Neretas Novada V stisNeretas novada domes informat vais izdevums Nr. 4 (116)2019. gada aprīlis

5.aprīlī Neretas novadā notika Latvijas izpilddirektoruasociācijas (LPIA) sanāksme, kuras tēmu loks šoreiz ap-tvēra tādus jautājumus kā aktualitātes ugunsdrošības uncivilās aizsardzības jomā, informāciju par meža ugunsap-sardzību, sabiedrisko transportu, ceļu drošības auditu, kāarī kiberdrošības aspektiem un personas datu aizsardzību.Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītājaIlze Līduma piedalījās ar lasījumu par Neretas izcilākārakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa mantojumu.Šāda veida semināri izpilddirektoriem notiek mēnesī reizi,ikreiz tiekoties citā novadā.

Neretas kultūras namā pulcējās ne tikai izpilddirektorino visas Latvijas, bet arī ugunsdzēsības, civilās aizsardzī-bas, meža un vides aizsardzības speciālisti.

Ar Neretas novada domes priekšsēdētāja Arvīda Kviešaun pašvaldības izpilddirektora Rolanda Klibiķa uzrunu tikaatklāta šogad ceturtā izpilddirektoru asociācijas sanāksme.Sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Putniņa sniedza ne-lielu ieskatu par Neretas novadu, tās ievērojamākajām ap-skates vietām, lielos vilcienos ieskicēja būtiskākos budžetaskaitļus, māksliniecisko pašdarbību, realizētos projektus u.c.

Kiberdrošības eksperte Ieva Ilves sniedza ieskatu par mūs-dienu digitālajām iespējām un vienlaikus arī riskiem. Magnus-sonlaw advokāti Gints Puškundzis un Matīss Rostoks informējapar šobrīd aktuālo personas datu aizsardzību, Trauksmes celša-nas likumu un grozījumiem Konkurences likumā.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekš-

nieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns un VUGD UUP Uguns-drošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšniece GunitaSudāre izklāstīja aktualitātes ugunsdrošības un civilās aizsardzī-bas jomā. Tērvetes ugunsdzēsības dienesta vadītājs Modris Vaz-diķis pastāstīja Tērvetes kolēģu pieredzi ugunsdrošības unglābšanas jomā.

Turpinājums 2. lpp.

Latvijas pašvaldību izpilddirektori tiekas Neretā

5.aprīlī Neretas novadā notika Latvijas izpilddirektoru asociācijas sanāksme

2 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas2019. gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimnie-košanas jomā, Neretas novada pašvaldība informē,ka maksa par kapavietas ierādīšanu Neretas novadakapsētās vairs nav jāmaksā.

Maksa par kapavietasierādīšanu Neretasnovada kapsētāsnetiek piemērota

Lai noskaidrotu Neretas novada iedzīvotāju viedokli par gai-dāmo Administratīvi teritoriālo reformu, kuru Latvijā plāno īs-tenot 2021. gadā, Neretas novada pašvaldība aicina Jūspiedalīties aptaujā. Tās mērķis – noskaidrot novada iedzīvotājuviedokli par iespējamo Neretas novada pievienošanu citu no-vadu administratīvajām teritorijām.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks publicēti tikai apko-potā veidā. Jūsu viedoklis tiks izmantots sarunās ar Vides aiz-

sardzības un reģionālās attīstībās ministriju. Katra anketa ir do-māta tikai vienam respondentam. Lūdzam atbildēt uz visiemanketā iekļautajiem jautājumiem. Iedzīvotāju aptauja notiek no2019. gada 15.aprīļa līdz 15. maijam. Anketas var aizpildīt Ne-retas novada domē, pagastu pārvaldēs, novada izglītības iestā-dēs, bibliotēkās, Sociālajā aprūpes centrā un Sociālā dienestatelpās. Būsim pateicīgi par Jūsu viedokli!

Cienījamais Neretas novada iedzīvotāj, izsaki savuviedokli par Administratīvi teritoriālo reformu!

Turpinājums no 1. lpp.

Valsts Meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājavietnieks Zigmunds Jaunķiķis informēja par meža ugunsapsar-dzību. Savukārt Jelgavas operatīvās informācijas centra vadītājsGints Reinsons dalījās pieredzē par Jelgavas pilsētas sadarbībasteritorijas CA sistēmas uzturēšanu.

Sanāksmes noslēguma daļa tika veltīta sabiedriskajam trans-portam. Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijasprezidents, runāja par sabiedrisko transportu kā daļu veiksmīgaipašvaldību attīstībai. Savukārt par ceļu drošības auditu referējaVAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Ceļu drošības auditadaļas priekšnieka p.i. Alvis Puķītis.

Sanāksmes otrajā daļā pašvaldību izpilddirektoriem un no-vadu pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar Neretas novadu: ap-

skatīt Neretas novada novadpētniecības muzeju un Neretas JāņaJaunsudrabiņa vidusskolu, viesoties vienā no vecākajām mūrabaznīcām Sēlijā – Neretas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tālākceļš veda uz zemnieku saimniecību “Čaidāni”, kur varēja iepa-zīties ar Leišu ģimenes saimniekošanas modeli – inovācijāmpiena lopkopībā. Vakars noslēdzās Mazzalves pamatskolā, kurtās saimnieks, direktors Aivars Miezītis, izklāstīja pašvaldību iz-pilddirektoriem skolas darbības modeli, ko var nodēvēt kā “Divivienā” – skola, kas vienlaikus nodarbojas ar uzņēmējdarbību.Pirms prombraukšanas visi viesi tika pacienāti ar tradicionāloRaganisko zupu.

Nākamā izpilddirektoru sanāksme notiks maijā Ropažu no-vadā, kur galvenā tēma, par ko diskutēs izpilddirektori, būsnamu apsaimniekošana.

Daiga Meldere

Latvijas pašvaldību izpilddirektori tiekas Neretā

Bij’ manam kumeļamZvaigžņu deķis mugurā…

Novadu izveidošanās 2009. gadā sakrita ar ekonomisko krīzi, ko to-laik piedzīvoja mūsu valsts. Daudzi palika bez darba, samazināja algasun pabalstus. Līdztekus tam pašiem bija jāveido jauna struktūra, kāturpmāk, apvienoti vienā novadā, strādāsim. Nebija viegli. Rajonulaikā bija vienmērīgi sadalītas teritorijas, kur atradās apdzīvotāsvietas un centri. Bet pamazām jaunizveidotais novads un katrs pa-gasts atsevišķi attīstījās. Katram bija sava attīstības vīzija, un tā pa-mazām īstenojās. Mūsu sapņu kumeļam pamazām izdevās aizvestmūs dažādu vajadzīgu projektu izsapņošanā un realizācijā. Mūsusapņu kumeļam tomēr ir “zvaigžņu deķis mugurā”, jo katrs izlolo-tais darbs, katrs realizētais projekts ir kā mazs, spožs gabaliņš mūsukopējā novada deķī.

Šo asociāciju iespaidā aicinām visus novada iedzīvotājus, īpašičaklās rokdarbnieces, 10x10cm kvadrātiņos ieaust, ietamborēt,izšūt….vārdu sakot, jebkurā tehnikā iezīmēt aizvadīto 10 mūsu no-vada gadu krāsas un izjūtas. Šos jūsu darinātos 10x10 cm kvadrātiņusjānogādā līdz 20.jūnijam katram sava pagasta pārvaldē, kur tos sa-liks vienotā segā, satamborējot kopā 1x1m lielu segu. 4.jūlijā šoskatra pagasta deķus saliksim vienotā kopējā 2x2 m lielā segā, kurunovada desmitgades svētkos 6.jūlijā izliksim mūsu visu un viesu ap-skatei Neretas kultūras namā, tad mūsu visu darinātā sega no 400maziem gabaliņiem apceļos pagastus un tiks nodota novada novad-pētniecības muzejā.

Ļoti aicinu visus būt aktīviem, atbalstīt ideju par kopīgas segas iz-veidi! Lai mums izdodas krāšņa, interesanta un mūsu labās domas iz-starojoša kopsega!

Žanna Miezīte

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 3

Nolēma apstiprināt Neretas novada at-tīstības programmas 2013.-2019. gadamaktualizēto Investīciju plānu.

Nolēma projektā „Energoefektivitātespaaugstināšana Neretas Jāņa Jaunsudra-biņa vidusskolas sporta halles ēkā“ Nr.KPFI - 15.2/72 pagarināt monitoringa pe-riodu par trim gadiem, t.i., līdz 2021. gada31. decembrim.

Nolēma ņemt kredītu Valsts kasē līdzEUR 124000,00 Ziedu ielas posma pārbū-vei Neretas pagastā.

Nolēma ņemt kredītu Valsts kasē līdzEUR 251000,00 Kalēju ielas posma pārbū-vei Neretas pagastā.

Veica grozījumus Neretas novada pa-švaldības amatu sarakstā 2019. gadam, iz-slēdzot no amatu saraksta struktūras“Neretas SAC” amatu – noliktavas pārzi-nis, amata vienību skaits 0,5 un papildi-not struktūru “Neretas SAC” ar amatu –saimniecības vadītājs, amata vienībuskaits – 0,8.

Nolēma piedalīties Erasmus + pro-grammas apstiprinātajā projektā “Aiz-kraukles reģiona pedagogu profesionālāpilnveide kompetencēs balstītas izglītoša-nas pieejas īstenošanai””, Nr. 2017 -1-LV01-KA101-035353.

Nolēma apstiprināt zemes gabalu Da-dzīšu zeme ( kadastra Nr. 3274 004 0154)ar platību 1.04 ha ; Cinīši ( kadastraNr.32740040054 un 32740040056) ar pla-tību 1.0 ha Pilskalnes pagastā zemesnomas tiesību izsoli bez rezultāta.

Atteica pārņemt īpašumā valsts dzī-vokļa īpašumu Dzirnavu iela 19, dzīvokli2, Neretā, Neretas novads, no VAS “Priva-tizācijas aģentūras” pašvaldības funkcijasveikšanai – sniegt palīdzību iedzīvotājiemdzīvokļu jautājumu risināšanā.

Izbeidza zemes pastāvīgās lietošanastiesības V. Š. uz zemes vienību ar kadastra

apzīmējumu 32660130076 un platību0,8422 ha ½ domājamo daļu un piešķirtzemes nomas pirmtiesības. Nolēma zemesvienības 0,8422 ha platībā ar kadastra ap-zīmējumu 32660130076 ½ domājamodaļu ieskaitīt pašvaldībai piekritīgajāszemēs.

Noteica zemes vienībai ar kadastra ap-zīmējumu 32660120112 Mazzalves pa-gastā lietošanas mērķi - zeme dzelzceļainfrastruktūras zemes nodalījuma joslā unceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101)un piekrītošo platību- 0,13 ha.

Iznomāja R.K. pašvaldībai piekrītošozemes gabalu ar kadastra Nr. 32660100235un platību 8,8 ha, kas atrodas Mazzalvespagastā, nomas maksu nosakot 1.5% ap-mērā no iznomātā zemes gabala kadastrā-lās vērtības. Zemes gabalam ar kadastra nr.32660100235 nekustamā īpašuma lietoša-nas mērķis - „Zeme uz kuras galvenā saim -nieciskā darbība ir lauksaimniecība” –kods 0101.

Atļāva atsavināt nekustamā īpašuma“Iždēļu ferma” , Neretas pagasts, Neretasnovads, zemi 1,6 ha platībā.

Atļāva atsavināt kopīpašuma “Ķiltiņi” ,Neretas pagasts, Neretas novads, zemes 1/3domājamo daļu.

Apstiprināja zemes ierīcības projektunekustamā īpašuma „Lakstīgalas” Neretasnovada Zalves pagastā sadalīšanai. Nolēmano nekustamā īpašuma „Lakstīgalas” atda-līt zemes vienību ar platību 7.9 ha jaunanekustamā īpašuma ar nosaukumu „Lak-stīgalu mežs” izveidošanai ar kadastra Nr.3296 004 0051 un noteica lietošanas mērķi- „Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskādarbība ir mežsaimniecība”- kods 0201.

Nolēma ierakstīt zemesgrāmatā uz Ne-retas novada pašvaldības vārda dzīvokļaīpašumu J.Jaunsudrabiņa iela 3 - 30, Ne-reta, Neretas pagasts, Neretas novads. Pēc

dzīvokļa īpašuma ierakstīšanas zemesgrā-matā atļaut atsavināt nekustamo īpašumu– J.Jaunsudrabiņa iela 3 - 30, Nereta, Ne-retas pagasts, Neretas novads.

Nolēma ierakstīt zemesgrāmatā uz Ne-retas novada pašvaldības vārda dzīvokļaīpašumu Ziedu iela 24 - 1, Nereta, Neretaspagasts, Neretas novads.

Nolēma atsavināt, pārdodot pašvaldībasnekustamo īpašumu – dzīvokļa īpa-šumu „Rīgas iela 17 - 3”, Nereta, Neretaspagasts, Neretas novads, (kadastra Nr.32709000049), kurš sastāv no dzīvokļaīpašuma 37.5 m2 platībā, kopīpašuma375/1597 domājamās daļas no daudzdzī-vokļu mājas un zemes, īrniekam I. I. Ap-stiprināja dzīvokļa īpašuma nosacīto –pārdošanas cenu EUR 1100.00.

Nolēma atsavināt, pārdodot pašvaldībasnekustamo īpašumu – dzīvokļa īpa-šumu „Kalēju iela 43 - 10”, Nereta, Neretaspagasts, Neretas novads, (kadastra Nr.32709000225), kurš sastāv no dzīvokļaīpašuma 27.2 m2 platībā, kopīpašuma272/2522 domājamās daļas no būves unzemes, īrniekam I. Z. Apstiprināja dzī-vokļa īpašuma nosacīto – pārdošanas cenuEUR 860.00.

Piešķīra pabalstu nozīmīgā dzīves jubi-lejā kopsummā 330 EUR apmērā septiņāmpersonām un pabalstu sakarā ar bērna pie-dzimšanu trim personām kopsummā 510EUR apmērā.

Nolēma atcelt 2014.gada 30.janvārasēdes (protokols Nr.1, 4.p.) apstiprinātopakalpojuma izcenojumu par kapa vietasierādīšanu Neretas novada Neretas pa-gastā.

Ar pilnu novada domes sēdes tekstu unaudioierakstu var iepazīties novada mājaslapā www.neretasnovads.lv, un novadadomē pie pašvaldības sekretāres.

Neretas novada domes 28. marta sēdē pieņemtie lēmumi

No 2019.gada 7.maija mainīsies klientu apkalpošanas laikivairākās Uzņēmumu reģistra (UR) reģionālajās nodaļās.

Turpmāk Bauskas, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknesun Ventspils reģionālajās nodaļās klātienes pakalpojumi būs pie-ejami divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās no plkst.13.00 līdz pulksten 16.00. Savukārt Rīgas un Valmieras reģio-nālajās nodaļās saglabāsies līdzšinējā kārtība.

Ņemot vērā UR stratēģiskos attīstības virzienus, tostarp elek-tronisko pakalpojumu attīstību, kā arī izmaiņas klientu piepra-sījumā pēc klātienes pakalpojumiem, pieņemts lēmums parklientu klātienes pakalpojumu laika samazināšanu. Darbiniekiturpinās nodrošināt UR darbu – reģistrēt dokumentus, sniegttelefonkonsultācijas u.tml. Klienti dokumentus reģistrācijai 60%gadījumu iesniedz elektroniski, liecina 2017.gada un 2018.gadastatistika.

“Jau šobrīd visi Uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir pieejamielektroniski. Turklāt tuvāko gadu laikā iestādes pakalpojumi būspieejami tikai elektroniski. Tāpēc jau 2017.gadā sākām samazi-nāt darba laiku reģionālajās nodaļās klientu apkalpošanai klā-tienē, lai klienti un sabiedrība kopumā pie izmaiņām varētupierast,” skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre GunaPaidere. Dokumentus reģistrācijai papīra formā var iesūtīt arīar pasta starpniecību.

UR pakalpojumus elektroniski var saņemt valsts pārvaldespakalpojumu portālā www.latvija.lv Konsultācijas par sniegta-jiem pakalpojumiem var saņemt, zvanot uz iestādes informatīvotālruni 67031703 vai jautājot virtuālajai asistentei UNAi. Vir-tuālā asistente UNA darbojas UR mājas lapā un šobrīd čata re-žīmā prot atbildēt uz jautājumiem par reģistrācijaiiesniedzamajiem dokumentiem.

Jauna kārtība Uzņēmumu reģistra klātienespakalpojumu saņemšanai reģionos

4 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

6.aprīļa saulainais rīts Ērberģē iesākāsvēl siltāk un sirsnīgāk, jo Mazzalves pa-

gasta zālē pulcējās radošas un aktīvasMazzalves un Neretas sievietes, lai iemā-

cītos ko jaunu un paplašinātu savu re-dzesloku. Šīs sestdienas tēmas – ģipšatrauki un svečturi un kroņu darināšana.

Pasniedzējas Vēsmas Mēneses vadībānodarbības sākām ar ģipša trauku unsvečturu veidošanu. Ģipša maisījumu ga-tavojot, katra ģipša bļodiņu gatavošanasprocesam veltīja lielu interesi, neizpalikaarī pasniedzējas ieteikumi, par to, kurģipša traukus var pielietot. Tad tapa sveč-turi. Pēc pusotras stundas intensīvadarba, maisot un lipinot ģipsi, veidojot unlejot, varējām atvilkt nedaudz elpu, laiturpinātu.

Pēc kafijas pauzes varējām ķerties klātotrai dienas tēmai – kroņi. Daudzus gandarīja bažīgus – kā tad būs ar tām pērlēmkroņos? Bet process bija interesants unnomierinošs. Darbam tika paredzētas 3stundas, prieks, ka lielākajai daļai izdevāsiekļauties un mājup varēja doties ar skais-tām matu rotām.

Liels paldies pasniedzējai Vēsmai Mē-nesei par atsaucību, padomiem! Paldiesarī visiem, kuri darbojās šinīs nodarbībās!Tiksimies drīz, lai radītu ko jaunu unskaistu!

Ilva Saveļjeva

Ērberģē pulcējas aktīvās un radošās

Ērberģē atbalstām Zemes stundu

Mazzalves un Neretas radošās un aktīvās sievietes darina ģipša traukus, svečturus un kroņus

Šogad jau divpadsmito reizicauri laika joslām visā pasaulēsvinēja Zemes stundu, kad ik-viens ir aicināts izslēgt apgais-mojumu uz vienu stundu, laiparādītu savu apņemšanosvidei draudzīgākai rīcībai ik-dienā.

Šogad arī Ērberģē notikapasākums Zemes stundās at-balstam. Atbalstot ideju parenerģijas taupīšanu ikdienā,sestdien, 30.martā, arī Ērber-ģes sporta hallē tika izslēgtaapkure un gaisma, lai aicinātuvisus aktīvā dzīvesveida pie-kritējus izkustēties svaigāgaisā. Pie halles pulcējāsbērni, un īpaši patīkami bijatas, ka līdzi viņiem atnāca arīmammas un tēti. Pēc idejaspar Zemes stundu izklāsta,visi, bet īpaši tie, kuri atnācakuplākā pulkā, ģimeniskiviens otru atbalstot, sportis-kajās sacensībās iesaistījās arprieku un azartu. Vienustundu pie halles dažāda ve-cuma interesentiem tika pie-dāvātas jautras stafetes. Spītējot asajampavasara vējam, stafešu dalībnieki sa-centās ātrumā, precizitātē un izveicībā,

balvās saņemot saldumus un ābolus.Zemes stunda pagāja jautrībā un po-

zitīvā sāncensībā. Ikviens dalībnieks at-

zina, ka enerģijas ietaupīšana var būt arīinteresanta.

Astra Vinovska

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 5

9.aprīlī mēs, 6.klases skolēni, devāmies radošā ekskursijā uzĶekavu.

Projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts izglītojamiemvispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros apmek-lējām pārtikas un dzērienu uzņēmumu “GiLine for life” Ķekavā.Ražotne Latvijā pazīstama arī ar nosaukumu “Konfelāde.” No-darbībā iepazinām uzņēmuma darbību no idejas līdz veiksmīgaidarbībai un produkcijai šodien.

Tās vadītājs Māris ir pieredzes bagāts un interesants stāst-nieks. Viņš uzsvēra, kā jāmaina domāšana un rīcība: mūsu dār-zos aug tik daudz vērtīgu ogu, ābolu, dārzeņu, bet mēs tosneprotam novērtēt un izmantot. Bieži vien pat nenojaušam tovērtību. Pērkam veikalā dažādus neveselīgus našķus (kolu, čip-sus, želejkonfektes). Bijām nepatīkami pārsteigti par želejveidakonfekšu sastāvu. Tikmēr āboli dārzā bieži vien sapūst. Uzņē-mumā ražo konfektes bez konservantiem, krāsvielām un e-vie-lām. Cukura vietā izmanto stēviju.

Vadītājs iepazīstināja ar sava ģimenes uzņēmuma veidošanasideju, tā attīstību un darba specifiku. Noskaidrojām, cikdaudz darba nepieciešams no ābola dārzā līdz īstai konfektei.Uzņēmējs Māris uzsvēra, cik liela loma skolā labi mācīties uniegūt labu izglītību, lai nodrošinātu vietu darba tirgū. Uzzi-nājām, kādu profesiju pārstāvji nepieciešami “Konfelādē”, laitā veiksmīgi darbotos. Interesanti bija uzzināt, kādus darbusuzņēmumā veic dārznieks, agronoms, ekspeditors, degusta-tors, grāmatvedis, šoferis, pārtikas tehnologs, dizainers, mār-ketinga speciālists. Pasākuma vadītājs Māris mūs rosinājapašiem nosaukt šis profesijas. Mēs iejutāmies degustatoralomā, nosakot dažādu konfekšu garšu: ābolu, rabarberu, aro-niju, pīlādžu. Vajadzēja balsot par visgaršīgāko. Mums visla-

bāk patika konfektes ar ābolu un rabarberu garšu.Iepazinām mārketinga “trikus” ar produkcijas iepakojumu.

Uzzinājām, cik svarīgi lasīt informāciju, kas rakstīta uz precesiepakojuma. Tagad iepērkoties būsim uzmanīgāki un iepazīsi-mies ar etiķetē rakstīto. Cik svarīgi noskaidrot preces svaru unenerģētisko vērtību, derīguma termiņu!

Nodarbības turpinājumā ražotnes vadītājs Māris aicināja arīmums piedalīties gardās konfelādes veidošanā un iesaiņošanā.Mums tās izdevās, un tā bija dāvaniņa mūsu ģimenēm. Noslē-gumā vadītājs aicināja piedalīties loterijā, kurā laimējām uzņē-mumā gatavotus suvenīrus.

Paldies “Konfelādes” vadītājam Mārim par interesanto no-darbību! Iesakām arī jums apmeklēt “Konfelādi”!

Izdevumi par ekskursiju uzņēmumā un nodarbību vadīšanuapmaksāti no projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 „Karjeras atbalsts vis-pārējās un profesionālās izglītības iestādēs” finansējuma.

6.klases skolēni Raivo, Evelīna, Ronalds, Sanija, Linda, Roberts, Konstantīns

Pedagogs - karjeras konsultants Rita Trukša

Garšīgais bizness Ķekavā

Valsts izglītības satura centrs sadarbībāar pašvaldībām, pašvaldību izglītības pār-valdēm un izglītības iestādēm rīko Sko-lēnu skatuves runas konkursu. Nolikumāviens no pieciem uzdevumiem ir formu-lēts šādi: „Attīstīt un pilnveidot bērnu unjauniešu skatuves runas kultūru un ak-tiermeistarību. Skolēnu skatuves runaskonkursa darbu izvēle tematiski jāsaistaar skolēnu pašidentitāti, nacionālās unvalstiskās identitātes stiprināšanu. Ietei-camās daiļdarbu tēmas: es pats, valoda,ģimene, mans novads/pilsēta, brīvība,Tēvzeme.”1 Konkursanti tika vērtēti pēc 5kritērijiem - domas atklāsme, spilgtupriekšstatu gleznu esamība un atklāsmeklausītājam, kontakts ar klausītāju,skaidra dikcija un artikulācija, repertuāraatbilstība runātājam -, katrā kritērijā pie-šķirot maksimāli 10 punktus. Dalībniekisaņem augstākās pakāpes diplomus, I, II,III pakāpes diplomus un pateicības.

Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas unSkrīveru novadu skolu Skolēnu skatuvesrunas konkursa 1. kārta notika 19. martā5 grupās. No Neretas Jāņa Jaunsudrabiņavidusskolas konkursā piedalījās 9 skolēni.

1. grupā – 1. klase – 7 skolēnu konku-rencē vislielāko punktu skaitu un aug-stāko pakāpi saņēma Arnis Jakovčiks, betMakss Andersons – I pakāpi.

2. grupā – 2. – 3. klase – starp 11 sko-lēniem bija arī Dominiks Kippari unKristers Pavliņš, abiem tika piešķirta aug-stākā pakāpe.

5. – 6. klases grupā Elīna Regute unDaniels Niks Andersons 11 skolēnu kon-kurencē izcīnīja augstāko pakāpi.

8 skolēnu konkurencē (7. – 9. klase)Trīna Pavloviča izcīnīja augstāko pakāpi.

Erīda Cepurīte un Kristaps Griķis ie-guva I pakāpi starp pieciem 10. – 12. kla-ses skolēniem.

Augstākās pakāpes diploms tiek piešķirts,ja konkursants saņēmis 45-50 punktus, Ipakāpes diploms - 40 – 44,99 punktus.

Uz 2. kārtas konkursu 3. aprīlī Jelgavāno neretiešiem brauks Arnis Jakovčiks,Dominiks Kippari, Kristers Pavliņš, ElīnaRegute, Daniels Niks Andersons un TrīnaPavloviča. Liela pateicība skolotājai AijaiKalnārei, kas sagatavoja skolēnus Skatu-ves runas konkursam.

Lai neretieši, runājot vienu prozas unvienu dzejas darbu, pārsteigtu ne vien žū-riju, bet arī skatītājus! Lai žūrija profesionālinovērtē dalībnieku skatuves runas iemaņas!

Dace Kronīte, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa

vidusskolas skolotāja

1 Skolēnu skatuves runas konkurss. Nolikums.Peejams:https://visc.gov.lv/intizglitiba/teatramak-sla.shtml.

Neretiešu sasniegumi Skatuves runas konkursā

6 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

Aicinām pieteiktiesZemkopības ministrijas konkursam

“Sējējs 2019”Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zem-

niekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienī-tajam konkursam “Sējējs 2019”. Izvirzīt pretendentus konkursamaicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju ne-valstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti. Konkursadalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās un tiks pasniegta arībalva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkurss “Sējējs”notiek 26. reizi.

Ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimniecības nozare ir svarīgavalstij ne tikai pārtikas ražošanā, radot kvalitatīvus un veselīgus pro-duktus vietējam tirgum un eksportam, bet arī nodarbinātības nodroši-nāšanā Latvijas valsts reģionos. Tā sniedz iespēju Latvijas iedzīvotājiemdzīvot un strādāt reģionos, kā arī uzturēt un veidot valsts ainavas. Ik-viens lauksaimniecības nozarē nodarbinātais sniedz valstij daļu no tāieguldījuma, ko ik dienu valsts iedzīvotāji redz laukos, ko redz savospārtikas grozos, kā arī valsts tautsaimniecības veicināšanā. Latvieši irčakla un prasmīga tauta, kas nebaidās strādāt, atlocīdami piedurknes.Tieši tādēļ lauksaimnieku vidū augsti vērtētā gada balva “Sējējs” ir ie-spēja, kuru aicinu izmantot ikvienam – lai paslavētu čaklākos cilvēkus,kā arī izceltu pozitīvos piemērus lauksaimniecības nozarē. Aicinu pa-švaldības aktīvi iesaistītes šajā konkursā, piesakot sava novada labākossaimniekus!”

Dalībnieki konkursā “Sējējs 2019” tiks vērtēti nominācijās – “Gadalauku saimniecība”, “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā”, “Ģimenelauku sētā”, “Jaunais veiksmīgais zemnieks”, “Gada veiksmīgākā kop-darbība”, “Bioloģiskā lauku saimniecība” un “Gada LEADER projektsvietējā rīcības grupā”. Pieteikumi dalībai šajās nominācijās jāiesniedzSIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” konsultāciju bi-rojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecībaspārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā,Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2019. gada 31. maijam.

Tāpat šogad dalībniekus vērtēs arī nominācijās “Rītdienas sējējs –mazpulks” un “Zinātne praksē un inovācijas”. Nominācijā “Rītdienassējējs – mazpulks” pieteikumus jāiesniedz biedrībā “Latvijas Maz-pulki”, Rīgā, Ezermalas ielā 28-2, LV-1014 līdz 2019. gada 9. jūnijam,savukārt nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” – Latvijas Lauk-saimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA), Rīgā, Akadēmijaslaukumā 1, 204. kabinetā līdz 2019. gada 31. maijam.

Jau trīspadsmito gadu tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumulauksaimniecībā. Pretendentus šai balvai var izvirzīt ZM un tās pado-tībā esošās iestādes, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskāsorganizācijas un LLMZA. Lai pieteiktu pretendentus balvai par mūžaieguldījumu lauksaimniecībā, ZM Preses un sabiedrisko attiecību no-daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2, 23. stāvā 2302. kabinetā jāiesniedzrakstisks pieteikums (brīvā formā) līdz 2019. gada 26. jūlijam.

Konkursa laureāti saņems Gada balvu “Sējējs” (bronzas statuja),diplomu un naudas balvu, tiks apbalvoti arī veicināšanas balvu saņē-mēji. Konkursa dalībniekus godinās konkursa noslēguma pasākumā2019. gada rudenī.

Iepazīties ar konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijiem, pieteikumaveidlapām un citu ar konkursu saistīto informāciju var “Sējējs” tīmek-ļvietnē www.sejejs.lv.

