav vienprātības pardabas vērtībuaizsardzības apjomu /kvalitāti / novērtēšanasmetodiku / vienotuuzraudzību

• Līdzšinējā atkritumuapsaimniekošanas politikair neefektīva, atkritumuapsaimniekošanasinfrastruktūra –nepietiekama

• Atkritumu apsaimniekošanasizmaksas neveicinaatkritumu rašanāssamazināšanos

• Tīrāku, veselībai nekaitīgu gaisu,vairāk apzaļumotas un pievilcīgasteritorijas, daudzveidīgus zaļāsinfrastruktūras risinājumus, plašākuveloceliņu izmantošanu

• Apzināt (sakartēt) Latvijas dabasvērtības (biotopi) un noteiktbioloģiskās daudzveidības saglabāšanasun aizsardzības nosacījumus, mērķus.Noteikt taisnīgas kompensācijas pardabas daudzveidības vērtībuaizsardzību

• Izglītotu un atbildīgu sabiedrību, kasizprot atkritumu šķirošanas lomuvidei draudzīgu paradumu veidošanā.Sabiedrība atbildīgi šķiro atkritumus,un LV notiek efektīva atkritumupārstrāde

• Gaisa kvalitātes uzlabošana unklimatnoturīgas ekonomikas veidošana (~503milj. EUR) T.sk. atjaunojamo energoresursuizmantošana elektroenerģijas ražošanā, pilsētuapzaļumošanas risinājumu plašāka ieviešana, parkun ride izveidošana, veloceliņu attīstība,novecojošo apkures iekārtu nomaiņa, attīrīšanasiekārtu uzstādīšana

• Visaptverošas dabas vērtību apzināšanas unsaglābšanas pasākumi (~255 milj. EUR) T.sk.dabas aizsardzības plāni, dabas datu ieguve, topārvaldības pilnveide, sugu un biotopu uzturēšana,atjaunošana, kompensācijas par mežsaimnieciskāsdarbības ierobežojumiem

• Atkritumu pārstrādes un to rašanāssamazinājuma veicināšana (163 milj. EUR)T.sk. atkritumu pārstrādes, reģenerācijasveicināšana, dalītās atkritumu savākšanassistēmas pilnveide, inovatīvi atkritumu radīšanassamazinājuma risinājumi, vēsturiski piesārņototeritoriju sanācijas turpināšana



Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi

• Slikta ceļu kvalitāte,sabiedriskā transportapakalpojumusamazināšanās ierobežodarbaspēka mobilitāti,pakalpojumusasniedzamību

• Valsts starptautiskāsasniedzamība. Ilgtermiņājānodrošina kravutransporta mobilitāte

• Nepietiekami izvērsta,izmantota digitālāinfrastruktūra,iedzīvotājiem unuzņēmējiem trūkst prasmesizmantot un radīt digitālospakalpojumus, valstssistēmas lietotājiemmazdraudzīgas

• Urbānā vide nav dzīvošanaidraudzīga (trūkst zaļozonu, publisko ārtelpu u.c.)

• Izveidot ilgtspējīgu sabiedriskātransporta sistēmu, dzelzceļš kā“mugurkauls”

• Izveidot viedu transporta infrastruktūru–informācijas tehnoloģiju unalternatīvi mobilitātes risinājumi

• Uzlabot e-pakalpojumu un e-risinājumu izmantošanuuzņēmējdarbībā, iedzīvotājudigitālās prasmes

• Valsts un pašvaldību pakalpojumi tieksniegti primāri digitāli

• Izmantot atjaunojamos energoresursustransportā (velosipēdi, u.c. videidraudzīgi transporta līdzekļi), vairākizmantot atjaunojamosenergoresursus mājsaimniecībās

• Atjaunosim valsts galvenos autoceļus, reģionālosautoceļus, ielas nacionālajos un reģionālajoscentros (602,1 milj. EUR)

• Īstenosim Rail Baltic projektu, modernizēsimdzelzceļu (2,8 miljardi EUR)

• Atbalstīsim ostu un lidostu infrastruktūras attīstībuun darbības uzlabošanu, pielāgojot vides prasībām(64,2 milj. euro)

