No Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts! Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums

Nr. 102010. gada maijs

A/S SWEDBANK nāk tuvākViens no galvenajiem Swedbank dar­

bības principiem ir sniegt saviem klientiem tādus pakalpojumus, kas padarītu viņu dzīvi vienkāršāku un ērtāku. Tie ir - konts bankā, norēķinu kartes, naudas lietu kārtošana, izmantojot tālruni vai internetu, automātiska rēķinu apmaksa, īstermiņa aizdevums u. c. pakalpojumi, par kuriem laipni Jums pastāstīs mūsu bankas speciālisti Swedbank filiālē Cēsīs ,Uzvaras bulvārī 12 vai pa tālruni 67444 444.

Pārgaujas novada iedzīvotājiem ir iespējams saņemt visus bankas pakal-pojumus Straupes pagasta bibliotēkā, kur katru trešdienu no plkst. 10:00 līdz 11:00 strādā bankas speciālists.

Ieva Bērziņa

18. jūnijā Raiskuma pagastā notiks 11. Lauku dienas. Tās organizē zemnieku saimniecība „Durmbrāji” un Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība (VAKS).

Kā pastāstīja VAKS padomes piln-varotais un z/s ”Dumbraji” īpašnieks Einārs Lācis, Lauku dienas pulcē no 300 līdz 400 zemniekus no visas Vidzemes un arī Latgales.

Dienas programmā notiek sējumu un parauglauciņu apskate, tiek salīdzinātas graudaugu šķirnes miežiem, rudziem, vasaras kviešiem un rapsim. „Apskates ob-jekti atrodas ne speciālā, bet dabiskā vidē”, skaidroja E.Lācis, „Tiek skatīts kā kultūras tiek audzētas ierindas lielsaimniecībās, šķir-ņu salīdzināšanas iespējas, dažādu augu aizsardzības līdzekļu pielietojums”.

Šogad interesenti apskatīs 500 hektāru lielās zemes platības apsaimniekotāja Eināra Lāča sējumus. Satikšanās paredzēta pie Sietiņieža, pēc tam, dodoties uz Vaidavas pagastu, pie „Zibeņu” mājām pats „Dumbrāju” saimnieks rādīs lauciņus ar piecām kviešu un četrām miežu šķirnēm, nākamā pieturvieta Raiskuma pagastā „Gaidēnos”, kur lauciņos Lauku dienu dalībnieki apskatīs sētās piecas rudzu šķirnes. Pēc tam “Ķemeru” laukā Einārs Lācis atrādīs piecas vasaras rapšu šķirnes. Pēc objektu apskates, pulcēšanās notiks pie selekcionāriem Jāņa un Gunas Rukšānes „Jaunrūjās”. Dāmas varēs priecā-ties par Gunas ziedu dārziem, vīri savukārt iepazīs lauksaimniecības zemes apstrādes un lopbarības sagatavošanas tehnikas pa-raugdemonstrējumus. Dienas noslēgums notiks Ungurmuiža.

Daloties savā 10 gadu pieredzē graud-kopības nozarē, Einārs Lācis neslēpa, ka VAKS organizētās Lauku dienas veicina kvalitatīvāku lauksaimniecības attīstību, dod būtisku ieguldījumu zināšanu apmaiņā, lauksaimniecības jauninājumos, tā ir atkal-redzēšanās biedru vidū: „Nenoliedzami šī pieredze palīdz risināt graudaugu ražīguma meklējumus, jo lielas atšķirības ražai ir jau starp Vidzemi un Zemgali, kur nu vēl starp valstīm”. „Dumbrāju” laukos labi aug ziemas kviešu šķirne SW MAXI, kas nākusi no Zviedrijas, hibrīdie rudzi no Vācijas un Zviedrijas, kā arī pašmāju Priekuļu lauk-augu institūta rudzu šķirne „Kaupo”.

Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrībā ir ap 240 biedri, tā lielākās graudaugu partijas eksportē uz Vāciju un Maroku.

Kontakttālrunis interesentiem par Lauku dienām: Einārs Lācis 29482769

Lauku dienas zemnieku saimniecībā “Dumbrāji”

Māra Buša,Stalbes vidusskolas skolotāja

2009. gada 28. maijā Stalbes vidusskola no Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas pie Cēsu skolnieku rotas pieminekļa saņēma Cēsu skolnieku rotas piemiņas ceļojošo karogu.1919. gadā brīvības cīņās piedalījās jaunizveidotā Cēsu skolnieku rota. 1928. gadā, pieminot Cēsu skolnieku rotas karavīrus, skolas, no kurām bija cīnītāji, izveidoja piemiņas karoga kustību. Kustības mērķis bija ieaudzināt patriotisma jūtas, tēvzemes mīlestību un pieminēt un neaizmirst Cēsu skolnieku rotas varonīgās cīņu gaitas. Kustība noritēja 10 gadus, pēc tam bija pārtraukums, bet 1998. gadā tā tika atjaunota. Tajā apvienojās tās skolas, no kurām bija cīnītāji Cēsu skolnieku rotā, t.i. no Valmieras, Cēsīm, Alūksnes, Valkas, Rūjienas, Mazsalacas, Gaujienas, Smiltenes. No 2008./09. mācību gada kustība tika paplašināta un tika uzaicinātas Stalbes un Naukšēnu vidusskolas pie-vienoties. Mūsu skola tika uzaicināta tāpēc, ka 1919. gada atbrīvošanās kaujās pie Stalbes cīnījās Igaunijas 6. pulks, kura sastāvā bija Vīlandes skolnieku rota. Katru gadu aprīļa mēnesī visās skolās ierodas kustības pārstāvji, lai iepazītos ar skolas devumu skolēnu patriotiskajā audzināšanā un brīvības cīņu vēstures izpētē.

Jau pirmajā gadā mūsu darbs patriotiskajā audzināšanā un Stalbes vēstures izpētē tika novērtēts ļoti augsti, jo uzreiz ieguvām šo piemiņas karogu savā glabāšanā.

Pagājušajā mēnesī skolā ieradās kustī-bas pārstāvji, kas vērtēja mūsu darbu patriotiskajā audzināšanā 2009./2010.mācību gadā. Šajā laikā skolēni stāvējuši goda sardzē Līvos pie pieminekļa, kas veltīta Cēsu skolnieku rotas pirmajai kaujai 1919. gada 6. jūnijā, esam piedalījušies un goda sardzē stāvējām Igaunijas 6. pulka, kurā ietilpa Vīlandes skolnieku rotas, piemiņas akmens atklāšanas pasākumā

Stalbē, esam piedalījušies un goda sardzē stāvējuši Cēsu kauju 90. gadadienas svinību pasākumos Cēsīs un Stalbē. Visos skolas pasākumos vienmēr goda vietā bija Cēsu skolnieku rotas karogs. Mācību gada laikā notika Cēsu muzeja sarūpēta izstāde par Cēsu skolnieku rotu. Vīlandes muzejā esam ieguvuši materiālus par Stalbes kauju 1919. gada 19.–20. jūnijā. Pašlaik materiāli tiek tulkoti no igauņu valodas. Komisija, iepazīstoties ar mūsu veikumu, to novērtēja atzinīgi.

2010. gada 28. maijā mēs, Stalbes vidus-skola, Cēsu rotas piemiņas karogu nodosim nākamajai skolai. Kura tā būs, to noteiks komisija. Mēs karogu otru gadu pēc kārtas nedrīkstam paturēt, jo nolikums nosaka, ka divus gadus pēc kārtas viena un tā pati skola karogu nevar iegūt.

Cēsu skolnieku rotas piemiņas ceļojošais karogs Stalbē

Cēsu skolnieku rotas karogs skolas foajē.

Kaspars Purmalis

Jau vairākus mēnešus veidojam projektu „Pargauja.lv”. Cerot neizklausīties augstprā-tīgi, uzdrošināmies apgalvot, ka projekta „Pargauja.lv” mērķi ir nozīmīgi ikvienam mūsu novada uzņēmējam, darbojoties saistībā ar ienākošā tūrisma apkalpošanu. Jau esam paveikuši šķietami nelielu, tomēr ļoti nozīmīgu uzdevumu – izveidojuši mājas lapu www.pargauja.lv, kurā ievietojama mūsu novada viesiem būtiska informācija par Jūsu sniegtajiem pakalpojumiem un atpūtas iespējām. Mūsu galvenie uzdevumi:

• Veicināt Pārgaujas novada atpazīs-tamību Latvijā un ar laiku arī ārvalstīs.

• Veicināt tūrisma apjoma pieaugumu, padarot Pārgaujas novada piedāvājumu par konkurences un kvalitātes apliecinājumu. Piedāvāt tūristiem pēc iespējas plašāku pakalpojumu spektru un organizējot visa veida tūrisma, sporta un kultūras pasāku-mus.

• Darbojoties šī projekta ietvaros, plā-nojam padarīt ērtāku informācijas nodo-šanu eventuālajiem klientiem, veidojot rezervācijas servisu un sadarbojoties ar citu novadu, pilsētu TIC, kā arī tūrisma operatoriem.

• Atvieglot pakalpojumu sniegšanu, cen-tralizējot un uzlabojot ikdienišķu servisa pakalpojumu pieejamību par adekvātu sa-maksu visiem projektā iesaistītajiem uzņē-mējiem (apdrošināšana, apsardze, transpor-ta pakalpojumi, veļas mazgātavas, teritorijas uzkopšana, apkopēja pakalpojumi u.c.).

• Rūpēties par vides un infrastruktūras uzlabošanu un sakārtotību Pārgaujas novadā (ceļi, pludmales, velotūristu ceļi, pastaigu takas, vides objekti utt.)

Šī projekta veiksmīgai norisei jau šobrīd nepieciešams Jūsu atbalsts. Lai uzlabotu www.pargauja.lv vizuālo un informatīvo ainu, esiet laipni aicināti sazināties ar mums lai apkopotu korektu informāciju par Jūsu sniegtajiem pakalpojumiem.

Mēs esam par Pārgaujas novada attīs­tību! Atsaucieties un rīkosimies kopā!

Kaspars Purmalis:kasparspurmalis@inbox.lv, tel. 26466916 Rasa Sniedzāne:rasa.sniedzane@inbox.lv, tel. 26082994Straupes TIC: piektdien, sestdien,

pirmdien no 9.00 līdz 17.00; tel. 64132214 (Straupes TIC darba laikā)

Sveicinātiwww.pargauja.lv!

Šajā dienā Stalbē notiks Cēsu skol-nieku rotas karoga svētki, pie mums ieradīsies visu 10 skolu pārstāvji, viesi no NBS vadības, Cēsu Instruktoru skolas, Rekrutēšanas un atlases centra, Viesu vidū būs Lāčplēša ordeņa kavaliera A.Amerika meita Astra Jansone, kas ir viena no kustības atjaunošanas iniciatorēm un Māris Niklass, kam ir liels ieguldījums Cēsu kauju piemiņas saglabāšanā. Bez Stalbes vidusskolas skolēniem būs pārējo novada skolu skolēni. Pašlaik novada skolās notiek konkurss „Iepazīsti savu dzimtu”, lai skolēni izpētītu savas dzimtas vēsturi brīvības cīņu laikā. Konkursa apbalvošana notiks pasākuma laikā. Pasākumu kulmināciju sasniegs dalībnieku gājiens no kultūras nama uz piemiņas akmeni pie šosejas, kur notiks karoga nodošanas ceremonija.

2

Saistošie noteikumi Nr. 4APSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada

pašvaldības 22.04.2010. domes sēdes lēmumu, prot. Nr. 4, 3.§„Par grozījumiem Saistošajos noteikumos Nr. 10„Nodevas par Pārgaujas novada pašvaldības izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinā­tu to kopiju saņemšanu, simbolikas izman­

tošanu, izklaidējoša rakstura pasākumu orga­nizēšanu un tirdzniecību publiskajās vietās””

Izdoti saskaņā ar LR likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 15. punk-tu, LR likuma „Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 2. un 4. punktiem.

Izdarīt grozījumus Pārgaujas novada

domes 19.11.2009. apstiprinātajos Saistošajos

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas novada vēstis” Atsauce: tālr. 64107233Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri e-pasts: pargauja.novads@inbox.lvIzdevējs Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu tapšanā!

Pārgaujas novada Sociālais dienests informē par EK pārtikas pakām

Anita Kalniņa,Sociālā dienesta vadītāja Pamatojoties uz Latvijas Sarkanā krusta

ģenerālsekretāra V.Nagobada rīkojumu Nr.2-4/10 no 31.03.2010.noteikta pārtikas paku sadale. Ar šā gada aprīļa mēnesi EK pārtikas pakas trūcīgās personas var saņemt pie pārvalžu sociālajām darbiniecēm sekojošās proporcijās:

1. trūcīga persona – 1 paka,2. trūcīgas personas – 2 pakas,3. trūcīgas personas – 2 pakas4. trūcīgas personas – 2 pakas,5 . trūcīgas personas – 3 pakas,6. trūcīgas personas – 3 pakas,7. trūcīgas personas – 4 pakas,8. trūcīgas personas – 4 pakas,9. trūcīgas personas – 5 pakas.Paku saņemšanai personai jāuzrāda

trūcīgas personas izziņas oriģināls.Paku sadale šādā apjomā tiek veikta

vienu reizi mēnesī trūcīgas personas izziņas derīguma periodā.

Par gada iepriekšējiem mēnešiem, kuros personai bija spēkā trūcīgas personas izziņa, pagaidām pakas dalītas netiek.

• Par grozījumiem Saistošajos notei-kumos „Nodevas par Pārgaujas novada pašvaldības izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu, simbolikas izmantošanu, izklaidējoša rakstura pasākumu organizēšanu un tirdzniecību publiskajās vietās”.

Nolemts atzīt par spēkā neesošiem 2010.gada 18.februāra SN Nr.10 un izdot SN Nr. 4. Pēc apstiprināšanas RAPLM publicēt izdotos Saistošos noteikumus Nr. 4 Pārgaujas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā „Pārgaujas novada vēstis”.

• Nolemts veikt grozījumus amatas vienību sarakstā un izveidot jaunu amata vienību – datorsistēmu un datortīklu administrators.

• Nolemts neizmantot pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem:

„Samuši”, Stalbes pagasts kopplatībā 48.03 ha.

„Dzilnas”, Stalbes pagasts, kopplatībā 2,2 ha, kas sastāv no 2 zemes vienībām.

„Ūdri”, Raiskuma pagasts, kopplatībā 0.15 ha.

• Nolemts apstiprināt kārtību, kādā apbalvo Pārgaujas novada pašvaldības

izglītības iestāžu skolēnus par sasniegumiem izglītības jomā.

• Apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības izstrādātais un 2010. gada 22. aprīlī iesniegtais tehniski ekonomiskais pamatojums “Ūdenssaimniecības infrastru-ktūras attīstība Pārgaujas novada Plāča ciemā”. Apstiprināts investīciju projekta finanšu plānu, kas atspoguļots tehniski ekonomiskajā pamatojumā.

• Piešķirts papildus finansējums Stalbes vidusskolai skolotāja palīga 0.1 likmes finansēšanai Ls 30.40 mēnesī, sākot ar 01.04.2010.

• Piešķirts papildus kopējais finansē-jums Ls 9450,00 Straupes pamatskolai, tai skaitā:Mājturības kabineta ierīkošanai Ls 3000,00;Interešu centra ierīkošanai Ls 6000,00;Starpsienas ierīkošanai pedagoģiskajās ko-rekcijas klasēs Ls 450,00.

• Piešķirts papildus finansējums Stalbes vidusskolai, Straupes pamatskolai un Raiskuma pamatskolai 9. un 12. klašu izlai-dumu organizēšanai. Katram pasākumam piešķirts finansējumu Ls 150,00 apmērā.

• Nolemts pasludināt Pārgaujas novadu

ar tās teritoriālo vienību – Raiskuma pagasta, Straupes pagasta, Stalbes pagasta – teritorijām par teritoriju, kurā aizliegts audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, noteikt aizliegumu uz pieciem gadiem, izdot saistošos noteikumus Nr.5 “Par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus Pārgaujas novadā”.

• Nolemts izsniegt SIA „SINE” pār-tikas preču mazumtirdzniecības atļauju izbraukuma tirdzniecībai Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā. Saskaņot izbrau-kuma tirdzniecību katru ceturtdienu pa maršrutu: Plācis (pie pagasta pārvaldes) 09.00–10.00; Straupes pamatskola 10.00–10.15; Straupe (asfaltētais lau-kums pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mā-jas – Jaunatnes iela) 10.20–10.50; Straupē pie autobusu pieturas (pie pils) 11.00–11.30; Stalbe (centrā pie kultūras nama) 12.00–13.00; Raiskuma centrs (pie autobusu pieturas) 13.30–14.30. Tirdzniecības atļau-jas derīguma termiņš uz laiku no 2010. gada 01. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam.

• Nolemts dibināt un vienu reizi mēne-sī izdot Pārgaujas novada pašvaldības informatīvo izdevumu „PĀRGAUJAS

Protokols Nr. 4 2010. gada 22. aprīlī, Stalbē

Hardijs Vents, domes priekšsēdētājs

Ar Raiskuma pamatskolas izlaidumu 10.jūnijā tiks atklāta restaurētā Auciema kluba pirmā kārta. Piesaistot Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzekļus 75%, pašvaldība ir veikusi pamatīgu darbu, atjaunojot vienu no Raiskumā skaistākajām vecajām muižām. Projekta īstenošanu uzsāka pagājušā gada nogalē. Darbus veic „AK celtnieks” no Limbažiem, būvuzraugs Valdis Valainis.

Projekta ietvaros tika veikti visi lielie mājas atjaunošanas darbi sākot no jumta, logiem un fasādes, beidzot ar visām komunikācijām un apkārtni. Izbūvētas ir zāle, skatuve, kamerzāle, palīgtelpas, kabi-neti un sanitārais mezgls. Būtiski atzīmēt, ka šī ēka būs pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Skatītāju zāles akustikas nodrošināšanai nācās padziļināt grīdu.

LAD pašvaldības projektos katram pagastam novados bija noteikts pieejamais naudas līdzekļu apjoms, tāpēc, iesniedzot jaunus projektus, darbus Pārgaujā turpinās. Maija sākumā ir saņemts apstiprinājums no LAD, ka piešķirts finansējums Stalbes kultūras nama un Auciema kluba projektu

II kārtām. Tā Auciema klubā par šiem līdzekļiem tiks izbūvēts otrais stāvs, kas paredzēts semināriem un brīvā laika nodarbēm jauniešiem un interešu grupām. Stalbes kultūras namam tiks sakārtota fasāde, proti, notiks sienas savilkšana, cokola sakārtošana, fasādes siltināšana

Jau pēc apmēram trīs nedēļām Auciema klubā atkal skanēs mūzika un aplausi.

Projekti turpinās

NO­VADA VĒSTIS” izplatīšanai Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā. Tirāža 1700 eksemplāros; adrese „Iktes”, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads.

• Nolemts izdot saistošos noteikumus Nr. 6 „Par grozījumiem Pārgaujas nova-da domes Saistošajos noteikumos Nr. 1 „Pārgaujas novada pašvaldības nolikums””.

• Apstiprinātas platības zemes reformai paredzētajām zemes vienībām Pārgaujas novadā.

• Nolemts pieņemt kā dāvinājumu no Biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība” „Elektrības norēķinu kartes 500kWh” 106 par kopējo summu LVL 3937,90, kuras izsniegtas Pārgaujas novada trūcīgajām ģimenēm ar bērniem; „Elektrības norēķinu kartes 500kWh” 54 par kopējo summu LVL 2006,10.

Vēl skatīti un pieņemti lēmumi par īres līgumu slēgšanu, par zemes un nekustāmo īpašumu un sociālajiem jautājumiem u.c.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties Pārgaujas novada domes Kancelejā.

Inga Bērziņa, kultūras speciāliste

Stalbes kultūras nams ir iekļuvis kinopunktu skaitā!

Sākot ar 14. maiju projekta “Kinopunkts kopā ar Amigo” ietvaros būs iespējams noskatīties britu režisora Maikla Lī komēdiju­drāmu “Laimīgajiem veicas”. Ieejas maksa uz seansu paliek nemainīga – 1 santīms.

•19. maijā plkst. 15.00 Raiskuma

parkā bērnu popgrupu festivāls „Pienenīte” – koncerts, „mans skanīgais mikrofons”, piepūšamās atrakcijas

•Aicinām visus, kuri vēlas darboties

teātra studijā (režisors Jānis Lībietis) līdz 21. maijam pieteikties pa tālruni. 29152649

•

22.maijā plkst. 21.00 Rozulas kultūras namā amatierteātra izrāde;

pl. 22.00 vasarssvētku balle.•

Svētdien, 23. maijā plkst. 19.00 Stalbes kultūras namā JAUNIEŠU KORIS “BALSIS”.

Šis koncerts sniegs lielisku iespēju kaut uz īsu brīdi aizbēgt no ikdienas rūpēm, nedaudz padomāt par cilvēciskajām attie-cībām, par skaisto un labo un visbeidzot baudīt skaistu, dvēselisku mūziku. Biļetes, iepriekšpārdošanā Raiskuma, Stalbes, Straupes pagastu pārvaldēs vai rezervējot pa tālr. 29152649, Ls 3,- un Ls 2,- Bērniem-jauniešiem no 7-16 gadu vecumam Ls 1,-

•Straupes estrādē 29. maijā

plkst. 18.00 „Ievziedu sadancis”. Koncertē Straupes un draugu deju kolektīvi.

Zaļumballē spēlē grupa „Patrioti LG”

un dekoratīvais apmetums, ieejošo un izdejošo ūdenssistēmas un kanalizācijas komunikāciju izbūve.

Atkarībā no tā, par kādu finansējuma piedāvājumu tiks veikts iepirkums, pašvaldība domā, ka jānoved līdz galam Straupes jauniešu centra otrā stāva izbūvi.

noteikumos Nr. 10 (prot. Nr. 9), „Nodevas par Pārgaujas novada pašvaldības izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu, simbolikas izmantošanu, izklaidējoša rakstura pasākumu organizēšanu un tirdzniecību publis-kajās vietās” šādi:

1. Svītrot Saistošo noteikumu punktā 1.4. tekstu „pamatojoties uz Pašvaldības izsniegto rēķinu”.

2. Izteikt 4.1. punkta 4.1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

„4.1.1. Pārtikas un/vai nepārtikas preču izbraukuma tirdzniecība:

• Ls 3,00 dienā vai Ls 10,00 mēnesī vienā no Pašvaldības pagastu pārvalžu teritorijām;

• Ls 6,00 dienā vai Ls 20,00 mēnesī divās no Pašvaldības pagastu pārvalžu teritorijām;

• Ls 9,00 dienā vai Ls 30,00 mēnesī visā Pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

Kultūras afiša

�

Raimonds Mežaks,Ziemeļvidzemes virsmežniecībasJumaras mežniecības mežsargs

Šī gada „Meža dienu” devīze – „Par zaļu un neatkarīgu Latviju”. Tā protams nav nejaušība. Pirms divdesmit gadiem, 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR augstākā padome pieņēma Deklarāciju „Par Latvijas republikas neatkarības atjaunošanu.” Šis datums kļuva par simbolu ceļā uz Latvijas brīvvalsts atjaunošanu. Zīmīgi, ka „Meža dienas” sakrīt ar laiku, kad pieņēma šo mums tik nozīmīgo lēmumu. Tāpēc, lai godinātu un izrādīt cieņu valstij, kurā dzīvojam ikkatrs ir aicināts piedalīties koku stādīšanā, apkārtnes sakopšanā un citos nozīmīgos pavasara darbos, lai Latvija tiešām kļūtu zaļa.

Viens no svarīgākajiem pavasara darbiem, protams ir koku stādīšana izcirtumos, parkos un citās vietās. Katram skaidrs, ka koki ir tie, kas uztur mūsu ekonomiku, bioloģisko daudzveidību un ainavu.

Jaunieši iepazīstas ar pavasara darbiem mežā

Bieži vien meža īpašnieki uzskata, ka nocērtot mežu viss atjaunosies dabiski. Tomēr praksē tā vienmēr nenotiek. 2010. gada 21. aprīlī Pārgaujas novada Straupes pamatskolas skolotāja Evija Tiltiņa un trīspadsmit 7. klases skolēni sadarbībā ar Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības Jumaras mežniecības darbiniekiem devās uz vienu hektāru lielu izcirtumu Straupes pagastā. Arī viņi pārliecinājās, ka ne vienmēr izcirtums atjaunojas dabiski. Pēc kailcirtes izcirtums bija atjaunojies pārsvarā ar ievām, tāpēc 2009. gada rudenī veikta to nozāģēšana, bet pavasarī paredzēta koku stādīšana. Izcirtuma īpašnieks pasākuma dalībniekiem bija sagādājis bērzu un egļu ietvarstādus, lai jauniešiem būtu iespēja iemācīties stādīt kokus. Jumaras mežniecības darbinieki bija

sagādājuši pusdienas un dažādus stādāmos instrumentus, lai ieinteresētu jauniešus jeb jaunos meža īpašniekus veikt šo atbildīgo uzdevumu. Jauniešiem bija iespēja praksē izmēģināt koku stādīšanu ar stādāmo stobru, šķēpu, mežeņu rokamo lāpstu un parasto lāpstu. Kā atklājās pasākuma laikā, tad daļai jauniešu mežs ir ģimenes īpašumā, un arī koku stādīšana nav sveša.

„Esmu veikusi koku stādīšanu jau iepriekš. Manam vectēvam ir meža īpašums Zemgales pusē. Labprāt palīdzu ģimenei saimniekot mežā”, savā pieredzē dalās jaunā meža īpašniece Agnese Kārkliņa no Straupes.

Arī skolotāja Evija Tiltiņa uzskata, ka ļoti svarīgi ir bērnus mācīt ne tikai klasē, bet arī vest dabā un ļaut pašiem darboties. Līdz ar to viņiem rodas interese par apkārt notiekošo. Tas ir ļoti svarīgi šajā datoru un televizoru laikmetā. „Ja bērni veic koku stādīšanu un atkritumu vākšanu, viņiem rodas labāka izpratne par dabā notiekošajiem procesiem. Šaubos vai viņi gribēs piemēslot dabu ar sadzīves atkritumiem, ja pirms tam būs ieguldījuši smagu darbu, lai to sakoptu. Tieši tāpat ir ar koku stādīšanu. Šodien viņi iepazīst šo nopietno darbu. Apzinās, ka to padarīt nav nemaz tik vienkārši. Pirms darba veikšanas jāiegūst zināšanas”, savās domās dalās skolotāja.

Iepazīstas ar bebru dambju jaukšanuPasākuma otrajā daļā jaunieši iepazinās

ar Latvijas mežsaimnieku lielāko nelaimi – bebru populācijas radītajiem nedarbiem. Lai arī pavasara pali vairākus dambjus bija pārrāvuši un ūdens līmenis krities, tomēr daļa no dambjiem vēl funkcionēja un Straupes pamatskolas audzēkņi labprāt izmantoja āķi un lāpstas, lai mēģinātu vienu no dambjiem izjauktu. Piecpadsmit minūšu ilgais darbs vainagojās ar panākumiem un pamatīgajā dambī izdevās palielināt ūdens caurteci.

Jumaras mežniecībā turpinās „Meža dienu 2010” pasākumi

Kaspars PabērzsSIA ZAAO­ attīstības daļas vadītājas vietnieks

Aprīļa beigās Ziemeļvidzemes reģionālajā atkritumu noglabāšanas poli-gonā Daibe topošā sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra pa-matos tika guldīta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Poligons Daibe ir pirmais poligons Latvijā, kur uzsākta šāda centra izveide.

Vides ministrs Raimonds Vējonis: „Eiropa ir vērsta uz noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, un ZAAO­ īstenotais projekts ir viens no piemēriem. Šāda centra izveide poligonu padara ilgdzīvotspējīgāku, jo mazāk atkritumu tiek noglabāts un atkritumu noglabāšanas krātuve var kalpot ilgāk.”

„Šī diena mums ir nozīmīga ar to, ka esam spēruši vēl vienu soli uz priekšu, uzsākot Ziemeļvidzemes reģionālā atkri-tumu noglabāšanas poligona Daibe trešo attīstības kārtu. Tā paredz izbūvēt otro atkritumu noglabāšanas krātuvi un izvei-dot Latvijā pirmo sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru. Tajā tiks veikta iepriekš nešķirotu sadzīves atkritumu smalcināšana un šķirošana.

Līdz ar to poligonā Daibe noglabāšanai paredzētie sadzīves atkritumi tiks apstrā-dāti, no tiem tiks atdalītas otrreizējās izejvielas un kompostējamie materiāli. Tā rezultātā tiks ievērojami samazināts poligonā noglabājamo atkritumu apjoms, kas palielinās poligona ekspluatācijas laiku. Realizējot šo kārtu, poligonu Daibe varēsim pamatoti saukt par reģionālo atkri-

Uzsāk sadzīves atkritumu priekšapstrādes centra būvniecību Ziemeļvidzemē

tumu apsaimniekošanas centru,” centra nozīmību vērtē Ģirts Kuplais, ZAAO­ atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs.

Hardijs Vents, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs: „Šāda projekta realizācija ir svarīga ne tikai Pārgaujas novadam, kurā poligons atrodas - tas ir svarīgi visam Ziemeļvidzemes reģionam. Bet esam priecīgi, ka šāds projekts tiek realizēts tieši

2010. gada 30. aprīlī, Stalbē• Apstiprināts Pārgaujas novada

pašvaldības konsolidētais 2009. gada pārskats ar šādiem rādītājiem:

1.1. Bilances aktīvi uz 31.12.2009. – LVL 7457444

1.2. Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts – LVL 59496

• Par uzņēmuma pakalpojumu līgumu slēgšanu ar firmu SIA ”Ceļinieks 01”

ĪsziņasHardijs Vents, domes priekšsēdētājs

• Sagaidot mūsu novadā Latvijas paš-valdību savienības 21.kongresu, LPS žurnālā „Logs” maija numurā lasiet par Pārgaujas novadu.

• Velomaratonā, kas notika par godu valsts svētkiem „Iepazīsti novadu”, piedalījās 17 velobraucēji. Maršrutu dalībnieki veica no Braslas kroga Straupe līdz Apaļkalnam Raiskumā. Kopējais garums bija ap 20 km.

• Valsts svētku priekšvakarā Stalbes kultūras namā notika Senioru kolektīvu sadraudzības koncerts „Stalbes pavasaris 200”. Tas kopā pulcēja tuvus un tālus kaimiņus no Ģikšiem, Taurenes, Nauk-šēniem, Valmieras, Cēsīm, Lēdurgas, Priekuļiem un Dikļiem. Paldies festivāla saimniekiem Stalbes „Dzīvotpriekam” un īpaši Grietai Grosbergai.

• Ik ceturtdienu Raiskumā notiek sanāksmes par Raiskuma ciema ūdens-saimniecības projekta gaitu. Sanāksmē piedalās pašvaldības pārstāvji, būvuzraugi un celtnieki.

• Pēc pozitīva zvērinātas revidentes atzinuma saņemšanas, aprīļa mēnesī apstiprināts Pārgaujas novada 2009.gada pārskats. Ar to var iepazīties novada centrā, vēlāk arī pašvaldības mājas lapā.

• 14. maijā Straupes pagasta bibliotēka nosvinēja viena gada jubilejas pasākumu kopš tā pārvākusies uz telpām „Airās”. Paldies telpu īpašniekam Mārim Šķesteram par sadarbību.

• Līdz 26. maijam biedrība „Brasla” tur-pina pieņemt projektu pieteikumus. Vairāk informācija: www.partnerība-brasla.lv

• Maija beigās Straupes TIC telpās ar domes lēmumu mājvieta ierādīta jaunās interneta vietnes www.pargauja.lv admi-nistratoriem. Vairāk lasiet šī numura pirmajā lapaspusē.

• Notiek pašvaldības un organizatoru sarunas par Lielo Līgo svētku rīkošanu Raiskuma pagastā pie Bieku mājām, kur pirms 30 gadiem tika uzņemta slavenā Jāņa Streiča filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

• Auciema kluba interjeru veidos vietējie mākslinieki un speciālisti. Telpu dizainu izstrādā Ervīns Palmbahs, lustras kaļ juniors un seniors Jāņi Mārtinsoni, griestu gleznojumus veidos Baiba Rass.

• Kā jau rakstīts notiek gatavošanās uz Hanzas dienām Pērnavā. Straupe sevi pārstāvēs vienotā stendā – pašvaldība, uzņēmēji, amatnieki u.c. Uzstāsies Straupes pašdarbības kolektīvi.

• Stalbes kultūras namā apskatāma izstāde „Garie ziemas vakari”. Tajā apmeklētāji aicināti skatīt novada iedzīvotāju kā vaļasprieku, tā profesionālas amatniecības darbus.

• Noslēgusies 2009/2010 gada Latvijas florbola sezona. Komanda U-10 ieguvusi 2.vietu, U-12 dala no 5. līdz 8.vietu, U-14 tāpat, U-16 zēni ieguva 1.vietu, U-18 jaunieši 2.vietu. Meistarkomanda palika 8.vietā.

šeit, jo novads bez poligona Daibe vairs nav iedomājams, no tā iegūst arī novada cilvēki. Tā ir kopēja attīstība, sakoptība un jaunas darba vietas – šeit cilvēkiem ir un būs ko darīt.”

Kapsulu sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra pamatos guldīja Vides ministrs Raimonds Vējonis, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, as SCO­ Centrs valdes priekšsēdētājs Jānis Matisons un SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaim-niekošanas organizācija (ZAAO­) atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais.

Atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izbūve un atkritumu mehāniskās priekšapstrādes iekārtu piegāde tiek veikta projekta „Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona „Daibe” infrastruktūras pilnveidošana” ietvaros. Projekts tiek realizēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētās aktivitātes „Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 2,59 miljoni latu, no kurām 85% jeb 2,2 miljonus latu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet ZAAO­ ieguldījums ir 388 tūkstoši latu.

Kapsula ielikta, centrā domes priekšsēdētājs Hardijs Vents

Nolemts pilnvarot Domes priekšsēdētāju slēgt uzņēmuma pakalpojumu līgumus ar firmu SIA „Ceļinieks 01” par:

1. piebraucamā ceļa ierīkošanu uz „Tautas nams” Auciemā, Raiskuma pagastā, līguma summa LVL 11987.88;

2. stāvlaukuma seguma ierīkošanu pie ”Tautas nams” Auciemā, Raiskuma pagastā, līguma summa LVL 11436.12.

Pārgaujas novada domes ārkārtas sēdes protokols Nr. 5

4

Lielā talkaDagnija Pole,direktore

22.aprīlī Raiskuma pamatskolas skolēni un skolotāji piedalījās kopīgajā talkā „Par tīru Latviju”.

5.–9.klašu zēni ar skolotāju Jāni Mičuli un direktora vietnieku saimnieciskajos jautā-jumos Juri Kuduru strādāja Auciema ezera krastā atpūtas vietas labiekārtošanā. Darbus vadīja pilnvarotā persona par vides un zivju resursu uzraudzību un aizsardzību Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā Kaspars Šmits, kurš grupas darbu talkā novērtēja kā teicamu un izteica atzinību visiem talciniekiem, cerot, ka arī turpmāk čaklie strādātāji rūpēsies par dabas sakoptību un aizsardzību. Šo vietu iecienījuši ne tikai pagasta iedzīvotāji, bet arī atpūtnieki no Cēsīm un citurienes. Pārējie skolēni un skolotāji strādāja Auciema ciemata pie-vadceļu, grāvmalu, ielu un centra autobusu pieturas sakopšanā. Visi talcinieki strādāja ar aizrautību un ar apņemšanos rūpēties par kārtību ikdienā.

Komiksu konkurssKristīne Spale, vizuālās mākslas skolotāja

Raiskuma pamatskolas 4.klases skolēns Kristers Artis Morozs piedalījās 2.”Projekta Pēdas” organizētajā komiksu konkursā. Par darbu „Detektīvu meitenes un vāvere” Kristers saņēma žūrijas veicināšanas balvu – iedvesmojošus materiālus tālākajām radošajām aktivitātēm. Jau tagad skolēni gatavo darbus nākamajam „Projekta Pēdas” izsludinātajam komiksu konkursam.

Ziņas no Raiskuma pamatskolas

Mākslas dienas 2010Kristīne Spale, vizuālās mākslas skolotāja

No 19.–30.aprīlim Raiskuma pamatskolā notika Mākslas dienas. Skolēni un skolotāji bija aicināti piedalīties vairākās ar mākslu saistītās aktivitātēs. Pirmdien gan skolotāji, gan skolēni tērpās dzeltenas krāsas drēbēs, otrdien – zaļās, trešdiena bija neparasto frizūru un galvassegu diena, ceturtdiena tika atvēlēta zilas, bet piektdiena baltas krāsas apģērbam. Un tiešām katram skapī atradās kāds noteiktas krāsas apģērbs. Skolēni, nedēļas laikā par aktīvu līdz darbošanos un piedalīšanos, krāja Mākslas dienu ”valūtu”. Savukārt skolotāji veidoja mākslas darbus – ziedus. Piektdien 23.aprīlī notika slavenību mākslas darbu izsole, kur visi skolotāju veidotie radošie darbi īsā laikā tika vairāksolīšanā pārdoti. Vēl ikviens skolēns ar savu darbu piedalījās lielās Mākslas dienu gleznas „Vardes kurkst kabatās” veidošanā.

Ilvija Kalniņa 27. aprīlī Cēsīs notika CSDD rīkotais

„Latvijas Jauno satiksmes dalībnieku forums”, kurā varēja piedalīties bērni, kuri dzimuši 1998., 1999. vai 2000. gadā no Amatas, Cēsu, Priekuļu, Raunas, Līgat-nes, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Pārgaujas novadiem. Komandā bija jābūt 6 dalībniekiem (3 meitenes un 3 zēni). Raiskuma pamatskolu pārstāvēja divas komandas. Pavisam piedalījās 6 komandas. Piedalījās arī Priekuļu vidusskola ar vienu komandu un Cēsu pilsētas pamatskola ar trīs komandām.

Raiskuma pamatskolas komandā „Raiskums”, kurus sacensībām sagatavoja skolotāja Dace Eihenbauma, startēja Megija Tēra, Undīne Lasmane, Krista Zeidenberga, Markuss Tērs, Kristers Artis Morozs un Mariss Ramša. Komandā „Raiskums 2”,

Olimpiāde latviešu valodāSigita Pole,latviešu valodas un literatūras skolotāja

22. aprīlī ar ļoti labiem sasniegumiem Pārgaujas novada latviešu valodas olimpiādē, kas notika Straupes pamatskolā, startēja Raiskuma pamatskolas 6.klases skolnieces Kristiāna Jānelsiņa, Elīna Bakāne un Gita Avotiņa. Paldies meitenēm par aktīvu un labu darbu, un Straupes pamatskolai par viesmīlību olimpiādes norisē.

kurus sacensībām sagatavoja skolotāja Lelde Pole, startēja Nadīna Razgačeva, Inga Buša, Diāna Kļaviņa, Edgars Puriņš, Jānis Grabis un Toms Lūsis.

Sacensības nebija vieglas. Bija jāpārvar divas dažādas šķēršļu joslas ar velosipēdiem, jāzina satiksmes noteikumi, pirmās palīdzības jautājumi un jāmāk atrast trīs bojājumi velosipēda uzbūvē. Bērni ar dotajiem uzdevumiem tika galā labi.

Noslēguma parādē visiem sacensību dalībniekiem tika pasniegti Goda raksti un T-krekliņi ar sacensību atbalstītāju uzlīmēm.

Komanda „Raiskums 2” kopvērtējumā ieguva III vietu. Komandai tika apbalvota ar Diplomu un kausu, katrs dalībnieks saņēma Diplomu un piemiņas balvu no O­ kartes. Skolotājai Leldei Polei par komandas sagatavošanu tika pasniegta pārsteiguma balva.

Latvijas jauno satiksmes dalībnieku forums

Rudīte Vasile

Mūsu novada teritorijā pašlaik noris divi uz līdzīgu mērķi vērsti starptautiski projekti – “Baltijas vietējā un reģionālā attīstība klimata izmaiņu izraisīto izaicinājumu un iespēju kontekstā” un „Privāto mežu īpašnieku iesaistīšana meža biomasas patēriņa veicināšanai” (AFO­).

Projekti katrs savā līmenī, teritoriālās plānošanas un lēmējpieņēmēju, kā arī praktiskās darbības līmenī paredz veicināt kurināmās biomasas ražošanu.

21. aprīlī Straupē notika Latvijā pirmā apmācību sesija privāto mežu īpašniekiem, lai iedrošinātu viņus iesaistīties bioenerģijas biznesā. Pasākumu atklāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pašvaldība pašlaik iepērk gan malku, gan granulas un šķeldu, tomēr aprēķini pierāda, ka pašvaldībai būtu izdevīgāk iegādāties nevis kurināmo, bet gan saražotu siltum-enerģiju.

Biomasas piedāvājumu un pieprasījumu analizēja SIA „Byko-Lat” biznesa attīs-tības direktors Andris Ziemelis. Viņš izteica pieņēmumu, ka, Eiropas valstīm tiecoties sasniegt ambiciozos mērķus par zaļās enerģijas apjoma palielināšanu, pieprasījums pēc biomasas pieaugs. Turklāt enerģētiskās koksnes noieta tirgus, salī-dzinoši ar celulozes koksni, ir stabilāks, nemainīgāks, līdz ar to biomasas ražotāji varēs vieglāk plānot savu darbību.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Andis Legzdiņš prog-nozēja, ka turpmākajos gados šķeldas cena celsies. Privāto meža īpašnieki pašlaik vēl maz izmanto jaunaudzes: kopjot jaun-audzes, var iegūt krietnu apjomu ener-ģētiskās koksnes. Vienīgi koku garumam jābūt vismaz 8 m.

Analizējot Pārgaujas novada meža īpašumu struktūru, Ziemeļvidzemes virsmežniecības Jumaras mežniecības mežzinis Jānis Renga pastāstīja, ka vidējā meža īpašumu platība ir ap

12–13 ha. Tā ir pārāk maza, lai īpašnieks gūtu peļņu no biokurināmā pārdošanas. Ekonomiski izdevīgi tas varētu būt vien tad, ja vairāki īpašnieki apvienotos kopīgai saimnieciskajai darbībai. Pašreizējās meža īpašnieku organizācijas to nav veikušas. Nākotnē to varētu darīt pašvaldība. Reālu labumu iegūtu gan pašvaldība, gan vietējie iedzīvotāji.

Projekts paredz izplatīt Somijas un Austrijas pieredzi privāto meža īpašnieku sadarbībā. Matti Virkkunen (Somija) de-monstrēja vairāku piemērus no Somijas lauku apvidiem. Nelielajā Toivakkas pilsē-tiņā privāto meža īpašnieku kooperatīvs veic pilnu ciklu – mežizstrādi, biokurināmā pārstrādi un piegādi, katlu mājas apkalpošanu, pašvaldībai pārdodot siltumenerģiju. Pašvaldības atbalsts kooperatīva izveidē bijis nozīmīgs, jo tieši pašvaldība investējusi katlu mājas celtniecībā.

Ko domā mūsu un kaimiņu novadu privāto mežu īpašnieki? Pirms semināra tika veikta aptauja. Kā pastāstīja Valsts SIA „Vides projekti” pārstāve Maira Jēgere, 90% aptaujāto ir apmierināti ar to, kā pašlaik tiek apsaimniekots viņa mežs. Taču tikai 36 % ir ieinteresēti kļūt par piegādātāju siltumražošanas kompleksam. 75 % atzīst, ka nav informēti par esošiem vai plānotiem bioenerģijas siltumražošanas kompleksiem mūsu reģionā.

AFO­ projekts ilgs trīs gadus. Tas paredz, ka ir jāuzlabojas privāto meža īpašnieku izpratnei un informētībai un ir jāattīstās biomasas biznesam. Kā teica Matti, pašlaik somu mežu īpašniekiem ienesīgākā ir tieši sīkkoksne.

Kā iesaistīt privāto mežu īpašniekus biomasas ražošanā

Jaunie ceļu satiksmes dalībnieki no Raiskuma pamatskolas.

5

I.Rēķe,Direktores vietniece izglītības jautājumos

11.maijā Stalbes vidusskolā notika informatīvā diena, kuras laikā gan kai-miņskolu, gan pašu skolas devītās klases skolēnus iepazīstinājām ar iespējām Stalbes vidusskolā iegūt vidējo izglītību. Uz šo pasākumu atbrauca seši Raiskuma pamatskolas un astoņi Straupes pamatskolas skolēni. Paldies skolu vadībai un citiem atbalstītājiem, kas rada iespēju šiem skolēniem atbraukt pie mums. Tikšanās sākās ar direktores vietnieces izglītības jautājumos Ilzes Rēķes uzrunu, nododot sveicienus no direktores Jolantas Dzenes, kura atradās direktoru seminārā. Direktores vietniece klātesošos iepazīstināja ar tiem mācību priekšmetiem un fakultatīvajiem kursiem, kurus var apgūt vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena ietvaros, kā arī ar interešu izglītības nodarbībām.

Skolēni ar ieinteresētību klausījās Jaun-sargu apmācības pasniedzēja Guntara Norbuta prezentācijā par šo fakultatīvo kursu. Savu prezentāciju pasniedzējs papildināja ar dažādām fotogrāfijām, kurās bija redzami kursanti dažādās praktiskajās

nodarbībās – izdzīvošanas nometnēs, pārgā-jienos, peldēšanos āliņģī, alpīnisma nodar-bībās.

No šī gada mūsu skolā ieviests jauns mācību priekšmets – programmēšana. Par šī mācību priekšmeta un par tehniskās grafikas uzdevumiem, par ieguvumiem tos apgūstot, pastāstīja skolotājs Auseklis Ķibilds.

Komerzinību skolotāja Ilze Paegle un 12. klases skolniece Agita Bērziņa izstāstīja, ko apgūst šī kursa ietvaros, stāstīja par dažādiem konkursiem, kuros piedalās. Akcents tika likts arī uz priekšrocībām, kādas ir stājoties attiecīgajās augstskolās, ja esi ieguvis diplomu par komerczinību apgūšanu.

Par sporta aktivitātēm skolā stāstīja sporta skolotāja Renāte Hmeļņica, kura atzina, ka populārākie sporta veidi Stalbes vidusskolā ir basketbols, florbols un volejbols, bet pamatus apgūst gan badmin-tonā, rokasbumbā un citos sporta veidos.

Stalbes vidusskola dod ne tikai zināšanas vispārizglītojošos mācību priekšmetos, bet sekmē arī skolēnu komunikatīvo un citu spēju attīstību. Skolēni aktīvi piedalās dažādos pasākumos skolā un ārpusskolas. Par dažādiem pasākumiem, projektiem un izklaidēm pastāstīja viena no skolas

erudītākajām skolotājām Māra Buša. Tika stāstīts un rādītas fotogrāfijas par mate-mātiķu pēcpusdienām Prieku-ļos, Barikāžu dienām veltīto pasākumu, Eiropas dienu pasā-kumu, Zaļā punkta konkur-siem, ekskursijām un citiem pasākumiem.

Paldies visiem par at-saucību! Ceru, ka lielu daļu no klātesošajiem, mēs redzēsim 1. septembrī, jau kā Stalbes vidusskolas 10. klases skolēnus.

Informatīvā diena “Izglītība visiem” Stalbes vidusskolā

Jaunsargu apmācības pasniedzējs Guntars Norbuts.

B.Duņēna,Direktora vietniece izglītības jomā

Stikla pūtēji skolāPirms vairākiem gadiem skolā viesojās

stikla pūtēju ģimene no Venspils un rādīja savu stikla pūšanas mākslu un dažādu figūriņu veidošanu. Tas ir ģimenes uzņēmums, kura ražojumi ir pieprasīti Latvijā. Aprīlī tikāmies atkal. Guvām daudz teorētisku zināšanu par stikla iegūšanu, pūšanu un figūru veidošanu.

Skolēni arī paši izmēģināja pūst karsto stikla masas pilienu – apaļā stikla bumbiņa nemaz tik viegli rokās nedevās – vairāk tāds neregulārs burbulis vien sanāca. Kad tādam burbulim pieskaras stiprāk, tas sabirzt smalkos un plānos, kā zīdpapīrs, gabaliņos.

Figūriņas bija interesantas; lielāki un mazāki krāsaini stikla dzīvnieciņi un dažādi piekariņi.

Urrā! Braucam uz Rīgu dziedāt!

Ik pa brīdim secinām, ka laiks skrien ļoti ātri. Jau piekto gadu piedalāmies integratīvās mākslas festivāla „Nāc līdzās” reģionālajā koncertā Valmierā. Festivāla organizēšana visos četros novados bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām aizsākās pirms 14 gadiem. Koncertu noslēgumā labākie un interesantākie priekšnesumi tiek izvirzīti lielkoncertam Rīgā. Tālāk nākošais koncerts jau ir Ziemassvētkos kopā ar lielajiem māksliniekiem.

Arī mūsu skolēnu vokālam ansamblim jādodas uz Rīgu. Daži no dziedātājiem jau labi iepazinuši kultūras namu un koncerta dalībniekus Valmierā, arī Rīgā VEF kultūras pilī. Bet lielākai daļai dziedātāju tāda priekšnesumu dažādība un lielais dalībnieku skaits būs skatāms pirmo reizi.

Šie koncerti ir vienreizēji ar to, ka pedagogi spēj atrast labus materiālus priekšnesumiem un padarīt tos interesan-tus gan pašiem māksliniekiem, gan skatītājiem.

Lielā skolas apkārtnes sakopšana

Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās. Rokas darba nebijās Zinājās padarīt...Katru gadu aprīlī visi skolēni un

darbinieki dodas sakopt skolas teritoriju. Tā nav maza – 10 ha. Mūsu zemē ir gan ābeļdārzs, gan birzīte, gan rotaļu laukums, ceļa mala un pagalms apkārt skolai. Darbs tika sadalīts 8 objektos. Vilkām, nesām, grābām, lasījām un kasījām, stādījām un griezām. Rezultātā - sagrābtas lapas, nodedzināti nozāģētie un vējā nolūzušie zari, sastādītas puķes. Pašiem prieks par padarīto darbu.

Talkas noslēguma gardums - ugunskurā ceptas desiņas ar sautētiem kāpostiem labi remdēja izsalkumu.

Arī vakars pagāja ātri. Bija aprīļa jubilāru sveikšana dzimšanas dienā un brīvdienu diskotēka ar atrakcijām. 29.aprīlis bija darbīga un interesanta diena visiem.

Aprīlis Raiskuma sanatorijas internātpamatskolā

Antra Priedīte,Stalbes vidusskolas vēstures skolotāja

Mūsu valstij šogad apaļa un zīmīga jubilejas diena. 20 gadu pagājis, kopš mēs atkal dzīvojam neatkarīgā, pašu pārvaldītā valstī. Skaitlis zīmīgs, jo mūsu pirmā brīvā valsts reāli pastāvēja tieši 20 gadus. Latvijas Republikas pasludināšana notika 1918. gadā, taču patiesi brīva tā kļuva tikai pēc miera līguma parakstīšanas ar Padomju Krieviju 1920.gada augustā. Kā zināms, O­trā pasaules kara notikumi, Padomju Krievijas ekspansija 1940. gadā mūsu brīvību un neatkarību pārtrauca.

Šobrīd, kad pasaulē un arī Latvijā notiek pārmaiņas ekonomikā un saimniecībā, atkal dzirdam bažas par Latvijas patstāvību. Daudzviet un no dažādu runātāju mutēm izskan aicinājums katram Latvijas pilsonim pārvērtēt savu attieksmi pret savu valsti. Godīgi pašam sev noskaidrot, cik pats esmu darījis savas valsts labā. Vai esmu izteicis savu viedokli vēlēšanās, balsojis par pensionāru dzīves uzlabošanu? Cik laba, kaut domās, esmu veltījis savas valsts valdībai? Cik aktīvs esmu bijis savas tuvākās apkārtnes uzlabošanā, sakārtošanā, palīdzējis tiem, kam ikdienā varētu palīdzēt? Aizvien skaidrāk saskatāms, ka čīkstot un gaužoties, nevar sagaidīt pārmaiņas un uzlabojumus, kaut arī esi cilvēks, kurš tieši politiskās norises neietekmē.

Stalbes vidusskolā 26.aprīlī, Straupes un Raiskuma pamatskolās 30. aprīlī notika vēstures stunda, kas bija veltīta valsts neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai.

Ar atskatu Latvijas vēsturē pārskatot ceļu uz tautisko apziņu, vēlāk sarežģīto situāciju valsts tapšanas laikā, tad ļoti nepatīkamo un diskutablo atrašanos padomju un vācu ietekmes sfērās, novada skolēni centās izprast, cik vērta šodien ir mūsu Latvijas neatkarība. Mēs šodien bieži atceramies, ka padomju laikā visiem bija darbs, izglītība un medicīna par brīvu. Taču aizmirstam, ka kompartijas plāns bija piepildīt Latvijas teritoriju ar tik daudz sveštautiešiem, lai latvieši šeit paliktu kā minoritāte. Kad tas būtu padarīts, tad Latvijas PSR vienkārši pievienotu Padomju Savienībai, un kas to lai zina, kā tad mēs dzīvotu šobrīd. Vai būtu laimīgi par bezmaksas izglītību krievu valodā, un vai prastu savas vainas dakteriem izstāstīt svešā mēlē. Tā ir laba īpašība, paturēt par aizgājušo prātā tikai labo, bet tas mūs arī maldina. Par to ir vērts padomāt!

Lai paustu savu sirsnību un laba vēlējumus Latvijai, pasākumu noslēdzām ar kop dziedāšanu. Paldies Andai un Elitai par aktīvo līdzdalību pasākuma labskanības nodrošināšanā!

Augsim lieli, augsim stipri,Būsim sveiki, veseli!Uzdziedāsim, uzdziedāsimAugstu laimi LATVIJAI!

Neatkarības dienas pasākumsnovada skolās

Bērnu un jauniešu lielkoncertsElīna Gulbe,Vidzemes augstskolas studentepraktikante novada domē

3. maija vakarā novada bērni un jau-nieši pulcējās Stalbes kultūras namā, lai sniegtu kopīgu koncertu Pārgaujas novada iedzīvotājiem.

Koncerts sākās ar Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja Hardija Venta uzrunu, pēc kuras visi kopīgi nodziedāja Latvijas Valsts himnu.

Koncerta laikā ikviens varēja baudīt dziesmas un dejas, ar kurām priecēja Stalbes vidusskolas 1.–3. un 4.–6. klašu deju kolektīvi, Straupes pamatskolas 3.–6.klašu deju kolektīvs, Straupes pamatskolas folk-loras grupa, kā arī Raiskuma pamatskolas popgrupa „Dzērvenīte”, Stalbes vidusskolas meitenes un Straupes pagasta jauniešu deju kolektīvs „Idumeja”. Lielu sajūsmu

un prieku radīja arī Stalbes bērnudārza „Rūķītis” bērni, kuri dziedāja un dejoja dziesmiņas par pavasari un vardītēm.

Draudzīga atmosfēra valdīja arī aiz-kulisēs, kur ikviens kolektīvs gatavojās savam uznācienam. Emocijas bija dažādas – citi bija nedaudz satraukušies, vēl citi īsināja laiku smejoties un sarunājoties, kamēr daži mierīgi vēroja pārējo dziesmas un dejas no aizkulisēm. Kolektīvi savā starpā bija izpalīdzīgi, gan palīdzot viens otram ar apģērba sakārtošanu, gan pieturot skatuves aizkarus, lai dejotāji tajos neaizķertos.

Koncertu nobeidzot ikviens klātesošais vienojās dziesmās „Mazs bij’ tēva novadi-ņis” un „Še kur līgo priežu meži”.

Stalbes vidusskolas 3.–4.klašu deju kolektīvs (vadītāja Ineta Indriksone) sevi pierādījuši ne tikai koncertos, bet arī izcīnī-juši sev iespēju piedalīsies X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

IZLAIDUMI

* Stalbes pagasta PII “Rūķītis” Izlaidums – ekskursija 28. maijā plkst. 15:00 * Stalbes vidusskolas 9. klases izlaidums notiks Stalbes kultūras namā 12. jūnijā, turpat 12. klases izlaidums 19. jūnijā. * Raiskuma pamatskolas 9.klases izlaidums notiks 10.jūnijā plkst. 19:00 * Straupes pamatskolā izlaidums 12. jūnijā plkst. 17:00* Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas 9. klašu izlaidums būs 4. jūnijā plkst. 14.00. Pēdējais zvans 20. maijā plkst. 12.00

�

* * *Elita Pakalne,Pārgaujas novada skolu latviešu valodasmetodiskās apvienības vadītāja

21. aprīlī Straupes pamatskolā par savu skolu stāstīja Cēsu profesionālā vidusskola, aicinot apgūt galdnieka, namdara un elektriķa profesijas. Līdz ar skolas pārstāvjiem ieradās arī deju kolektīva “Brukstaliena” dejotāji. Tas bija pārliecinošs aicinājums izvēlēties tieši šo skolu. Prezentācijas noslēgumā bija cēsnieku konkurss – jautājumi par dažādām lietām, kas saistītas ar galdniecību. Pārsteigumu sagādāja Baiba Lasmane, atbildot pareizi uz lielāko daļu jautājumu un iegūstot ārpuskonkursa uzņemšanas apliecinājumu nākamajam mācību gadam. Žēl tikai, ka Baiba to nevarēs izmantot, jo mācās vēl tikai 8. klasē.

* * *Elita Pakalne,Pārgaujas novada skolu latviešu valodasmetodiskās apvienības vadītāja

22. aprīlī, Straupē satikās zinošākie novada skolu sesto klašu skolēni. O­limpiāde latviešu valodā bija kā labs rūdījums valsts pārbaudes darbam maija vidū. Varam lepoties ar savām meitenēm, jo ne tikai latviešu valodā, bet arī matemātikā Evita un Kristīne ir nepārspējamas. Arī šodien Evitai Vanagai 2. vieta un Kristīnei Rencei – 3. vieta. 1. vietas ieguvējas ir divas meitenes – mūsu Kate Medne un Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas Laura Dūdelniece. Paldies par darbu gan skolotājām, gan bērniem!

Adrija Fusa,floristikas pulciņa skolotāja

Šogad Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgu vietu ieņem X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētki, kas šogad atzīmē 50. gadu jubileju. Bet šie svētki ir īpaši ar to, ka pirmo reizi tie tiek organizēti kā videi draudzīgi. Savus labos darbus un domas vides labā katrs var ierakstīt kopīgajā svētku rakstā. Svētku koncepcija “Svītru kods” balstās uz filozofiju par svītrām, kuras ir katra Latvijas novada etnogrāfiskajā bruncī un ir savam novadam raksturīgo krāsu un ornamentu savienojums. Viss audums ir unikālo līniju ritma salikuma bezgalīgs atkārtojums, kā mūsu dzīve. Brunču rakstos varam meklēt, pētīt un atklāt tautas seno izpratni par pasauli, raksturīgās krāsas- zaļu, sarkanu, baltu, brūnu, arī melnu, kas ir arī Vidzemes novadu krāsas.

Mēs, Stalbes vidusskolas rokdarbu un floristikas pulciņu dalībnieki, gaidāmos Dziesmu un Deju svētkus atbalstām pie-daloties mākslas konkursā “Tērpies zaļāk”. Konkursa ideja ir skolu interešu pulciņos veidot tērpu un aksesuāru kolekcijas, akcentējot zaļo’’ ideju: darbā izmantot videi draudzīgus materiālus, no tiem veidot latviešu tautas ornamentus un joslu rakstus. Jāsaka, ka floristika ir ļoti dārgs mākslas veids – ja izejmateriālus pērk veikalā. Bet mūsu pulciņa meitenes vasarā un rudenī vāca un žāvēja augus – puķes, koku lapas, vāca čiekurus, sūnas, koku mizas, u.c. dabīgas lietiņas. Un tad visas ziemas garumā šie materiāli ar izdomas, fantāzijas un adatas karstās līmes, stieples palīdzību meiteņu rokās pārvērtās ļoti dažādos interesantos aksesuāros.

Tā Artai ar mammas mājturības sko-lotājas Svetlanas Jonāses palīdzību tapa vienreizējs “caurs’’ lietussargs no klūgām un salmiem, dekorēts ar filca bumbiņām

un žāvētiem auglīšiem. Bet Kristai elegants vēdeklis, kurā varam saskatīt latviešu tautas mūžseno čaklumu un darba mīlestību. Anetei jauka dāvana – konfekšu pušķis, kas sākotnēji kalpos kā papildinājums tērpam, un pārtaps par mīļu dāvanu gaviļniekam. Laura rokdarbu pulciņā izstrādājusi teātra somiņu un svārkus, ko rotājusi ar elegantu filcētu orhideju rakstu, pieskaņojusi filcētu bumbiņu un pērļu kaklarotu un auskarus. Baiba un Liene no bērzu un lapegļu zariem uzpina platmales, Megija no filcētām pu-ķītēm, čiekuriem un riekstiņiem izstrādāja lieldienu zaķa groziņu. Estere un Zane Bērziņa veidoja jostas no pūpoliem, čiekuru zvīņām, filcētām puķēm. Bet Zane Zariņa izveidoja romantisku vēdekli un kaklarotu. Signe un Nadīne veidoja rokassomiņas no pūpoliem, filca, spalvām. Aksesuāru kolek-ciju priekšnesuma laikā komentēja Dārta,

VIDZEMES NOVADU MĀKSLAS KONKURSS ‘’TĒRPIES ZAĻĀK’’

Svētki gudrībai Elitas Pakalne, Biruta Boze un Ilvija Kaniņa

15. aprīļa pēcpusdienā Apvienotā no-vadu izglītības pārvalde bija sarūpējusi skaistus svētkus starpnovadu mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem un viņu skolotājiem.

No Straupes pamatskolas uz šo pasākumu tikai aicināti 9. klases skolēni Līga Breča un Kaspars Vanags par 3. un 2.vietu lat-viešu valodas un literatūras olimpiādē un 5. klases skolnieks Matīss Rencis par 2.vietu matemātikas olimpiādē.

No Raiskuma pamatskolas bija uzaicināti 8. klases skolēni Edgars Embergs un Emīls O­pincāns un viņu skolotājs Jānis Mičulis par labiem sasniegumiem starpnovadu mā-cību olimpiādē mājturībā un tehnoloģijā zēniem. Edgars Embergs ieguva 1.vietu 9.–12. klašu grupā, lai gan pats mācās 8. klasē un kopā ar Emīlu O­pincānu dalīja 3.vietu 7.–8.klašu grupā.

Par iegūto 3.vietu latviešu valodas un literatūras olimpiādē tika sveikts Stalbes vidusskolas 11. klases skolēns Gatis Straz-diņš un viņa skolotāja Zane Kalniņa.

Skolēni saņēma Izglītības pārvaldes atzinības un dāvanu, ziedus no direktores un dāvanu kartes no Pārgaujas novada pašvaldības. Arī skolotāji saņēma Pateicības un ziedus. Muzikālu priekšnesumu sniedza Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi un skolotāji.

Paldies skolu direktorēm Ligitai Krū-miņai, Dagnijai Polei un Jolantai Dzenei un Pārgaujas novada izpilddirektorei Marutai Drubiņai!

Svētki pirmklasniekiem

Anita Lazdāne,Pārgaujas skolu metodiskā centra vadītāja

14. aprīlī Straupes pamatskolā pava-sarīgās noskaņās tikās Pārgaujas skolu 1. klašu skolēni un skolotājas. Katra klases iepazīstināja pārējos pasākuma dalībniekus ar sevi. Skolas simbols Straupastele sveica viesus un mājiniekus.

Katrs pasākuma dalībnieks saņēma pazīšanas zīmi – pasvasarīgu ziedu. Pēc veiksmīgas sadalīšanās 4 jauktās komandās visi pirmklasnieki pārbaudīja savas zinā-šanas un prasmes 4 pieturās: „Uzmini nu!”, „Prātnieki”, „Radošā darbnīca”, „Krustu šķērsu”. Bērniem bija jāprot sadarboties, jāparāda zināšanas latviešu valodā un matemātikā, arī jāfantazē un atraktīvi jāie-jūtas dažādās lomās.

Pasākuma noslēgumā kopā parotaļāmies, un sajūtas bija tiešām kā svētkos. Patīkams pārsteigums bija konfekšu puķes, kas katrai skolai uzplauka citāda. Kā neliela atmiņa un prieks par kopā būšanu liecinās arī kolektīvais darbs, kas turpmāk rotās klašu telpas.

Paldies par atsaucību Pārgaujas skolu 1. klašu skolēniem un viņu audzinātājām Tatjanai Zariņai, Sanitai Kārkliņai, Indrai Grāvelei, Laurai Silickai!

Vēl jaukāku šo dienu darīja tas, ka pēc-pusdienā tikāmies otrreiz Plācī, cirka izrādē. Mazos skatītājus tas ļoti iepriecināja.

Straupes pamatskola aicina vecākus pārreģistrēt un pieteikt bērnus 1. klasei un 5./6. apmācības grupai 2010./2011. mācību gadam.

Iesniegumus var uzrakstīt grupiņās un skolas lietvedībā pirmdienās un ceturtdienās no plkst.8:00 līdz 15:00.

Administrācija

!

bet Elīna veiksmīgi iejutās modeles lomā. Sakām lielo paldies Laurai Lapsiņai par veltīto laiku un darbu mācot meitenēm demonstrēt savus darbiņus uz mēles.

Un tad 28. aprīlī braucām uz Madonu, demonstrējām savu kolekciju Vidzemes reģionālajā mākslas konkursā “Tērpies zaļāk’’. Šajā konkursā piedalījās 18 koman-das. Mūsu komanda ieguva III pakāpes diplomu un līdz ar to iespēju piedalīties X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos Rīgā. Kopumā meitenes ir ļoti apmierinātas ar paveikto, savs priekšnesums ir ļoti paticis, ir apskatīta izstāde “Ritmu spēles’’, radušās jaunas idejas turpmākajiem darbiem.

Sakām paldies Stalbes vidusskolas direktorei Jolantai Dzenei, skolas ēdnīcas pavārītēm par garšīgajām pusdienām, auto-busa šoferītim Normundam Vālem, bērnu vecākiem un visiem līdzjutējiem.

26. aprīlī Straupes pamatskolas vecā-kajām klasēm audzināšanas stundu šoreiz vadīja Pārgaujas novada domes priekš-sēdētājs.

Jau tāpēc vien, ka mūsu pusē skolēni redz tikai sava pagasta domes pārstāvjus. Arī skolotājas uzzināja daudz jauna un interesanta par Pārgaujas novadu gan ģeogrāfiskajā ziņā, gan domes darbības jomās. Lūk, skolēnu vērtējums!

Kaspars Vanags: “Uzzināju, ka novads saņem Eiropas struktūrfondu līdzekļus.”

Līga Breča: “Interesants bija stāsts par to, kā strādājis pazemes bunkuros. Patīkama ziņa par skolēnu prēmēšanu.”

Raivis Dīcmanis: “Nezināju, ka novadā ir tik daudz ezeru.”

Raivis Vītoliņš: “Patika, jo pastāstīja par problēmām, kuras novadā cenšas risināt.”

Kristīne Stankeviča: “Īstenībā pat no sliņķa var kļūt par vadītāju, ja tikai to vēlas.

Viss, ko stāstīja, bija ar skaidru pamatojumu. Par visiem novada pagastiem rūpējas vienādi.”

Māris Lamberts: “Arī es esmu starp tiem cilvēkiem, kam novada dome ir palīdzējusi sporta jomā.”

Dāvis Holters: “Priekšsēdētājs pasaka visu, kā ir. Tā arī var uzzināt patiesību, kas notiek mūsu novadā.”

Ritvars Kārkliņš: “Hardijs Vents ir viens no vispatiesākajiem cilvēkiem. Man patika tas, ka viņš nestāstīja tās gudrum gudrās lietas, bet godīgi atbildēja man saprotami.”

Kristīne Stankeviča: “Mēs, paši skolēni, Straupes vārdu varam celt vēl vairāk. Ļoti pateicos, ka novada vadītājs varēja mums veltīt laiku un spēja atbildēt uz mūsu jautājumiem.”

PALDIES sakām arī mēs – skolas vadība un audzinātājas.

Stundu sarakstā – audzināšanas stunda

S. FreibergaStalbes vidusskolas latviešu valodas skolotāja

Saulīt’ silta, māmiņ’ jauka,Abas vienu labumiņu:No saulītes silti rīti,No māmiņas mīļi vārdi. (Latv. tdz.)Maija saulainākajos svētkos Stalbes

kultūras namā pulcējās skolotāji, skolēni, viņu vecāki, vecvecāki, mazākie brāļi un māsas. Ģimenes dienas koncertu ieskan-

dināja jaunākā skolas vecuma bērnu koris. Ar raitu dejas soli skatītājus iepriecināja pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas dejotāji. Skatītājiem emocionālu noskaņu raisīja vidusskolēnu lasījumi – vēstulēs teiktie mīlestības vārdi māmiņām un vidus-skolas meiteņu un skolas ansambļa veltīju-ma dziesmas. Koncertam izskanot, bērni savas māmiņas iepriecināja ar mīļiem vārdiem, apskāvieniem un pašu gatavotām dāvaniņām. Gaišu un mīļu pirmssvētku noskaņu izjuta gan koncerta dalībnieki, gan koncerta apmeklētāji.

Ģimenes dienas pasākums “Ar zilu ceriņzaru vēstuli Tev rakstu...” Stalbē

Skolu ziņas

Stalbes vidusskolas jaunās rokdarbnieces un floristes.

�

Vilnis Jaunzems,sporta kluba „Mārkulīči”valdes priekšsēdētājs

Pēdējā laikā apmeklējot vairākas iedzī-votāju kopā sanākšanas, sapratu, ka, dzīvojot jaunizveidotajā novadā, joprojām nezinām, ar ko cilvēki nodarbojas ārpus saviem ikdienišķajiem darbiem.

Mūsu papildu nodarbes veids brīvdienās ir šaušanas sports. Pirms divarpus gadiem kopā ar sportistiem no citiem Vidzemes novadiem izveidojām sporta klubu „Mārkulīči”. Pašlaik tajā esam 24, pieci mūsējie startē junioru grupā.

Šaušanas sezonas laikā, t.i., no agra pavasara līdz vēlam rudenim, gandrīz katru sestdienu piedalāmies kādā no Lat-vijas Šaušanas federācijas vai Latvijas Sportinga federācijas rīkotajiem Latvijas kausu posmiem, čempionātiem, vai arī apmeklējam sacensības kaimiņvalstīs. Star-tējam stenda, medību šaušanas, sportinga un arī tālšaušanas sacensībās, kurās šāviena attālums sasniedz pat puskilometru.

Šaušanas sports ir grūts sporta veids, tas neprasa tik daudz muskuļu spēku, bet gan psiholoģisku sagatavošanos, kon-centrēšanās spēju, nosvērtību. Līdz šim labākie sasniegumi bijuši kluba biedram lēdurdzietim Aigaram Legzdiņam. Viņam pieder Latvijas rekords gan šaušanā ar vītņustobra ieroci pa „skrejošas mežacūkas” mērķi no 50 m, gan šaušanā pa stāvošu mērķi no 35 m attāluma.

Trīs sportisti ir ieguvuši Latvijas sporta meistara nosaukumu. Tie ir Aigars Legzdiņš, Andis Anspoks un Vilnis Jaunzems.

Jau divus gadus kluba biedri sanāk kopā ar draugiem, radiem un līdzjutējiem Jāņu pasākumā medību sporta un atpūtas laukumā „Mārkulīči”, lai svētkus svinētu sportistiem atbilstošā gaisotnē.

Sporta klubs “Mārkulīči” ir Latvijas Šaušanas federācijas kolektīvais biedrs. Pagājušajā gadā federācija „Mārkulīčiem” uzticēja daļu savu funkciju, un pašlaik klubs atbild par federācijas stenda un medību sekcijas darbību. Klubs kopā ar citiem medību šaušanas sporta entuziastiem ir izveidojis interneta mājas lapu par visām šaušanas sacensībām Latvijā www.sasa.lv.

Šogad esam uzņēmušies jaunu pienāku-mu – augustā sarīkot Latvijas mednieku svētkus „Minhauzens 2010”. „Mārkulīčos” šāds pasākums notiks jau otro reizi, pirms sešiem gadiem tā galvenais organizators bija Straupes mednieku biedrība. Arī šogad lielu atbalstu svētku rīkošanā solījuši gan Straupes un Daibes mednieku klubi, gan novada pašvaldība.

Par sporta klubu “Mārkulīči”

Ināra Baltgalve,režisore

Mazliet no vēstures:Sabiedriskās dzīves iedīgļi atrodami

krogos, kuros tika svinētas dažādas godības, bet ne tikai ģimenes svētki pulcināja ļaudis vienkopus. Gan tuvāki, gan tālāki baznīcēni pēc dievkalpojumiem iegriezās tuvējos krogos, lai satiktos ar radiniekiem, paziņām, lai pārrunātu nozīmīgākos notikumus ģimenē, dzimtā, pagastā, draudzē. Tāpēc citu krogu vidū paši izcilākie kļuva tie krogi, kuri atradās baznīcu tuvumā. Straupē tāds bija pilskrogs, vēlāk pārdēvēts par Kalnakrogu /tagad Kalnsētas/. Tajā 19. gs. pēdējos gadu desmitos, kad sākās tautas atmoda, notika ļaužu sapulces, mītiņi. Tur kroga jumta stāvā izbūvēja pirmo skatuvi, kur arī notikušas pirmās pašdarbības teātra izrādes, kora dziedājumi, jautājumu un atbilžu vakari. Tajā laikā Straupē sākas aktīva organizēta sabiedriskā dzīve. Tās iniciators ir draudzes skolas skolotājs Dionisijs Garklāvs, kurš 1864. gadā nodibina kori un dziedāšanas biedrību. 1868. gadā dziedāšanas biedrība atver bibliotēku, bet 1872. gadā notiek pirmā pašdarbības teātra izrāde. Ir iestudēts Ā. Alunāna viencēliens „Pašu audzināts”.

Un šodiena:Sevis izteikšana kādā no mākslām:

dejojot, dziedot, gleznojot, pērļojot, teātri

spēlējot u.c. aktīvi darbojoties, Straupē ir saglabājusies no tiem senajiem pirmsākuma laikiem un turpina aizvien pilnveidoties. Straupes amatierteātra „Sapņojums” kolek-tīvs pirms divām sezonām, atzīmējot 135 gadus teātra pirmsākumiem Straupē, arī izvēlējās šo Alunāna viencēlienu. Taču reālā dzīve ieviesa savas korekcijas, un tā izrāde netika nospēlēta. Šis sezonas sākumā domājot par jaunās lugas iestudēšanu atkal atgriezāmies pie „Pašu audzinātā”, lielākā daļa aktieru bija nomainījusies pa šiem diviem gadiem. Nemainīgs bija palicis saimnieku pāris un pašu audzinātais Miķelis. Problēmas bija ar vīriešu lomu tēlotājiem, no astoņiem aktieriem piecas vīriešu lomas.

Taču šoreiz, neskatotie uz dažādiem sa-režģījumiem, laimīgi tikām līdz pirmizrādei saulainā 17. aprīļa pēcpusdienā. Jutāmies patiesi gandarīti par skatītāju pilno zāli.

Par izturību, iejūtību, savstarpējo sa-pratni mūsu kopējā darbā vislielākais pal-dies maniem mīļajiem aktieriem: Valentīnai Ferberai, Andrim Grīnbergam, Agrim Mār-tiņjēkabam, Sarmai Zirnei, Alfam Lapsi-ņam, Juliānai Gaumigai, Jānim Tučam. Par izrādes tehnisko un māksliniecisko noformējumu paldies Daigai un Druvim Kreitužiem.

Savus skatītājus arī turpmāk centīsimies iepriecināt ar jaunām izrādēm.

Ā. Alunāna “Pašu audzinātā” pirmizrāde uz Straupes skatuves

Ināra Baltgalve,Straupes kultūras nama direktore

24.aprīlī Cēsu CATA zālē notika Cēsu deju apriņķa Tautas deju kolektīvu skate.

Sveicam, priecājamies par skatē iegūta-jiem I pakāpes diplomiem Straupes kultūras nama deju kolektīviem:

Senioru deju kolektīvam „Munsturis”, vadītājai Inetai Indriksonei,

Vidējās paaudzes deju kolektīvam ”Straupe”, vadītājai Rudītei Jurciņai,

Jauniešu deju kolektīvam „Idumeja”, vadītājai Gintai Berķei,

Koncertmeistarei Andai Tomsonei.Raitu dejas soli arī turpmākos šīs

vasaras koncertos gan Straupes estrādē, gan sadraudzības koncertos, gan Hanzas dienās Pērnavā.

Deju kolektīvu skate izskanējusi

Helēna Lūsiņa,Stalbes vidusskolas skolotāja Ar bažām gaidījām talkas dienu, jo laika

prognozes nebija iepriecinošas. Vēl rīta agrumā radās doma, vai nevajadzētu šo darbu pārcelt uz citu dienu. Kad uzrunājām bijušo Rozulas pamatskolas direktori, šīs talkas organizatori, Ilzi Krivašonoku, viņas atbilde skanēja optimistiski un pārliecinoši – pulksten 11.00 viss būs kārtībā.

Tikāmies pie Rozulas skolas (bijušās), kur kur kā katru gadu mūs gaidīja darbs. Esam pieraduši pie tā, ka skolas apkārtnes sakopšana prasa daudzu stundu pūles gan rudenī, gan pavasarī. Lai būtu patīkami gan pašiem, gan ciemiņiem, katra klase ir rūpējusies par savu teritoriju. Ne katru gadu, bet diezgan bieži pavasaros esam rīkojuši skolas darbinieku talku, lai sakoptu kādu skolas mežaparka stūrīti. Šī gada talkas diena izrādījās ne visai veiksmīgā laikā, jo vienlaicīgi notika skrējiens “Cēsu pavasaris”, kurā piedalījās daži rozulieši, kuri noteikti būtu strādājuši kopā ar mums.

Iepriecināja 2007./2008. gada absolventu klātbūtne, kurus uz darbu bija aicinājis Austris Briška. Viņš jau ir paspējis pastrādāt Anglijā, tāpēc varbūt ir citas iespējas novērtēt dzimtās puses un savas skolas jaukumu. Sakām paldies SIA “Vienotnes” priekšsēdētājam Normundam Ruķim, kurš piedāvāja traktoru. Mūsu sagrābtās lapas traktorists Vitālijs Kašs tūlīt aizveda prom.

Pēc kopīgi paveiktā darba, kuru ne-traucēja nevēlami dabas procesi, Rozulas klubā visi cienājāmies ar Mudītes Rutkas un Dmitrija Solovjova gatavoto garšīgo zupu. Mums piebiedrojās Gita, Daiga un Einārs Hofmaņi, kuri strādāja Rozulas centrā.

Prieks par paveikto darbu skolas (kuras Latvijas skolu sarakstā vairs nav) apkārtnē. Paldies sakām Ingai Mednei, Laurai Dakšai, Vitālijam Kašam, Austrim Briškam, Aivim Namatēvam, Ilvai Strazdiņai, Līvai Strazdiņai, Intai Ruciņai, Kristiānai Dupušai, Nilam Mednim, Raitim Mednim, Danielam Stupakam, Ivetai Adamsonei, Gaidai Gulbei, Vizmai Lapsai, Ilzei Krivašonokai.

Talka pie Rozulas skolas

Guna Rukšāne,Stalbes grāmatas redaktore

Laiks neatturami steidzas un vairāku iniciatīvu (topošās Stalbes grāmatas un sarīkojuma „Katrā sētā savs skaistums”) sakarā, mēs vēlētos Jūs informēt, ka maijā un jūnijā iespējams apciemosim Jūsu sētu.

Maija svētkos pie manis iegriezās Kristaps O­tersons no Daibes puses un pastāstīja, ka varētu piedāvāt savas vecmā-miņas, kura jau ir aizsaulē, atmiņas. Viņš arī uzteica „Straupes grāmatu” par katras mājas dokumentēšanu atsevišķā nodaļā un rosināja doma, ka arī mums tas derētu. Es viņam pilnībā piekrītu, taču... tad ir vajadzīgs Jūsu atbalsts. Katram, kurš vēlas, lai viņa mājas stāsts paliktu nākamajām paaudzēm ir jāpiedalās – šis stāsts jāuzraksta un māja jānofotografē. Protams, nepieciešamības gadījumā palīdzība no manas puses garantēta. Tas taču nav ne grūti, ne sarežģīti, piedevām mēs dokumentējam arī šodienu un tas nozīmē, ka arī nesen celtas mājas nepaliek aiz strīpas. Ceru uz atbalstu.

Par sarīkojumu „Katrā sētā savs skais-tums”, kurā aicināsim kopā māju saim-niekus mums ir Raiskuma pieredze. Tās būtība – ir gandrīz neiespējami noteikt skaistāko sētu, tāpēc mums ir bezgala daudz nomināciju, piemēram, tikko iekoptas vietas, jaunsaimniecības, par lauku sētām ar senatnes dvesmu nemaz nerunājot. Kopskaitā ap desmit nominācijām, jo nav tā, ka sētā nu galīgi nekā nav. „Katram ir kāds labumiņš, kāds knifiņš,” saka Sarma Sičika, kura būs galvenā braucot pa Stalbi un Daibi. Savukārt Rozulas puses gids būs Ilze Krivošonoka. Pārējie ir Raiskuma skaistākās sētas saimniece Daiga Kaļva, Pārgaujas kultūras darba koordinatore Inga Bērziņa un es, Guna Rukšāne.

Aptuvenie datumi, kuros iespējams apciemosim Jūsu sētu: Rozula – 11., 12., 18. maijs; Stalbe – 24., 26., 27 maijs, bet Daibe – 28., 1. jūnijs.

Un pēdējais – ja nu kāds nevēlas, ka iegriežamies viņa sētā, lūdzu informēt par šo vēlmi Stalbes sociālo darbinieci Sarmu Sičiku, tel. 64134414, mob.28634067

Labdien, cienījamie Stalbes, Rozulas un Daibes iedzīvotāji!

Renāte Hmeļņicka,sporta skolotāja

Ir sestdiena, 8. maijs un Stalbes vidusskolas labākie skrējēji startē pēdējās sacensībās šajā mācību gadā, ko organizē Cēsis. Cēsu Pils parka stafetēs piedalās astoņas komandas no mūsu skolas.

Sacensību rezultāti pārspēj gaidīto: 4.–5. klašu grupā zēniem 500 m skrējienā 1. vieta (M. Ūdris, E. Škļarovs, N. Sičiks), 6.–7. klašu grupā meitenēm – atkal 1. vieta (Z. Bērziņa, E. Klikuča, B. Silicka).

8.–9. klašu grupā meitenēm 3. vieta

(Z. Moroza, L. Neimane, E. Lasmane). Pārējo grupu rezultāti arī nebija peļami: 4. vieta 10.–12. klašu grupā meitenēm (S. Dīcmane, J. Hmeļņicka, S. Mieriņa) un 8.–9. klašu grupas zēniem (Ē. Lobuzovs, A. Kalniņš, L. Lārmanis). 4.–5. klašu gru-pas meitenes, 6.–7.klašu grupas zēni un 10.–12.klašu grupas zēni izcīnīja 5. vietu (E. Stupaka, D. Bērziņa, M. Rudaka), (O­. Zvīnis, N. Vāravs, P. Kalniņš), (A. Gūtmanis, T. Bikše, J. Kaņeps).

Skolas vārdā gribu pateikties bērnu vecākiem, kuri atbalsta sava bērna vēlmi aizstāvēt skolas godu arī brīvdienā.

Pils parka stafetes

�

Deju skates rezultāti priecē!

Elīna Gulbe,Vidzemes augstskolas studente,praktikante novada domē

Straupes pagasta deju kolektīvi veiks-mīgi aizvadījuši Cēsu deju apriņķa tautas deju kolektīvu koncertu – skati. Gan jauniešu, gan vidējās paaudzes, gan senioru deju kolektīvi šogad skatē ieguva augstāk, pirmo, pakāpi, kas nozīmē, ka par dejām ieguvuši 40–50 punktus.

Koncerta laikā kolektīvi izpildīja gan brīvās izvēlētas dejas, gan dejas no Valmieras svētku repertuāra. Katram kolektīvam nācās sevi pierādīt divās dejās, „Idumejas” jaunieši dejoja brīvās izvēles dejas „Zeme” un „Sēju savas jaunas dienas”, par kurām izpelnījās 44 punktus un ieguva augstāko vietu savā grupā, bet kopumā no jauniešu kolektīviem palika otrie. Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Straupe” dejoja dejas no Valmieras svētku repertuāra – „Uz Liteniešu meitiņām” un „Nāc man līdzi uz Vidzemi”, par kurām dejotāji ieguva 41,75 punktus, priecējot visus ar lielisko aktierspēli pirmajā dejā. Senioru deju kolektīvs „Munsturis” ar dejām „Jautrā nakts” un „Alekša polka” visiem parādīja savu lielo dejotprieku, par ko izpelnījās 41, 42 punktus no žūrijas vērtējuma.

Šogad visi deju kolektīvi ir rūpīgi mā-cījušies un pierādījuši sevi ne tikai skatē, bet arī daudzajos koncertos, gan pašu novadā, gan citur Latvijā.

Straupes pagastāAgitai Vilciņai un Igoram Jakimčukam

10. aprīlī dzimusi meita Santa

Stalbes pagastāDzintrai Brokānei un Artim Grabim

1. aprīlī dzimis dēls Rihards

Raiskuma pagastāIevai un Aivaram Lapšāniem

24. aprīlī dzimis dēls Dāvids

Mūžībā aizgājuši

Raiskuma pagastā:Aina Vāpa 82 gadu vecumāIrma Vilhelmīne Alksnīte 83 gadu vecumā Stalbes pagastā:Harijs Liepa 70 gadu vecumā

Sirsnīgi sveicam jubilārus!

Aprīlī dzimuši:

Jubilāri maijā:

Raiskuma pagastāArtūrs Eglītis 81 gadsVija Leimane 80 gadiValfrīds Bukovskis 83 gadiGiedra Grāvele 81 gadsRuta Mietule 80 gadiBiruta Ruskule 84 gadi

Stalbes pagastāMillija Veitmane 86 gadiAusma Magone 80 gadiMirdza Kārkliņa 84 gadiElza Kalniņa 86 gadiGaida Lūcija Medne 81 gadsAustra Rubine 87 gadi

Straupes pagastā: Alfrēds Plotnieks 91 gadsVelta Cīrule 90 gadiAustra Ādamsone 88 gadiLigita Jansone 80 gadi

introducētajiem bērziem interesants ir papīra bērzs, kurš ainaviski ir tikpat skaists kā parastais. Bērzam ir sīka, ļoti sekla sakņu sistēma un tā tuvumā citi augi nīkuļo. Bērzu sulu kūre būtu gandrīz vai goda jautājums katrai sievietei, bet vīrieši noteikti būs pateicīgi par raudzētajām sulām karstā vasaras dienā. Un tikko no pagraba... Ceļmalās bērzs lieliski nožāvē ceļa klātni, jo intensīvi patērē mitrumu. Tāds skaists bērzu alejas piemērs ir ceļš uz Jaunbrenguļu mājām. Tas ir redzams pārbraucot Gaujas tiltam (no Cēsu puses) pēc pāris kilometriem labajā ceļa pusē uzreiz aiz pieturas Dimdas. Stādāmmateriālam tika ņemti pašizsējas bērziņi turpat sētas teritorijā.

Man ļoti mīļš koks ir pīlādzis, kura dekoratīvās un ārstnieciskās vērtības ir neatsveramas. Latvijā aug viena suga – parastais pīlādzi. Ļoti labi iedzīvojies ir introducētais zviedru pīlādzis, tāpat kā daudzas kultūršķirnes. Folklorā pīlādzis ir visa ļaunā atbaidītājs un, ja šogad vēl nesaņemsieties iestādīt kādu no iepriekš minētajiem dižajiem kokiem, tad pīlādzītis gan būtu pelnījis savu vietu lauku sētā. Nu kaut vai tā nokarenā formā. Jā, par nokarenajām lapeglēm, kas aug pagalmā, man bieži uzdod jautājumus, sākot ar, vai tas stādīts ar saknēm gaisā līdz, kā var dabūt stādu. Tāpat jautā arī par parastā bērza nokareno formu ‘Youngi’. Tos tagad var dabūt vai jebkurā Latvijas stādaudzētavā, bet, diemžēl tie ir dārgi, jo tos pavairo ar potēšanu, kas nav tik vienkārša, kā parasto ābeļu vai bumbieru potēšana.

Tādi ne sevišķi populāri koki ir vītoli un kārkli, kuriem ir ļoti daudz sugu, bet apstādījumos tiek izmantotas šķirnes. Tiem nepieciešama mitra vieta un tad pavasaros to ziedos san bišu tūkstoši, bet floristi un pinēji tos izmanto savos darbos. Taču ne visas formas ir pietiekami ziemcietīgas un tad var gadīties, ka pūpolus veidojošie pumpuri ziemā izsalst.

Nobeigumā es gribētu aicināt ikvienu iestādīt savu koku, kaut vai tas būtu vīna koks, kura stādus tirgos var dabūt labu labos. Pēc savas praktiskās pieredzes iesaku pārbaudītās slavenā selekcionāra Paula Sukatnieka šķirnes ‘Supaga’, ‘Guna’, ‘Sukribe’, ‘Zilga’, baltkrievu šķirni ‘Aļošenkin’. Esmu pirkusi arī jau-nās selekcijas šķirnes, bet te Vidzemē ogas nenogatavojās ne siltumnīcā, ne pie mājas dienvidu sienas. Bet, kas neriskē, tas nevinnē. Jā, pavisam nesen uzzināju, ka Raiskuma ezera krastā ir savs vīna kalns, ko iekopuši Sigita un Gints Poļi. Vairāk kā 300 vīnogulāju stādi tika nopirkti Bauskas pusē pirms sešiem gadiem un pagājušajā rudenī tika spiesta sula pirmajam vīnam. Arī Poļu ģimene pamatā izmantojusi jau manis minētās Sukatnieka šķirnes, papildinot klāstu ar jaunajām selekcijas šķirnēm.

Veiksmi koku stādīšanā un audzēšanā. Tas ir skats nākotnē. Mūsu bērniem.

Stādīsim kokus!Guna Rukšāne

Šogad īpaši intensīvi tiek stādīti koki., tāda sajūta rodas klausoties ziņu pārraides. Tā Cēsu pilsētā, pieminot Vislatvijas deputātu sanāksmi 21. aprīlī Rīgā pirms 20 gadiem, tiek papildināti Avotu ielejas stādījumi. 4. maija svinību programmā Latvijas neatkarības pasludināšanas 20. gadadienai veltīta koka stādīšana pie Saeimas. Ziņās nepateica tikai kāda koka stādīšana. Lietuvā stāda Polijas prezidenta Kačinska piemiņas ozolu birzi. Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” sāk koku sēšanas, audzēšanas un stādīšanas akciju „Iepazīsti mežu”. Tie visi ir jauki pasākumi, īpaši pēdējais, kur bērni varēs ne tikai vērot visu koka attīstības ciklu, bet arī paši tajā aktīvi piedalīties. Katra Latvijas skola saņems egļu un priežu koku sēklas un no skolas vadības būs atkarīgs, vai sēkliņas tiks iesētas kastītēs, lai skolēni varētu vērot, kā tās dīgst. Rūpju netrūks arī tālāk, jo kastītes regulāri jālaista, tad jāizpiķē un jāpārziemina, lai nākamajā pavasarī beidzot varētu iestādīt pastāvīgā vietā. Ar to vien rūpe par koku nebeigsies, jo pirmajos mēnešos, ja nebūs lietus, kociņi jālaista, bet vēlāk jāskatās, lai tos nepārmāc krūmi. Jā, tie pie mums aug sevišķi raženi. Šajā sakarībā atceros kādu kuriozu no ulmaņlaikiem, kad Latvijā oficiālā vizītē viesojās Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs V. Uz žurnālistu jautājumu, kas jums šeit atstāja vislielāko iespaidu, viņš atbildēja: „Krūmi.” Nu ko padarīsi, tāda audzelīga mums tā zemīte ir. Pavasarī tīrais negals ar lidojošām pieneņpūkām, kas tā vien tīko nosēsties tieši labi uzirdinātā un viegli mitrā dārzā, tad sākās citu sēkliņu uzbrukums – lido visu veidu ušņu sēklas, neatpaliek arī koki – kļavas, bērzi, gobas. O­zols ir mazāk agresīvs, tā zīles turpat vien nobirst un lielākoties kalpo zvēriem un putniem par barību.

Ja jau viss tā pašizsējas, kāpēc mums vēl jāapgrūtina sevi ar speciālu koku stādīšanu? Gluži vienkārši – jau gadsimtiem ilgi cilvēks veido kultūrainavu. Latvijā nozīmīgākie ir muižu parki un alejas, bet mēs paskatīsimies, kas tad aug lauku sētā vai tās tiešā tuvumā. Dīvaini, bet manas mājas sētā, kuras kā Rui atzīmētas 1683. g. zviedru kartē (skat. grāmatā „Raiskums starp mežiem, ezeriem un Gauju”) nav neviena veca ozola vai liepas, kas taču mūsu zemē ir vispārpieņemti lauku sētas atribūti. Bet varbūt bija, ja atceramies, ka „ozols 100 gadus aug, 100 gadus briest un 100 gadus mirst.” Starp Rūjām un Auziņām tīruma vidū, piekalnītē gan aug dižs ozols (apkārtmērs krūšu augstumā 4,80 m), bet tad, manas saimniekošanas sākumā pirms gadiem astoņiem, ar kūdras kravu no Ungura purva man tika atvests ozoliņa stāds – apskatīju, ka sakņu sistēma nav traumēta un iestādīju. Nu mans ozols ir sasniedzis pusmetru no zemes mērot 58 centimetrus, tālāk tas veido žuburus. Konfigurācija rāda – būs spēcīgs,

labi zarots dižkoks. Ikvienam, kurš stāda ozolu ir jāpadomā par vietu, jo gadiem ejot, tas aizņems ievērojamu laukumu. Parastajam ozolam pie mums ir izplatītas divas formas. Vasaras ozolam agrāk plaukst un rudenī ātrāk nobirst lapas. Ziemas ozols plaukst tikai jūnija sākumā un rudenī tam lapas birst pakāpeniski, reizēm līdz pat pavasarim. Tā nu varat pavērot tagad savu ozolu – pie kuras formas tas pieder. Bez parastā ozola var stādīt arī sarkano ozolu, tas ir gan skaists, gan labi ieaugas, taču nesasniedz tik dižus izmērus. Jebkuru ozolu vislabāk stādīt pie iebraucamā ceļa vai Jāņu svinību vietā.

Liepas jau senatnē ir visbiežāk stādītie koki – par to liecina arī to biežais pieminējums tautasdziesmās. Nav maz-svarīgs arī liepu praktiskais pielietojums - ziedi, kuri pazīstami kā izcili saaukstēšanās ārstētāji, nemaz jau nerunājot par bišu sanoņu ziedēšanas laikā un īpaši aromātisko liepziedu medu, bet senos laikos no liepu lūkiem gatavoja apavus. Liepa ir izvēlīga – tai nepieciešama laba augsne ar vienmērīgu mitrumu, pretējā gadījumā liepai veidojas skrajš vainags, maz lapu - tās slimo un nobirst. Pilsētās un ceļmalās stādāmas platlapu vai Holandes liepas, kas ir mazprasīgākas. Ja ozolam ir mietsakne, tad liepai ir visai sekls un blīvs sakņu kamols, līdz ar to būs visai maz augu, kuri var augt liepas sakņu zonā. Ja liepu nestāda kā vērtību pašu par sevi pie pirts vai pagalmā, tad to var arī formēt - veidojot vainagu vai audzējot kā dzīvžogu. Taču dzīvžogs ir regulāri jāapgriež , citādi iznāks kā ar manas un vairāku citu lauku māju ietverošajām eglēm – tās izskatās kā koki ar it kā nocirstām galotnēm – tās ir sekas no trīsdesmitajos gados populārajiem egļu dzīvžogiem, kuri, pēckara gados nekopti, ir izauguši kropli ar divām vai trim galotnēm.

Ainaviski ļoti skaists koks ir kļava un arī visai praktisks – pavasarī sulas, kas pēc dažu dziednieku domām efektīvi stiprina imūnsistēmu. Ne velti Kanādas nacionālais simbols ir kļavas lapa. Latvieši kļavas lapas izmanto, cepot maizi. Kļavām ir ļoti blīvs lapu vainags, kas dod intensīvu noēnojumu, tās tad būtu stādāmas vietā, kur atpūsties no vasaras svelmes. Izplatītākā ir parastā kļava, taču ir nopērkamas arī introducētās kalnu un sudrablapu kļavas – tās izaug kā lieli koki, bet krastu un tatārijas kļavas ir nelieli koki vai veido krūmveida vainagu – abas var sekmīgi izmantot norobežojošos stādījumos un ir piemērotas formēšanai, piedevām tatārijas kļavai ir sarkani augļu lidspārni. Īpaši skaistas visas kļavas ir rudenī.

Viens no visātraudzīgākajiem un neno-liedzami skaistākajiem Latvijas kokiem ir parastais bērzs – skraju vainagu, gariem nokareniem zariem. Skaistas ir bērzu alejas un birzis. Latvija aug vēl trīs bērzu varietātes: purva bērzs un divi krūmveida bērzi – zemais un pundurbērzs. No

Antra Mārtiņjēkaba,“Dzirkstelīšu” vadītāja

17. aprīlī Straupes kultūras nams atkal piedzīvoja divus brīnišķīgus kultūras pasākumus. Kā pirmais no tiem – sieviešu klubiņa “Straupes Dzirkstelītes’’ visa gada darbības atspoguļojums nelielā izstādītē. Atklāšanas pasākumā pie-dalījās arī mūsu novada vadošie darbinieki, kuri, protams, bija uz to ielūgti kopā ar jaukajām un dzīvespriecīgajām “Dzīvotprieka” kundzītēm. Pasākums izvērtās par patīkamu un sirsnīgu “labo vārdu lidlauku”, kas mūs ļoti, ļoti aizkustināja – paldies visiem par labajiem vārdiem! Un īpaši mēs pateicamies ansamblim “Dzīvotprieks” un draudzīgajai Lapšānu ģimenītei par skanīgajām dziesmām kopā ar mīļajiem laba vēlējumiem “Dzirkstelītei”. Gandarītas par paveikto (un tas nemaz nav tik maz), un iepriecinātas par dzirdēto, aicinām visus apmeklēt mūsu nu jau otro “Sapņu dravas” iznācienu. Izstādē ir redzamas gan gleznas, gan zīda darbi, gan krellītes un dažādi citi skaisti rokdarbiņi, visi kā viens gatavoti ar pašu rokām un papildināti ar sirds siltumu...

Straupes Dzirkstelītes