Lietuvā jauna prezidentePublished by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

NR. 37 2009. gada 19. maijā TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursAustrālijas ziņas .........1, 2, 4, 5, 7Latvijas ziņas ..............3, 6, 11, 13Redakcijā ...................................3LAAJ ...........................................7Uldis Siliņš par vēsturi ..........8, 14Valodas stūrītis – Aija Rozentāla .................9, 14Latvijas īsziņas ...................10, 11Elīna Starostniece – Misionāra dienasgrāmata ....12Kolvins Makfersons – Garīgais komentārs .............13Sēru ziņas ................................14Atceries ....................................15Datumi ................................15, 16Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

FOTO

Arn

is V

ējiņ

šRīgas gaidu un skautu vienību sarīkojums

17. maijā Rīgas gaidu un skau-tu vienību sarīkojumā bez gaidu un skautu vecākiem un piederīgiem, bija prieks redzēt arī labu skaitu labvēļu un atbalstītāju, kā arī Latviešu ciema iedzīvotājus, kas bija atbraukuši ar cie-ma busiņu.

Programmu ievadīja Jendas gaidu priekšnieces vad. E. Rimšanes uzru-na, kam sekoja Latvijas valsts himna Dievs, svētī Latviju. Lielgaidas katra saņēma 10 gadu zvaigznīti par 10 no-gaidotiem gadiem, ar vēlējumu turpi-nāt gaidošanu tikpat cītīgi kā līdz šim.

Programmas daļu ievadīja abu vienību dalībnieku kopēji dziedātā vienību dziesma Ai, tu Rīga, skaistā Rīga. Sekoja liel-gaidas Dailas Zie-dares klavieru solo, kam sekoja pārējo vienību dalībnie-ku priekšnesumi, vijoties ar kopēji dziedātām dzies-mām. Programma izskanēja ar kopēji nodziedātām gaidu un skautu dzies-mām, kur publika pievienojās vadī-tāju un roveru un lielgaidu saimei, kuri pulcējās ska-tuvē ap ugunsku-ru (gan mākslīgi veidotu), kas iz-skanēja ar skautu dziesmu Nakts kad apklāj zemi klusu.

Vadītāja Rasma Celma apsveica lielgaidas ar „Desmit gadu zvaigznēm“. No kreisās: Laima Ziedare, Karīna Vē-jiņa, Kaija Hermane, Daila Ziedare, Māra Jefimova un Monika Šarpe (Sharpe).

Viesi vēl varē-ja pamieloties pie gaidu un skautu vecāku sarūpē-tā kafijas galda, kā arī iebaudīt pa malkam karstvīna. Visu pēcpusdienas sarīkojumu noslē-dza bagātīgās lote-rijas laimestu izlo-zēšana.

Paldies visiem sarīkojuma ap-meklētājiem par atbalstu!

Rasma

Lielgaidu priekšnesums „Perfektais pāris“. No kreisās: lielgaidas Daila Ziedare, Monika Šarpe (Sharpe), Kaija Hermane un Māra Jefimova.

FOTO

Arn

is V

ējiņ

š

Svētdien, 17. maijā notikušajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās, iegūs-tot 69,05% vēlētāju balsu, uzvarējusi Eiropas Savienības (ES) finanšu un budžeta komisāre Daļa Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė).

Pēc 99,46% balsu saskaitīšanas vēlēšanu komisija apliecināja, ka Gribauskaite, startējot kā neatkarīgā kandidāte, ievērojami apsteigusi savu tuvāko konkurentu, sociāldemokrā-tu Aļģirdu Butkeviču (viņš ieguvis 11,87% balsu).

Balsošanā piedalījušies 51,66% vē-

lētāju, un ir pārsniegta likumā noteik-tā 50% robeža.

„Šo atbildības nastu, kuru Lietu-vas iedzīvotāji nolēma uzticēt man, es esmu gatava nest kopā ar visiem un ri-sināt Lietuvai svarīgus jautājumus un lietas,“ par savu gatavību stāties pre-zidenta amatā sacīja Gribauskaite, uz-sverot: „Es vēlētos apsveikt Lietuvas tautu ar tās lēmumu, un es domāju, ka mēs kopā varam izkļūt no šīm grūtī-bām kā daudz labāka un labklājīgāka tauta.“

Grībauskaite kļuvusi par Lietuvas

piekto prezidentu kopš neatkarības atjaunošanas. Valsts vadītāja amatā sieviete iepriekš nav bijusi. Lietuvas pirmā neatkarības laiku valdības vadī-tāja bija sieviete – Kazimira Prunskie-ne, kas arī kandidēja šajās prezidenta vēlēšanās.

53 gadus vecajai Grībauskaitei, kurai pieder melnā josta austrumu cīņu mākslā, ir reputācija kā tiešai un stingrai politiķei. Viņa iepriekš ir iz-teikusies, ka starp viņas politiskajiem ideāliem ir bijusī britu premjere Mar-garēta Tečere. ∎

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

FOTO

Mār

īte R

umpe

„Zigrīdas Kalpi“ Adelaides latviešu skolāIr sestdienas

rīts. Adelaides lat-viešu skolas bēr-ni nāk uz skoliņu. Rīta sapulcītē sko-lotājas stāsta, ka šo pēcpusdienu skolā viesosies Zigrīdas Kalpi. Bērni neiz-pratnē rausta plecus

un uzacis: „Kas ir Zigrīdas kalpi?“ Pienāk pēcpusdiena, un mēs visi

pulcējamies latviešu nama kafejnīcā. Un tur jau viņi ir – Zigrīdas Kalpi. Iz-rādās, tā ir jauniešu grupa, kas dzied latviešu tautas dziesmas un spēlē da-žādus mūzikas instrumentus. Šoreiz mūs apciemoja 5 no viņiem: Valda Bie-zaite, Tija Lodiņa, Aleksandrs Šmits, Ance Deksne un Matīss Biezaitis.

Bērni ar lielu interesi noklausījās jauniešu sniegumu, un tad mazā Dai-la jautāja: „Matīs onkuli, kad tu ļausi mazajiem un lielajiem bērniem paspē-lēt kādu no instrumentiem?“

Pēc kopīgi nodziedātas Bēdu manu, lielu bēdu un Seši mazi bun-dzinieki bērni tika pie mūzikas instru-mentiem. Varēja izmēģināt, kā skan trejdeksnis un citi sitamie instrumenti. Adelaides latviešu skolas vārdā saku paldies Zigrīdas Kalpiem, ka iepazīs-tināja mūs ar sevi, un man likās, ka bērni tagad saprot, ka dziedāt latviešu tautas dziesmas tomēr ir stilīgi.

Mārīte Rumpe FOTO

Mār

īte R

umpe

Augšējā fotogrā-fijā: „Zigrīdas Kalpi“ ar skolas saimi.

Apakšējā foto-grāfijā: „Zigrī-das Kalpi“ mu-zicē Adelaides Latviešu nama kafejnīcā.

60. kāzu jubilejaAdelaides latviešu saimei labi pa-

zīstamie sabiedriskie darbinieki Aeli-ta un Uldis Bērziņi 16. maijā viesībās Tālavas mazajā zālē kopā ar ģimeni un draugiem pie bagātīga mielastu galda svinēja savu 60 gadu kāzu jubileju.

Laulāto dzīvi viņi uzsāka 1949. g. 17. maijā Vudsaides (Woodsi-de) nometnē Adelaides kalnos pēc tikai sešu stundu saderināšanās! Jau piektā kāzu jubilejā ģimenē aug divi bērni, Inta un Andis. Atzīmējot 10 kopā no-dzīvotos gadus, māja uzbūvēta.

Aelita un Uldis ārpus maizes dar-biem un ģimenes pienākumiem atrod laiku aktīvi iesaistīties latviešu sa-biedriskajā dzīvē. Ilgus gadus abi dar-bojas Adelaides latviešu sporta klubā ASK – Uldis kā treneris un valdes loceklis, Aelita kā dāmu komitejas lo-cekle un priekšsēde. Aelita ilgus gadus dzied jauktā korī un vairākus gadus uzņemas kora valdes priekšsēdes pie-nākumus. Abi apmeklē neskaitāmas Kultūras dienas un 3x3 saietus, un bieži sastopami latviešu sarīkojumos Adelaidē. Uldi vēl aizvien var satikt katru sestdienas rītu Tālavā, kur viņš ar lielu sajūsmu vada ALB bibliotēku.

Pa šiem gadiem ģimenē pienāk

klāt znots, vedekla, četri mazbērni un divi mazmazbērni. Jubilejas svinībās Aelitu un Uldi sirsnīgi apsveic ģimene un draugi, to starpā 4 g.v. mazmazmei-tiņa Daila, kuras mīļais apsveikums skan skaistā latviešu valodā. Saņemti vairāki rakstiski apsveikumi, ieskaitot no Dienvidaustrālijas premjēra Rēna (Rann), Austrālijas premjērministra Radu (Rudd), Austrālijas ģenerālgu-benatores Braise (Bryce) un, kā kronis visam, no karalienes Elizabetes otrās.Dimanta jubilejas svinības ritēja omu-līgi un raiti ar jautrām dziesmām un pat spontānām rotaļām. Novēlam Aeli-tai un Uldim vēl daudz baltu dieniņu.

rb

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Šoreiz sevišķs sveiciens mūsu la-

sītājiem Tasmānijā, un aicinājums at-rakstīt ziņas par jūsu dzīvi!

Pārlasot 50 gadus vecās Austrālijas latviešu ziņas, ir saprotams, ka tā laika sabiedriskā aktivitāte bija daudz pla-šāka kā šodien, bet arī jādomā par tās dokumentēšanu. Ja sarīkojumā pirms 50 gadiem Brisbanē atskaņoja Kultū-ras dienu koncerta skaņu lenti „nepe-ļamā“ tehniskā kvalitātē, tad jāprasa, kur var šodien to ierakstu noklausīties.

Daudzi tagad steidzās visus ar-hīvus un bibliotēkas nosūtīt kaut kur uz Latviju, lai nebūtu vairs par tiem jārūpējas. Bet, pirms to darām, būtu jānodrošina paliekošs Austrālijas lat-viešu dzīves dokumentācijas arhīvs tepat uz vietas, jo pēc dažiem gadu desmitiem to būs daudz grūtāk darīt.

Organizāciju dokumentu arhīvi būtu kā minimums jāskenē un jāsakār-to pēc datumiem. Jāveido digitālo ska-ņu ierakstu bibliotēkas, kur glabātos koncertu, sarīkojumu, radio raidījumu ieraksti. Tāpat jārīkojas ar fotogrāfi-jām, veidojot virtuālas bibliotēkas.

Vērtīgu darbu veic bijusī Austrā-lijas latviete Marianna Auliciema do-kumentējot DP posmu vietnē www.dpalbums.lv. Vai nevarētu Austrālijas latvieši sagatavot par dzīvi Austrālijā ko līdzīgu un plašāku, piemēram, pie-vienojot dažādus audio ierakstus?

Kurš ir ar mieru uzņemties šo sva-rīgo darbu? ∎

Godājamie tautieši!

Lūdzam Jūs atbalstīt Daugavas Vanagu Austrālijā 2009. gada aprūpes līdzekļu

vākšanas akciju.

Jūsu devumu lūdzam nosūtīt vietējai Daugavas Vanagu nodaļai!

Helmuts VabulisDaugavas Vanagu Austrālijas valdes priekšsēdis.

Aicinot jebkuru iedzīvotāju ierau-dzīt ikdienā nepamanītu, kultūras ba-gātu Rīgu, kā arī līdzdarboties savas apkārtējās vides veidošanā par radošu, dzīvei interesantu vidi, šodien tiek at-klāta mājas lapa kultrix.lv.

Kultrix.lv mērķis ir kļūt par inter-neta mājām cilvēku domu apmaiņai un radošām izpausmēm dažādu Rīgas vietu, lietu, cilvēku un norišu atklā-šanā. Kultrix.lv vēlas veicināt radošo daudzveidību, augstvērtīgu kultūrvidi un stiprināt izglītotu, kultūru cienošu sabiedrību. Kā mājas lapai atzina fri-zieris Vladislavs Saveļjevs: „Kultūra nav tikai māksla – tā ir arī cilvēki, ko redzam ielās. Un kultūra sākas ar pie-klājību.“

www.kultrix.lv ir izveidota īpa-ša sadaļa, kas veltīta Rīgas pieteiku-mam Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) kandidatūrai 2014. gadā, par ko starptautiska žūrija lems š.g. sep-tembrī. Rīgas programmas veidošanā aicināta iesaistīties arī plašāka sabied-rība, tāpēc līdz ar mājas lapas atvēr-šanu, izsludinām akciju Ideju talka par Rīgu 2014. gadā. Akcijas ietvaros aicinām cilvēkus iesūtīt savas idejas

par to, kādu pilsētu viņi vēlētos redzēt pēc pieciem gadiem un kam būtu jā-notiek Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros 2014. gadā gadījumā, ja Rīga iegūs šo statusu. Vairāk informācijas – www.kultrix.lv sadaļā Forums.

Par Kult[rix]Kult[rix] ir Rīgas kā kultūras tel-

pas zīmolvārds, kas iemieso jaunu iz-pratni par kultūru un ko raksturo trīs pamatprincipi:

1) radošo spēju izpausmes dažā-dās dzīves jomās,

2) kultūras robežu paplašināšana;3) jauna saskarsme.KULT[RIX] dimensiju meklēt un

radīt sev apkārt esošajās lietās un nori-sēs var ikviens – uzņēmējs, zinātnieks, frizieris, mākslinieks vai pārdevējs, – kurš savā darbībā ir radošs, interesējas par apkārt notiekošo, meklē veidus, kā veidot savu ikdienu un kultūras vidi kopā ar citiem līdzcilvēkiem, citām nozarēm augstvērtīgu un aizraujošu.