• Jauni IKT risinājumi un pakalpojumi, uzlabosimiedzīvotāju un uzņēmēju digitālās prasmes (219,4milj. EUR)

• Uzlabosim datu pārraides pamattīklu, izveidosimnākamās paaudzes tīklu laukos, 5G - gar visiemgalvenajiem ceļiem, viedās tehnoloģijas transportaplūsmu vadībai (40 milj. EUR)

• Uzlabosim enerģētisko drošību un neatkarību(Inčukalna gāzes krātuves modernizācija,starpsavienojumi ar Lietuvu-Poliju) (149,5 milj.EUR).



Līdzsvarota reģionālā attīstība

• Starp reģioniem lielasatšķirības ekonomiskajāattīstībā (zema ekon.aktivitāte, trūkst attīstībasstimulu), būtiski atšķiras:

– privāto investīcijupiesaiste,

– labi apmaksātudarba vietu skaits,

– pašvaldīburīcībspēja,nepamatotiapgrūtinājumisaimniekošanai

• Iedzīvotāju skaitasamazināšanās - risks, kapašvaldībām nepietiksfinansējuma pakalpojumunodrošināšanai

• Publiskie pakalpojumi(valsts, pašvaldību) navpieejami vienlīdzīgākvalitātē

• Samazināt atšķirības starp 4 reģioniemun Rīgas reģionu

• Uzlabot investīciju piesaisti

• Veicināt cilvēku mobilitāti

• Veicināt mazo uzņēmējdarbības formuattīstību

• Panākt, ka valsts un pašvaldībupakalpojumu kvalitāte ir vienāda,neatkarīgi no dzīvesvietas (e-pakalpojumi)

• Uzlabot pašvaldību efektivitāti (finanšuizlietojumu) un to uzņēmumupārvaldību

• Ieguldījumi infrastruktūrā uzņēmējdarbībasatbalstam, atbalsts produktvitātes celšanai unjaunu darba vietu radīšanai (236,7 milj. EUR)

• Atjaunosim reģionālos ceļus (300 milj. EUR)

• Atbalstīsim vietējās iniciatīvas pasākumus(LEADER projektu atbalsts) (187,9 milj. EUR)

• Būvēsim bērnudārzus, uzlabosim bērnupieskatīšanas pakalpojumus (35 milj. EUR)

• Veidosim “viedās pašvaldības”, atbalstīsim tūrismu(53 milj. EUR)

• Izveidosim reģionālās izaugsmes fondu investīcijupiesaistei (regulējuma izstrāde)



Mājoklis

• Kvalitatīva, izmaksu ziņāpieejama dzīvojamāfonda nepietiekamība

• Sociālie mājokļi nav pieejamiun neatbilst mūsdienustandartiem. Pašvaldībāmtrūkst dzīvojamā fonda

• Dzīvojamā fondanovecošanās -sociālekonomiskie undrošības riski nākotnei(daudzdzīvokļu padomjulaika ēkas)

• Neatrisināti administratīvitiesiskie šķēršļi dzīvojamāfonda pieejamībai, tirgusnepilnības (īres tirgusregulējums, piespiedudalītais īpašums,kadastrālās vērtībaspalielināšanās, NĪN)

• Mājokļu energoefektivitāteuzlabojas pārāk lēni

• Ilgtspējīga pilsētu attīstība,intensīvāka būvniecība vietās, kur auguzņēmējdarbība un ir darbaspēkapieprasījums

• Noturēt mājokļu cenas iedzīvotājumaksātspējai atbilstošā līmenī

• Paplašināt dažādu mājokļupiedāvājumu, to būvniecībai piesaistītprivātās investīcijas

• Nodrošināt pietiekamu sociālo mājokļuskaitu

• Īres tirgus labāka funkcionēšana

• Atjaunosim, būvēsim sociālos mājokļus(nelabvēlīgā situācijā esošām personām(bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiembērniem pēc pilngadības) u.tml. (70 milj. EUR)

