Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas novadu izdevums izstādei BALTTOUR 2011Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas novadu izdevums izstādei BALTTOUR 2011

Sestdienas rīts. 9.00Ielejam Juglas benzīntankā

degvielu un – aiziet! Pāri Ber-ģukalnam, garām «Depo». Šīs ir ilgi gaidītās divas brīvdienas, sen, sen gaidītās. Ķūķim (sud-rabots runcis, kuram patīk pa logu vērot garāmbraucošo tram-vaju) ir bļodiņā divām dienām iebērti «cepumi» un iedots tramvaju saraksts. Jusis (basets ar fl egmatiski stūrgalvīgu rak-sturu un bezgalgarām ausīm) šņāc mašīnas aizmugurējā sē-deklī.

9.30 «Rāmkalnos» nopērkam su-

las paku, mazās picas un dzēr-venes baltajā šokolādē. Un jāaiz-iet pačurāt! Gabals ar ātrumu – 50. Murjāņos ir populāra «visas cilvēces draugu» barošanās vie-ta (nu, jūs jau zinat – suga atsta-rojošās vestēs). Aiz Murjāņu beigu zīmes der aizdomāties – tu brauc virs gāzes krātuves – vienmēr licies, ka tur apakšā tā-ā-āds caurums.

9.45Apdzīvota vieta ar nosauku-

mu – sievietes (parastās) apzī-mējumu. Jūs zinat – sākas ar Raga- un beidzas ar -na. Arī ie-mīļota barošanās vieta.

10.00Aiz Braslas upes – krodziņš.

Nolemjam izdzert pa tasītei ka-fi jas un Jusim gribas atstāt savu vizītkarti uz stāvlaukuma sta-biņa. Aiz loga upē peld gulbji un Jusis nododas to hipnotizē-šanai.

11.00Aiz kalniņa dūmi kūp – tur

Valmiera, bet, ja reiz no pilsētas esam tikuši ārā, ne ar kādu kā-rumu atpakaļ šodien neiemā-nīt. Nogriežamies pa kreisi uz Sietiņiezi. Kā par brīnumu – priekšā nestāv neviens auto, Ju-sis dodas inspicēt skudru pūž-ņa paradumus, bet mēs, nu kā lai pasaka – svaigā gaisā nodar-bojamies... Atskrien Jusis un zi-ņo – iebrucēji, stāvvietā iebrau-cis liels džips. Steigā ģērbjoties, zālē laikam paliek viena Viņas gaiši violeta zeķīte. Ja atrodat, lūdzu, atdodiet! Nu ir apetīte kā diviem vilkiem – vajadzēja paņemt katram pa divām ma-zajām picām.

11.45Pa Valmieras apvedceļu līdz

norādei «Mazsalaca». Nu var atklāt arī mūsu galamērķi – Mazsalaca, Rūjiena un Naukšē-ni. Apmēram pusceļā Matīšu baznīca, bet nevaru atcerēties, vai tās tornis ir tai pašā augstu-mā kā Burtnieku slieksnis vai arī otrādi. Bet tas citai reizei.

Pabraucam garām lapegļu rindai ar stārķu koloniju un šajā brīdī APSTĀJAS LAIKS, «Navi-gators» sāk rādīt brīnumus un tas nozīmē – esam tuvu vietām, kur laiks met cilpu un, pavisam netīšām liekoties diendusā 2011., var pamosties 1895. Ap-mēram divas verstes tāļāk no Val-tenberģu muižas uz Skaņokalnu, ir Vella ala. Netāļu no alas, Sala-cas krastā ir izcilnis klintī, no ku-ra Velns svētdienās teicis spredi-ķi, tādēļ šo vietu sauc par Vella kanceli. Starp Vella alu un Vella kanceli no klints iztek avots, kura ūdens ļoti dzidris, vēss un gar-šīgs. Te arī Vells savas slāpes dzē-sis, tāpēc šo sauc par Vella skābu-

ma ķērni. Bet, tā kā Vellam pie Skābumķērnes nav bijis sēdeklis, tas kādu nakti atnesis no vecajām Raganu vējenēm dzirnavu akme-ni, uz kura viņš sēdējis vakara piesaulītē gozēdamies un prāto-jis, ka pār Salacu būtu jātaisa tilts. Tā domādams, viņš arī aiz-gājis uz Kukurbaļļas tīrumiem un savācis klēpi ar akmeņiem, kurus atnesis pie savas apmeša-nās vietas un iesviedis Salacā. Iz-rādījās, ka nesums bijis mazs; tas steidzies otru reizi, atkal pielasī-jis klēpi ar akmeņiem un steidzies atpakaļ, bet Kukurbaļļas māju ceļgalā gailis iedziedājies, un te nu Vellam izbiruši akmeņi tieši ceļmalā. Skrienot atpakaļ uz alu, silā saplēsis bikses, nonācis pie

Salacas apsēdies uz siena kau-dzes. Izvilcis no savas astes ada-tu un sācis lāpīt savas bikses, bet adata paslīdējusi un iekritusi sie-na kaudzē. Meklējis, neatradis, paskatījies uz mēnesi un iesau-cies: «Spīdi, spīdi, mēnesnīca, man pazuda šūsenica!»

Esam dzēruši no Skābumķēr-nes, esam saukuši viens otru pie Skaņākalna, skaitījuši pakā-pienus Sapņu trepēm (2 reizes un katru reizi sanācis cits skaits). Viņai ir piesārtuši vaigi, aizmirsusies pazaudētā zeķīte un ir nolemts – pie Vilkaču prie-des jāatgriežas pilnmēnesī. Jūs jau saprotat – «Krēslas» ietek-me... Sūnas uz koku stumbriem augot ziemeļpusē, bet pulkste-nis, pēc saules skatoties, varētu būt jau ap trijiem. Jusim garā pastaiga ir piegriezusies un viņš rāda savu stūrgalvīgo pusi, at-slējies pret ozolkoka skulptūru – vīriņu ar izteiktiem vaigu kauliem, kurā, ja labi ieskato-ties, varot saskatīt līdzību ar mani – tā saka Viņa.

15.55Uz Rūjienu. Asfaltētajos ceļa

gabalos turbīna iedūcas, bet ak-meņainajos – piekare sūdzas – tu neteici, ka būs lauku ceļi. Vi-ņa iesnaudusies, galvu atspie-dusi pret sānu stiklu, vējš no ventilatora ik pa brīdim bužina kādu matu šķipsnu.

16.30Esam savā nakšņošanas vietā

– Ķoņu dzirnavās. Jau piebrau-cot, liels, laisks suns pienāk pie mašīnas durvīm un ar purnu baksta plaukstā. Vēlāk, jau krēs-lā, mēs četratā sēdēsim dīķa krastā. Klausīsimies sienāžos, skaitīsim krītošās zvaigznes un Jusis vienīgais būs sapūties – tas lielais lauku pāķis viņam ne-pievērš nekādu uzmanību.

Savas somas uznesam istabi-ņā un saimniece jau sauc vēla-jās pusdienās – dzirnavās cepta maize, sviests, uz šķīvīša zaļu-mi un bļodā – bukstiņputra. Kaut neesmu putrumīlis, pēc Mazsalacas garā klaiņojuma va-rētu apēst pat, nu nezinu ko. Pēc pusdienām pavisam īsā gā-jienā izstaigājam dzirnavu ēku – uz sijām miltu putekļi, starp čīkstošajiem grīdas dēļiem, lie-kas, sabirušas grūbas, bet augš-stāvā noslēpumaini vilnas ap-strādes mehānismi spīdina sa-vus sānus. Naktī guļam zem šeit darinātām uzkārstas vilnas segām. Dzirnavās ir vieta, kur nolemjam atgriezties pievakarē vienatnē – krēsls, kurā sēžot, piepildās vēlēšanās.

17.45Uz Rūjienu. Atz īšos, Rūjiena

man vienmēr ir likusies pati skaistākā vieta. Un īpašākā. To arī gribu parādīt Viņai. Skolas laikos te pavadīju vasaras un zi-nu, Rūjienai ir divas smaržas – ceriņu un malkas. Tagad augus-tā, ceriņus vairs neatrast, bet malkas smaržu dodamies mek-lēt iekšpagalmos iepretī pilsē-tas domei. UN TĀ IR! Protams, nav šķūnīša, kurš te stāvējis pirms 30 gadiem, bet smarža ir, kaut kur skan akas vindas ķēde un ATKAL APSTĀJAS LAIKS.

«Darbības vieta – ceriņu krū-mi Leņina aizpakaļā, Bērtuļa ka-pi, Valdemārielas tilts... Darbojo-šās personas – es un vecāmāte, kāds kapu ūpis, krāsns rieris.

..Pa mazu lodziņu no šķūnīša redzams kaimiņienes akmens-dārzs – uzbērts kalniņš, kur viņa rosās katru dienu, līdzās aug mū-su kāršu pupas, tik garas, ka jāat-gāž galva. Gar akmensdārzu ta-ciņa uz pilsētu, ceriņi un jasmīni pārliekušies tai pāri. Tieši Ļeņina aizpakaļā, aiz, domāju, jasmī-niem izbērta smilšu krava (var-būt tā arī bija smilšukaste). Te, prom no svešām acīm, var arī spēlēties pliku dibenu vienā gaiši zilā krekliņā. Man ir kādi 4 gadi.

..Kurš stulbenis tik tālu no pilsētas uzbūvējis to pilskalnu? Ir karsts un gribas dzert. Vēl ti-kai Kalnkrogs. Pilskalnā mek-lējam eju. Tepat no tās akmeņu čupas jāsākas, nav tikai līdzi lāpsta. Lejā slūžas baļķi aļģēm nozaļojuši un slidīgi, pa vidu vispār izgāzušies un liela strau-me. Nav iespējams tikt pāri. Lido milzīgas spāres. No kalmēm var izlobīt iekšējo, bālo sloksnīti un apēst. Garšo svaigi un nedaudz noslēpumaini – augusi taču dzir-

navu dīķī...»Valdemārielas tilta margu

caurumos mēģinu iebāzt galvu (kā 6 gadu vecumā), bet vai nu traucē «Rūjienas saldējuma» konusiņš, vai arī patiešām tilts ir sarāvies. Pāri koku galiem re-dzams ugunsdzēsēju tornis un pa smilšainajām Pārupes ieli-ņām dodamies uz Laipām. Otrā pusē – baznīca un skola, aiz ce-ļa, kapi un rūjienietis ir pats lie-lākais kapu mīlis. Arī mēs ejam uzgrābstīt vecātēva kapu. Lūk, arī koks, kur dzīvoja ūpis. Šajā Rūjienas pastaigā esam tikai di-vi – Jusis izvēlējās apcerēt vēžu dzīves aspektus Ķoņu dzirna-vās. Man vēl Viņai jāparāda da-žas vietas – jāapstājas Tālavas kalniņā, jāskatās lejup pa Rīgas

ielu un jāsajūt sestdienas pieva-kares nesteidzība un Rūjienas īpašā izjūta. Pa akmeņaino Alk-šņa ieliņu, caur pagalmiem līdz Tālavas taurētājam, tur Viņa at-stāj pie Laipām saplūkto uguns-puķu pušķīti. Vakara saule caur koku zariem veido ēnu rakstu uz Taurētāja un, liekas, viņš miedz ar aci. Padzeramies no ūdenspumpja – tāds te stāvējis vienmēr.

21.00Ķoņu dzirnavas. Ir vēl viena

viesu mašīna, bet viņi nakšņo-šot šķūnī sienā. Jusis ir no mums atpūties, visas pasaules skumju pilnām acīm veras pē-dējos vakariņu kumosos. Jau laikus esmu palūdzis divas vī-na glāzes. Vīnu gan paņemiet Rīgā – uz vietējo veikalu piedā-vājumu nevajag paļauties.

22.00Violetā ēna pārklājusi visu

dzirnavu pagalmu, Argentīnas vīns glāzē izskatās samtaini melns, bet kopā ar «Valmieras Piena» Lapzemes sieru, dzirna-vu maizi (nopirkām 2 kukulī-šus) un saulē žāvētiem tomā-tiem olīveļļā (uz etiķetes raks-tīts – Portugāle) ir brīnišķīgs. Virs dzirnavu ēkas pacēlies mē-ness pussirpis un upes drēg-nums sāk lēnām ieritināties tu-vāk dienā sakarsušai miesai. Otrpus upei zviedz zirgs. Viena pēc otras aiz Ķoņu kalna aizkrīt divas zvaigznes. Bet vēlēšanos saraksts palicis mājās!

...Naktī sapņos atkal skaitām

Sapņu kāpņu pakāpienus, zvaigzne iekrīt tieši dzirnavu vēžu dīķī un šķiet – tāds miers. Viņa šņākuļo līdzās pagriezu-sies pret sienu, nezinu sapņos, vai nomodā, bet abi krekliņi sa-tinušies no rīta guļ istabas vidū uz grīdas.

9.00Rīta kafi ja ar pienu un aiziet –

uz Naukšēniem! Tur mēs klīs-tam muižas parkā, nedaudz no-bijušies no uzraksta pie ieejas vārtiem: «Nepiederošām perso-nām iestādes teritorijā uzturē-ties aizliegts». Kā vēlāk uzzi-nām – viesi šeit tomēr ir gaidīti – arī svētdienas rītā, iepriekš gan piesakoties, mūs sagaida «Naukšēnu Cilvēkmuzejā». Uz muižas kāpnēm meitene baltā priekšautiņā – viņa esot muižas parādība Diāna. Kad esam au-duši rumpuci, mērījušies Nauk-šēnu pirkstos, sēdējuši zinātnis-kajā arhīvā ar Ļeņina rakstu iz-lases 5.sējumu rokā un vēl lai-mīgi tikuši ārā, jūtamies kā 100% Naukšēnieši. Mūs vedina uz Siera torni, bet Jusim radu-sies starpsugu interese uz mui-žas kaķi Ūsiņu. Siera tornī Viņa iejūtas muižas spīganas tēlā, bet es tikmēr gulšņāju šupuļtīk-lā. Pastaiga beidzas ar iekšēju un ārēju Naukšēnos gatavotas eļļas, minerālūdens un kvasa terapiju. Uzzinu, ko darīt ar ve-cu sievu, kurā brīdī noderēs ķiploku eļļa, bet ko igauniski nozīmē «dill», to Diāna nestāsta – lai paši kādam igauņu puisim paprasot. No klēts ejam ārā ar iepirkumu maisiem – esot jāsāk «veselīga dzīve» - klijas, linsēk-lu eļļa, «latviešu viagra» - žāvē-ti rudzu asni.

Vēl tikai pusstundas brau-ciens pa Rūjas upi ar motor-plostu «Ruhjas Donalds», bet solītie igauņu pirāti neparādās. No plosta nokāpjot, uz terases uzklāts galdiņš ar Firstenberga Pankōkiem un Larīnas Lusī Me-dustēju un Vilhelma grotes Ledus-tēju un «Naukšēnu Ausīm». Muižas parādību gan nekur ne-mana – laikam patiešām tas bi-jis tikai māns. Uz «Naukšēnu Ausu» cepumu kastītes lasu: «Reiz šajā vietā, igauņu Sakalas zemes pierobežā, satikās Mūsē-jā ar Viņējo. Tie viens otram pa-tikās, precējās un dzīvoja Ruh-jas krastos. Tā Naukšēniešiem radās Dažādās ausis – viena mūsējā, otra – viņējā. Kad viena dzird, otra sapņo, kad otra snauž, pirmā – ausās. Atrodi arī sevī Naukšēnieša sirdi un au-sis!»

Tāds bija mūsu divu dienu ceļojums, Tavējais noteikti būs savādāks – varbūt Tu «Dzinta-ros» ēdīsi strausa olas omleti, bet Rūjienā iesi uz izstāžu zāli un Naukšēnos pērsies «Nāru» meža pirtī.

Svētdiena 19.00Juglā stāvam garumgarā auto

rindā, mobilais telefons atdzī-vojies sīc par rītdienas darbiem, Jusim gribas «pie koka». Un tas tikai 150 km no Mazsalacas, Rū-jienas un Naukšēniem.

Pirmdiena.Man ir Naukšēnieša ausis! Es

tās sajūtu!Pēc deviņiem gadiem –

2020.gadā.Esam naukšēnieši jau 9 ga-

dus, bet arvien Tālavas kal-nā Rūjienā pārņem tieši tā pati sajūta. Caur Vilkaču priedes saknēm aizvien nav izlīsts. ZZVĒSTIS

Divu dienu ilgs sapņojums

No Valmieras līdz Rūjienai arī ir tāds tālums. Līdzenuma plašums, tādā mākoņus vislabāk No Valmieras līdz Rūjienai arī ir tāds tālums. Līdzenuma plašums, tādā mākoņus vislabāk var redzēt. Nekur citur pasaulē tādu mākonīšu nav. Dabā nekur citur tādus neredz. Mēs jau var redzēt. Nekur citur pasaulē tādu mākonīšu nav. Dabā nekur citur tādus neredz. Mēs jau it kā pieraduši varbūt, bet vajag galvu pacelt augšā un ieraudzīt.it kā pieraduši varbūt, bet vajag galvu pacelt augšā un ieraudzīt.

«Latvija man» Imants Ziedonis«Latvija man» Imants Ziedonis

2

Uz Naukšēniem un Ķoņiem,

uz Naukšēnu Cilvēkmuzeju!Ko darīt?

Tā Naukšēnietis mielojas

Tā Naukšēnietis spēkojas

Tā Naukšēnietis plosto

Tā Naukšēnietis peras

Tā Naukšēnietis rada gaismu

Tā Naukšēnietis guļ

Kā Naukšēnietis dižojasĪsais Naukšēnu novada kurss 13 nodaļās

1. Kas es esmu?Mēs esam piektais mazākais Latvijas novads un vienīgais, kurā

pēdējās pašvaldību vēlēšanās bija tikai viens saraksts. Aiz mums ir tikai igauņu lāči. Bet ambīciju naukšēniešiem netrūkst un ne vel-ti Cilvēkmuzejā ir stends «Naukšēnietis dižojas».2. Kam apprecoties, dzima Naukšēnu novads?

Naukšēnu un Ķoņu pagastiem. Mūsu dzimšanas diena ir 2009.gada 1.jūlijs. Mēs nebijām gaidīts bērniņš, jo neietilpām nekādos reformas kritērijos, bet mēs cīnījāmies par sevi. Un uzvarējām. Kaut pat augstas amatpersonas mūs ir nosaukušas par kļūdu. 3. Kā radās suga naukšēnietis un ķonietis parastais?

Radies, sakrustojoties lībietim, letgalim, igaunim, kādam vācie-tim, zviedram, polim, krievam. Līdz 13.gs. Rūjas upes baseina ze-mes ietilpa Sakalas valstī. 1271.gadā Zobenbrāļu ordeņa bruņinie-ki kopā ar lībiešiem un letgaļiem kaujā pie Vilandes uzvarēja igau-ņus un novads nonāca zobenbrāļu pakļautībā. Šobrīd novadā vai-rāk nekā 90% no visiem iedzīvotājiem ir latvieši. 4. Ar ko esam gatavi «samērīties»?

Vai Tev ir ko likt pretī lielākajam Latvijas drumlinam – Ķoņu kal-nam? Tā garums ir 9,6 km, platums 2,4 km, relatīvais augstums 35 m, absolūtais 92,6 m virs jūras līmeņa. 2006.gadā Ķoņu kalns ie-rakstīts Valsts nozīmes dabas mantojuma sarakstā. Mums ir daļa Rūjas upes un novads atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. 5. Kur mūsu novadā visbiežāk ir sastopams iebraucējs?Ķoņu dzirnavās – vidēji 20 500 reizes gadā. Vēl viņš ieklīst

Naukšēnu Cilvēkmuzejā (ap 9000 reizu gadā), brauc ar plostu «Ruhjas Donalds», peras atpūtas centra «Nāras» pirtiņā «Aiz Anni-ņas lodziņa» un Meža pirtī, maldās Jēču dabas takā, brauc ar mo-tociklu Eriņu mototrasē.6. Cik reizes jāspiež roka, lai sasveicinātos ar visiem naukšēniešiem un ķoniešiem?

2293 reizes, 8,5 reizes 1 kvadrātkilometrā. Ja gribas eksotiku, var mēģināt sastapt kādu lūsi, vilku, alni, mežacūku baru vai arī igauņu lāci. Sarunai ar lāci gan noderētu Cilvēkmuzeja Lāču baidāmais koks. Bebru koloniju var atrast Jēču takā, bet stirniņas klīst pat 40 – galvīgos baros. Jēčos var mēģināt nodibināt kontak-tus ar savvaļas zirgiem un govīm.7. Kas ir aiz Naukšēnu novada?

Igauņu lāči. Mēs Latvijā esam vārti uz Mulgimā – vēsturisko Dienvidigaunijas novadu un dažā no mums vēl arvien sēž tāds pa-matīgs mulgs.

Kaut gribētos, lai aiz robežas viļņotos vismaz Vidusjūra, mūsu tuvākie ir Karksi-Nuijas un Helmes pašvaldības Igaunijā. Volejbolu toties kopā ar igauņiem spēlējam 19 gadus – domes priekšsēdētā-ja Jāņa Zumenta rīkotajās sacensībās «Naukšēnu balvas izcīņa vo-lejbolā». Šogad bez 3 Igaunijas komandām klāt bija arī Īrijas ko-manda «Baltijas dzintars». bet pēc sacensībām varējām teikt – aiz mums ir Igaunija un Īrija.8. Kas ir Naukšēnu disko?Īpašs dejas veids, radies Naukšēnos, «Labvēlīgā Tipa» atklāts,

izplatījies visā pasaulē. Un Radio SWH rīta raidījumā nereti var dzirdēt ziņas no Naukšēniem. Jo arī Fredis, Ufo un Zeibis lasa

pašvaldības informatīvo izdevumu «Naukšēnu Cilvēkvēstis», ko vietējie saņem bez maksas savās pastkastītēs reizi mēnesī. Kopā 1200 eksemplāros – vari pasūtīt arī Tu. «Cilvēkmuzejā» ir krēsls, uz kura Andrim Freidenfeldam sēžot, esot radusies doma par Naukšēnu Disko. Bet ej nu sazini, kā ar tām teikām ir. Vismaz kon-certos «Labvēlīgais Tips» stādās priekšā kā ansamblis no Naukšēniem. 9. Cik ilgi būtu jāar ar traktoru, lai uzartu visu novada platību?

Ja Tavs traktors spēj uzart stundā 1 hektāru, būs jāstrādā 28 060 stundas. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 6814.1 ha, meži 10617.7 ha, purvi 466.1 ha. Bet kaimiņos – Kārķos – esot Ei-ropas tīrākais gaiss. Arī mums pietiek pa malkam.10. Cik ilgā laikā pie mums var nokļūt?

Nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus 2 stundās no Juglas til-ta Rīgā, no Strasbūras jānobrauc būs 1926 km, no Romas 3186 km, bet Tallinas 221 km. Rīdziniekam ceļš līdz mums liekas 2 rei-zes ilgāks nekā naukšēnietim līdz Rīgai.

Ja tiksi līdz Igaunijai, zini, tālāk aizmirsīsi, kas ir «Latvijas bedre parastā». Pa novadu iet Ziemeļu Stīga – ceļa projekts, kura asfaltēšana pie mums ir apstājusies un varbūt mazmazbērni to pieredzēs. Toties mums ir spīganu lidojamā slota, savs spīganu lid-lauks un ziniet – mūspusē spīganas esot lidojušas bez biksītēm.11. Vai mūspusē ir dzīvojuši lauvas?

Jā, līdz 1919.gadam četras. Tad igauņu armija 2 aizveda sev līdzi, bet 2 čuguna lauvas arī šobrīd uzturas pie Naukšēnu muižas.12. Vai Naukšēnu Cilvēkmuzejā izstāda cilvēkus?

Jā, te Naukšēnietis dižojas, ārstējas, klausās «Naukšēnu disko». Arī Tu sevi vari iekļaut muzeja krājumā!

Cilvēkmuzejs ir akreditēta pašvaldības iestāde, kurā strādā 1,7 naukšēnietis. Naukšēnu Cilvēkmuzejs pēta un virtuālā vidē un ekspozīcijās interpretē indivīda un sabiedrības, provinces un met-ropoles attiecības Ziemeļvidzemē un Dienvidigaunijā kopš 13.gadsimta, galveno vērību pievēršot nemateriālajām liecībām, vā-cot dzīvesstāstus, atmiņas un dzimtu vēsturi. Muzejs, izmantojot digitālās tehnoloģijas, dod iespēju skolu jaunatnei iepazīt vēstu-res nemateriālo mantojumu un izsekot sabiedrības attīstībai kul-tūrfi lozofi skā aspektā Eiropas kultūras ainas kontekstā. Vienkāršā valodā – mēs jūs izpētīsim, iekļausim krājumā, eksponēsim, bet ja slikti eksponēsieties – veiksim sociālās korekcijas izglītības prog-rammu – ne velti Naukšēnu muižā atrodas arī sociālās korekcijas izglītības iestāde. P.S. Pieejama arī kvasa, minerālūdens, eļļas terapija.13. Kā naukšēnietis dižosies Balttour -ā?

Veselos 12 kvadrātmetros piedāvāsim izbraukuma eļļas terapi-jas kursu (ar to pat vecu sievu var pataisīt par jaunu), piemērīsim Tev Naukšēnu ausis, bet Tevi pašus mērīsi Naukšēnu pirkstos. Va-rēsi nofotografēties ar muižas parādību Diānu, kura muižā spoko-jās jau gadus 100, paaugstināt savu braukšanas prasmi muzeja steļļu solā, ostīt «Lejasdambju» pļavu zālīti un pat ... zaudēt savu galvu (saskaņa ar Livonijas zemnieku tiesībām). Laimīgākie izstā-des rīkotāju loterijā varēs iegūt kādu no Cilvēkmuzeja gada abone-mentiem, bet stendā visi - saņemt kādu no ši izdevuma 3300 nu-muriem. ZZVĒSTIS

Naukšēnu Cilvēkmuzejs

Lai Tevi nebaida uzraksts «Nepiederošām personām iestādes teritorijā uztu-rēties aizliegts»*, kurš ne-

uzkrītoši piestiprināts pie muižas vārtu staba – barona fon Grotes gars un Naukšēnu Cilvēkmu-zejs Tevi laipni uzņems muižā un vēl pāris dienas vēlāk Tev liksies, ka tepat aiz loga burbuļo parka strūklaka, kaut kur otrā stāva guļamistabās istabmeita sakārto gultas zīda pārklāju, bet stallī nemierīgi dīžājas barona zirgi. Siera torņa otrajā stāvā Tu vari atlaisties šūpuļtīklos, iedomājoties, kā kādreiz te jutās knapsieriņi, atrast Muļķi sevī**,

bet, ja iegadās pilnmēness un vēl dažu apstākļu sakritība, meitas var izlaist kādu loku uz lizes un piestas, bet puiši – mēģināt nokniebt kādu spīganu. Pēc šim nodarbēm – uz eļļas un minerālūdens terapiju spēku atjaunošanai. Kopā tas aizņems pusotru stundu no Tavas dzīves, bet Naukšēnus savā sirdī Tu vari paturēt visu dzīvi***. ZZVĒSTIS

* Naukšēnu muižā atrodas arī Sociālās korekcijas izglītības iestāde «Naukšēni»

** Cilvēkmuzejā var sastapt LABĀKO STĀST-NIEKU akcijā «Apceļosim Latvijas pilis 2010»

*** Neuztraucies, Naukšēnos ir arī pilna servisa uzņēmums «Skaistas atvadas»

Tālrunis 29359390, 64268021; e-pasts: cilvekmuzejs@naukseni.lv www.cilvekmuzejs.naukseni.lvTevi sagaidīs muzeja direktors Arnis vai gide Diāna, savu ierašanos piesaki, lūdzu, iepriekš.

Es Tevi nomērīšu Naukšēnu pirkstos,iekļaušu Cilvēkmuzeja pamatkrājumā un novērtēšu atbilstību kļūšanai par 100% NAUKŠĒNIETI!

LAUVA. Es te biju un arī būšu. Bez komentāriem!

ŪSIŅŠ. Vienkārši Ūsiņš. Ja iedo-si ko garšīgu, glaudīšos pie kājām un murrāšu slēpjot savu lauviski dižciltīgo izcelsmi!

Mani Arnis sauc par muižas PARĀDĪBU, bet esmu pavisam reāla un pavadīšu Tevi pastaigā pa parku un piedāvāšu īpašo Naukšēnu dzērienu!

Ar laipnu izstādes «Balttour2011» rīkotāju atbalstu stāstīsim jums par sevi un to, kā Naukšēnieties grib, prot un galvenais – spēj dižoties!

Reiz šajā vietā, igauņu Sakalas zemes pierobežā, satikās Mūsējā ar Viņējo. Tie viens otram patikās, precējās un dzīvoja Ruhjas krastos. Tā naukšēniešiem radās Dažādās ausis – viena mūsējā, otra – viņējā. Kad viena dzird, otra sapņo,

kad otra snauž, pirmā – ausās. Atrodi arī sevī Naukšēnieša sirdi un ausis!

www.cilvekmuzejs.naukseni.lv Stāsti par naukšēniešiem un ne tikai.Jebkuram vecumam.

3

Ko darīt? Uz Naukšēniem un Ķoņiem,

uz Naukšēnu Cilvēkmuzeju!

Atpūtas centru «Nāras» at-radīsi pašā Igaunijas pierobežā Naukšēnu centrā, Rūjas upes krastā, bijušā spirta brūža ēkā. Te

vari atveldzēties ar Lāčplēša alus kausu pie kamīna, pakasot vēderus kaķenei Rudītei. Vari arī pārlaist vēsāku laiku atpūtas centra «Raudiņas» numuriņā un divatā iegult vannā «Nāras Džakūzis»! Bet galvenais – vari pērties pirtīs «Aiz Anniņas lodziņa», «Nāras kambarī» un «Meža pirtiņās». Arī motorplosts «Ruhjas Donalds» ir gatavs braucienam pa Rūjas upi starp Naukšēniem un Rūjienu. Uz Donalda spēj sasēst 20 brauktgribētāju un vieta atradīsies arī grilam, un, ja saspiedīsieties, arī galdam ar uzkodām. Līdz Rūjienai un atpakaļ tas sanāks stundas trīs ar bebru dzīves un pīļu vērošanu, izkāpšanu Rūjienas vai Kābeles pilskalnos. Īsais brauciens aizņem pusstundu un prasīs latu no dvēseles. Bet sargies modro igauņu pirātu! ZZVĒSTIS

Tā Naukšēnietis iet papardēs

Tā Naukšēnietis staigā

Tā Naukšēnietis pieradina lauvas

Tā Naukšēnietis sniedz autogrāfus

Atpūtas centrs NĀRASTālrunis 29431081, 64268194; e-pasts: naras@naukseni.lv www.naras.naukseni.lvTevi sagaidīs saimnieks un pirtnieks Aivars, krodziniece Lida un krogusmeita Ineta

Ja dzirdi taures pūtienu, zini, Nāru ostā motorplosts «RUHJAS DONALDS» ir gatavs atiešanai, bet, ja sajūti kalmju, bērzu lapu un lupstāja smaržu – Meža pirts Tevi gaida uz pērienu!

Naukšēnu novada Ķoņu pa-gasta «Lejeriņus» novērtēs ik-viens aktīvās atpūtas un ātru-ma un cienītājs. Eriņu mo-totrasē vari izmēģināt braucie-nus ar krosa motociklu ar bla-kusvāģi, braukšanu ar indivi-duālo krosa motociklu pa tra-si, makšķerēšanu, pēršanos pirtī, kas izveidota lielā mucā, bet bērni – rotaļu laukumu. Tāpat mototrase piedāvā tre-

niņu sacensības komandām un individuāli, kā arī individuālus treniņus iesācējiem. Pēc aktī-vas atpūtas var relaksēties pir-tiņā vai skaļākām ballītēm no-īrēt kamīnzāli. Ir pieejamas tel-šu vietas, volejbola laukums, basketbola grozs, šūpoles un ugunskura un piknika vietas. Arī vismazākajiem atpūtnie-kiem būs ko darīt, jo tiem tiek piedāvāts iesācēju aplis.

Mototrase «Eriņi» atrodas Eriņu ciema centrā, kalna pa-kājē pie Eriņu dīķa. Eriņu tra-ses īpašnieks ir motosporta entuziasts Guntis Lapsiņš, kurš kopš 2003.gada uzsācis informācijas vākšanu par mo-tosporta vēsturi Rūjienas no-vadā. Viņš ne tikai apmācīs motosportā, bet iepazīstinās ar interesantiem stāstiem iz mo-tosporta vēstures. Trase savu

darbību uzsāka 1985.gadā Valmieras rajona kolhoza «Cī-ņa» paspārnē un darbojās līdz 1990.gadam. 1996.gadā tiek atsākta motokrosu rīkošana amatieriem, kuriem pateico-ties 2000.gadā aizsākās LaMSF kausa izcīņa motokro-sā «B» līgā un kļuva populāra visā Latvijā. ZZVĒSTIS

Aktīvās atpūtas cienītājiemInteresentiem vēlams iepriekš pieteikties. Sīkāka informācija par pakalpojumiem un to cenām www.motorase.lv. Kontakti: Guntis Lapsiņš, e-pasts fuksko@inbox.lv, tel. 26514524, 64263928.