Aiva RozenbergaRīgas pieteikuma projekta vadītāja

Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidatūrai 2014. gadā

Rīgā, 2009.gada 15.maijā.

Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. g.?

Kultrix.lv aicina ieraudzīt kultūras bagātu, ikdienā nepamanītu Rīgu un izsludina Ideju talku

Latviete un olimpietisAustrālijas olimpietis, peldētājs Grants Hakets

(Grant Hackett) piektdien, 15. maijā Norvudas peldēša-nas centrā (Norwood State Swim Centre) motivēja jau-nos bērnus par peldēšanu. Viņš stāstīja, kā tika iesaistīts peldēšanā, un kas palīdzēja viņam vinnēt 3 zelta medaļas olimpiādēs.

Bija arī stafetes peldējums, kurā viena no 20 jauna-jiem peldētājiem piedalījās Tamāra Līduma. ∎

Bildē: Grants Hakets (Grant Hackett) ar Tamāru Līdumu. FOTO

Ilm

ārs L

īdum

s

Skatieties!Elīna Garanča AustrālijāAtgādinājums! Kā rakstījām Laik-

raksta Latvietis Nr. 35 latviešu meco-soprāna Elīnas Garančas 9. maija uz-stāšanās Ņujorkas Metropolitēna operā iestudējumā La Cenerentola (Pelnruš-ķīte) tika nodota HD (High-Definition) tiešizrādē, ko varēs noskatīties kino-centros Austrālijā 23., 24. un 28. maijā. Izrāžu vietas un laiki uzskaitīti vietnē http://www.themetinaustralia.info/ ∎

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

cegubernators un etnisko lietu komi-sijas priekšsēdis. Hieu Van Le ir emigrants no Vjet-namas, studējis Adelaidē MBA, ir profesionāls grā-matvedis (CPA) un saņēmis goda dok-tora grādu Adelai-des universitātē. Viņš norādīja uz latviešu sabiedrības un kameras sasnie-gumiem un Dien-vidaustrālijas iece-ļotāju dzīvi. 43% no iedzīvotājiem ir ar etnisku izcelsmi, pie kam arvien vai-rāk emigrantu nāk no Āfrikas un Āzi-jas zemēm.

Pusdienās piedalījās arī bijušais parlamentārietis un kameras līdzdibi-nātājs Julians Stefani, kā arī iepriek-šējais vicegubernators un kameras mūža biedrs Bruno Krūmiņš. Klāt bija kā igauņu apvienības prezidents Tūls (Tuuls), tā arī lietuviešu pārstāve Va-bolis. Netrūka arī latviešu sabiedrības vadītāji no DLOA, ALB, DV, draudzes

un nama kooperatīva.Kameras valdes vārdā pateicos vi-

siem viesiem par piedalīšanos mūsu jubilejā un mūsu godināšanu.

Pusdienu noslēgumā notika izloze, kuras atlikums bija veltīts Adelaides latviešu skolai.

Ilmārs LūsisLTRKA prezidents

Tirdzniecības kameras 15 gadi15. maijā Adelaides Latviešu namā

pulcējās uz pusdienām ap 40 biedri un viesi, lai atzīmētu kameras 15 gadu pa-stāvēšanu. Sanākušie pēc tradicionālās glāzes šampanieša sēdās pie galda un uzklausīja kameras prezidenta Ilmāra Lūša uzrunu, kurā viņš norādīja uz ka-meras mērķiem un darbību, kura šajos gados bez tirdzniecisko sakaru vei-došanos darbojusies arī kultūras, sa-biedriskā un pat politikas jomās. Taču lielākais panākums bija 14 gadskārtē-jo biznesa semināru rīkošana Latvijā. Arī šogad 26. augustā Rīgā būs kame-ras pieņemšana kopā ar informatīvu priekšnesumu par tūrismu Austrālijā.

Sekoja svētku runa, kuru teica Hieu Van Le, Dienvidaustrālijas vi-

LTRKA prezidents Ilmārs Lūsis un Jo-lanta Lūse.

No kreisās: Latvijas goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis, Maija Tomane, Dienvidaustrālijas vice-gubernators Hieu Van Le, Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdis Bruno Krūmiņš, Dagmāra Krūmiņa.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

FOTO

Pē†

eris

Str

azds

Divas izstādes Adelaides Latviešu muzejāNo 22.–31. maijam Dienvidaustrā-

lijas Vēstures Nedēļas (History Week) ietvaros Latviešu muzejs rīko divas iz-stādes. Viena no šīm izstādēm ir veltīta Adelaides Latviešu biedrības 60 gadu jubilejai un otra latviešiem, kas iera-dās Austrālijā ar pirmo ģimeņu kuģa transportu Nea Hellas 1949. g. 23. feb-ruārī.

Latviešu muzeja sākumi iesnie-dzas 60-to gadu beigās, kad Adelai-des Latviešu biedrības valdes sēdē tika pārrunāts ierosinājums apzināt, vākt un saglabāt nākotnei latviešiem nozīmīgus etnogrāfiskos priekšmetus, mākslas darbus un citu dokumentāci-ju, pamazām izveidojot Latviešu mu-zeju. Biedrība 1970. gadā nolēma sākt priekšdarbus muzeja iekārtošanai piešķirot pirmos līdzekļus septiņu at-sevišķu nozaru iekārtošanai. Muzeju oficiāli atklāja LAAJ prezidija priekš-sēdis Vilis Eglīte 1972. g. 25. decem-brī. Palīdzīgu roku iekārtošanas laikā sniedza Jānis Ātrens, Olģerts Strauts, Miķelis Miezis, Jānis Gulbis, Irma Reinfelde, Lonija Kukura un citi. Pirmais muzeja administrators bija Kārlis Untiņš. Laika tecējumā admi-nistratora darbu pārņēma Margarita Biezaite, viņai aizbraucot uz Latviju, Rute Zvaigzne, un patreizējā admi-

nistratore ir Māra Kolomitseva.

Latviešu mu-zejs lepojas ar ba-gātīgu tautas tērpu klāstu, keramikas, dzintara, past-marku un Latvijas naudas paraugu eksponātiem. Re-tums varbūt ir Kār-ļa Ulmaņa vēstule un Kārļa Zariņa vēstule ar brīdinā-jumu, ka jāsagata-vojas ilgai trimdai.

Savā laikā mu-zeja plašākā un arī interesantākā daļa bija latviešu kara-vīru istaba, kurā četrās vitrīnās bija Latvijas un latviešu karavīru uzņē-mumi, apliecības, nozīmes, ordeņi un tērpu paraugi. Sienas greznoja māksli-nieka Gvido Augusta zīmējumu cikla Latviešu karavīrs gadsimtu maiņās 20 zīmējumi. Līdz ar Margaritas Biezai-tes aizbraukšanu uz Latviju arī Kara-vīru nodaļu pārcēla uz Kara muzeju Latvijā.

Daudz darba roku pie muzeja dar-ba ir pielikuši, tā saucamie, muzeja

palīgi – Rasma Lāce, Jānis Caune, Kārlis Filipsons un citi. Patreizējā ad-ministratore Māra Kolomitseva rīko regulāras izstādes un ieraksta latviešu dzīves stāstus.

Muzeju apmeklē vietējie ieziemie-ši, daudz iebraucēji no ārzemēm un skolas bērni organizētās grupās.

Latviešu biedrība ir lepna uz savu muzeju, jo tās ir mūsu visu, ārpus Lat-vijas dzīvojošo, vērtīgas atmiņas.

Bruno Krūmiņš

Latgales tautas tērpi Adelaides Latviešu muzejā.

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

FOTO

Pēt

eris

Dār

ziņš

FOTO

Dāv

ids V

ējiņ

š

Svētdien, 9. maijā Melburnas Dau-gavas Vanagi rīkoja Kurzemes cietok-šņa atceri un Mātes dienas sarīkojumu DV namā.

Kaut arī nelielā sastāvā, bet labi izskanēja Dainas dziedātās sešas tau-tas dziesmas, dažādās apdarēs: Zig-mara Liepiņa Novij man māmuliņa, V.Zilvera Dziesma dziesmai un Pūt, pūt vēja māt’ no cikla Saules dzies-mas, E. Siliņa Es izaugu pie māmiņas, S. Mences Dziesma arājam, S. Bir-zes Kas dimd? Kas rīb? un piedevai, A. Sila Es biju māmiņai viena pate meitiņa. Pāris dziesmām pievienojās instrumenti: kontrabass/vijole (Ind-ra Buračevska (Buraczewska)), flau-ta (Līvija Džadža (Judge)), klavieres (Z. Ritere), un dažādi sitamie instru-menti. ∎

Mātes diena Melburnā DV namā

No kreisās: Lilita Lauriņa, Rita Hača (Hach), Susann Mičele (Mitchell), Sintija Kaņepe, Edgars Vēgners, Indra Bura-čevska (Buraczewska), Roberts Atvars, Viktors Brenners, Dāvids Vējiņš, Zane Ritere (vad.), Līvija Judge. Priekšā: Māra Baumane, (Mārtiņš Brenners pievienojās, jo nodziedāja dziesmu par Mārtiņiem), Dāvids Zemdegs.

Mātes diena Latviešu ciemāSestdien, 9. maijā, Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas bērni iepriecināja Melburnas Latviešu ciema ie-

mītniekus un viesus Mātes dienas sarīkojumā. ∎

Daugavas vanadžu sarīkojums SidnejāŠā gada 9. maijā, Sidnejas kopas

Daugavas vanadzes DV namā Benks-taunā, rīkoja savu gadskārtējo sarīko-jumu, lai vāktu līdzekļus labdarības atbalstam šeit Austrālijā un Latvijā, kā arī lai pieminētu Kurzemes cietoksni.

9. maija sestdienā mēs, četri Kan-beras DV saimes locekļi, devāmies uz Sidneju, lai atbalstītu mūsu tuvo kai-miņu, sidnejiešu, sarīkojumu. Diena bija saulaina, ceļojums automašīnā viegls, un domas kavējās pie šodie-nas atceres; Kurzemes cietoksnis ieies Latvijas vēsturē, bet reti kurš no pa-

saules cilvēkiem un arī mūsu jaunajām audzēm varēs izprast, izjust to lielo latviešu karavīru varonību, ziedoša-nos un arī izmisumu, ar kādu viņiem bija jānoliek ieroči.

Ieejot DV namā, mums priekšā jau bija paprāvs apmeklētāju pulks. Drīz vien iekļāvāmies tanī draudzī-bas gaisotnē, kuru gūst satiekoties ar cilvēkiem, kurus saista kopīgs darbs, kopīgi mērķi.

Sarīkojumu atklāja DV Sidnejas nodaļas priekšnieks Elmārs Vanags, pastāstot par Kurzemes cietoksni.

Daugavas vanadžu vadītāja Sidnejā Terēze Dzītare sveica klātesošos un ie-pazīstināja ar lūgtiem viesiem: Dauga-vas vanadžu vadītāju Austrālijā – Intu Skrīveri, Latvijas Republikas goda konsulu Sidnejā – Aldi Birzuli un SLB dāmu kopas priekšnieci – Edīti Sobo-ļevsku.

Ar mākslinieciskiem priekšnesu-miem vakaru kuplināja Tāra Viljamsa (Williams), Raimonds Sokolovskis, Andrejs Mednis un Imants Līcis.

Vanadzes bija gādājušas par lielis-kām pusdienām, tortēm un bagātīgu mantu loteriju. Vakara noslēgumā visi kopīgi nodziedāja Dzīvīte, dzīvīte...

Austrālijas Daugavas vanadžu vārdā izsaku lielu pateicību Sidnejas kopas vanadzēm par viņu lielo un ne-savtīgo darbu un laiku, ko viņas ziedo DV labdarības laukā.

Inta SkrīvereDaugavas Vanadžu vadītāja

Austrālijā.FOTO

Gun

dega

Zar

iņa

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

2009. gada 1. maijā norisinājās Pirmā Lielā Dauga-vas Vanagu Pavasa-ra Talka. Šīs talkas mērķis bija sakārtot DV īpašuma Rīgā, Slokas ielā 122, tu-

vāko apkārtni, kā arī sakārtot Galvenā nama fasādes pusi. Viena no Talkas rīkotāju iecerēm bija arī parādīt, ka arī ar nelieliem līdzekļiem, bet lielu entu-ziasmu ir iespējams sakārtot šo īpašu-mu tam pienācīgā stāvoklī.

Sākotnēji talka tika iecerēta kā DVL Daugavgrīvas un Ogres nodaļu jauniešu dāvana DVL Galvenā nama iemītniekiem Darba svētkos, jo pašas nodaļas minētās telpas savām vajadzī-bām neizmanto. Paldies DV CV par piešķirtajiem līdzekļiem talkas vaja-dzībām, par ko tika iegādāti materiāli talkas norisei.

SagatavošanāsLai gan talkas sākums tika no-

sprausts uz pulksten 11.00, pirmie talcinieki sāka pulcēties jau stundu iepriekš. Pirms lielo darbu sākuma tīri studentiskā gaisotnē talcinieki organizēja kopīgu maltīti, vispārē-jās krīzes apstākļos aprobežojoties ar desmaizēm, tomēr darbu kvalitāti tas pārāk krasi neiespaidoja. Liels paldies jāsaka Benitai Ansons, kura talcinie-kiem sarūpēja arī pīrādziņus ar kafiju un ar savu pozitīvo enerģiju iedrošinā-ja jauniešus uz vēl lielākiem darbiem. Liels bija arī Regīnas Karpovičas ie-guldījums, jo viņa vienīgā no vecākā gadagājuma DVL biedriem iesaistījās Talkas norisē tieši, palīdzot gan ar pa-domu, gan darbarīkiem. Protams, DV CV morālais un finansiālais atbalsts bija visbūtiskākais šīs talkas rīkošanā, tāpat uzteicams būtu arī DVL Valdes atbalsts šādai DV nodaļu aktivitātei. Liels paldies talkotājiem no DVL Dau-gavgrīvas, Ogres, Imantas, Lubānas un DVV Bērzaines nodaļām!

Darbi paši padarāsKomiski šķita arī tas, ka liela daļa

nedēļu pirms Talkas veiktajā plāno-šanas apgaitā konstatēto nepilnību īsi pirms talkas tika sakārtotas. Tā arī daudzus gadus salauztā stāvoklī eso-šās margas pie betonējamās uzejas tika saremontētas, šķiet, tikai pāris dienu pirms Talkas. Tā vien rādās, ka pietiek izsludināt, ka jaunieši nāks un kaut ko darīs, un liela daļa no darāma-jiem pēkšņi paši padarās.

Sākās TalkaAp plkst. 11iem aizsākās lielie tal-

kas darbi. Kamēr vēl tika gādāti pē-dējie nepieciešamie būvmateriāli un puķu dēsti, tika sagatavoti veidņi be-tonēšanas darbiem un sākts darbs pie dārza veidošanas, it kā tīrajā mauriņā

tika sagrābtas veselas trīs kaudzes ar pērnajām lapām.

Pēc kādas stundas tika atvests gan cements, gan puķu un krūmu stādi un lielais darbs uzņēma daudz plašākus apgriezienus. Nama fasādes pusē tika sastādīti daudzi košumkrūmi, kuri tika atzīti par piemērotāko rotu na-mam, kā arī ar laiku prasīs mazāku kopšanu, nekā puķu dobes.

Puiši – celtniekiKā viens no galvenajiem Talkas

darbiem tika izvirzīts sānu uzejas slī-puma mazināšana, kas tika izdarīts, izveidojot trīs papildus pakāpienus. Šie pakāpieni būtiski atvieglinās vecākā gadagājuma vanagu iekļūšanu Slokas ielas namā, kas visus šos gadus bija vi-ņiem apgrūtinoša, un pēc būtības arī bija viens no galvenajiem iemesliem šīs Talkas rīkošanai. Turklāt viens no pakāpieniem tika ierīkots lielā izdru-puša betona bedrē, kas lika klupt arī jauniešiem, ejot pa šo uzeju, tā nošau-jot divus zaķus ar vienu šāvienu tika aizbetonēta bedre un izlīdzināts uze-jas slīpums. Uz pirmā pakāpiena tika uzzīmēts arī izcils DV Vanags, kas pagaidām arī ir vienīgais pamanāmais apliecinājums šī nama piederībai Dau-gavas Vanagiem... un tas pēc tik dau-dziem apsaimniekošanas gadiem.

Uz šīs pašas uzejas vēl gan būtu ierīkojami vēl vismaz trīs tādi pat pa-kāpieni, kā arī būtu jāatjauno betonē-jums uz esošajām trepēm pie Galvenā nama parādes durvīm. Tāpat vēl ir jāatjauno mūris pie parādes durvīm. Tomēr visiem darbiem vienas talkas ietvaros nepietiek ne laika, ne darba-roku, ne arī līdzekļu. Betonēšanas dar-bi tika pabeigti tikai ap plkst. 21iem, līdz ar to šīs dienas maksimums tika sasniegts, un turpināmie darbi tikai pierāda nepieciešamību pēc šāda veida jauniešu aktivitāšu turpināšanas.

Paralēli betonēšanas darbiem no-risinājās arī darbs pie DV nama ve-randas stiklojuma atjaunošanas. Kā Talkas laikā noskaidrojās, šie stikli ir izdauzīti jau vismaz 8 (!) gadus. Vienī-gais, kas ticis darīts līdz šim, bija logu aizsišana ar plēvi, kas ir ļoti īslaicīgs risinājums. Ne visi logi bija tādā stā-voklī, lai tos varētu par jaunu iestiklot, kā arī viena diena tomēr ir par īsu, lai šo lielo darbu paveiktu pilnībā. Tā tika

sastikloti 6 logi, kas tomēr ir būtisks solis verandas vizuālai sakārtošanai. Iespējams, plānojot rudens talku, šiem darbiem varēs paredzēt vairāk resursu, un jau gatavojoties talkai, izgatavot arī jaunus logu rāmjus un stiprinājuma elementus, kur tas nepieciešams.

Meitenes – dārzniecesJa puiši visu dienu nodarbojās ar

šiem fiziski smagajiem darbiem – be-tonēšanu un stiklošanu, tad meitenes visu dienu veltīja ne mazāk grūtajam stādīšanas procesam. Kopumā fasādes puses zālienā tika iestādīti: Forsītija, violetais pildītais ceriņš, ložņājošais jasmīns, daudzgadīga lielziedu hor-tenzija, vesels lērums atraitnīšu, pe-tūnijas, diascijas, kā arī neskaitāmas pavasara sīpolpuķes, kas nākamajā pavasarī rotās visu DV nama fasādes nogāzi. Ziedi izvēlēti ar tādu aprēķinu, lai to kopšana neprasītu pārāk lielus resursus, turklāt visi augi ir piemēroti Latvijas klimatam un daudzgadīgi. Ar laiku paredzam, šajā nogāzē no zie-diem izveidot DV Vanaga kontūras, kas cauru gadu iezīmētu nogāzi DV krāsās, tomēr šim darbam ir jāizstrādā pamatīgāks apzaļumošanas projekts, kam nepieciešamas arī attiecīgās zinā-šanas un līdzekļi. Arī šajā jomā vēl ir ko darīt, un šī talka bija viens patiešām

Jaunieši talko Sidrabenē

Turpinājums 13. lpp.

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Katrā gadījumā, kas ir raibs, neva-rētu būt pārāk vienmuļš krāsā, un, ja runa iet par teātri, raibums iezīmētu dažādību – šinī gadījumā – sabiedris-ku notikumu atskaiti skatuvē, un tā ar izaicinātu ziņkāri, pievilkt tos, kam teātru kumēdiņi iet pie sirds.

Austrālijas latviešu teātra (ALT) Raibās pēcpusdienās tēmējam vairāk

uz mūsu pašu sabiedrisko dzīvi – no tāda šķībāka leņķa, ar piemiegtu aci mēģināt trāpīt sev liegta spoguļa at-spīdumā. Var jau smieties aizelsies par citu cilvēku izdarībām – sevišķi, ja tās nogājušas greizi. Bet veselīgāk un noteikti godīgāk – vēdera muskuļiem un sirdsapziņai – ir tomēr pasmieties pašiem par sevi. To gan, protams, var

izdarīt tie, kuriem ir izkopta humora izjūta. Melburnā tādu nevajadzētu trūkt. Bet ja nu ir arī kādi, kurus vel-niņš kārdina pasmieties par kaimiņu nedienām un izvēdināt plaušas uz citu rēķina, būs iespēja to darīt, noskatoties dažus raibumus no citu pagastu dzī-ves pēdējo pusgadu laikā.

Tādu izklaidi mēģinās sagādāt ALT savā Raibā pēcpusdienas uz-vedumā svētdien, 7. jūnijā pulksten 15.00 Melburnas Latviešu nama lielajā zālē. Tur, caur vairāku autoru biezām stikla brillēm uzmestos skečus, Valdas Rubes režijā – aktieriem piemetot klāt savu pašiedvesmoto iztēli – teātris cels uz skatuves mūsu pašu, mazliet izdekorēto dzīvi Melburnas publikai.

Ziemā, kad aukstums, tumsa un lietus nomāc garu, būs iespēja uzjaut-rināties: ar piemiegtu aci un bez kaut-rēšanās pasmieties par pagājušiem, mūsu dzīves raibiem notikumiem. Pēc uzveduma teātris visus lūdz neskriet tūlīt mājās, bet pakavēties kādu brīdi – pie vīna glāzes un cepumiem – kopā ar vēl modīgi izģērbtiem un raibi izgri-mētiem aktieriem.

I M.Melburnā, 14.05.2009.

Rasma Šilde-Kārkliņa ir polito-loģijas profesore Ilinoisas Univer-sitātē Čikagā, kā arī viesprofesore Latvijas Universi-tātē. Viņas jaunākā grāmata Sistēma lika man tā darīt –

Korupcija pēckomunisma sabiedrībās (The System Made Me Do It: Corrup-tion in Postcommunist Societies (M.E. Sharpe, 2005)) ir tulkota latviešu,

krievu, poļu, bulgāru, un serbu valo-dās. Blakus pētījumiem par korupciju viņa ir sarakstījusi divas grāmatas un daudz rakstu par pāreju uz demokrā-tiju un etnopolitiku bijušā PSRS, Lat-vijā, un citur. Rasma ir dzimusi un augusi Vācijā, aizprecējās uz ASV, tagad daudz laiku pavada Latvijā, kur blakus akadēmiskam darbam aktīvi piedalās politiskā dzīvē. 2009.gadā kļuvusi par Aizsardzības ministra pa-domnieci korupcijas mazināšanas un pilsoniskas sabiedrības jautājumos.

LAAJ prezidijs

Rasma Šilde-KārkliņaIepazīsimies ar Austrālijas 2009. gada 18. novembra svētku runas teicēju

Raibā pēcpusdiena ALT uzvedumā

Daži ALT „Raibās pēcpusdienas“ aktieri mēģinājumā. No kreisās : Eero Pū-pēdis, Ieva Kaina, Imants Lēmanis un Reneka Hart. Pārējie sevi atklās uzve-dumā 7. jūnijā.

Iesvētības Melburnas 1. latviešu ev. lut. baznīcāMaija pirmajā svētdienā agrāk latvieši svinēja

Ģimenes dienu. Tagad, piemērojoties vairumam val-stu, maija otrā svētdienā tiek svinēta Mātes diena, kurpretī septembrī atzīmē Tēva dienu.

Sekojot senajai tradīcijai, 3. maijā, skaistā, saulai-nā dienā Melburnas 1. latviešu ev. lut. draudzē notika Ģimenes dienas dievkalpojums ar iesvētībām Trīsvie-nības baznīcā. Iesvētāmie jaunieši bija Monika Kris-tīne Šarpe (Sharpe) un Tālis Uldis Ozoliņš-Šmits.

Vecāki varēja būt lepni un priecīgi, ka abi jaunie-ši izvēlējušies nopietni turēties pie kristīgās ticības, to apliecinot visiem klātesošajiem dzirdot. Ir jauki, ka viņi šo savu lielo dienu varēja izbaudīt tieši Ģime-nes dienā, tā piešķirot arī ģimenes kopībai speciālu vērtību.

Novēlu abiem jauniešiem gaišu, Dieva svētības pilnu nākotni.

Rasma Celma No kr.: M. K. Šarpe (Sharpe), māc. M. Saulīte, T. U. Ozoliņš-Šmits.

FOTO

Dāv

ids V

ējiņ

š

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

„ALL STARS DE RIGA“Šī gada maijā paiet 61 gads, kopš latviešu sastādītā basketbola vienība „All Stars de Riga“ 1947. gadā devās uz

Franciju, kur tikās ar tās labākajām komandām un nezaudēja nevienu oficiālo spēli. Vienīgais zaudējums bija demons-trācijas spēlē ar Francijas valsts komandu. Viens no braucējiem bija bijušais sidnejietis un tagadējais brisbanietis Andrejs Bičevskis.

Šis ir mana Brisbanes kaimiņa stāsts.

Andrejs ir dzimis jelgavnieks. Rīgā spēlējis Armijas Sporta klubā (ASK), kuras rindās 1942. gadā izcī-na Latvijas meistartituli. Komandas treneris ir latviešu basketbola sirds un dvēsele, bij. Latvijas valsts koman-das treneris Voldemārs Baumanis, vēlāk majors Latviešu leģionā. Kad Andrejam pienāk iesaukšanas pavēle, Baumanis izkārto, ka viņš var palikt Rīgā, kur strādā kuģu būvētavā, stu-dēt LU mehānikas fakultātē un spēlēt basketbolu.

Pēckara gados Andrejs spēlē Lī-bekas Rīgas komandā, bet kad rodas iespēja atsākt studijas vācu universi-tātēs, viņš pārceļas uz Hanoveru, kur mācās Tehniskajā Institūtā.

Aicinājums spēlētKādu dienu viņš saņem no V. Bau-

maņa ziņu, ka Rīga dosies uz sacīk-stēm, iebrauks Hanoveras stacijā tad un tad un grib, lai Bičevskis viņiem pievienojas. Acīmredzot, Andrejs nav ziņu pareizi sapratis, jo domā, ka lī-bekieši brauc spēlēt uz kādu nometni Vācijā. Viņš gan ierodas stacijā, bet lai pateiktu, ka nekur nebrauks. Andrejs tai laikā ir 3. kursa students, un tuvo-jas eksāmeni.

Uzzinājis, ka vienība dodas uz Franciju, Andrejs turpat uz vietas iz-šķiras braukt līdzi. Ne viņam līdzi sporta apavi, ne zobu birste, nekas. Viņu ierauj iekšā vagonā pa logu.

Nevienam no braucējiem nav va-jadzīgie dokumenti, nav iebraukšanas atļaujas Francijā. Viņi visi ir dīpīši (DP).

Turnejas organizators ir V. Bau-manis, saziņā ar bij. Latvijas valsts vienības spēlētāju A. Vanagu, kas spē-lē Strasburgas profesionālajā futbola klubā un Parīzes fiziskās audzināšanas organizācijas Championnet-Sports. Pēdējā ir ielūgusi latviešu basketbolis-tus viesoties Francijā.

Francijas basketbolistiem Latvija

ir labi zināma. 1937. g. Latvija uzvar Franciju 26:23 Eiropas meistarsacīk-stēs, bet tai pašā gadā zaudē Francijai 24:25 Nāciju kausā. 1938. g. Latvija uzvar Franciju 52:14 Rīgā, 18:14 Ber-līnē, 33:27 Parīzē un 1939. g. ar 43:26 Kauņā.