• Radīsim finanšu instrumentus (granti, aizdevumipašvaldībām, komersantiem, privātpersonām)zemu būvniecības un ekspluatācijas izmaksumājokļu būvniecībai (77,5 milj. EUR)

• Labiekārtosim, siltināsim mājokļus (212,5 milj.EUR)

• Piemērosim esošās ēkas personām ar kustībutraucējumiem (25 milj. EUR)

• Izveidosim mehānismu īres māju būvniecībai(regulējuma sakārtošana)

• Uzlabosim ēku pārvaldību (regulējumu)

• Vienkāršosim būvniecības procedūras dzīvojamomāju būvniecībai (regulējumu)

Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai

dzīvei

NAP2027 prioritātes “KULTŪRA UN SPORTS AKTĪVAI UNPILNVĒRTĪGAI DZĪVEI” ekspertu darba grupas sastāvs


Saeima





•Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija

Ministrijas

•Valsts izglītības satura centrs

•UNESCO LNK

Iestādes / citi



Sociālie partneri




•Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība

•Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība

•Latvijas Radošo savienību padome

•Biedrība «Latvijas Mākslinieku savienība»

•Laikmetīgās kultūras NVO asociācija

•Latvijas Bibliotekāru biedrība

•Biedrība «Latvijas Sporta federāciju padome»

•Biedrība «Latvijas Tautas sporta asociācija»


•Latvijas Olimpiskā komiteja

•Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija


Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīveiaktivitāšu kopums ir vērsts uz dzīves kvalitāti, spēku atjaunošanu un intelektuālā potenciālaatraisīšanu, kultūras vērtību saglabāšanu un jaunradi, lai stiprinātu kopienas, nacionālopašapziņu un pilsonisko sabiedrību

RV: Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs

Kultūras un fizisko aktivitāšu pieejamība visiem, paaugstinot sabiedrībasdzīves kvalitāti.

«Skolas somai», kultūras mantojuma digitalizācijai un saglabāšanai,dziesmu un deju svētkiem.

Atbildīgās: IZM, VM, KMFinanšu resursa avots: VB, ES fondi, citi finanšu avoti

RV: Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai

mākslinieciski daudzveidīga un augstvērtīga kultūras un sportapasākumu piedāvājuma radīšana, kas rosina iedzīvotājus tos apmeklēt,lai intelektuāli un emocionāli bagātinātos un atpūstos.

Kultūras un sporta infrastruktūrai, tūrisma produktu attīstībai. Augstasklases sporta snieguma attīstībai, sporta talantiem, starptautiskiemsporta pasākumiem

Atbildīgās: IZM, KM, EMFinanšu resursa avots: VB, ES fondi, citi finanšu avoti



Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei

• 2/3 Latvijas iedzīvotājuregulāri apmeklē kultūraspasākumus, tikai 1/3trešā daļa iesaistāskultūras radīšanā untās aktivitātēs

• Bibliotēku apmeklējumsklātienē krītas, taču augvirtuālais

• Tikai katrs piektaisbērns Latvijā ir fiziskiaktīvs vismaz stundudienā

• Samazinās to cilvēkuskaits, kuri regulāri veicfiziskas aktivitātes

• Tūrisma jomā izteiktssezonalitātes efekts

• Saglabāt un lolot kultūras vērtības

• Pierādīt, ka kultūra spēj dot devumuekonomikai

• Paplašināt fizisko aktivitāšu iespējasdažāda sagatavotības līmeņa,vajadzību un vecuma cilvēkiem

• Mērķtiecīgāk attīstīt mūsu talantus gankultūrā, gan sportā

• Piesaistīt vairāk tūristu unpopularizēt Latvijas tēlu

• Kopumā prioritātes uzdevumu īstenošanai –260,3 milj. EUR

• Kultūras vērtību saglabāšana un pieejamībacilvēka dzīves kvalitātes veidošanā, t.sk.nodrošinot programmas “Latvijas skolas soma”ilgtspēju

• Unikālā Eiropas mēroga kultūras mantojumaatjaunošana, saglabāšana un pieejamība - 68,7milj. EUR

• Veselības (t.sk. sportošanas) veicināšanaspasākumu īstenošana

• Starptautisku sporta pasākumu organizēšana

• Augstu sasniegumu sporta attīstība

• Tūrisma attīstībai - jaunu produktu radīšanai –12,5 milj. EUR


NAP2027 prioritātes “VIENOTA, DROŠA UN ATVĒRTA SABIEDRĪBA” ekspertu darba grupas sastāvs

•Juridiskā komisija

•Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Saeima

•Ārlietu ministrija

•Aizsardzības ministrija


•Iekšlietu ministrija




•Tieslietu ministrija

•Vides aizsardzības un regionālās attīstības ministrija

Ministrijas

•Valsts kanceleja

•Sabiedrības integrācijas fonds

•Korupcijas novēršanas un apkarošans birojs

•Valsts ieņēmumu dienests

Iestādes

•UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

•Tiesībsarga birojs

Citi

• Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

• Latvijas Darba devēju konfederācija

Sociālie partneri

• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

• Latvijas Pašvaldību savienība

• Latvijas Lielo pilsētu asociācija

• Latvijas Skautu un gaidu organizācija

• Jaunsardzes un informācijas centrs

• Zemessardze

• Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija

• Latvijas Politiski represēto apvienība

• Pasaules brīvo latviešu apvienība

• PROVIDUS

• LKNVOA

• eLPA

• Mediācijas padome

• ELA

• Latvijas Mazpulki

• Latvijas Nacionālo karavīru biedrība

• Biedrība «Sabierdrība par atklātību – Delna»

• Latvijas Ārpolitikas institūts



RV: Saliedētība

Medijpratība - viltus ziņu atpazīšana, kritiskā domāšana; informatīvāsvides stiprināšana, latviešu valodas lomas stiprināšana; diasporas saikneiar Latviju, starpgrupu un starpkultūru komunikācijas prasmju uzlabošanai.

Atbildīgās: KM, ĀM, LM, IZM, NEPLPFinanšu resursa avots: VB, ES fondi, ES programmas jaunatnes jomā,citi finanšu avoti

RV: Drošība

iedzīvotāju pārliecība par savu tiesību un interešu aizsardzību pretiekšējiem un ārējiem drošības riskiem, pārliecība par tiesībsargājošoiestāžu pieejamību un uzticēšanās tām. Kompetento dienestu spējaprognozēt un identificēt iespējamos nākotnes drošības izaicinājumus,sekmējot drošas, stabilas un paredzamas dzīves vides izveidi Latvijā.

Profesionālo dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana; efektivizēta soduizpilde un resocializācijas sistēma; vardarbības risku prevencija sabiedrībā;cilvēku rīcībspējas stiprināšana ārkārtas gadījumos.

Atbildīgās: IEM, AIZM, VM, FM, ĀM, TM, IEM, SM, VM, IZM, pašvaldībasFinanšu resursa avots: VB, ES fondi, citi finanšu avoti


RV: Tiesiskums un pārvaldība

uzticama mūsdienīga, ērti pieejama, droša un nekorumpēta valstspārvalde un tiesībaizsardzības sistēma, tostarp efektīvi funkcionējošatiesu sistēma. Jāvairo sabiedrības uzticība tiesībaizsardzības unvienlīdzības mērķiem, tostarp uzlabojot normatīvā regulējumakvalitāti un novērošot tā pretrunīgumu. Sociālā dialoga veicināšana.

Atbildīgās: TM, VK, IEM, LMFinanšu resursa avots: VB, ES fondi, citi finanšu avoti, pilsoniskāiniciatīva

pauž demokrātisko un sociālo vērtību kopumu, ko ietver piederības sajūta valstij, līdzdalībasabiedriskajos procesos, iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos un pārliecību par savu drošībuun tiesību aizsardzību



Saliedētība

• Nepietiekama cilvēkusaliedētība – sadarbība,uzticēšanās, atbalsts

• Pieaug piederības sajūta Latvijai

• Cilvēki sadarbojas – ir lielāka sadarbībastarp dažādām iedzīvotāju grupām

• Sabiedrības daudzveidību uzskata kāresursu

• Iedzīvotāji vairāk lieto latviešu valodu

• Cilvēki gūst izpratni par sabiedrībudemokrātiskā informatīvajā telpāun spēj kritiski vērtēt informāciju

• Nacionālās identitātes un saliedētības pasākumi(~22,4 milj. EUR)

• Sabiedrības pašorganizēšanās, no tā NVOsektoram (~15,2 milj. EUR), jauniešu neformālāsizglītības un pārrobežu programmas (~56,7 milj.EUR)

• Sabiedrības saliedētība –jauniešu solidaritātesprogramma, diskriminācijas mazināšanas unlīdztiesību pasākumi, jaunpienācēju integrācija,(~35 milj.)

• Latviešu valodas lietojuma palielināšana (~15,9milj.)

• Sabiedrisko mediju modernizācija un neatkarība,informatīvās telpas daudzveidības un cilvēkumedijpratības stiprināšana (~222 milj. EUR)



Tiesiskums un pārvaldība

• Valsts pārvaldībā nevienmēr “cilvēks ircentrā”

• Tiesībaizsardzībassistēmas lēnums

• Cilvēki kopā ar publiskām institūcijāmveido labāku pārvaldību

• Publiskā pārvaldība personalizēpakalpojumus

• Publiskā pārvalde strādā efektīvi –savstarpēji sadarbojas, izmantodigitalizāciju un inovatīvas metodes

• Tiesībaizsardzības sistēma irefektīva un cilvēkiem saprotama

• Cilvēki uzticas publiskai pārvaldeiun tiesībaizsardzības sistēmai

• Tiesiskuma un demokrātiskas valsts apziņasattīstība – pilsoniskais un sociālais dialogs,vienotas valsts, pilsoniskās un tiesiskāsinformācijas platforma (~6,7 milj.EUR)

• Alternatīvo strīdu risināšanas veidu ieviešana(0,35 milj.)

• Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmasattīstība, reformu/pārmaiņu vadība, profesionālāpilnveide un pārkvalifikācija, vienotā atbalstufunkciju pakalpojumu centra izveide - (~9,5 milj.)

• Tiesībaizsardzības sistēmas uzlabošana – e-lietumodernizācija, profesionālā pilnveide, juridiskoprocesu vienkāršošana, sadarbība starp iestādēm -

mazaizsargāto personu atbalstam, terorisma, narkotikuizplatības, kriminālizlūkošanas u.c. jomās (~46,9milj.)

• Bērnu tiesībaizsardzības sistēmu pilnveidošana (~10,3milj.)



Drošība

• Nepietiekama spējarīkoties drošības riskusituācijās

• Latvija ir droša

• Samazinās mirušo skaits noārējiem nāves cēloņiem

• Cilvēki paļaujas uz valsts dienestiem

• Cilvēki māk novērst riskus unrīkoties apdraudējuma situācijās

• Samazinās noziedzīgu nodarījumuskaits

• Cilvēku rīcībspējas stiprināšana – drošības klasesun programmas, t.sk. pirmās palīdzības jomā(~5,9 milj.)

• Visaptveroša valsts aizsardzība (finansējums noaizsardzības budžeta)

• Dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, t.sk.:

– Iekšlietu dienestiem (kopā) – formas, sakari,u.c. (~20,2 milj.)

– Valsts ugunsdzēsības un glābšanasdienestam (~78,3 milj., ieskaitot citos NAPrīcības virzienos paredzēto),

– Valsts policijai (~38,3 milj., iesk. citos NAPrīcības virzienos paredzēto),

– Valsts robežsardzei (~77,2 milj.)

• Efektīva soda izpilde un sodīto personureintegrācija sabiedrībā (~24,5 milj.) un jauieplānotā Liepājas cietuma būvniecība

Latvija 2030 Vīzija

2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts.

Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus.

Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās.

Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā

Avots: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Saeima 2010.g jūnijs

Documents

Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam...2020/03/04 · un darba dzīves savienošanu • Novērš vai mazina vides (gaisa, ūdens, augsnes) piesārņojumu • Pozitīva