Pašu rokām ar mīlestību

Rokdarbnieču Mirdzas Brūniņas un Maijas Robežniecesdarbi Sproģu bibliotēkā

Sproģu bibliotēkā no 11. marta līdz 3.aprīlim bija ap-skatāma rokdarbu izstāde “Pašu rokām ar mīlestību”.Ekspozīciju veido darbi, kas radīti dažādās rokdarbutehnikās, - adījumi, tamborējumi, izšuvumi, austiedarbi.

Priecē krāsu daudzveidība un raksti cimdos, zeķēs,segās, šallēs, cepurēs, lakatos, spilvenos, galdautos. Varpārliecināties par rokdarbnieču neizsīkstošo radošo iz-domu. Tie ir darbi, kas tapuši vaļasbrīžos. Rokdarbi navlēts vaļasprieks.

Šī nodarbe rada prieku un iedvesmu. Tas ir rūpīgs unprecīzs darbs, kas raisa pozitīvas emocijas.

Apmeklētāji var priecāties par Mirdzas Brūniņas unMaijas Robežnieces izsmalcinātajiem darbiem.

Paldies izstādes dalībniecēm par skaistajiem daudzpu-sīgajiem darbiem!

Paldies par apmeklētājiem dāvāto prieku!

Sproģu bibliotēkas vadītājaSkaidrīte Svetiņina

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 7

”Par zaļu pat vēl zaļāks...””...ir mūsu skolas laiks...”- ar šādu moto

15.marta novakarē noritēja ikgadējais pa-sākums Mazzalves pagastā ar pašdarbībaskolektīvu piedalīšanos. Šogad tika apspē-lēta skolas tēma. Raisījās atmiņas par to,

kā bija toreiz, kad papum mute bija vaļāun mammai pūcīgs bija vaigs...

Vakars sākās ar manu, skolotājas Odzī-tes, uzrunu, aicinot visus klātesošos uzatvērto durvju dienu Ērberģes 8-gad.

skolā. Iepazīstinot ar “skolas dzīvi”, tikarādīti gan nopietni gabali par pirmo mī-lestību, pavasari, gan ne tik nopietni ga-bali ar atsaucēm uz reāliem faktiem izskolas dzīves. Tika lasīti dzejoļi no atmiņukladēm, ievijot tam pa vidu raito dejassoli. Starpbrīžos lecām klasītes, atcerējā-mies, kā tas ir lekt gumiju, lasījām ”Zīlīti”,netrūka arī pa kādai anekdotei. Gaiteņosbija izvietotas sienas avīzes, kurās ikviensvarēja apskatīt, ko sastrādājuši pašdarbī-bas kolektīvi. Pagarinātajā grupā tika at-prasīti mājasdarbi, kurus kolektīvi bijagatavojuši, izvēloties vienu no ārpus-stundu aktivitātēm – ierindas skati, lotosavienību vai popielu. Par “pēcstundām”lieliski rūpējās grupa ”Laimīgs gadījums”no Sunākstes.

Milzīgs paldies Mazzalves pagasta pa-šdarbības kolektīvu vadītājām - SilvijaiLisovskai, Dzintrai Noreikai, KristīneiOzoliņai un dalībniekiem, Vinetai Lav-renovičai un grupai ”Laimīgs gadījums”,par kopābūšanu un jauko ”... mūsu sko-las laiku...”.

Ar cieņu,skolotāja Odzīte (Ilva Saveļjeva)

Neretā atklāj ceļojošo izstādi undemonstrē filmu “Izgaismot Latviju”

Ar īpašu filmas seansu Neretas kultūras namā 1.aprīlī tika at-klāta ceļojošā izstāde un dokumentālā filma “Izgaismot Latviju”. Filma ir režisora Jāņa Rēdliha un Biznesa, mākslas un tehno-loģiju augstskolas studentu un mācībspēku “RISEBA” veidots at-skats uz trīs ar pusi gadus ilgajiem ekspedīciju gājieniem apkārtLatvijai, kas, piedaloties tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, norisi-nājās 43 pašvaldību teritorijās Latvijas pierobežā. Arī Neretasnovads bija to pašvaldību skaitā, kas iesaistījās valsts simtgadeipar godu veltītājā gājienā, kur ikviens iedzīvotājs tika aicinātsnoiet vienu “sirdskilometru” paša izvēlētā vietā Latvijas piero-bežā. Savukārt ekspedīciju gājienos tika iezīmēts “1836 ceļš” –maršruts, kas ved apkārt mūsu valstij un ļauj iepazīt Latvijasdaudzveidīgo pierobežu.

Filmas režisors J.Rēdlihs, kurš sevi, paša vārdiem runājot, uz-skata par “gandrīz neretieti”, jo Vecmēmelē viņam ir savs īpa-šums, un šeit savu bērnību pavadījuši arī režisora dēli - slaveniebrāļi hokejisti Rēdlihi - pirms filmas atklāšanas teica: ”Būtiskiir saprast, kāda ir Latvija. Varētu teikt – tā ir gandrīz neiespē-jamā misija. Pats jūtos kā kā šejienietis. Mani bērni Vecmēmelēir izauguši. Laukos, strādājot pietiekami smagus darbus, kautkāds neatlaidības gars viņos veidojās.” Mēģinot saprast un ap-tvert vietas, kur dzīvo, vēsturi, režisors runāja par laiku plašākāgriezumā:” Rakstniece Lūcija Ķuzāne man iedeva Vecmēmelesmuižas īpašnieka tēva memuārus par dzīvi ap 1900.gadu. Sa-vukārt es tos iedevu savam draugam rakstniekam Jānim Leji-ņam, ko viņš iekļāva savā romānā. Kad es to lasīju, šķita, ka esredzu dzīvi, kāda tā ir tolaik Vecmēmeles muižā, – redzu baronulaiku, Latvijas laiku, padomju laiku… To pašu es redzu arī tur,kur dzīvoju, - Vecmēmelē. Muižas laiku ēku paliekas, padomju

laiku fermas… Visu laiku notiek transformācija, visi laiki vien-laikus vienuviet.”

“Izgaismot Latviju” ir veltījums Latvijai un tās iedzīvotājiem,kas vēsta par “1836” ceļa izzināšanas gājieniem un cilvēkiem,kas šai idejai veltīja savu laiku. Tā stāsta par Latviju, kādu to ie-raudzīja un redzēja gājienu dalībnieki. J.Rēdlihs atzīstas, ka pēcfilmas veidošanas atklājis daudz jauna par Latviju: “Šis gājienspavēra skatījumu daudzveidīgāku gan laikā, gan telpā, kas irmainījies un notiek. Un reizēm, kas vēl tikai notiks. Manī navsmaguma par redzēto. Tā ir mūsu izvēle par to, kas notiks, –kādu pasauli gribēsim, tāda tā arī būs. Ja runājam par Neretaspusi, tad filmā ir vairāki kadri no šīs puses – arī mans stārķis unlielais melnais gārnis no Mēmeles upes.”

Turpinājums 12.lpp.

15.martā Mazzalves pagastā notika ikgadējais pasākums ar pašdarbības kolektīvu piedalīšanos

8 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

9.aprīlī Ērberģes muižas jeb Mazzalves pamatskolas kamīn-zālē notika Neretas novada pirmsskolas vecuma bērnu radošāspašizpausmes konkurss “Talantiņš”, kas šogad noris jau septītoreizi. Mazos novada dziedātājus Ērberģes muižā sagaidīja gal-venā muižas Raganiņa (Zeltīte Odiņa) un vairākas mazās raga-niņas, kas uzturēja možu garu un enerģiju un iesaistīja dažādāsaktivitātēs novada mazos skatuves māksliniekus.

Šogad 3 – 4 gadu vecuma grupā piedalījās septiņi bērni, sa-vukārt 5 - 6 gadu vecuma grupa bija pārstāvēti nedaudz kuplākāskaitā – 12 bērni demonstrēja savu talantu dziedātprasmē.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad konkursā pirmssko-las vecuma bērni rādīja savu talantu dejotprasmē, klavierspēlē,šoreiz mazie ķipari vairāk bija izvēlējušies dziedāt. ČetrgadnieceElza Smirnova bija vienīgā dalībniece, kas skaitīja dzejoli.

Radošais konkurss pirmsskolas vecuma bērniem tiek orga-nizēts ar mērķi radīt sabiedrības interesi un veicināt tās līdzda-lību talantu attīstībai un radošajai pašizpausmei, kā arīpopularizēt bērnu skatuves un muzikālās izglītības (skatuvesrunas, dziesmas, mūzikas instrumentu spēles, dejas un kustībasnozīmi) bērna attīstībā, pasaules emocionālo uztveri. Ne mazākbūtiski ir stiprināt saites starp pirmsskolas izglītības iestādēm.

Žūrija, kuras sastāvā šogad bija Mazzalves pagasta pārvaldesvadītāja Zeltīte Odiņa, Mazzalves pagasta pārvaldes sekretāreAnita Vectirāne un biedrības “Ērberģietes” dalībniece SolveigaKoklevska, vērtējot mazos talantus, ņēma vērā atraktivitāti,priekšnesuma un tērpa noformējumu un ieguldīto darbu.

Katrs no dalībniekiem saņēma savu titulu. 3 -4 gadu vecumagrupā Adrija Zemberga par savu priekšnesumu saņēma titulu“Sapņainākā”, Aiju Vegneri, kas bija tērpusies silti dzeltenā klei-tiņā, žūrija nodēvēja par “Saulaināko”, Dominiks Puriņš – “Atrak-tīvākais”, Elīna Kapele, kas uzstājās pirmā, tika pie titula“Drosmīgākā”. Elza Smirnova, kura skaitīja Jāzepa Osmaņa dze-joli, žūrijas vērtējumā bija “Aktieriskākā”. Šarlote Sīpoliņa un ElīnaRegute, kuras uzstājās duetā, bija konkursa “Krāsainākās” un vie-

nas no jaunākajām dalībniecēm.Piecu – sešu gadu vecuma grupā Vanesa Bidzāne saņēma titulu

“Saldākā” Izpildot dziesmu, Vanesa kā aksesuāru izmantoja šo-kolādi. Gustavs Bubins bija “Ritmiskākais”, Ernests Baltacis – “Sti-līgākais”, Annika Eļļuka – “Stilīgākā”, Matiass Trainis – “Staltākais”,Grieta Zālīte – “Muzikālākā”, Alise Štāle – “Nopietnākā”, Keita Si-liņa - “Izteiksmīgākā”, Kristaps Jakovčiks – “Smaidīgākais”, Oļ-ģerts Ērglis – “Sirsnīgākais” un “Skanīgākais”, Viesturs Zālītis –“Kārdinošākais.” Matīss Petraitis saņēma titulu “Skanīgākais” unžūrijas locekles, muižas raganiņās simpātiju speciālbalvu.

Katram konkursa dalībniekam kā balva par piedalīšanos kon-kursā bija sarūpētas dāvaniņas - rotaļlietas, diploms, baloni.

Paldies vecākiem un bērnu skolotājiem – Kristīnei Ozoliņai,Marutai Zariņai un Sandrai Andersonei - par bērnu sagatavo-šanu konkursam! Lai mazajiem skanīgas, vingras balsis un vē-lēšanās piedalīties konkursā arī nākamajā gadā!

Daiga Meldere

Neretas novada pirmsskolas vecumabērni piedalās radošās pašizpausmes

konkursā “Talantiņš”

Dabā aizvien straujāk tuvojas sen gaidītais pavasaris ardaudzveidīgām ziedu smaržām un skanīgām putnu balsīm. 30.martā Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs“Sēļi”, saņemot VPDK “Liepavots” un tās vadītājas Intas Balodesielūguma viesojās Koknesē, lai kopīgā dejas solī pamodinātupavasari gan sevī, gan arī skatītājos. Ar dzejas rindām par pava-

sari un tā vēstnešiem – sniegpulkstenīšiem – iesākās koncerts“Dejas sniegpulksteņu virpulī”. Koncertā piedalījās Balvu kul-tūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Nebēda” (vadītājsAgris Veismanis), Ķeguma vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ka-diķis” (vadītājs Juris Čakans), Sēlpils kultūras nama vidējās pa-audzes deju kolektīvs “Sēļu zeme” (vadītāja Linda Miezīte),Jaunjelgavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ko-dols” un jauniešu deju kolektīvs “Kodoliņš” (vadītāja GunitaKrievāne), Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs“Sēļi” (vadītāja Inita Kalniņa), Ķeipenes tautas nama vidējās pa-audzes deju kolektīvs “Dandzis” (vadītāja Ilze Jankuna), Iršu pa-gasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Irši” (vadītāja Inta Balode).

Koncerta noslēgumā katram kolektīvam uzdāvināja snieg-pulkstenīšus, kurus kolektīvu vadītājiem jāiestāda savā novadākā draudzības apliecinājums un atgādinājums par jaukajiemmirkļiem Koknesē.

Koncertā “Sēļu” dejotāji iedejoja jaunos tērpus. Paldies Ne-retas pagasta pārvaldei par finansiālo atbalstu un tiekamiesdejā!

Agnese Putniņa

Sadancis “Dejas sniegpulksteņu virpulī”

Pirmsskolas vecuma bērni uzstājas radošajā konkursā “Talantiņš”

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 9

PPP – tāda ir slepenā parole biedrības “Ērberģietes” dāmām,tas nozīmē tikšanos katra mēneša pēdējā piektdienā pulkstenpiecos. Tieši tādēļ, ka martā pēdējās piektdienas pasākums “Ēr-berģietēm” bija jāorganizē Žannai un Solveigai, dzima ideja parpasākumu itāliskās noskaņās. Dzīvs itālis Roberto Meloni iz-skatā jau bija noskatīts un aizrunāts tūrisma izstādes “Balttour-2019” laikā. Atlika tikai visu salikt pa plauktiņiem. Protams, kastas par pasākumu, ja nav ēšanas! Vajag to arī! Un ciemiņus arīvajag! Tāpēc nolēmām organizēt tikšanos ar Roberto Meloni unsalātu gatavošanas vakaru, kurā Roberto varētu nolūkot sev sa-imnieciskākās Neretas novada dāmas gastronomiskajam raidī-jumam, ko viņš vada.

Nu, lūk, tā piektdien, 29.martā, vakarpusē pulksten piecosĒrberģes muižas kamīnzālē pulcējās ļaudis – jauni un vecāki, laisirsnīgā itāliskā atmosfērā gūtu pozitīvas emocijas. Bet pirmsRoberto Meloni iegāja zālē, viņu (kā jau tas īstā muižā pienākas)sirsnīgi uzņēma pats barons un baronese, kā arī muižas raga-niņa. Viņi izstāstīja, kā radies muižas nosaukums un uzsaucaslaveno Ērberģes muižas tostu uz izdošanos. Nu un tad kamīn-zālē skanēja Roberto Meloni dziedātās dziesmas, kurām pastarpu smaidīgais itālis stāstīja, kā nokļuvis un nu jau padsmitgadus dzīvo Latvijā. Roberto – tā bez formalitātēm viņu gribasuzrunāt jau pirmajās minūtēs, jo viņš tik brīvi komunicēja arsaviem klausītājiem, it kā būtu pazīstams ar viņiem jau veselumūžību. Un vārdus visiem uzrunātajiem pēcāk atcerējās!

Roberto reizē prezentēja arī savu grāmatu ar 51 recepti no

dažādu pasaules tautu virtuvēm. Apmeklētāji to labprāt iegādājāsun saņēma mūziķa un televīzijas raidījuma vadītāja autogrāfus.

Turpinājums 11.lpp.

Neretā piemin 25.marta deportācijas

Pirms 70 gadiem 1949.gada 25.marts kļuva par melno dienuLatvijas vēsturē. Bez kāda juridiska pamata Padomju Savienībamasveidā deportēja Latvijas iedzīvotājus. Šausmīgos apstākļoslopu vagonu ešelonos no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 43 tūk-stoši cilvēku, sākot no zīdaiņiem līdz sirmgalvjiem. Tā bija netikai katras ģimenes un tuvinieku personīgā, bet visas Latvijastraģēdija - daudzi tūkstoši sagūla svešo zemju smiltainē, neat-griezeniski tika sakropļotas neskaitāmu cilvēku dzīves. Daudzi

uz mūžu zaudēja dzimteni, bet palikušajiem pēc atgriešanāsdzimtenē pārdzīvotā sāpes bija jāpārvar, par piedzīvotajām pā-restībām un pazemojumu klusējot.

Neretā pie skulptūras “Sāga”, pieminot 25. marta deportācijuupurus un klātesot arī nedaudzajiem pirms 70 gadiem PadomjuSavienības režīma netaisnību piedzīvojušajiem izsūtītajiem, no-tika atceres pasākums.

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis uzrunāpiemiņas brīža dalībniekiem, pieminot to, ka genocīds, kas skāralatviešu tautu un negāja secen arī Neretas novadam, teica:” Ti-cība savi valstij ļāva mums pārdzīvot arī šo tumšo un drūmolaiku. Šodien aprit 70 gadu, kopš padomju režīma deportācijām.Zīmīgi, ka tieši Māras dienā padomju okupācijas režīms veicavislielākās represijas. Tika izsūtīti 43 tūkstoši mūsu valsts iedzī-votāju 33 ešelonos uz visattālākajiem Krievijas apgabaliem. Pa-teicoties tam, ka svešā okupācijas vara nesalauza, jūs atgriezātiesdzimtenē. Droši vien lielā mērā arī tādēļ mēs varam dzīvot savāvalstī un savā zemē.”

Neretas kultūras nama amatierteātra vadītāja Aija Kalnārenolasīja kāda Ēveles pagasta toreizējā skolēna atmiņu stāstījumupar 1945. gada 25. marta izsūtīšanām un to, cik skaudras sekasbija šim notikumam: ”Runāja par izsūtīšanām. Neapjēdzu šīvārda nozīmi un kā tas varētu skart manu ģimeni. Pajūgi ar cil-vēkiem izmisušām sejām, kuras apsargāja ar šautenēm bruņotikrievu zaldāti.”

Piemiņas brīdī piedalījās arī Neretas kultūras nama sieviešuvokālais ansamblis “Kadence”.

Turpinājums 11.lpp.

Itāliskas un gastronomiskas noskaņasĒrberģes muižā

Dziedātājs un kulinārijas raidījuma vadītājs Roberto Melone Ērberģes muižā gan dziedāja, gan nolūkoja sev

Neretas novada saimnieciskākās dāmas gastronomiskajamraidījumam

Neretā pie skulptūras “Sāga”, pieminot 25. marta deportācijuupurus un klātesot arī nedaudzajiem pirms 70 gadiem

deportācijās cietušajiem, notika atceres pasākums

10 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

Neretas novada skolu dejotājiem raits deju solis

21.martā Aizkraukles kultūras namāpulcējās Aizkraukles reģiona skolu dejukolektīvi uz Aizkraukles reģiona skoludeju kolektīvu skati. Neretas novadu pār-stāvēja 3 Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vi-dusskolas kolektīvi, ko vada InitaKalniņa, un Mazzalves pamatskolas dejukolektīvs, ko vada Silvija Ivanova.

Pirmie žūrijas komisijas priekšā stājāsNeretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas3.-4.klašu deju kolektīvs “Sudrabiņš” ardejām “Roku rokā” un “Mana meilo” unMazzalves pamatskolas 1.-4.klašu dejukolektīvs ar dejām “Latviešu pāru dejusvīta” un “Cimdu polka”. Stingrā žūrija –XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu undeju svētku ‘’Saule vija zelta rotu’’ māksli-nieciskā vadītāja, Siguldas tautas deju ko-lektīva “Vizbulīte” vadītāja, horeogrāfeIndra Ozoliņa, Jēkabpils apriņķa skolēnudeju kolektīvu virsvadītājs Andris Kivle-nieks, Jēkabpils pilsētas skolēnu deju ko-lektīvu virsvadītāja Laura Ābola –neretiešu sniegumu novērtēja ar 1.pakāpi.Uzteicama arī mazzalviešu dejotgriba,kaut arī bez viena no dejotājiem, kuramšajā laikā bija operācija..

5.-9.klašu kolektīvu grupā startēja Ne-retas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 5.-6.klašu deju kolektīvs “Sudrabiņš” ar

dejām “Tēva dēli” (horeogrāfiju šai dejaiveidojusi žūrijas komisijā esošā IndraOzoliņa!) un “Kur guļ Ziemassvētki?” Arīšim kolektīvam žūrija piešķīra 1.pakāpi.Augstākā pakāpe bija tikai Unas StaklesAizkraukles 7.-9.klašu dejotājiem.

Vidusskolu grupā ar dejām “DzinuJumi sētiņā’ un “Paunu kule” Neretas Jāņa

Jaunsudrabiņa vidusskolas deju kolektīvs“Sudrabiņš’ izpelnījās 1.pakāpi. Augstākāpakāpe šai grupā bija tikai koknesiešiem.

Prieks par to, ka novada skolās dejotā-jiem raits dejas solis. Paldies deju kolek-tīvu vadītājām par ieguldīto darbu!

Žanna Miezīte

Uzņēmēju dienas AizkrauklēNo 13. – 17. martam Aizkrauklē no-

tika nu jau astotās Uzņēmēju dienas. 16.martā arī mūsu novada uzņēmēji pieda-lījās šajā pasākumā – izstādē – gada-tirgū, kurā varēja iepazīstināt ar sevi un

reizē paskatīties un pavērot citu vei-

kumu. Neretas novadu pārstāvēja Z/S“Stērķēni” (Santa Možeika) ar medu unbiškopības produktiem, Zanda Ragele arkeramiku, Iveta Muraška ar pašu dari-nātām rotaslietām, Kronīšu kokapstrā-

des uzņēmums, Elvīra Plēsuma ar

adījumiem un Ērberģes muižas Zilādāma (Žanna Miezīte), kura iepazīsti-nāja interesentus ar tūrisma iespējāmNeretas novadā. Izstāde – gadatirgusbija plaši apmeklēta gan no uzņēmēju,gan apmeklētāju puses. Savus veikumusparādīt un pārdot bija ieradušies uzņē-mēji no dažādām Latvijas vietām, arī noLietuvas.

Pasākuma laikā tika pasniegtas balvasuzņēmējiem, kuru ieguldījums iepriek-šējā gadā ir bijis vērā ņemams. Tika ap-balvoti arī jaunie uzņēmēji – skolumācību firmas. Ir apsveicami, ka jaunieši,vēl atrodoties skolas solā, domā par to, kāvarētu nopelnīt un, kas zina, no šodienasmazā biznesiņa nākotnē varbūt izaugsliels, dzīvotspējīgs uzņēmums.

Uzņēmēju dienu pasākumā uzkrāt pie-redzi un aizgūt kādas idejas bija arī jau-nieši, kas ir iesaistījušies projektā “Protiun dari”.

Īpašs paldies mūsu novada darbīga-jiem uzņēmējiem!

Astra Saveļjeva – lauku attīstības speciāliste16.martā Neretas novada uzņēmēji piedalījās izstādē – gadatirgū Aizkrauklē

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 11

Turpinājums no 9.lpp.

Savukārt pēc tam Neretas novada novadpētniecības muzejātā vadītājas Lidijas Ozoliņas vadībā notika deportācijas pārdzī-vojušo vēstuļu lasījums un dalīšanās atmiņu stāstos. Lai gan sā-kotnēji Ārija Zālīte, kas izsūtījuma brīdī vēl bija skolniece, teica,ka neko vairāk nestāstīs, jo vēstulēs viss jau ir pateikts, minēja,ka tas skats, kāds pavēries, ierodoties Sibīrijā, bijis neaptveramsun neaizmirstams: ”Turienes bērni stāvēja viscaur uz māju jum-tiem un skatījās uz mums, jo viņiem bija iestāstīts, ka atvestasbagātu fabrikantu un miljonāru atvases. Tas skats bija kā tādānereālā grandiozā operas uzvedumā.”

Ā.Zālīte no Omskas apgabala, kur bija izsūtīta, uz mājām Ne-retā raksta:” Tu to nemaz nevari iedomāties, kāda tā Sibīrija iz-skatās. No malas skatoties, gandrīz tāda pati kā Latvija, bet, oi,nē.. Mūsu ģerevņai apkārt stiepjas līdzena stepe, tai pa vidu ļotidaudz bērzu birzis un ezeri. Šajā fermā vien ir ap desmit ezeri,gan lielāki, gan mazāki. Ezeros dzīvo ūdensputni, gulbji. Mājasceltas no šķībiem bērziem un nopliķētas ar māliem, jumti velēnuvai arī tādu nemaz nav.”

Par spīti skarbajai ikdienai, daudziem tas bija arī jaunībaslaiks, kurā jaunieši vēlējās priecāties, un darīja to tā, kā pieti-cīgajos apstākļos varēja: notika balles, kur “katru svētdienasvakaru ermoņika igraet, vietējie lec plikiem vēderiem, kaputas vien iet pa gaisu” , tika svinēti Jāņi: “”Jāņus nolīgojāmlustīgi. Visa sādža rībēja. Bijām arī pie predsedateļa, kas arīIvans. Jāņu vakarā tie paši mūsu slinkie puiši uzcēla darvasmučeli. Ne jau nu darvas mučeli, bet kaut ko tamlīdzīgu. (..)

Karstajā saulē esam nocepuši kā mori, baltas očkas vien spīd.” Un tomēr netaisnības izjūta un ilgas pēc mājām ne ar ko nav

aizgaiņājamas, par ko liecina arī Ārijas vēstuļu ieraksti:” Dzīverit vienmuļi (..) Kad es dziļāk par to padomāju, tad viss manīsaceļas asā protestā. Kādēļ gan viss te tā ir – tā es bieži esmu jau-tājusi šejieniešiem. Un viņi atbild: ”Mēs esam pieraduši, unmums liekas, ka te ir visskaistāk un visjaukāk, ka te tā ir jābūtun neviens, lai neiedomājas šo kārtību jaukt, jo ne mēs, ne mūsusenči cita nekā nav redzējuši, kā šīs būdas un mēslu kaudzes.(..) Mums atliek vien nopūsties par visiem tiem jaukumiem, kodarāt pa skolu un nožēlot, ka neesam pie jums.(..) Bet patiesībāes nemaz neesmu bēdīga, tikai reizēm kad iedomāju, ka kautkur Neretā tālu ir pavasaris, viss zied un dvašo, tad uznāk tādsžēlums, ka nezinu pati, kur likties, bet tas ir reti. Visa diena paietsmieklos un trakulīgās dziesmās. Bet te stepē tās neskan tikdzidri kā dzimtenes ataugās. Piedod, ka šodien man tas garsnesās uz sapņošanu, bet parastā ikdienība un kartupeļi man irapriebušies līdz nejēdzībai.”

L.Ozoliņa lasīja arī neretietes Vilmas Mistres vēstules, kas pieviņas nonākušas nedaudz izplūdušas un izmirkušas, un atradu-šās mājā, uz kuru tās savulaik sūtītas no Sibīrijas. Tās sūtītas īsipirms atbrīvošanas 1956.gadā, kuras caurvij stāstījumi par Sibī-rijas ikdienu un gaidas par to, kad varēs nokļūt mājās.

Arī Viļņa Izkaļņa, kura gleznas un zīmējumi šobrīd apska-tāmi muzeja telpās, mātes vēstules tēvam uz Sibīriju ataino tosituāciju, kādā bija tūkstošiem ģimeņu:” Maz es tev varu palī-dzēt. Drūmi, kad par visu sāc domāt.”

Daiga Meldere

Itāliskas un gastronomiskas noskaņasĒrberģes muižā

Turpinājums no 9.lpp.

Un tad sākās pasākuma otrā daļa –muižas virtuvē saimnieciskās dāmasķērās pie salātu gatavošanas pēc no dažā-diem avotiem aizgūtām receptēm: pēcsenas vecmāmiņu receptes Maija un Vijapagatavoja smukuma salātus ar burkā-niem, dzērvenēm un medu; Zeltīte paga-tavoja it kā parastos, bet patiesībā īpašosburkānu salātus; Gricgales kroga dāmaspagatavoja garšīgus salātus ar sēnēm;Astra un Dzintra pagatavoja salātus, kodegustētāji nosauca par Saulīti, tik krā-saini un koši tie bija; recepte, kurā ir visstas, kas pa kripatai palicis ledusskapī, bijaJautrītes salātu pamatā; Pilkalnes Irmapagatavoja salātus, kuru recepti iedeviskāds viesis no Austrālijas; bija arī piecmi-nūšu salāti, kuru recepte aizgūta inter-netā. Pēc aktīvas darbošanās nākamodegustētāju acu priekšā un sirsnīgā Ro-berto uzraudzībā pārcēlāmies pie lielākagalda, un tad sākās salātu prezentācija un…degustācija, kas bija šī vakara “gastro-nomiskā nagla”. Visi, pilnīgi visi salāti bijabezgala garšīgi. To atzina visi degustētāji

un Roberto, bet …bija nepieciešams iz-raudzīties saimnieci Roberto gastrono-miskajam televīzijas raidījumam.Balsošana. Balso visi pasākuma dalīb-nieki, visi degustētāji. Rezultātā IrmasTomsones salāti savāca visvairāk simpā-

tiju balsu. Viņai “uz papēžiem mina” Zel-tītes Odiņas burkānu salāti un Gricgaleskroga dāmu Evitas Mazjānes un LidijasOzoliņas sēņu salāti.

Paldies visiem atsaucīgajiem! Žanna Miezīte

Neretā piemin 25.marta deportācijas

Dziedātājs un kulināro raidījumu vadītājs Roberto Meloni

12 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

Neretā atklāj ceļojošo izstādi undemonstrē filmu “Izgaismot Latviju”

Turpinājums no 7.lpp.

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis paudagandarījumu, ka ir iezīmēta tūrisma taka. Pašvaldības priekš-sēdētājs pats ir veicis divus “1836 ceļa” posmus – vienu savādzimtajā pusē Skaistkalnē, otru – Neretas pusē: ”Tā bija vērtīgapieredze. Ļaudis bija saliedēti. Šāda akcija stiprina patriotismajūtas. Esam patiesi lepni, ka ir izveidots tūrisma maršruts, un tienav tikai tukši vārdi. Martā jau četru limbažnieku grupa veicasavu ceļojumu no Suvainišķiem līdz Gricgalei.”

Imanta Ziedoņa muzeja Uzticības padomes pārstāve ŽaneteGrende, atminoties laiku, kad uzrunājusi režisoru J.Rēdlihu vei-dot filmu, pasmaida, ka pirmā tikšanās ar Jāni bijusi amizanta,jo akcijas organizētāji lūguši izveidot filmu no jau safilmētiem

materiāliem: ”Īstenībā tā šķita neiespējamā misija. Stāsts bija sā-pīgs, grūts un tajā pašā laikā viegls. Es aizdomājos par mūsu iz-vēlēm, cik daudz laika mēs veltām Latvijai. Lielākoties bubinām.Mūsu mīļā Latvija ir ārkārtīgi pacietīga. ”

Ž.Grende, īpaši uzrunājot jauniešus, uzvēra, ka tieši latviskāidentitāte ir tā, ar ko varam būt pamanīti un izcelties pasaulē:”Kad ejat skolā, domājat, kam tas Stenders, Rainis, Vācietis, Ro-zentāls vai Purvītis ir vajadzīgs. Tā ir kā lauku torte kārtās – Lat-vijas kultūra un identitāte. Kaut kur uz tās pasaules laipas būsķīnietis ar Konfūciju, francūzis ar Didro, savukārt mēs esamunikāli ar savu kultūru un tās cilvēkiem. ”

Izstāde “Izgaismot Latviju” Neretas kultūras namā būs ap-skatāma līdz 13.aprīlim no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Daiga Meldere

Koncerts – tikšanāsNeretas kultūras

namāSkaistā, pavasarīgā

24. marta dienā Neretaskultūras namā uz īpašukoncertu – tikšanos ai-cināja ģitārists, lektors,pedagogs, komponistsAivars Hermanis. Pasā-kuma apmeklētājiembija iespēja izbaudītJohn Lennon, CickCorea, Astor Piazzolla,V.A.Mocart, R.Paula uncitu populāru māksli-nieku, komponistuskaņdarbus AivaraHermaņa izpildījumā.Tikšanās brīdī A.Her-manis izklāstīja kā aiz-sācies viņa ceļš mūzikā,kādi bija pirmie skaņ-

darbi, ko apguva un kādi bija mūzikas instrumenti arkuriem nācies spēlēt dzīves laikā.

Aivars Hermanis, kurš dažādās aptaujās vairākkārtatzīts par Latvijas labāko ģitāristu, dziesmas sācis sacerētjau 70. gadu sākumā. Vislielāko popularitāti šai jomāmūziķis izpelnījās kā grupas “Remix” dalībnieks, betšobrīd radio un koncertos biežāk dzirdamas pēdējāsdesmitgadēs tapušās kompozīcijas. Populārākās apko-potas dziesmu ciklā “Klusums starp mums” ar dziedātājaIgo dzeju. A.Hermanis piedalījies vairāk nekā 1000skaņdarbu ieskaņojumos un uzstājies neskaitāmos kon-certos dažādās pasaules valstīs. Viņa komponista kontāir vairāk nekā 100 dziesmu un instrumentālu kompozī-ciju. Izdoti divi autoralbumi: “Klusums starp mums”(1989), “Plīvošana ar pilsētu” (1998), kā arī divi instru-mentāli solo albumi: “Mans laiks” (2001) un “Liepājasiela” (2015).

Agnese Putniņa

GARAMANTAS.LV NeretāLaipni aicinām folkloras un kultūrvēstures interesentus uz Latviešu

folkloras krātuves (LFK) digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma se-mināru 18.maijā, plkst. 12.00 Neretas novada novadpētniecības mu-zejā, Ziedu ielu 11, Neretā!

Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv ir pieejamsikvienam tradicionālās kultūras interesentam kopš 2014. gada nogales.Arhīva veidotāji piedāvā iespēju iepazīties ar LFK sakrāto bagāto folk -loras materiālu, kā arī aicina katru lietotāju talkā arhīva satura pilnvei-došanā.

Latviešu folkloras krātuve ir Latvijā lielākais folkloras vākšanas, iz-pētes un uzglabāšanas centrs, kurā atrodams ap 3 miljoniem folklorasvienību – rokraksti, zīmējumi, fotomateriāli, skaņu un video ieraksti.Tie dokumentē mūsu tautas dzīvesveidu, vēsturi un valodu vairāku gad-simtu garumā, ļauj iepazīt dažādu sociālo slāņu un novadu folkloru, kopierakstījuši, apkopojuši un LFK iesūtījuši gan novadpētnieki – entu-ziasti, gan citas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personas, kā arī Latvijasskolas, augstskolas un citas organizācijas. Bez latviešu folkloras vāku-miem LFK atrodamas arī citu Latvijā dzīvojošo tautu (lībiešu, krievu,vācu, ebreju, igauņu, čigānu un baltkrievu) folkloras kolekcijas.

Garamantas.lv ir visiem brīvi pieejamas no jebkuras vietas pasaulē.Šobrīd digitalizēti jau vairāk nekā 630 000 manuskriptu faili, ap 18 000ilustrāciju (fotogrāfijas un zīmējumi), ap 6800 vēsturisku audio failu –tautasdziesmas, ziņģes, nostāsti u.c. No 2018. gada sākuma LFK krā-jumā iekļauti arī autobiogrāfiju materiāli, šobrīd aplūkojami 75 dažādulaiku individuāli skatījumi uz savu dzīvi.

Latviešu folkloras krātuve aicina visus digitālā arhīva lietotājus pie-dalīties tā satura pilnveidošanā – materiālu šifrēšanā, teicēju un pierak-stītāju atpazīšanā, informācijas precizēšanā, fotogrāfijās redzamopersonu un vietu noskaidrošanā. Īpaši svarīga ir materiālu atšifrēšana– rokrakstu pārrakstīšana datorrakstā, kas padara tos pieejamus arī ci-tiem lietotājiem.

18. maijā seminārā garamantas.lv redaktores – Elvīra Žvarte un Jus-tīne Jaudzema iepazīstinās interesentus ar LFK digitālā arhīva izman-tošanas iespējām, kā arī pastāstīs un parādīs, kādi Neretas un tāsapkārtnes materiāli atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Piemēram, būsiespējams uzzināt par 1927. gadā pierakstīto Jūlija Vītoliņa folkloras vā-kumu, Neretas Vidusskolas skolēnu vākumu, kurš iesniegts 1947. un1952. gadā, 6. zinātniskā ekspedīcija Ventspils un Jēkabpils rajonā, kuranotikusi 1952. gadā, kā arī citiem vērtīgiem materiāliem.

Digitālais arhīvs garamantas.lv tiek izstrādāts IZM budžeta apakš-programmā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”. Garamantas.lv iz-braukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts Kultūrkapitālafonds.

Divu ģitāristu satikšanās –neretietis Zigurds Kalnāre

un Aivars Hermanis

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 13

22.martā Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja IlzeLīduma mums, muzeja draugiem, organizēja ekskursiju uzLatvijas kultūrā nozīmīgu rakstnieku muzejiem Rīgā.

Krišjāņa Barona muzejs bija mūsu pirmā piestātne. Tur mūslaipni sagaidīja muzeja galvenais speciālists Andris Ērglis, kuršne tikai iepazīstināja ar muzeja ekspozīciju un bija atraktīvs sa-runu biedrs, bet arī dziedāja latviešu spēka dziesmas. Muzejsatrodas dzīvoklī, kurā Barons pavadījis pēdējos četrus dzīvesgadus. Tur mēs guvām ieskatu par tautas dižgara dzīvesstāstu,varējām apskatīt viņa fotogrāfijas un vienu no dainu skapja ko-pijām. Noslēgumā iepazinām izstādi “Astoņas baltas dienas”, vel-tītu Starptautiskajam folkloras festivālam Baltica 88.Nozīmīgākais eksponāts izstādē ir Akurateru dzimtai piedero-šais sarkanbaltsarkanais karogs, kurš jau 1988.gadā tika nestscauri Rīgai kā simbols Latvijas brīvības atgūšanai.

Pēc Barona muzeja apmeklēšanas devāmies uz Ojāra Vāciešamemoriālo dzīvokli. Šeit rakstnieks dzīvojis no 1960. gada līdzpat mūža beigām. Ekskursiju vadīja muzeja speciālists MārtiņšPommers. Šai dzīvesvietai īpaša loma Ojāra Vācieša mūžā unradošajā biogrāfijā. Te tapusi viņa dzejas lielākā un nozīmīgākadaļa. Muzejā mēs iepazinām dzejnieka personīgās lietas, rok-rakstu paraugus, dzejoļu klades, piezīmju grāmatiņas, vēstules,fotogrāfijas, grāmatas, rakstāmpiederumus, rakstāmmašīnas undaudzus citus interesantus priekšmetus, kurus rakstnieks sakrā-jis dzīves laikā.

Ekskursijas galapunkts bija Jāņa Akuratera muzejs. Tur mūssagaidīja muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un muzeja galvenā spe-ciāliste Maira Valtere. Viņas iepazīstināja ar rakstnieka JāņaAkuratera dzīvesstāstu un aizrautībām. Uzzinājām , kas vienojarakstniekus Jāni Akurateru un gleznotāju rakstnieku Jāni Jaun-sudrabiņu. Muzejs ierīkots mājā, kura tika būvēta paša Akura-tera gaumē ar arhitekta Vernera Vitanda projekta palīdzību.Muzeja aura bija ļoti mājīga, un to vēl vairāk spilgtināja vispā-rējais koka interjers un cilvēki, kas tajā strādā. Šeit apskatījām19. gs. vidus bīdermeijera stila mēbeles, kā arī tā laika sadzīvespriekšmetus. Izpētījām Viļa Rīdzinieka fotogrāfiju, kurā iemū-žināta Latvijas valsts proklamēšana 1918.gada 18.novembrī. Fo-togrāfijā redzams arī Jānis Akuraters, viens no svinīgās sēdesdalībniekiem.

Šajā dienā iepazinām ne tikai muzeju ekspozīcijas un stāstuspar ievērojamiem cilvēkiem, bet arī muzeju speciālistu darbu arapmeklētājiem.

Dienas noslēgumu pavadījām jaukās noskaņās Akurateramuzejā, daloties iespaidos , dzerot tēju un mielojoties ar kliņ-ģeri. Ekskursija realizēta ar Jāna Jaunsudrabiņa muzeja “Riek-stiņi” un Jāna Jaunsudrabiņa biedrības finansiālo atbalstu.

Liels paldies Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja vadītājai Ilzei Līdu-mai par izzinošo ekskursiju!

Sanija Dāldere

26.martā Mazzalves pamatskolā vieso-jās flautiste Maija Kļaviņa ar koncertlek-ciju “Tembra projekcijas”, kura interesantiun ļoti saistoši visām vecuma grupām nopiecgadniekiem līdz 9.klases jauniešiematklāja flautas attīstības vēsturi. Koncer-tlekcijā bija lieliski apvienotas dažādasmākslas – vizuālā, kinomāksla, tērpu di-zains, glezniecība, fotomāksla un mūzika.Flautiste fantastiski izspēlēja vilcienagaitu pa kalnainu apvidu, nospēlēja arī

pavadījumu animācijas filmai. Skolēnimuzikālos skaņdarbos iepazina sešas da-žādas flautas, varēja tās salīdzināt. Kon-certlekcijas noslēgumā skolēniem bijaiespēja arī gūt atbildes uz sev interesējo-šiem jautājumiem – izrādās, flautas ir arīne tikai no koka un apsudrabotas, bet patno īsta sudraba, pat zelta un platīna dari-nātas. Lai tik virtuozi iztrallinātu sīksīkosnošu pierakstus, Maija Kļaviņa mācījusiesvairāk kā 20 gadus gan Rīgas 6.vidus-

skolā, gan mūzikas skolā un gan mūzikasakadēmijā.

Pateicoties atbilstošam vizuālajam pa-vadījumam uz ekrāna, ko nodrošinājaMāra Siliņa, koncertlekcija bija ļoti sais-toša un viegli uztverama visiem klausītā-jiem.

Mazzalviešu “Latvijas skolas somā” irvēl viens jauks un atmiņā paliekošs emo-cionāls pasākums.

Žanna Miezīte

Muzeja draugu ekskursija

Flauta pieskandina Mazzalvi

Skolēni izzina flautas attīstības vēsturi

14 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidus-skolas sporta angārā 16.martā notika tra-dicionālās volejbola sacensības sieviešuun vīriešu komandām - „Jūlija Treiģakauss”. Šogad šī piemiņas kausa izcīņa no-tika jau 8. reizi. Uz sacensībām ieradās re-kordliels komandu skaits, kopā 14volejbola komandu - 8 sieviešu un 6 vī-riešu volejbola komandas no Jēkabpils,Krāslavas, Dagdas pilsētas, Neretas, Ve-cumnieku un Jēkabpils novadiem.

Sacensības vienlaicīgi notika uz diviemvolejbola laukumiem, kuros komandasizspēlēja grupu spēles, ¼ finālus, ½ finā-lus un finālspēles. Sieviešu komandāmlīdz finālspēlēm nokļuva Jēkabpils „Gu-maka māsas”, „Krāslava”, Neretas „Bliezē-jas” un Valles „Latvietes”. Spēlē par 3.vietutikās jēkabpilietes un krāslavietes, kurā,izcīnot uzvaru ar 2:1, bronzas medaļas sa-ņēma Krāslavas volejbolistes. Finālspēlēstarp „Bliezējām” un „Latvietēm” ar 2:0pārākas bija Vecumnieku volejbolistes InaLukjaņina, Gunta Andersone, Daila Žu-kauska, Ilze Kalniņa, kuras izcīnīja kausuun zelta medaļas.

Līdz finālspēlēm vīriešiem aizspēlējāsNeretas novada „Pilskalne”, „Dagda”, Jē-kabpils novada „Team Aurē”, Jēkabpils„Puscilvēks” komandu volejbolisti. Spēlēpar 3.vietu tikās „Team Aurē”un „Puscil-

vēka” volejbolisti. Saspringtā spēlē uz-varu ar 2:0 un bronzas medaļas izcīnījaJēkabpils volejbolisti. Finālspēlē parJ.Treiģa kausu tikās Neretas novada Pils-kalnes pagasta „Pilskalnes” un „Dagdas”volejbolisti. Skaistā un dramatiskā cīņā ar2:1 uzvarēja „Pilskalnes” volejbolisti Jānis

Usāns, Jānis Kārtiņš, Jānis Bitenieks, Val-dis Kārtiņš, Denijs Grīnvalds.

Iepriecina, ka kausu un zelta medaļasizcīnīja Pilskalnes pagasta volejbolisti,kurā Jūlijs Treiģis bija pagasta pārvald-nieks un ilggadējs sporta dzīves vadītājs.

Imants Silavs

Jūlija Treiģa kauss Pilskalnei un Vallei

Ik gadu pavasara sākumā Vecum-nieku novadā norisinās zīmēšanas kon-kurss pirmsskolēniem “Krāsu diena”.Šogad 13.martā šis pasākums notika Val-les PII „Cielaviņa“. Konkursa tēmašogad bija „Mūsu mājas“. Mazzalves pa-matskolu konkursā pārstāvēja piecgad-nieks Artis Dubinskis un sešgadnieksGustavs Bubins.

Pasākumu vadīja dažādi zvēriņi - ko-šais Gailis, gudrā Pūce, sirsnīgā Kaziņa unsmaidīgais Lāčuks. Kamēr bērni strādāja,skolotājas diskutēja, dalījās pieredzē. Va-rēja apskatīt pašu gatavotos mācību ma-teriālus. Laiks visiem paskrēja nemanot.

Konkurss noslēdzās ar apbalvošanu.Mazzalvieši saņēma titulus- Artim Du-binskim „Interesantākais zīmējums“, betGustavam Bubinam „Efektīgākais zīmē-jums”.

Tika ļoti labi pavadīts laiks. PaldiesVecumnieku novada PII „Cielaviņa“ ko-lektīvam par viesmīlīgu, draudzīgu uz-ņemšanu.

Aija Dārziņa

Mazo mākslinieku tikšanās Vallē

Jau astoto reizi notiek volejbola sacensības “Jūlija Treiģa kauss”

Pirmsskolēni piedalās zīmēšanas konkursā “Krāsu diena”

2019. gada aprīlis Neretas Novada Vēstis 15

16 Neretas Novada Vēstis 2019. gada aprīlis

Neretas Novada Vēstis

Neretas novada domes izdevums. Izdevumu veido: Daiga Meldere.

Adrese: Rīgas ielā 1, Neretas novads, LV 5118, Tālrunis: 26360019, fakss: 65176536, e-pasts: daigameldere@inbox.lv

Iespiests: SIA „Latgales druka”. Tirāža 1000 eksemplāri. Rakstus publicēšanai laikrakstā autoriem iesniegt līdz tekošā mēneša 15. datumam.

Par rakstu saturu un faktu precizitāti atbild rakstu autori. Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz „Neretas novada vēstis” ir obligāta.

01.05.pl.11.00 – Gricgales kroga modināšana,Leišmalītes ceļa veidošanas talka

01.-03.05.– Gricgales krogā Sēlijas fotogrāfu die-nas (skatīt reklāmu!)

04.05. pl.8.00 – Neretā pavasara gadatirgus04.05.– Neretas kultūras namā Baltā galdauta

svētki (sekojiet reklāmai!)04.05.– Mazzalvē Baltā galdauta svētki (sekojiet

reklāmai!)04.05. pl. 16.00 - Sproģu Saieta namā Baltā gal-

dauta svētki “Vēstules no Sibīrijas”04.05. pl.12.00 - Pilskalnē pie skolas Baltā gal-

dauta svētki08.05.– Piļu un muižu asociācijas vizīte Neretas

novada muižās 11.05.pl.12.00.– Neretas KN Kurmenes amatier-

teātra izrāde “Mazā raganiņa”12.05.pl.11.00 – pagastos bērnu rotaļlaukumos

Mātes dienai veltīti pasākumi (lūdzu, sekojiet reklāmai!)12.05.– Neretas KN filma visai ģimenei “Lote un

pazudušie pūķi” (lūdzu sekot reklāmai!)13.05.pl. 12.00 - Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā

“Riekstiņi” Mākslas dienu praktiskās nodarbības17.05. – Neretas KN Neretas novada Stipro ģi-

meņu godināšanas svētki (sekojiet reklāmai!)17.05. – Neretas KN jaundzimušo Neretas novada

bērnu sveikšana (sekojiet reklāmai!)18.05.pl.19.00 – “Riekstiņos” Muzeju nakts “Ar

sak nēm Neretā” (diskusija ar Ēriku Loku)18.05. – Ērberģes muižā Muzeju nakts (sekojiet

reklāmai!)18.05.pl.12.00– Neretas novadpētniecības muzejā

Muzeju nakts ietvaros Latviešu folkloras krātuves se-minārs “Folkloras vācēji Neretā un tās apkārtnē”

20.05.pl.12.00 – Mazzalves pamatskolā leļļu teātraizrāde “Sapņu kuģis”

Maijā – Mazzalves pagasta zālē radošās darbnīcasdekoru gatavošanā

25.05.pl.10.00 – Ērberģē dienas centra “Vālodzīte”zālē pasākums senioriem

27.05-31.05. – Veselības nedēļa (sekojiet reklāmai!)

Kultūras un sporta pasākumi Neretas novadā maijā

Pacel, dzīve, vēl uz spārniem,Ne jau lidot, – vēju just.Vēju vien, kas dzīves burās,Vēl aiz burātāja turas.Vēju, kas vēl tiekties liek,Un ar siltu elpu sniegPāri nodzīvotām dienām.Pāri nodzīvotiem gadiemPacel, dzīve, vēl uz spārniem.

/M. Bārbale/

Neretas novada dome

Sirsnīgi sveicieni maija

gaviļniekiem!