PAŠNOVĒRTĒJUMA · 4) 12 803 euro apmērā izdevumi Erasmus + projektu „Let's tune in to Europe” un “Water around us” īstenošanai Rūjienas vidusskolā; 5) 1 731 euro

PAŠNOVĒRTĒJUMA

ziņojums

2016./17. m.g. - 2018./19. m.g.

Rūjiena, 31.08.2019.

2

RŪJIENAS VIDUSSKOLAS PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2016/17 – 2018/19

SATURS

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums. 3

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti

rezultāti). 12

3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde. 20

4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos

kritērijos: 22

4.1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas; 22

4.2. mācīšana un mācīšanās: 25

4.2.1. mācīšanas kvalitāte; 22

4.2.2. mācīšanās kvalitāte; 29

4.2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa; 32

4.3. izglītojamo sasniegumi: 35

4.3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā; 35

4.3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos; 38

4.4. atbalsts izglītojamiem: 43

4.4.1. psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts; 43

4.4.2. izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība); 48

4.4.3. atbalsts personības veidošanā; 50

4.4.4. atbalsts karjeras izglītībā; 53

4.4.5. atbalsts mācību darba diferenciācijai; 58

4.4.6. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām; 59

4.4.7. sadarbība ar izglītojamā ģimeni; 62

4.5. izglītības iestādes vide: 64

4.5.1. mikroklimats; 64

4.5.2. fiziskā vide un vides pieejamība; 65

4.6. izglītības iestādes resursi: 68

4.6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi; 68

4.6.2. personālresursi; 70

4.7. izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana: 72

4.7.1. izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana; 72

4.7.2. izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība; 75

4.7.3. izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām. 77

5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais). 83

6. Turpmākā attīstība. 85

3


1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums.

Rūjienas vidusskola ir Rūjienas novada pašvaldības vispārējās vidējās izglītības

mācību iestāde, kas patstāvīgi organizē un īsteno izglītības procesu. Vēsturiski 1919.gada

septembrī apvienojas Rūjienas tirdzniecības skola ar komercskolu un tiek nosaukta par Rūjienas

pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 1931.gada 30.augustā tiek atklāta arhitekta Indriķa

Blankenburga (1887. - 1944.) projektētā skola Skolas ielā 24 (pašlaik 1. - 3. kl.), 1964. gada 1.

septembrī darbu uzsāk skola Rīgas ielā 30 (pašlaik 4. - 12. kl.). Rūjienas novada izglītības

iestāžu reorganizācijas rezultātā 2015. gadā tika izveidota jaunā Rūjienas vidusskola,

apvienojot Vilpulkas, Jeru un Rūjienas skolas. 2019. gada 3. augustā skola svinēja 100.

dzimšanas dienu.

Vidusskolas adreses:

Rīgas iela 30, Rūjiena, LV – 4240 (5.-12.klase)

Skolas iela 24, Rūjiena, LV – 4240 (1.-4.klase)

“Rāmnieki” (jeb Rūjas skola) Jeru pag., Rūjiena, LV – 4240

“Pamatskola - bērnudārzs”, Vilpulka, Vilpulkas pagasts, Rūjienas novads, LV-4241

“Jeru skola”, Endzele, Jeru pagasts, Rūjienas novads, LV-4234

(Jeru un Vilpulkas pagasta adresēs tiek organizētas atsevišķas nodarbības vides

projektos un ekspedīcijas).

Tālruņi: 64263605; 64263783; 64268136; fax 64263445

E – pasts: [email protected]

Mājaslapa:

www.rujienasvidusskola.lv

Skola realizē piecas izglītības programmas:

Nr. Licencētās

izglītības

programmas

Programmas

kods

Licences

numurs

Licences

izsniegšanas

datums

Akreditācijas

datums

Izglītojamo skaits

2016.g.

1.sept.

2017.g.

1. sept.

2018.g.

1. sept.

1. Pamatizglītības

programma

21011111 V-8240 31.08.2015. 31.08.2015. 108

146 131

2. Pamatizglītības

profesionāli

orientētā virziena

(mūzika)

programma

21014111 V-8241 31.08.2015. 31.08.2015. 291

241 242

http://www.rujienasvidusskola.lv/



4


3 Speciālās

pamatizglītības

programma

izglītojamajiem ar

mācīšanās

traucējumiem

21015611 V-8242 31.08.2015. 31.08.2015. 10 9 12

5. Vispārējās vidējās

izglītības

matemātikas,

dabaszinību un

tehnikas virziena

programma

31013011 V-8244 31.08.2015. 31.08.2015. 39 49 28

4. Vispārējās vidējās

izglītības

vispārizglītojošā

virziena

programma

31011011 V-8243 31.08.2015. 31.08.2015. 23 11 14

Skolēnu skaits kopā 471 456 448

Pēc pamatizglītības programmas apguves daļa izglītojamo izvēlas mācības turpināt

Rūjienas vidusskolā, daļa Valmieras vai Rīgas ģimnāzijās, kā arī apgūt arodu profesionālajās

vidusskolās un tehnikumos.

Rūjienas vidusskolā mācības turpina mūsu skolā pamatizglītību ieguvušie

izglītojamie, kuru dzīves vieta atrodas tuvu skolai. Izglītojamos un vecākus interesē piedāvātās

izglītības programmas, kvalitatīva zināšanu apguve, laba materiāli tehniskā bāze un

daudzveidīgas ārpusstundu aktivitātes.

Saskaņā ar Izglītības valsts kvalitātes dienesta lēmumu Nr.207 – V 2015.gada 19.

maijā izglītības iestāde un visas īstenotās izglītības programmas akreditētas uz maksimālo laiku

- sešiem gadiem. Kopsavilkuma tabula no akreditācijas ekspertu komisijas ziņojuma

11.05.2015.:

Jomas un kritēriji: Vērtējuma līmenis

Nepietiekami Pietiekami Labi Ļoti labi

1. Mācību saturs – iestādes

īstenotās izglītības programmas

x

2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte x

2.2. Mācīšanās kvalitāte x

5


2.3. Vērtēšana kā mācību procesa

sastāvdaļa

x

3. Izglītojamo sasniegumi

3.1. Izglītojamo sasniegumi

ikdienas darbā

vērtē aprakstoši

3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts

pārbaudes darbos

vērtē aprakstoši

4. Atbalsts izglītojamiem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts,

sociālpedagoģiskais atbalsts un

izglītojamo drošības garantēšana

(drošība un darba aizsardzība)

x

4.2. Atbalsts personības veidošanā x

4.3. Atbalsts karjeras izglītībā x

4.4. Atbalsts mācību darba

diferenciācijai

x

4.5. Atbalsts izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām

vērtē aprakstoši

4.6. Sadarbība ar izglītojamā

ģimeni

x

5. Iestādes vide

5.1. Mikroklimats x

5.2. Fiziskā vide x

6. Iestādes resursi

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie

resursi

x

6.2. Personālresursi x

6


7. Iestādes darba organizācija,

vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un

attīstības plānošana

x

7.2. Iestādes vadības darbs un

personāla pārvaldība

x

7.3. Iestādes sadarbība ar citām

institūcijām

x

Kopsavilkumā: 10 6

Skolai ir normatīvajos dokumentos noteiktā kārtībā apstiprināts budžets. To veido

Rūjienas pilsētas domes piešķirtie līdzekļi skolas ēku uzturēšanai, materiālu un inventāra,

mācību grāmatu iegādei, tehniskā personāla atalgojumam un valsts mērķdotācijas pedagogu

algām.

7


Gads

Kopējais

finansējums

EUR

Valsts

mērķdotācija

pedagogu algām

Pašvaldības

finansējums

Citi ieņēmumi ( ārvalstu

finansējums, ziedojumi,

projekti, u.c.)

2016 1 633 213

797 399 t.sk.:

744 844 pedagogu

algām;

43 339 skolēnu

brīvpusdienām;

9 216 mācību

līdzekļu iegādei 812 009

21 205 projekti

2 600 ziedojumi

2017

1 386 199 850 733

t.sk.:

798 954 pedagogu

algām

42 873 skolēnu

brīvpusdienām

8 906 mācību

līdzekļu iegādei

510 878 24 338 projekti

250 ziedojumi

2018

1 509 361 836 324

t.sk.:

786 565 pedagogu

algām

41 252 skolēnu

brīvpusdienām

8 507 mācību

līdzekļu iegādei

625 266 47 571- projekti

200 - ziedojumi

Finanšu līdzekļus izmanto atbilstoši skolas attīstības plāna prioritātēm, pašvaldības

ieteikumiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Tie ir pietiekami izglītības

programmu realizēšanai, skolas ēku uzturēšanai, skolas darbības nodrošināšanai un attīstībai.

Lai iegūtu papildus finansējumu, skola kopā ar pašvaldību iesaistās projektu izstrādē.

Izglītības nozarei 2018. gadā izlietoti 2 937 317 euro t.i. 43.79% no kopējiem

pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem un 622 euro no pašvaldības ziedojuma un dāvinājuma

budžeta līdzekļiem.

Lielākie izdevumi izglītības nozarei 2018. gadā:

1) Rūjienas vidusskolas pedagogu, interešu izglītības pedagogu darba samaksai un

sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem – 786 565 euro;

http://t.sk/

8


2) 99 707 euro apmērā izdevumi par jumta seguma nomaiņu Rūjienas vidusskolas

sporta hallei;

3) 34 207 euro apmērā izdevumi par saimniecības pamatlīdzekļu, bibliotēkas fondu,

pārējo pamatlīdzekļu, datortehnikas, un inventāra iegādi Rūjienas vidusskolas

mācību procesa nodrošināšanai;

4) 25 271 euro apmērā izdevumi par telpu remontiem Rūjienas vidusskolā;

5) 18 876 euro apmērā izdevumi par tehniskās specifikācijas izstrādi projektēšanas

un būvniecības darbiem un būvprojekta “Rūjienas vidusskolas sporta zāles

pārbūve par peldbaseinu” minimālā sastāvā izstrādi;

6) 16 672 euro apmērā izdevumi Erasmus + projektu „Let's tune in to Europe”,

“HEART” un “Creative Mind - Key to Future Education” īstenošanai Rūjienas

vidusskolā;

7) 14 501 euro apmērā izdevumi projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo

kompetenču attīstībai” īstenošanai Rūjienas vidusskolā;

8) 12 312 euro apmērā izdevumi projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību

pārtraukšanas samazināšanai” īstenošanai Rūjienas vidusskolā;

9) 3 311 euro apmērā izdevumi projekta “Latvijas skolas soma” īstenošanai Rūjienas

vidusskolā;

10) 794 euro apmērā izdevumi projekta “No lokālā uz globālo - vides ekspedīcija kā

mācību pieeja globālās izglītības apguvei vispārizglītojošā skolā” īstenošanai

Rūjienas vidusskolā.

Izdevumu sadalījums pa galvenajām funkcionālajām kategorijām 2018.gadā, euro un %.

9


Izglītības nozarei 2017. gadā izlietoti 2 832 097 euro t.i. 48.75% no kopējiem

pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem un 250 euro no pašvaldības ziedojuma un dāvinājuma

budžeta līdzekļiem.

Lielākie izdevumi izglītības nozarei 2017. gadā:

1) 850 733 euro apmērā LR Izglītības ministrijas saņemtais finansējums izglītības

funkciju nodrošināšanai, t.sk. (Rūjienas vidusskolas pedagogu, interešu izglītības pedagogu

darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem) 798 954 euro apmērā.

1. - 4. klases audzēkņu ēdināšanai 1,42 euro apmērā uz 1 skolēnu, t.i. 42 873 euro, kā arī

piešķirtie līdzekļi mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei 8 906 euro;

2) 47 460 euro apmērā saimniecības pamatlīdzekļu, datortehnikas, bibliotēkas fondu

un inventāra iegādei Rūjienas vidusskolai;

3) 35 095 euro apmērā telpu remontiem Rūjienas vidusskolā, t.sk. jumta remontam

Rūjienas vidusskolas sporta hallei;

4) 12 803 euro apmērā izdevumi Erasmus + projektu „Let's tune in to Europe” un

“Water around us” īstenošanai Rūjienas vidusskolā;

5) 1 731 euro apmērā izdevumi Rūjienas vidusskolā īstenotā projekta “Atbalsts

izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” īstenošanai.

Lielākie izdevumi no pašvaldības budžeta Rūjienas vidusskolai 2016. gadā:

1) Rūjienas vidusskolas sporta laukuma rekonstrukcijas 2.kārta (t.sk.

būvuzraudzība un autoruzraudzība) 302 558 euro;

2) Rūjienas vidusskolas Erasmus+ programmas projektu „Water around us”,

"Using IT in new teaching methods for European dimension school" un „Let's tune in to

Europe” izdevumi 21 205 euro apmērā. Valsts izglītības attīstības aģentūras 2016.gadā

saņemtais kopējais finansējums projektu realizēšanai 25 679 euro apmērā;

3) No LR Izglītības un zinātnes ministrijas saņemtais finansējums izglītības

funkciju nodrošināšanai (Rūjienas vidusskolas pedagogu, interešu izglītības pedagogu darba

samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem) 748 035 euro apmērā. 1. - 4.

klases audzēkņu ēdināšanai 1,42 euro apmērā uz 1 skolēnu, t.i. 37 952 euro, kā arī piešķirtie

līdzekļi mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei 9 216 euro;

Skolas direktors ir atbildīgs par skolas finansu līdzekļu izmantošanu un normatīvajos

dokumentos noteiktajā kārtībā atskaitās par skolas pārziņā nodoto finansu līdzekļu

izmantošanu. Skolas darbinieki iesaistās finansu līdzekļu plānošanā. Budžeta plānošanā un

sadalē tiek ņemti vērā Skolas domes un darbinieku ieteikumi.

Apmaksātas brīvpusdienas no Rūjienas novada un citām pašvaldībām un iestādēm

2017./18.m.g. saņēma 5.-12.klasēs – aptuveni 62 izglītojamie; 2018./19.m.g. - 59. Ēdināšanu

skolā nodrošina SIA „Artavs”.

10


Skolas mācību telpas atrodas divās ēkās, sporta stundas notiek sākumskolas ēkas

sporta zālē, sporta hallē un skolas stadionā (atklāts 2015. gada rudenī). Skolā ir bibliotēka,

ēdnīca un kafejnīca (Rīgas ielā 30 - pārbūvēta un modernizēta 2016.gada vasarā) un ēdnīcas

telpa (Skolas ielā 24). Vides ekspedīcijas un vides projektu nodarbības notiek bijušajās Jeru

pamatskolas un Vilpulkas sākumskolas ēkās.

Rūjienas vidusskola atrodas tuvu Igaunijas robežai, Rūjienas pilsētas teritorijā -

pilsētā, kuru mēdz dēvēt arī par vislatviskāko pilsētu, jo 95% ir latvieši. Rūjienas novada

teritorijas kopējā platība – 352,32 km2, administratīvais centrs – Rūjienas pilsēta. Iedzīvotāju

skaits - 5209 cilvēki, 55,69% novada iedzīvotāji dzīvo Rūjienas pilsētā. Attālums no Rūjienas

līdz Rīgai – 150 km, Valmierai – 46 km, Valkai – 50 km, Mazsalacai – 20 km, robežpilsētai

Moisakilai (Mõisaküla) Igaunijā – 26 km.

“Laika posmā no 2011.gada līdz 2018.gadam Rūjienā dabiskā pieauguma vidējais

rādītājs ir ar “mīnus” zīmi, tomēr nedaudz labāks, kā gadu iepriekš. 2018. gadā mirušo skaits

pārsniedz dzimušo skaitu par 48 cilvēkiem gada laikā.

Rūjienas novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2018. un 01.01.2019.(PMLP dati)

2018.gada beigās Rūjienas novada darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija 64 %, bērnu

un pusaudžu īpatsvars līdz 15 gadu vecumam jeb iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam bija 13

%, savukārt iedzīvotāju virs darbaspējas vecuma īpatsvars 2018.gada beigās bija 24 %.” (dati

no http://www.rujiena.lv/files/raksti/gadaparskats/gpp-2018.pdf )

2017. gada beigās Rūjienas novada darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija 60,7%, bērnu

un pusaudžu īpatsvars līdz 15 gadu vecumam jeb iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam bija

13,4 %. Kopumā Rūjienas novadā patlaban reģistrēti 343 uzņēmumi, no kuriem 49,56% ir

zemnieku saimniecības, 34,40% - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet vēl 12,83% -

individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi. Pašvaldība izglītības pārvaldes funkcijas

nodrošināšanai sadarbojas ar Kocēnu novada Izglītības pārvaldi.

http://www.rujiena.lv/files/raksti/gadaparskats/gpp-2018.pdf

11


Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā un SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"

izveidotajā ziņojumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”

(2017. gada 29. septembris) teikts: “Lai arī Rūjienas iedzīvotāju skaits un ekonomiskais

potenciāls Latvijas mērogā ir neliels, tomēr 40 km rādiusā šajā Igaunijas pierobežas teritorijā

tas vismaz dubultā apsteidz tuvākos sekotājus, tāpēc, izvēloties no apkārtējām vidusskolām,

nozīmīgi ir turpmāk attīstīt tieši Rūjienas vidusskolu (OCE indekss 49,3%; jauna

multifunkcionāla halle; potenciāli 117 vidusskolēni ar iespējamiem jaunpienācējiem no

reorganizējamās Naukšēnu (31) un Mazsalacas (24) vidusskolas.)”

Skola ir tuvākā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Ipiķu, Vilpulkas, Ķoņu,

Lodes un Jeru pagastu izglītojamajiem.

Izglītojamo skaits pēc deklarētās dzīvesvietas

2017./18. 2018./19.

Rūjienas pilsēta un novads 374 373

t.sk. no Vilpulkas pagasta 27 26

t.sk. no Jeru pagasta 69 68

t.sk. no Lodes pagasta 21 17

t.sk. no Ipiķu pagasta 10 2

Naukšēnu novada 55 47

Mazsalacas novada 6 10

citiem novadiem 21 18

Rūjienas pilsētas un novada pārējās izglītības iestādes ir speciālā pirmsskolas izglītības

iestāde “Vārpiņa”, Mākslas, Mūzikas un Sporta skolas.

12


2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo

mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti).

Rūjienas vidusskolas mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas

procesu, kas nodrošina valsts izglītības standartā noteikto izglītības mērķu sasniegšanu un kura

pamatā ir demokrātijas un humānisma principi.

Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība.

Skolas uzdevumi ir:

1) nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas

personiskajai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskajai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai

integrācijai un izglītības turpināšanai;

2) veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu

personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;

3) sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu,

etnisko un kultūras savdabību;

4) izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai

un apzinātai karjeras izvēlei;

5) sadarboties ar izglītojamo vecākiem, lai nodrošinātu izglītības ieguvi visiem

izglītojamajiem;

6) izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

7) racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus.

Mērķis, darbības pamatvirziens un uzdevumi noteikti skolas nolikumā.

Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošanā sasniegtais

Darbības

joma

Prioritāte Sasniegtais

MĀCĪBU

SATURS

Izglītības standartu izmaiņu

aktualizēšana un ieviešana.

Uzsākta vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

programmas realizācija.

Saņemta akreditācija izglītības

iestādei un visām piecām

realizētajām izglītības programmām.

Pedagogi regulāri diskusiju un

praktisku nodarbību veidā iepazīstas

ar jaunākajām standartu un

programmu izmaiņām metodiskajās

sanāksmēs.

Skolas metodiskajā seminārā

(13.03.2018.) pēc pedagogu vadīto

stundu novērojumiem secināts:

13


1) Stundās vērojamas tendences

izglītības principu īstenošanā:

augsti mērķi visiem;

izglītība ir iekļaujoša;

skolēna pašvadīta mācīšanās;

personiski nozīmīgs saturs un

process;

starpdisciplināra pieeja;

orientācija uz nākotni.

2) Ikvienā stundā skolēni apgūst

kādu no caurviju prasmju iezīmēm:

veidot pozitīvas attiecības;

izvirzīt reālus mērķus;

sekot līdzi savam mācīšanās

procesam;

izvērtēt savus mācību sasniegumus;

plānot mācīšanās procesu;

apgūt dažādas iemācīšanās

stratēģijas; novērtēt iemācīšanās

procesu un rezultātus;

plānot un īstenot idejas praktiskā

darbībā;

apgūt prasmes SARUNĀTIES,

SAPRASTIES un SADARBOTIES;

izmantot digitālās tehnoloģijas

pašrealizācijai, līdzdalībai;

u.c.

Mūzikas virziena

realizācijas pilnveide.

Izstrādāta jauna koncepcija

pamatizglītības profesionāli

orientētā virziena (mūzika)

programmas realizācijā un veikti

būtiski pasākumi, lai nodrošinātu

gan kvalitatīvu kolektīvu sniegumu,

gan veicinātu izglītojamo vispārējo

attīstību.

Skolēna izvēli spēlēt instrumentu

atbalsta vecāki.

Ar 2018./19.m.g. pirmajās klasēs

uzsākta skolēnu komplektēšana,

ievērojot vecāku un izglītojamo

izvēli attiecībā uz mūzikas virziena

ilgstpējas izvēli: A klasē - 1. - 9. kl.,

B klasē - 1. - 3. kl.

MĀCĪŠANA UN

MĀCĪŠANĀS

Pedagogu sadarbības

paaugstināšana.

Vides mācību ekspedīcijas

saglabājušas nozīmīgu vietu mācību

procesā kā iespēja pedagogu

sadarbībai un forma lietpratīgām

mācībām. 2018./19.m.g. ar Globālās

izglītības tīkla atbalstu izdots

mācībbu metodiskais līdzeklis

“Ideju krātuve vides ekspedīcijām”,

kura autori ir 20 skolas pedagogi.

14


Pedagogi sadarbojas ar pedagogu

palīgiem.

Pedagogu aptaujā “Skola2030.

Organizācijas kultūra skolā”

(2018./19.m.g., Edurio) pedagogi

savstarpējai sadarbībai piešķir

augstu novērtējumu.

Vērtēšanas sistēmas

pilnveide atbilstoši mācību

priekšmetu specifikai un

vērtēšanas

pamatprincipiem.

Izveidots interaktīvs modulis skolas

mājaslapā pārbaudes darbu

plānošanai, lai nepārsniegtu atļauto

pārbaudes darbu skaitu dienā klasei.

Izstrādāta pamatota, vienota

vērtēšanas kārtība; skolēni tiek

iesaistīti vērtēšanā (pašvērtējums,

klasesbiedru vērtēšana), skolotāji

piedāvā noteiktus kritērijus skolēnu

darbiem, kas gan atvieglo darbu

pedagogiem, gan palīdz skolēniem

vērtēšanu izprast.

Jaunu mācību metožu,

paņēmienu un principu

apguve, izmēģināšana un

dalīšanās pieredzē.

Veicināta pedagogu sadarbība,

izveidojot jaunu stundu vērošanas

veidlapu, kas paredz pievērst

uzmanību metakognitīvajām

prasmēm, sadarbībai u.c.

kompetencēm.

Izmēģināta un analizēta pieeja

stundu saraksta izkārtojumam bloka

stundās.

Skolotāji gatavo interesantas

stundas, to pierāda ikgadējā skolas

konference martā, un skolēnus

motivē interesantas stundas;

pilnveidojas skolotāju savstarpējā

sadarbība.

Skolas dalība VISC Erasmus+

projektā “Mācīties būt” deva iespēju

klasēs mērķtiecīgi izmēģināt sociāli

emocionālās mācīšanās metodes.

Skolas zinātniski

pētniecisko darbu veikšanas

kārtības izstrāde un

pētnieciskā darba

organizēšana.

Mērķtiecīgi iepazīta citu pieredze

zinātniski pētniecisko darbu

izstrādē.

Uzsākta zinātniski pētniecisko darbu

iztrādes apguve un kārtības izveide.

Izstrādāti dažādu pētniecisko darbu

vienoti kritēriji, publicēti skolas e-

portfolio.

IZGLĪTOJAMO

SASNIEGUMI

Mācību procesa pilnveide

atbilstoši skolēnu

individuālajām vajadzībām.

Izveidota funkcionāla pieeja skolēnu

augstu mācību sasniegumu

finansiālai novērtēšanai.

15


Individuālie izglītības plāni mācību

procesā izglītojamo atbalstam tiek

izmantoti arvien pilnvērtīgāk,

atbalsta pasākumi tiek apkopoti,

papildināti pēc vajadzības e-

portfolio kopīgotā dokumentā.

Mācību procesa

diferencēšana izglītojamo

augsta apguves līmeņa

sasniegumu īpatsvara

palielināšanai.

Izglītojamie tiek dalīti mazākās

grupās pamatskolas 7.-9. klasēs

angļu valodas apguvei.

Vidusskolā tiek nodrošināts divu

virzienu piedāvājums, kur

būtiskākās stundu skaita atšķirības ir

obligāto eksāmenu priekšmetos.

2. semestrī tiek piedāvātas

papildstundas izvēles eksāmenu

priekšmetos.

ATBALSTS

IZGLĪTOJAMAJIEM

Izglītojamo individuālās

apmierinātības ar mācību

procesu uzlabošana.

Veikta 1. - 12. klašu izglītojamo

aptauja par mācību stundām un

skolu, izmantojot Edurio platformu,

kuras rezultāti tika izmantoti skolas

darba turpmākajā plānošanā.

2018./19.m.g. sociālpedagoģisko

nodarbību ciklu 1. klašu skolēniem

vadīja skolas psihologs un sociālais

pedagogs.

Atbalsta pasākumu

izglītojamajiem sistēmas

izveide un atbalsta

personāla un pedagogu

sadarbības uzlabošana.

Izveidota informācijas aprites shēma

un datu uzglabāšanas vietne par

izglītojamo speciālajām vajadzībām

un nepieciešamajiem atbalsta

pasākumiem.

Notiek mācību priekšmetu

pedagogu, klašu audzinātāju un

atbalsta personāla sanāksmes.

Nesekmīgo skolēnu vecāki tiek

aicināti uz skolu pie klases

audzinātāja un sociālā pedagoga,

tiek saskaņoti izglītojamo

individuālie izglītības plāni un

noslēgtas vienošanās.

Uzlabojas pedagogu izpratne un

sadarbība, atbalstot skolēnus ar

mācīšanās grūtībām.

Ir pedagogu palīgi darbā ar

skolēniem, kam mācīšanas grūtības.

2018./19. mācību gadā palielināts

apmaksāto konsultāciju laiks, lai

pedagogi varētu strādāt gan ar

talantīgajiem skolēniem, gan

skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Sociālais pedagogs organizē

speciālistu un pedagoģiski

16


medicīniskās komisijas

apmeklējumus.

Atbalsta personāls iesaistās dežūru

darbā sākumskolā;

Uzlabojies saņemtais atbalsts no

sociālā pedagoga un medmāsas

sākumskolā.

Karjeras konsultanta atsaucība un

ieinteresētība, atbalsts un palīdzība:

daudzveidīgi pasākumi, karjeras

dienas aktivitātes; bibliotēkā

karjeras izglītības stends; skolēnu

mācību uzņēmumi.

2018./19.m.g. projekta “Pumpurs”

ietvaros ir sastādīti 39 IP un

skolēniem tika sniegts konsultatīvais

atbalsts mācību priekšmetos:

matemātikā, krievu val. ķīmijā, kā

arī pedadoga palīgs stundās un pēc

tām, projektā iesaistīti 4 skolotāji.

Izglītojamo prasmju

pilnveide sava laika

efektīvai plānošanai un

racionālai izmantošanai.

Nodrošinātas uzdevumi.lv PROF

pieejas licences, kas ietver iespēju

saņemt risināto uzdevumu kļūdu

skaidrojumu un norādes uz

pareizajām atbildēm, 300 skolēniem.

Atsevišķi pedagogu mēģinājumi

izveidot izglītojamo iepriekšēju

pieteikšanos uz konsultācijām

(pieraksta lapas).

Sociālais pedagogs organizē

velosipēdu vadītāju apliecības

iegūšanu skolā.

Skolas un vecāku

sadarbības formu

dažādošana.

Veikta 1. - 12. klašu izglītojamo

vecāku aptauja par skolas izglītības

kvalitāti, infrastruktūru, drošību,

komunikāciju, mikroklimatu,

izmantojot Edurio platformu.

Divas reizes gadā notiek vecāku

nedēļas, kuru laikā vecāki vēro

mācību stundas, izvērtē redzēto

īpašās veidlapās un apmeklē

piedāvātās lekcijas.

Nesekmīgo skolēnu vecāki tiek

aicināti uz skolu pie klases

audzinātāja un sociālā pedagoga,

tiek saskaņoti izglītojamo

individuālie izglītības plāni un

noslēgtas vienošanās.

Tiek organizētas vecāku sapulces;

vecāki vada stundas karjeras nedēļā.

Tiek strādāts pie jauna modeļa

sadarbībai ar vecākiem Vecāku

nedēļas vietā - individuāla,

17


strukturēta saruna klašu

audzinātājiem ar katru audzināmās

klases skolēna vecāku, pirms sarunas

informāciju publiskojot iekšējā

saziņas sistēmā, lai priekšmetu

skolotāji var pievienoties, ja ir

aktuāli.

SKOLAS VIDE Tradicionālo skolas

pasākumu pilnveide.

Tradicionālo skolas Ziemassvētku

koncertu scenārijā tiek iekļauti ne

tikai mūzikas un deju kolektīvu, bet

arī klašu priekšnesumi.

Publikāciju formu un

tematikas dažādošana

medijos.

Labās prakses piemēri atspoguļoti

publikācijās visvairāk laikrakstā

“Rūjienas Vēstnesis”, arī laikrakstos

“Liesma”, “Izglītība un Kultūra” un

internetā Neatkarīgās Izglītības

biedrības mājaslapā.

Aktīvi tiek izmantots skolas

Facebook konts.

Emocionāli inteliģentas

pieejas konfliktu risināšanā

un cieņpilnu savstarpējo

attiecību veicināšana

izglītojamo vidū.

Formulēta skolas vīzija “Rūjienas

vidusskola, skola, kurā katrs ir

vērtība”, un pedagogi aicināti

ikdienas darbā ietvert idejas un

rīcību, kas paredz izpratnes par

vērtībām - atbalsts, līdzatbildība,

tolerance un komunikācija -

veidošanu un to iedzīvināšanu

izglītības procesā.

Skolas dalība VISC Erasmus+

projektā “Mācīties būt” deva iespēju

izmantot jaunus un interesantus

metodiskos līdzekļus skolēnu

emocionālās un sociālās mācīšanās

prasmju attīstībai.

Skolas vides papildināšana

ar atpūtas, relaksācijas un

patstāvīga darba vietām

izglītojamajiem.

Iekārtota atpūtas telpa Rīgas ielā 30

skolēniem.

Atklāts moderns stadions un sporta

laukums ar āra trenažieriem.

Ar projekta “Pumpurs” atbalstu un

skolēnu pašpārvaldes un vecāku

iniciatīvu ir izveidotas trīs atpūtas

zonas Rīgas ielā 30, kur izglītojamie

var satikties, atpūsties, mācīties

brīvajā laikā.

Jaunu formu attīstīšana

skolas sadarbībā ar citām

institūcijām.

Regulāras - reizi mēnesī -

starpprofesionāļu (Rūjienas novada

sociālais dienests, bāriņtiesa,

bērnudārzs, valsts un pašvaldību

policija, Jauniešu centrs, skolas

18


atbalsta personāls un vadība)

sanāksmes.

Notikusi sociālo pedagogu (

Mazsalaca, Naukšēni, Kauguri,

Rūjiena) pieredzes apmaiņas

tikšanās.

RESURSI Rekonstrukcijas, remonti

un kabinetu materiāli

tehniskās bāzes

papildināšana.

Izremontēti lielākā daļa mācību

kabinetu Rīgas ielā 30.

Nodrošināti projektori visos mācību

kabinetos Rīgas ielā 30 Skolas ielā

24.

Kabinetu materiāli tehniskā bāze

regulāri tiek papildināta - iegādāti

vairāki krāsainie printeri, mūzikas

instrumenti, darbarīki mājturības un

tehnoloģiju stundām u.c.

Nodrošināti papildu rūteri

spēcīgākam interneta signālam abās

skolas ēkās.

Skolas bibliotēka nodrošina ar

mācību literatūru, darba burtnīcām;

regulāri tiek papildināts

daiļliteratūras grāmatu krājums; laba

sadarbība ar pilsētas bibliotēku

sākumskolā; bibliotekāre regulāri

informē par konkursiem latviešu

valodas skolotājus; tiek abonēta

letonika.lv.

Tiek atjaunota moderna mācību

virtuve.

SKOLAS DARBA

ORGANIZĀCIJA,

VADĪBA UN

KVALITĀTES

NODROŠINĀŠANA

Skolas attīstības plāna

veidošana.

Skolas pašnovērtējuma veidošanā

iesaistās arvien plašāks atbildīgo

pedagogu loks.

Skolas attīstības plāna veidošanas

procesā iekļautas pedagogu atskaites

atbilstošās veidlapās, regulāras

diskusijas metodiskās padomes

sanāksmēs un lēmumu pieņemšana

pedagoģiskās padomes sēdēs.

2018./19.m.g. skolas attīstības

izvērtēšanai izstrādāta aptauja, kas

realizēta digitālā vidē, apkopojumi

analizēti un papildināti vairākās

pedagogu sanāksmēs.

Iekšējo normatīvo aktu

pārskatīšana un pilnveide.

Iekšējie normatīvie akti tiek regulāri

pārskatīti, pilnveidoti un arī radīti no

jauna, izvērtējot to atbilstību

mērķiem un reālām vajadzībām.

Regulāri tiek pārskatīti skolas

iekšējās kārtības noteikumi,

noteikumi par skolas dokumentāciju

un kontroli un vērtēšanas kārtība.

19


Jaunākie izveidotie iekšējie

normatīvie akti ir "Pedagogu darba

samaksas, papildu pedagoģiskā

darba apjoma un prēmēšanas

novērtēšanas kārtība", “Kārtības

noteikumi pedikulozes

gadījumiem”, “Sūdzību

pieņemšanas un izskatīšanas

kārtība”, “Kārtība par skolēnu

ārpusklases lasīšanu 1. - 3. klasēs”,

“Kārtība, kā tiek organizētas

dežūras”.

Virtuālas vietnes izveide

iekšējo normatīvo aktu,

aktuālo rīkojumu un

informācijas apritei un

skolas mājaslapas

funkcionalitātes

uzlabošana.

Arvien tiek pilnveidots darbs ar

digitāli kopīgotiem dokumentiem.

Skolas mājaslapa ir transformēta uz

jaunu funkcionālāku vidi.

Informācijas aprite ir laba, savlaicīga

un aktuāla, tā tiek nodrošināta e-

klases vidē; labi funkcionēja e-klasē

informācijas izcēlums JAUNS.

Lai uzlabotu informācijas apriti par

izglītojamo stundu kavējumiem,

pedagogu iesniegumi par

izglītojamo dalību mācību

priekšmetu olimpiādēs, konkursos,

sacensībās, ekskursijās u.c.

aktivitātēs pēc reģistrēšanas

lietvedībā tiek publicēti e-klasē

sadaļā “Skolas dokumenti”.

Grāmatas veidošana un

izdošana skolas simtgadei

2019. gadā.

2018./19.m.g. izdota “Rūjienas

vidusskolas dienasgrāmata 1919 -

2019”.

Skolas vēstures istabas

funkcionalitātes

uzlabošana.

Laika gaitā secināts, ka skolas

vēstures istabas idejai jāmeklē

konceptuāli jauns, mūsdienīgs

risinājums.

Pedagoģiskā personāla

komplektēšana un

tālākizglītošanās

rosināšana.

Pedagoģiskais personāls pamatā

nokomplektēts, atsevišķi pedagogi

ieguvuši tiesības strādāt augstākā

izglītības pakāpē vai mācīt vēl arī

citu mācību priekšmetu.

Pedagogiem ir finansiālais atbalsts

tālākizglītības kursu apmeklēšanai

(dalības maksa, transporta

izdevumi).

Nozīmīgs ir projektu “Pumpurs” un

“Atbalsts izglītojamo individuālo

kompetenču attīstībai” devums

atbalsta personāla piesaistē.

20


3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde.

Akreditācijas ekspertu komisijas ziņojuma datums 19.05.2015.

Akreditācijas derīguma termiņš 21.05.2021.

Joma/ Kritērijs Ieteikumi

1. Novērst izglītojamo mācību stundu slodzes neatbilstību normatīvo aktu

prasībām.

4.3. Nodrošināt vispusīgāku informāciju skolas bibliotēkā un skolas mājas

lapā par iespējamo tālāko izglītību.

5.2. Pamatizglītības Profesionāli orientētā virziena programmas (mūzikas

novirziens) realizēšanai perspektīvā plānot skolas aktu zāles izbūvi.

6.1. Uzlabot interneta darbību skolā.

6.2. Novērst trūkumus pedagogu profesionālajā kvalifikācijā.

1. Novērst izglītojamo mācību stundu slodzes neatbilstību normatīvo aktu

prasībām. (Kritērijs 1.)

x izpildīts

Izglītības programmās paredzētās obligātās nodarbības stundu sarakstos izkārtotas

atbilstoši likumā noteiktajai skolēnu slodzei. Lai to varētu izdarīt, skolas vadība noteica

principus, kas tika arī apspriesti pedagoģiskās padomes sēdē

• nodrošināt izglītojamo un viņu vecāku tiesības uz izvēli attiecībā uz instrumenta

spēles apguvi un dalību mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, kā tas jau noteikts izglītības

programmā;

• mācību priekšmetus - “Koris”, “Pūtēju orķestris” un “Akordeonistu ansamblis” -

norādīt e-klases žurnālā kā fakultatīvus mācību priekšmetus;

• vērtējumu par sasniegumiem kolektīvos izlikt mācību priekšmetā “Mūzika”

atbilstoši mācību priekšmeta programmas nosacījumiem;

• pedagogu kontaktstundas izkārtot ne mazāk kā 5 dienās nedēļā, ja pedagogam ir

24 un vairāk kontaktstundu slodze nedēļā un ja attiecīgā mācību priekšmeta stundas klasei

nedēļā ir 3 un vairāk.

2. Nodrošināt vispusīgāku informāciju skolas bibliotēkā un skolas mājas lapā par

iespējamo tālāko izglītību. (Kritērijs 4.3.)

x izpildīts

2015. gada novembrī notikusi skolas mājaslapas rekonstrukcija, turpinās informācijas

– arī par karjeras izglītību – izvietošana. Skolas mājaslapā ar 2016./17.m.g. atvērta jauna sadaļa

21


“Karjera” http://www.rujienasvidusskola.lv/karjera un pedagoģiskais personāls papildināts ar

atbilstošu izglītību ieguvušu pedagogu karjeras konsultantu. Skolas bibliotēkā ir plaukts ar

norādēm par karjeras izglītību, kur informācija tiek regulāri papildināta. Plānojam

kampaņveidīgi iepazīstināt ar jaunāko informāciju par tālāko izglītību, lai šos informācijas

avotus aktualizētu.

3. Pamatizglītības Profesionāli orientētā virziena programmas (mūzikas

novirziens) realizēšanai perspektīvā plānot skolas aktu zāles izbūvi. (Kritērijs 5.2.)

x nav izpildīts

Skolas aktu zāles izbūvi esam iekļāvuši skolas Attīstības plānā, taču pašlaik Rūjienas

novada pašvaldība attiecībā uz veco sporta zāli, kas varētu tikt izbūvēta par skolas aktu zāli,

plāno citu tās pielietojumu – tiek pētītas zāles pārbūves iespējas par peldbaseinu. Jāmeklē citi

risinājumi.

4. Uzlabot interneta darbību skolā. (Kritērijs 6.1.)

x izpildīts

Noslēgts līgums ar jaunu interneta pakalpojuma piegādātāju, kas nodrošina ātrāku

internetu abās Rūjienas skolas ēkās: SIA "NOVA" interneta pieslēgums 100 Mb/s, WIFI

(atvērtais) 21 punkts visā skolā, lielākajā daļā mācību klašu sadarbībā ar firmu "MicroTik"

izvietoti papildus rūteri, lai nodrošinātu spēcīgu pieslēgumu darbam mācību stundās, kad visi

skolēni pieslēdzas internetam ar savām ierīcēm. Funkcionē arī SIA "Lattelecom" interneta

pieslēgums 6 Mb/s, 3 punkti.

Interneta pieslēgums Rīgas iela 30 Skolas iela 24

SIA " Nova" 100 Mb/s 100 Mb/s

WiFi skolēniem (atvērtais) 18 punkti 3 punkti

SIA " Lattelecom" 6 Mb/s

WiFi skolēniem (atvērtais) 3 punkti

5. Novērst trūkumus pedagogu profesionālajā kvalifikācijā. (Kritērijs 6.2.)

x izpildīts

Pedagogu slodzēs nav iekļauti un nav tarificēti pienākumi, kurus viņi nevar veikt

atbilstošas izglītības trūkuma dēļ.

22


4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar

kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos:

4.1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas;

Prioritātes: Izglītības standartu izmaiņu aktualizēšana un ieviešana. Mūzikas

virziena realizācijas pilnveide.

Regulāri tiek izvērtēta pamatizglītības profesionāli orientēta virziena (mūzika)

programmas realizācija - mūzikas un individuālās instrumentu spēles pedagogu darbs,

sadarbība ar klašu audzinātājiem, ieguldījums skolas pasākumos. E-portfolio izveidots kopīgots

instrumentu spēles grafiks saziņas uzlabošanai: klašu audzinātāji - instrumentu spēles pedagogi.

Liela uzmanība tiek pievērsta potenciālo vidusskolēnu un viņu vecāku informēšanai

par vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem (vecāku sapulces, bukleti, informācija

e-vidē). Pedagogi, kuri īsteno virzienu stundas savstarpēji analizē to produktivitāti un skolēnu

sniegumu valsts pārbaudes darbos.

Pedagogu novērojumi un secinājumi liecina, ka stundu skaits nav būtiskākais, kas

nodrošina gan eksāmenu sekmīgu nokārtošanu, gan augstus sasniegumus. Svarīgāk ir

komplektēt virziena grupas, ņemot vērā gan skolēnu sasniegumus, gan motivāciju.

Pēc vajadzības tiek papildināti iekšējie normatīvie akti, kas regulē izglītības

programmu virzienu komplektēšanu, piemēram, lēmums nr. 1. (pedagoģiskās padomes sēde

(PPS) 02.06.2017.) “Noteikt minimālo skolēnu skaitu izvēles priekšmeta un izglītības

programmas virziena mācību uzsākšanai vidusskolā un kārtību, kādā var atteikties no izvēles

priekšmeta un mainīt izvēlēto virzienu.”, kā rezultātā veiktas izmaiņas “Iekšējās kārtības

noteikumos”:

2.26. Izvēles mācību priekšmeta un izglītības programmas virziena mācību

uzsākšanai vidusskolā minimālais skaits ir 5 izglītojamie. (no 30.08.2017.)

2.26.1. Uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un

tehnikas virziena (matemātika) programmā tiek ņemts vērā 9. klases matemātikas eksāmena

vērtējums un notiek pārrunas ar izglītojamo. (no 30.08.2017.)

2.26.2. Mācību gada laikā izglītojamajam nav tiesību atteikties no izvēles

priekšmeta apguves (jāiegūst sekmīgs gada vērtējums) un mainīt izglītības programmas

virzienu. (no 30.08.2017.)

2017. gada 2. jūnija PPS pedagogi tiek iepazīstināti ar bloka stundu saraksta

izmēģinājuma rezultātiem, kā rezultātā lēmums nr. 5 nosaka: “Veidot mācību stundu sarakstu

pēc bloka stundu principa, ievērojot mācību priekšmetu specifiku un pamatotus pedagogu

ieteikumus.”

23


Sēdē tiek noteikts arī, ka ar 2017./18.m.g. “Sākot ar 4. klasi, mācību priekšmetu

nodarbības vada attiecīgo priekšmetu pedagogi un tās notiek mācību priekšmetu kabinetos.”

(lēmums nr. 4).

2017.g. 3. janvāra PPS pedagogi tiek detalizēti iepazīstināti ar jaunā kompetenču

standarta būtību, aplūkojot arī vairākus piemērus, kur mācību nodarbībā līdzsvarotas gan

vētības/tikumi, gan pamatkompetences un caurviju kompetences, salīdzināts tradicionālais un

dziļās mācīšanās modelis, salīdzināti kritēriji efektīvai un neefektīvai mācīšanai, aktualizēta

sadarbības pedagoģija jeb skola kā mācīšanās kopiena, un pedagogiem nepieciešamās prasmes

vadīt mācīšanos, analizēt un reflektēt, sadarboties.

2016. gada 29. augusta PPS akcentēta izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu,

materiālu vai metožu atbilstības izvērtēšanas shēma, „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un

informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas

kārtība” (īpaši pedagoga atbildība), “Izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās,

audzināšanas vadlīnijas”; aktualizētas jaunā standarta caurviju un pamatkompetences un

mācību kultūras maiņa, kur izglītības procesa centrā ir skolēna mācīšanās, kompetenču

veidošanās; attiecību maiņa starp skolēnu un skolotāju mediju pieredzes rezultātā - mācīšanās

virtualizācija; ikdienas pieredzes izmantošana mācībās; skolotāju komandas, skolas kopienu

veidošanās - sadarbības pedagoģija.

Mūzikas virziena realizēšanas process tiek pārskatīts regulāri, jo kopš 1971. gada, kad

to Rūjienas vidusskolā iedibināja skolotājs un komponists Ēvalds Siliņš, tā īstenošanu

ietekmējušas gan valsts pamatizglītības standartā noteiktās normas, gan vietēja mēroga labāko

pieeju meklējumi. 2016./17.m.g. no 207 mūzikas virziena skolēniem, kas apgūst instrumenta

spēli, klavieres spēlē 84, pūšamos instrumentus - 101, akordeonu - 12 skolēni. Mūzikas virziena

mērķis ir piedāvāt iespēju 1. – 9. klasē pastiprināti apgūt mūziku, attīstot ikviena izglītojamā

spējas un virzot talantīgos skolēnus uz augstiem sasniegumiem mūzikas jomā un kvalitatīvu

sniegumu mūzikas kolektīvos: koros, orķestrī, ansambļos. 2016./17.m.g. janvāra PPS izvērtēti

klašu vidējie vērtējumi 2015./16.m.g. beigās, salīdzinot visu klašu vidējos vērtējumus laikā,

kad tās bija 4. klases, lai saprastu, vai novērojama korelācija, ka “muzikālajām” klasēm ir

augstāks vidējais vērtējums nekā “nemuzikājalām” klasēm - tāda savstarpēja sakarība

apstiprinās.

Pakāpeniska pāreja uz klasēm, kurās skolēni mācās abos virzienos, ir notikusi, jo

2017./18.m.g. tikai 9.b un 8.a ir klases, kurās gandrīz visi skolēni mācās mūzikas virzienā, tāpēc

joprojām uzmanības lokā mūzikas virziena īstenošana abās paralēlklasēs 1. - 9. klasē; līdz

2017./18.m.g. (ieskaitot) 1.klasēs notiek visu skolēnu uzņemšana mūzikas virziena programmā.

2018./19.m.g. 1. klašu uzņemšanā izmaiņas: 1.a – mūzikas virziens, kur 1. - 9.klasē - akcents

uz individuālu instrumenta apguvi; 1.b – mūzikas virziens tikai 1. - 3. klasē - arī individuāla

24


instrumenta apguve, bet akcentē ritmizēšanu, muzicēšanu pāros, grupās; joprojām jāstrādā pie

sistēmas, kā optimāli organizēt individuālo instrumenta spēli no 1. līdz 9. klasei, ievērojot

vecumposmu un izglītojamo vajadzības.

Jautājumi, kas jāsakārto: 1) vērtēšana mūzikā un instrumenta spēlē; 2) lai varētu izlikt

atsevišķu vērtējumu instrumenta spēlē, jāizstrādā standarts, viena no mūzikas stundām kļūst par

instrumenta spēles stundu, jo citos priekšmetos stundu skaits netiks samazināts, vai jāpilnveido

MP «Mūzika» programma, iekļaujot tajā instrumenta spēli; 3) mūzikas kolektīvi ir fakultatīvās

nodarbības, tāpēc tajās nedrīkst izlikt vērtējumus, jo vērtējums nedrīkst būt vienīgais

motivators; 4) pārbaudes darbu skaits “Mūzikā” dažkārt neatbilst vērtēšanas nolikumam, tas ir

pārāk mazs; 5) jāievēro, ka vismaz viena no mūzikas stundām nedēļā ir stunda, kuras laikā

nevienus skolēns netiek apmācīts individuālā instrumenta spēles nodarbībā; 6) jāsakārto

mūzikas instrumenta apguves nodarbību piedāvājums attiecībā uz skolēniem, kas mācās

mūzikas skolā; 7) vidusskolēnu motivēšana muzicēt skolas orķestrī, dziedāt korī, ansambļos.

Aktuāli papildināt “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību” ar pielikumu, kurā

noteikti vērtēšanas kritēriji instrumentu spēles ieskaitēs.

Saistībā ar satura reformu no 2020. gada aktualizējies jautājums par profesionālo

virzienu pamatizglītībā finansēšanu.

2019. gada pavasarī pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma nosūtīta

informācija par iespējamo vidusskolas specializāciju saistībā ar standartu reformu no 2020.

gada:

Mācību jomas, kurās plānota specializācija vidējās izglītības pakāpē

Sociālā un pilsoniskā joma (padziļinātie kursi: Vēsture II, Sociālās zinātnes II,

Latviešu valoda un literatūra II, Svešvaloda II, specializētie kursi: Uzņēmējdarbības

pamati)

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma (padziļinātie kursi: Latviešu

valoda un literatūra II, Vēsture II, Svešvaloda II, Kultūra un māksla II specializētie

kursi: Mūzika, Teātris, Vizuālā māksla, Kolektīvā muzicēšana, Publiskā uzstāšanās)

Dabaszinātņu joma (padziļinātie kursi: Matemātika un matemātiskā analīze II,

Bioloģija II; Ģeogrāfija II)

Veselības un fiziskās aktivitātes joma (padziļinātie kursi: Bioloģija II, Sociālās

zinātnes II, specializētie kursi: Basketbols, Ugunsdzēsības sports, Vieglatlētika)

Vērtējuma līmenis – LABI

25


4.2. mācīšana un mācīšanās:

Prioritātes: Pedagogu sadarbības paaugstināšana. Jaunu mācību metožu,

paņēmienu un principu apguve, izmēģināšana un dalīšanās pieredzē. Skolas zinātniski

pētniecisko darbu veikšanas kārtības izstrāde un pētnieciskā darba organizēšana.

Vērtēšanas sistēmas pilnveide atbilstoši mācību priekšmetu specifikai un vērtēšanas

pamatprincipiem.

4.2.1. mācīšanas kvalitāte;

Gatavojoties pakāpeniskai pārejai tuvāko gadu laikā uz kompetenču pieejā balstītu

standartu ieviešanu izglītībā gan pamata, gan vidējās izglītības pakāpē, metodiskajās diskusijās

izkristalizējās ideja, ka pedagogiem nepieciešams kas līdzīgs rīcībā esošo instrumentu jeb

ierastās pieejas auditam, lai izvērtētu, kas jau ir un kas pietrūkst. Metodisko konferenci “”Vai

viss jaunais ir labi aizmirsts vecais?” jeb mācīšanas pieeja atbilstoši kompetenču standartam”

(13.03.2018.) organizējot, tika izvirzīti divi mērķi: 1) Kopīga mācīšanās, izvērtējot un atlasot

savās mācību stundās izmantoto metožu un paņēmienu klāstā kompetenču pieejai atbilstošos,

lai ar tiem iepazīstinātu kolēģus un aktualizētu to lietošanas nozīmību, tādējādi sniedzot

praktisku atbalstu kolēģiem; 2) Kompetenču pieejai atbilstošo aktivitāšu izcelšana līdzšinējā

mācīšanas pieejā un vēstījuma sagatavošana par tām vizuāli pievilcīgā noformējumā un

atbilstošā valodā vecākiem. Dalība atbilstoši konferences mērķiem bija iespējama individuāli,

pāros vai grupās divos veidos: 1) prezentācija kolēģiem (visas prezentācijas un izdales materiāli

tika ievietoti kopīgotā metodisko materiālu mapē); 2) stends, plakāts vai tml. uzstādījums

izstādei vecāku nedēļas laikā. Konference izvērtās par noderīgu pieredzē dalīšanās iespēju lielai

daļai pedagogu, kas to atzina arī savās gada atskaitēs. Konferencē tika iesaistīti arī skolēni un

izmantoti Edurio aptauju dati, lai pēc iespējas pilnīgāk aptvertu esošo situāciju un izvirzītu

pamatotus tālākos attīstības mērķus. Konferencē savu pieredzi prezentēja 8 pedagogi, 5 skolēni,

7 pedagogi izveidoja stendus, kā dalībnieki konferencē piedalījās 31 pedagogs, 16 no tiem

izvērtēja konferences plānošanu, organizēšanu un norisi aptaujā, Edurio aptauju “Skola 2030.

Organizācijas kultūra skolā” aizpildīja 43 pedagogi, 62 vecāki (3.,4.,6.,9.,10.kl.) un 126 skolēni

(3.,4.,6.,9.,10.kl.), 113 skolēnu piedalījās skolēnu pašpārvaldes organizētajā aptaujā “No cita

skatupunkta”.

2018./19.m.g. 12. martā notika Rūjienas vidusskolas pedagogu metodiskā konference

savstarpējai profesionālajai pilnveidei “Vienkārši par sarežģīto”. Ar savu pieredzi iepazīstināja

pedagogi Guna Kūla, Māra Ozola, Ilga Penka, Laine Vasiļjeva, Marika Glušonoka, Eva Engere,

Dace Ķīkule, Māra Guna Dreimane, Maruta Berga, Guna Liekne.

Liela vieta skolas metodiskajā darbā atvēlēta izpratnes veidošanai par labu mācību

stundu kompetenču pieejas izpratnē, kā galvenos principus tajā akcentējot starpdisciplināru

mācīšanos (starppriekšmetu saikne), mācīšanos iedziļinoties, kas nozīmē kopīgi ar skolēniem

26


izvirzītus stundas mērķus un to rakstisku komunikāciju (Rolanda Ozola 4h lekcija 1. - 12. kl.

pedagogiem “Mūsdienīga mācību stunda” 2017. gada 5. februārī, piedalījās 33 pedagogi), tā ir

uz sadarbību vērsta (atgriezeniskā saite ne tikai skolēns – pedagogs, bet arī skolēns – skolēns),

līdzsvarojot metodes, kas attīsta stundā atmiņu – iztēli – gribu (R. Ozols), un rezultāts, ko iegūst

skolēns, ir kompleksa prasme. 2016./17.m.g. 2. semestrī no 20.marta stundu saraksts izkārtots

blokos jeb stundās pa pāriem 4. - 12. klasēs, paredzot, ka tas palīdz skolēniem labāk iedziļināties

apgūstamajā tēmā, jo ir vairāk laika domāt un diskutēt; un ka tādējādi līdzsvarosies mājasdarbu

apjoms. 2017. gada aprīlī tika veikta pedagogu aptauja (atbildes sniedza 16 respondenti), kurā

tika aicināts izvērtēt bloka stundu sarakstu sekojošos aspektos: 1) Grūtības, ko sagādājis bloka

stundu saraksts? 2) Jauna pieeja, paņēmiens, ko izmēģināju (kas izdevās / neizdevās) bloka

stundās? 3) Ieguvumi, ko dod bloka stundu saraksts? 4) Priekšlikumi turpmākā darba

organizēšanā. Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka grūtības saistās ar nepieciešamību mainīt

gatavošanās ieradumus gan skolēniem, gan skolotājiem, iespējams, ka bloka stundu saraksts

sevi neattaisno mācību priekšmetos, kuros paredzēta 1 - 2 stundas nedēļā. Ieguvumi ir iespēja

vairāk iekļaut mācību stundās tādas metodes kā laboratorijas, pētniecības, grupu darbi, stacijas,

video un citu vizuālie avotu izmantošana, stundas ārpus klases telpas, vingrošanas pauzes,

viedtālruņu izmantošana, iedziļināšanās, mērķu izvirzīšana, diskusijas, darbs pie melnrakstiem,

individuāls atbalsts.

2016./17.m.g. noslēgumā veikta pedagogu aptauja par izmantotajām mācīšanas

stratēģijām, anketas jautājumi ņemti no Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001

„Dalība starptautiskos izglītības pētījumos" ietvaros Andreja Geskes (Izglītības pētniecības

institūts, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Latvijas Universitāte) veidotās

prezentācijas “Mācīšanas stratēģiju sasaiste ar skolēnu mācību rezultātiem – OECD TALIS-

PISA rezultātu kopsakarības”. Grafikā redzams, ka dominē skolotāja vadīta mācīšanās, taču

pierādīts, ka labākus rezultātus skolēni iegūst, ja arvien vairāk uzņemas atbildību paši par savu

mācīšanos un kopīgi ar pedagogu izvirza savus mācīšanās mērķus un formulē sasniedzamo

rezultātu. 2017./18.m.g. iedzīvojas progresīvas tendences, kas virza skolēnu mācīšanos

atbilstoši mūsdienu tendencēm: laika plānošanas instrumenti (pieraksta lapas uz konsultācijām,

formulējot tēmu un konkretizējot laiku) un sava mācīšanās progresa izvērtēšanas instrumenti

(dinamikas kartes, kurās skolēni paši atspoguļo līknēs savus mācību rezultātus un uzskatāmi

var novērot savu progresu).

2018./19.m.g. pedagogu metodiskā sadarbība tika organizēta sākumskolas un

svešvalodu metodiskajās komisijās un vairākās metodiskajās sadarbības grupās, piemēram,

grupa “Mācību satura tēmu izpēte un saskaņošana matemātikā, vizuālā mākslā un informātikā”

saskaņoja tēmu apguvi 4., 5., 6., 8., 11. klasēs. Sākumskolas metodiskajā komisijā pedagogu

atbalstam tematiskajā Sākumskolas MK sanāksmē kopā ar PII “Vārpiņa” pārstāvjiem tika

27


diskutēts par jauno izglītības standartu un tā realizāciju pirmsskolā, lai nodrošinātu skolā

drošību, kārtību un, nepieciešamības gadījumā, operatīvu rīcību, sākumskolas MK izstrādāja

noteikumus “Kārtība, kā tiek organizētas dežūras”; vēl sākumskolas MK nosūtīja pieteikuma

vēstuli SIA “Estonian, Latvian & Estonian Environment” ar ideju un savu vīziju kā uzlabot

mācību procesu dabas zinībās, tika saņemta pozitīva atbilde, tāpēc 2.semestrī noorganizēta

došanās uz muzejpedagoģijas nodarbībām Latvijas Dabas muzejā; notika dalība arī

starptautiskajā matemātikas konkursā „Ķengurs 2019”, lai talantīgiem skolēni varētu parādīt

savas spējas, zināšanas.

Svešvalodu metodiskās komisijas uzdevumi 2018./19.m.g. bija apgūt konkrētu prasmi

- KAHOOT spēles veidošanu, sagatavot spēli ar 2 variantiem un izmantot konkrētā pasākumā

– Valodu dienā 2018 un 6. – 9. klašu svešvalodu stundās, kā arī iepazīstināt kolēģus ar izveidoto

materiālu un dalīties pieredzē, pēc tam veikt skolotāju un skolēnu aptauju par spēles

izmantošanas lietderību jaunu zināšanu apguvē. 1. semestrī svešvalodu MK notikušas 5 darba

grupas sanāksmes un praktiskas nodarbības, sagatavotas KAHOOT spēles Valodu dienai 2018,

2 varianti, latviešu valodā, izspēlētas 5. – 12. klasēs (M. Berga) un 7. – 9. klasēs (E. Skujiņa),

7. – 9.klasēs (I.Rozīte), sagatavota spēle “Christmas in the UK”, angļu val., izspēlēta 5. – 12.

klasēs (M.Berga, E. Skujiņa un I. Rozīte), sagatavota spēle krievu valodā par Ziemassvētkiem

un Jauno gadu (T. Dubrovska un E. Skujiņa), izspēlēta 9.-12. klasēs. 2. oktobrī pedagogi

piedalījās skolas mācībās par SOCRATIVE spēļu veidošanu (M. Ozolas vadībā), svešvalodu

MK pārziņā bija arī vācu studentes Monas Vernē pedagoģiskā prakse no 2019.g.14. februāra

līdz 30. martam, kas tiek organizēta jau otro gadu sadarbībā ar Bavārijas pedagogu asociāciju

(Vācija).

Sadarbības grupas “Pedagoga un klases audzinātāja portfolio forma un saturs” mērķis

bija izveidot vienotu, lietderīgu un mūsdienīgu e-portfolio, lai vienkopus saglabātu informāciju

pedagogiem un klašu audzinātājiem par audzināšanas darbu, tas būtu labāk pārskatāms un viegli

lietojams, būtu mazāk papīra formāta dokumentu un nepieciešamā informācija pedagogam

pieejama jebkurā vietā, kur ir internets. Sadarbības grupa “Pasākumu satura un norises analīze”

1. semestrī ieguva un apkopoja datus par Olimpisko dienu, Skolotāju dienu un abiem

Ziemassvētku uzvedumiem. Pasākumu izvērtējumu nolemtgs turpināt šādā veidā, lūdzot

aptaujas saiti par skolas vai plašāka mēroga pasākumiem izplatīt arī skolas mājaslapā.

Sadarbības grupa “Pētniecisko un projekta darbu izstrāde un vērtēšana” prezentēja sava darba

kopsavilkumu, uzsverot, ka ir izveidota skolēnu pētniecisko darbu izstrādes kārtība, tā pieejama

e-klasē pie skolas dokumentiem, ir nosūtīta 10. klases skolēniem. Metodiskā grupa “Par mācību

sasniegumu vērtēšanas kārtības papildināšanu ar starpdisciplināro formu darbu vienotiem

28


kritērijiem” apkopojusi pedagogu viedokļus par grupas izveidotajiem materiāliem:

Secināts, ka atbildēs jāņem vērā izglītojamo vecumposms, izvēlētais metožu

izmantošanas biežums un mācību priekšmetu specifika.

2016./17.m.g. zinātniski pētnieciskās darbības apguvei un darba izstrādāšanai viena

stunda nedēļā bija 10.klasei, bet 11. klases skolēni pabeidza izstrādāt savus zinātniski

pētnieciskos darbus individuāli kopā ar konsultantiem. 2017./18.m.g. augusta PPS veikti

papildinājumi “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā” par ZPD un SMU:

7.15. Vērtējums par zinātniski pētnieciskā darba izstrādi, kas ietverta mācību

priekšmetu “Latviešu valoda” un “Informātika” 10.klases programmās, tiek izlikts abos

minētajos mācību priekšmetos. Ja zinātniski pētnieciskā darba veikšanā tiek piesaistīts cita

mācību priekšmeta pedagogs un darba satura dziļums sasniedz citas atbilstošās jomas mācību

priekšmeta saturu, tad vērtējums izliekams arī šajā mācību priekšmetā 10. vai 11. klases kursā;

7.15.1. No zinātniski pētnieciskā darba veikšanas atbrīvots izglītojamais, kas 10.

klasē nodibina, veic nepieciešamās aktivitātes un likvidē skolēnu mācību uzņēmumu (SMU).

Vērtējums par SMU tiek izlikts mācību priekšmetos “Matemātika” un “Latviešu valoda”.

Optimālākie risinājumi zinātniski pētnieciskās darbības apguves organizēšanai un vērtēšanai

joprojām tiek meklēti.

2017. gada februārī jau otro gadu Rūjienas vidusskola tika pārstāvēta LU Starpnozaru

izglītības inovāciju centra sadarbībā ar LU Fondu un Valsts izglītības satura centru organizētajā

“Ekselences balvas” konkursā. Finālistu vidū bija Rūjienas vidusskolas fizikas skolotāja Maija

Šmite. Pagājušajā mācību gadā “Ekselences balvu” matemātikā saņēma Rūjienas vidusskolas

skolotāja Linda Čākure, 2017. g. Linda tika uzaicināta piedalīties žūrijā, kas izvērtēja

matemātikas finālistu sniegumu.

2016./17. un 2017./18. m.g. skolā par sociālo zinību skolotāju strādā “Iespējamās

misijas” skolotāja Madara Grenovska, kas dalās savā pieredzē ar kolēģiem jaunākās metodikas

izmantojumā.

Vērtējuma līmenis - ĻOTI LABI

29


4.2.2. mācīšanās kvalitāte;

2018./19.m.g. janvāra PPS tika analizēti mācību sasniegumi pa apguves līmeņiem.

Kopsavilkums, salīdzinot apguves līmeņus pa klasēm, uzrāda, ka no 2. līdz 12. klasei

ir 19 klases; neviena nesekmīga vērtējuma nav 2.a, 2.b, 3.a, 11., 12. kl., divpadsmit klašu

vidējais vērtējums ir robežās no 6,0 (6.b, 7.b) līdz 6,9 (11.kl.), septiņu klašu vidējais

vērtējums robežās no 7,0 (2.b) līdz 7,4 (4.b), vienīgā klase 6. - 9. kl. grupā ar vidējo vērtējumu

virs 7 ir 9.a; 1. semestrī nesekmīgi ir 50 skolēni.

Kopumā 2018./19.m.g. beigās nesekmīgo skolēnu skaits ir samazinājies (no 50 uz 36), taču

atsevišķās klasēs tas pat ir palielinājies mācību gada beigās, salīdzinot ar 1. semestri.

30


2016./17.m.g. janvāra PPS tika analizēti katras 4. - 12. klases, kurā izliek vērtējumus

10 ballu sistēmā visos mācību priekšmetos, mācību sasniegumi sekojošā procentuālā sakarībā

(nesekmīgie - ir katrā klasē no 5% līdz 35%, diplomus saņēmušie - ir katrā klasē no 5% - 67%

un pārējie - 27% līdz 67%), kas noderīga tālākam darbam klašu audzinātājiem:

Grafikā aplūkoti dati par 2016./17.m.g. klašu vidējo vērtējumu tendencēm pa gadiem.

Vērts pievērst uzmanību, kā mainās klases vidējais vērtējums, salīdzinot 4. klasi, kad gandrīz

lielākajā daļā mācību priekšmetu vērtējumus izliek klases audzinātājs - sākumskolas skolotājs,

un 5. klasi, kad notiek mācības pie priekšmetu skolotājiem: četrās klasēs vidējais vērtējums,

salīdzinot 4. un 5. klasi mazliet paaugstinās, taču piecās, kurās vērojams kritums, tas ir

ievērojams. Arī tas ir viens no iemesliem, kas pamato PPS (02.06.2017.) lēmumu nr. 4. “Sākot

ar 4. klasi, mācību priekšmetu nodarbības vada attiecīgo priekšmetu pedagogi un tās notiek

mācību priekšmetu kabinetos.”

2016./17.m.g. 1.semestrī piešķirto diplomu skaits grafikā salīdzināts ar nesekmīgo

skolēnu skaitu klasē.

2017./18.m.g. 1. semestrī labākās klases balvu saņēma 11. klase (vidējais vērtējums

7,1), gada noslēgumā - 9.b (vidējais vērtējums 7,4) saskaņā ar “Diplomu par mācību darbu

piešķiršanas kārtību”, kas nosaka, ka “labākās klases balvu piešķir 4.-12.klašu grupā klasei,

kurai ir visaugstākais vidējais vērtējums un nav neviena nesekmīga vērtējuma”. Grafikā

atspoguļoti klašu vidējie vērtējumi 1. semestrī un gadā:

31


Izvērtējot izglītojamo mācīšanās apguves līmeņus 2017./18.m.g. 1. semestrī, secināts,

kas 2. - 3. klasēs ir 5 izglītojamie, kas liecībā saņēmuši tikai augsta līmeņa vērtējumus, 4 - 12.

klasēs tādu nav. Nozīmīga ietekme šajos datos ir faktam, ka 2. un 3. klasēs vērtējumus 10 ballu

sistēmā izliek tikai 2 priekšmetos: latviešu valodā un matemātikā, taču sākot ar 4. klasi - visos.

2. - 3. klases Nav

vertējuma

Nepietiekams Pietiekams Optimāls Augsts

Skaits 0 1 26 55 5

% 0 1,1 29,9 63,2 5,7

4. - 12. klases Nav vertējuma Nepietiekams Pietiekams Optimāls Augsts

Skaits 7 53 156 100 0

% 3,1 16,6 48,9 31,3 0

2017./18.m.g. 1. semestra un gada apguves līmeņu salīdzinājums visiem izliktajiem

vērtējumiem 2. - 12. klasē (e-klase, priekšmeta skolotāja atskaite) uzrāda, ka gada beigās

nepietiekami vērtējumi samazinājušies no 3,2% uz 2% (tomēr papildu mācību pasākumi ir 40

izglītojamajiem, no tiem 2 izglītojamie mācības pārtraukuši māc.g.laikā, septiņiem

izglītojamajiem - nesekmīgi vērtējumi trijos un vairāk priekšmetos), diemžēl gada beigās

samazinājušies arī augstie vērtējumi no 17,1% uz 15,6%, optimāla līmeņa vērtējumi toties

paaugstinājušies no 57,8% uz 60,1% un arī pietiekamiem vērojama tāda pati tendence - no

21,4% uz 22, 2%.

Tas, ka kopumā izliktie optimāla un augsta līmeņa vērtējumi svārstās aptuveni 75,7%

- 76,9%, tātad ievērojami vairāk nekā pietiekamie vērtējumi - 21,4% - 22,2%, taču izglītojamie,

kas mācās pietiekamā līmenī ir sākumskolā ir 29,9%, pamatskolā, vidusskolā - 48,9%, savukārt,

izglītojamie, kas mācās optimālā un augstā līmenī sākumskolā ir 68,9%, pamatskolā, vidusskolā

tikai 31,3%, liecina, ka lielai daļai skolēnu (īpaši pamatskolā, vidusskolā) liecībās ir tikai daži

pietiekami vērtējumi, tātad ir potenciāls nokļūt grupā, kur visi vērtējumi ir otimālā līmenī.

32


2017./18.m.g. metodiskajā konferencē skolēni prezentēja skolēnu pašpārvaldes

organizētās aptaujas par mācību darbu skolā “No cita skatupunkta”, kurā piedalījās 113 vidējā

vecumposma un vecāko klašu skolēnu, rezultātus. Aptauja uzrādīja interesantus un noderīgus

rezultātus, kas tika ņemti vērā tālākās darbības plānošanā - vērtēšanā, metodiskajā darbībā,

Vērtējuma līmenis - LABI

4.2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa;

2017./18.m.g. jūnija PPS lēmums nr. 6 nosaka “Pedagogiem iepazīties ar veiktajiem

grozījumiem un papildinājumiem “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā” un

iesniegt priekšlikumus metodiskajai padomei apspriešanai līdz 27. augustam.”, 2018./19.m.g.

augusta PPS apstiprināti izmainītie “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības”

punkti nr. 5., 5.1, 5.2, 6.2, 6.4, svītrots punkts 6.4.1., mainīti, papildināti punkti 6.5., 7.1., 7.2.

(tabula):

Veikti grozījumi vai papildinājumi arī punktos 7.6., 7.9, 7.10., 7.11, 7.11.1., 7.13.,

7.14., 7.15., 7.16., 8.4., 9.3., 9.4. PPS aktualizēts arī vērtēšanas kārtības punkts 9.2 Mācību

priekšmeta skolotājs katru stundu vai līdz dienas beigām ieraksta izglītojamo kavējumus klases

e-žurnālā, bet klases audzinātājs ne retāk kā 1 reizi nedēļā veic e-klases žurnālā saņemto

kavējumu ierakstu kontroli, tā ievērošana ir nepilnīga, žurnālu un kavējumu kontroles liecina,

ka daļa pedagogu savlaicīgi neatzīmē kavējumus e-klasē, tādējādi apgrūtinot neattaisnoto

kavējumu problēmas novēršanu un klašu audzinātāju darbu. Arī janvāra PPS veiktas izmaiņas

vērtēšanas kārtībā: punkts nr. 9 papildināts ar apakšpunktiem 9.1.1., 9.1.2. un 6.4.1., kā arī

papildināts punkts 6.5. Rezultātā 2018./19.m.g. beigās (jūnija PPS) secināts, ka izstrādāta

pamatota, vienota vērtēšanas kārtība; skolēni tiek iesaistīti vērtēšanā (pašvērtējums,

klasesbiedru vērtēšana); skolotāji piedāvā noteiktus kritērijus skolēnu darbiem, kas gan atvieglo

darbu pedagogiem, gan palīdz skolēniem vērtēšanu izprast. Secināts arī, ka skolotāji ne vienmēr

ievēro vienoto vērtēšanas kārtību, PD labošanas termiņus; ka individuāli, specifiski apstākļi

dažkārt ir pretrunā ar vērtēšanas kārtību (slimošana, attaisnoti kavējumi olimpiāžu, konkursu

dēļ utt.), jāizvērtē iespējas meklēt efektīvākus un iedarbīgākus veidus un metodes, kā visus

33


skolēnus informēt par vērtēšanas nosacījumiem, viņu atbildību un iespējām uzlabot vai

nodrošināt vērtējumus; vairāk jāinformē skolēni par vērtējuma saņemšanas kritērijiem, par

saņemtajiem vērtējumiem un iespējām tos uzlabot. Kā būtisks apdraudējums vērtēšanas

kārtības ievērošanai izcelti skolēnu nepamatotie kavējumi; stundu “izkrišana” (koncerti, filmas

utt.), kuru dēļ nevar izpildīt noteikto pārbaudes darbu skaitu un fakts, ka skolotāji savos

vērtējumos dažkārt ir subjektīvi.

Spēkā esošā “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība” apspriesta un

pieņemta metodiskās padomes sēdē 2013. gada 15. janvārī. Grozījumi apspriesti un pieņemti

metodiskās padomes sēdēs 2014. gada 11.novembrī; 2015.gada 10.februārī un pedagoģiskās

padomes sēdē 2015.gada 31.augustā, 2016.gada 24.maijā, 2017.gada 30.augustā, 2018. gada

4.janvārī.

Metodiskajā darba grupā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu 2017./18.m.g. vairākkārt

diskutēts par jaunām nepieciešamajām izmaiņām vērtēšanas kārtībā, ir konkrēti ierosinājumi

arī pedagogu gada darba atskaitēs un PPS 14.06.2018. lēmums nr. 6 ir “Pedagogiem iepazīties

ar veiktajiem grozījumiem un papildinājumiem “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas

kārtībā” un iesniegt priekšlikumus metodiskajai padomei apspriešanai līdz 27. augustam”.

Lai nodrošinātu licencētajās izglītības programmās noteikto kārtību, ka izglītojamiem

nedrīkst būt vairāk par 2 tēmas noslēguma darbiem dienā, un tam nepieciešamo informācijas

apriti un pārraudzību, 2016./17.m.g. tika izveidots interaktīvs modulis skolas mājaslapā, kas

nodrošina tūlītēju informācijas saņemšanu adresātiem pēc tās ievietošanas, ko nenodrošināja

iepriekšējā kārtība ar Google kalendāru, jo to bija nepieciešams lejuplādēt un pievienot kā

dokumentu skolas mājaslapā un pie ziņojuma dēļiem - šīs darbības kavēja kvalitatīvu

informācijas apriti.

“Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā” noteikts: “7.6. Pārbaudes

darba norises laiku 4. - 12.klašu mācību priekšmetu skolotāji norāda pārbaudes darbu kalendārā

skolas mājaslapā nedēļu pirms paredzētā pārbaudes darba, ievērojot, ka nav ieteicams vienā

dienā izglītojamajam ieplānot vairāk kā 2 pārbaudes darbus. (no 30.08.2017.) 7.6.1.

Saistībā ar mācību priekšmetu specifiku pārbaudes darbu kalendārā nenorāda sportā,

vizuālajā mākslā, mājturībā un tehnoloģijās plānotos pārbaudes darbus. 7.7. Pārbaudes

darbu grafiks publiskots skolas mājaslapā īpašā modulī (http://rujiena.mksmart.lv/darbi)

izglītojamo nepārtrauktai informēšanai. Nepieciešamības gadījumā skolotājs veic korekcijas

pārbaudes darbu iknedēļas grafikā, savlaicīgi saskaņojot izmaiņas ar izglītojamajiem.”

Saskaņā ar minētajos punktos 7.6 un 7.6.1. noteikto ir 23 pedagogi, uz kuriem šie

nosacījumi attiecas. Veicot šo punktu ievērošanas pārbaudi, secināts, ka no 23 pedagogiem tikai

14 ir vismaz 1 reizi 2017./18.m.g. 2.semestrī ievērojuši noteikto kārtību un 8 no viņiem vismaz

pusi no saviem plānotajiem “zilajiem” vērtējumiem, kas e-klasē nosaukti par pārbaudes

34


darbiem, ir saskaņojuši. Pārbaudes rezultātā secināts, ka šī kārtība praksē pilnvērtīgi nestrādā.

Pedagogu sanāksmē par vērtēšanu 2018. gada jūnijā noskaidrots, ka praksē ne visas e-klasē kā

pārbaudes darbi jeb “zilās atzīmes” definētie darbi ir tēmas noslēguma darbi, uz ko attiecas

punkts nr. 7.6., atsevišķiem pedagogiem ir bijušas tehniskas problēmas, ko nav atrisinājis

datorsistēmu administrators. Turpmākajam jāprecizē jēdziena “pārbaudes darbs” izmantojums

ne tikai vērtēšanas kārtības punktos nr. 7.6., 7.7., bet arī 7.2., kas nosaka summatīvo vērtējumu

jeb pārbaudes darbu skaitu (“zilās atzīmes” e-klasē) semestrī. 2017./18.m.g. 1. semestrī

izvērtēta pārbaudes darbu skaita atbilstība vērtēšanas kārtībai, lielākajā daļā mācību priekšmetu

un klašu pārbaudes darbu skaits semestrī atbilst minimāli noteiktajam nepieciešamo pārbaudes

darbu skaitam vai ir lielāks, taču ir četri mācību priekšmeti, kuros nevienā klasē atbilstības nav

- to ir mazāk nekā nepieciešams. Šo mācību priekšmetu pedagogi snieguši rakstiskus

paskaidrojumus par to.

2017./18.m.g. darba atskaitēs pedagogi vairākkārt uzsver, kā būtisku labas mācību

stundas kritēriju vienošanos par vērtēšanas kritērijiem, to pieejamību e-klases žurnālā, kas

liecina, kas izglītojamajiem lielākoties ir zināmi un izprotami vērtēšanas kritēriji, tomēr 47%

pozitīvo atbilžu 4., 6., 9., 10.klasēs liecina, ka skaidrojumam tomēr jāpievērš lielāka uzmanība.

Turpmākā darba plānošanā ņemti vērā Edurio aptauju, kas veiktas 2017./18.m.g. 2. semestrī

3.,4., 6., 9., 10.kl. rezultāti. Pedagogi aptaujā toties atzīst, ka skolā ir vienoti vērtēšanas standarti

un viņu prasmes izvēlēties piemērotākās novērtēšanas metodes ir atzīstamas.

Vecāku viedoklis attiecībā uz vērtējumiem un saziņu par to ir pārsvarā pozitīvs. Lai

nodrošinātu regulāru vecāku informētību par izglītojamo sekmēm, tiek pievērsta uzmanība e-

klases dienasgrāmatas lietošanai. Dati, kas nolasīti 2017./18.m.g. 1. semestrī, par kritēriju

izmantojot vismaz vienu pieslēgšanās reizi, lai uzzinātu, vai vecāki un skolēni izmanto savas

paroles e-klases piekļuvei. Secinājums, ka e-klases piekļuvi izmanto 85% vecāku un 54%

skolēnu. Datu interpretācijā jāņem vērā skolēnu vecumposmi, taču uzskatāmi redzams, ka

lielāka uzmanība jāpievērš 3., 4.klašu skolēnu e-klases izmantošanas paradumiem, ņemot vērā

arī faktu, ka papīra dienasgrāmatas skola 2017./18.m.g. nodrošināja tikai līdz 3. klasei. Īpaša

uzmanība jāpievērš 5.b un 6. klašu skolēnu e-klases piekļuves datiem, kas ir pārsteidzoši zemi,

tātad viņi paši neseko līdzi saviem mājasdarbiem, īpaši, ja šo skata kontekstā ar jau vairākkārt

minēto 6. klašu disciplīnas problēmām mācību stundās un zemajām pašvadītas mācīšanās

prasmēm. PPS 04.01.2018. lēmums nr. 8 noteica: Klašu audzinātājiem papildināt e-klases datus

ar skolēnu un viņu vecāku (vismaz 1 vecāks) trūkstošajiem telefonu numuriem (papildinājumus

nosūtīt e-klases pastā direktora vietniecei informātikas jautājumos līdz 31. janvārim) un aicināt

vecākus un skolēnus (atbilstoši vecumposmam) aktīvāk izmantot savas pieejas e-klasē.

35


Izvērtējot vecāku un skolēnu pieslēgšanās e-klasei datus 2017./18.m.g. beigās,

secināts, ka samazinājies vecāku pieslēgšanās reižu skaits un palielinājies skolēnu pieslēgšanās

reižu skaits, tātad daļa skolēnu sākuši izmantot savas paroles.

Vērtējuma līmenis – LABI

4.3. izglītojamo sasniegumi:

Prioritātes: Mācību procesa pilnveide atbilstoši skolēnu individuālajām

vajadzībām. Mācību procesa diferencēšana izglītojamo augsta apguves līmeņa

sasniegumu īpatsvara palielināšanai.

4.3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā;

2018./19.m.g. diplomu par teicamām, labām un teicamām un labām sekmēm skaits

mācību gada beigās palielinājies no 104 uz 118.

Saskaņā ar “Diplomu par mācību darbu piešķiršanas kārtību” 2017./18.m.g. 1. semestrī

kopumā 141 (31,3%) skolēns saņēmis diplomu: 45 jeb 34,4% (1. – 3.klasēs) un 96 jeb 30%

skolēnu (4.-12.klasēs); 7 diplomi par teicamām sekmēm (nosacījums: ne vairāk kā viens «7»,

vidējā ne zemāk ar 8,5), 24 diplomi par labām un teicamām sekmēm (nosacījums: ne zemāk

par «7», vidējā ne zemāk par 7,5), 65 skolēni saņēmuši diplomus par labām sekmēm (vērtējumi

nav zemāki ar «6»), no tiem: 14 skolēniem vidējais vērtējums ir 8 un augstāk (līdz 8,6), 15

skolēniem vid.vērt. zem 7,5, ne zemāk kā 7. Salīdzinājumam 2015./16. mācību gadā piešķirtie

diplomi: kopā 151 diploms, visvairāk diplomu 6.a - 15; 11. - 13, teicamas sekmes - 18 diplomi.

36


2018./19.m.g. olimpiāžu laureāti:

37


Izglītojamo dalība valsts/atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs (pēc

uzaicinājuma*) un Vidzemes reģiona olimpiādēs 2018./2019. m. g.:

* Uzaicināto valsts olimpiāžu dalībnieku skaits ir ierobežots – pārskatot 2.posma

(pilsētu/novadu) olimpiāžu laureātu rezultātus, valsts žūrijas uzaicina pašus labākos,

tā kā uzaicinājums dalībai valsts olimpiādē jau ir augstvērtīgs sasniegums.

Skolu reitingā (http://www.skolureitings.lv) 2018./19.m.g., kuru aprēķina, ņemot vērā

sasniegumus darbā ar talantīgajiem skolēniem mazo skolu grupā (vidusskolēni līdz

100), Rūjienas vidusskola ieguva 7. vietu (no 73 Latvijas vidusskolām):

http://www.skolureitings.lv/

38


2017./18.m.g. mācību priekšmetu olimpiādēs piedalījās 103 jeb 22,6% izglītojamo, 44

izglītojamie jeb 42,7% no dalībniekiem ieguva godalgotas vietas. Ata Kronvalda fonda Latvijas

skolu reitingā, kas nosaka skolu vietu tajā pēc viena kritērija - darbs ar talantīgajiem skolēniem

jeb pēc katras skolas skolēnu rezultātiem attiecīgā mācību gadā mācību priekšmetu Valsts

mēroga olimpiādēs, atklātajās olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajos konkursos un citos Valsts

mēroga konkursos, mazo skolu grupā (vidusskolēni līdz 100) Rūjienas vidusskola no

pieminētajām 136 skolām ierindota 16. vietā, pateicoties izglītojamo Diānas Sindijas

Pētersones, Līvas Strazdiņas, Jēkaba Vesera un īpaši Alda Jāņa Pivara panākumiem un

pedagogu Diānas Kaužēnas, Māras Gunas Dreimanes un Andas Deksnes ieguldījumam.

Skolotāja Diāna Kaužēna par ikgadējiem valsts un starptautiska mēroga skolēnu panākumiem

izvirzīta Ata Kronvalda balvai par ievērojamu ieguldījumu un nesavtīgu darbu talantīgo skolēnu

izglītošanā un saņēmusi ielūgumu uz Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremoniju

29.08.2018.

2016./17.m.g. mācību priekšmetu olimpiādēs piedalījās 126 jeb 26,8% izglītojamo, 54

izglītojamie jeb 42,9% no dalībniekiem ieguva godalgotas vietas, kvantitatīvi nodrošinot

Rūjienas vidusskolai 2. vietu piecu (bez Burtnieku novada) tuvāko novadu vidū un 1. vietu pēc

kvalitātes rādītājiem. Dalībnieku skaits olimpiādēs atkarīgs arī no olimpiāžu piedāvājuma, kas

pa gadiem mainās.

Motivējošs gan dalībai mācību priekšmetu olimpiādēs, gan dažādos konkursos un

sacensībās ir Rūjienas novada domes izstrādātais “Rūjienas novada izglītības iestāžu

izglītojamo un pedagogu sasniegumu izvērtēšanas un apbalvošanas nolikums”, kas izstrādāts

2014. gadā.

39


2015./16.m.g. naudas balvu kopējā summa skolēniem bija 3985 eiro un pedagogiem -

4108 eiro, to saņēma 177 skolēni un 42 pedagogi, 30 skolēniem šī summa bija robežās no 40

līdz 122 eiro, 15 pedagogiem – no 104 līdz 582 eiro.

2016./17.m.g. skolēniem kopējā summa 4768 eiro, skolotājiem - 4222,95 eiro, to

saņēma 38 pedagogi un 267 skolēni. Naudas balvu saņēmušo skolēnu skaits ievērojami

pieaudzis.

2017./18.m.g. 144 skolēni saņēma 3542 eiro, no tiem par vidējo vērtējumu 8,00 un

augstāk - 725 eiro; 29 pedagogi - 3301 eiro. Godalgoto skolēnu skaits samazinājies, taču

samazinājušās arī pozīcijas, par kurām ierasti liels skaits skolēnu ieguva tiesības uz naudas

balvām, piemēram, šogad deju kolektīviem netika organizētas skates un piešķirtas pakāpes,

vairs netiek organizēts, piemēram, 4. klašu komandu angļu valodas konkurss “Valodu

karuselis”, arī 1. klašu kombinētā olimpiāde u.tml.

4.3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos;

2019. gadā skolu absolvēja 44 devītās klases izglītojamie (diviem izsniegta liecība) un

21 divpadsmitās klases izglītojamais.

40


2018. gadā skolu absolvēja 35 devītās un 15 divpadsmitās klases skolēni.

Diagnosticējošo darbu rezultāti 3. un 6.klase 2017./2018.m.g.

Diagnosticējošais darbs Kopvērtējums

% RV

Kopvērtējums %

pilsētās

Kopvērtējums

% valsti

DD Latviešu valoda 3.klasei 64,47 ⇓* 64,32 66,23

DD Matemātika 3.klasei 64,39 ⇓ 76,83 77,33

DD Latviešu valoda 6.klasei 70,22 ⇑ 68,62 68,58

DD Matemātika 6.klasei 53,95 ⇓ 58,06 59,90

DD Dabaszinības 6.klasei 71,25 ⇑ 62,72 63,33

*attiecībā pret kopējo rezultātu valstī

41


Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi 2017./2018.m.g.

Eksāmens Kopvērtē-

jums % RV

Kopvērtē-

jums %

vidusskolās

Kopvērtē-

jums % pilsētās

Kopvērtē-

jums % valsti

Latviešu valoda 70,94 ⇑* 66,21 67,26 66,86

Matemātika 53,38 ⇓ 53,54 53,47 54,26

Latvijas vēsture 72,94 ⇑ 66,49 66,52 67,02

Angļu valoda 73,61 ⇑ 69,99 73,39 71,60

Krievu valoda 71,50 ⇓ 75,60 74,81 74,50


42


Eksāmenu rezultāti par vispārējas vidējas izglītības ieguvi 2017./2018.m.g.

Eksāmens Kopvērtē-jums

% RV

Kopvērtē-

jums %

vidusskolas

Kopvērtē-

jums % pilsētās

Kopvērt-

ējums % valsti

Latviešu valoda 64,39 ⇑* 53,7 55,4 52,6

Matemātika 29,21 ⇓ 38,8 33,6 34,6

Angļu valoda 69,13 ⇑ 64,4 63 61,9


43


Obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti

2017. gadā skolu absolvēja 46 devītās klases skolēni un 21 divpadsmitās klases

skolēns, atvērta 10. klase ar 24 skolēniem. Eksāmenu rezultāti 9. klasēm kopumā ir atbilstoši

skolēnu ieguldītajam darbam ikdienā (vidēji 63,5%), labākais rezultāts tradicionāli angļu

valodā; 12. klases absolventu eksāmenu rezultāti ir tuvu vai virs valsts vidējā rezultāta - īpaši

labi rezultāti uzrādīti latviešu valodā (par 19,9% augstāk) un angļu valodā (par 9,25% augstāk).

2016./17.m.g. 12. klases absolventu eksāmenu rezultātos redzams, ka kopumā

Rūjienas vidusskolas absolventu eksāmenu rezultāti ir tuvu vai virs valsts vidējā rezultāta - īpaši

labi rezultāti uzrādīti latviešu valodā (par 19,9% augstāk) un angļu valodā (par 9,25% augstāk).

Latviešu valodas eksāmenā tekstveides daļā vidējais izpildes līmenis ir 73,6%, tā kā

visos pārspriedumos argumentācijā bija jāizmanto konkrēti kultūras fakti, domāju, ka viņiem

palīdzēja literatūras stundās analizētās grāmatas, kas bija jāizlasa pilnībā. Palīdzēja Rūjienas

vidusskolas prakse jaunākās latviešu filmas noskatīties organizēti. Jāturpina pieredze, ka

mācību ekskursijā tiek iekļauta teātra izrādes skatīšanās. Teksta izpratnes vidējais izpildes

līmenis ir 69,8%, šajā daļā galvenā ir lasītprasme. Zināšanu un pamatprasmju vidējais izpildes

līmenis ir 66,7%.

Angļu valodā 50% skolēnu ieguvuši B1 līmeņa un 50% ieguvuši B2 līmeņa sertifikātu

angļu valodā, nav neviena kopvērtējuma zem 40%. No 100 vērtējumiem (5 prasmes x 20

skolēni) tikai 5 ir zem 40%, savukārt 27 ir virs 80%, no kuriem 9 novērtējumi virs 90%.

Matemātikas eksāmenā rezultāts valstī kopumā ir tikai 34,9%, tomēr vairāk kā pusei

(12 no 21) mūsu audzēkņiem izdevies nokārtot eksāmenu virs vidējā valstī (no 35% -68%).

Eksāmena 1.daļā (testā), kur tiek vērtētas zināšanas un pamatprasmes, vidējais rezultāts mūsu

skolā bija 60,19%, taču šo zināšanu lietojums standartsituācijās - 32,6%, bet nestandarta - 6%.

Iemesli zemajiem procentiem - ļoti netradicionāli doti uzdevumu nosacījumi, kā arī tēmu, kas

sākas vidusskolā no nulles, daudzveidība (apjoms) un to dziļums. Gada vērtējums jebkurā

priekšmetā veidojas no vērtējumiem ieskaitēs, vērojama tendence, ka liela daļa skolēnu savus

44


rezultātus cenšas uzlabot (tādas ir viņu tiesības), daži pat vairākkārt. Bet CE šādu iespēju

izslēdz. Tādēļ no 2017./2018. māc. g. jāmaina ieskaišu vērtējumu uzlabošanas kārtība.

No izvēles eksāmeniem visaugstākais rezultāts krievu valodā (par 11,81% augstāk,

eksāmenu izvēlējās kārtot 1 skolēns), vēstures eksāmenu kārtoja 4 skolēni, kuri visi uzrādīja

mazliet augstākus rezultātus par valsts vidējo robežās no 44% līdz 51%, bioloģijas eksāmena

rezultāts kopumā ir mazliet zemāks nekā valstī vidējais, taču to izvēlējās kārtot 7 skolēni (⅓

daļa klases absolventu), un četriem no viņiem eksāmena rezultāts ir augstāks par valsts vidējo

- robežās no 68% līdz 83%, ķīmijas eksāmenu izvēlējās kārtot 2 skolēni.

2016. gadā skolu absolvēja 41 devītās klases skolēns un 18 divpadsmitās klases

skolēni, atvērta 10. klase ar 26 skolēniem. Eksāmenu rezultāti 9. klasēm kopumā ir tādā pašā

līmenī kā apkārtējos novados (vidējais kopprocents 61 - 62%), labāki rezultāti tradicionāli

latviešu un angļu valodās; 12. klasei – vidējais kopprocents obligātajos centralizētajos

eksāmenos 49%, latviešu valodas eksāmenā par 5,9% augstāk nekā valstī.

4.4. atbalsts izglītojamiem:

Prioritātes: Atbalsta pasākumu izglītojamajiem sistēmas izveide un atbalsta

personāla un pedagogu sadarbības uzlabošana. Izglītojamo individuālās apmierinātības

ar mācību procesu uzlabošana. Izglītojamo prasmju pilnveide sava laika efektīvai

plānošanai un racionālai izmantošanai. Skolas un vecāku sadarbības formu dažādošana.

4.4.1. psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts;

Rūjienas vidusskolā ir pieejams atbalsta personāls, kas skolēniem un pedagogiem

sniedz atbalstu mācību procesā: izglītības psihologs (izņemot 2017./18.m.g. 2. semestrī),

sociālais pedagogs, skolotāja palīgi, logopēds, medmāsa, karjeras konsultants. Atbalsta

personāls regulāri organizē sanāksmes un pārrunā aktuālākās problēmas, ko būtu nepieciešams

risināt un sniedz atbalstu pedagogiem problēmu risināšanā, kā arī regulāri sadarbojas ar

Rūjienas novada Sociālo dienestu, Rūjienas pašvaldības policiju un Valsts policiju.

2018./19.m.g. augusta PPS aktualizēts iepriekšējās PPS (jūnijs) lēmums nr. 7.: “Klašu

audzinātājiem obligāti jāveic ieraksti e-klases žurnāla ‘’Individuālas sarunas ar skolēniem un

vecākiem’’ sadaļā, īsi dokumentējot būtiskāko informāciju (sarunu tematika, norunas,

vienošanās, termiņi u.tml.) (no atbalsta personāla sanāksmes)”, kā arī lēmumi nr. 11. “Sadarbībā

ar atbalsta personālu klašu audzinātāju metodiskajā sanāksmē vienoties par sadaļām un

iekļaujamo informāciju klašu audzinātāju portfolio 2018./19.m.g., tā saturu apstiprināt augusta

ped.pad. sēdē (no atbalsta personāla sanāksmes)” un nr. 12. “Lai uzlabotu informācijas apriti

par izglītojamo stundu kavējumiem, pedagogu iesniegumus par izglītojamo dalību mācību

priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sacensībās, ekskursijās u.c. aktivitātēs pēc reģistrēšanas

lietvedībā publicēt e-klasē sadaļā “Skolas dokumenti””.

45


2018./19.m.g. aktualizēti “Iekšējās kārtības noteikumi”, sagatavojot veidlapu ar

piecām galvenajām piezīmēm (1) emocionāla vardarbība pret skolas biedriem, pedagogiem vai

citiem skolas darbiniekiem (apsaukāšanās, ignorēšana); 2) fiziska vardarbība pret skolas

biedriem, pedagogiem vai citiem skolas darbiniekiem (grūstīšanās, sišana); 3) lieto mobilo

telefonu vai citas ierīces, tās nav izslēgtas un ieliktas somā; 4) nav līdzi mācību līdzekļu; 5)

nekulturāla uzvedība (rupji vārdi, žesti) vai cits pārkāpums), kuru pedagogs aizpilda stundu

laikā un tajā pašā dienā nogādā sociālam pedagogam, fiksējot arī to uzvedības žurnālā. Liela

uzmanība pozitīvas sociāli emocionālās vides (SEM) veidošanai tika pievērsta, aktīvi

darbojoties Valsts izglītības satura centra Erasmus+ projektā “MĀCĪTIES BŪT: Sociālo,

emocionālo un veselības prasmju novērtēšanas metožu un prakšu attīstīšana izglītības

sistēmās.” Iknedēļas pedagogu sanāksmēs, kas tika organizētas projekta ietvaros, lai metodiski

pilnveidotu mācīšanās vidi, īpaši pievērsta uzmanība šādiem jautājumiem, kas attiecināmi uz

psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalstu:

1) atrast veidus, kā sava priekšmeta kontekstā runāt par jēdzieniem PAŠCIEŅA,

CIEŅA, mācību procesā veicināt situācijas, kurās izpaužas CIEŅA;

2) ievērot, lai noslēgtajās vienošanās veidlapās ar nesekmīgajiem skolēniem un

viņu vecākiem būtu konkrēti minēts, kas jāizdara un līdz kuram laikam

(jāapmeklē psihologs vai cits speciālists, vecākiem katru nedēļu jāparaksta

dienasgrāmata utt.) un tikšanās ar vecākiem sagatavot īpaši rūpīgi, pieaicinot

psihologu vai skolas vadības pārstāvjus;

3) Reaģēt uz disciplīnas pārkāpumiem, atbilstoši skolas iekšējās kārtības

noteikumiem - jaunās veidlapas un informatīvie materiāli;

4) organizēt "Skolas emocionālā klimata aptauju" 3. - 12.kl. skolēniem, 1. - 12.kl.

vecākiem, pedagogiem, administrācijai, tehniskajiem darbiniekiem (piedalījās

80 vecāki, 166 skolēni un 32 pedagogi, 14 tehniskie darbinieki);

5) sociālo zinību stundās visās klasēs organizēt līdzīgu aktivitāti kā pedagogu

kursos brīvlaikā par SEM prasmju attīstīšanas iespējām, pilnveidojot vides

46


iekārtojumu un attiecības: Kas varētu palīdzēt saprast sevi un citus, mācīties būt

atbildīgam KLASĒ, GAITENĪ, AUTOBUSĀ, ĒDNĪCĀ, PAGALMĀ,

GARDEROBĒ, lai pēc tam varētu apkopot, apvienojot gan skolēnu, gan

pedagogu ieteikumus, un tos arī mēģināt ieviest;

6) Mācīt skolēniem izmantot komunikācijas un sociālās prasmes, lai efektīvi

mijiedarbotos ar citiem.

2018./19.m.g. skolas psiholoģe strādāja (konsultācijas, izpētes) ar 10 sākumskolas

skolēniem (1.-3. kl.), 20 pamatskolas skolēniem (4.-9. kl.), nodrošināja arī sociālo prasmju jeb

draudzības stundu vadīšanu 1. kl. kopā ar sociālo pedagogu, informatīvas, praktiskas

audzināšanas stundas 3 klasēs pēc pieprasījuma, veica 16 izpētes VPM, PMK vai pēc vecāku,

skolotāju pieprasījuma.

2017./18.m.g. sadarbībā ar Sociālo dienestu panākta vecāku brīvprātīga sadarbība ar

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvo nodaļu atbalsta programmas izstrādei

diviem izglītojamajiem, kas tiek piedāvāta projekta “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar

saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros.

Atbalsta personāla pārstāvji iespēju robežās piedalījās un vadīja klases stundas vai

aizstāja mācību priekšmeta skolotājus viņu prombūtnes laikā, kas deva iespēju veicināt

komunikāciju starp atbalsta personālu un izglītojamo.

Sociālais pedagogs 2017./18.m.g. produktīvi sadarbojies gan ar pedagogiem, gan

vecākiem un fiksējis padarīto e-klases sadaļā ‘’Individuālās sarunas ar skolēniem un

vecākiem’’, kas atspoguļo notikušās sarunas ar skolēniem, vecākiem un vecvecākiem. Mācību

gada laikā iekārtotas dokumentu mapes par katru no skolēniem (kopā 36), ar kuriem veiktas

dažāda veida sarunas un saņemti viņu paskaidrojumi; sniegtas rakstiskas atbildes uz vairāk kā

10 dažāda veida iesniegumiem, nosūtīti materiāli tālākai izskatīšanai sociālajam dienestam,

bāriņtiesai, Valsts policijai, skolēni aicināti uz sarunu ar nepilngadīgo lietu inspektori R.

Ozarsku un pašvaldības policistu V. Lauru. Visbiežāk notiek sarunas ar izglītojamajiem -

‘’negatīvo piezīmju pelnītājiem ‘’ un viņu vecākiem, problēma ir arī izglītojamie - smēķētāji,

par kuriem rakstīti ziņojumi, policija sastādījusi protokolus un pārkāpumi izskatīti

administratīvajā komisijā. Tiek analizēta skolēnu uzvedība, skolēnu pozitīvas uzvedības

stimulēšanai veiktas izmaiņas “Iekšējās kārtības noteikumu” 8.5. punktā:

8.5. Par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu mācību stundu laikā (skatīt arī

„Skolas personāla darbības plānu skolas iekšējo kārtības noteikumu pārkāpumu gadījumā”

06.01.2014.) klases audzinātājs, priekšmeta pedagogs vai skolas administrācija piemēro sodu –

izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu (no 23.10.2017.):

8.5.1. ieraksta piezīmi e-klases dienasgrāmatā vai uzvedības žurnālā,

47


8.5.2. pēc 5 saņemtām negatīvām piezīmēm izglītojamajam ar klases audzinātāju ir

saruna, kuru protokolē (uz papīra vai e-klases žurnālā sadaļā “Individuālās sarunas ar vecākiem

un skolēniem”),

8.5.3. ja izglītojamā uzvedība neuzlabojas un viņš turpina saņemt negatīvas piezīmes,

klases audzinātājs aicina izglītojamā vecākus vai aizbildņus uz sarunu, kuru protokolē (uz

papīra vai e-klases žurnālā sadaļā “Individuālās sarunas ar vecākiem un skolēniem”),

8.5.4. ja arī turpmāk izglītojamā uzvedība neuzlabojas un viņš turpina saņemt

negatīvas piezīmes, klases audzinātājs iesaista situācijas risināšanā atbalsta personālu,

8.5.5. ja situācijā joprojām netiek rasts risinājums un izglītojamā uzvedība

neuzlabojas, kā rezultātā viņš turpina saņemt negatīvas piezīmes, izglītojamais kopā ar

vecākiem vai aizbildņiem tiek aicināts uz administrācijas sanāksmi, kurā piedalās arī klases

audzinātājs un atbalsta personāls un kurā tiek lemts par turpmāk nepieciešamo rīcību un citu

atbalsta speciālistu vai dienestu iesaistīšanu.

Aptaujā 2017./18.m.g. pedagogi pārsvarā pozitīvi (70%) vērtē savas prasmes risināt

skolēnu uzvedības problēmas, ja tās nav saistītas ar specifiskām skolēnu īpašajām vajadzībām,

kas izpaužas neadekvātā uzvedībā - šādos gadījumos pozitīvas tikai 35% atbilžu. Pedagogu un

vecāku sadarbībā iezīmējas pozitīva tendence, kas apliecina, ka viņu savstarpējo kontaktu

biežāk ierosina izglītojamo pozitīva, nekā negatīva uzvedība.

Ar 2016./17.m.g. izglītības iestādei noteikts pienākums ievadīt VIIS informāciju par

izglītojamā ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem (vairāk nekā 20 stundu semestrī), to

iemesliem, rīcību kavējumu novēršanai (piemēram, sazināšanās ar vecākiem, sadarbība ar

kompetentām iestādēm u.tml.); pašvaldībai noteikts pienākums nepieciešamības gadījumā

noskaidrot izglītības iestādes neapmeklēšanas cēloņus, koordinēt to novēršanu, sadarbojoties ar

izglītības iestādi un citām institūcijām. Reizi mēnesī notiek starpprofesionāļu sanāksmes ar

Rūjienas novada sociālo dienestu par izglītojamajiem ar uzvedības problēmām un nepieciešamo

atbalstu darbā ar ģimenēm, no 2015. gada 14.oktobra Rūjienas novada sociālajam dienestam ir

pieeja e-klases žurnālā kavējumu, uzvedības žurnāla un sekmju izrakstu sadaļās.

2017./18.m.g. sociālais pedagogs pārraudzījis konsultāciju apmeklējuma uzskaiti,

kavējumu uzskaite, organizētas pārrunas ar ‘’kavētājiem’’, notikusi konfliktu, skolas iekšējās

kārtības noteikumu pārkāpumu, klaiņošanas gadījumu risināšana, sniegta palīdzība dokumentu

sagatavošanā pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu iegūšanai un organizēta lekcija

vecāko klašu skolēniem par narkotiku ietekmi. Liela uzmanība jāpievērš skolēnu

neattaisnotajiem kavējumiem, jāizvērtē iemesli - konsekventa un savlaicīga kavējumu

attaisnojumu dokumentu iesniegšana, fiksēšana, vairāk jāiedziļinās lielāko kavētāju

individuālajos iemeslos un jāsniedz atbilstoša palīdzība kavējumu novēršanā - visvairāk

neattaisnoto kavējumu 5.b, 7.b, 8.b, 9.a, 10., 12., arī izmantojot IKVD iniciētā projekta

48


“Pumpurs” jeb “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” iespējas

sadarbībā ar Sociālo dienestu.

No 2016./17.m.g. izglītojamo individuālie izglītības plāni un informācija par

nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem tiek glabāta mākoņservisā Google Disks mapē

“ATBALSTA PASĀKUMI”, kur tā ir pieejama, izmantojot saiti e-klases skolas jaunumu

sadaļā. Izstrādāta saprotama procesa shēma, kā jārīkojas, organizējot darbu atbalsta sniegšanai

un tā dokumentēšanai, precīzi nosakot, kurš veido izglītojamo individuālos plānus un kādu

informāciju tajos iekļauj. Vairāk informācijas pašnovērtējuma sadaļā “Atbalsts izglītojamajiem

ar speciālām vajadzībām”.

Lai novērtētu un izceltu izglītojamos, kuri ieguvuši godalgotas vietas mācību

priekšmetu olimpiādēs, skolas mājaslapā un pie ziņojumu dēļiem skolās tiek izvietoti

apsveikumi izglītojamajiem. Ar 2017./18.m.g. (PPS 04.01.2018., lēmums nr.2) noteikts par

ikviena pedagoga atbildību ievērot noteiktu kārtību izglītojamo dalības organizēšanai mācību

olimpiādēs, konkursos, sacensībās u.c. aktivitātēs, arī interešu un neformālajā izglītībā: 2.1.

izglītojamā dalība konkrētajā aktivitātē saskaņota ar viņa vecākiem, 2.2. savlaicīgi iesniegts

pieteikums pirms pasākuma lietvedībā, 2.3. godalgotu panākumu gadījumā atbilstoši sagatavota

un nosūtīta informācija publicēšanai skolas mājaslapā, publiskota pie ziņojuma dēļa un

iesniegta iekļaušanai sasniegumu apkopojumā lietvedībā.

Viena no jaunākajām idejām, ko vairāki pedagogi ieviesuši komunikācijā ar

izglītojamajiem, lai sekmētu viņu patstāvīgās laika plānošanas prasmes, ir pieraksta lapa uz

konsultācijām pie mācību priekšmeta skolotāja. 2017./18.m.g. skolēnu dienasgrāmatas bija

tikai 1. - 3. klasēs (PPS 02.06.2017.).

Ir izstrādāti iekšējie normatīvie akti “Iekšējās kārtības noteikumi”, “Kārtība, kādā

informē un reģistrē skolēnu neierašanos Rūjienas vidusskolā”, “” Personāla darbības plāns

skolas iekšējo kārtības noteikumu pārkāpumu gadījumā”, “Pedagogu un darbinieku darba

kārtības noteikumi”, kas regulāri tiek pārskatīti un papildināti atbilstoši situācijai.

Tā kā būtiskāko psiholoģisko un sociālpedagoģisko atbalstu izglītojamajam sniedz

klases audzinātājs, viņam jāsaņem vislielākais atbalsts gan no atbalsta personāla, gan skolas

vadības, lai varētu to darīt produktīvi. Arī tādā nolūkā PPS 14.06.2018. pieņemts lēmums nr.

11. “Sadarbībā ar atbalsta personālu klašu audzinātāju metodiskajā sanāksmē vienoties par

sadaļām un iekļaujamo informāciju klašu audzinātāju portfolio 2018./19.m.g., tā saturu

apstiprināt augusta ped.pad. sēdē (no atbalsta personāla sanāksmes)”.


4.4.2. izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba

aizsardzība);

49


Skolas “Iekšējās kārtības noteikumu” sekojošie punkti saistīti ar izglītojamo drošību:

1.2.7. kārtību, kādā izglītības iestādē uzturas nepiederošas personas; 1.2.8. kārtība, kas nosaka

izglītojamā rīcību, ja izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu

personu drošībai; 1.2.9. izglītojamo un pedagogu rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai

emocionāla vardarbība pret izglītojamo; 1.2.10. evakuācijas plāna un informācijas par operatīvo

dienestu izsaukšanas kārtību izvietošanu izglītības iestādē; 1.2.11. kārtību, kādā izglītojamos

iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem un drošības instrukcijām, un evakuācijas plānu.

Izglītojamie katra semestra sākumā tiek iepazīstināti ar “Iekšējās kārtības noteikumiem”, par

ko parakstās īpašās veidlapās, kas tiek sagatavotas kā izdrukas no e-klases. Ir noteikta kārtība

“Skolas personāla darbības plāns skolas iekšējo kārtības noteikumu pārkāpumu gadījumā”. Par

vardarbību, tās veidiem un izpausmēm un rīcību vardarbības gadījumos skolas psihologs un

sociālie pedagogi vada nodarbības atsevišķās klasēs, klašu audzinātāji šīs tēmas iekļauj klases

stundās. Skolas psihologs kopā ar sociālo pedagogu 2016./17.m.g. iesaistīja 5.b klasi Valmieras

- Gīterslo projektā “Deeskalācijas programma jeb Vardarbības mazināšanas nodarbības”, kas

norisinājās vienreiz mēnesī visu mācību gadu.

Par vardarbības tēmu sociālais pedagogs un psihologs 2016./17.m.g. vadījuši

nodarbības vairākās klasēs, gan izglītojošas - par vardarbības veidiem, gan preventīvas,

izmantojot Dusmu kontroles spēli, kas tiek izmantota arī individuālajās konsultācijās, runājot

par agresīvas uzvedības aizstāšanu ar sabiedrībā pieņemamu uzvedību, par to, kā atpazīt

dusmas, kā tās izreaģēt. Rūjienas novada pašvaldības projekta „Esi vesels, Rūjienas novada

iedzīvotāj!” (Nr.9.2.4.2/16/I/053) ietvaros 2018. gada februārī 1. un 2. klašu skolēni

apmeklējuši "Džimbas drošības ceļojuma" nodarbības Rīgā, "Centrā Dardedze", 2017.g.

novembrī skolā organizētas “Drosme Draudzēties” nodarbības 4. - 9.klašu skolēniem par

mobingu (Dardedze), 2018.g. februārī biedrības „Papardes zieds” nodarbības par tēmām

"Atkarības" un "Sekstings" 6. un 10. klašu skolēniem, "Dardedzes" nodarbības par mobingu

(Iecietības stunda) 5., 7. un 8. klašu skolēniem, "Dardedzes" nodarbības par mobingu (Foruma

teātra metode) 4., 5., 7., 8. klašu skolēniem.

Izglītojamo veselības aprūpei ir iekārtots un izremontēts jauns kabinets 1. stāvā ar izeju

arī uz sporta stadionu. Notiek sadarbība ar Rūjienas aptieku, tiek veiktas skolēnu plānveida

padziļinātas medicīniskās apskates, piedaloties ārstēm I.Kalniņai (5 vizītes skolā 2016./17.m.g.)

un I.Ločmelei (2 vizītes), 2017./18.m.g. - Dr. Kalniņas vizītes skolā:

03.10.,10.10.,17.10.,31.10.,07.11.; Dr. Ločmeles vizīte skolā: 15.11.; sadarbība ar ģimenes ārsti

Dr Grūsli. Organizēti zobu higiēnista apmeklējumi 1a, 1.b, 5.a, 5.b, 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 2.a, 2.b,

4.a, 4.b klašu skolēniem (18 reizes mācību gada laikā) un zobārsta apmeklējums pēc vajadzības

1.a, 1.b, 5.a, 5.b, 6.a, 7.a, 7.b, 2.a, 2.b, 4.a, 4.b klašu skolēniem (12 reizes mācību gada laikā),

tiek veiktas pedikulozes kontroles, skolēnu un darbinieku ambulatorās pieņemšanas, organizēta

50


acu ārsta vizīte skolā 2017.g. 24.martā (Sadarbībā ar B. un I.Teterevu fondu), praktiskās

nodarbības (pirmā palīdzība saitēšanā) topošajiem pirmklasniekiem, pastiprināta piesaiste

Olimpiskajā dienā „Padod bumbu”, tradicionālajā basketbola turnīrā, ugunsdzēsēju sacensībās

u.c. sporta pasākumos. Notiek pretepidēmiskā darba veikšana: tiek kontrolēta personu (skolas

darbinieku) medicīniskā profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta un organizētas higiēnisko

normu kontroles: sanitāri higiēniskais stāvoklis virtuvē un ēdamzālē, tiek kontrolēta ēdiena

kvalitāte. Organizēta apkopēju izglītojoši praktiska nodarbība – 28.09.2017. Medmāsa ir

apkopojusi ziņas par skolēniem, kam nepieciešama ārstnieciskā vingrošana, un vadījusi lekcijas

par higiēnu atsevišķās klasēs: 2017./18.m.g. 4a klasei – 15.09., nodarbības ekspedīcijā Jeros ar

7. klasēm – 12.09., ar 6 klasēm – 18.09., 6a meitenēm pārrunas par cilvēka papilomas vīrusu

(CPV).

Darbinieki tiek instruēti par darba drošības pasākumiem regulāri valstī noteiktā kārtībā,

lekcijās tiek piesaistīts gan Rūjienas pašvaldības darba aizsardzības speciālists, gan Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas Rūjienas

posteņa speciālisti. Tiek organizētas mācību evakuācijas. 09.02.2018. organizēta Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas Rūjienas

posteņa pāsrtāvju prezentācija 2. klašu skolēniem "Ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112

diena". Telpās ir izvietota drošības prasībām atbilstoša informācija (norādes, evakuācijas plāni,

drošības instrukcijas).

Aktuāla problēma periodiski 1. - 4. klasēs ir pedikulozes novēršana. Izstrādāti un

apstiprināti (PPS 14.06.2018., lēmums nr.8) “Kārtības noteikumi pedikulozes gadījumiem” un

uzskatāma rīcības shēma.

Tiek popularizēts veselīgs dzīvesveids, skola piedalās Eiropas Komisijas (EK)

programmā skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem „Atbalsts augļu un dārzeņu piegādei

skolēniem vispārējās izglītības iestādēs” jeb „Skolas auglis”. Rūjienas novada pašvaldības

projekta „Esi vesels, Rūjienas novada iedzīvotāj!” (Nr.9.2.4.2/16/I/053) ietvaros 2017. gadā

skolai iegādātas slidas un tiek organizētas slidošanas nodarbības skolas slidotavā, arī sporta

stundu ietvaros. Sadarbībā ar CSDD organizēts eksāmens jaunajiem velosipēdistiem.

Skolas ēkā Rīgas ielā 30 ir kafejnīca – ēdnīca, kurā ik dienas tiek piedāvāta vairāku

garšīgu ēdienu izvēle, ēdināšanas pakalpojumu sniedz SIA “Artavs”, uz skolas ēku Skolas ielā

24 silts ēdiens katru dienu tiek piegādāts.

Pagarinātās dienas grupas nodarbības katru dienu 2 stundas pēc mācību stundām klašu

audzinātāju vadībā tiek piedāvātas 1. - 4. klašu skolēniem. Visi izglītības iestādes darbinieki ir

apguvuši zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (kursi 14.03.2016. 50 darbiniekiem zālē

Skolas ielā 24.) un pirmās palīdzības sniegšanā.

51


Darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumos pakalpojumu sniedz uzņēmums

“Media Control”.

Regulāri skolas sociālais pedagogs nodrošina sadarbību ar Valsts policijas prevencijas

nodaļu un inspektori R.Ozarsku - 2018./19.m.g. sākumskolā notika lekcija par drošību,

atbildību un uzvedību, pamatskolā - inspektores R.Ozarskas iesaiste disciplinēšanā un darbā ar

uzvedības problēmām. Skolas medmāsa noorganizējusi pirmās neatliekamās palīdzības kursus

darbiniekiem un pedagogiem ( lektors H.Lučkovskis) – 28.08.2018., koordinējusi projektu “Tīri

zobi” 1.-2. klasēm 9.10.2018., regulāri kontrolēta ēdiena kvalitāte, kā rezultātā lauzts līgums ar

SIA „Ēdiens lv”, novadīta lekcija par higiēnu sesto klašu meitenēm un nodarbība 1. klasēm par

veselīgu uzturu 6.09.2018.


4.4.3. atbalsts personības veidošanā;

Rūjienas vidusskola darbojas programmā "Latvijas skolas soma", saņemot

finansējumu pasākumiem, kas dod iespēju pieredzēt mākslu un kultūru, kā arī izzināt vēsturisko

mantojumu un radošās industrijas. Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma

bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt

Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā

darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti. Projekta koordinatore skolā

Zane Švēde.

Skolā aktīvi darbojas skolēnu pašpārvalde, tās darbību nosaka “Rūjienas vidusskolas

izglītojamo pašpārvaldes REGLAMENTS”, tajā var iesaistīties skolēni pēc brīvprātības

principa no 7. līdz 12. klasei, reglaments publicēts skolas mājaslapā, skolēni ir informēti par

iesaistīšanos tajā. Skolēnu pašpārvalde aktīvi iesaistās skolas organizēto pasākumu norises

nodrošināšanā (arī fotografē skolas publicitātes un arhīva vajadzībām) un regulāri organizē

dažādus pasākumus: sporta turnīri, Lāčplēša diena, patriotisma nedēļas viktorīnas,

2017./18.m.g. organizēja Valentīndienas pasākumus: “Draudzības diena” 1. - 3.kl. skolēniem,

“No sirds uz sirdi!” 4. - 6. kl. skolēniem un Valentīndienas balli 7 . - 12. kl skolēniem u.c.

Izglītojamie piedalās pašpārvaldes aktivitātēs.

Skolēnu pašpārvaldes pārstāvji un aktīvākie izglītojamie sadarbojas ar Rūjienas

Jauniešu centru: 2017./18.m.g. iesaistījās forumā “Kafija ar politiķiem "Jaunieši Eiropā - kas

tālāk?"”, kas tika organizēts sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru Valsts

jaunatnes programmas ietvaros, ar foruma diskusiju rezultātiem iepazīstināja arī pedagogus

metodiskajā konferencē savā prezentācijā “No cita skatupunkta”.

Pedagogi atbalsta un veicina izglītojamo iesaistīšanos izglītības iestādes pašpārvaldē

un izglītības iestādes padomes darbā. 2017./18.m.g. skolās padomē darbojās izglītojamie Elisa

52


Gaugere 12., Henriks Markuss Markins 12., Līva Evelīna Lūse, 11., Gundega Saulīte 11., Kate

Luīze Kaša 11., Niks Patriks Ummers, 11., Krista Āboltiņa 10., Linards Dāvis Irbe 9.a, Agate

Krista Balode 8.a, Jēkabs Jostsons 7.b.

2018./19.m.g. skolēnu pašpārvaldes prezidents ir Jēkabs Jostsons. Skolēnu

pašpārvalde līdzās nemainīgām ikgadējām tradīcijām veido jaunas - prezidenta inaugurācijas

balle, erudīcijas spēle "KO TU?", kā arī ir realizējusi vairākus projektus, tostarp, Valmieras

novada fonda un jauniešu iniciatīvu projekta "PuMPuRS" projektus.

Tiek plānoti un organizēti daudzveidīgi ārpusstundu pasākumi izglītojamo

pilsoniskajā (Zinību dienas pasākums ar gājienu, skolas Žetona vakars, "Gada skolēns"

godināšanas pasākums "Tikai tā!" patriotiskajā nedēļā novembrī), patriotiskajā un valstiskajā

audzināšanā (svecīšu aizdegšana visos skolas logos Lāčplēša dienas Lāpu gājiena laikā, 2. Cēsu

pulka skolnieku rotas karoga maiņas pasākums - teatrāls uzvedums “No zobena saule

lēca”17.05.2018., 2017./18.m. gadā Rūjienas vidusskola ir Skolnieku rotas karoga glabātāja,

tāpēc skola izsludina radošo darbu konkursu “Mana Latvija laiku lokos”, kurā aicināti

piedalīties Cēsu skolnieku rotas karoga tradīciju turpinātāju skolu skolēni), Eiropas piederības

apziņas veicināšanā (09.02.2018. Eiropas Parlamenta diena “Iepazīsti Eiropu!” - 10., 11. klašu

skolēnu organizētas izglītojošas nodarbības dažāda vecuma klašu skolēniem ar mērķi paplašināt

zināšanas dažādās jomās saistībā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību Euroscola

projekta ietvaros. Nodarbības tika pasniegtas latviešu valodas, literatūras, angļu valodas, krievu

valodas, ģeogrāfijas, vēstures, ķīmijas, matemātikas, vizuālās mākslas un sporta stundās; katru

gadu 9. maijā ar dalību Eiropas eksāmenā tiek atzīmēta Eiropas diena) un globālo un latvisko

norišu izpratnes veidošanā (saulgriežu pasākumi, pasākums „Pavasaris krāsās”, Adventes

pasākumi kristīgās mācības skolēniem, Putnu dienas, Meža dienas u.c.).

Pedagogu sanāksmēs tiek veikta audzināšanas pasākumu satura un norises analīze,

pedagogi 2017./18.m.g. darba atskaitēs norāda, ka ārpusklases pasākumu apmeklējums ir

problēma gan izglītojamajiem, gan pedagogiem, kā risinājumu piedāvājot papildināt iekšējās

kārtības un darba kārtības noteikumus par apmeklējuma obligātumu, vairāk izvērtēt pasākumu

svarīgumu un aicināt piedalīties, skatīties attiecīgā vecuma skolēnus. Tāpat norādīts, ka

nepieciešama lielāka konkrētība par to, kas jādara audzinātājam lielo skolas pasākumu

organizēšanā, un ka jāatvieglo klašu audzinātāju darbs, piedāvājot idejas, meklējot kontaktus,

palīdzot organizēt ekskursijas vai pasākumus.

Klases stundas notiek regulāri, tiek tematiski plānotas un tēmas tiek fiksētas e-klases

žurnālā gandrīz visās klasēs (18 klasēs no 21), klašu audzinātāju atbalstam skolas mājaslapā

izveidota sadaļa “Klašu audzinātājiem”, kur norādīti audzināšanas uzdevumi, darbības virzieni,

izkopjamie un praktizējamie tikumi. Klašu audzinātāji organizē aktivitātes gan klašu stundās,

gan klases pasākumos par tematiem, kuros akcentēta sociālemocionālās audzināšanas nozīme

http://www.rujienasvidusskola.lv/klau-audzintjiem

53


personības veidošanas procesā: sevis izzināšana un pilnveidošana; sabiedriskā līdzdalība;

karjeras izvēle; ģimene; veselība un vide; drošība - labdarības koncerti SAC “Lode” un

Rūjienas senioru mājā, labdarības tirdziņi skolā un kultūras namā, lapu grābšanas talkas skolas

ēku teritorijās, Ēnu dienas, dzimtās valodas diena, tematiska pēcpusdiena, veltīta M.Stārastes

daiļradei, nodarbība vides izglītībā poligonā "Daibe", Swedbank lekcijas - nodarbības

ekonomikā "Dzīvei gatavs".

Tiek veicināta izglītojamo dalība projektos, konkursos, izstādēs, olimpiādēs, dažāda

līmeņa sacensībās. 2018./19.m.g. tie bija konkursi “Sprīdītis Latvijā”, “Bibliotēka”, “Cielavas

gudrības”, Meža olimpiāde, “Teci, teci valodiņa”, “Profesionālis”, konkursi veltīti J.Cimzem,

R.Mūkam, “Es dzīvoju pie jūras”, “Mans bērnības stāsts”, “Vēsture ap mums”, “Ķengurs”,

nacionālais skaļās lasīšanas konkurss, koka auto sacensības un sacensības trases automodelismā

u.c. Skates pūtēju orķestrim, koriem, tautas deju kolektīviem un akordeonistu festivāls. Sporta

sacensības “Ziemeļu stīga”, sacensības ugunsdzēsības sportā “Brašais ugunsdzēsējs”,

“Grobiņas kauss”, “Paide torn”.

2017./18.m.g. izglītojamie ar panākumiem piedalījās ,,Zaļās jostas'' konkursā, RIMI

konkursā "Gardēžu klase", sacensības ugunsdzēsības sportā Latvijā, Igaunijā, Baltkrievijā,

Vācijā, Ledus gladiatoru sacensības Valmieras olimpiskajā centrā, konkurss “Gribu būt

mobils!”, GLOBE projekta "Jaunie vides pētnieki nākotnes Latvijai" konferences, Baltijas jūras

projekta konkurss, mācību vizītes uz AHHAA Tartu projekta "Atbalsts izglītojamo individuālo

kompetenču attīstībai" (8.3.2.2./16/I/001) ietvaros, ERASMUS+ projektos “Water around us”,

Let's tune in to Europe”, XXI Stāstnieku konkursā "Teci, teci, valodiņa”, konkursā

"Superziķeris", izteiksmīgās lasīšanas konkursa "Veltījums Latvijai", vides objektu un mākslas

darbu izstādē - konkursā "Visa dieva radībiņa saulītē līgojās", starptautiskā vizuālās mākslas

konkursā “Es dzīvoju pie jūras”, konkursā "Pazīsti Latviju", "Hominum”, “Jaunais amatnieks”,

konkurss veltīts E.Virzas daiļradei, Eiropas valodu dienu konkurss Ziemeļvalstu ģimnāzijā,

skolu teātru festivāls "...un es iešu un iešu!", sporta sacensībās “Ziemeļu stīga”, “TOP kauss”

un citās starpnovadu un reģiona vieglatlētikas un basketbola sacensībās, koka automodeļu un

automodelisma sacensībās un jauno uzņēmēju dienās un skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņos

sadarbībā ar Junior Achievment Latvija.

Skolā uz vietas tiek aicinātas dažādi viesmākslinieki (2017./18.m.g. "DoReMi panti"

improvizāciju izrāde par 7 notīm, Leļļu teātra''TIMS” koncertprogramma ''Notikumi virtuvē'')

un izglītojamie tiek iesaistīti arī ārpusskolas organizētajos sporta un kultūras pasākumos -

2017./18.m.g. Olimpiskā diena.

Piedāvātās interešu izglītības programmas ir mērķtiecīgas un pamatotas izglītojamo

vajadzībās: Pūtēju orķestris - Gvido Brenčevs, 5. - 12., „Hey – dzīvo droši!” - Linda Čākure,

Alvis Čākurs, 5.-12., Vides pētnieki - Anda Deksne, 7.-12., Skolas muzejs - Eva Engere, 4.-

12., Eiropas Savienības jautājumu apguve - Ligita Gaile, 4.-7., Orientēšanās pasaule -

54


Marika Glušonoka, 1.-3.,4.-6., Tekstilmāksla - Diāna Kaužēna, 5. - 12., Krāsainie pirkstiņi -

Inese Krūmiņa, 1.-3., Pirmie soļi uzņēmējdarbībā (SMU) - Inguna Kūķe, 4.-12., Teātra

pulciņš - Dace Ķīkule, 5. - 12., Trases auto modelisms - Guntis Lapsiņš, 1.-12., Deju kolektīvi

„Capatiņas” 1. - 4., “Jampadracis” 5.-6., 7. - 9. - Ilze Lippe, Vizuālā programmēšana -

Māra Ozola, 4.-6., Žurnālistika/Skolas avīze - Ilga Penka, 10. - 12., Prasmīgās rokas - Pārsla

Roķe, 1.-3., Lasīšanas pulciņš - Judīte Zumente, 1.-3., Kokapstrāde - Uldis Žīgurs, 5.- 12.

Izglītojamajiem un vecākiem ir pieejama informācija par nodarbību norises laikiem grafikos

skolas mājaslapā un pie ziņojumu dēļiem. Aprakstoša informācija par interešu izglītības

programmām nav publiskota, bet ir iesniegta direktora vietniekam ārpusklases darbā.


4.4.4. atbalsts karjeras izglītībā;

Skolā strādā karjeras konsultants ESF projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros. Karjeras izglītība tiek integrēta ārpusstundu

audzināšanas pasākumos, tie tiek dokumentēti.

2018./19.m.g. no 8. oktobra līdz pat novembrim skolā tika organizēta Karjeras nedēļa

(mēnesis) “Tavs karjeras skrejceļš”, kuras aktivitātēs bija iespēja iesaistīties visas skolas

skolēniem. 10.oktobrī 1.-3.klašu skolēniem tika organizēts pasākums “Profesiju labirints”, kura

laikā tika apmeklēti dažādi uzņēmumi un iepazītas profesijas Rūjienas pilsētas domē, VUGD,

Rūjienas pilsētas bibliotēkā, Rūjienas kultūras namā, Rūjienas multifunkcionālā jauniešu

iniciatīvu centrā. Salonā “Pauze” bija iespēja iepazīt manikīres un frizieres profesijas, austuvē

bērni izmēģināja darbu pie stellēm, pie Rūjienas metālmākslinieka A.Dukura skolēni iepazina

kalēja un metinātāja darbu, saimniecībā “Oleru muiža” skolēni iepazina galdnieka un

lauksaimnieka pienākumus. Savukārt z/s “Naukšēni” bērniem bija iespēja apskatīt lielās

lauksaimniecības iekārtas, uzzināt, kādas darbības tās veic un, kādam jābūt šo lauksaimniecības

iekārtu vadītājam, iepazina arī uzņēmumu “Naukšēni”, kurā ražo eļlas, iesalu un gardus

dzērienus, skolēni no SMU (skolēnu mācību uzņēmumi) Rūjienas Tautas skolā prezentēja savu

uzņēmumu darbību, savus izstrādājumus pārstāvjiem no Erasmus delegācijas.

11.oktobrī Rūjienas vidusskolā tika organizēts pasākums 7.-9.klašu skolēniem, kura

laikā skolēniem tika dota iespēja apmeklēt četras stacijas – nodarbības: tikšanās ar Lauku

atbalsta dienesta pārstāvjiem, Rūjienas mājražotāju biedrības “Rūzele” pārstāvjiem, interaktīva

nodarbība ar Karjeras komandu un virtuāla profesiju iepazīšana, izmantojot virtuālās brilles.

15.oktobrī 8.-12.klašu skolēniem tika organizēts brauciens uz uzņēmējdarbības

iedvesmas konferenci “Uzdrīksties uzvarēt”, kura notika Rīgā, Ķīpsalā.

17.oktobrī 6.-8.klašu skolēni un citi interesenti devās uz tikšanos ar motosportistu

Endurio frīstailā A. Grīnbergu.

55


18.oktobrī 6.a un 6.b klases devās iepazīt profesijas Rīgas Zooloģisko dārzā.

19.oktobrī 9. un 12.klašu skolēniem pasākums “Māksla biznesā vai biznesa māksla”.

Nodarbības vadīja SIA “Betolli” dibinātājas un vadītājas. Skolēniem praktiska nodarbība sava

piepogājama tauriņa dizaina izstrādē un pagatavošanā.

23.oktobrī 5.b klase devās uz Rīgas Kino muzeju, lai iepazītu profesijas, kuras saistītas

ar kino uzņemšanu un animāciju veidošanu.

30.-31.oktobrī 1.-5.klašu skolēniem pasākums “Izzini mākslinieka un ilustratora

profesiju”

Visa mācību gada laikā kopumā tika novadītas 46 organizētas grupu konsultācijas

dažādās klašu grupās, vadoties pēc Karjeras izglītības programmas izstrādātā nodarbību plāna.

Šo konsultāciju organizēšana atkarīga no sadarbības ar konkrēto klases audzinātāju, tāpēc ir

dažas klases, kurās netika novadīta neviena grupu konsultācija. Diemžēl vismazāk nodarbību

notikušas tieši vidusskolas grupā.

Tika ieplānots pasākumu cikls “Pa pēdām uz profesiju” dažādām klasēm, lai mācību

ekskursiju laikā tiktu apmeklēts kāds uzņēmums un iepazīta uzņēmuma darbība, kā arī tajā

esošās profesijas. Diemžēl šī iecere neizdevās līdz galam veiksmīga, jo līdz mācību gada

beigām dažu klašu ieceres bija mainījušās. Skolēni tika informēti par iespējām apmeklēt citu

skolu organizētās nodarbības dziļākai mācību priekšmetu apguvei, nosūtot skolēniem e-klases

pastā vēstuli ar aicinājumu apmeklēt šīs skolas, kā arī skolas gaitenī uz Karjeras informatīvā

dēļa tika izlikta jaunākā informācija. Regulāra sadarbība izveidojās ar Mehatroniķu skoliņas

organizatoriem un skolēniem, kuri apmeklēja šīs nodarbības. Pārsvarā grupu konsultācijas tika

organizētas klases stundu laikā. 17.04. 3.a klasei sadarbībā ar klases audzinātāju I.Krūmiņu un

Rūjienas pilsētas bibliotekārēm, notika klases stunda karjeras izglītībā Rūjienas pilsētas

bibliotēkā.

Tika sagatavotas vairākas prezentācijas par izglītības iespējām Latvijā, interešizglītību

un personības izaugsmi, kuras tika izmantotas klašu stundās. Klašu audzinātāji ir informēti par

metodiskiem materiāliem karjeras izglītībā, profesiju kārtīm un citām spēlēm, kuras iespējams

izmantot plānojot un organizējot darbu klases stundās.

2018./19.m.g. ar karjeras pedagoga atbalstu noorganizētas klašu ekskursijas: 2.10.

izbraukuma nodarbības 7.klasei “Profesiju iepazīšana Baldonē”; 18.10. mācību ekskursija

6.klasēm uz Rīgas Zooloģisko dārzu; 23.10. mācību ekskursija 5.b klasei uz Rīgas Kino

muzeju; 26.04. mācību ekskursija uz Briežu dārzu Vangažos; 07.05. mācību ekskursija

10.klasei uz Raunu – SIA “Siera ražotne”un SIA “Latnature”apmeklējums; 27.05. mācību

ekskursija uz “Valmiermuižas alus” iepazīt zeltera ražošanu.

Pirmā stāva gaitenī ir iekārtots informatīvais stends „Karjera”. Visa mācību gada

garumā ir izlikta un papildināta informācija par iespējām un piedāvājumiem karjeras izglītībā.

56


Skolas bibliotēkā un karjeras kabinetā ir izlikti informatīvie bukleti par izglītības

iespējām Latvijā un ārvalstīs.

Regulāri tika izlikta informācija uz Karjeras informatīvā stenda, kā arī izsūtīti

skolēniem e-pasti par Atvērto durvju dienām izglītības iestādēs Latvijā. Netika organizēti

braucieni uz Atvērto durvju dienām, jo skolēnu intereses ir ļoti individuālas.

2018./19.m.g. Ēnu dienas pasākumā piedalījās 72 Rūjienas vsk. skolēni, ēnojot

dažādas profesijas Rūjienā, Valmierā, Cēsīs, Strenčos un Rīgā. Sadarbojoties ar skolēniem,

sniegts atbalsts atrast viņam interesējošu ēnošanas vietu, iepazīstināt ar internetvietni

enudiena.lv, kurā ir iespējams pieteikties elektroniski uz dažādām iestādēm visā Latvijā. Var

secināt, ka jaunāko klašu skolēniem par šo pasākumu ir ļoti liela interese, jo vēlas iepazīt arī

savu vecāku un vecvecāku darba vietas. Karjeras pedagogs uzskata, ka šo interesi nedrīkst

mazināt, uzliekot aizliegumu jaunāko klašu skolēniem piedalīties Ēnu dienas pasākumā, jo

dalība Ēnu dienās skolēniem ir neatsverama pieredze, kas reāli izmaina vai nostiprina karjeras

izvēli.

Sadarbība ar skolēnu vecākiem 2018./19.m.g. ir bijusi ļoti veiksmīga gan organizējot

Karjeras mēnesi, gan citus pasākumus. Īpaši jāpiemin pasākums “Manu vecāku profesija” 2.-

3.klašu skolēniem, kurā stundas vadīja bērnu vecāki, sasaistot mācību stundu ar savu profesiju.

Aktīvu dalību ņēma vairāki skolēnu vecāki – K.Zemītis, M.Jansone, I.Seske, I.Lūsīte,

K.Vintēna. M.Jostsone, I.Upenāja. Patika bērniem un patika pašiem vecākiem. Šī sadarbība tika

atspoguļota arī laikrakstā “Liesma” un “Rūjienas Vestnesis”. Problemātiska publicitātes

informācijas ievietošana skolas mājaslapā tehnisku problēmu dēļ.

Tiek turpināts darbs pie absolventu datu bāzes papildināšanas un arī izmantošanas.

Tiek strādāts pie jaunas datu bāzes izveidošanas, lai noskaidrotu, kādas izglītības iestādes

skolēni izvēlas beidzot 9.klasi.

Apkopoti dati par 94 absolventiem no 2014. - 2018.gadam.

57


2017./18.m.g. karjeras atbalsta pasākumu galvenie uzdevumi bija skolēnu pašizpētes

organizēšana, karjeras lēmumu pieņemšana un darba pasaules iepazīšana. Organizēti sekojoši

karjeras atbalsta pasākumi: ekskursijas (Valmieras olimpiaskais centrs, Rīgas Botāniskais

dārzs, Tehnoannas pagrabi), tikšanās (K.Bardelis, D.Engers, B.Sipeniece, “Refleksija”,

“Santehniķi”, EDVART TV), lekcijas (skolēniem - K.Sprūdža, vecākiem – I.Berķe),

nodarbības – meistarklases (A.Nazareca, A.Kleina, Zinātniskais teātris, Swedbank nodarbības

11.,12.klasēm, maizes cepšana, ādas apstrāde, ZINOO, Tehnobuss, Lauku atbalsta dienests

(LAD)), starpnovadu pasākums “Nākotnes profesionālis”, piedalīšanās “Ēnu diena”, izstādes

“Skola 2018” apmeklēšana, uzņēmējdarbības konferences “Uzdrīksties uzvarēt!” apmeklēšana,

seminārs – nodarbība skolēniem “Karjeras iespējas iekšlietu un aizsardzības jomās”,

mehatronikas skoliņas apmeklējums Vidzemes augstskolā, dažādas grupu nodarbības (8.a, 8.b,

5.a, 5.b, 4.a kl.), velosipēda vadītāja apliecības iegūšana.

Izstrādāti dokumenti “Karjeras attīstības atbalsta pasākuma plāns” un “Karjeras

izglītības programma 1. – 12.klasei”. Sadarbības partneri karjeras izglītībā ir Kocēnu novada

pašvaldība, Rūjienas novada pašvaldība, Rūjienas kultūras nams, Tautskola, LAD, Rūjienas

pilsētas bibliotēka, uzņēmumi “Liepkalni”, “Kunturi” un skolas absolventi. Skolotāji savas

prasmes saistīt mācības apgūstamo saturu ar norisēm ārpus skolas vērtē pārsvarā pozitīvi (81%).

Pedagogs - karjeras konsultants Rūjienas vidusskolā strādā no 2016./2017. māc.g.

Notiek iesaistīšanās process projektā Nr.8.3.5.0/16/I/001 "Karjeras atbalsts vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs"; izveidots pedagoga - karjeras konsultanta (PKK) darba plāns;

sastādīta karjeras izglītības programma 1.- 12.klasei, vadoties no IKVD prasībām; veikts

metodiskais darbs, sniedzot atbalstu klašu audzinātājiem: izstrādāti izvērsti stundu plāni

karjeras izglītībā 1.-5.klasei; izveidotas profesiju ilustratīvās kartes; apkopoti metodiskie

materiāli (anketas, aptaujas) un informatīvie materiāli mapēs; sniegts atbalsts mācību ekskursiju

organizēšanā; sagatavotas prezentācijas par izglītības iespējām Latvijā, interešu izglītību un

personības izaugsmi, ko iespējams izmantot klašu stundās.

58


Atbalsts skolēniem karjeras izglītībā: novadītas 17 nodarbības karjeras izglītībā

dažādos vecuma posmos; organizētas ekskursijas uz citām izglītības iestādēm - Valmieras

tehnikumu, Priekuļu tehnikumu, Dabaszinātņu akadēmisko centru, Rīgas Sakaru un Transporta

institūtu, Liepājas Pedagoģisko institūtu; organizētas tikšanās ar uzņēmēju, “Skudras

Metropoles” veidotāju Gundegu Skudriņu, karjeras konsultanti Jolantu Priedi, NBS pārstāvi,

LAD darbiniekiem un vietējo mājražotāju S.Vilni; organizēta Karjeras nedēļa, iesaistot visu

klašu skolēnus; sadarbojoties ar Rūjienas novada bibliotēku, organizēts pasākums “Pepija

Garzeķe mūsdienu pasaulē” karjeras izglītībā 3.klasēm; aktīva iesaistīšanās citu organizāciju

organizētos pasākumos - Ēnu diena, izstāde “Skola 2017”; skolēni regulāri informēti e-klases

pastā, kā arī izlikta informācija uz Karjeras informācijas stenda par iespējām apmeklēt citu

skolu organizētās nodarbības dziļākai mācību priekšmetu apguvei; veiktas individuālas

konsultācijas.

Dalība vecāku sapulcē 9.klasēm, sniedzot informāciju par tālākizglītības iespējām.

Organizētas 2 izglītojošas lekcijas vecākiem: karjeras izglītībā “Jaunietis darba tirgū

(lektors karjeras konsultants M. Geida) un lekcija “Jauniešu iniciācija” ( lektors „Nordik

Training International” apmācību vadītājs A. Daume).

Izglītības iestādes tīmekļa vietnē izveidota jauna sadaļa “Karjera” saistībā ar karjeras

izglītības realizēšanu, kā arī norādītas interneta vietnes ar dažādu personības testu noteikšanas

iespējām.

Sadarbojoties ar Rūjienas tautskolu, tika organizēts skolēnu interešu pulciņš “Pirmie

soļi uzņēmējdarbībā”. Pulciņā iesaistījās 25 izglītojamie, kuri nodibināja 7 skolēnu mācību

uzņēmumus. Mācību gada laikā skolēni piedalījās 8 gadatirgos Rīgā, Rūjienā, Aizkrauklē,

Mazsalacā, Alojā. Skola iesaistījās INTERREG projekta “Centrālbaltijas uzņēmējdarbība bez

robežām (CBEwB)” īstenošanā. CBEwB ir Junior Achievement Latvija, tā mērķis ir veidot

skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) sadarbībā ar Igaunijas, Somijas un Zviedrijas skolēniem.

Šī projekta ietvaros tika nodibināts uzņēmums “Woockle” , kurš piedalījās starptautiskos

gadatirgos Helsinkos, Tallinā un Rīgā.

2016./17.m.g. apzināti bijušie skolas absolventi un izveidota datubāze, kurā tiek

atspoguļota informācija par viņu tālākajām izglītības vai profesionālā darba gaitām. Pabeidzot

12.klasi, no 58 absolventiem augstskolu izvēlējušies 27 absolventi, koledžu - 6, tehnikumu -

14, strādā 8 absolventi. Latvijas Universitāti ir izvēlējušies 8 absolventi, Rīgas Tehnisko

Universitāti -7 absolventi. 2017. gada 25.oktobrī saņemta Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU)

pateicība “par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanu un sekmīgu absolventu

sagatavošanu studijām”, jo “2017./18.m.g. RSU studējošo pulkam pievienojušies 5 [Rūjienas

vidusskolas] absolventi studiju programmās: medicīna, starptautiskais mārketings un reklāma,

tiesību zinātne un žurnālistika”.

59


Skolā ir izveidots stends par karjeras izglītības jautājumiem. Skolas mājaslapā

izglītojamajiem ir pieejama informācija par skolas īstenotajām izglītības programmām un

plānotajiem un notikušajiem karjeras izglītības pasākumiem, tā tiek regulāri aktualizēta.

Nākošajā mācību gadā plānots pilnveidot klašu audzinātāju un karjeras konsultanta

sadarbību, pārskatīt izstrādāto karjeras izglītības programmu un pilnveidot iestādes tīmekļa

vietnes karjeras sadaļu.


4.4.5. atbalsts mācību darba diferenciācijai;

Skolā tiek veicināta un atbalstīta talantīgo izglītojamo dalība konkursos, olimpiādēs,

projektos un zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Panākumi uzskaitīti pašnovērtējuma sadaļā

“Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā” un dalība ārpusstundu aktivitātēs sadaļā “Atbalsts

personības veidošanā”. Arvien lielāka vērība tiek pievērsta izglītojamajiem ar mācīšanās

grūtībām, lai diferencētu viņiem veicamos uzdevumus. Zinātniski pētnieciskā darbības

organizēšana aprakstīta sadaļā “Mācīšanas kvalitāte”. 2017./18.m.g. februārī tika organizēta

skolas konference jeb pieredzē dalīšanās pasākums “Vai viegli pētīt zinātniski?”, kur 10. klases

skolēni tika aicināti uz 11. klases skolēnu zinātniski pētniecisko darbu prezentācijām.

Ikdienā tiek atbalstītas pedagogu iniciatīvas, veicinot talantīgo izglītojamo dalību

dažādos ārpusskolas konkursos un izmantojot papildizglītības iespējas semināros un kursos, ko

rīko augstskolas vai Valmieras Valsts ģimnāzija - mehatroniķu skoliņa, jauno ķīmiķu, ģeogrāfu,

matemātiķu u.c. skolas, apmaksājot ceļa izdevumus.

Konsultāciju laiku pedagogi izmanto arī darbam ar talantīgajiem skolēniem. Mācību

procesā pedagogi ņem vērā izglītojamo talantus, intereses un spējas, iespēju robežās virzot

mācību iespējas to attīstīšanai. Sistemātiski tiek organizēts darbs ar izglītojamajiem, kuriem

mācības sagādā grūtības vai kuri ir ilgstoši slimojuši vai nav apmeklējuši skolu. Papildus

konsultācijas tika nodrošinātas Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā

fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas

samazināšanai" ietvaros, 2018./19.m.g. sastādīti 39 individuālie plāni un skolēniem tika sniegts

konsultatīvais atbalsts mācību priekšmetos: matemātikā, krievu val. ķīmijā, kā arī pedadoga

palīgs stundās un pēc tām. 2017./18.m.g. 2. semestrī tika sastādīti 5 individuālie plāni un

skolēniem tika sniegts konsultatīvais atbalsts mācību priekšmetos angļu val., krievu val.,

vēsturē, ģeogrāfijā, ķīmijā, projektā tika iesaistīti 5 skolotāji. Ieguvums skolēniem bija iespēja

vairāk pedagogu laika saņemt individuālajam darbam, gandrīz visiem skolēniem vērtējumi

uzlabojās.

Pedagogi izmanto dažādas mācību metodes mācību darba diferenciācijai, lai mācību

procesu pielāgotu izglītojamo vajadzībām, spējām un interesēm (vairāk par izmantotajām

60


metodēm sadaļā “Mācīšanas kvalitāte”). Atbalsta personāls nodrošina palīdzību

izglītojamajiem un sadarbojas ar mācību priekšmetu pedagogiem un vecākiem mācību darba

diferenciācijai.


4.4.6. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;

Rūjienas vidusskola turpina īstenot speciālās pamatizglītības programmu skolēniem ar

mācīšanās grūtībām. 2018./19.m.g. skolēni, kas mācās speciālās izglītības programmā

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611), ir 12, 2017./18.m.g. ir 11 - gandrīz

katrā klasē, 2016./17.m.g. - 9 izglītojamie. Lai kvalitatīvi nodrošinātu skolēniem nepieciešamos

atbalsta pasākumus, novada skolotājiem tika organizēti pedagogu profesionālās pilnveides

kursi „Skolotāja darbs ar bērniem, kam ir speciālas vajadzības, mācīšanās traucējumi",

izveidota kārtība, kā organizēt atbalstu izglītojamajiem.

Tā kā valstī noteiktā kārtība joprojām atļauj vecākiem izvēlēties, kurā skolā izglītot savu bērnu,

tad arī 2017./18.m.g. skolā ir izglītojamie, kam pedagoģiski medicīniskā komisija kā vēlamu

ieteikusi programmu 21015811, viņiem tiek sniegti atbalsta pasākumi atbilstoši programmai

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem. Ikdienā mācību priekšmetu stundās pedagogi

iespēju robežās klasē izvēlas atbilstošas metodes un nodrošina atbalsta pasākumus, atbalstu gan

izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, gan izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām nodrošina

arī pedagogu palīgi.

61


Regulāri tiek pilnveidotas pedagogu profesionālās prasmes atbalsta jomā skolēniem ar

mācīšanās grūtībām. Atbalsta komandas vadītāja regulāri informē pedagogus sanāksmēs un

sniedz atbalstu individuālo izglītības plānu izstrādē. Pedagogu sanāksmē 04.06.2019. aplūkoti

jautājumi par to, kas ir atbalsta pasākumi (kursu, semināru materiāli), informēts par skolas

psihologa e-klasē izsūtītie materiāli un par to kāda situācija ir ar atbalsta pasākumu piemērošanu

katrā mācību priekšmetā. Tiek informēts, ka izveidots grafiks, kurā jāieraksta informācija

(datums), kad ar skolēnu parakstīta vienošanās (atb.priekšmetu skolotāji) un kad ar vecākiem

(atb.klašu audzinātāji), tika sagatavotas 32 vienošanās ar skolēniem un 20 ar vecākiem, diemžēl

ne visas tika saskaņotas. Turpmākai veiksmīgai sadarbībai uzsvērta komunikācijas uzlabošanas

nepieciešamība. Atbalsta personāla, klašu audzinātāju un mācību priekšmetu pedagogu

sanāksmes 2018. gada 28. decembrī darba plāns ir 1) IIP skolēniem - to mērķis un

nepieciešamība; 2) Situācijas analīze un izveidoto IIP izvērtēšana un pilnveidošana; 3) Pārējie

atbalsta veidi; 4) Turpmāko uzdevumu plānošana. Šīs sanāksmes lēmums nr. 10 nosaka

turpmāk “Katru pirmdienu pēc administrācijas sanāksmes organizēt īsu informatīvu atbalsta

personāla sanāksmi un protokolu kopīgot e-klasē. Atb. atbalsta personāla vadītāja.” -

2018./19.m.g. 2. semestrī sanāksmes norisinās regulāri. Sanāksmē tiek izveidots arī turpmāko

aktivitāšu plāns:

62


4.4.7. sadarbība ar izglītojamā ģimeni;

Par visveiksmīgāko pasākumu, kurā vecāki sadarbojušies ar skolu, 2017./18.m.g. gan

skolēnu atsauksmēs, gan pedagogu atskaitēs atzīts skolas domes vecāku organizētais 30.maija

pasākums “Viens solis līdz brīvlaikam”, kurā lielākās daļas klašu vecāki skolas pagalmā

organizēja atrakciju stacijas, pikniku un demonstrēja izmēģināmas spēles, izstādes un

izgudrojumus.

Izveidojusies veiksmīga sadarbība jau vairāku gadu garumā skolas domes ietvaros gan

iepriekšējās skolas padomes vadītājas Sannijas Kalniņas, gan tagadējās vadītājas Aijas Sproģes

vadībā. Izveidots Rūjienas vidusskolas domes reglaments. Skolas domes sēdes notiek vismaz 2

reizes gadā un tiek protokolētas, sanāksmju protokoli pieejami skolas mājaslapā, jārūpējas

vienīgi par to savlaicīgu publicēšanu. Skolas domes sēdēs tiek izdiskutēti gan iepriekš iesūtītie

jautājumi, gan uz vietas ierosinātie, vecāku izteiktos priekšlikumus analizē, secinājumus

izmanto turpmākajā darbībā. Operatīvai saziņai izveidota arī skolas domes Whatsapp grupa.

2017./18.m.g. tika aptaujāti 3.,4.,6.,9.,10.klašu vecāki, lielākā daļa atbild apstiprinoši par

iespēju iesaistīties skolas lēmumu pieņemšanā.

Spriežot pēc vecāku atbildēm uz jautājumu par skolas pieņemto lēmumu pamatotību,

visticamāk var secināt, ka tie, kas lēmumu pieņemšanā ir piedalījušies, atbild apstiprinoši, bet

tie, kas izvēlas atbildi “Grūti pateikt” visticamāk ir tie, kas nav izrādījuši iniciatīvu iesaistīties

lēmumu pieņemšanā, jo ja vecāku ieteikumu kādreiz netiktu uzklausīti, viņiem būtu pamats

sniegt noliedzošas atbildes.

Regulāri līdz 2017./18.m.g. pavasarī un rudenī tiek organizētas vecāku nedēļas, kuru

laikā vecāki bez iepriekšējas pieteikšanās var apmeklēt jebkuru mācību stundu vai nodarbību

(var apmeklēt arī ikdienā, bet tad jāsaskaņo iepriekš ar priekšmeta skolotāju). 2017./18.m.g.

vecāku nedēļās vecāki sagaidīti ar informatīvu avīzi un nodrošinātas izglītojošas lekcijas: "Cik

savādi gan..." jeb tikšanās ar Baibu Sipenieci - Gavari un bērnu narkoloģes un psihoterapeites

Ivetas Berķes lekcija par bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem, kas veicina

vielu lietošanu pusaudžu vidū. Vecāku vērotās stundas 2017./18.m.g.: 1.a: mājturība un

tehnoloģijas, matemātika (5 vecāki), dabaszinības, latviešu valoda (3). 1.b: matemātika (7),

dabaszinības, latviešu valoda (5), ritmika, mūzika (3), pulciņš “Prasmīgās rokas”. 2.b:

matemātika (6), mūzika (3), latviešu valoda (6), klavieres, angļu valoda (2), sociālās zinības

(3). 3.a: ētika, sociālās zinības, dabaszinības (2), matemātika (3), latviešu valoda (4), angļu

valoda (3), mājturība, mūzika, sports. 4.a: latviešu valoda, 5.b: latviešu valoda, literatūra,

mūzika, vizuālā māksla, matemātika, 6.a: matemātika, dabaszinības, angļu valoda, Latvijas

vēsture, 6.b: sports.

2016./17. rudenī vecāki apmeklējuši 81 mācību stundu, 2015./16. pavasarī - 41.

2015./16.m.g. 2.semestrī veikta 1. - 12. klašu izglītojamo vecāku aptauja, izmantojot

63


Edurio platformu, kurā vecāki aptaujāti par skolas izglītības kvalitāti, infrastruktūru, drošību,

komunikāciju, mikroklimatu. Aptaujā saņemtas 119 atbildes, kopumā piedalījušies 25%

vecāku. Dalība pa klašu grupām: 1.-4.ab klases – 27%; 1.-9.c klases – 16%; 5.-9.ab klases –

22%; 10.-12. klases – 35%. Vecāki vēlas, lai skolotāji ar vecākiem vairāk pārrunātu bērna

stiprās un vājās puses, ieteiktu, kā palīdzēt bērnam mācībās un vairāk informētu par to, ko no

bērna sagaida. Mājasdarbu apjoms tiek vērtēts kā vidēji liels. Visaugstāk novērtēta skolēnu

drošība.

2017./18.m.g. 38 pedagogi apguvuši lektores Anitas Skalbergas piedāvāto 6 stundu

kursu "Vecāku pedagoģiskās kompetences pilnveides iespējas izglītības iestādē", kas deva ne

tikai vērtīgus impulsus audzinošām attiecībām ar izglītojamajiem, bet arī pamatotus

argumentus, kāpēc jāpārskata līdzšinējā vecāku nedēļu organizēšanas kārtība pēc būtības. PPS

14.06.2018. pieņemts lēmums nr. 8 “Atteikties no sadarbības formas “Vecāku nedēļa”, mainot

tās nosaukumu un organizēšanas kārtību (no interešu grupas sanāksmes par sadarbības formām

ar vecākiem)”.

2018./19.m.g. janvāra PPS aktualizēts jautājums par vecāku nedēļas jauno modeli jeb

sadarbības formu ar vecākiem dažādošanu: 1) lekcijas skolēnu vecākiem un darbiniekiem, 2)

vienu reizi gadā vecāku klases sapulces, 3) saziņa caur e-klasi un dienasgrāmatu - motivēt

vecākus lietot e-klasi un lietot savu e-klasi; 4) individuālās pārrunas vienu reizi gadā ar katru

savas audzināmās klases vecāku individuāli: pirms notiek planotā tikšanās, laiku publicē

skolotāju istabā vai e-klases pastā, ar iespēju sarunā piedalīties arī priekšmetu skolotājiem, ja

vecāki vairākkārt nespēj vienoties ar pedagogu un neierodas skolā, tad pedagogs nodod

informāciju atbalsta personālam, Individuālajās pārrunās jāiekļauj: skolēna uzvedība, skolēna

stiprās un vājās puses, klases mikroklimats, skolēna iekļaušanās klases kolektīvā un citi aktuāli

jautājumi. Plānotais 2018./19.m.g. izdevās tikai trim klašu audzinātājiem, nolemts to turpināt

nākamajā mācību gadā.


64


4.5. izglītības iestādes vide:

Prioritātes: Tradicionālo skolas pasākumu pilnveide. Publikāciju formu un

tematikas dažādošana medijos. Emocionāli inteliģentas pieejas konfliktu risināšanā un

cieņpilnu savstarpējo attiecību veicināšana izglītojamo vidū. Jaunu formu attīstīšana

skolas sadarbībā ar citām institūcijām. Skolas vides papildināšana ar atpūtas,

relaksācijas un patstāvīga darba vietām izglītojamajiem.

4.5.1. mikroklimats;

2018./19.m.g. skolā strādā Rūjienas vidusskolas absolventi: skolotāji - Vidars

Zviedris, Guna Kūla, Arta Markina, Monta Brīnuma, Linda Čākure, Laine Vasiļjeva, Eva

Engere, Inita Rozīte, Merika Lūse, Digna Gailīte, Māra Ozola, Marita Kukemilka, Elita

Treiere, Silva Liepiņa, Pārsla Roķe, Līga Stupele, Inga Pūce, Valerijs Markins, Gatis Burvis,

Ingrīda Bērziņa, Dace Ķīkule, Līga Āboltiņa - Žīgure, Inga Dreimane, Evita Poga, Arnita

Rakecka, Gunta Kalniņa, Adelīna Ritenberga, Antra Sloka, Edīte Skujiņa, Māra Guna

Dreimane, Gunta Paegle, Maija Šmite, Ina Plauka, Ilze Lippe, Guntis Lapsiņš, Sintija Markina,

darbinieki: Līga Bankmane, Inga Lubiņa.

2018./19.m.g. bijis veiksmīgs tieši publikāciju formu un tematikas dažādošanā ne tikai

medijos, bet arī plašākai un nopietnākai auditorijai.

Pedagogu sadarbības rezultātā Rūjienas vidusskolas

simtgadē izdota grāmata “Rūjienas vidusskolas dienasgrāmata 1919

– 2019”, kas veidota dienasgrāmatas formātā, jo tas vislabāk

atspoguļo skolas kārtību, kas pamatā nav mainījusies jau kopš

senseniem laikiem – katru dienu ir vairākas mācību stundas, kurās

tiek runāts par noteiktām tēmām. Tāpēc grāmatas saturs izkārtots kā

stundu saraksts: grāmatā septiņas nodaļas, kurās gan pašu

absolventu vārdiem, gan redakcijas apkopojumā stāstīts par

septiņām svarīgākajām jomām Rūjienas vidusskolas dzīvē. Stāsti

papildināti gan ar krāšņām fotogrāfijām, gan dažādām citām spilgtām laikmeta liecību

reprodukcijām - skolēnu zīmējumiem, klašu vizuālo dienasgrāmatu fragmentiem, afišām,

apsveikuma telegrammām u.tml. Grāmatas atvēršanas svētki notika 2019. gada 1. augustā.

Globālās izglītības tīkla Latvijā projekta “No lokālā uz globālo – vides ekspedīcija kā

mācību pieeja globālās izglītības apguvei vispārizglītojošā skolā” ietvaros divdesmit Rūjienas

vidusskolas pedagogi Rūjienas vidusskolas pedagogi Līga Āboltiņa – Žīgure, Maruta Berga,

Monta Brīnuma, Linda Čākure, Anda Deksne, Māra Guna Dreimane, Eva Engere, Digna

Gailīte, Marika Glušonoka, Diāna Kaužēna, Inguna Kūķe, Guna Kūla, Dace Ķīkule, Guna

Liekne, Māra Ozola, Ilga Penka, Edīte Skujiņa, Maija Šmite, Laine Vasiļjeva, Uldis Žīgurs

trīssimt deviņās lappusēs ir apkopojuši daļu no saviem materiāliem, izdodot globālās izglītības

65


mācību līdzekli “Ideju krātuve vides ekspedīcijām”, kurā ir ietverta pedagogu pieredze un

labākās jau notikušās un no jauna veidotās ekspedīciju nodarbības un kuru turpmāk varēs

izmantot savā darbā ikviens Latvijas pedagogs.

Rūjienas vidusskolas tradīcijas, kas veido skolas tēlu atšķirīgu no citām, ir skolēnu un

pedagogu Zinību dienas gājiens skolas pūtēju orķestra pavadībā 1. septembrī no skolas uz

Tālavas taurētāja pieminekli Rūjienas centrā, Tradicionālais Jaungada basketbola turnīrs (kopš

1948. gada) vispārizglītojošo skolu komandām, 12. klases skolēnu Žetona vakara izrāde pilsētas

Kultūras namā, deju kolektīvi - “Capatiņas”, “Jampadracis” un

“Denči”, kas iesaista dalībniekus no 1. - 12. klasei, Ēvalda diena -

koncertnodarbība 1. - 3. klašu skolēniem, pieminot Rūjienas

vidusskolas mūzikas virziena dibinātāju Ēvaldu Siliņu. Tiek atbalstīti

un organizēti arī citi izglītības iestādēm raksturīgākiem pasākumi -

sporta diena, dzejas diena, 10.klases iesvētību pasākums, Lāčplēša

dienas lāpu gājiens, Latvijas dzimšanas dienas pasākums, Miķeļdienas

tirdziņš, Labdarības tirdziņš, Ziemassvētku koncerts, skolas

prezentācijas koncerts, pēdējais zvans, “Lepojamies!” pasākums, izlaidums, skolas kolektīva

dalība pilsētas svētku gājienā u.c.

Skolai ir konti sociālajos tīklos Facebook facebook.com/rujienas.vidusskola/ un

Twitter https://twitter.com/Rujienas_vsk un skolas mājaslapa rujienasvidusskola.lv/, kur

regulāri tiek izvietota aktuālā informācija. Skolas tēlu veido arī publikācijas pilsētas laikrakstā

“Rūjienas Vēstnesis” un Valmieras apkaimes reģionālajā laikrakstā “Liesma”.

Pedagogu vasaras seminārā 2016./17.m.g. tika formulēta skolas vīzija “Rūjienas

vidusskola - skola, kurā katrs ir vērtība” un definētas vērtības, kas kā prioritāras jāizkopj

savstarpējās attiecībās atbalsts, līdzatbildība, tolerance un komunikācija. Pieņemot

lēmumus, tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips neatkarīgi no dzimuma, etniskās vai

nacionālās izcelsmes, vecuma, reliģiskās piederības, spējām, stāvokļa sabiedrībā,

konfliktsituācijas tiek risinātas konstruktīvi un savlaicīgi. Personāls un izglītojamie savstarpēji

sadarbojas, attiecībās pārsvarā valda labvēlība, sasvtarpēja cieņa, kopīgi tiek apspriesti gan

skolas attīstības, gan iekšējo noteikumu izstrādes jautājumi (Skolas domes sēde 08.03.2018.).

2016./17.m.g. pedagogu pašu vērtējumā jāuzlabo pedagogu sadarbība un

komunikācija, jāveicina cieņpilnas attiecības visos līmeņos, jāveic pasākumi izglītojamo

uzvedības un disciplīnas uzlabošanai, attīstot piederības apziņu un lepnumu par savu skolu.

Pedagogu mikroklimata pilnveidei skolā tika organizēts praktiskais apmācību

seminārs (14.03.2018.) “Baltā trijstūra formula” līderības, harismas un komandas attīstības

trenera Naura Svikas vadībā, kurā piedalījās 25 pedagogi. Tiek organizēti kopīgi izbraucieni -

ekskursijas un teātra izrāžu apmeklējumi kolektīva kopības izjūtas veidošanai - 2017./18.m.g.

https://twitter.com/Rujienas_vsk


66


pedagogi pozitīvi atsaukušies par ekskursijām uz Raunu un Liepāju; katru gadu pedagogu

komanda piedalās LIZDA sporta spēlēs, 2018. gada vasarā kā iepriekšējo spēļu uzvarētājiem

sacensības jārīko Rūjienas vidusskolā. 2017. gada novembrī tika organizēts svinīgs pasākums

skolas darbiniekiem “Paldies!”, kurā par “apaļām” pedagoģiskā darba jubilejām 19 kolēģiem

tika dāvinātas skolas krūzītes.

2018./19.m.g. pedagogu kolektīva iesaiste VISC Erasmus+ projektā “Mācīties būt…”

deva iespēju apzināt kolēģus, kas ir gatavi reflektēt par saviem pedagoģiskajiem ieradumiem

un ar tiem saistītajām personības īpašībām, kas palīdz vadīt sociāli emocionālo mācīšanos klasē;

gūt priekšstatu, kāds atbalsts būtu noderīgs pašiem un skolēniem, lai veicinātu sociāli un

emocionāli atvērtu mācīšanās vidi skolā; uzlabot diskusiju kultūru, argumentācijas kvalitāti un

noskaņu sanāksmēs par nepieciešamo atbalstu skolēniem.

Projekta “Mācīties būt...” ietvaros Rūjienas vidusskolas vadība piedalījās 16 stundu

mācībās par projekta būtību, par sociāli emocionālo mācīšanos; visiem skolas pedagogiem bija

16 stundu apmācības (vecākiem, tehniskajiem darbiniekiem - 6 stundu) par sociāli emocionālo

mācīšanos un ievads projektā izstrādāto materiālu izmantošanā (rokasgrāmata, standarts,

sociālo emocionālo prasmju vērtēšanas rīks un pašvērtēšanas kartes 3.,4. un 7.,8.k. skolēniem;

3.,4. un 7.,8. klašu skolēni un pedagogi piedalījās sākuma situācijas izvērtējuma testā oktobrī

un pēcprojekta testā - aprīlī; 3.,4. un 7.,8. klašu audzinātāji organizēja savas audzināmās klases

skolēniem pašvērtējuma karšu izpildi katru mēnesi no oktobra līdz aprīlim; Reizi nedēļā no

oktobra līdz aprīlim 3.,4 un 7.,8. klašu pedagogi tikās, lai kopīgās sarunās izvērtētu izglītojamo

sociāli emocionālās prasmes, izmantojot projektā izveidoto vērtēšanas rīku, kas domāts klases

skolēnu kopīgai izvērtēšanai, un vienotos par kopīgām nostādnēm un aktivitātēm savu mācību

priekšmetu stundu laikā, lai veicinātu skolēnu sociāli emocionālo prasmju veidošanos un radītu

vidi mācību stundā, kas ļauj skolēniem šīs prasmes pilnveidot.


4.5.2. fiziskā vide un vides pieejamība;

Skola atrodas Rūjienā - mācību process vēsturiski tiek organizēts divās skolas ēkās -

Skolas ielā 24 (atklāta 1931.gada 30.augustā, Blankenburga projekts) un Rīgas ielā 30 (uzsāk

darbu 1964.gada 1.septembrī). Pēc novada skolu reorganizācijas vienu mācību gadu -

2015./16.m.g. - mācības notika trijās ēkās, arī Jeru pamatskolas ēkā. Pēc iepriekšējās skolu

reorganizācijas 2009. gadā par vienu no Rūjienas vidusskolas ēkām kļuva bijusī Rūjas skola,

no 2015. gada - bijušās Jeru pamatskolas un Vilpulkas sākumskolas ēkas. Šīs ēkas tiek

izmantotas vides mācību ekspedīciju norisei. Skolas telpas atbilst izglītības programmu

īstenošanas prasībām. Skolas teritorijā pie abām ēkām ir pietiekoša zaļā zona, pie sākumskolas

ēkas ierīkoti ātruma vaļņi, Rīgas ielā 30 ierīkots pietiekoši daudz stāvvietu automašīnām.

67


Rūjienas vidusskolas telpas pārsvarā ir izremontētas, daļā kabinetu iegādāti jauni

skolēnu galdi un krēsli (sākumskolas klasēs un 4. klašu telpās Rīgas ielā 30). 2016. gadā veikta

virtuves bloka rekonstrukcija (iegādātas arī jaunas virtuves iekārtas), 2015. gada novembrī

atklāts skolas stadions, pabeigta tā labiekārtošanas 1.kārta (volejbola laukums, tribīnes)

stadiona labiekārtošanas 2. kārta (āra trenažieru laukums, automašīnu stāvvieta).

Izglītojamie tiek aicināti piedalīties skolas teritorijas sakopšanas talkās pavasarī un

rudenī, vasarā - zaļajā praksē, vecāki to atbalsta.

Papildināts sporta inventārs ar velotrenažieriem, slidām. Skolas ielā 24 pie

sākumskolas ēkas uzstādīts pagalma rotaļu objekts “Pineklis”, uzšūti jauni aizkari aktu zāles

logiem un skatuvei Skolas ielā 24. Skolas telpas un pagalms tiek gaumīgi rotāts atbilstoši

gadskārtu svētkiem un pasākumu tematikai. 2018. gadā veikts remonts virtuvē, kas paredzēta

uztura mācības stundām.

Nepieciešami risinājumi ventilācijai kokapstrādes darbnīcās, visās saules puses klasēs

abās skolas ēkās svaiga gaisa un optimālas temperatūras nodrošināšanai, kā arī logu

aptumšošanai atsevišķās klasēs, lai varētu kvalitatīvi izmanot videoprojektorus. Pedagogi

2017./18.m.g. atskaitēs ierosina ierīkot norobežojumu gar upi skolas teritorijā Rīgas ielā 30,

palielināt atkritumu urnu skaitu skolas pagalmā, vairāk uzmanības pievērst apkopēju darba

kvalitātei, vairākās klasēs nepieciešams skolēnu krēslu remonts vai nomaiņa, iekārtot atsevišķas

telpas skolas vēstures materiāliem vai muzejam un mācību grāmatu glabāšanai, nepieciešams

remonts sporta halles jumtam, ierīkot lielās halles sadalošo sienu. Skolas telpas atbilst izglītības

programmu īstenošanas prasībām, ir funkcionālas, gaumīgi un estētiski noformētas, pārsvarā

tīras un kārtīgas.

Ceļu satiksme skolas ēku apkārtnē tiek organizēta tā, lai izglītojamie varētu justies

droši, Skolas ielas 24, kur mācās 1. - 3. kl. skolēni, pagalmā drīkst iebraukt tikai darbinieki ar

atļaujām, uz ielas gar skolu ir divi ātrumvaļņi.

Vidē tiek veicināta ilgtspējīga attīstība - resursu taupīga izmantošana, droša, veselīga

un dabai draudzīga rīcība. Pieejami konteineri atkritumu šķirošanai.

2018./19.m.g. iekārtotas brīvā laika atpūtas un darba vietas skolas gaiteņos 1., 2. un 3.

stāvā (Rīgas ielā 30), realizējot projektu "Es varu mainīt sevi un pasauli ap mani" atklātajā

projektu konkursā "Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes

iniciatīvu projektos." Projektu vadīja Rūjienas vidusskolas Skolēnu pašpārvalde sadarbībā ar

biedrību "Jauniešu organiācija "Ligzda"" un tās pilnvaroto personu projekta vadīšanā Sanniju

Kalniņu.


68


4.6. izglītības iestādes resursi:

Prioritāte: Rekonstrukcijas, remonti un kabinetu materiāli tehniskās bāzes

papildināšana.

4.6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi;

Rūjienas vidusskolas telpas, telpu iekārtojums un platība atbilst īstenojamo izglītības

programmu specifikai un izglītojamo skaitam.

Izglītības programmu specifikai un apguvei atbilstošie mācību tehniskie līdzekļi un

materiāli, iekārtas un aprīkojums ir nodrošināts, tas ir pieejams un drošs lietošanai, pamatā

notiek tā regulāra apkope un remonts, vairāk resursu nekā pašlaik būtu nepieciešami tehnoloģiju

un datortehnikas apkopei.

Skolas vadības darba nodrošināšanai funkcionē iekšējais telefonsakaru tīkls, kas

aptver abas skolas ēkas un novada pašvaldību. Skolas ēkās ir pieejamas 11 telefonu pozīcijas

(sākumskolas ēkā 1 telefons, galvenajā ēkā pārējie).

Interneta pieslēgums (optiskais, 100Mbit/s) ir pieejams abās skolas ēkās. Tāpat abās

ēkās ir nodrošināts bezvadu internets. 17 Wi-Fi piekļuves punkti Rīgas 30 un 4 piekļuves punkti

Skolas 24.

Mācību procesa optimizēšanai iespējams izmantot 28 multimediju projektorus.

Sadalījums: 20 projektori 4. – 12.klasēm skolas ēkā Rīgas ielā 30 un 8 projektori 1. – 3.klasēm

skolas ēkā Skolas ielā 24, interaktīvās tāfeles attiecīgi 8 un 4, dokumentu kameras 3. Skolā

esošās tehnoloģijas ir pieejamas visiem skolas darbiniekiem – mācību kabinetos katram

skolotājam. Attiecīgi 36 un 18. Datori kabinetos pieejami arī skolas administrācijas

darbiniekiem attiecīgi 10 un 0. Skolēniem pieejams 21 dators datorklasē, 18 portatīvie datori

un 4 datori bibliotēkā.

Skolas darbiniekiem ir pieejami 2 kopētāji Rīgas 30 un 1 kopētājs Skolas 24. Tāpat

skolā ir printeri. Attiecīgi 10 un 2.

2017./18.m.g. martā ierīkotas papildus darbavietas - otra datorklase 3. stāvā Rīgas ielā

30, ko var izmantot ne tikai darbam dažādu mācību priekšmetu stundās, bet arī bioloģijas un

69


dabaszinību laboratorijas darbiem. Ieviests un darbojas elektroniskajā vidē visiem pedagogiem

kopīgots datorklašu noslodzes grafiks. Tiek ievērota un regulāri aktualizēta arī noteiktā kārtība

pārējo telpu izmantošanai (kabinetu atslēgas glabājas pie skolas dežuranta). Visvairāk stundu

datorklasēs novadītas latviešu valodā, bioloģijā un sociālajās zinībās.

Kopumā ir nodrošinājums ar atbilstošām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām.

Regulāri tiek papildināti resursi mūzikas virziena realizācijai; papildināts sporta inventārs;

notikusi virtuves bloka un stadiona rekonstrukcijas 1. kārta un 2. kārta Rīgas ielā 30;

2016./17.m.g. notikusi interneta pieslēguma jaudas palielināšana abās skolas ēkās Skolas ielā

24 un Rīgas ielā 30.

No 2017. gada 29. augusta līdz 15. septembrim izsludināta sabiedriskā apspriešana

peldbaseina plānojuma risinājumam, ko izstrādājis SIA “Slangen + Koenis – Architecten” kā

pirmsprojekta izpētes risinājumu peldbaseina izbūvei Rīgas ielā 30 skolas vecās sporta zāles

vietā. Peldbaseina izbūves plānojumā paredzēta arī vieta jaunām darbnīcām koka un metāla

apstrādei mājturības un tehnoloģiju stundās.

Izglītības programmu specifikai un apguvei atbilstošā mācību literatūra,

papildliteratūra, uzskates līdzekļi un resursi, izdales materiāli un metodiskie līdzekļi pedagogu

un izglītojamo vajadzībām ir nodrošināti, tie ir pieejami lietošanai, tos regulāri pārskata un

papildina. Skolā ir bibliotēka (41662 kopējais grāmatu skaits, jaunieguvumi gadā vidēji no 612

līdz 926 vienībām, t.sk. mācību grāmatas – 18244, bērnu grāmatas - 23419), kurā ir datori (3

izglītojamajiem, 1 darbiniekam) ar pastāvīgo interneta pieslēgumu, izglītojamajiem un

pedagogiem ir iespēja katru darbadienu no plkst. 9.00 līdz 16.00 izmantot abonētos laikrakstus

un žurnālus bibliotēkas lasītavā (25 darba vietas), kopēt un printēt mācību materiālus.

Bibliotēka reģistrēta „Latvijas digitālajā kultūras kartē”, norādot apmeklējumu kopskaitu laika

periodā no 2015. līdz 2017.gadam vidēji no 5300 līdz 5400 gadā, izsniegumu kopskaitu no

50375 līdz 53875, vidējais apmeklējumu skaits dienā 120, izsniegumu skaits 100.

2018./19.m.g. atskaite par skolas bibliotēku: aktīvo lietotāju kopskaits 515 (skolēni,

pedagogi, tehniskais personāls, absolventi), fizisko apmeklējumu kopskaits 8310, izsniegumu

kopskaits 57270, izsniegums pa dokumentu veidiem: Grāmatas 50470, Seriālizdevumi 6650,

Audiovizuālie resursi 150. Bibliotēkas krājums: Grāmatas: Jaunieguvumi 1055, Izslēgtie

dokumenti 9967, Perioda beigās 18972; Mācību grāmatas: Jaunieguvumi 981, Izslēgtie

dokumenti 9967, Perioda beigās 5412. Finansiālie rādītāji: Ieņēmumi gadā kopā grāmatu

iegādei 9340 EUR, Pašvaldības budžets 4840 EUR, Mērķdotācija no valsts budžeta 4500 EUR,

Periodiskie izdevumi 400 EUR. Tehnoloģijas bibiotēkā: Datoru skaits bibliotēkā 4 (3

lasītājiem, 1 bibliotekāram), pieejama BIS «Alise», printeru kopskaits 2, kopētājs 1. Krājuma

apgrozījums 2,99 Fizisko vienību skaits uz 1 lietotāju 37,17 Kārtējie izdevumi uz 1 lietotāju

18,14 EUR Letonika.lv (latviešu literatūras interneta bibliotēka) izmantojušas 183 personas.

70


Plānotais skolas bibliotēkā nākamajā mācību gadā: sadarboties ar latviešu valodas

skolotājiem, izmantojot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu bibliotēkā; individuālais

darbs ar skolēniem; vienotas veidlapas izstrādāšana priekšmetu skolotājiem mācību literatūras

pasūtīšanai; aktualizēt jautājumu par mācību grāmatu glabāšanu un vākošanu.

2017./18. m. g. darba atskaite par skolas bibliotēku: kopējais grāmatu skaits 27903,

jaunieguvumi gadā 839, mācību grāmatas 9252, bērnu un jauniešu grāmatas 18651, 3 datori

skolēniem, 1 – darbiniekam, apmeklējumu kopskaits 8100, izsniegumu kopskaits 64500,

vidējais apmeklējumu skaits dienā 150, izsniegumu skaits dienā 130. “Skolu Alisē” ievadīti

14000 eksemplāri, 18 plaukta izstādes, 10 bibliotekārās stundas.

2015. 2016. 2017.

Kopējā summa 11240 12620 8538

Mācību grāmatas 5943 7672 8030

Uzziņu literatūra 297 248 100

Periodika 400 400 500

Nozaru literatūra (t.sk. ped.) 300 200 130

Daiļliteratūra 300 100 400

Mācību līdzekļi 4000 4000 4000

2018./19.m.g. projektu rezultātā iegādāts 15 planšetdatoru komplekts mācību procesa

papildināšanai ar jaunajām tehnoloģijām, pieejami interaktīvi risinājumi (tāfeles vai uzlikas)

sākumskolas klasēs. 2017./18.m.g. pedagogi ierosina ierīkot stadiona apskaņošanu, iegādāties

apbalvošanas paaugstinājumu, tāllēkšanas bedres pārsegu un atsevišķas citas specifiskas lietas

inventāra un mūzikas instrumentu krājuma papildināšanai, vairākās klasēs un bibliotēkā

jānomaina vai jāpārinstalē datori jaudas palielināšanai interneta resursu izmantošanai,

nepieciešams failu serveris datorklasē skolēnu darbu un stundu sagatavju glabāšanai,

interaktīvās tāfeles lampas nomaiņa ķīmijas kabinetā, jāremontē kopētājs bibliotēkā u.c.


4.6.2. personālresursi;

Rūjienas vidusskolā 2018./19.m.g. strādā 86 darbinieki, no tiem 59 pedagogi, skolas

vadība - 4, skolotāji - 50, logopēds - 1, sociālais pedagogs - 1, pedagogu palīgi - 4, interešu

izglītības pedagogi - 17, izglītības psihologs - 1, bibliotekārs - 1, medicīnas darbinieks - 1,

pārējie darbinieki - 26. Ar augstāko pedagoģisko izglītību - 52, ar citu augstāko - 4, ar vidējo

profesionālo - 3. No 59 pedagogiem 51 sieviete. 2017./18.m.g. strādāja 93 darbinieki - 66

pedagogi un 27 tehniskie darbinieki. Pedagogu profesionālā kvalifikācija atbilst normatīvo aktu

prasībām. Augstākā izglītība ir visiem pedagogiem, kas realizē pamatizglītības un vidējās

71


izglītības programmas. Maģistra grāds ir 24 pedagogiem. 1 pedagogs ir mācību grāmatu autors,

2 pedagogi ir Valmieras un starpnovadu metodisko apvienību vadītāji, 2 pedagogi – VISC

ārštata metodiķi, 1 pedagogs – izglītības kvalitātes novērtēšanas eksperts. Skolā ir atbalsta

personāls – sociālais pedagogs, psihologs, logopēds, medmāsa, bibliotekārs. Pedagogu štata

vietas ir nokomplektētas. Pedagogu profesionālā kompetence tiek regulāri izvērtēta un

plānveidīgi pilnveidota atbilstoši izglītības programmu īstenošanas vajadzībām.

2016./17.m.g. skolā bija izveidotas 8 metodiskās komisijas pa jomām atbilstoši

vispārējās izglītības standartos noteiktajam. MK vadītāji un skolas vadība veido metodisko

padomi (turpmāk MP), kuras darbību nosaka reglaments. 2017./18.m.g., izvērtējot metodisko

komisiju darba produktivitāti un ieguldījumu skolas attīstībā, tika uzsākta metodiskā darba

organizēšanas pārstrukturizācija, saglabājot sākumskolas un svešvalodu metodiskās komisijas

un veidojot starppriekšmetu interešu un darba grupas šis sadarbības veids turpinās arī

2018./19.m.g. (vairāk par pedagogu metodiskās sadarbības grupu paveikto pašnovērtējuma

sadaļā “Mācīšanas kvalitāte”). PPS 04.01.2018. ar lēmumu nr.1 tika apstiprināts metodiskās

padomes reglaments.

Regulāri tiek organizēta pedagogu kopīga mācīšanās uz vietas skolā:

2016. gada augustā 12h kursi “Lasītprasmes attīstīšana sākumskolā” (Andris Krieķis);

2016.g. rudenī 24h kursi “Izpratni veicinošas darba formas un metodiskie materiāli

darbā ar talantīgiem skolēniem” (Rīgas Tehniskā universitāte) ;

2017. gada 7. februārī 4h kursi “Mūsdienīga mācību stunda - mācību procesu un

skolēnu mācību sasniegumus ietekmējošie faktori; mācību stundas teorētiskie un praktiskie

aspekti (plānošana, norise un izvērtēšana)” (Rolands Ozols).

2017. gada 5. jūnijā 4h kursi “Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas” (Kaspars

Bikše).

2018. gada 14. martā 8h praktiskais seminārs “Baltā trijstūra formula” (līderības,

harismas un komandu veidošanas treneris Nauris Svika)

2018. gada 5. jūnijs 6h kurss “Vecāku pedagoģiskās kompetences pilnveides iespējas

izglītības iestādē” (Anita Skalberga)

2018. gada oktobris - 16h kurss “Mācīties būt - sociālo, emocionālo un veselības

prasmju novērtēšanas metožu un prakšu attīstīšana izglītības sistēmās.” (psiholoģe Zinta

Biseniece)

2018. gada decembris - 8h kurss „Gaiša bērnība - drošs pamats nākotnei” (praktiskā

psiholoģe I.Aunīte)

2019. gada janvāris - marts - 36h pedagogu profesionālās pilnveides programma

“Globālās izglītības (GI) iespējas lietpratībā balstīta izglītības satura īstenošanā” (Inguna Irbīte,

Daina Zelmene, Izglītības attīstības centrs)

72


No 2019.g.14. februāra līdz 30. martam praksē vācu studente Mona Vernē svešvalodu

MK vadībā; praksē no 9.02.2018. līdz 31.03.2018. Bavārijas skolotāju asociācijas pirmā

praktikante - pamatskolas vācu valodas kā 2. svešvalodas skolotāja, bakalaura studente Salina

Leupen. Prakses vadītājas Maruta Berga, Guna Liekne, Marika Glušonoka. Praksē no

11.10.2016. līdz 20.11.2016. sākumskolā studente Liene Arbuzova – Kotāne, prakses vadītāja

Eva Engere.

Iespēju robežās tiek atbalstīta pedagogu dalība konferencēs: 2016./17.m.g. finansiāli

atbalstīta metodiskās padomes un pedagoga karjeras konsultanta dalība konferencē LatSTE

Liepājā un sākumskolas pedagogu dalība konferencē “Iespēju tilts” Valmierā u.c., ceļa

izdevumi pedagogiem profesionālo kompetenču pilnveidei tiek apmaksāti un pedagogi var

izmantot laiku tālākizglītībai līdz 5 dienām mācību gada laikā.

Svešvalodu metodiskās komisijas vadītāja Maruta Berga organizē 4 pedagogu dalību

(projekts apstiprināts 2018. gada vasarā) jaunā ERASMUS+ projektā “Creative Mind – Key To

Future Education” (Radoša domāšana – nākotnes izglītībai), kura ietvaros pedagogi pilnveidos

savas profesionālās kompetences šādās jomās: Maruta Berga – CLIL metodika, pielietošanas

iespējas svešvalodu apguvē; Malta. Ligita Gaile – spēļu elementu izmantošana mācību procesā,

IT izmantošanas iespējas; Horvātija. Māra Ozola – robotika un izmantošanas iespējas, mācot

programmēšanu, digitālās prasmes un kompetences; Spānija, Seviļa. Inita Rozīte – radošums

klasē, spējas un prasmes izmantot netradicionālas mācību metodes; Spānija, Granāda.

Pedagogi dalās savās ar pedagoģisko darbību saistītajās un profesionālajās aktivitātēs

pilnveidotajās kompetencēs un tās izmanto, ieviešot jauninājumus mācību priekšmeta saturā,

metodikas pilnveidē un klasvadībā.


4.7. izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes

nodrošināšana:

Prioritātes: Skolas attīstības plāna veidošana. Iekšējo normatīvo aktu

pārskatīšana un pilnveide. Virtuālas vietnes izveide iekšējo normatīvo aktu, aktuālo

rīkojumu un informācijas apritei un skolas mājaslapas funkcionalitātes uzlabošana.

4.7.1. izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana;

Skolas pašvērtēšanas process tiek strukturēts pakāpeniski, arvien mērķtiecīgāk un

precīzāk plānojot datu vākšanu, izvērtēšanu un secinājumu izvirzīšanu, tajā atbilstoši savām

kompetencēm piedalās izglītojamie, vecāki, skolas dome, atbalsta personāls, pedagogi, jādomā

par tehnisko darbinieku plašāku iesaisti. Pašvērtēšanā konstatētos sasniegumus un

nepieciešamos uzlabojumus personāls zina un izmanto, plānojot turpmāko attīstību.

73


Pašnovērtējuma ziņojums ir publiskots skolas mājaslapā www.rujienasvidusskola.lv sadaļā

“Dokumenti” un katru gadu tiek aktualizēts valstī noteiktā kārtībā. Pašnovērtējuma ziņojuma

veidošana par periodu 2014./15. – 2016./17.m.g. tika organizēta, piedāvājot pedagogu ikgadējo

atskaišu (kas jāiesniedz katru gadu jūnijā) veidlapu atbilstoši pašnovērtējuma struktūrai,

ziņojuma uzmetumu atbilstošajās sadaļās veido vadības pārstāvji un atbalsta personāls.

Ziņojumu apstiprina pedagoģiskās padomes sēdē augustā.

Rūjienas vidusskolas Attīstības plāns tiek veidots, ievērojot gan ikgadējos skolas

pašnovērtējuma ziņojumos izvirzītās tālākās attīstības vajadzības, gan uzklausot vecāku

priekšlikumus un skolēnu ierosinājumus. Attīstības plāna realizēšanas gaita tiek regulāri

izvērtēta metodiskās padomes sanāksmēs, lēmumi pieņemti pedagoģiskās padomes sēdēs.

Regulāri izvērtējot sasniegto un izvirzot jaunus uzdevumus, notiek Attīstības plāna

2017./18. – 2021./22. m.g. mērķtiecīga papildināšana. Plānojot Rūjienas vidusskolas attīstību,

tiek izmantoti dokumenti “Rūjienas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” un “Rūjienas

novada Attīstības programma. Investīciju plāns 2012. - 2018. Aktualizēts 2016”. Plāna

veidošanā izmantotas dažādas darba formas un auditorijas (diskusijas lielākās un mazākās

interešu un jomu grupās: vidusskolas vecumposma pedagogi, metodisko komisiju vadītāji,

atsevišķi metodiskajās komisijās, nejauši un pēc brīvas izvēles komplektētas darba grupas

skolas pedagogu metodisko sanāksmju laikā, Skolas padomes sanāksmes).

Attīstības prioritātes noteiktas pieciem gadiem:

1. Mācīšanas pieeju izmantošana dzīvei 21.gs. svarīgu zināšanu, prasmju,

attieksmju un vērtību attīstīšanai.

2. 2. Izglītojamo individuālās izaugsmes pozitīva novērtēšana.

3. 3. Savlaicīgs atbalsts izglītojamo vajadzībām.

4. 4. Izglītojamo uzvedības un disciplīnas veicināšana.

5. 5. Piederības apziņas un lepnuma par savu skolu attīstīšana.

Prioritāšu sasniegšanai tiek izvirzīti katras prioritātes mērķi, konkretizēti sasniedzamie

rezultāti, formulēti novērtēšanas kritēriji, noteikti konkrēti uzdevumi mērķu sasniegšanai, tiek

izstrādāts darba plāns mācību gadam, noteikti atbildīgie, nepieciešamie resursi, īstenošanas

termiņi un pārraudzība.

Attīstības plānošanā iesaistās skolas dibinātājs - Rūjienas novada pašvaldība.

Informācija par plānoto izglītības iestādes attīstību ir publiskota un pieejama.

2018./19.m.g. tika izveidota aptauja “Ceļā uz skolas pašnovērtējumu”, tās

izveidošanas mērķis: strukturēt skolas pašnovērtēšanas procesu, iesaistot tajā vairāk darbinieku

un padarot iepriekšējā perioda izvērtēšanu produktīvāku. Jautājumi veidoti, izmantojot skolas

turpmāko attīstības vajadzību formulējumus Attīstības plānā 2017. - 2022. Atbildes jāiesniedz,

izmantojot skalu no 1 līdz 5; "reti, maz, slikti" - 1 līdz "bieži, daudz, labi" - 5. Aptauju

aizpildījuši 42 pedagogi (20.01.2019.).


74


Secinājumi, kas papildināti 2018./19. m.g. jūnijā un kas bija pamats skolas turpmākās

attīstības vajadzību definēšanai, izmantojot SVID metodiku:

● “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība” un tajā veiktās izmaiņas ir

zināma pedagogiem un izglītojamajiem, tā tiek ievērota (pozitīvas atbildes

66,7% + 9,5%);

● Mājasdarbu apjoma problēma nav aktuāla (atbildes, kas to apstiprina 43,6% +

15,4%);

● Jāturpina pilnveidot iespēja piedalīties pasākumu satura un norises analīzē

● Jāpalielina skolas bibliotēkas atbalsts skolēnu personības veidošanā. (atbildes,

kas to apstiprina 17,9,6% + 30,8%);

● Pedagogiem ir zināmi rīcības soļi ārkārtas situācijās (skolēns patvaļīgi atstāj

skolu u.tml.) (pozitīvas atbildes 40,5% + 26,2%);

● Jāpilnveido informācijas aprite par izglītojamajiem nepieciešamajiem atbalsta

pasākumiem (atbildes, kas to apstiprina 40,5% + 16,7% + 2,4%);

● Jāpilnveido izglītojamo savlaicīga spēju izpēte (īpaši sākumskolas klasēs) un

atbilstošu atbalsta pasākumu nodrošināšana (atbildes, kas to apstiprina 48,6% +

16,2% + 5,4%);

● Sociālais atbalsts sākumskolā ir palielinājies (pozitīvas atbildes 43,3% + 10%)

● Iebildumi par mācību priekšmetu pedagogu konsultācijām nav novēroti

(atbildes, kas to apstiprina 60% + 20%);

● Kabinetu materiāli tehniskās bāzes vai fiziskās vides uzlabojumi veikti viduvēji

(nē 30% + 22,5% + 17,5% + 20% + 10% jā);

● Lielākā daļa pedagogu prot izmantot kopīgotos dokumentus (atbildes, kas to

apstiprina 40,5% + 23,8%);

● Informācijas aprites kvalitāte skolā ir laba (pozitīvas atbildes 69% + 21,4%);

● Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas atbilstoši gaidāmajai kompetenču

jeb lietpratības satura reformai, apgūstot mācību standartiem un izglītojamo

vajadzībām piemērotas mācību stratēģijas un darba organizācijas formas

(pozitīvas atbildes 47,6% + 14,3%; 52,4% + 21,4%).

Plašāks secinājumu apkopojums un ieteikumi brīvā formā pieejami pedagogiem e-

portfolio.


75


4.7.2. izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība;

Skolas darbību reglamentējošie dokumenti ir atbilstoši normatīvo aktu prasībām, daļa

no tiem publiskoti skolas mājaslapā, daļa arī ar dibinātāju kopīgotā mapē elektroniskā vidē. Ir

personāla amatu apraksti.

Dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un tiek kārtoti

atbilstoši lietu nomenklatūrai. Ir noteikta skolas organizatoriskā struktūra un kompetences

jomas.

Iepriekšējā akreditācijā 2015. gadā ekspertu komijas ziņojumā 10 kritēriji novērtēti

vērtējuma līmenī “Labi” un 6 kritēriji - “Ļoti labi”. Ikviens lēmums, kas tiek pieņemts

pedagoģiskās padomes sēdē, iepriekš tiek izrunāts ar iesaistītajiem pedagogiem un apspriests

metodiskajā padomē.

2018./19.m.g. liela uzmanība pievērsta un ieguldīts liels darbs izvērtējot pedagogu

darba samaksas kritēriju atbilstību valstī noteiktā likumdošanai un Valsts kontroles 2018. gada

informatīvajam ziņojumam. PPS 2019.g. janvārī veikts skaidrojošais darbs pedagogiem par

darba samaksas elementu kopumu un nolemts izstrādāt materiālās stimulēšanas kārtības

noteikumus, kas nosaka vispārējās un interešu izglītības pedagogu un atbalsta personāla

paaugstinātas algas likmes, piemaksas par papildus pedagoģisko darbu un prēmiju noteikšanas

kritērijus, sākot ar 2019./20.m.g. (lēmums nr. 6.).

76


Izstrādāta un apstiprināta “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas

kārtība” (30.11.2017.), 2018./19.m.g. profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai pieteicās

11 pedagogi, no kuriem 9 ieguva 3. kvalitātes pakāpi un 2 - otro. Joprojām tiek pilnveidota un

aktualizēta “Kārtība, kādā sagatavo un pārrauga mācību un audzināšanas darba norisei

nepieciešamo informāciju un dokumentus Rūjienas vidusskolā”, 2018./19.m.g. ar jaunu

nosaukumu “Kārtība par dokumentu sagatavošanu un kontroli”.

“Piemaksu pedagogiem par papildu darba kvalitāti vērtēšanas kārtībā” 2016./17.m.g.

veiktas izmaiņas “Papildu darba kvalitātes novērtēšanas iesniegumā” (jeb punktu lapā) sadaļā

“Metodiskais darbs”, lai veicinātu pedagogu sadarbību kompetenču pieejas mācību procesā

veidošanai (5 pedagogu grupas izveide, kopīgas tēmas izstrāde, materiāla izveide).

Izveidota un apstiprināta jauna stundu vērošanas veidlapa, kurā akcentētas darbības

atbilstoši dziļajai mācīšanās pieejai: Sagatavošanās: tiek aktualizēta skolēnu pieredze, notiek

ieinteresēšana; izvēlētie mācību uzdevumi un aktivitātes atbilst sasniedzamajam rezultātam,

paredz produktīvu darbību; Uzdevumu došana: skaidri formulēta, saprotama, ir atbalsta

struktūra, kas palīdz darīt; Mācīšanās veicināšana: notiek skolēnu iesaistīšana, ir laiks domāt,

notiek diferencēšana, metakognitīvo prasmju mācīšana, sadarbības organizēšana un mācīšana.

Ideja par virtuālu vietni netika realizēta, taču efektīvai ikdienas darba organizēšanai

un informācijas apritei 2016./17.m.g tika ieviesta (PPS 29.08.2016 lēmums nr. 2.) pedagogu

sanāksmju ciklogramma, kas tika pārskatīta 2017./18.m.g. saistībā ar metodisko komisiju

pārstrukturizāciju.

Par konkrētiem sanāksmju laikiem un datumiem tiek ziņots mēneša ārpustundu

aktivitāšu un pasākumu plānā, kas no 2017./18.m.g. novembra tiek veidots kopīgotā Excel

dokumentā, kurā katram pedagogam ir pienākums ierakstīt arī savu plānoto aktivitāti, kas

attiecas uz izglītojamajiem, plānotais tiek apspriests katra mēneša pēdējā otrdienā par nākamo

mēnesi un publicēts skolas mājaslapā, aktuālās izmaiņas tiek fiksētas iknedēļas administrācijas

sanāksmes protokolā, kas tiek izsūtīts e-klases pastā.

77


2017. gada jūnijā tika veikta pedagogu aptauja par izmantotajiem ziņu nesējiem un

sanāksmju funkcionalitāti ikdienas darba plānošanā. Aptaujas datu apkopojums liecina, ka

visbūtiskākie iekšējo ziņu nesēji ir administrācijas protokoli, mēneša aktivitāšu plāns un citi

paziņojumi, kas tiek izsūtīti skolas e-klases pastā. Vismazāk ikdienas darba plānošanā palīdz

Google diskā kopīgotie dokumenti (dati par skolas kontiem sociālajos tīklos netiek ņemti vērā

šajā kontekstā, jo tiem arī nav jābūt iekšējo ziņu nesējiem), kas ir būtisks rādītājs par to, ka

skolotāji to drīzāk neprot izmantot, nav izveidojuši atbilstošus ieradumus un arī tur ievietotā

informācija (pašlaik tā ir informācija par izglītojamajiem nepieciešamajiem atbalsta

pasākumiem) ir nepilnīga; jāstrādā pie tā, lai pedagogiem veidotos atbilstošas iemaņas un

ieradumi un atbalsta personāls un citas atbildīgās personas uzlabotu tajā iekļautās informācijas

kvalitāti.

Attiecībā uz kopīgotajiem dokumentiem 2017./18.m.g. tika ieviests būtisks

uzlabojums - saites uz tiem publicētas e-klasē sadaļā “Skolas jaunumi”, tādējādi funkcionalitāte

ir uzlabojusies.

Skolas mājaslapā ir izveidots un funkcionē interaktīvais pārbaudes darbu modulis, kas

dod iespēju pedagogam ievietot ziņu par plānoto pārbaudes darbu un iespēju izglītojamajam

tajā pašā brīdī šo informāciju saņemt, jo informācija tūlīt tiek publiskota. Tādējādi ikviens

pedagogs var ievērot izglītības programmās noteikto atļauto maksimālo pārbaudes darbu skaita

limitu dienā skolēnam. Skolas mājaslapa ir eksportēta uz jaunu, modernāku vidi Joomla, un tās

funkcionalitātes uzlabojumi turpinās.

Skolas darbiniekiem un izglītojamajiem ir iespējas brīvi komunicēt ar skolas vadību.

Skolas vadība sadarbojas gan ar skolas domi, gan skolēnu pašpārvaldi un savā darbībā ievēro

un mudina gan izglītojamos, gan personālu ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības,

tajā skaitā lojalitāti Latvijas Republikai un Satversmei un ētikas normas. Daļa pedagogu rosina

atjaunot Rūjienas vidusskolas pedagogu ētikas kodeksu.


4.7.3. izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām.

Notiek regulāra sadarbība ar skolas dibinātāju - Rūjienas novada pašvaldību.

Mērķtiecīgi tiek īstenota sadarbība ar Rūjienas novada Sociālo dienestu, Rūjienas

multifunkcionālo jauniešu iniciatīvu centru, bāriņtiesu, pašvaldības policiju, Kultūras namu,

Sporta, Mūzikas un Mākslas skolām, Kocēnu Izglītības pārvaldi, Mazsalacas un Naukšēnu

vidusskolām, Rūjienas Tūrisma informācijas centru, bibliotēku, Rūjienas speciālo pirmsskolas

izglītības iestādi “Vārpiņa”, LIZDA Valmieras nodaļu.

2015./16.m.g. Rūjienas vidusskola kopā ar Limbažu novada ģimnāziju un Valmieras

Valsts ģimnāziju iesaistījās sadarbības projektā “Mazā mūsdienu mākslas skolas soma

78


Vidzemē”, kura ietvaros visās skolās norisinājās ceļojošās izstādes un tikšanās ar

māksliniekiem.

Pēc pedagoga karjeras konsultanta iniciatīvas 2018./19.m.g. ir izveidojusies sadarbība

ar LAD, VUGD, z/s Kunturi, SIA Naukšēni, Rūjienas kultūras namu, Rūjienas Tautas skolu,

Rūjienas pašvaldību, Rūjienas novada bibliotēku, SIA”Liepkalni”, Rūjienas amatnieku

biedrību „Rūzeles”, A/S Swedbank, VIAA, SIA ZAOO, SIA Multenkulten, SIA Betolli, SIA

“Siera ražotne”, SIA “Latnature”, bērnu un izglītības centru “Taurenīši”, Latvijas Universitāti,

Vidzemes augstskolu, Valmieras tehnikumu, Rūjienas multifunkcionālo jauniešu iniciatīvas

centru, Oleru muižu, biedrību EDVART TV, JA Latvija, Sia “Atspole”, z/s Krauklīši,

Valmieras olimpisko centru, z/s Ceriņi un citiem; 2017./18.m.g. izveidota veiksmīga sadarbība

ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām - Lauku atbalsta dienestu, Rūjienas tautskolu,

Rūjienas pašvaldību, Rūjienas novada bibliotēku, SIA”Liepkalni”, Rūjienas amatnieku

biedrību „Rūzeles”, A/S Swedbank, būvkompāniju Re&Re, Junior Achievement Latvija.

Atsaucoties Neatkarīgās izglītības biedrības aicinājumam “Ieliec kartē savu skolu!”,

sagatavots un nosūtīts ievietošanai interneta vietnē Wikipēdija materiāls par Rūjienas

vidusskolas vēsturi, vismaz reizi gadā skolas pārstāvis piedalās biedrības sanāksmēs.

Skola regulāri atsaucas Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes

pētnieku uzaicinājumam piedalīties OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas

(PISA) pamatpētījumos un 2016. gada Starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā

(PIRLS) .

Skola iesaistās reģionālos, valsts un starptautiskos projektos veicinot izglītības

iestādes atpazīstamību un prestižu. 2016./17. - 2018./19.

1. Globālās izglītības tīkla Eiropā Globālās izglītības palielināšanas un inovāciju

programmas finanšu instrumenta projekts “No lokālā uz globālo – vides ekspedīcija kā mācību

pieeja globālās izglītības apguvei vispārizglītojošā skolā”, 2018./19.m.g., (projekta vadītāja

Nelda Jaunzeme);

2. Valsts izglītības satura centra organizētais Erasmus+ projekts "Mācīties būt -

prakses un metožu attīstība sociālās, emocionālās un veselības prasmju novērtēšanai izglītības

sistēmās” metožu un instrumentu aprobācijai, 2018./19. (projekta koordinatore Nelda

Jaunzeme);

3. Starptautiskais stratēģiskais skolu sadarbības projekts “Let’s tune in to Europe”

(mūzikas jomā, 2016. – 2018.) Eiropas komisijas Izglītības programmas Erasmus+ KA2, kurā

iesaistītas skolas no Igaunijas, Itālijas, Bulgārijas, Spānijas un Polijas (projekta koordinatore

Ligita Gaile);

4. ERASMUS+ projekts “Creative Mind – Key To Future Education” (Radoša

domāšana – nākotnes izglītībai), 2018./19.m.g. (projekta vadītāja Maruta Berga);

79


5. ERASMUS+ projekts kultūrvēstures izziņā “Heritage in Europe - Appreciation,

Respect, Tolerance”, no 2018./19.m.g. (projekta koordinatore Anda Deksne);

6. Sadarbība ar Bavārijas (Vācija) skolotāju asociāciju (BLLV) kā pedagogu

prakses vietai (2017./18., 2018./19.) (projekta koordinatore Maruta Berga);

7. Iesaiste Rūjienas multifunkcionālo jauniešu iniciatīvu centra projektā

“Smartphone education - the Pedagogical Model and the Testing Experiences” (2017./18.);

8. Skolēnu apmaiņas programma ar Rūjienas sadraudzības pilsētu Higašikavu

Japānā kopš 2011. (projekta koordinatore Zane Švēde);

9. Valsts izglītības attīstības aģentūras koordinēts projekts nr. Nr.8.3.5.0/16/I/001

“Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” (projekta koordinatore Inguna

Kūķe);

10. Valsts izglītības satura centra īstenots projekts nr. 8.3.2.2/16/I/001 “Atbalsts

izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projekta koordinatore Nelda Jaunzeme);

11. Iesaiste atsevišķās projekta nr. 8.3.1.1/16/I/002 “Kompetenču pieeja mācību

saturā” aktivitātēs (Lasītprasmes testa DIBELS NEXT monitorings un atbalsta pasākumi);

12. Dalība Izglītības kvalitātes valsts dienesta organizētajā projektā

Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projekta

koordinatore Arnita Zālīte).

80


Projektu WAU, HEART, BSP, GLOBE, EUROSCOLA

aktivitātes no 2016./17. m.g. līdz 2018./2019.m.g.

Mācību gads Projekts Projekta

aktivitātes

laiks Dalībnieki

skolotāji

Dalībnieki skolēni

2018./2019. Erasmus+

projekts

“Heritage in

Europe -

Appreciation,

Respect,

Tolerance”.

2018.-2020.

Mācību vizīte

Vācijā,

Bergrheinfeld

2018.g. 9.-15.

decembris

Zane Švēde

Līga Āboltiņa-

Žīgure

Krišjānis Dāvids

Birkavs 9.b

Ivo Briedis 9.b

Kalvis Kalcenavs 9.b

Mācību vizīte

Spānijā, Tapia

de Casariego

2019.g. 10.-16.

februāris

Māra Guna

Dreimane

Marika

Glušonoka

Anda Deksne

Krista Āboltiņa 11.kl.

Zanda Marta Bāliņa

11.kl.

Sabīne Bezkorovaine

10.kl.

Mācību vizīte

Latvijā,

Rūjienas

vidusskolā

2019.g. 7.-13.

aprīlis

Viesi: 11 skolotāji, 13 skolēni

Dalībnieki no Rūjienas vidusskolas:

- 12 viesģimenes;

- 19 skolotāji;

- ap 100 skolēni.

BSP (Baltijas

jūras projekts)

Baltijas jūras

projekta un

Vācijas

UNESCO

Asociēto skolu

konference

“Global

Citizen 2030”

Vācijā, Damp.

2018.g.18. - 21.

septembris

Anda Deksne Zanda Marta Bāliņa 11.kl.

Krista Āboltiņa 11.kl.

Vasaras skola,

Rūjienas

vidusskola

2019.g. 26.-28.

jūnijs

Anda Deksne,

Ilga Penka,

Monta

Brīnuma,

Māra Guna

Dreimane,

Līga Āboltiņa -

Žīgure

81


EUROSCOLA EUROSCOLA

diena Eiropas

parlamentā,

Strasbūrā

2018.g. 24.-30.

novembris

Anda Deksne Krista Āboltiņa

Zanda Marta Bāliņa

Sāra Meirēna

Līva Evelīna Lūse

Liāna Svīķe

Matīss Builis

Alberts Leska

Emīls Ķīkulis

Dairis Pētersons

Klāvs Kristiāns Sproģis

Reinis Šķiņķis

Andžela Filatova

Ralfs Muska

Elīna Zariņa

2017./2018. BSP (Baltijas

jūras projekts)

Vasaras skola,

Salacgrīvas

vidusskola

2018.g. 26.-27.

jūnijs

Anda Deksne Liāna Svīķe,

Aldis Jānis Pivars, Miks

Anšmits, Kārlis Sproģis

GLOBE Konference

“Jaunie vides

pētnieki

nākotnes

Latvijai”

2018.g. 13. marts Anda Deksne Klāvs Kristiāns Sproģis,

Kārlis Sproģis,

Liāna Svīķe,

Zanda Marta Bāliņa,

Krista Āboltiņa,

Aldis Jānis Pivars, Dāvis

Brīnums,

Sāra Meirēna,

Sindija Beireša.

Globe

ekspedīcija

Igaunijā,

Jõulumäe

2018.g. 13.-16.

augusts

Kārlis Sproģis,

Toms Dimitris

2016./2017. GLOBE GLOBE

projekta

Vasaras skola,

Zemgales

vidusskola

2017.g.21.-25.

augusts

Anda Deksne,

Māra Guna

Dreimane

Liāna Svīķe,

Sāra Meirēna,

Sindija Beireiša,

Aldis Pivars,

Linards Dāvis Irbe,

Klāvs Kristiāns Sproģis,

Emīls Ķīkulis,

Kārlis Sproģis,

Mārtiņš Ķīkulis,

Miks Anšmits,

Dāvis Brīnums.

Erasmus+

projekts WAU

(Water Around

Us) 2014.-

2017.

Skolotāju

mācību vizīte

Latvijā,

Rūjienas

vidusskolā

2016.gada 25.-

30. septembris

13 skolotāji no

Spānijas,

Portugāles,

Vācijas,

Islandes,

Somijas

Skolotāju un

skolēnu

mācību vizīte

Vācijā,

Bergrheinfeld

2016. gada 4.-10.

decembris

Maruta Berga,

Vidars Zviedris

Matīss Builis,

Kristaps Roķis,

Hugo Prauliņš,

Līga Balode,

Loreta Kaliksone

82


Skolotāju un

skolēnu

mācību vizīte

Islandē,

Borgarnes

2017.g. 18.-25.

marts

Anda Deksne,

Māra Guna

Dreimane

Sabīne Plauka,

Alberts Leska,

Renāte Kalniņa

Skolotāju

mācību vizīte

Portugālē

2017.g. 30.

aprīlis - 5. maijs

Anda Deksne,

Ilga Penka


83


5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais).

2018./19. gada 18. maijā notika Vidzemes skolu jaunatnes pūtēju orķestru salidojums

“Lai skan Rūjiena!”, kuru organizēja Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestra diriģents Gvido

Brenčevs un kurā piedalījās Alūksnes, Smiltenes, Cēsu, Gulbenes, Strenču, Valmieras un

Rūjienas skolēnu pūtēju orķestri. 2016. gadā mūzikas virzienam Rūjienas vidusskolā apritēja

45 gadu jubileja. Skolotājs Ēvalds Siliņš pirmais Latvijā 1966.gadā sāk pielietot relatīvās

solmizācijas sistēmu, kuru dažus gadus vēlāk ievieš visās Latvijas vispārizglītojošās skolās.

1971.g. ar Ēvalda Siliņa gādību skolā darbu sāk pirmā klase ar mūzikas novirzienu. Toreiz - 6

stundas nedēļā mūzika; instrumentu spēle – akordeons, klavieres, vijole; tagad - mūzika 3

stundas nedēļā, Individuāla instrumenta spēles apmācība (2x20 minūtes nedēļā), veiksmīgi

darbojas skolas pūtēju orķestris, ir kora nodarbības (2. – 3. klašu koris; 4. – 9. klašu koris, zēnu

koris). Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestris regulāri un ar labiem panākumiem piedalās skatēs.

Rūjienas vidusskolas kori regulāri piedalās starpnovadu skatēs, līdz šim piedalījušies visos

skolēnu Dziesmu un deju svētkos Rīgā, piedalās skolas un pilsētas organizētajos pasākumos.

Rūjienas vidusskolas akordeonistu ansamblis katru gadu piedalās Latvijas vispārizglītojošo

skolu ar padziļinātu mūzikas mācīšanu festivālā – konkursā un iegūst godalgotas vietas gan solo

izpildījumā, gan akordeonistu ansambļu grupās. 2016. gada 11. martā mūzikas metodiskā

komisija Inas Plaukas vadībā kopā ar Gitu Akuli Rūjienas vidusskolā organizēja ikgadējo

akordeonistu festivālu, kas katru gadu notiek citā Latvijas skolā un kurā piedalās Latvijas

vispārizglītojošo skolu ar mūzikas virzienu skolēni.

Nozīmīga forma mācību procesā ir vides mācību ekspedīcijas, to norisi nosaka

reglaments; ekspedīciju plāno un koordinē klašu audzinātāji, katras mācību satura jomas

pedagogi piedāvā vismaz vienu izglītojošu vai brīvā laika nodarbību; iekļauta novadpētnieciska

ekskursija saistībā ar dabas, vēstures vai uzņēmējdarbības tēmu apguvi.

Ekspedīcija norit divas dienas, ekspedīcijas konkrēto laiku attiecīgajā mācību gadā

nosaka skolas vadība, vienojoties ar klases audzinātāju, dalībnieki ir paralēlklašu skolēni.

Sadarbībā ar Rūjienas novada domi turpinās skolēnu apmaiņas programma ar

Rūjienas sadraudzības pilsētu Higašikavu Japānā. Kopš 2008. gada 17. jūlija Japānas pilsēta

Higašikava ir Rūjienas sadraudzības pilsēta. Tradicionāli katru gadu rudenī Higašikavas četri

skolēni trīs nedēļas viesojas Rūjienā, bet vasarā četri Rūjienas vidusskolas skolēni dodas uz

Japānu, jau vairākus gadus augustā Rūjienas vidusskolas skolēnu komanda piedalās

fotokonkursā Japānā.

Lielākā daļa skolas īstenoto starptautisko projektu norisinās Andas Deksnes vadībā.

2018./19.m.g. uzsākts Erasmus+ projekts “Heritage in Europe - Appreciation, Respect,

Tolerance” (2018.-2020.), noslēdzies Erasmus+ programmas projekts „Water Around Us”

(dabaszinātņu jomā, 2014. – 2017.), kurā bija iesaistītas 7 dalībvalstis (Portugāle, Spānija,

84


Vācija, Islande, Somija, Latvija). Projekts "Baltijas jūras projekts" http://www.b-s-p.org/home/.

2017. gads bija 28. šī projekta pastāvēšanas gads. Rūjienas vidusskola šajā projektā ir kopš

1990.gada. Pašlaik projekta darbu koordinē Krievija (Sankt Pēterburga). Projekta "Globe"

http://www.globe.gov/ ietvaros tika turpināta sadarbība ar skolu no Lietuvas Troškūnai Kazio

Inčiūros gymnasium, skolu no Igaunijas Jõhvi Vene Põhikool, kā rezultāts ir projekts Baltic

Globe. (http://balticglobe.blogspot.com.ee/ ).

Kopš 1948.gada janvāra sākumā tiek organizēts tradicionālais Jaungada basketbola

turnīrs Latvijas vispārizglītojošajām skolu komandām (gan zēni, gan meitenes), ierasts, ka

turnīrā piedalās arī A.Kitzberga ģimnāzijas komandas no Igaunijas. 2019. gada 11., 12. janvārī

notika 70. Tradicionālais basketbola turnīrs. Jubilejas gadā piedalījās 16 komandas (10 zēnu un

6 meiteņu), zēnu un meiteņu komandas no Alojas Ausekļa vidusskolas, A. Kitzberga ģimnāzijas

(Igaunija), Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, Rīgas 84. vidusskolas un Rūjienas vidusskolas,

zēnu komandas no Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolas, Ķekavas vidusskolas, Valmieras

5. vidusskolas, Smiltenes vidusskolas un meiteņu komanda no E. Glika Alūksnes valsts

ģimnāzijas.

http://www.b-s-p.org/home/

http://www.globe.gov/

http://balticglobe.blogspot.com.ee/

85


6. Turpmākā attīstība.

Darbības

joma

Turpmākās attīstības vajadzības

MĀCĪBU

SATURS

Izmaiņu aktualizēšana un ieviešana atbilstoši kompetenču jeb

lietpratības standarta reformai.

Pamatizglītības profesionāli orientētā virziena (mūzika) un

vispārējās vidējās izglītības programmu virzienu mērķu

aktualizācija un precizēšana atbilstoši skolas vīzijai un mērķiem.

Mūzikas stundu un instrumenta spēles nodarbību grafika pilnveide,

noteiktās kārtības, kā arī sasniegumu vērtējumu skaita un vērtēšanas

kritēriju atbilstības ievērošana.

MĀCĪŠANA UN

MĀCĪŠANĀS

Mācību standartiem un skolēnu vajadzībām atbilstošu mācību darba

organizācijas formu un mācīšanas stratēģiju apguve un izmantošana.

Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības ievērošana, meklēt

efektīvākus un iedarbīgākus veidus un metodes, kā visus skolēnus

informēt par vērtēšanas nosacījumiem, viņu atbildību un iespējām

uzlabot vai nodrošināt vērtējumus; labāk informēt skolēnus par

vērtējuma saņemšanas kritērijiem, par saņemtajiem vērtējumiem un

iespējām tos uzlabot.

Skolēnu motivācijas un vecāku līdzatbildības veicināšana mācību

procesā (uzraudzība, palīdzība, atbalsts).

IZGLĪTOJAMO

SASNIEGUMI

Sasniegumu līmeņa paaugstināšanās veicināšana atbilstoši konkrēto

skolēnu vajadzībām un reālajām iespējām.

Statistiskās informācijas par izglītojamo ikdienas sasniegumiem

izveide, analīze un iekļaušana pašnovērtējuma ziņojumā.

ATBALSTS

IZGLĪTOJAMAJIE

M

Izglītojamo individuālās izaugsmes pozitīva novērtēšana un

savlaicīgs atbalsts viņu vajadzībām.

Bibliotekāres atbalsta palielināšana personības veidošanā.

Karjeras izglītības programmas pārskatīšana un aktualizēšana.

Informācijas aprites par izglītojamajiem nepieciešamajiem atbalsta

pasākumiem pilnveide un regulāra aktualizācija.

Savlaicīga skolēnu spēju izpēte (īpaši sākumskolas klasēs) un

atbilstošu atbalsta pasākumu nodrošināšana.

Sadarbības ar vecākiem uzlabošana pilnvērtīgu ziņu saņemšanai par

bērna veselību un atļauju iegūšanai veikt speciālistu izpētes

nepieciešamības gadījumā.

Individuālo izglītības plānu izveides, īstenošanas, saskaņošanas ar

vecākiem pilnveide un pārraudzība.

Konsultāciju pieejamības izglītojamajiem uzlabošana - grafika

saskaņošana ar stundu sarakstu, grafika ievērošana.

Sociālā dienesta intensīvāka iesaistīšana skolēnu motivācijas un

vecāku līdzatbildības problēmu risināšanai.

Izglītojamo spēju izpēte sadarbībā ar pirmsskolu.

SKOLAS VIDE Cieņpilnas komunikācijas visos līmeņos un izglītojamo uzvedības

un disciplīnas veicināšana.

Piederības apziņas un lepnuma par savu skolu attīstīšana.

Informācijas apritē nepieciešamie uzlabojumi: pārblīvēti e-pasti,

informācijas pārbagātība, nav atbilžu no pedagogiem uz e-pastiem;

86


pašu pedagogu nevēlēšanās iepazīties ar informāciju; informācijas

klasificēšana; informētība: sporta skolotājs - klases audzinātājs;

netiek ierakstīta informācija pārbaudes darbu grafikā; pedagogu

lasītprasmes problēmas; slikti funkcionējoša, nepārskatāma skolas

mājaslapa.

Trūkst vienotas nostājas dažādu skolas izstrādāto noteikumu

ievērošanā.

RESURSI Rekonstrukcijas, remonti un kabinetu materiāli tehniskās bāzes

papildināšana.

Kabinetu ventilācija.

Logu aptumšošana videoprojektoru izmantošanai.

Novecojušās datortehnikas nomaiņa, nedroši datoru pieslēgumi

(vadu nekārtība un daudzums uz grīdas); veci datori,

datorprogrammas, neapmierinoša komunikācija ar atbildīgo par

datortehniku un informācijas ievietošanu skolas mājaslapā, trūkst

kvalitatīvi datortīkla speciālista pakalpojumi.

Bibliotēkā nomainīt novecojušās mēbeles un nolietoto aprīkojumu -

kopētājs, skolēnu datori; sākumskolā nav atsevišķas telpas

bibliotēkas vajadzībām.

Skolēnu augumiem (ļoti lieli, ļoti mazi) neatbilstošas mēbeles.

Veci logi 3. stāvā.

Trūkst aktu zāles.

Zēnu mājturības kabinets neatbilst veselības vajadzībām.

SKOLAS DARBA

ORGANIZĀCIJA,

VADĪBA UN

KVALITĀTES

NODROŠINĀŠANA

Skolas attīstības plānošana turpmākajam periodam un darba

organizēšana atbilstoši izvirzītajām prioritātēm.

Skolas pašnovērtēšanas sistēmas strukturēšana un tehnisko

darbinieku iesaistīšana novērtēšanas procesā.

Skolas gada plāna pilnveide un iepriekšējā perioda produktīva

pārskatīšana.

Skolas sadarbību ar citām institūcijām pamatojums pašnovērtēšanas

ziņojumā un procesa mērķtiecīguma veicināšana.

Informācijas apmaiņas ar sadarbības institūcijām sekmēšana.

87


Izglītības iestādes vadītājs

Vidars Zviedris

(paraksts) (vārds, uzvārds)

Z. v.

SASKAŅOTS

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

(paraksts) (vārds, uzvārds)

(datums)

Z. v.

Documents

PAŠNOVĒRTĒJUMA · 4) 12 803 euro apmērā izdevumi Erasmus + projektu „Let's tune in to Europe” un “Water around us” īstenošanai Rūjienas vidusskolā; 5) 1 731 euro