Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi

Pamatizglītības apguve:

skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi

Pētījuma prezentācija 2007.gada 23. oktobris

Brigita Zepa, Iveta Bebriša

Baltic Institute of Social Sciences

75% no projekta finansē Eiropas Savienība no Eiropas Sociālā fonda un 25% Latvijas valsts.

Sekmēt nodarbinātības un sociālās integrācijas politikas pilnveidošanu, lai tā:

– nodrošinātu mazizglītoto jauniešu piesaisti izglītībai,

– palielinātu mazizglītoto jauniešu vēlmi celt savu konkurētspēju darba tirgū,

– motivētu profesionālā ceļa izvēli,

– mazinātu sociālo atstumtību un bezdarbu mazizglītoto jauniešu vidū.

pētījuma mērķi un uzdevumi

BISSRīga, 23/10/2007

pētījuma vispārējais mērķis


pētījuma uzdevumi

CIK?

KAS VEICINA?

KAS TIEK DARĪTS?

KĀDI ŠĶĒRŠĻI?

KO VAJADZĒTU DARĪT?


pētījumā iekļautās mērķa grupas

• riska grupas bērni un atbirušie skolēni(anketēšana: 251 respondents)

• eksperti (daļēji strukturētās intervijas):– skolu pārstāvji (15)

– pašvaldību pārstāvji (8)

– tiesībsargājošo institūciju pārstāvji (3)

– sabiedrisko organizāciju pārstāvji (6)

– bērnu un jauniešu interešu centru pārstāvji (5)


CIK? (I)

• statistikas datu nav• neprecīza obligātās izglītības vecuma bērnu

uzskaite

Avots: CSB

Mācību gads

Visi obligātā izglītības vecuma

bērni pēc Iedzīvotāju

reģistra datiem

Reģistrēti izglītības iestādēs (% no kopskaita)

Reģistrēti, bet nemācās un

pamatizglītību nav apguvuši

(% no kopskaita)

2002./2003. 313329 94,7 0,8

2003./2004. 331121 94,9 0,8

2004./2005. 311942 92,1 0,8

2005./2006. 311661 90,3 0,9

Kur ir atlikušie 8,8%?


CIK? (II)

Pašpārliecinātības trūkums un zems pašnovērtējums

Atbiršana no skolas

Nepietiekamas zināšanas

Mācīšanās grūtības

Zems akadēmiskais sniegums

Negatīva attieksme un izturēšanās no skolotāju puses

Mācīšanās motivācijas trūkums

Uzvedības traucējumi

Ilgstoša nesekmība

Kavējumi

Palikšana uz otru gadu

Skolas maiņa

Ilgstoša prombūtne

Savlaicīgi nekonstatēts uzdevumu izpratnes trūkums

Rimkevičiene, 2001• negatīvas pamatizglītības apguvi raksturojošās tendences

– nesekmīgo skaits2004./2005.m.g. – 24873 2005./2006.m.g. – 25067

– kavētāju skaits2003./2004.m.g. – 2836 2004./2005.m.g. – 4509 2005./2006.m.g. – 3589

– otrgadnieku skaits2003./2004.m.g. – 6717 2004./2005.m.g. – 8088 2005./2006.m.g. – 8384

– ar liecību beigušie2002./2003.m.g. – 834 2003./2004.m.g. – 2593 2004./2005.m.g. – 1965

Avots: IZM, CSB


KAS VEICINA? (I)

SKOLĒNS

ĢIMENE

SABIEDRĪBA

SKOLA


KAS VEICINA? (II)

SKOLĒNS

• Mācīšanās grūtības (pamatzināšanu trūkums, motivācijas trūkums)

• Izglītības ieguves nestabilitāte un akadēmiskais sniegums

• Uzvedības grūtības, arī devianta uzvedība

• Attieksme pret skolu


KAS VEICINA? (III)

• Ģimenes struktūra un bērnu skaits tajā

• Vecāku zemais izglītības līmenis

• Vecāku nodarbošanās un zemie ienākumi

• Problēmas vecāku un bērnu savstarpējās attiecībās

ĢIMENE


KAS VEICINA? (IV)

SABIEDRĪBA

• Negatīvs vietējās kopienas fiziskās un sociālās vides raksturojums

• Vienaudžu viedoklis un attieksme pret skolu

• Darba tirgus piedāvātās iespējas un izglītības nozīme


KAS VEICINA? (V)

• Skolas resursu trūkumi

• Skolas politika: pārdomāta vai nepārdomāta?