Turneja paredzēta no 4. maija līdz 22. maijam. Vienības nosaukums All Stars de Riga. Pamatsastāvs nāk no Lī-bekas Rīgas – Alfons Justs (valsts ko-mandas spēlētājs), Jānis Zebeliņš, Kār-lis Ārens (valsts komandas spēlētājs), Žoržiks Berkolds, Alfreds Hermanov-skis, Laimonis Bērziņš, papildināts ar spēlētājiem manheimieti Kārli Ārenu, hanaviešiem Imantu Štālu, Miezīti un hanoverieti Andreju Bičevski. Vadī-tājs ir V. Baumanis.

Robežas šķērsošanaTurneja gandrīz beidzas, pirms tā

ir sākusies, pie amerikāņu zonas ro-bežas. Vajadzīgo dokumentu nav, un vācu dzelzceļnieks viņus izsēdina no vilciena. Par laimi gadās kāds ameri-kāņu armijas vīrs – nēģeris, un Bičev-skis, vienīgais angļu valodas pratējs, sāk amerikānim stāstīt, ka viņi esot basketbolisti un gribot doties uz Fran-ciju. Nēģeris izskatījies izbrīnījies un neko daudz nav teicis, bet Baumanis, acīmredzot, labs psihologs, redzot, ka Andrejs sarunājas ar amerikāņu armi-jas karavīru, nobļāvies: „Visi atpakaļ vagonā!“ Situācija ir novērtēta pareizi, jo vācu dzelzceļnieks domā, ka izsē-dinātais bars tā rīkojas ar amerikāņa ziņu. Pirmais šķērslis ir laimīgi pār-varēts.

Pa ceļam viņiem pievienojas Ārens, Štāls, Miezītis un avīžnieks, bij. sūtniecības sekretārs Francijā – Igāls. Nu All Stars nav vairs mēms. Igālam ir franču mēle.

Franču ārzemnieku leģionsViņi iebrauc Francijā kā Franču

ārzemnieku leģiona rekrūši, bet tas ir tikai iegansts. Ļoti palīdzīgs ir arī kāds Franču ārzemnieku leģiona virs-nieks. Viņus apmetina leģiona mītnē, pierobežas pilsētā Kēlā, kur notiek pirmās sacīkstes ar leģiona basketbo-la komandu, kuras sastāvā ir vairums lietuviešu spēlētāju. Rīga nobeidz spē-li savā labā ar 35:20 (14:18).

SpēlesUn tad sākas skrējiens pa Franciju.8. maijā rīdzinieki ir uzaicināti

viesoties Fonteinblo pilsētas tuvumā iekārtotajā sporta nometnē La Faisan-derie, kas ir viņu mājas vieta nākamās 24 stundas. Vakarā pārpildītajā tenisa kluba sporta zālē viņi sniedz basketbo-la demonstrējuma spēli, pirmo puslai-ku spēlējot ar Seine at Marine sastādī-to vienību (37:16), bet otrajā puslaikā izveidojot 2 ekipas no pašu sastāva. Liela piekrišana.

Parīzē ministrs un sūtnisPirmās lielās sacensības mūsējiem

ir 9. maijā. Parīzes Velodrome d’Hiver milzīgajā zālē viņi sacenšas ar Parīzes meistaru Chempionnet-Sports, kuras sastāvā ir daudz starptautiski pazīsta-mi vārdi. Latvieši uzvar parīziešus ar 40:35 (20:13). Spēli noskatās 10 000 skatītāju, jo seko Francijas valsts vie-nības spēle ar Ēģipti. Klāt ir viens no Francijas valdības ministriem, sūtnis Grosvalds un Parīzes latviešu kolonija.

A. Bičevskis stāsta, ka no sākuma Latvijas sūtnis par viņiem nav licies ne zinis, bet ieradies pie vienības tikai puslaikā, kad bijis redzams, ka viņa tautieši varētu pat uzvarēt.

Nākamais ceļa mērķis – Francijas rietumu province Vandeja.

Pirmās sacīkstes ir Larošas pilsētā pie Jonas. Plkst. 10.00 vakarā ar pro-žektoriem apgaismotā laukumā Rīgas pretinieks ir vietējais sporta klubs. Rezultāts – 64:33 (34:15) Rīgas labā. Laikraksta l’Avenir lasāms: „Latviešu spēles veids bija vienreizīgs. Tie izrā-dījās par īstiem māksliniekiem.“

Dienu vēlāk turpat latvieši sacen-šas ar kaimiņpilsētas Larošellas sastā-dīto komandu, ko uzvar 35:19 (17:10).

Latvieši tiek uzņemti ar lielu vies-mīlību un sirsnību.

13. maijā sacīkstes lielpilsētā Nan-tē ar turienes meistaru, sporta kluba Hermine izlasi. Spēlē uz asfaltēta lau-kuma zem klajas debess. Spēle bei-dzas 50:33 latviešu labā. Presē latvieši dēvēti par „īstiem basketbola virtuo-ziem“.

No Nantes ceļš ved uz Šolē, nelie-lu rūpniecības pilsētiņu. Pēc oficiālas pieņemšanas pie pilsētas galvas, sa-cīkstes risinājās Latvijas karogiem un krāsām izdekorētā sporta zālē ar Jeane France izlasi. Dzied Latvijas himnu un Marseļjezu, apmainās ar standar-tiem. Atkal uzvara – 64:15 (36:4).

Tieši no laukuma latvieši dodas

Uld

is S

iliņš

Turpinājums 14. lpp.

Uldis Sil iņš par vēsturi

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Mīkla: Latviski stāv, angliski sēž, krieviski guļ. Kas tas ir?

Būdama Aus-trālijā ievēroju, ka angliski par mantu, kas kaut kur mētā-jas, stāv nelietota kādā istabas kaktā,

pagalmā vai kur citur, saka sēž. Nesen izdzirdēju kādu krievieti apzīmējam tādu pašu situāciju un izrādās – krie-viski tad saka guļ.

Tātad latviski būtu: Nenosūtītā kartiņa stāv uz galda jau labu laiku.

Angliski: Nenosūtītā kartiņa sēž uz galda jau labu laiku.

Krieviski: Nenosūtītā kartiņa guļ uz galda jau labu laiku.

Interesanti, ka trīs valodas katra izmanto citu salīdzinājumu ar kādu galveno cilvēka ķermeņa stāvokli. Va-loda kā zināms ir prāta rīks, tāpēc at-šķirīgs vārdu lietojums liecina arī par atšķirīgu apziņas musturu un realitā-tes izjūtu. Reizēm ir nāvīgi aizraujoši aizdomāties par to, kā dažādās valo-dās atspoguļojas tautu mentalitāte un dzīves apstākļi, taču neprofesionālis te var ātri vien iebraukt auzās. Piemē-ram, somu valodā jēdzienus ciemiņš un svešs apzīmē ar to pašu vārdu vie-ras. Viens teiks: tas tāpēc, ka, barga-jos ziemeļos dzīvojot, ikviens svešais, kas klauvē pie durvīm, ir uzņemams kā gaidīts ciemiņš. Cits teiks, ka tas ir tikai loģiski: ciemiņš taču nav māji-nieks, tātad ir svešs. Vēl citam varbūt rastos skaidrojums no salīdzinošās va-lodniecības viedokļa. Tāpēc šo tēmu, lai cik tā vilinoša, nebūdama valod-niece, atstāju aizrautīgām virtuves sa-runām, un rakstīšu vairāk par valodu savstarpējo mijiedarbību.

Reiz skatījos kādu DVD filmu ar šaušalīgi sliktu tulkojumu latviešu va-lodā. Tulkotājs acīmredzot bija krievs, jo brīžam titru jēgu varēja saprast vie-nīgi, latvisko teikumu pārtulkojot uz krievu valodu, kur nesakarīgi savirk-nētie vārdi ieņēma jēgpilnas vietas. Pazīstot dažu labu DVD izplatītāju, pieņemu, ka tulkojuma kvalitāte dro-ši vien ir atbilstoša samaksai, tāpēc tulkam šoreiz nepārmetīsim. Taču šis piemērs mums ļauj aizdomāties par valodu atšķirībām. Bērnībā mēs visi iemācāmies savu pirmo valodu, un tā kļūst par ko līdzīgu default ie-statījumam datorā, mūsu valodiskā domāšana (un domāšana vienmēr ir valodiska) tiecas skriet pa šo gultni. Tā nu arī nākamās valodas mācoties, lietojam pierastās teikumu konstruk-cijas, pārceļam jaunajā valodā iepriek-šējās valodas detaļas, izteicienus, līdz

svešvaloda iegājusies tiktāl, ka arī domas skrien pēc tās musturiem. Sa-vukārt, daudz runājot citā valodā, tās konstrukcijas ienāk arī dzimtajā mēlē. Mūsu prāts ieskrējies pa citām slie-dēm, un notiek mijiedarbība. Mācoties svešvalodas, mēs arī apjaušam, ka ta-jās ir vārdi vai izteicieni, kas situāciju raksturo daudz precīzāk nekā atbilsto-šais teiciens mātes valodā – mēs esam bagātinājuši savus izteiksmes līdzek-ļus, spēju apzīmēt realitāti ar vārdiem un niansētāk to izprast.

Reizēm tam visam ir tikai sub-jektīva vai sadzīviska nozīme, taču, plašākā mērogā raugoties, šāda mijie-darbība norit arī jebkurā valodā kopu-mā, veido un maina to. Katra valoda ir daudz paņēmusi no citām, ar ko tai vēstures gaitā bijusi darīšana. Senākā slāņa aizguvumi organiski iekusuši runā un rakstībā, tos atšifrēt prot ti-kai lingvisti. Jaunākus aizguvumus sauc par svešvārdiem, vai, piemēram, somiski – par kultūrvārdiem, tādējādi norādot, ka šādus vārdus lieto izglītoti cilvēki. Un tad vēl ir dažādi nevēlami pārņēmumi, tā saucamie barbarismi, kas ir dzīvelīgi kā savā vaļā auguši ielas bērni. Līdzīgi varētu iedalīt arī teikumu konstrukcijas un citus valo-das veidojumus. Pirmie divi valodu mijiedarbības rezultāti ir akceptēti, taču pēdējie – dažādi spontāni radu-šies jauninājumi – parasti ir iemesls diskusijām. Kā nesen dzirdēju, mēdz runāt par divām attieksmēm valodas politikā: franču skolu un angļu skolu. Pirmā strikti cenšas sargāt savas va-lodas tīrību un visiem apzīmējumiem izdomāt savus vārdus, otrā ļauj valo-dai brīvi plūst. Reālajā dzīvē starp šīm divām nometnēm tad arī ceļojam.

Kamēr dzīvojam, elpojam un attīs-tāmies, tas pats attiecas arī uz valodu kā dzīvu veidojumu. Latvijā valodas politika ir samērā noteikta un šķiet, ka latviskošanas/adaptēšanas līmenis ir diezgan augsts. Ārzemnieki bie-ži vien ir nesaprašanā, kāpēc latvieši tik ļoti cenšas ravēt pārņēmumus no citām valodām. Jāteic gan, ka latvieši šai ziņā nav visstriktākie, ir dzirdēts, piemēram, par islandiešiem, kas visām lietām atraduši savus nosaukumus, un cittautībnieks var sviedriem vaigā mā-cīties jaunus burtu veidojumus pieras-to svešvārdu vietā. Latviešu valodas runātāju nav daudz; man šķiet, viens no galvenajiem iemesliem ravēšanai ir tas, ka mūsu ir maz. Nelielas tautas bailes par savu pastāvēšanu un centieni nosargāt un saglabāt savu valodu. At-bilstoši politiskajai un saimnieciskajai vēstures situācijai, mainījušās galve-nās ietekmētājvalodas. Kādreiz tā bija vācu valoda, tad krievu un tagad an-

gļu. Tā nu katrā laikā bijuši savi barba-rismi, kurus pūristi centušies izskaust, to vietā ieviešot latviskus aizstājējus. Reizēm tas izdodas labi, citreiz ne visai. No pēdējā laika veiksmīgajiem jaunvārdiem var minēt brand – zī-mols, spam – mēstule (mēsls+vēstule). Izdomāt jaunus apzīmējumus ir visai aizraujoši, taču tauta, protams, ru-nās, kā gribēs. Jaunvārdos cilvēki ir jāiemīlina, citādi tie neiedzīvosies. Skaidrs, pasaule taču bojā neaizies, ja mēs teiksim: kartiņa uz galda sēž vai guļ. Lai arī tas nebūtu latviski, tomēr ar laiku ieietos, varbūt pat kuplinātu valodu. Atskatoties uz dažādiem ģer-mānismiem, kas iepriekšējās paaudzēs bijuši visai spēcīgi, taču tagad (vismaz Latvijā) tiek reti lietoti, tie šķiet pat apetītelīgi. Ankambaris, ausguse vai gurtīte īstajā vietā lietoti nav nekāds fēleris, tikai bagātina izteiksmes lī-dzekļu klāstu. Droši vien tos vieglāk pieņemt arī tāpēc, ka no vācu valodas ietekmes esam drošā attālumā, šie aiz-guvumi vairs neapdraud mūsu valodas tīrību un pastāvēšanu. Par aktuālajiem aizguvumiem toties laužam šķēpus. Robeža starp vēlamajiem un nevēla-majiem valodiskajiem aizguvumiem un kompromisiem ir trausla un disku-tabla. Ir dažādi valodnieku viedokļi un dažāda valodas izjūta katram no mums. Man pašai likumi gan patīk, gan nepatīk: tie rada kārtību un no-drošina līdzīgu valodas uztveri, toties ierobežo radošo garu. Šķiet, valodas politikai būtu jāļauj valodai, pamato-joties uz esošajām likumībām, dzīvot brīvi, un jācenšas ieviest dzīvotspējī-gus jauninājumus klāt nākušo reāliju apzīmēšanai.

Tā, es te runāju par pareizu valo-du, taču tagad jautājums vērīgajiem: kuru vārdu es pati lietoju nepareizi? (Jā, lūdzu, nepārcentieties, iztiksim ar vienu…) Pēc pareizas gramatikas liku-miem man ir mācīts, ka nedrīkst teikt kartiņa. Pamazināmā forma no vārda karte ir kartīte. Raugi, likums nosaka, ka lietvārdam deminutīvā jāsaglabā tā pati deklinācija, kas pamatformā. Kar-te ir 5. deklinācijas vārds, taču kartiņa būtu 4. deklinācija, tāpēc tāds vārds neder, jālieto 5. deklinācijas vārds kar-tīte. Vairumā gadījumu mēs tā arī ru-nāja: kaķis-kaķītis (nevis kaķiņš), gul-ta-gultiņa (nevis gultīte) utt. Tieši pēc kļūdaini veidotiem deminutīviem šad tad var atšķirt nelatviešu runu. Tomēr es nesen nolēmu tā: dažiem vārdiem ir iegājies lietot nepareizās galotnes un manis pēc tā lai arī paliek. Ābolītis un kartiņa laikam ir visbiežākie piemē-ri. Manuprāt, vispār ir jābauda spēja

Turpinājums 14. lpp.

Valodas stūrītis – Aijas Rozentālas pārdomasStāv, sēž, guļ

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

Latvijas īsziņasMiris vecākais virsnieksAizvadītajā nedēļā savas dzīves

simtajā gadā mūžībā aizgājis vecākais Latvijas armijas virsnieks Viestura ordeņa kavalieris, atvaļinātais majors Alfrēds Porietis.

Alfrēds Porietis dzimis 1909. gada 30. septembrī Daugavpils apriņķī Krievijas armijas virsnieka ģimenē. 1927. gadā ar zelta medaļu beidzis Daugavpils ģimnāziju, iestājies Lat-vijas Kara skolas artilēristu nodaļā un kā leitnants to beidzis 1929. gadā. Die-nējis Latgales Artilērijas pulkā Krust-pilī. Bijis disciplinēts, centīgs, izcils audzinātājs; paraugs saviem padota-jiem zināšanu un iemaņu izkopšanā un valstiskā pienākuma pildīšanā.

Beidzis zenītartilērijas virsnieku, artilērijas gaisa novērotāju un kava-lērijas virsnieku kursus; aizstāvējis Latvijas armijas godu starptautiskās jāšanas sacīkstēs. 1937.gadā uzsācis mācības Augstākajā kara skolā, para-lēli studējis Latvijas Universitātē. Mā-cību un studiju kursus nebeidz padom-ju okupācijas dēļ.

1943. gadā Porietis tiek ie-saukts Latviešu leģiona 19. divīzijā. 1945. gada 8. maijā viņš krīt gūstā un tiek notiesāts uz 10 gadiem Intas soda nometnē Komi APSR. Latvijā atgrie-žas 1955. gadā. Strādājis Veckalsna-vā ceļu remontu darbos, pēc tam bijis lauksaimnieks un mežkopis Jēkabpils rajonā.

1991. gadā reabilitēts. Kopš 1992. gada Porietis ir atjaunotās Lat-viešu Virsnieku apvienības biedrs. Tiek atjaunota viņa Latvijas armi-jas dienesta pakāpe – kapteinis, 1993. gadā paaugstināts majora die-nesta pakāpē. Bijis Palīdzības bied-rības Tēvzemes sargiem līdzorgani-zators. Darbojies Daugavas Vanagu organizācijā.

* * *

Gulbis pakāpiesATP pasaules rangā nedēļas laikā

par vienu pozīciju pakāpies Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis, kurš pirmdien, 18. maijā publicētajā jaunā-kajā sarakstā ieņem 41. vietu.

* * *

Lūdz izvērtēt LOK nauduSvētdien, 17. maijā TV3 raidījums

Nekā personīga esot ziņojis, ka Prem-jers Valdis Dombrovskis nosūtījis čet-ras rezolūcijas, lūdzot dažādām insti-tūcijām izvērtēt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) naudas darījumus: ģenerālprokuroram lūgts izvērtēt in-formāciju, finanšu ministram ziņot par veikto uzraudzību, KNAB par to, vai pieņemti kādi lēmumi par ne-likumībām, bet Izglītības un zinātnes

ministre aicināta sniegt priekšlikumus par izmaiņām Olimpiskās komitejas statusā. Šai pašā TV3 raidījumā Nekā personīga, KNAB atklājuši, ka Aiga-ra Kalvīša valdība faktiski ir uzdāvi-nājusi Olimpiskajai komitejai Sporta centru, kas kādreiz tika pārbūvēts NATO samita rīkošanai, kas nozīmē-tu, ka valsts īpašums ar kopējo vērtību 17 031 826 lati tagad par velti ir no-nācis sabiedriskas organizācijas rokās. Un nozīmē arī to, ka valsts budžets zaudējis ne tikai minētos miljonus, bet arī jebkuru citu peļņu, ko varētu iegūt Olimpiskā sporta centra izmantošanā. Komitejas vadība gan apgalvo, ka ne-kādas peļņas pagaidām neesot, taču premjers par šo lietu tomēr grib iegūt vairāk informācijas.

„Nu, fakts, ka šis olimpiskais centrs, attiecīgās piebūves, kas par valsts naudu ir uzbūvētas, tika nodotas LOK kā kustama manta, jo kā nekus-tamu to nevarēja nodot – nu, tur tiešām ir šie Kalvīša valdības lēmumi pilnīgi absurdi. Es domāju, tiesībsargājošās institūcijas izvērtēs iespējamo amat-personu atbildību šo lēmumu kontek-stā,“ savu viedokli pauž Dombrovskis un turpina: „Mēs redzam, ka tur ne-kontrolēti un ļoti patvaļīgi tiek noteik-ti kaut vai amatpersonu atalgojuma līmeņi un vajadzētu izvērtēt iespēju, vai LOK nevarētu pārveidot par tiešo valsts pārvaldes iestādi, uz kuru tad at-tiecas visi normālie budžeta iestāžu fi-nansēšanas noteikumi,“ saka premjers.

LOK prezidents Aldons Vrubļev-skis Dombrovska plānus uzskata par par nelikumīgiem: „Tas ir antikonsti-tucionāli – pirmkārt! Tad Latvija zau-dētu iespēju piedalīties starptautiskajā olimpiskajā kustībā un Latvijas spor-tisti zaudētu iespēju piedalīties Olim-piskajās spēlēs!” un atgādina spēkā esošo starptautisko Olimpisko hartu, kas pieprasa, lai olimpiskās komitejas būtu no valsts neatkarīgas sabiedriskas organizācijas. Bet skaidrojot atalgoju-ma apmērus, Olimpiskās komitejas vadība atzīst, ka cipari gan saskanot. Patiesībai atbilst KNAB konstatētais, ka kapitālsabiedrībās, kas izveidotas ieguldot valsts naudu, daža Olimpis-kās komitejas darbinieka atlīdzība pagājušajā septembrī ir pārsniegusi 17 000 latu mēnesī.

„Es uzskatu, ka tie ir tendenciozi piemeklēti 2008. gada septembrim, kad visiem darbiniekiem tika izmak-sātas prēmijas par labiem rezultātiem Pekinas Olimpiskajās spēlēs,“ pama-to Vrubļevskis un saka, ka neviens likums neesot pārkāpts, un jau šogad Olimpiskā komiteja strādājot taupības režīmā: esot savas algas samazinājusi tā, ka lielākā alga pirms nodokļu no-maksas, kas agrāk bijusi 4500 latu, tagad samazināta līdz 3800 latiem mē-nesī. Finanšu ministrijā gan domā, ka

arī tas pašreizējos apstākļos varētu būt par daudz, un Olimpiskās komitejas atalgojumu varētu pielīdzināt valsts uzņēmumu vadītāju algām.

* * *

Traka vārnaPagājušā ceturtdienā, 14. maijā jel-

gavniekiem pie Filozofu ielas 69. nama atkal uzbrukusi vārna, kas, iespējams, ir tā pati, kas pilsētniekus apdraudēja jau pagājušā gada.

Pagājušā gadā vārna cilvēkus ap-draudēja tiktāl, ka netālu no psihonei-roloģiskās slimnīcas Ģintermuiža bija uzliktas pagaidu zīmes ar uzrakstiem Uzmanību, agresīva vārna!

Pašvaldības aģentūras Pilsētsaim-niecība vadītājs Andrejs Baļčūns norā-da, ka ziemā zīmes bija noņemtas, bet agresīvā putna ligzda nojaukta. Taču, iespējams, ka lidonis atkal izveidojis jaunu ligzdu, kuru domājot aizsargāt, atkal kļuvis agresīvs. Lai brīdinātu cil-vēkus jau atkal uzliktas divas brīdinā-juma zīmes.

* * *

Nodeg estrādeSestdienas, 16. maijā naktī Jaun-

jelgavā, Liepu parkā pagaidām vēl nenoskaidrotas personas nodedzināja parka lielo estrādi. „Ugunsdzēsēji tū-līt devās uz notikuma vietu, bet lies-mas bija pārņēmušas visu estrādes koka konstrukciju. Acīmredzot tā bija ļaunprātīga dedzināšana, jo degšana sākusies vairākās vietās vienlaikus, bet to izmeklēs policija,“ stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jaunjelgavas posteņa priekšnieks Mi-hails Maškovs.

Estrāde atrodas 100 metrus no ugunsdzēsēju posteņa. Estrāde jau pērn reiz bija dedzināta un aizvadītajā nedēļā tur sākās remontdarbi.

* * *

Traumas darba vietāsValsts darba inspekcijas sabied-

risko attiecību speciāliste Sarmīte Bunka–Brilijonka pirmdien, 18. mai-jā informējusi, ka aizvadītajā nedēļas nogalē darba vietās traumas guva trīs cilvēki un tik pat darba vietās miruši. Aizvadītajā trešdienā darba vietā mira Rīgas satiksmes krāvējs, bet uzņē-muma SEDL atslēdznieks paklupa uz dzelzceļa sliedēm, sasita galvu un no gūtajām traumām mira. DGM graudu apstrādes operatore darba vietā mira pēc tam, kad sagāžoties konteineram, tas viņu piespieda pie sienas. Uzņēmu-ma Ostas celtnieks apsargs pēc tam, kad viņu bija sakodis suns, paklupa un

Turpinājums 11. lpp.

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

salauza kāju.Pēc VDI statistikas uzzinam, ka

šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājušas 15 personas un 10 mirušas darba vietās. Smagas traumas šogad guvuši 75 cilvēki.

* * *

Labos tikai lielās ielasIepirkumu uzraudzības biroja dati

liecina, ka Rīgā šogad ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi tiks veikti par 3,7 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Rīgas domes Satiksmes departamen-ta izsludinātajā konkursā pieteikušies trīs pretendenti, un par labākajiem at-

zīti divu kompāniju – SIA Binders un AS Ceļu pārvalde – piedāvājumi. Ar Ceļu pārvaldi plānotā līguma summa ir 946 289 lati bez PVN, bet ar Bin-ders – 2 114 979 lati bez PVN. Pirms konkursa izsludināšanas pašvaldība ielu seguma atjaunošanai bija plānoju-si izlietot 4,07 miljonus latu.

Rīgā pavisam ir 1753 ielas ar kopē-jo platību 8,7 miljoni kvadrātmetru, kā arī 105 tilti, tuneļi un satiksmes pārva-di. Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods teicis, ka šogad nebūšot iespējams veikt rekonstrukcijas dar-bus mazajās ielās.

* * *

Jauna 5 zvaigžņu viesnīcaRīga atverta jauna piecu zvaig-

žņu viesnīca Gallery Park Hotel. Tā

atrodas vēsturiskā, 1875. gadā celtā ēkā, kas ir iekļauta UNESCO Pasau-les kultūras mantojuma sarakstā un atrodas Kr. Valdemāra ielā 7. Gallery Park Hotel interjera konceptuālā ideja ir Imperatora Napoleona III valdīša-nas laikmeta varenība, neoklasicisms, kā šīs ēkas arhitektūras atainojums. Gallery Park Hotel ir 24 viesu istabas, t.sk. Royal un Imperial luksus viesu istabas, dažās viesu istabās ir balkoni un terase. Restorānā Renommé franču šefpavārs Ēriks Ševero (Eric Cheve-reau) radījis ēdienkarti, par pamatu ņemot franču virtuves autentiskumu. Profesionālais sommelier ieteiks iz-smalcinātu vīnu pie izvēlētā ēdiena.

Papildus viesnīca Gallery Park Hotel piedāvā: daudzveidīgu kosmē-tisko procedūru klāstu, peldbaseinu, sporta zāli un saunu. ∎

Latvijas īsziņasTurpinājums no 10. lpp.

Sibīrijas bērni lūdz palīdzību

1941. gada 14. jūnija deportāciju rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aiz-dzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda aug-stāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. Sausi un skopi ir vēstures fakti,bet daudzi no cietušajiem ir mūsu vidū, arī viņu bērni un mazbērni.

Katru gadu 14.jūnijā mēs rīkojam konferenci Latvijas televīzijā, koncertu Sv. Jāņa baznīcā, filmu par Sibīriju (Sibīrijas bērni, Sveiciens no Sibīrijas, Igarka, Cerība un Taurenis un citas). Esam izdevuši grāmatu Sibīrijas bērni 2 sējumos, kuros apkopoti 670 dzīvesstāsti.

2009. gada 14. jūnija vakarā filmēšanas grupa un Sibī-rijas bērni, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, brauks ar vil-cienu uz Maskavu un tālāk ar lidmašīnu uz Krasnojarsku, lai aizvestu un uzstādītu piemiņas plāksnes. Braucēju vidū būs Ilmārs Knaģis, kurš licis krustus Vjatlagā, Gunārs Toms, kurš palika kā viens no četriem bāreņiem, kad mam-mu nošāva 1941. gada decembrī, Jānis Lauva, Vija Ķērpe, Astrīda Ruško; pavisam kopā brauks 10 likteņbiedri.

Plāksnes liksim Igarkā – latviešiem, kuri palikuši mū-žīgajā sasalumā, Jeņiseijskā – latviešu mātēm, kuras iz-glāba bērnus, Dolgij Most – Latvijas bērniem, kuri palika Sibīrijā. Katra plāksne tiek izgatavota bronzā un maksā 450 lati.

Brauciens tiek organizēts par ziedojumiem un personī-gajiem līdzekļiem, katram cilvēkam tas izmaksā 1000 lati.

Sakarā ar šo, ļoti lūdzam Jūs palīdzēt mums finansiāli

un atbalstīt braucienu ar ziedojumu. Lai arī mēs nespējam represētajiem atgriezt viņu zaudētos tuviniekus, zaudē-to bērnību, vēlamies sniegt viņiem morālu gandarīju-mu, ka viņi nav aizmirsti, bet Latvijas iedzīvotājiem at-gādināt par mūsu neseno pagātni ar cerību, ka tā nekad neatkārtosies.

Ar trimdas latviešu palīdzību šos gadus esam varējuši strādāt pie filmām par deportācijām, katru gadu 14. jūnijā sagatavot Sibīrijas bērniem konferenci, koncertu, jaunas filmas pirmizrādi televīzijā. Valsts atbalstu neesam saņē-muši. Pagājušā gadā vien Austrālijas latvieši atsūtīja mums $600. Patiecamies gan tiem, kas ziedoja naudas summas, gan tiem, kas iegādājās fonda Sibīrijas bērni video kase-tes un mūs atbalstīja, iegādājoties grāmatas Sibīrijas bēr-ni 1. un 2. daļu. Pateicamies visiem par atbalstu grāmatas Sibīrijas bērni izdošanā latviešu valodā. Grāmata patreiz tiek tulkota angļu valodā un cerams, ka to izlasot, pasaulē daudziem acis atvērsies. Šobrīd atbalsts vajadzīgs braucie-nam un piemiņas plāksnēm.

PateicībāFonda dibinātāja, režisore Dzintra Geka

Fonds Sibīrijas bērniGraudu 41A, Rīga, LV1058Reģ. Nr. 40008057169A/S SEB banka kods: UNLALV2XKonts: LV76 UNLA 0050013784832 (latos)LV68UNLA0002058469658 (USD)

Var iemaksāt kontā Latviešu kredītkooperatīvā Austrālijā:Sibirijas berniBSB No.: 704723Konts: 032080101

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā

slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās

tikai $26.

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas 16. maijā norisinājās Maskavā, un kuru svētdienas vakarā Austrālijā pārraidīja SBS televīzija, uzvaras laurus plūca Minskā (Baltkrievijā) dzimušais Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks (Alexander Rybak) ar rekordrezultātu – 387 punktiem. Iepriekšējais rekords bija 292 punkti somu grupai Lordi 2006. gadā.

Latvijas pārstāvis Intars Busulis piedalījās otrā pusfinālā ar dziesmu krie-vu valodā Probka (Sastrēgums), iegūstot pēdējo vietu ar 7 punktiem un līdz ar to nepiedalījās finālā. Par Latviju punktus deva tikai Lietuva (6 punkti) un Igau-nija (1 punkts). Dziesmu Sastrēgums Busulis sākotnēji bija dziedājis latviski, un tā bija sasniegusi 6. vietu Latvijas rokziņu aģentūras topā. ∎

Eirovīzija izdziedātaLatvija nesasniedz Eirovīzijas finālu Maskavā

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

11. februāris, trešdienaŠī ir grūta die-

na – visi jūtas slik-ti. Pa nakti mana istabas biedrene vāciete Malina cē-lās vairākas reizes un gāja uz tualeti.

Pa miegam dzirdēju, kā viņa šņukst. Vainīga esot caureja. No rīta atklājam, ka arī amerikāņi Laura un Tailers pa nakti ir cīnījušies ar caureju, Laura vēl arī vēmusi. Labi, ka dzīvojam kopā ar medmāsām. Pēcpusdienā slimības simptomi liek Annai aizdomāties un doties sīki iztaujāt Malinu, kas visu dienu guļ divstāvu gultā, nosvīdusi un apsegusies ar moskītu tīklu. Anna nolemj paņemt Malinas asins parau-dziņu – klīnikā esot mikroskops, kas ļaus noteikt, vai vāciete saslimusi ar malāriju.

Taču arī pārējiem ir slikta dūša. Laikam vainīgs ir ūdens, lai arī esam dzēruši tikai kioskos iegādātu un pu-delēs pildītu ūdeni. Es gan jūtos lie-liski, lai arī ir ļoti karsts un fēna šajā mājā nav neviena.

Neraugoties uz visām grūtībām un slikto pašsajūtu, mājās atstājot ti-kai visslimākos, pēcpusdienā braucam uz kaimiņu ciematu. Te mājiņas ir kā no grāmatām – salmu jumti, būvētas uz garām kārtīm. Starp mājam klejo vistas, cūkas. Vietējās vecmāmiņas ģērbušās garos svārkos, bet matus ro-tājušas ar ķemmēm. Jaunieši izskatās kā pilsētā – apdrukāti krekli, puiši bik-sēs, meitenes svārkos.

Šajā ciematā rādīsim priekšnesu-mus, kuru tēmas ir ierosinājusi Lusin-da. Tie galvenokārt saistīti ar pamā-cībām par personīgo higiēnu. Pirms tam ar Annu apstaigājam pāris mājas. Viņai savas sāpes izsūdz slimie – vecs večuks, kuram esot bruka, vecmāmi-ņa, kurai ārkārtīgi sāpot galva. Tad, kad mēs rādām ludziņas, Anna izmek-lē vēl arī citus vietējos un izdala zāles. Šodien gan vietējiem tiek pasniegtas arī sliktās ziņas – Anna ar Lusindu pa-līdzēs tikai akūtu slimību gadījumos. Plāksterus vairs viņas neizsniegs un arī galvassāpes neārstēs.

Man ar kanādieti Ronu šodien ir debija – rādam ludziņu par to, cik svarīgi ir sterilizēt instrumentus, ar kuriem jāpārgriež jaundzimušā na-bassaite. Es tēloju sievieti dzemdībās, kliedzu sāpēs, bet vietējie smejas. Lu-sinda mūs tulko, bet pāris sievietes no-pēta manu jaundzimušo bērnu – plast-masas lelli. Izskatās, ka šādas lelles te īsti nav redzētas. Varbūt man tā šķiet.

Austrumtimorā bērnu dzimstī-ba ir liela, te visiem pārsvarā ir lielas ģimenes, taču infekciju dēļ ļoti daudzi zīdaiņi iet bojā pirmajās to dzīves dienās.

Atpakaļceļā Raiens un Dastins izlūdzas Kimai mazu piedzīvojumu – braucienu uz džipa jumta. Esmu pārsteigta, jo parasti stingrā Kima to at-ļauj. Un braucot cauri dziļajām peļķēm un pa grubuļaino ceļu dzirdam, kā puiši no prieka uz mašīnas jumta rēc.

12. februāris, ceturtdiena

Gulēt ir grūti, ir ļoti karsti, pa dienu – vēl karstāk. Pusdienlaikā sa-dusmojos uz Džarinu un uz Ronu, jo viņas uzvedas skaļi un pamodina mani diendusas laikā. Man taču miegs ir ļoti svarīgs! Vēlāk gan attopos – tāpēc man no rīta Bībelē uzšķīrās panti par pacietību!

Pēcpusdienā rotaļājamies ar bēr-niem.

13. februāris, piektdienaNo rīta mums ir mammu rīts. Tā ir

Lusindas, kas šajā ciematā galvenokārt strādā par vecmāti, rīkotā mājas gru-piņa mammām ar maziem bērniem. Pie noliktavas ar klūgām norobežotajā mazajā pagalmiņā sapulcējas vismaz 20 līdz 30 mammas ar zīdainīšiem un bērneļiem, kas jau staigā. Ir karsts. Es ar Dastinu muzicējam, tad kopā ar Kimu un Džarinu rādam ludziņu par ģimeni. Tā bija Lusindas vēlme – pa-rādīt priekšnesumu par kādas ģimenes ikdienu. Austrumtimoriešiem ir gan daudz bērnu, taču attiecības viņi ne-kopj. Bērni bieži vien kaujas, tēvi ne-pievērš bērnu audzināšanai uzmanību, jo daudz strādā. Mātes savukārt ir tās, kas pieskata daudzos bērnus un vada mājas dzīvi un vēl noteikti strādā tī-rumā. Uz grupiņu ieradusies arī sie-viete, pie kuras bi-jām ciemos. Esmu pārsteigta par nabadzību, kas te valda. Viņas mā-jās mājai bija māla grīda, pagalmā zem jumta – viena klūgu gulta. Visa ģimene guļ vie-nā mazā istabiņā. Elektrības nav, un vienīgā labā mē-bele šajā mājā ir

trīs plastmasas krēsli.Pēcpusdienā līst. Stumjam džipu,

jo tagad nepielekšanas vaina pielipu-si arī otrajai mašīnai. Joprojām līst un stumt mašīnu ir ļoti grūti. Džipu izdo-das iedarbināt tikai pēc ļoti gara ceļa – 100 metriem stumšanas uz priekšu, 100 metriem stumšanas atpakaļ un tad atkal 100 metriem stumšanas uz priekšu. Kad džips iedarbināts, varam sapulcēties ciemata lielajā nojumē. Anna ir iezvanījusi lielo zvanu, tāpēc kopā ar mums te pulcējas vēl vismaz 30 vietējie.

Rādām ludziņas par medicīnu. Vietējie īsti nesaprot, ka mūsu galve-nais priekšnesums – mazā ludziņa, kurā ir runa par kārdinājumiem, kas attālina cilvēku no Dieva – ir par Die-vu. Bet kad nobeidzam uzstāšanos ar lūgšanu, atnāk dievbijīga atmosfēra. Pēc tam, mazgājot dubļainās kājas pa-galmā pie ūdens krāna, ļoti labi izru-nājos ar Lusindu. Par to, kā ir ticēt un būt tālu prom no mājām. Par to, kādus upurus tas prasa. Nu ko, cepuri nost, Lusinda! Es tā laikam nevarētu.

Elīna StarostnieceLaikrakstam „Latvietis“

Turpinājums sekos

MisionāreMisionāra dienasgrāmata. Austrumtimora

Pirmais turpinājums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 36.

Austrumtimora ir ļoti skaista zeme.

Rādot ludziņu par medicīnu.

FOTO

Lea

h Fo

pma

FOTO

Elīn

a St

aros

tnie

ce

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

A u g s t i e Priesteri un rakstu mācītā-ji, notiesājuši Jēzu, par to, ka Viņš teicis, ka esot Dieva Dēls, aizveda Viņu pie Pon-

cija Pilāta. Pilāts nebija neko sajūsmi-nāts par šo situāciju, jo viņš saprata, ka Jēzus notiesāts par reliģiskiem jautā-jumiem. Pilāts Jēzum jautāja: „Kas ir patiesība?“ Ironija bija tā, ka Patiesība stāvēja viņam acu priekšā, un viņš to neredzēja.

Šodien, ļoti daudz cilvēki meklē patiesību, un tāpat kā Pilāts jautā „kas ir patiesība?“ Ir taču veselām virkēm raksti, grāmatas, skolotāji, kas cenšas atbildēt uz šo jautājumu. Tik daudz tiek rakstīts par garīgumu. Jaunā laikmeta vēsts ir, ka viss garīgums ir labs, un svarīgi ir, ka cilvēks nodarbo-jās ar garīgam lietām. Var izvēlēties, pa kuru ceļu tu vēlies iet, jo taču visi noved pie eventuālas apgaismošanas. Nekas nevarētu būt tālāk no patiesī-bas. Garīgums, kā tāds, var būt labs vai ļauns. Pats velns ir garīga būtne, un viņa pielūdzēji ir garīgi cilvēki.

Kā toreiz Poncijam Pilātam, tā šo-dien, Patiesība stāv mums acu priekšā, bet maz ir to, kas to saredz. Daudzi meklē patiesību, atbildes uz dzīves jautājumiem visās nepareizās vietās. Patiesība mums tiek dota no paša Die-va, un tā mums atklāta Viņa Vārdā Bī-bele. Patiesība ir atrodama Jēzu Kristū un Viņā vien. Viņš un Dieva Vārds nav atdalāmi, jo Bībeles centrālā dok-trīna ir Jēzus Kristus. Jautājums ir, vai esam ar Viņu iepazinušies? Viņš par

sevi sacīja: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.“ (Jāņa ev.14:6)

Ļoti skaidri Jēzus saka, ka Viņš ir ceļš. Viņš ir vienīgais ceļš pie patiesā Dieva. Citur Jēzus sacīja:

„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aiz-ved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drē-bēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vil-ki.“ (Mat.ev.7:13-15)

Jaunais laikmets un tās pravie-ši sludina nevis šauro ceļu, bet plato. Viņi māca, ka visi ceļi ir labi, un ka visi tiksim vienoti zem augstākas va-ras. Iesoļosim jaunajā pasaulē, tiksim apgaismoti un eventuāli būsim kā dievs. Daudz tiek runāts par mīlestību, bet pats mīlestības avots netiek pie-lūgts. Ārpus Jēzu Kristu, cilvēks nevar patiesi mīlēt.

Pretstatā Dieva Vārds sludina šau-ros vārtus un šauro ceļu. Tā nav popu-lāra mācība, bet tā ir patiesība. Vārtu platums ir krusta izmērā. Vienīgais ceļš uz debesīm, uz Tēva namu, uz svētlaimīgu mūžību ir Jēzus Kristus, krustā sistais, mirušais un trešā dienā augšāmceltais. Ieejam pa šauriem vār-tiem, kad atzīstam, ka esam grēkojusi, ka nav nekas, ko mēs varam darīt, lai sevi glābtu, ka nožēlojām savus grē-kus un apliecinām Jēzu Kristu kā savu Kungu un Pestītāju. Tikai, kad savu pestīšanu uzticam Viņam, Viņa asins mūs šķīsta, un esam uz šaura ceļa, kas ved uz mūžību.

Nav daudzi ceļi, bet viens. Nav daudzas patiesības, tikai viena. Kris-

tus šaurais ceļš nav garīgums, nav re-liģiskās izdarības, nav meditācija, nav rituālu izpildīšana, bet dzīva personī-ga attiecība ar Dievu Tēvu caur Jēzu Kristu. Šo attiecību veicina Dieva Svē-tais Gars.

Runājot ar samarieti pie akas, Jēzus starp citu sacīja viņai: „Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un pa-tiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.“ (Jāņa ev.4:23-24)

Īstā Dieva pielūgšana nenāk no cil-vēka garīguma, no cilvēka tieksmēm, bet no Svētā Gara un Viņa darbību cilvēka sirdī. Svētais Gars mājo ticīgo cilvēku sirdī. Kad, lietojot Jēzus vār-dus – piedzimstam no augšienes, Svē-tais Gars uzņem mājas vietu mūsu sir-dī. Viņa spēkā tad pielūdzām Dievu, garā un patiesībā.

Mūsu baznīcas tēvs Mārtiņš Lu-ters nepārtraukti uzsvēra, ka Svētais Gars darbojās pilnīgā saskaņā ar Die-va Vārdu un vienmēr godina tikai Jēzu Kristu. Dieva Gars negodina nevienu cilvēku.

Ja tu gribi atrast atbildi uz jau-tājumu „Kas ir patiesība“, tad atveri savu sirdi Kungam Jēzum Kristum. Tev nevajag visādas tā sauktās garīgas grāmatas un mācības. Tev tikai vajag Bībeli un atvērtu sirdi un tu ātri vien piedzīvosi, ko Jēzus sacīja: „Ja jūs pa-liekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.“ Jāņa ev.8:31

Prāvests Kolvins Makfersons(Colvin S.MacPherson)Laikrakstam „Latvietis“

Garīgais komentārs – prāv. Kolvins MakfersonsKas ir Patiesība?

liels solis kopīgās ieceres realizācijā.Pašā dienas izskaņā abpus nama

parādes durvīm tika uzstādīti divi de-koratīvi senlaicīgu izskatu imitējoši lukturi, kas pieskaņoti nama kopējam tēlam un veiksmīgi iekļaujas kopskatā. Ar šiem lukturiem tika nomainīta līdz šim virs durvju portāla esoša padomju laiku apaļā dežūr-lampiņa, kas vairāk bija piemērota garāžas izgaismošanai, nevis Daugavas Vanagu namam. Ar šo arī darāmie darbi tika pabeigti un darba diena noslēgta, jo laikrādis jau vēstīja – 23.30.

VērtējumsKopumā vērtējot DV 1. maija Lielo

pavasara talku, jāsaka, ka gan plāno-šanā, gan realizācijā tā ir vairāk nekā

pozitīvi vērtējama. No sākotnēji plā-notajiem 10-15 talciniekiem ieradās 10. Lielāks talcinieku skaits ievērojami sarežģītu darāmo darbu koordināciju, un arī pēc būtības nav nepieciešams. Skaidrs, ja būtu ieradušies 50 cilvēki, izdarīts būtu varbūt pat mazāk.

Darāmie darbi parādīja, ka nav ie-spējams sakārtot šo namu vienā dienā, tam nepieciešams daudz, daudz ilgāks laiks. Tomēr arī šāda viena diena var ievērojami uzlabot ēkas un apkārtnes izskatu. Tāpat arī viena talkas diena parāda, cik ļoti jaunākajiem vanagiem rūp DV kopīgās lietas un cik daudz ir iespējams izdarīt, ja to patiešām vēla-mies.

Pirmajā reizē ir izdarīts daudz, bet tikpat daudz un vēl vairāk ir jādara arī turpmāk. Ir vajadzīgs kopīgs plāns par Sidrabenes sakopšanu un pilnveidoša-nu. Ir jādarbojas kopā! Ja katrs atnāk

un noliek to, kas mājās nav vajadzīgs, tad DVL prezentējošais īpašums iz-skatās pēc krāmu bodes. Jādarbojas citādi – pa mazumiņam vien un saska-ņoti. Nenoliedzami bija sajūta, ka, pa-šam pieliekot roku un redzot, ka no tā sanāk kas skaists, to izpostīt negribas. Bet arī gaidīt, kad to izdarīs kāds cits, nav prāta darbs. Pārsteidz nama pār-valdnieces ieguldījums, kurš astoņu gadu laikā nav bijis redzams, ja vienā dienā var izdarīt tik daudz un tikpat un vēl vairāk redzēt izdarāmo lietu.

Talku rīkoja un šo rakstu rakstīja: Edgars Engīzers

(DVL Daugavgrīvas nodaļas priekšsēdis) un

Agnese Ziemele(DVL Ogres nodaļas jauniešu kopas

vadītāja)Laikrakstam „Latvietis“

Jaunieši talko SidrabenēTurpinājums no 6. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

✝Mūžībā aizgājis

Daugavas Vanagu goda priekšnieks

JĀNIS FRIŠVALDS Dzimis 1923.g. 10.jūnijā „Tiltos”, Codes pagastā, Bauskas apriņķī

Miris 2009.g. 5. aprīlī „Straumēnos”, Anglijā

Sērās un pateicībā par viņa lielo darbuDaugavas Vanagu Austrālijas valde

izteikties saviski, pateikt tieši to, ko gribas, tieši tā, kā gribas. Ja reiz dzī-vojam, tad ar prieku – gan valodā, gan vispār. Un droši vien tā dēļ nebūt nav jāiepazīstas ar visiem atbilstošajiem li-kumiem. Ne vienmēr ir jāzina likums, lai tam sekotu vai to pārkāptu.

Par visu šo aizdomājoties, nāk

prātā epizode kādā Kurta Vonnegūta grāmatā. Sieva savam vīram, glez-notājam-abstrakcionistam jautāja apmēram tā: Kāda velna pēc tev bija jāmācās glezniecība, ja tu tikai ķēpā krāsu pleķus, ko spējīgs uzķellēt jeb-kurš muļķis? Vīrs atbildēja: Atšķirība starp mākslinieku un diletantu ir vie-na. Mākslinieks prot arī, re, tā. To teicis, viņš noplēsa no sienas atlipušu tapetes gabalu (Vai tamlīdzīgi, šī grā-

mata, ai, cik sen lasīta!) un vienā rāvie-nā uzzīmēja dēlu portretus, kas bija uz mata līdzīgi prototipiem. Pratējam, zi-nātājam ir izvēles brīvība: darīt pareizi vai darīt pa savam. Katra situācija ir atšķirīga, taču reizēm arī valodā liku-mu zināšana noder. Kaut vai tāpēc, lai ar lielu baudu varētu tos pārkāpt.

Aija RozentālaLaikrakstam „Latvietis“

Stāv, sēž, guļTurpinājums no 9. lpp.

automašīnā uz 50 km attālo Anžēru un ātrvilcienu. Pusdienas laikā viņi ir Montbrisonā, nelielā pilsētiņā kalnu piekājē. Divās priekšzīmīgās sporta zālēs regulāri notiek starptautiskas basketbola sacīkstes. Kaut cik atpūtu-šies, latvieši mērojas ar vietējā futbol-kluba basketbola sekcijas komandu, uzvarot 68:33 (32:13).

Atkal nogurdinošs nakts brauciens ar vairākām pārsēšanām uz Burgundi-jas sirdi, Otēnas (Autuun) pilsētu. Ie-brauc no rīta, vakarā spēle slēgtās tel-pās ar Cerle Sportif Autunois. Latvieši uzvar 48:16 (14:9).

Pusnaktī ar automašīnu uz Šanji piestātni, lai noķertu Parīzes ātrvilcie-nu.

Atpūtas vietā zaudējumsParīzē, gaidītās atpūtas vietā, pār-

steigums. Lūgums braukt uz Bluā (Blois) pilsētu pie Luāras, kur biju-šas paredzētas valsts sacīkstes starp Francijas valsts vienību, ēģiptiešiem un ungāriem, kas beidzamā brīdī at-teikušies, un nu sarīkojums draud iz-jukt. Kaut noguruši, latvieši piekrīt piedalīties demonstrācijas spēlē. Līst. Laukums improvizēts. All Stars spēli zaudē 35:19, bet pateicībā par pakalpo-

jumu sporta lietai latviešiem rātsnamā rīko pieņemšanu un oficiālu banketu.

19. maijā latviešu sportisti ir Parī-zes latviešu kolonijas viesi, bet nāka-mā dienā viņi ar ātrvilcienu ierodas otrā lielākā Francijas pilsētā Lionā. Tai paša vakarā sacīkste ar Francijas izci-lāko profesionālo basketbola vienību Sainte-Marie de la Guillotiere. Spēle notiek uz atklāta laukuma prožektoru gaismā. Lioniešiem par lielu pārstei-gumu viņu komanda zaudē. Laikraksti raksta, ka „latvieši smagi sasituši lio-niešus“.

(Mani pārsteidz, ka nevienā mūsu tā laika avīzē nav minēts rezultāts.)

Negaidīts žurnālistsLionā pie latviešiem ierodas ko-

munistu avīzes žurnālists intervēt un sveikt slaveno Padomju Savienības manšafti, kas sasitusi Francijas kapitā-listus. Za Staļinu un za roģinu! Kāda vilšanās! Atbraukuši nevis darba ļau-dis, bet kontrrevolucionāri.

RevolucionārsLionā viņus pie sevis mājās ielūdz

arī kāds pārticis vecs 1905. g. revo-lucionārs („Kad mēs ar Pēteri Stuč-ku…“) Viņš pie mantas ticis, tirgo-joties ar kartofeln un citām saknēm. Ieturējuši kārtīgas vakariņas. Arī vīns patērēts pieklājīgos daudzumos.

Atceļā no Lionas 22. maijā spēle ar Strasburgas sporta klubu Ilkirsch-Graffenstaden. Vienu puslaiku pie All Stars spēlē arī dribla meistars A. Va-nags.

Spēle beidzas 32:19 (14:9) latviešu labā.

„Kur jūs ņēmāt kabatas naudu?“ es Andrejam prasu. Esot bijušas līdzi basketa bumbas, ko pārdevuši.

IznākumsMazliet statistikas:Visu spēļu grozu attiecība bijusi

474:256 latviešu labā. Visvairāk punk-tus savākuši Zebeliņš (131) un Berkolds (98). Andrejs iemetis 31 grozu.

Franču basketbola vadītāji vai-rākiem komandas dalībniekiem, ie-skaitot Andreju, piedāvājuši vietu kā spēlētājiem/treneriem. To arī vairāki spēlētāji pieņēmuši, ieskaitot Bauma-ni.

Un Andrejs? Viņš pazaudēto laiku ātri atguvis un nolicis gala eksāmenus ar uzslavu. Viņa kvalifikācijas tika at-zītas arī Austrālijā, un viņš tūlīt varēja strādāt savā profesijā kā inženieris un vēlāk kā zinātnieks, pētot atomreakto-ru drošību.

Jā, kā dziesmā dzied: Sen, tik sen bij tas laiks…

Uldis SiliņšLaikrakstam „Latvietis“

All Stars de RīgaTurpinājums no 8. lpp.

Otrdien, 2009. gada 19. maijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi

19. maijsLita, Sibilla, Teika1884. diplomāts, rakstnieks Jānis Straujāns.1939. olimpiskais (zelta medaļa 1968.g. Mehiko), Eiropas un Latvijas čempi-ons šķēpa mešanā Jānis Lūsis.

20. maijsSalvis, Selva, Venta1654. dibināts Jēkaba forts Tobago (Hercoga Jēkaba vārdā).1754. Kurzemes dzejniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Con-stanzia von der Recke).1924. Rīgā dibināta studenšu korporā-cija Dzintra.

21. maijsAkvelīna, Ernestīne, Ingmārs1879. Sakas grīvā izbūvētā Pāvilosta-ieguva pilsētas tiesības. Pilsētu dibinā-ja vācu barons Oto Fridrihs fon Lilien-

felds, nosaucot to sava brāļa Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda vārdā par Paulshafen.1919. laikrakstā Cīņa publicēts sa-raksts par ielu un sabiedrisko vietu pārdēvēšanu. Lielā Lēģera iela – Cīņas iela, Lielā Altonovas – Spartaka, Ar-kādijas parks – Spartaka dārzs, Igauņu biedrības zāle– Spartaka zāle. Minēts, ka Nikolaja iela kļuvusi par Interna-cionāles ielu, Jēzus baznīcas iela – Bezdievju iela, Bīskapa un Mazā Bīs-kapa iela attiecīgi Darvina un Maza

Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas Latvietis

Nr. 487, 1959. g. 23. maijā

Pirks otru namuAdelaides latviešu nama kooperatīvs domā tikt pie Tālavai blakus esošā

īpašuma, kura iegādei jau pieteikts ap 1000:0:0

Adelaides latviešu nama kooperā-tīva ārkārtējā pilnsapulcē 9. maijā no-lēma, ka kooperātīva valdei, pieaicinot technisku komisiju, jāizdara Tālavai blakus esošā īpašuma (2 Clark St., Wayville, S.A.) galīgā apskate, un ja objekts pieņemams, to nopirkt, nepār-sniedzot 4000:0:0 vērtību. Šo lēmumu pilnsapulce pieņēma vienbalsīgi. Iz-skanēja vairāki mudinājumi lieki ne-kavēties ar minētā īpašuma iegādi.

[...]Pilnsapulcē pārrunāja iespējas pēc

jaunā īpašuma iegādes. Vispirms galī-gi atrisināsies Adelaides latviešu sest-dienas skolas telpu jautājums, tāpat varēs iekārtot skautu un gaidu mītni, būs iespēja ērti novietot organizāciju rīcībā esošās mantas, uzglabāt teāt-ra dekorācijas pēc izrādēm un skolas mācības līdzekļus, bet galvenais – aktivizēsies pašdarbība. Pašreizējais un iecerētais īpašums atrodas tikai 1 jūdzi no Adelaides pilsētas centra. Vēlāk, ja rastos vajadzība un brīvi lī-dzekļi, latvieši varētu uzcelt modernu sarīkojumu zāli ar plašām ērtībām. Tā-lavu un blakus esošo gruntsgabalu no visām pusēm norobežo ielas, tā kā ļoti ērti novietot daudzās auto mašīnas, kad Tālavā ir kāds lielāks sarīkojums. Īpašumu aizmugurē esošās ieliņas var uzskatīt gandrīz par privātām ielām, jo tās izmanto tikai šo gruntsgabalu īpaš-nieki. Abus zemes gabalus bez kādām grūtībām var savienot un ierīkot plašu sporta un spēļu laukumu.

* * *Pilnvarnieki ir, bet tos negribLAA informācijas nozare pētīs

modernākās informācijas metodesBrīvās pasaules latviešu apvienī-

bas pilnvarnieku jautājums bija gal-veno pārrunu temats LAA prezīdija pēdējā sēdē. LAA prezīdijs, pildot kopsanāksmes lēmumu, par Aus-trālijas latviešu pilnvarnieku BPLA janvārī izraudzīja ASV tautiešus K. Kalniņu un V. Hāzneru. Amerikas lat-viešu apvienība un Latvijas atjauno-šanas komitejas Eiropas centrs tomēr pilnvarnieku institūtu neatzīst, jo tas būšot traucējošs faktors BPLA darbā, neatspoguļošot pilnīgi LAA uzskatus un šādu pilnvaru došana neesot praksē parasta.

[...]LAA Informācijas nozares vad. J.

Liepiņš ziņoja, ka nozare pēta moder-nākās informācijas metodes, lai iespai-dīgāk iesniegtos austrāliešu sabiedrībā ar mūsu problēmām.

* * *Adelaides Universitātē graduēti

latviešiŠajā rakstā beidzam informāciju

par Adelaides universitātē šogad gra-duētiem latviešiem.

Igors KavassTiesībniekam Igoram Kavasam šis

ir jau otrais zinātniskais gads – 1959. gadā viņš beidza Melburnas universi-tāti ar LL.B. gradu. Šogad I.K. uzsāka darbu Adelaides universitātē par vecā-ko lektoru starptautiskās, tirdzniecī-bas un civīlās tiesībās.

Dace ĀtrenaKad 1957. gada 18. novembra aktā

Adelaides pilsētas namā pirmo reizi pasniedza latviešu sabiedrības balvu – atzinību 2 sekmīgākiem un mūsu sa-biedrībā aktīvākajiem studentiem, tad reti kāds bija pārsteigts redzot balvas saņēmējos arī Daci Ātrenu. Veicot sek-mīgu darbu universitātē, D.A. vienmēr darbojusies latviešu sabiedrībā. Viņa bijusi Adelaides latviešu studentu ko-pas priekšniece un vairākus gadus, arī tagad, valdes locekle, strādājusi Austrālijas latviešu 7. kultūras dienu rīcības komitejā, mācījusi Adelaides latviešu svētdienas skolā un pašlaik ir Adelaides latviešu biedrības valdes locekle.

Skaidrīte Mekgī-SalnaAr Skaidrītes Mekgī-Salnas iegūto

B.A. hon. gradu ģermaņu valodās le-pojās arī viņas vīrs un divi dūšīgi dēli.

* * *Pirmo reizi kopš KD Brisbenā 10.

maijā bija divi sarīkojumi vienā vaka-rā, taču iekārtoti ar tādu laika atstarpi, ka viens interesents varēja apmek-lēt abus. BLB kora vakarā dziedātāji klausījās paši savu dziedāšanu – pēdē-jo KD koncertu skaņu lentā. Pret savu mākslu koristiem liela cienība: nerau-goties uz lepni klātajiem galdiem, garo programmu un arī atkārtojumus visi klausījās gluži aizrāvušies. J. Šīrova ieskaņojums lentā techniski bija nepe-ļams.

Vakara noskaņai labi piederējās J. Vīksnes KD krāsu uzņēmumu dia-pozitīvu izrāde.

* * *Pavisam aplamas beigas

A.Neboisas ludziņas Mūžīgais vīrietis pirmizrāde Melburnā

Septiņas ierēdnes izrādīsies veltīgi satraukušās, kad piedzīvos pavisam negaidītas un viņu uztverē aplamas beigas Ainas Neboisas pirmajā ludziņā Mūžīgais vīrietis, kuru Melburnas ev. lut. latviešu draudzes dāmu komitejas dalībnieces pirmizrādē sniegs 23. mai-jā pl. 18 Nortkotes pilsētas nama zālē.

Šī būs jau trešā reize, kad draudzes dāmas savā gadskārtējā sarīkojumā dosies uz skatuves. Melburnieši tāpēc tēlotājās saskatīs pazīstamas sejas – Elzu Buividi, Hermīni Ķiploku, Ēriku Stokāni, Veltu Melkusu, Ainu Jurjāni, Hermīni Oļeiņikovu un Ēriku Šmiti. A. Neboisas uzrakstīto prologu lasīs Rasma Hartmane.

Pēc izrādes sekos saviesīgs vakars. Būs dejas, rotaļas, lotereja, kafijas un cepumu galds. Priecāšanās notiks Not-kotes pilsētas nama abās zālēs.

* * *Vai atceraties Bonegillu?

Tur vēl tagad dzīvo 31 latvietisVai jūs vēl atceraties Bonegillu,

kur priekš apmēram 10 gadiem iera-dās daudz latviešu ieceļotāju, lai no šī tramplīna vēlāk aizlēktu Austrālijas tālākajā dzīvē? Viss lielais vairums ir arī aizlēcis. Ja vēl ap 1950./51. gada maiņu tur dzīvoja un strādāja ap 250 mūsu cilvēku, tad šodien Bonegillas imigrācijas centrā vairs palicis tikai 31 latvietis. ∎

Atzerees?

Turpinājums 16. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā

svinības Sv. Jāņa baznīcā. Piedalīsies Sidnejas latviešu vīru koris un drau-dzes ansamblis. Pusdienas $15 – pie-teikties: cpherson@optusnet.com.au

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 24. maijā, plkst. 10.00 De-besbraukšanas dienas dievkalpojums. Piemiņas svētbrīdis Dagnijai Grestei†.Svētdien, 31. maijā, plkst. 10.00 Svētā Gara – Vasarsvētku dievkalpojums ar dievgaldu.

Zelta piekrastēCeturtdien, 4. jūn., plkst. 11.00 Kār-tējā baltiešu mēneša tikšanās Vācu klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, Carrara. Sēru dienas atcere. ∎

AdelaidēSestdien, 23. maijā, plkst. 13.00 Vana-džu pankūku pēcpusdiena DV namā. Vanadzes ceps savas slavenās pankū-kas un iepriecinās visus ar dziesmām, jokiem, loteriju un vispārēju priecīgu dzīvošanu.Svētdien, 24. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā. Jauni spēlētāji var pie-biedroties katrā laikā – novuss – spēle jauniem un veciem!Svētdien, 31. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti un mudināti piebiedroties katrā laikā.Svētdien, 31. maijā, plkst. 14.00 Ade-laides Latviešu biedrības 60. gada svētki ar muzikālo pēcpusdienu. ALB valdes priekšsēža Bruno Krūmiņa uz-runa. Koncerta programmā Mariatvi-las skolas koris (dir. Aldis Sils), stīgu trio (Jānis Laurs, Juris Ezergailis, Imants Larsens). Pēc koncerta pieņem-šana Mazajā zālē. Atspirdzinājumi un uzkodas. Visi laipni aicināti!

BrisbanēSvētdien, 24. maijā, plkst. 14.00 Dau-gavas vanadžu sanāksme Latviešu namā.Sestdien, 30. maijā, plkst. 13.00 Zo-lītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $5.

KanberāSestdien, 23. maijā, plkst. 14.00 KLB saiets Immanuel Baznīcas zālē, Lyons. Sidnejas latviešu teātra viesošanās Kanberā. Uzvedīs Anitas Grīnieces lugu “Pagasta nabags”. Režisors Jānis Grauds. Ieejas maksa $15 un $10. Lū-dzu ievērot, ka šis saiets ir vienu nedē-ļu agrāk, nekā parasti, mēneša pēdējā sestdienā.

MelburnāSvētdien, 31. maijā, plkst. 14.00 Mel-burnas Latviešu biedrības 60 gadu di-bināšanas atceres sarīkojums Latviešu namā. Svētku runu teiks Eva Bren-

nere. Biedrības nozaru – Rotas kora, bērnu dārza Dainas, Daugavas skolas, gaidu, skautu un bibliotēkas priekšne-sumi. Ieeja pret ziedojumiem, skolē-niem ieeja brīva.

Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā.Svētdien, 24. maijā, plkst. 11.00 Jēzus debesbraukšana – dievkalpojums ar dievgaldu.Svētdien, 31. maijā, plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā. Plkst. 11.00 Vasarsvēt-ku / Svētā gara svētki, dievkalpojums ar dievgaldu; dziedās draudzes koris dir. E. Smalkā vadībā.

Ņūkaslē6. maijā – 31. maijam. Lauras Vecma-nes (no Latvijas) gleznu izstāde SOAG School of Arts Gallery, 15 Elizabeth St., Tighes Hill. Tālr. (02)49691811. soag.gallery@bigpond.com.

SidnejāPiektdien, 29. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzkožamie, draudzīga atmosfēra.Sestdien, 30. maijā, plkst. 10.00 Sid-nejas novusa kopas rīkotās JDV atklā-tās meistarsacīkstes DV namā: Vien-spēles. Pieteikšanās līdz 22. maijam pie Aivara Drēziņa tālr. (02) 9521 3651.Svētdien, 31. maijā, plkst. 9.00 JDV atklātās meistarsacīkstes DV namā: Dubultspēles.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 24. maijā, plkst. 10.00 De-besbraukšanas dienas dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpo-juma prāvesta referāts.Svētdien, 31. maijā, plkst. 10.00 Va-sarsvētku un draudzes dimanta jubi-lejas dievkalpojums ar Svēto Vaka-rēdienu. Draudzes Dimanta jubilejas

Latvijas Bankas kurss 20. maijā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,39701 GBP = 0,7950

1 NZD = 0,31001 USD = 0,5180

Lata kurss

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

DatumiTurpinājums no 15. lpp.

Darvina iela.

22. maijsEmīlija, kalendārā neierakstīto vārdu diena1559. Gothardu Ketleru ievēlēja par Livonijas ordeņa mestru. Viņam bija lemts būt pēdējam šajā amatā –lai gūtu aizsardzību pret Krieviju, Livonija drīz padevās Polijai, un Ketlers kļuva par pirmo jaundibinātās Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieku.1919. Rīgu ieņēma vācu landesvēra vienības, lieliniekus un Stučkas valdī-bu padzenot no Rīgas. Landesvēristu uzsāktais „baltais terors“ prasīja ap

3000 cilvēku dzīvību. Lielākoties upu-ri bija latvieši, kurus uzskatīja par lie-linieku piekritējiem vai atbalstītājiem.1944. PSRS likvidē Kominternu.1999. notiek pirmais Sēlijas kongress un tā laikā Sunākstes baznīcā iesvēta Sēlijas karogu.

23. maijsLeokādija, Leontīne, Ligija, Lonija1884. rakstnieks Jānis Kārstenis.1919. Baloža brigāde iesoļo Rīgā.

24. maijsIlvija, Marlēna, Ziedone1909. latviešu rakstnieks un literatūr-zinātnieks Jānis Niedre, kuram pēc 1940. gada bija iedalīta jaunās latviešu padomju literatūras veidotāja loma.

25. maijsAnšlavs, Junora1949. kuģis SS Oxfordshire ar 672 pasažieriem, to starpā daudziem lat-viešiem, ierodas Adelaidē. 1914. gadā Oxfordshire bija pārtaisīta no luksus kuģa 276 pasažieriem (tikai pirmās klases) par pirmo britu armijas hos-pitāļa kuģi un piedalījās Gallipoli de-santā, rūpējoties par ievainotiem Aus-trālijas un Jaunzēlandes zaldātiem. Otrā pasaules karā tas atkal kalpoja par hospitāļu kuģi. No 1951.–1957.g. Oxfordshire piederēja Pakistānas Pan-Islamic Steamship Co., un, pārdēvēta par Safina-E-Arab, tā veda musulma-ņu svētceļotājus uz Džedas ostu Saūdu Arābijā. ∎

Negribat paši izdrukāt?Vai nav ātrā interneta pievienojuma?

Labprāt KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim

laikrakstu „Latvietis“.

Dāviniet sev vai citam!Abonements

$35 par 10 numuriem vai$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

redakcija@laikraksts.comČeki rakstāmi: „Sterling Star“