Braucot pa Ķoņu kalnainajiem ceļiem, vienubrīd šķiet – skatam nupat pavērusies aina no Kārļa Skalbes pasakas par kaķīti un viņa dzirnavām. Taču tās ir Ķoņu dzirnavas, kas jau pāris gadsimtu atrodas Rūjas upes krastos, un kurās joprojām čakli šeptējas malēji, griežas dzirnakmens, put miltu maisi. Tur viesus gulda zem aitas vilnas segām un tādas var arī iegādāt līdzņemšanai. Pirms aptuveni 210 gadiem barona Džema fon Menzenkampfa uz Rūjas upes celtās «dzirnas zaļā ielejā» vienkopus tiek turpināti divi lauku ļaudīm nepieciešami arodi. Tāpat kā savulaik, starp dzirnakmeņiem tiek malti graudi un ir ierīkota

vilnas kāršana un vērpšana ar XIX gadsimtā Vācijā iegādāto tolaik moderno tehniku.

Šeit tiek rīkoti aktīvās atpūtas pasākumi, kāzas, ekskursijas, kā arī iespējams nakšņot viesu namā, doties pirtī un garšīgi paēst.

Laikmetu griežos Ķoņu dzirnavas ir piedzīvojušas da-žādus saimniekus. Mirdzas un Ilgoņa Čākuru ģimenes īpašumā tās nonāca 1999.gadā, kuriem tās pārdeva tagad Austrālijā dzīvojošais mantinieks A.Lāmanis, novēlē-dams tajās, cik nu vien iespējams, saglabāt viņa tēva lai-kā koptās ražošanas tradīcijas. ZZVĒSTIS

Dzirnas zaļā ielejā ĶoņosSavu apmeklējumu piesaki iepriekš. Ķoņu dzirnavas, Ķoņu pagasts, Naukšēnu novadsKontakti: Tālrunis 64230836, 26424567 www.konudzirnavas.lv

Viesu māja atrodas 8 km no Naukšēniem Igaunijas virzienā līdzās Udzēnu zivju dīķiem. Svinību un banketu rīkošanai piedāvājam ka-mīnzāli, kur labi jutīsies līdz 30 cilvēkiem. Ne-lielām kompānijām (5 – 10 personām) piemē-rotāka būs mazā kamīnzāle. Ir iespējams uz vietas pagatavot savu mīļāko maltīti.

Nakšņošanai piedāvājam dažādas iespējas un arī pēršanos pirtī.Ģimenes māja būs piemērota atpūstai ģime-

nes lokā. Pēc vajadzības varam piedāvāt div-vietīgas un četrvietīgas istabas, kas tiek pielā-gotas atbilstoši pieprasījumam un klienta vēl-mēm. Vasarā varam piedāvāt naktsmītnes līdz 40 cilvēku lielai grupai, ziemā – līdz 20 cilvēku lielai grupai. Dabas mīļotājiem ir iespējams nakšņot teltīs.

Informācija par makšķerēšanu pa tel. 29145936. ZZVĒSTIS

Udzēnu viesu mājaKontakti: tel.26528965, e-pasts: udzeni@inbox.lv www.udzeni.lv

Jēču dabas takaTakā redzēsi virkni unikālu dabas un kultūrvēsturisku veidojumu

– Jēču bļodakmeni, Pugu akmeņu krāvumus, Kraujiņu milzakmeni un arī reģionam tipiskus pļavu, mežu un purvu biotopus. Var būt vajadzīgi gumijas zābaki. Sarkanais marķējums (Jēči-Pugas-Grantiņi) – 7 km (3 stundas). Zilais marķējums (Jēči-Pugas) – 2 km (1 stunda). Aplis pa sarkano un zilo marķējumu (Jēči-Pugas–Jēči) – 7 km (3 stundas). Taka ir bezmaksas, bet tematiskas ekskursijas gida pavadībā, jāpiesaka iepriekš: tel. 2 6527214; 2 6597843,

e-pasts ozolsdainis@hotmail.com

www.amatnieciba.lvKā nesteidzīgi un rāmi plūst Rūjas upes ūdeņi, rimti klaudz steļļu

sistavas piesitieni. Noteiktā ritmā un stingrā secībā cilājas nīškārtas, paverot ceļu atspoles vestam audu pavedienam. No labās uz kreiso un atkal atpakaļ. Metiens, piesitiens, metiens, piesitiens... Top audums. Reiz Jūs to paņemsit rokās. Un sajutīsit audējas roku pieskāriena siltumu. Pat pēc daudziem gadiem, pat tikai neliels auduma gabaliņš glabās šo roku siltuma un gaišu domu spēku... Kā upes nesta pasaules ūdeņu daļa, tas – mūžības daļa.

Rasas Ozoliņas aušanas darbnīca «RŪJA»

www.cilvekmuzejs.naukseni.lv Stāsti par naukšēniešiem un ne tikai. Jebkuram vecumam.

4

Liepkalnu rupjmaize atšķiras no citām. Tās pamatā ir Mendziņu dzimtas maizes cepšanas tradīci-jas, kuras aizsākušās pirms vai-rāk nekā 80 gadiem.

Katrā lauku sētā savulaik tika cepta maize, arī Liepkalnu mājās, kur brīvās Latvijas laikā Naukšēnu pagastā saim-niekoja krietns saimnieks Jānis Men-dziņš. Viņš Liepkalnu tīrumos sēja ru-dzus un miežus,un viņa mājai blakus auga kuplas liepas.

Sestdienās saimniece, apsējusi ap galvu baltu lakatiņu, abrā iejauca mai-zi, iekūra lielo maizes krāsni un ar koka lizi lika krāsnī lielos, apaļos maiz-es klaipus. Drīz jau visa sēta kārdinoši smaržoja pēc svaigas maizītes. Saim-nieks Jānis pirmo nogriezto riecienu vienmēr nobučoja. Liepkalnu saim-niece zināja savus īpašos meistarstiķus, ar gadiem krātas receptes, pēc kurām ceptā maizīte bija īpaši maiga un sātīga.

Iesāktās tradīcijas turpinām. «Liep-kalnu» daudzveidīgo produkciju ce-pam Rūjienā, Valmierā un Klintaines pagasta «Liepsalās». Te top smalki meistarstiķi, kas no cepējiem prasa nenogurstošu roku darbu, pacietību un radošu izdomu. Receptes domājam paši, saglabājot klasiskās vērtības, bet

radot atšķirīgas garšas nianses, kas raksturīgas tikai Liepkalniem. Maizes, cepumu, klinģeru smarža aicina izgaršot mutē kūstošos gardumus.

• Nopietna rupjmaize; • Izsmalcināti, ar rokām veidoti cepumi;• Neaizmirstami kārdinošas tortes;• Mendziņu dzimtas simbols – klinģeri ar krēma garnējumu. ZZVĒSTIS

Rūjiena, Rūjene, Rūvene, Ruhja – tik dažādi mūsu mazo, jauko pilsētiņu sauc gan vietējie, gan iebraucēji. Kāds «spicprātis» reiz centās pilsētas nosau-kumā saskatīt krievu valodas vārdu Ruini (drupas), tā izskaidrodams cit-tautiešu nevēlēšanos pārcelties uz Rū-jienu. Ko darīt tur, kur tikai drupas? Tā cauri padomju gadiem esam pratu-ši saglabāt vislatviskākās pilsētiņas ti-tulu. Savas saknes gadsimtu garumā sargājam un ceļam godā, tāpēc iebrau-cējiem var likties, ka te pagrūti iedzī-voties. Ja «glaudīsiet mūs pa spalvai», tad viss būs kārtībā. Uz tūristiem un pilsētas īslaicīgiem viesiem tas gan ne-

att iecas. Pret viņiem esam viesmīlīgi un laipni. Atvilinām šurp ar 20 dažādu šķirņu saldējuma buķeti un ļoti garšī-gu maizi. Kad tūristi ieradušies, tad pārsteidzam viņus ar spēju pabarot ne tikai miesu, bet arī izsalkušas dvēselī-tes. Zaļā mākslas pilsētiņa – tā sevi saucam. Te radoši darbojas gan biju-šais kolhoza kalējs, gan pārdevēja, gan grāvracis. Mākslas skolas dip-loms nav obligāts. Te par mākslinieku piedzimst. Par sava veida mākslinie-kiem, ar citu skatu uz pasauli, kļūst arī mūsu viesi. Kāds pusaudzis no stie-plēm sametinātā sievietes ķermenī pēkšņi saskata «slieku tusiņu», kāds cits akmens sirds vietā ierauga cilvēka smadzenes, bet uz jautājumu: «Vai esat dzirdējuši tēlnieka Raimonda Muzikanta vārdu?», atskan atbilde bērna balstiņā: «Zinu, zinu, tas ir Rai-monds Pauls!» Kā īstu rūvenieti atšķirt no pārējiem Latvijas iedzīvotājiem?

Kāpēc Sējējam kaklā rēta? Ko Vents-pils Ļeņins un Gulbenes gulbis dara Rūjienā? Kas kopīgs Līgai Muzikantei un Viktoram Alksnim? Kāpēc glezno-tājs Arvīds Strauja pēc nāves turpina dzīvot Glendonas kalnos? Pie kāda komponista un kāpēc uz Rūjienu brau-ca vīru kopas «Vilki» dalībnieki? Kāds bija mācītāja Roberta Slokenberga īsā-kais sprediķis un kāpēc viņam bija tik biezi un kupli mati? Ko nozīmē vārdi «slarbenājs», «dencis» un «kocala»? No kādām ogām vāra muraku zapti, kur dzīvo Čīčingrietiņa, kāpēc japāņi Rūjienā iestādīja sakuru, kas ir dzies-mu robeža utt .

Ja vēlies saņemt atbildes uz šiem un daudziem citiem jautāju-miem, ja vēlies īsu brīdi justies kā

īsts rūvenietis, tad atvē-li Rūjienas un rūvenie-šu iepazīšanai divas stundas, piezvani Rū-jienas Izstāžu zāles va-dītājai Līgai Siliņai (tel. 26381413), vienojies par apmeklējuma laiku un siksno šurp.

Izstāžu zāle Rīgas ielā 34 iekārtota mācītājmuižas ve-cajā zirgu stallī. Pati mācī-tājmuiža nodedzināta, 1944.gada 21.septembrī at-kāpjoties vācu armijai. Vēl 1989.gadā stallī mita vienī-gais pilsētas saimniecības zirgs. Pēc arhitektes – rū-jienietes Ineses Pivares projekta pārbūvētais stal-lis kopš 1992.gada vasaras kalpo Dailei, Mākslai un Vēsturei. Vēsturiskās ekspozīcijas iespaidīgā-kais eksponāts ir cara laika bankas

seifs ar fi rmas zīmi «Stauģeņ Rīga». Aiz tā smagajām durvīm atrodas se-nās baznīcas grāmatas. Tam līdzās rū-jienietes Ernas Kapzemes ar nazīti iz-

grieztā sadegušā Rūjienas baznīcas al-tāra miniatūrkopija. Viens no vērtīgā-kajiem ieguvumiem ir Latvijas brīv-valsts laikā iznākušo laikrakstu «Rū-jienas Ziņas», «Rūjienas Balss», «Rū-jienas Domas» un «Rūjienas Vēstneša» pilni komplekti, te atrodas arī mācītāja Roberta Slokenberga vēstules un ie-spaidīgs vēsturisko fotogrāfi ju klāsts. Bēniņstāvā izvietota gleznotāja un ce-ļotāja Arvīda Straujas vareno darbu pastāvīgā ekspozīcija. Fondu krājumā apjomīgākie ir tēlnieka Jāņa Zariņa 85 ģipša darbi.

No 2009.gada 26.septembrī Rūjienas centrā, vecajā Zemkopības biedrības namā, Upes ielā 7 atklāta Jaunā izstā-žu zāle (vecās zāles turpinājums) ar Rūjienas mākslinieku dāvinātajiem darbiem un īpašu japāņu istabu – vel-tītu Rūjienas un Higašikavas draudzī-bai. ZZVĒSTIS

Rūjiena vilina, aicina un ielūdz

Es un Rūjienas saldējums

Rūjiena – ZAĻĀ MĀKSLAS PILSĒTA

No kādām ogām vāra muraku zapti, kur dzīvo Čīčingrietiņa, kā-pēc japāņi Rūjienā ie-stādīja sakuru, kas ir

dziesmu robeža.

Rūjienas saldējums, kas gata-vots no dabīga piena un krējuma, ir gadsimtos pārbaudīta vērtība. Neskatoties uz dažādiem pārmai-ņu laikiem, rūjienieši ir spējuši saglabāt labo tradīciju – ražot augstvērtīgus piena produktus no labākajām izejvielām.

Rūjienas pienotava, kas dibināta 1911.gadā, savulaik bijusi lielākā Baltijā un joprojām ir unikāla Latvijā ar to, ka tik ilgu laiku darbojas savās vēsturiskajās telpās. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pienotavas ēka, kā tolaik ierasts, bija lepnākā visā pilsētā. Arī šobrīd jebkurš interesents pieno-tavu var novērtēt gan no ārpuses, gan iekšpuses, Rūjienā uzmeklējot Upes ielas 5.namu.

Rūjienas pienotava par saldējuma ražotni pārtop 1988.gadā. Kā izej-vielas tiek izmantotas tikai vietējās izejvielas – apkaimes saimniecībās ražotais piens un krējums. 1997. gadā tiek sākta saldējuma pildīšana vafeļu konusos. Pēc Rūjienas pienotavas darbinieku vārdiem, šajā laikā notiek saldējuma ražošanas uzplaukums Latvijā.

1998.gadā Rūjienas saldējuma rūp-nīcā sāk uzņemt ekskursijas. Šobrīd seno pienotavas māju gadā apmeklē ap 5000 ekskursantu. Viņiem tiek piedāvāta iespēja nobaudīt dažādus saldējuma veidus un uzzināt visu par to pagatavošanu.

Laika gaitā rūpnīca ir laidusi klajā vairāk nekā 30 saldējuma šķirnes, no kurām pēdējos gados populārākā ir «Rūjienas dzērveņu konuss». Unikāls saldējuma veids ir rupjmaizes kār-tojums, kurā kārtām mijas saldējums, dzērveņu ievārījums un īstas rudzu rupjmaizes rīvmaize. Tagad šis pro-dukts ir pieejams arī 1 litra iepa-kojumā. Uz Ziemassvētkiem tika radīts rupjmaizes kārtojuma «dubult-nieks» – kārtojums ar drupinātām pi-parkūkām. Tas jau ir iemantojis lielu pircēju piekrišanu un visticamāk, ka paliks pastāvīgā sortimentā. Ilgu laiku Rūjienas saldējums «nestartēja» tādā saldējuma grupā kā saldējums uz kociņa. Pagājušā gadā tika uz-stādīta jauna saldējuma ražošanas līnija, uz kuras ir iespējams ražot šo saldējuma veidu – līdz ar ko arī Rū-jienā ir saldējums uz kociņa – pa-gaidām plombīrs glazūrā un plombīrs ar kakao glazūrā. Lai radītu arvien jaunus saldējuma veidus, kas ie-mantotu pircēju piekrišanu un uz-ticību, nepārtraukti tiek strādāts pie jaunu veidu izgatavošanas. Arī šis gads nebūs izņēmums – gaidiet jau-numus no Rūjienas saldējuma! Tie būs, un patīkami pārsteigs jūs.

Tehnoloģijas mainās, tiek uzstādītas jaunas iekārtas, ieviesti jauni sal-dējuma veidi, bet ir lietas, kas nemainās, – Rūjienas saldējuma ra-žotnē joprojām gatavo īpašu sal-dējumu – tikai no īsta piena un krējuma. ZZVĒSTIS

GARŠĪGĀ GARŠĪGĀ RūjienaRūjiena

GARŠĪGĀ GARŠĪGĀ RūjienaRūjiena

Uz Rūjienas novadu!Rūjienā dzīvo zaļi!

5

Mani sauc Artis, esmu no Rūjienas novada Jeru pagasta «Lejasvaga-ļiem». Nodarbojos ar ķirbju au-dzēšanu un to pārstrādi. Ķirbjus pārstrādāju kopā ar smilts-

ērkšķi un dzērvenēm. Ražoju no tiem biezeņus un biezsulas. Kāpēc tieši smiltsērkšķis un dzērvene? Tāpēc, ka šīs ogas ir ļoti veselīgas, taču vienas tās ir pārāk spēcīgas kuņģim. Ķirbis ir laba bāze, kopā ar to iepriekšminētās ogas ir patīkami lietot uzturā. Nedrīkstam arī aizmirst par ķirbja labajām īpašībām.

Mani produkti ir dzīvi. Tie netiek apstrādāti 100 grādu temperatūrā. Pro-dukti tiek pasterizēti 70 – 80 grādos. Biezeņi un biezsulas ir dabīgi, tie nesatur mākslīgos konservantus. Vienīgais, ko pievienoju saviem produktiem, garšai nedaudz cukuru. Rekomendēju atvērtu produktu izlietot 5 dienās.

Mani produkti nopērkami:Rīgā: Mildas tirdziņš, Kalnciema

kvartāla tirgus, Centrāltirgus, Vidzemes tirgus, Pļavnieku tirgus, Purvciema tirgus, veikals «Dabas veltes», Brīvības gatve 218, veikals «Berģu bode», Brīvības gatve 452.

Jelgavā: veikals «dbdaba», Raiņa 17Valmierā: Valmieras tirgus, veikals

z/s «Jūrnieki» Cēsu 11, veikals «Sau-lespuķe» J.Vītola 4.

Cēsīs: Cēsu tirgus.Siguldā: veikals «Zaļā bode»A.

Pumpura 19.Kandavas novadā: veikals «Ražots

Latvijā», Rīga-Ventspils 90 km. ZZVĒSTIS

Uz Rūjienas novadu!Rūjienā dzīvo zaļi!

Rūjienas novada «Kalnmesteros» jebkura neiedomājamākā fantāzija kļūst par realitāti, apvienojot skais-to un estētisko ar praktisko un pie-lietojamo.

Šeit ikviens var nokļūt sapņu pasaulē un aizmirsties no skarbās ikdienas. To visu un vēl vairāk piedāvā kalējs Edvīns Šakalis.

Edvīns Šakalis ar kalumu un metāla izstrādājumu veidošanu nodarbojas jau sen un savu talantu un aizraušanos mantojis no tēva. Šodien, amata gudrī-bas no Edvīna apguvuši, «Kalnmeste-ros» idejas pārvērš darbos 6 kalēji. Tie kalējmeistara ieceres saprot no pusvār-da, un katra trakākā ideja, kas Edvīna galvā radusies, ar mācekļu palīdzību top tieši tik traka, kā sākumā iecerēts.

Katrā dzelzs gabalā ieguldot sirdi un dvēseli, ir tapuši simtiem darbu, no ku-riem daļa aizceļojuši pa visu Latviju un ārvalstīm. «Kalnmesteros» tapušos dar-bu var redzēt Dikļu pilī, restorānā «Rā-tes vārti» Valmierā, Mūrmuižas atpūtas bāzē un citur. Daļa no darbiem gozējas turpat «Kalnmesteros» izveidotā izstā-dē. Tur var redzēt prātam neaptveramas lietas, sākot no dažus centimetrus lie-liem «ķeņķeriņiem», beidzot ar vairā-kus metrus augstiem mākslas darbiem. Starp tiem var atrast noderīgus priekš-metus katrai gaumei, starp kuriem ir dažāda veida dārza pavardi, piekabes, ragaviņas, pirts krāsnis, lāpstas un sveč-turi. Arī tādi neierasti priekšmeti kā skrejritenis, jaunavības josta un krūštu-ri. Un tas viss no dzelzs! Edvīns stāsta, ka praktiski jebkura ideja esot īstenoja-ma, nepieciešams tik nedaudz palauzīt galvu. Ikviens darbs ir ne tikai acij tī-kams, bet arī praktiski pielietojams. Tā kā Edvīna darbs ir arī viņa hobijs, tad jaunu ideju ģenerēšana neprasa daudz piepūles, tās viņš iegūst ik uz soļa, palū-kojoties plašajā pasaulē.

Ciemojoties pie Edvīna, acu priekšā top meistardarbi, un šeit var iegūt ne ti-kai zināšanas par dzels kalšanas vēsturi un tehniku, bet arī pats var izmēģināt roku dzels dancināšanā. Edvīns pēc in-teresentu uzņemšanas tos sašūpos tā, ka ikdienas rūpes aizmirsīsies un stāsti par kalšanas mākslu varēs sākties. Vērtīgas atz iņas iz dzīves un att iecību veidoša-nas iegūst arī tie, kam kalšana neintere-sē, jo aiz ikviena Edvīna darba slēpjas savs stāsts.

Ekskursijas grupās līdz 30 cilvē-kiem: maksa 1 – 2 Ls no cilvēka

Ekskursijas ilgums ~1,5 h, lūdzu, pieteikties iepriekš. ZZVĒSTIS

Darbs sirdij un dvēseleiTālrunis 29481759; Rīgas iela 65, Rūjiena; www.cilvekmuzejs.naukseni.lvTevi sagaidīs kalējs Edvīns Šakalis, savu ierašanos piesaki, lūdzu, iepriekš

Mani sauc Loreta un es dzīvoju nelielā Latvijas maz-pilsētā – Rūjienā.

Ar rokdarbiem es nodarbojos jau no bērnības – adīt un tamborēt ie-mācījos jau pirmsskolas vecumā un nu jau kādus piecus gadus es to daru arī par prieku citiem. Pārsvarā tamborēju dažādus aksesuārus (ce-pures, somas, cimdus) un rotiņas (krelles, auskarus, aproces).Adu un tamborēju arī džemperus, bet tie gan ir iepriekš jāpasūta.

Cilvēki man ir jautājuši, kā gan man pietiekot pacietības tik sīkiem un smalkiem darbiem. Tomēr ar mani ir tā, ka, ja patīk un padodas, tad nekāda īpaša pacietība nav vajadzīga. Un šis radošais process man patiešām sagādā prieku.Un vēl man ir prieks, ja arī Tu starp maniem darbiņiem esi atradis kādu priekš

sevis, jo ir taču tā, ka īstās lietas nonāk pie īstajiem cilvēkiem... ZZVĒSTIS

Sveiks!Vairāk manus darbus vari apskatīt http://www.fl ickr.com/photos/loreta_saulite/Vari arī uzrakstīt: loreta88@inbox.lv , vai piezvanīt: +37129156859.

SIA «ATSPOLE» dibināta 1992.gadā Rūjienā, Skolas ielā 8 un nodarbojas ar tekstilizstrādājumu ražošanu.

Viss uzņēmumā ta-pušais pārsvarā ir ro-ku darbs, jo strādā-jam koka stellēs un katrs dzijas pavediens ne vienu reizi vien tiek izlaists caur audējas rokām. Šeit top dvieļi un galda celiņi dažā-dos platumos un ga-rumos, visdažādākā izmēra galdauti, arī šalles – tas viss un vēl daudz kas cits «ATSPOLĒ» top pēc simtiem gadu vecām tehnoloģijām un galvenokārt no laika pārbaudi izturējuša materiāla – lina. No vilnas dzijas aužam zārku pārklājus un dīvānu segas. Pieņemam pasūtījumus arī tautiskajiem brunčiem. No lina un kokvilnas top arī koši lupatu grīdas celiņi un lupatu salvetes. Piedāvājam dvieļus un galda celiņus gan ar tamborētām mežģīnēm, gan rūpnieciski ražotajām. Aužam arī sēru lentas vainagiem. Lielā izvēlē dažādu lielumu linu dāvanu maisiņi, gan ar aplikāciju, gan izšuvumu. Un to visu var iegādāties vai pasūtīt mūsu austuvē, kur ir atvērts veikaliņš mūsu ražotajai produkcijai. Tūristiem piedāvājam ieskatu aušanas procesā un iespēju pašiem pamēģināt, ko tas nozīmē – aust. ZZVĒSTIS

Kontakti; Gunita Velpa t.29406962, 64263291, e-pasts: atspole2@inbox.lv Adrese: Skolas iela 8, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240

SIA «Valmiera organizē», vadītājs Artis Lielbārdis, tel.:29600462

Mans moto: dzīvi produktidzīviem cilvēkiem

htt p://www.maminuklubs.lv/dzivosim-zali/izvelies-biologiski-tiru-edienu/htt p://www.maminklub.lv/provereno_na_sebe/pokupajte-biologicheski-chistuju-eduŠajās interneta adresēs varat redzēt, kā par maniem produktiem priecājās bērni un viņu māmiņas.

ATSPOLĒ tiek saglabātas aušanas amata prasmes

Rūjienas šinšilas

«Hi! Esmu Lanigera*. Man patīk grauzt, pērties smiltiņās un Latvijas Radio 2. Mani kalpotāji Ralfs un Gundega ar karoti man pienes debešķīgo barību, svaigu ūdeni, no Spānijas vestu sepeolītu, kurā nopērties, apses, alkšņa graužamkokus un gāzbetona bloku zobu deldēšanai. Viss svaigs un tīrs! Tad mans draudziņš Brevi - Caudata** var nākt ciemos katru nakti. Un tad mēs Radio 2 skaņās... Esmu jau 8 mēnešus veca meitene. Un radio jau mans kalps sēž iekšā visu dienu un dzied. O, tas atsauc man atmiņā manas vec-vec-vec...-māmiņas stāstu par viņas jaunību Peru. Dzīve klints plaisā un vakarā atskrien mans vec-vec- vec-...-tētiņš. Tad reiz tur pasaulē nāca ma-na vecmāmiņa. Vectētiņš esot bijis izcils skaistulis («Brown velvet» *** taču!). Bet atpakaļ pie manas māmiņas, kuru angļu inženieris Čepmens aizvedis uz miglaino Albionu , paņemot vēl 23 manus radiniekus līdz. Tagad no divdesmit četriem radusies visa šo zemju civilizācija.

Domāju – Peru klintis ir tādas pašas, kādās dzīvoju es – no tādām stieples acīm, ar metāla ēdambļodiņām, režģu gaitenīšiem un sildplāksnēm, no kurām nāk 26 grādu siltums. Mans temperaments nav sliktāks par kaimiņieņu, tik mans mīļais draudziņš to neredz un iesprūk pie tās vella vecenes pa labi. Tad es dusmās graužu savu gāzbetona kluci. Toties, atnākot manam mīļotajam, saku «pī, pī»».

P.S. Chinchilla Lanigera stāstu tulkoja pieminētie kalpotāji Ralfs un Gundega Tomsoni «Līgotnēs». ZZVĒSTIS

*Lanigera – Čīles (garastes) šinšila **Brevi – Caudata - mazā īsastes šinšilla *** «Brown velvet» - «brūnais samts», apspalvojuma krāsojums

Kontakti: «Līgotnes», Jeru pagasts, Rūjienas novads. Pieteikšanās: pa tālr. 64263777; 26119504. Maksa par ekskursiju (1 st.) 0,80 / 1,00 Ls/pers.

• 26.februāris – Ikgadējais tautisko deju kolektīvu sadraudzības koncerts «Dancāšana Rūvenā». 2011.gada tēma – «Pāri, kas dabonas».• 4. – 6.maijs – Eduarda Medņa XIII starptautiskais konkurss «Jaunais mūziķis» (klarnete, oboja, fagots)• 1.aprīlis – Rūjienas vidusskolas mūzikas novirziena 40 gadu jubilejas koncerts• 28.maijs – Rūjienas vārda dienas svinības• 4. – 6.augusts – Rūjienas pilsētas svētki• 30.decembris – Lielais Vecgada karnevāls

Lielākie pasākumi Rūjienā

Apskates saimniecība «Dzintari». Interesanti pavadīta diena gan lieliem, gan maziem, interesanta un zinoša saimnieka pavadībā.Āfrikas strausi, truši, retro automobiļi, Vīnes

gliemeži... Aplūko padomju laika vecās un nu jau diezgan retās mašīnas, kā arī jautā par visu redzamo!

Pēc ekskursijas vari piknika vietā ieturēt līdzpaņemto maltīti, iekurt ugunskuru, cept desiņas, un, ja strausi nebūs slinkojuši un iepriekš pieteiksi, var gadīties, ka varēsi nobaudīt strausa olas omleti. Atrast mūs ir viegli – ne jau katrā saimniecībā uz jumta stāv dzeltenīga Volga! Vēl viena pazīme ir suņa būda – rotveilers Česters mitinās padomju laika mini auto Zaporožec salonā. Autoparkā ir apmēram piecdesmit braucamrīki, bet braucami gan ir

tikai daži. Anglijā nopirkta reta angļu sporta automašīna Spartan. Tai līdzās padomju laiku valdības auto zimi, IŽ 49, invalīdu vāģis. Atceraties, ar to brauca fi lmā «Kaukāza gūstekne»! Ļoti vērtīgs eksemplārs, jo šo auto saglabājies ļoti maz.

Mūsu strausi ir Āfrikas melnkaklīši. Tie var nodzīvot 80 gadus garu mūžu, paskriet ar ātrumu 70 kilometri stundā un dzīvot pat 30 grādu salā. Par to, cik ātri tie spēj būt, ir nācies pārliecināties, mēģinot vienu spītnieku noķert kaimiņu pļavā, bet kā tad patiesībā gāja ar to strausa ķeršanu, un kāds ir pareizais veids, lai milzeni sagūstītu – to dzirdēsi paša saimnieka stāstījumā.

Pēc sarunām ar un par strausiem vari atjaunot spēkus Grūbītes ezera krastā, kur siltā laikā iespējams nopeldēties, bet, ja esi noguris un vairs nevēlies braukt tālāk, šeit iespējams nakšņot līdzpaņemtajās teltīs. ZZVĒSTIS

Ko darīt?

Mazsalacas novada teritorija atrodas Ziemeļ-vidzemes Biosfēras rezervātā. Novadu veido Mazsalacas pilsēta un pagasts, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti.

Tas var lepoties ar lielu augu, dzīvnieku un putnu daudzveidību.

Šeit savas brīvdienas interesanti var pavadīt ģimenes ar bērniem, skolēnu grupas un darba kolektīvi, putnu vērotāji, fotomedību cienītāji un vienkārši dabas mīļotāji.

Mazsalacas novada krāšņums noteikti ir Sala-cas upe, kas uz jūru aiznes lielu daļu Ziemeļlat-vijas ūdeņu un nogrimušās Burtnieku pils no-slēpumus.

Novada burvība slēpjas ne tikai dabas skais-tumā, bet arī tā vēsturē un kultūras pieminek-

ļos, sākot ar Lībiešu kulta svētvietām, turpinot ar piecsimt gadu seno barona mantojumu un tā laika sakrālajām celtnēm.

Mazsalacieši visos laikos bijuši aktīvi un pras-mīgi ļaudis. Par to liecina ziņas no Mazsalacas novada muzeja Dzimtu koku mājas.

Arī šodien vietējie darbojas visdažādākajās nozarēs: antīko auto kolekcionēšana, guļbūvju celšana, eksotisku putnu audzēšana, trušu au-dzēšana, salmu granulu ražošana, dārzeņu, puķu un košumkrūmu audzēšana, dažādu mākslas darbu radīšana, lopkopība, mežsaim-niecība un zemkopība.

Ar visu iepriekš aprakstīto un vēl daudz ko citu varat sastapties aci pret aci Mazsalacas no-vadā – ar laivu braucot pa Salacu, piestāt un «pamielot» acis vai ar auto apbraukājot mazāk zināmos novada dārgumus, vai ierodoties Maz-salacā un tālāk piedzīvojumu turpinot velosi-pēda mugurā. ZZVĒSTIS

Mazsalacā ir ko redzēt!

Mazsalacas novada krāš-ņums noteikti ir Salacas upe, kas uz jūru aiznes lielu daļu Ziemeļlatvijas ūdeņus un no-grimušās Burtnieku pils noslē-pumus.

Mazsalacas muzejā sastapsiet arī visu vel-

nu dinastiju

Āfrikas strausi, truši, retro automobiļi, Vīnes gliemeži...

Kontakti: tālr. 29459618, 29323949, Z/s «Dzintari» Skaņkalnes pag., Mazsalacas novads

Skaņākalna dabas parks ar savu neparasto pievilcību priecē, sajūsmina un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Šeit, aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi, atrodas vairāki neparasti dabas objekti.

Salacas upe no Valtenberģu muižas līdz Skaņajam kalnam ir īpaši gleznaina. Šeit atrodas teiksmām un nostāstiem bagātā Vilkaču priede, kuras saknes, gadu gaitā Salacas ūdeņu izskalotas, nu izveidojušas 1 – 1,5 m augstus sakņu lokus.

Netālu atrodas Velnakmens, kuru, kā teika vēsta, velns nesis, jo gribējis aizbērt Salacu, bet iedziedājies gailis, velns aizskrējis un pametis akmeni.

Salacas kreisajā krastā atrodas Eņģeļu ala, kura savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus.

Uz mīlestības tiltiņa savus noslēpumus viens otram var čukstēt mīlētāji un tālāk turpināt kāpienu augšup pa Sapņu trepēm – tāpat kā to sendienās darīja Valtenberģu muižas barona meita Eleonora un viņas iemīļotais.

Upes dziļajos atvaros rāmi noraugās sarkanās smilš-akmens klintis, bet gandrīz ik klinšu atsegumā Salaca savā tecējumā izgrauzusi pa alai. Ievērojamākā ir Velna ala, kur senos laikos mitinājies negants velns, kas Mazsalacai un tās iedzīvotājiem nelicis miera un darījis daudz posta.

Turpat pie alas atrodas Skābumbaļļa. Tur Skābumbaļļas dzidrais avota ūdens veldzē apmeklētāju slāpes karstajās vasaras dienās.

Pa Rūķu taku pastaigāties mūs laipni aicina rūķis Taciņš. Te var sasveicināties ar pūci, rūķiem un atpūsties zem teiksmaina ozola zariem.

Neļķu klintis ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20m augstumā un 300 m garumā. Kādreiz uz klints sienas augušas baltas, smaržīgas smiltāja neļķes, no kurām cēlies klinšu nosaukums. Īpaši skaists skats uz klintīm paveras no Velna kanceles, Kkur agrāk velns teicis savas runas, līdz viņš padzīts no šī novada.

Kurbada takas pasaku tēli Skaņā kalna dabas parkā vijas visa galvenā ceļa garumā. Tie veidoti pēc Ziemeļvidzemes un igauņu tautas pasakas par Kurbadu motīviem.

Visbeidzot pats Skaņais kalns, kas ir viens no Latvijas populārākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem. Smilšakmens siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu – neparasti skaidru atbalsi. Skaņā kalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā. ZZVĒSTIS

(Mitāne, I. (2008) Masalaca., Rīga: Apgāds «Jumava», 17-25 lpp.)

Skaņā kalna valdzinājumsKontakti: Skaņā kalna parka informatīvais tālrunis: 26429500Parka iela 36, Mazsalaca, www.mazsalaca.lv

Pirmo reizi Latvijā un Igau-nijā izveidota pārrobežu aiz-sargājamā teritorija, kas ietver Sookuninga purvu Igaunijas pusē un Ziemeļu purvus Lat-vijas pusē. Šis purvu kom-plekss ir Ramsāres konvenci-jas vieta – pasaules līmeņa īpa-ši nozīmīga aizsargājamā teri-torija. Šī ir viena no 26 pārro-bežu teritorijām Eiropā, kas starptautiski īpaši nozīmīga kā ūdensputnu dzīvesvide. Projekta «Integrētā mežu un mitrāju apsaimniekošana pār-robežu teritorijā Ziemeļlivoni-ja» ietvaros 5800 hektārus lie-lais Sookuningas («Purvu valdnieks») purvs un apkārtē-jais mežu masīvs nominēts par Ramsāres vietu. Līdz ar to Latvijas jau no 2002. gada eso-šā Ramsāres vieta «Ziemeļu purvi», kas aptver Soku, daž-kārt pēc tuvējām mājām sauk-tu arī Kodu-Kapzemes, (1925

ha) un Oļļas (2949 ha) purvi ieguvuši likumisku turpināju-mu Igaunijas pusē. Tādējādi Igaunijas – Latvijas pārrobežā izveidota jauna starptautiskas nozīmes aizsargājama teritori-ja – pirmā pārrobežu Ramsā-res konvencijas teritorija Balti-jas valstīs un viena no 26 šā-

dām starptautiski atz ītas kva-litātes pārobežu teritorijām Ei-ropā. Purviem un mežiem ba-gātā, lai arī tikai retumis ap-dzīvotā pierobeža starp Aina-žu un Staiceles pilsētu lauku teritorijām un Ramatas nova-du uz ziemeļiem no Salacas un Igaunijas pierobežu ir ne-

skarta Eiropas dabas vērtība. Tikai daži piemēri – dzeltenais tārtiņš ir iekļauts Eiropas Sa-vienības Putnu direktīvas aiz-sargājamo putnu sugu saraks-tā, un sūnekļos dzīvo ap 15% no visiem Latvijas dzeltena-jiem tārtiņiem. Te mīt arī divas no desmit melnkakla gārgaļu saimēm. Rudeņu pārlidoju-mos te uzturas līdz 10000 zosu un ap 500 dzērvju.

Izmantojot kosmisko satelī-tu pavadoņu att ēlus, precīzi uzskaitīti šajā purvu komplek-sā esošie ar ūdeni segtie akači un ezeriņi. To kopskaits ir 5634 ar kopējo platību 177,76 hektāri. Oļļas purvā novieto-jušies arī 25 un 162 hektārus lielie Ramatas Mazezers un Ramatas Lielezers, bet Kodāju purvā iegūlis 94 hektāru lie-lais Soku ezers.

Pierobeža ap šiem purviem jau izsenis ir bijusi patvēruma

vieta vilkiem, lūšiem, aļņiem, stirnām un arī vairākiem brū-najiem lāčiem.

Ja vēlaties pabūt pie tiešām neskartas dabas, iepazīt zie-meļu augu dažādību, kā arī nodoties putnu un zvēru vē-rošanai, droši dodieties uz-viegli sasniedzamo Oļļas, jeb Saklaura purvu un Ramatas Lielezeru.

Lai iegūtu sīkāku infor-māciju par šo biotopu, pre-cīzas norādes, kā nokļūt līdz Ziemeļu purviem, kā arī ja vēlaties pastaigāties gida pavadībā, vērsieties Mazsalacas tūrisma infor-mācijas centrā – Mazsala-cā, Rīgas ielā 1, e-pasts: tu-risms@mazsalacasnovads.lv. ZZVĒSTIS

Avots: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

Pasaules līmeņa īpaši nozīmīga aizsargājamā teritorija

Ko darīt? Mazsalacā ir ko redzēt!

Šeit saimniekojot laiks skrien vēja spārniem un gadskārtas mijas jo veikli. Ar ko tad Jaunbomji atšķi-ras no parastas saimniecī-bas laukos? Te vairs neno-darbojas ar govju slaukša-nu, cūku audzēšanu un kar-tupeļu plantāciju apsaim-niekošanu. Tagad apsaim-niekojam upeņu plantācijas, audzējam tomātus un ikdie-nā rūpējamies par košu-maugiem. Līdz šim īstais laiks, kad braukt ciemos uz Jaunbomjiem, bija upeņu laiks – jūlijs un augusts, jo tad laipnā saimniece nogu-rušos ceļiniekus pacienā ar pankūkām un svaigu upe-ņu zapti. Ja grupiņa pavi-sam izsalkusi – galdā tiek celta tomātu zupa, kas gata-vota no tepat laukos augu-šām izejvielām, bet tā jāēd ļoti uzmanīgi, jo, šādu zupu ēdot, varot mēli norīt. Tiem kam ar saimniecības sīku izpētīšanu vien nepietiek, izveidots muzejs jeb senu lietu glabātuve, kurā var ie-

pazīties ar rīkiem un pavi-sam ikdienišķām lietām, kuras daži vēl atminas, bet citi pat iedomāties nevar, ka kas tāds ir bijis. Tur var ap-skatīt īstu lizi, nosvērt to ar vezmeru un pasapņot, kam bija domātas citas izstādītās uzpariktes.

Jaunbomji mainās un att īs-tās. Tagad te ir arī brīvdienu māja. Senatnīgu noskaņu pildīta mūsdienīga apmet-ne, kurā var klausīties vinila plašu skaņās, un raudzīties pa plašajiem logiem uz me-ža ieskauto pļavu, kurā ga-nās stirnas. Par to, ka viss teiktais ir vistīrākā patiesība, varat pārliecināties, izlasot pirmo ierakstu Jaunbomju viesu grāmatā. ZZVĒSTI

Jaunumi JaunbomjosKontakti: tālr. 26464138, «Jaunbomji», Skaņkalnes pag., Mazsalacas novads. Jūs sagaidīs laipnā saimniece Ilze

Lai att īstītu velokustību un veicinā-tu veselīgu un aktīvu dzīvesveidu Mazsalacā un apkārtējos novados, biedrība «R.E.G.» sadarbībā ar Mazsa-lacas novada pašvaldību 2010.gada vasarā Mazsalacas novada apkārtnē aicināja piedalīties visus tos, kuriem interesē aktīvs dzīvesveids un patīka-ma atpūta dabā, uz pirmajām MTB* sacensībām «Mazsalacas Novada Kauss».

Latvijā «Mazsalacas Novada Kauss» ir jaunas MTB sacensības, taču jau pir-majā gadā tās tika organizētas trijos posmos, katrā vasaras mēnesī pa vie-nam, kopumā piesaistot vairāk kā 400 dalībniekus dažādās vecuma grupās un distancēs. Jaunākajam dalībnie-kam, veiksmīgi startējot bērnu brau-cienā, bija tikai 3 gadi, bet vecākais tautas braucienā 45 km sarežģīto dis-tanci spēja pieveikt pat 75 gadu vecu-mā. Sacensībās piedalījās ne tikai da-lībnieki no Latvijas, bet arī no Igauni-jas un Vācijas.

Sacensību ietvaros dalībniekiem, sa-censību skatītājiem un līdzjutējiem bija iespēja aplūkot arī dažādus ap-skates objektus Mazsalacas novada

apkārtnē, jo sacensību trase veda gar Salacas upes abiem krastiem, Valtera Hirtes velniņu muzeju, Skaņākalna dabas parku, Valtenberģu muižu un citiem tūrisma apskates objektiem.

MTB sacensības «Mazsalacas Nova-da Kauss» 2011.gadā, tāpat kā pērn, tiek organizētas trijos posmos, kopā četras dienas:

1. Posms 4.jūnijs (1.diena), 5.jūnijs (2.diena)2. Posms 17.jūlijs3. Posms 21. augustsPirmais posms būs interesants ar to,

ka norisināsies divas dienas. Pirmās dienas vakarā paredzēts starts Tautas, Veselības un Bērnu braucieniem.

Tautas braucienā katrai grupai starts tiks dots atsevišķi, ne tā kā tas ir ierasts, startējot visiem kopā. Tādā veidā dodot iespēju dalībniekiem sa-censties savas vecumu grupas ietva-ros. Trases garums nebūs ierastais, bet gan puse no nākamās dienas (aptuve-ni 45 km) distances.

Veselības brauciena dalībnieki star-tēs visi vienā grupā, trases garums 25 km.

Bērnu braucienā kā ierasts, katra vecuma grupa startēs atsevišķi, trases garums 1 – 3 km.

Tiks noskaidroti arī ātrākie braucēji supersprintā un citās disciplīnās, ku-rastiek veidotas kā izklaide dalībnie-kiem.

Pirmā posma otrā diena norisināsies kā ierasti. Tautas braucienam garā 45 km distance, Veselības brauciena da-lībnieki spēkus pārbaudīs uz pusi īsā-kā braucienā. Bērnu brauciena dalīb-nieki vietas sadalīs ierastajās trijās ve-cumu grupās, trases garums atkarībā no vecuma 1 – 3 km.

Tautas brauciena dalībniekiem abu dienu rezultāti tiks summēti, tā no-skaidrojot pirmā posma labākos katrā

vecumu grupā.Otrais un trešais posms tiek organi-

zēti kā vienas dienas sacensības pēc pirmā posma otrās dienas principa.

Par Mazsalacas novada kausu cīnī-sies Tautas brauciena dalībnieki 13 ve-cumu grupās – 5 sieviešu un 8 vīriešu. Katras grupas labākais dalībnieks tiks noskaidrots, summējot visu trīs pos-mu rezultātus.

2011.gada sacensībās cīņa par Mazsa-lacas novada kausu notiks arī komandu vērtējumā. Lai varētu piedalīties kausa izcīņā, komandai jāsastāv no 4 dalībnie-kiem. Labākā komanda tiks noskaidro-ta, tāpat kā individuālajās distancēs – summējot visu trīs posmu rezultātus kopā.

Lai dalībniekiem sacensību posmi ne-šķistu vienmuļi, sacensību trase tāpat kā iepriekšējā gadā katram posmam tiks veidota atšķirīga. Trasē tiks iekļauts tūristu iecienītais Skaņākalna dabas parks, Salacas upes abi krasti un citi tū-risma apskates objekti, kā arī Mazsala-cas novada interesantākās vietas.

2011.gadā plānojam veikt reklāmas aktivitātes arī Igaunijā, kur MTB sa-censības ir ieguvušas krietni lielāku popularitāti kā Latvijā. Tā piesaistot kuplu kaimiņvalsts dalībnieku skaitu un padarot sacensības vēl aizraujošā-kas vietējiem Latvijas sportistiem.

2011.gada mērķi ir pārsniegt 1000 braucēju skaitu visos trīs «Mazsalacas Novada Kauss» posmos, turpināt po-pularizēt, att īstīt un veicināt velokus-tību kā veselīgu un aktīvu dzīvesvei-du ne tikai Mazsalacā un apkārtējos novados, bet visā Latvijā.

Braukšana ar velosipēdu nesimboli-zē tikai «zaļo domāšanu», tas piede-vām ir aktīvs dzīvesveids un arī patī-kama atpūta dabā, ar kuru var nodar-boties visa ģimene apskatot arī skais-tākās Latvijas vietas, šoreiz – Mazsala-cu. ZZVĒSTIS

* MTB (Mountain Bike – tulk. no angļu val.: kalnu velosipēds)

Braukšana ar velosipēdu nesimbolizē tikai «zaļo domāšanu»Informācija internetā: www.mnk.lv

«Mmmm... Tā bija brī-nišķīga, romantiska vie-sošanās tik burvīgā nami-ņā ar zemajām durtiņām. Ļoti advancēta Ziemas-svētku kūtiņa. Atmiņā pa-liks skaistās sīpolu virte-nes, milzu ķirbji, vērpja-mais ratiņš, siltā krāsniņa un mājīgā guļamistabas smarža. Paldies par šo lielo godu pabūt šeit pir-majiem! Vēlam Dieva svē-tību un spēku, veselību, visu jauko saimniecību uzturot! Priecīgus Zie-massvētkus! Gints un Ieva Marta.»

13.02. Slēpošanas sacensības «Mazsalacas aplis» 19.02. Deju kopu sadancošanās / KC27.02. Sniega svētki Mazsalacas novadā ar jautrām

un sportiskām aktivitātēm25.03. Politiski represēto piemiņas brīdis Sniedzēn-

kalnā26.03. Teātra dienas koncerts / KC02.04. Mazsalacas novada pašdarbnieku svētki30.04. Konkursa «Salacas balsis» I kārta KC14.05. Konkursa «Salacas balsis» II kārta KC14.05. Muzeju nakts/pie muzeja, muzejā18.05. Vizuālās un lietišķās mākslas konkurss «Lietas

un tēli»21.05. Ramatas amatierteātra pirmizrāde «Ezermalas

krokodils»04., 05.06.

Mazsalacas novada kauss – 1.posms

11.06. Lībiešu pilskalna estrādes pēc rekonstrukcijas atklāšana un Latvijas lauku un mazpilsētu koru konkurss – koncerts

14.06. Politiski represēto atcere. Piemiņas brīdis Sniedzēnkalnā. Vīru kora – «Baltie bērzi» koncerts / KC

22.06. Jāņu ielīgošana23.06. Līgo nakts balle25.06. Mazsalacas novada sporta spēles, at-

pūtas vakars26.06. Mirušo piemiņas diena Mazsalacas

kapos16.07. Idus skolai - 140. Bijušo audzekņu,

skolotāju Vispasaules saiets17.07. Mazsalacas novada kauss – 2.posms18.07. – 22.07. Vienkoču seminārs02.08.– 06.08. Arheoloģisko tērpu darināšana06., 07.08. Viss par un ap velosipēdiem. Ērenpreisa

festivāls13.08. Sēļu brīvdabas estrādes, sporta,

rotaļu laukuma atklāšana Sēļu muižas kompleksā

21.08. Mazsalacas novada kauss – 3. posms

Gada svarīgākie notikumi Mazsalacas novadā

Z/S «Lojas» ir dibinātas 1997.gadā Mazsalacas novadā un no-darbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Pamatnozares ir graud-kopība, enerģētisko kultūru audzēšana, ilggadīgo zālāju sēkl-audzēšana, cūku un gaļas liellopu audzēšana, lauku tūrisms un mežkopība. Kopš 2009.gada nogales uzsākusi arī salmu granulu ražošanu.

Pārsvarā salmu granulas pielieto siltuma un elektroenerģijas ražošanā, kā dzīvnieku pakaišu materiālu un arī tiek iz-mantotas siltumnīcu un sēņu audzēšanai saimniecībās. Z/S «Lojas» saražotās granulas izmanto apkurei un dzīvnieku pakaišiem. Salīdzinoši īsā granulu ražošanas laikā Z/S «Lojas» ir izpētījuši ne tikai salmu granulu noieta tirgu Latvijā un Skandināvijas valstīs, bet arī ra-žošanas tehnoloģijas un granulēšanas iekārtu piedāvājumu praktiski visā pasaulē. «Lojas» ir piedalījušies starptautiskajā bio-enerģētikas izstādē Zviedrijā «World Bioenergy 2010», kurā tika nodibināti vairāki starptautiski kontakti, līdz ar to Z/S «Lojas» saražotās salmu granulas tiek eksportētas un ir pazīstamas visā Eiropā kā kvalitatīvs dzīvnieku pakaišu un apkures materiāls.

Saimniecību iespējams arī apmeklēt, lai dalītos pieredzē vai vienkārši noskaidrotu, kā tad īsti no skaidu čupas un salmu ruļļa tiek pie mazām skaistām granuliņām! ZZVĒSTIS

Z/S «Lojas» – Latvijā vienīgie salmu granulu ražotāji

Kontakti: Z/S «Lojas» tālr. 29116337, Vītolu iela 5, Mazsalaca

Pasākumu datumi nepieciešamības gadījumā tiks precizēti. Sīkāk varat iepazīties Mazsalacas novada mājas lapā – www.mazsalaca.lv, vai rakstot e-pastu: turisms@mazsalacasnovads.lv. Tūristiem īpaši iesaku pievērst uzmanību 6. un 7.augustam, kad notiks

Ērenpreisa festivāls: radošās darbnīcas ar senajām šis puses prasmēm, iespēja izbraukt jaunos Mazsalacas novada velomaršrutus, Tvīda brauciens, zaļumballe un, protams, Mazsalacas burvīgais miers un vasarīgais skaistums.

8

Naukšēnu, Rūjienas un Mazsalacas novadu kopizdevums izstādei BALTTOUR 2011

Izdevumu sagatavoja: Naukšēnu Cilvēkmuzejs

www.cilvekmuzejs.naukseni.lvTālr. 29359390, e-pasts cilvekmuzejs@naukseni.lv

Datorgrafi ka: Arnis OzoliņšIespiests tipogrāfi jā «Zelta Rudens»

Ražots SIA «Naukšēni»«Straumēni», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV 4244

Talr. 64268690, 64268241.

Brīvbiļete ieejai Skaņā kalna parkā

vienai personai, uzrādot šo kuponu

Derīgs līdz 2011.gada 31.decembrim

Brīvbiļete ieejai «Velniņu muzejā»

vienam pieaugušajam un vienam bērnam

Derīgs līdz 2011.gada 31.decembrim

Kas ir CILVĒKMUZEJS?* Vieta, kur stāstām stāstus par NAUKŠĒNU Kas ir CILVĒKMUZEJS?* Vieta, kur stāstām stāstus par NAUKŠĒNU DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te atklāsi DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te atklāsi sevī igauni, pats sevi iekļausi muzeja pamatkrājumā un uzzināsi savu sevī igauni, pats sevi iekļausi muzeja pamatkrājumā un uzzināsi savu augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet garumu NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet garumu NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi, nav Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi, nav sarūsējuši, nav aizspriedumiem pilni.sarūsējuši, nav aizspriedumiem pilni.

ĢIMENES brīvbiļete NAUKŠĒNU CILVĒKMUZEJA apmeklējumamDerīgs līdz 2011.gada 31.decembrim

Savu apmeklējumu piesaki iepriekš: Savu apmeklējumu piesaki iepriekš: tālr. 29359390.tālr. 29359390.

www.amatnieciba.lvIzmantojot senās tehnoloģijas un radošu pieeju, tiek saglabāta saite

ar tautas izkoptām tradīcijām un radīti mūsdienu prasībām atbilstoši izstrādājumi. Darbnīca nespecializējas atsevišķā jomā, tās piedāvājumā ir gan interjera tekstilijas (aizkari, pārklāji, segas, spilveni, sienas dekori, grīdas celiņi, galdauti, salvetes, dvieļi), gan modes aksesuāri (šalles, lakati, apmetņi, somas), gan etnogrāfi skas tekstilijas (tautiskie brunči, villaines, lakati, audumi arheoloģiskajiem tērpiem un dažādas pirtslietas.

Rasas Ozoliņas aušanas darbnīca «RŪJA»

Uzrādot šo kuponu,

iespēja vienam cilvēkam

bez maksas izbaudīt

ekskursiju Jaunbomjos

Derīgs līdz 2011.gada 31.decembrim

Velosipēdu noma un serviss

Ierodoties Mazsalacā, Jums ir lieliska iespēja tieši pilsētas centrā iznomāt velosipēdu un paspēt apskatīt, un redzēt daudz vairāk, nekā ejot kājām vai braucot ar auto. Ar velosipēdu Jūs ātri varēsiet sasniegt skaistākās vietas Mazsalacā un tās apkārtnē, baudīt dabu vai vienkārši lieliski izkustēties!

Ja ieradīsieties Mazsalacā ar savu velosipēdu un gadīsies kāda tehniska ķibele, mēs varēsim jums palīdzēt.

Ja vēlaties uzsākt savu velo ceļojumu, piemēram, Rūjienā vai citā sev vēlamā vietā, iespējama nomas velosipēdu piegāde, kā arī, ja iecerēto velobraucienu iztraucē slikti laika apstākļi vai pusceļā izsīkst spēki, iespējams Jūs ar visu velosipēdu nogādāt galapunktā.

Ja vēlaties apciemot Mazsalacu kuplākā skaitā, lūdzam velosipēdus rezervēt iepriekš.

SIA «X CENTRS» velosipēdu noma, serviss, transporta pakalpojumi

(8 vietīgi autobusiņi ar iespēju pārvietot 8 velosipēdus)Pasta iela 2, Mazsalaca. Tālrunis 29453079, vai 64251278,

e-pasts: xcentrs@inbox.lv.

ParaugsParaugs Paraugs

Paraugs

For Evaluation Only.Copyright (c) by Foxit Software Company, 2004 - 2007Edited by Foxit PDF Editor