• Izglītības sistēmas prakšu divdabība

• Izglītības politikas problēmjautājumi

SKOLA


KAS TIEK DARĪTS?

SKOLA

SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS

BĒRNU UN JAUNIEŠU INTEREŠU CENTRI

PAŠVALDĪBA

Skolēns Ģimene

finansējums

finansējums

sociālā palīdzība

finansējums

sociālā palīdzība

- pedagoģiskais un audzināšanas darbs- atbalsta personāla darbs

- brīvā laika pavadīšanas iespējas- atbalsta personāla darbs

- brīvā laika pavadīšanas iespējas- atbalsta personāla darbs


KĀDI ŠĶĒRŠĻI? (I)

• Nav skaidri iesaistīto institūciju pienākumi un iesaistīšanās brīdis

• Atbalsta personāla trūkums un nespēja risināt plašo problēmu amplitūdu

• Skolās netiek organizēts konsultāciju darbs vai pedagoģiskās korekcijas klases

• Pedagoģisko darbinieku pārslodze


KĀDI ŠĶĒRŠĻI? (II)

• Pašvaldību ierobežotās iespējas sniegt sociālo palīdzību

• Sabiedrisko organizāciju un bērnu un jauniešu interešu centru dislokācija lielajās pilsētās un rajonu centros

• Augstās prasības cilvēkiem, kas vēlas darboties interešu izglītības jomā

• Sakāpinātais uzsvars uz bērnu tiesībām

• Izglītības alternatīvu trūkums


Nacionālās izglītības politikas veidotājiem

• uzturēt un regulāri atjaunot obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaiti, veidot to atbilstoši atbalsta personāla vajadzībām

• palielināt pedagogu atalgojumu

• pamatizglītības mācību programmu padarīt elastīgu un atvieglot atsevišķos mācību priekšmetos

• garantēt skolās sociālā pedagoga darba vietu

KO VAJADZĒTU DARĪT? (I)


Nacionālās izglītības politikas veidotājiem

• izveidot problēmas risināšanā iesaistīto institūciju sadarbības shēmu

• paplašināt esošās pamatizglītības apguves iespējas un veidot papildus izglītības ieguves alternatīvas

• liegt iespēju bez pamatizglītības iegūt autovadītāju apliecību

KO VAJADZĒTU DARĪT? (II)


Pamatskolām

• pilnveidot mācību vielas apguves procesu

• atstāšanu uz otru gadu un skolas maiņu pieļaut tikai izņēmuma gadījumos

• veidot mazākas un pēc zināšanu līmeņa diferencētas klases vai ieviest skolotāja palīga amatu

• īstenot riska grupas bērnus iekļaujošu politiku

• veidot atbalsta personāla darba grupas

KO VAJADZĒTU DARĪT? (III)


Augstskolām

• pilnveidot pedagogu izglītības studiju programmas

Bērnu un jauniešu interešu centriem

• nodrošināt bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas un interešu izglītības nodarbību apmeklēšanu

• veidot nodarbības atbilstoši riska grupas bērnu interesēm

• organizēt jauniešu informēšanas kampaņu

KO VAJADZĒTU DARĪT? (IV)


Pašvaldībām• nodrošināt un kontrolēt piecgadīgo, sešgadīgo

sagatavošanu

• līdzdarboties skolu darbā ar riska grupas bērniem

• skolas neapmeklēšanas gadījumā apgrūtināt iespēju saņemt sociālos pabalstus

KO VAJADZĒTU DARĪT?


Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei• stingrāk kontrolēt iedzīvotāju iekšējo un ārējo

migrāciju

• sekot līdzi iedzīvotāju dzīvesvietu deklarēšanai

Darba devējiem• limitēt darba ieguves iespējas bez pamatizglītības

• atalgojuma aprēķināšanā kā koeficientu izmantot iegūto izglītības līmeni

KO VAJADZĒTU DARĪT? (V)

Paldies par uzmanību!

Baltic Institute of Social Sciences


Brigita Zepa

Iveta Bebriša

[email protected] tālr.: 7217553

www.biss.soc.lv

mailto:[email protected]

http://www.biss.soc.lv/

Documents

Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi