Latvijas Republika

Saldus novada pašvaldība

SALDUS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE „ĪKSTĪTE”

Izglītības iestādes reģ. Nr. 4101901601, Bērzu alejā 16A, Saldū, Saldus nov., LV - 3801,

tālrunis 63823296, e-pasts: ikstite@saldus.lv, www.saldus.lv

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Saldus pirmsskolas izglītības iestāde ,,Īkstīte’’

Reģistrācijas Nr. 4101901601

Bērzu aleja 16A, Saldus

Saldus novads, LV - 3801

tālrunis 63823296

Vadītāja: Santa Megne

e-pasts: ikstite@saldus.lv,

2019

mailto:ikstite@saldus.lvmailto:ikstite@saldus.lvmailto:ikstite@saldus.lv

2

Saturs

Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums ..................................................................................................... 3

Izglītības iestādes pamatmērķi ...................................................................................................................... 6

1. Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas ............................................................... 9

2.Mācīšana un mācīšanās ................................................................................................................ 10 2.1. Mācīšanas kvalitāte ............................................................................................................. 10

2.2. Mācīšanās kvalitāte ............................................................................................................ 13

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa .............................................................................. 14

3.Izglītojamo sasniegumi ................................................................................................................ 15

4.Atbalsts izglītojamiem ................................................................................................................. 16 4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts ............................................................ 16

4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) ......................................... 18

4.3. Atbalsts personības veidošanā............................................................................................. 20

4.4. Atbalsts karjeras izglītībā.................................................................................................... 21

4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai.................................................................................. 22

4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ................................................................. 23

4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni .......................................................................................... 24

5.Iestādes vide ................................................................................................................................ 26 5.1. Mikroklimats ....................................................................................................................... 26

5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība ........................................................................................ 30

6.Iestādes resursi ............................................................................................................................. 32 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi .................................................................................... 32

6.2. Personālresursi .................................................................................................................... 33

7.Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana ................................................... 35 7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana ............................................................. 35

7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība ................................................................... 36

7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................... 38

Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos....................................... 40

Pielikumi……... ..................................................................................................................................... 45

3

Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

Saldus pirmsskolas izglītības iestādes ,,Īkstīte’’ (turpmāk- iestāde) ēka uzcelta

1988.gadā. 1989.gadā pirmsskolas iestādei piešķir nosaukumu “Īkstīte”. Līdz 2008.gadam

iestāde ir Saldus pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte”, bet sakarā ar teritoriālo

reformu no 2009.gada iestādes nosaukums ir Saldus pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte”.

Saldus pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte” ir Saldus novada domes dibināta

pirmsskolas izglītības iestāde ar programmas īstenošanas vietu: Bērzu aleja 16A, Saldus,

Saldus novads, LV-3801, darbību tā veic, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina Saldus

novada domē.

Saldus pirmsskolas izglītības iestādes “Īkstīte” tiesiskais pamats ir Izglītības likums,

Vispārējās izglītības likums, Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti, kā arī

Dibinātāja izdotie tiesību akti un Iestādes nolikums, kurš apstiprināts 2019.gada 22.augusta

Saldus novada domes sēdē.

Iestādes teritorija ir 0,8079 ha, tajā atrodas: izglītības iestādes ēka, izglītojamo rotaļu

laukumi ar konstrukcijām bērnu fiziskās, pētnieciskās un izzinošās darbības pilnveidošanai,

gājēju celiņi, piebraucamais ceļš un saimnieciskā zona. Iestādes teritorija ir nožogota.

Reljefs ir paugurains, interesants un saistošs izglītojamiem. Pateicoties vietējiem

apstākļiem, visos gadalaikos ir iespējams organizēt piemērotas fiziskās aktivitātes, izglītojošās

un audzinošās nodarbes brīvā dabā. Izglītojamiem ir nodrošināta iespēja praktiski darboties un

izzināt dabas likumsakarības, ar tām iepazīstoties klātienē.

2018.gadā iestādes ēkai tika uzsākta renovācija, tā atbilst Saldus novada attīstības

programmas 2013.-2020.gadam stratēģiskajam mērķim - modernizēt, pilnveidot, renovēt,

rekonstruēt un attīstīt, - kā rezultātā Saldus pirmsskolas izglītības iestādei “Īkstīte” ir atjaunots

jumta segums, veikta ārsienu un cokola siltināšana, ārējo inženiertīklu un žoga sakārtošana

atbilstoši mūsdienu materiāliem un prasībām.

Iestādes atrašanās vieta robežojas ar Saldus pilsētu un Brocēnu novadu, kur salīdzinoši

maz dzīvojamo māju, taču līdz pilsētas centram ir tikai 3 km.

Attīstošais un audzinošais darbs tiek organizēts integrēti, visas dienas garumā.

Izglītojamie iepazīst savu tuvāko apkārtni (iestāde atrodas tuvu Kalnsētas parkam, zirgu

audzētavai, Veides mežam un birzītei), iepazīstas ar dabas parādībām un procesiem dabā.

Iegūst un uzlabo pieredzi saskarsmē ar vienaudžiem, kļūst par pētniekiem, māksliniekiem un

pilnvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem ar atbildības sajūtu.

Izglītības iestādei ir sava himna “Mazā Īkstīte”, tās vārdu autors ir novadnieks Jūlijs

Urmanis, mūzikas autore Danuta Briede (skatīt 1.pielikumu). Prezentāciju un svētku reizēs tiek

izmantots iestādes logo, kurā atspoguļoti pasakas “Īkstīte” motīvi (skatīt 2.pielikumu).

Izglītības iestādē īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu bērniem

pirmsskolas vecumā, izglītības programmas kods – 010111 11.

Izglītības iestādē ir iekārtotas un darbojas 4 pirmsskolas grupas.

2018./2019. mācību gadā izglītojamie uzņemti un zināšanas apgūst grupās:

1. “Bitītes” (izglītojamie vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem).

2. “Spārītes” (izglītojamie vecumā no 2,5 līdz 3 gadiem).

3. “Mārītes” (izglītojamie vecumā no 3 līdz 4 gadiem).

4. “Taurenītis” (izglītojamie vecumā no 5 līdz 6 gadiem).

4

Izglītojamo skaita izmaiņas pa mācību gadiem.

Mācību gads 2015./2016. 2016./2017. 2017./2018. 2018./2019.

Audzēkņu skaits

gada sākumā

87 82 87 86

Audzēkņu skaits

gada beigās

87 86 83 85

Grupās ir iekārtoti mācību centri.

Fiziskās izglītības un veselības, kā arī kultūras izpratnes un pašizpausmes māksla jomas tiek

organizētas iestādes zālē, gaiteņos un iestādes teritorijā.

Iestādes darbu organizē iestādes vadītāja Santa Megne (augstākā pedagoģiskā izglītība,

kopējais darba stāžs pirmsskolā 32 gadi).

Izglītības jomā strādā izglītības metodiķe Nika Pobusa-Segliņa, kas kopīgi ar

pedagoģiskajiem darbiniekiem izvirza un palīdz īstenot izglītojošo un metodisko darbu.

Pedagoģisko procesu nodrošina 12 pedagogi un 12 tehniskie darbinieki, kas savu

profesionālo kompetenci regulāri paaugstina tālākizglītības un profesionālās pilnveides

programmās, semināros un konferencēs. Visiem iestādes pedagogiem ir atbilstoša kvalifikācija:

Viens iestādes pedagogs ir ieguvis Izglītības zinātņu maģistra pedagoģijā

akadēmisko grādu.

Septiņi iestādes pedagogi ir ieguvuši bakalaura grādu.

Četri iestādes pedagogi ir ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību (skatīt

pielikumā tabulu Nr.3)

Iestādes pedagogi paaugstina savu profesionālo kompetenci, piedaloties pedagogu

profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā.

Diviem izglītības iestādes pedagogiem ir 3. profesionālās darbības kvalitātes

pakāpe.

2018. gadā divi iestādes pedagogi ieguva 2. profesionālās darbības kvalitātes

pakāpi.

2019. gadā viens iestādes pedagogs ieguva 2. profesionālās darbības kvalitātes

pakāpi.

Izglītības iestādē strādā zinoši un kompetenti pedagogi, kas savas zināšanas nodod

jaunajiem kolēģiem, kā arī turpina izglītoties un apgūt mūsdienu prasībām atbilstošas metodes

un paņēmienus. Gados jaunie kolēģi iestādē ienes jaunas idejas, ir atvērti un darboties griboši.

Izvērtējot pedagoģisko darbinieku darba stāžu, redzam:

16% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 1-5 gadiem.

15% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 6-10 gadiem.

46% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 11-20 gadiem.

23% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 20-30 gadiem (skatīt pielikumā

tabulu Nr.4).

5

mazāk:

Analizējot pedagoģisko darbinieku vecuma, secināms, ka iestādē jauno pedagogu ir

23% no pedagoģiskajiem darbiniekiem ir vecumā no 25-30 gadiem.

31% no pedagoģiskajiem darbiniekiem ir vecumā no 31-40 gadiem.

46% no pedagoģiskajiem darbiniekiem ir vecuma no 41-50 gadiem (skatīt

pielikumā tabula Nr.5).

Par saimniecisko darbu iestādē, ugunsdrošību un darba drošību atbild saimnieciskās

daļas vadītāja Inga Plone.

Par izglītojamo veselību, sadarbību ar ģimenes ārstu privātpraksēm, pareizu uzturu,

sanitāro normu ievērošanu iestādē rūpējas medicīnas māsa Tatjana Remese.

Iestādes teritorijā katrai vecuma grupai ir savs rotaļu laukums ar nojumi un kustību

attīstības elementiem dažādām aktivitātēm. Izglītojamo patstāvīgajai un pētnieciskajai darbībai

CEMEX Iespēju fonda projekta “Darbosimies kopā” īstenošanas laikā iegādāts

daudzfunkcionāls interaktīvs galds, pie kura interesanti un radoši darboties brīvā dabā.

Lai papildinātu un uzlabotu iestādes pedagogu darbu, kas saistīts ar izglītojamo un

vecāku izglītošanu, ir iegādāta mācību literatūra skolotājiem (psiholoģija, pedagoģija), izziņas

literatūra bērniem (enciklopēdijas), daiļliteratūra bērniem (grāmatas skatīšanai un lasīšanai).

Katram pedagogam ir elektroniski pieejams žurnāls “Pirmsskola”. 2017. gadā piedaloties

projektos, iegādātas spēles un instrumenti bērnu eksakto zinātņu intereses attīstībai un

veicināšanai. CEMEX Iespēju fonda projektā “Nāc - iepazīsti, radi un eksperimentē kopā” par

summu 1000 EUR. CEMEX Iespēju fonda projektā “Mazo pētnieku darbnīcas” par summu 922

EUR. 2019. gadā īstenojot SCHWENK Iespēju fonda projektu “Reiz – sen senos laikos…” tika

iegādāti 30 sēžamie pufi, ko iestādē izmanto mācību procesā, pasākumos un brīvajos brīžos.

Izglītības iestādes kopējo budžetu veido – pašvaldības budžets, valsts budžets un vecāku

iemaksas par izglītojamo ēdināšanu. Budžeta nodrošinājums analizēts % pēdējo 3 gadu laikā.

Vislielāko finanšu daļu sastāda pašvaldības budžets, kurā ietilpst izdevumi par –

darbinieku darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, izdevumi, kas saistīti ar

iestādes uzturēšanas un remonta izmaksām, biroja preču, mācību līdzekļu un materiālu

finansējums izglītojamiem, darbinieku apmācību pakalpojumi, bibliotēkas krājumu un

datortehnikas iegāde:

2016./2017. mācību gadā 67.90%

2017./2018. mācību gadā 75.06%

2018./2019. mācību gadā 80.13%

Valsts finansējums nodrošina pedagogu darba samaksu un mācību materiālu iegādi 5 -6

gadus vecu izglītojamo apmācībai:

2016./2017. mācību gadā12.41%

2017./2018. mācību gadā 7.59%

2018./2019. mācību gadā 8.89%

Budžetā atsevišķi atspoguļotas arī vecāku iemaksas par izglītojamo ēdināšanu iestādē.

Ar 2017. gada 1. septembri ēdināšanas pakalpojumu iestādē nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs

SIA “Aniva”, reģistrācijas Nr. 50003115551, adrese: Zeltrītu iela 16-2, Mārupe, LV-2167.

2016./2017. mācību gadā 19.69%

6

2017./2018. mācību gadā 17.35%

2018./2019. mācību gadā 18.66% (skatīt pielikumā tabula Nr.6). Izglītības iestādē jau 9 gadus darbojās “Meža skola”, kurā izglītojamie padziļināti

iepazīstas ar tuvāko apkārtni, izzina dabas procesus, to savstarpējo mijiedarbību, paši piedalās

pētījumos un savu spriedumu analīzē.

2017. /2018. mācību gadā izglītības iestāde iesaistījās EKO skolas programmā ar mērķi

iegūt EKO skolas sertifikātu, bet vēlāk arī EKO skolas karogu.

2018. gada 14. septembrī iestādei par sasniegumiem ilgtspējīgas attīstības, vides

izglītības un vides aizsardzības veicināšanā piešķīra Latvijas EKO skolas nosaukumu.

2019. gada 16. septembrī par sasniegumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un

vides aizsardzības veicināšanā izglītības iestādē un tās apkārtnē piešķirts starptautiskais Eko

skolas “Zaļais karogs”.

Izglītības iestādes 5 un 6 gadus veciem izglītojamiem tiek piedāvāta iespēja apgūt

peldēšanas prasmi Saldus sporta skolas peldbaseinā kvalificēta trenera vadībā. Sadarbība notiek

arī ar Saldus sporta skolas basketbola un futbola treneriem, kuri reizi nedēļā vada sporta

nodarbības 5-6 gadus veciem izglītojamiem iestādē.

Izglītības iestādes pamatmērķi

Saldus pirmsskolas izglītības iestādes darbības mērķis ir:

1. Organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts

pirmsskolas izglītības vadlīnijās nosprausto mērķu sasniegšanu.

2. Veicināt izglītojamā vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības

likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās

zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot izglītojamajam

iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.

Izglītības iestādes galvenie uzdevumi:

1. Īstenot izglītības programmu, organizēt mācību un audzināšanas darbu, izvēlēties

izglītošanas metodes un formas, mērķtiecīgi nodrošinot izglītojamo personības

daudzpusīgu veidošanos, veselības stiprināšanu un sagatavošanu pamatizglītības

apguves uzsākšanai.

2. Sekmēt izglītojamo fizisko spēju attīstību un kustību apguvi.

3. Sekmēt izglītojamā pašapziņas veidošanos, spēju un interešu apzināšanos, jūtu un gribas

attīstību, veicinot izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu

personību.

4. Veidot izglītojamā pamatiemaņas patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī veicināt

izglītojamā izziņas darbības un zinātkāres attīstību un nodrošinot zināšanu un prasmju

apguvi.

5. Sekmēt izglītojamā saskarsmes un sadarbības prasmju attīstību.

6. Sekmēt pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos izglītojamam

pašam pret sevi, ģimeni, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un Latvijas valsti, saglabājot

7

un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Veidot izpratni par cilvēktiesību

pamatprincipiem un audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas

patriotus.

7. Sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai citiem izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem,

lai nodrošinātu izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības apguves uzsākšanai.

8. Nodrošināt izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē nepieciešamos

mācību līdzekļus.

9. Racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla

resursus.

10. Iepazīt un izzināt dabas norises procesus aktīvi piedaloties “Meža skolas” aktivitātēs.

11. Sekmēt Eko skolas aktivitāšu īstenošanu, veicināt izglītojamo izpratni par dabas

procesiem un to aizsardzību.

Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti

Izglītības iestādes 2017./2018. mācību gada galvenie uzdevumi

1. Veikt pirmsskolas izglītības iestādes darbības un vadītājas kvalitātes novērtēšanas procesu.

Grupas darbs.

Administrācijas darbs.

Iestādes pašnovērtējums.

2. Uzsākt kompetenču pieejā balstītu pirmsskolas izglītības mācību metožu apguvi.

Semināri, kursi par kompetenču izglītību.

Mācību satura maiņa.

Pieredzes apmaiņa.

Pieredzes apmaiņas ekskursija uz Ozolnieku novada PII “Saulīte”.

3. Veicināt izpratni par veselīga uztura nozīmi bērna attīstībā.

Dalība ESF projektā Nr. 9.2.4.., “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Saldus novadā”. Veselības nedēļa – „Veselīgs uzturs”.

Lekcija vecākiem par veselīgu uzturu projekta ietvaros.

Aktivitātes izglītojamiem, saistībā ar veselīga uztura priekšnoteikumiem.

Sporta aktivitātes telpās un āra vidē.

4. Aktualizēt jautājumu par bērnu drošību un psiholoģisko labsajūtu.

Semināra cikls vecākiem par 3-6 gadus vecu bērnu psihoemocionālo audzināšanu.

„Džimbas” skolas deviņas nodarbības 5-6 gadīgajiem bērniem.

Tikšanās ar bāriņtiesas un sociālā dienesta darbiniekiem.

Izglītības iestādes 2018./2019. mācību gada galvenie uzdevumi

Mērķis: Mērķtiecīgi paaugstināt izglītības procesa efektivitāti un ilgtspēju.

1. Gatavoties kompetenču pieejas ieviešanai pirmsskolas izglītības procesā.

Kursi „Mācību darba plānošana 5-6 gadīgu bērnu lietpratības attīstībai”.

Kursi “Kvalitatīvas pedagoģijas pamatprincipi pirmsskolā”.

Kursi “ Kompetenču pieeja mācību saturā: ”Skolotājs, kurš vada mācīšanos pirmsskolā“.

8

Kursi “Vides un mācību materiālu izmantošana pirmsskolā, lai sekmētu jēgpilnu mācīšanos”.

Kursi “Muzikālās darbības īstenošana pirmsskolā, atbilstoši kompetenču pieejai”.

Mācību vides iekārtošana.

Pedagogu savstarpējā pieredzes analīze un izvērtēšana.

2. Aktualizēt drošības noteikumus bērniem ar uzskatāmiem un vecumam atbilstošiem

materiāliem.

Dalība ESF projektā Nr. 9.2.4.., “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un

slimību profilaksei Saldus novadā”. Atkarību un drošības profilakses nedēļa “Esi brīvs”.

Grupas noteikumu izstrāde, iedzīvināšana un aktualizēšana ikdienā.

Drošības noteikumu izstrāde, papildināšana un aktualizēšana ( uzskates, izdales

materiāli, video filmiņas, spēles…).

3. Pilnveidot audzināšanas darbu, akcentējot patriotismu un atbildīgu attieksmi Latvijas

kultūrvēsturisko vērtību apzināšanā.

Senlietu izzināšana un izstāde “100 un vēl vairāk…”, sadarbība ar Saldus J. Rozentāla

muzeju.

Lāčplēša diena, Lāpu gājiens, Latvijas dzimšanas diena, Baltā galdauta svētki.

“Īstenojam ideju” projekts “Cepu, cepu kukulīti, latvju svētkus sagaidot”.

Izstāde “Mana Latvija”.

SCHWENK Iespēju fonda projekts “Reiz – sen senos laikos”.

Latviešu tautas pasaku dramatizācija, pasākums “Pasaku balle”.

4. Veicināt skolotāju savstarpējo pieredzes apmaiņu.

Skolotāju vērotais mācību process – dienas ritms, rotaļnodarbības kolēģu grupās.

Kopīgas diskusijas, jautājumu 5-minūtes un pieredzes apmaiņa.

Atvērtā durvju diena.

Pieredzes ekskursijas un novada metodisko apvienību apmeklējums.

Izglītības iestādes mērķis un uzdevumi 2018./2019. mācību gadā

Mērķis : Mērķtiecīgi paaugstināt izglītības procesa efektivitāti un ilgtspēju.

Uzdevumi –

Gatavoties kompetenču pieejas ieviešanai pirmsskolas izglītības procesā.

Aktualizēt drošības noteikumus ar uzskatāmiem un izglītojamā vecumam atbilstošiem

materiāliem.

Pilnveidot audzināšanas darbu, akcentējot patriotismu un atbildīgu attieksmi Latvijas

kultūrvēsturisko vērtību apzināšanā.

Veicināt pedagogu savstarpējās pieredzes apmaiņu.

Izglītības iestādes definētās vērtības:

1. Cieņa

2. Patriotisms

9

1. Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas

Saldus pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte” īsteno vienu izglītības programmu:

Izglītības

programmas

nosaukums

Kods Licences

Nr.

Licences

datums

Izglītojamo

skaits

2018./2019.

m. g.

sākumā

Izglītojamo

skaits

2018./2019.

m. g.

beigās

Vispārējās

pirmsskolas

izglītības

programma

01011111 V-9124 07.06.2017. 86 85

Izglītojamo skaita izmaiņas, mācību gada sākumā un beigās saistītas ar ģimeņu

dzīvesvietas maiņu, kā arī ar izglītojamo pāriešanu uz dzīvesvietai tuvāku izglītības iestādi.

Izglītības iestādē mācību valoda ir latviešu valoda.

Fiziskās izglītības un veselības, kā arī kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas

jomas un grupu pedagogiem ir saskaņots integrēto rotaļnodarbību plāns. Nepieciešamības

gadījumā, pamatojoties uz izmaiņām, kas saistītas ar pasākumu vai citu plānotu aktivitāšu

norisi, rotaļnodarbības plānā veic korekcijas. Pedagogi ikdienas darbā plāno mācību darba

diferenciāciju, individualizāciju un piemēro atbalsta pasākumus izglītojamiem pēc vajadzības

un nepieciešamības. Mācību satura apguves secību un tēmu izklāstu pedagogi plāno,

pamatojoties uz izglītojamo esošajām zināšanām, interesēm, pēctecību un programmas

pamatnostādnēm, ievērojot atbilstošo izglītības posmu. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās

pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai nodrošina izglītojamos un pedagogus ar

atbilstošu mācību literatūru un nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un materiāliem. Izglītības

iestādes vadība ir ieinteresēta, sadarbojas ar pedagogiem, sniedz atbalstu, kā arī nepieciešamo

informāciju un resursus. Izglītības iestādes vadība pārrauga rotaļnodarbību norisi, pilnveidi un

īstenošanu.

Izglītības iestādes darba plānā ir iekļauti pasākumi, kas veido izglītojamā attieksmi pret

sevi un citiem, darbu, kultūru, sabiedrību un valsti. Iestādes audzināšanas darba plāna

priekšnoteikums - audzināt ģimeniskā atmosfērā, spēt ieklausīties, saskatīt un palīdzēt mūsu

bērniem izaugt laimīgiem cilvēkiem. Audzināšanas mērķis - nodrošināt iespēju katram

izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu, atbildīgu personību sabiedrībā,

veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt

kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas

Satversmei.

Darba plāns tiek sastādīts vienam mācību gadam, ietverot uzdevumus darbinieku

pilnveidošanai un profesionālajai attīstībai. Tas īstenojams, apmeklējot novada metodiskās

apvienības, kurās vēro un analizē pedagogu darbu, gūst jaunu pieredzi un zināšanas. Organizē

izbraukuma pieredzes apmaiņu uz citu pilsētu un novadu pirmsskolas iestādēm, lai redzētu un

klātienē iepazītos ar labajiem piemēriem. Tehniskais personāls piedalās minimālās higiēnas

prasību ievērošanas kursos, kā arī apgūst ar pedagoģiju un psiholoģiju saistītus jautājumus, kas

nepieciešami darbā ar izglītojamiem. Apmeklē bērnu tiesību aizsardzības kursus.

10

Darba plānā tiek atspoguļoti visi iestādes pasākumi: dalība projektos, plānotās

ekskursijas un pārgājieni, “Meža skolas” un Eko skolas aktivitātes, pasākumi, svētki, radošās

darbnīcas, karjeras izglītības veicināšana, kā arī kopsapulces darbiniekiem un vecākiem, grupu

vecāku sapulces. Plānā tiek norādīts pasākuma laiks un atbildīgais, kas uzņemas atbildību un

nepieciešamības gadījumā pieaicina sev palīgus no iestādes darbinieku vidus. Darba plāns tiek

sastādīts un apstiprināts pedagoģiskās padomes sēdē un darbinieku kopsapulcē.

Izglītības iestāde lepojas:

Iestādē mācību darba diferenciācija tiek plānota, tā vērsta uz ikviena izglītojamā

individuālajām prasmēm, spējām un vajadzībām.

Plašs, interesants un atbilstošs mācību līdzekļu un materiālu nodrošinājums.

Izglītojamo regulāra dziedāšana un muzicēšana iestādes ansamblī.

Zinoši pedagogi, kuri izglītības procesa plānošanā un realizācijā ņem vērā izglītojamo

spējas un vajadzības.

Katru mēnesi tiek organizēta un vadīta “Meža skola”, kuras laikā izglītojamie iepazīst

savu tuvāko apkārtni un izzina dabas likumsakarības.

Regulāras aktivitātes izglītojamajiem Eko skolas programmā, tiek sekmētas izglītojamo

zināšanas un domāšana, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi.

Turpmākā attīstība:

Īstenot iestādē interešu izglītību, nodrošinot iespēju izglītojamiem papildināt savas

prasmes un zināšanas angļu valodas un tautisko deju apmācības pulciņos.

Plānot un īstenot radošas Meža skolas un Eko skolas aktivitātes izglītojamiem un viņu

vecākiem.

Veicināt un pilnveidot pedagogu profesionālo izaugsmi informācijas tehnoloģiju

pielietošanā mācību procesā ikdienā.

Īstenot un ieviest kompetencēs balstītu apmācības procesu.

Vērtējums kritērijā– labi

2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Izglītības iestādes pedagogi savu darbu atspoguļo izveidotajā plānošanas darba lapā

“Zirneklītis”. Lai uzlabotu un sekmētu izglītojamo attīstību ir izveidotas individuālā darba

mapes, kurās apkopota informācija par izglītojamā attīstību un plānotajiem individuālajiem

uzdevumiem. Valodas attīstības skolotāja (logopēde) plāno individuālo, pāru un grupu darbu ar

katru izglītojamo pēc saraksta. Valodas attīstības skolotājas plānā tiek izdarīti ieraksti par

izglītojamā mācību procesa atspoguļojumu. Mūzikas un sporta skolotājas plāno savu darbu

muzikālās audzināšanas un sporta plānos.

Mācību gada sākumā grupas žurnālā tiek aizpildīti dati par izglītojamo – dzimšanas

dati, dzīves vietas adrese, vecāku vārdi, telefona numuri. Grupas žurnālā tiek ierakstīts grupas

rotaļnodarbību plānojums katrai dienai, kas ir saskaņots ar iestādes vadītāju. Izglītojamo grupas

žurnālā, ikdienas apmeklējumu ik rītu aizpilda pedagogs, ierakstus atzīmējot ar simboliem -

i- ieradies izglītības iestādē,

11

n – neapmeklē izglītības iestādi,

ns – neapmeklē iestādi slimības dēļ,

na – neapmeklē iestādi attaisnojošu iemeslu dēļ.

Izglītojamie vienu reizi pusgadā apmeklē iestādes medicīnas māsu, lai veiktu

antropometriskos mērījumus, rezultātus atspoguļo grupas žurnālā, kā arī izdara nepieciešamos

ierakstus pēc izglītojamo medicīniskās kartes, ko izsniedzis ģimenes ārsts. Pēc nepieciešamo

ierakstu veikšanas iespējams noteikt izglītojamā veselības grupu, galda un krēsla izmērus.

Grupas žurnālā ierakstus pārbauda iestādes vadītāja.

Mācību procesa organizācija:

Ar mācību uzdevumiem un tēmu, pedagogi izglītojamos iepazīstina katru rītu,

organizējot rīta apli, kura laikā tiek aktualizēti rotaļnodarbībās apgūstamie uzdevumi, kā

arī pārrunāta visas dienas gaita.

Grupās ir iekārtots informatīvais stends, kurā tiek atspoguļota informācija vecākiem par

katras nedēļas rotaļnodarbībās plānotajiem uzdevumiem un apgūstamajām prasmēm.

Iestādes pedagogi labprāt uzklausa un savā turpmākajā darbā izmanto gan kolēģu, gan

metodiķes un vadītājas ieteikumus un norādījumus.

Mācību procesa apguve tiek apgūta integrētajās rotaļu nodarbībās.

Mācību līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu pedagogi izmanto pēc saviem ieskatiem un

izvēles. Uzskates un izdales materiāli tiek izmantoti, pamatojoties uz katras tēmas

izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un metodēm, kuras tiek pielietotas rotaļnodarbību

gaitā, panākot un sasniedzot vēlamo rezultātu, kura pamatā ir izglītojamo aktīva

iesaistīšanās un velēšanās praktiski darboties, eksperimentēt, radīt un izzināt.

Ar mācību iekārtām un aprīkojumu pedagogi ir nodrošināti apmierinoši – katras grupas

pedagogiem lietošanā ir pieejams dators un printeris. Pedagogi prezentāciju un citu

vajadzību īstenošanā var izmantot projektoru. Iestādei ir plānots iegādāties arī

interaktīvo tāfeli.

Individuālajās konsultācijās ar grupu pedagogiem, kopīgajās pedagogu sapulcēs un

pedagoģiskajās sēdēs notiek informācijas apmaiņa starp pedagogiem, metodiķi un

vadītāju par mācību procesa organizāciju.

Tiek analizētas situācijas lai sniegtu atbalsta pasākumus, vajadzības gadījumā tiek lūgts

vecākiem konsultēties ar psihologu vai ģimenes ārstu par izglītojamā vispusīgu un

harmonisku attīstību. Ar pedagogiem tiek pārrunāta atbilstošu metožu un paņēmienu

izmantošana, kas nodrošina izglītojamā vecumam atbilstošu un pilnvērtīgu attīstību.

Izglītojamiem informācija par veicamo uzdevumu tiek sniegta pirms rotaļnodarbības,

paskaidrojot vai ļaujot pašiem nonākt pie secinājuma, ko un kā darīt, lai izvirzīto mērķi

sasniegtu.

Informāciju par pirmsskolas izglītības programmā izvirzītajiem mācību uzdevumiem

atbilstoši izglītojamā vecumam un attīstības posmiem, par rotaļnodarbību organizāciju

un norisi, par nepieciešamo individuālo darbu un citiem jautājumiem izglītojamo vecāki

tiek informēti vecāku kopsapulcē, grupu vecāku sapulcēs un individuālās sarunās ar

pedagogiem, metodiķi un vadītāju.

Mācību metožu izvēli nosaka: mācību saturs, nodarbības vai tēmas apguves mērķis un

uzdevumi. Pedagogi mācību metodes izvēlas atbilstoši pirmsskolas izglītības programmai, katra

bērna individuālajam attīstības līmenim, kā arī vietējiem apstākļiem, bērnu interesēm,

12

tematiskajiem svētkiem un aktivitātēm, kas saistītas ar projektu vai pasākumu īstenošanu.

Plānojot dienas, nedēļas un mēneša aktivitātes audzinošo darbu ar izglītojamiem,

īsteno atbilstoši tēmai, kur nepieciešams gan savstarpēji sadarboties, gan izvērtēt vai analizēt

notikumu secību vai situāciju, izdarīt secinājumus un spēt pieņemt lēmumus savai turpmākai

darbībai. Jaunākā vecuma izglītojamiem ir interesanti un vieglāk saprotami, ja situācijas analīzē

iesaista rotaļlietas vai zināmus multiplikāciju filmu varoņus, kuri izspēlē vai attēlo

nepieciešamo situāciju, tas ļauj izglītojamiem vieglāk uztvert un izprast notikumus. Mūsdienās,

audzinošais darbs ir pamats izglītojamo pozitīvas uztveres un reālās dzīves skaidrojums, kas

bieži vien dramatiski atšķiras no informācijas, kura iegūstama plašsaziņas līdzekļos un

televīzijas ekrānos. Audzinošais un skaidrojošais darbs liek pamatus, kas veicina un nodrošina

jaunās paaudzes izpratni un apziņu par savu rīcību, tās sekām.

Lai izglītojamiem nodrošinātu fiziskās aktivitātes un vēlmi nodarboties ar sportu, katru

dienu tiek vadītas sporta nodarbības ar vispārattīstošiem vingrinājumiem, iekļaujošiem sporta

un sacensību elementiem, aktīvām un izglītojamiem interesantām rotaļām. Tiek organizēti

pārgājieni un tālās pastaigas, sporta dienas un sporta svētki, kuriem izglītojamie īpaši gatavojas

un ar prieku piedalās. Aktivitātēs piedzīvotais tiek atspoguļots izglītojamo radošajos darbos,

foto izstādēs, grupu informācijas stendos un iestādes avīzē ”Īkstītes spogulis”.

Lai izglītojamie iestādē justos labi, pedagogi lielu uzmanību pievērš pozitīvas

savstarpējās sadarbības un saskarsmes veidošanā un nodrošināšanā ne tikai mācību procesa

laikā, bet arī ikdienas dzīvē. Pedagogi un iestādes personāls nodrošina un rada emocionālu,

interesantu un saturīgu mācību procesu, tas veicina izglītojamo gribas, prasmju, spēju un

saziņas nepieciešamību, lai kontaktētos gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem, tā nodrošinot

un pilnveidojot sagatavotību skolai un turpmākai dzīvei. Lai savstarpējā sadarbība būtu pēc

iespējas veiksmīgāka, pedagogi izmanto dažādas sadarbības formas - individuālas sarunas vai

pārrunas, kā arī grupas rotaļdarbības, kurās izglītojamie, kopīgi darbojoties tiek aicināti domāt,

spriest, pieņemt kompromisus un nonākt līdz pozitīvam rezultātam.

Mācību procesa apguvē pedagogi izmanto izglītības iestādē jau esošos uzskates un

izdales materiālus, kā arī gatavo jaunus materiālus un didaktiskās rotaļas, kas nepieciešamas un

atbilst mūsdienu prasībām, lai izglītojamie uztvertu un saprastu apgūstamās un plānotās tēmas,

ievērojot pēctecību un izglītojamo individuālās vajadzības un attīstības īpatnības. Izgatavoto

metodisko materiālu iespējams izmantot visiem iestādes pedagogiem, tas ļauj un nodrošina

izglītojamo intereses, uzmanības un domāšanas attīstību, jo piedāvātais materiāls ir “jauns” un

interesants. Pedagogi šajā darbā piedalās ar iniciatīvu un inovatīvām metodēm, prot savā starpā

sadarboties, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks, lai to spētu pielietot un izmantot dažādos

uzdevumos un situācijās dažādos vecumposmos.

Varam lepoties ar iestādes apkārtni, jo iestādes teritorijā atrodas dažādas koku sugas

vērošanai, apstādījumi ar košumkrūmiem un puķēm, paugurains reljefs un augļu koki, ir

nodrošināta iespēja organizēt izglītojamo vērojumus, darba audzināšanu un pašu vadītu

darbošanos.

Pirmsskolas vecumā izglītojamiem pašvērtējuma prasmes bieži vien ir neadekvātas un

nav pamatotas, bet balstās uz prieka un laimes izjūtu. Katrs par savu veikumu stāsta un rāda ar

patiesu aizrautību un lepnumu. Jaunākā vecumā tas arī ir mūsu mērķis, lai izglītojamais būtu

atvērts, labprāt darbotos ar vēlmi izzināt un piedzīvot darbošanās procesu. Jau sākot no vidējā

pirmsskolas vecuma pedagoga uzdevums ir mudināt un veicināt izglītojamo domāt, apzināties,

kas izdevies, ko varēja darīt savādāk, cik pacietības, spēka, uzmanības ir ielikts piedāvātajā

13

uzdevumā, vai tas ir maksimālais, ko varēja izdarīt. Šajā laikā pedagogam jāveicina un

jāaktualizē izglītojamiem kritiskāk vērtēt un analizēt gan savu paveikto darbu, gan savu rīcību

un ieguldītos spēkus.

Izglītības iestāde lepojas:

Mācību un audzināšanas darbs tiek organizēts regulāri, balstoties uz pirmsskolas

izglītības programmā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot pakāpenības,

sistemātiskuma, pēctecības, vietējo apstākļu, izglītojamo intereses un dabas

likumsakarību saikni.

Mācību un audzināšanas procesā pedagogi izmanto dažādas metodes un paņēmienus,

kas attīsta un nostiprina izglītojamo spēju un prasmju pilnveidošanu un izkopšanu.

Mācību un audzināšanas procesā pedagogi izmanto mūsdienīgus materiālus, tehniskās

ierīces, pašu gatavotus izdales un uzskates materiālus.

Iestādē strādā savā jomā zinoši, radoši, aktīvi, bērnus mīloši un saprotoši pedagogi,

kuri savu sirds siltumu un zināšanas sniedz izglītojamiem un viņu vecākiem.

Turpmākā attīstība:

Uzlabot mācīšanas kvalitāti mudinot pedagogus mācību programmā plašāk izmantot

mūsdienu tehnoloģijas un digitālos resursus - video materiālus un multiplikāciju filmas,

kas atbilst apgūstamajai tēmai, izglītojamo savstarpējo attiecību uzlabošanai -

līdzjūtības, sapratnes un taisnīguma izpratnes nostiprināšanai.

Uzlabot mācību procesa kvalitāti un sniegt atbalstu pedagogiem pedagoģiskajā procesā

izmantojot un pielietojot metodiķa ieteikumus, norādījumus un pieredzes apmaiņu.

Ieviest ikdienas darbā kompetencēs balstītu mācīšanas procesu. To balstīt uz regulāru

pieredzes apmaiņu, pieejamību pedagogu tālākizglītībai, izmantojot kursu, semināru

apmeklējumus un iepazīstoties ar informāciju Valsts izglītības satura centra mājas lapā.

Motivēt pedagogus izmantot pašmācību, par rezultātiem un gūto pieredzi informēt

visus iestādē strādājošos.

Vērtējums kritērijā– labi.

2.2. Mācīšanās kvalitāte

Pirmsskolas izglītības iestādē izglītojamo mācīšanās darbs tiek organizēts integrētās

rotaļu nodarbībās.

Izglītojamo apmācība notiek visu dienu. Rīta cēlienā abi pedagogi strādā paralēli,

tā nodrošinot kvalitatīvu apakšgrupu darbu. Pēcpusdienas cēlienā tiek nodrošināts individuālais

darbs ar izglītojamiem.

Jaunās tēmas sākumā pedagogs uzdod izzinošus un ieinteresējošus jautājumus par jauno

tēmu, lai noskaidrotu, ko izglītojamais zina par tēmu un ko grib uzzināt. Ar šāda veida

komunikāciju un līdzi darbošanos izglītojamie tiek mudināti uz sadarbību un iesaistīšanos

tēmas izstrādes un apguves procesā. Katra diena sākas ar rīta apli, kurā tiek pārrunāti dienā

veicamie uzdevumi centros. Tā izglītojamiem veidojas priekšstats par darbību secību un dienas

ritmu. Izglītojamie ir gatavi darboties, apgūt visu jauno, jo grupā valda pozitīva savstarpējā

sadarbība, jo pedagogs ir zinošs, aktīvs, smaidošs, prot darbā atrast un pielietot dažādas

metodes, prot bērnus ieinteresēt un motivēt veicamajam darbam, spēj noturēt viņu uzmanību,

14

rūpējas par kārtību un savstarpējo cieņu. Dažādas attīstošās un didaktiskās spēles un materiāli,

grāmatas, darba lapas, tēlotājdarbības materiāli, rotaļlietas, celtniecības un dabas materiāli ir

brīvi pieejami grupas telpa, mācību centros. Izglītojamie ar tiem darbojas individuāli un

sadarbojoties ar saviem draugiem rotaļnodarbību laikā. Ar datoru, mūzikas centru, projektoru

izglītojamie patstāvīgi nedarbojas, un tie nav brīvi pieejami, tas notiek tikai kopā ar pedagogu.

Fiziskās izglītības un sporta, kā arī mūzikas nodarbībām zālē izvietoto materiālu izmanto

attiecīgo pedagogu klātbūtnē, pamatojoties uz plānotajiem uzdevumiem.

Izglītības iestādē ir izstrādāti noteikumi, kas paredz veicamos pasākumus, ja 5 un 6

gadus vecais izglītojamais ilgstoši neapmeklē izglītības iestādi. Vecāki ziņo vadītājai vai grupas

pedagogiem iemeslu, kura dēļ izglītojamais nav ieradies iestādē. Šādi gadījumi iestādē līdz šim

nav novēroti.

Katrā grupiņā ir iekārtoti vecāku informācijas stendi, kuros tiek aktualizēta informācija

par mēneša tēmas uzdevumiem, plānotajiem pasākumiem, kā arī aktuāla informācija un

izglītojoši raksti.

Pedagogi veic individuālu darbu, lai uzlabotu izglītojamā prasmes un sasniegumus, kā

arī strādā ar talantīgajiem bērniem. Ar izglītojamā attīstību, sasniegumiem un izaugsmi grupas

pedagogi iepazīstina vecākus individuālajās sarunās.

Mācību gada laikā izglītojamie tiek iesaistīti un aktīvi līdzdarbojas iestādē organizētajos

pasākumos, tematiskajos rītos (,,Zinību diena’’, ,,Tēvu diena”, ,,Latvijas dzimšanas diena’’,

,,Māmiņu un Vecvecāku svētki’’, ,,Izlaidums’’), latviešu gadskārtu un tradīciju svētkos

(Miķeļos, Mārtiņos, Ziemassvētkos, Meteņos, Lieldienās), diskotēkās un svētku ballītēs,

jautrajos brīžos, kustību rotaļu pēcpusdienās, koncertos, multiplikācijas filmu skatīšanās brīžos,

sporta svētkos, izpriecās un absolventu dienā. Izglītojamie labprāt iepazīst tuvāko apkārtni

izzinošajās “Meža skolas” un “Eko skolas” aktivitātēs.

Izglītības iestāde lepojas:

Izglītojamie regulāri apmeklē izglītības iestādi.

Iestādē notiek kvalitatīvi, izglītojamiem saistoši pasākumi un aktivitātes.

Ar izglītojamo ieinteresētību, pašvadību un vēlmi darboties.

Turpmākā attīstība:

Izzināt mūsdienu izglītojamo intereses un iekļaut tās mācību procesā.

Padziļināti izzināt un izprast tēmas, vadoties no izglītojamo esošajām zināšanām un

vēlmēm, tās savstarpēji saistot un apvienojot.

Turpināt veidot pētniecību āra vidē, izmantojot vietējos apstākļus.

Vērtējums kritērijā– labi

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Lai spētu noteikt katra izglītojamā attīstību un, balstoties uz to, sniegtu jaunas prasmes

un zināšanas, pedagogi sistemātiski un kompetenti veic bērna vērošanu un vērtēšanu. Iestādē

ir izstrādāti izglītojamo vērošanas un vērtēšanas pamatprincipi un kārtība. Izglītojamā

sasniegumu izvērtēšanā tiek izmantoti jautājumi, novērojumi, bērnu patstāvīgie darbi.

Praktiskā izglītojamo darbošanās ir viena no galvenajām vērtēšanas metodēm, tā ļauj

pedagogam izdarīt secinājumus par izglītojamā zināšanām, prasmēm un attieksmi pret sev

15

uzticētajiem pienākumiem. Pedagogs veic arī sarunu ar izglītojamo, uzdodot jautājumus,

aicinot uz dažādu situāciju modelēšanu. Pedagoģiskie vērojumi tiek veikti regulāri –

izglītojamie tiek vēroti, atbalstīti, uzmundrināti, motivēti un paslavēti, par katru paveikto

darbu, par katru sniegumu. Aprakstošais vērtējums par izglītojamā prasmēm, iemaņām un

zināšanām tiek izsniegts iestādi beidzot. Tas raksturo izglītojamā gatavību uzsākt

pamatizglītības apguvi. Iestādē izstrādāta vērtējumu sistēma:

- Ikdienas vērtēšana (pedagogs pēc aktivitātēm skolotāja plānā veic ierakstus par:

rotaļnodarbības gaitu, sasniegtajiem mērķiem, izglītojamo aktivitāti, ikdienas

novērojumiem, svētku analīzi u.c.),

- Ikmēneša vērtēšana (katrā mācību gada mēnesī tiek vērtētas zināšanas, prasmes un

iemaņas pēc pedagogu izvirzītajiem kritērijiem),

- 1. un 2. pusgada noslēguma vērtēšana – izglītojamā zināšanu analīze (pedagogs,

balstoties uz apgūto vielu, izstrādā kritērijus un veic izglītojamā zināšanu izvērtēšanu

šajās prasmēs, kā arī izdara aprakstošo vērtējumu par sasniegumiem kopumā),

- 6 gadīgo bērnu vērtēšana (aprakstošs vērtējums – ziņojums vecākiem un skolai, kad

izglītojamais absolvē pirmsskolas izglītības iestādi),

- Izglītojamā portfolio (katram izglītojamam tiek iekārtota mape, kurā krājas darbi, kas

tapuši vizuālās, mājturības un aplicēšanas nodarbībās. Pārlūkojot mapē esošos darbus,

gan pedagogs, gan vecāki var izvērtēt izglītojamā izaugsmi. Vecākajā grupā

izglītojamiem papildus ir ierīkotas matemātikas un latviešu valodas mapes).

Vērtēšanas procesa rezultāts tiek pārrunāts ar iestādes vadītāju un pēc tam arī pedagoģiskajā

sēdē. Pedagogi īsi izklāsta vērtēšanas norisi, iegūtos rezultātus, analizē tos un izdara

secinājumus – kas jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā individuāli.

Izglītības iestāde lepojas:

Pedagogi veic ikmēneša izglītojamo vērtēšanu un analizē vērtējumu. Turpmākā attīstība:

Plānot un pielāgot vērtēšanu ELIIS elektroniskajā plānošanas žurnālā.

Informēt vecākus par izglītojamā attīstību, balstoties uz ikdienas pedagoģiskajiem vērojumiem.

Vērtējums kritērijā – labi

3. Izglītojamo sasniegumi

Pedagogi un iestādes vadība koordinē un analizē izglītojamo sasniegumus un seko viņu

izaugsmei. Izglītojamo vecākiem ir iespēja katru dienu satikties ar grupas pedagogiem, lai

aprunātos un uzzinātu par dienas gaitām, veiksmēm un neveiksmēm. Šajās sarunās tiek norādīts

arī uz prasmēm par grupu vai pāru darbu, kopīgu sadarbošanos, pašvadību un konfliktsituāciju

atrisināšanu.

Iestādes izglītojamo mācību sasniegumi tiek apkopoti un analizēti divas reizes mācību

gadā – pirmajā pusgadā un mācību gada noslēgumā pedagoģiskās padomes sēdēs. Katras

grupas pedagogi analizē izglītojamo prasmes pēc noteiktiem kritērijiem, ņemot par pamatu

apgūto programmu un īstenotās aktivitātes. Mūzikas un sporta pedagogi analizē katrs savas

izaugsmes rādītājus. Logopēde sniedz atskaiti par izglītojamiem, kuri apmeklē nodarbības

16

individuāli, analizē viņu sasniegumus un izvirza tālākās darbības plānus.

Obligāto 5 un 6 gadus veco izglītojamo sagatavošanu pamatizglītības apguvei pedagogi

apliecina ar rakstisku sasniegumu vērtējumu, ko saņem vecāki mācību gada noslēgumā.

Iestādē tiek organizētas individuālas vecāku, skolotāju un izglītojamā sarunas. Uz

sarunām vecāki piesakās pie skolotājām, to laikā pēc izglītojamā iepriekš uzzīmētā tiek

pārrunāts par sasniegumiem, noskaidrojot un akcentējot. Kas tev patīk? Ko tu esi apguvis? Kas

tev sagādā grūtības? Ko tu vēl esi nolēmis apgūt?

Izvērtējot izglītojamo mācību sasniegumus, secinājām ka izglītojamie ir zinātkāri, ar

lielu vēlmi darīt, eksperimentēt, izzināt un saprast lietu kārtību un dzīves likumsakarības.

Vecāki ir lieliski atbalstītāji, iedrošinātāji un padomdevēji. Apmeklējot pirmsskolas izglītības

iestādi, izglītojamiem tiek nodrošināta iespēja atbilstoši attīstībai un spējām pilnveidot

domāšanu, uzmanību, uztveri, atmiņu, iztēli, veidot individuālo pieredzi par sevi un apkārtējo

pasauli, līdzcilvēkiem un Latvijas valsti. Izglītojamiem ir iespējas darboties radoši un apzināties

sava veikuma nozīmīgumu.

Iestādes 6-7 gadīgie izglītojamie piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīt

veicināšanas pasākumā “Bērnu žūrija” Saldus bibliotēkā.

Izglītības iestāde lepojas:

Izglītojamo mērķtiecīga sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai.

Regulāri tiek veikts pirmsskolas izglītības satura apguves vērtējums.

Pozitīva sadarbība ar izglītojamo vecākiem.

Turpmākā attīstība:

Rosināt pedagogiem darbā izmantot jaunas un efektīvas pedagoģiskās pieejas,

izglītojamo intereses, uzmanības atraisīšanai un noturēšanai.

Motivēt un attīstīt izglītojamo pašvadītu mācīšanos.

Vērtējums kritērijā – labi

4. Atbalsts izglītojamiem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

Iestādē izglītojamiem tiek nodrošināta atbalsta personāla pieejamība - izglītības

logopēds un medicīnas māsa. Logopēds nepieciešamības gadījumā veic skaņu izrunas korekciju

un fonemātisko procesu attīstību. Notiek sadarbība ar grupu pedagogiem, lai koordinētu un

veicinātu darbu pie izglītojamo runas un valodas attīstības traucējumu novēršanas. Mācību

gada sākumā logopēde izvērtē skaņu izrunu un pārliecinās par izglītojamo valodas prasmēm.

Strādā individuāli, veic skaņu artikulācijas un elpošanas vingrinājumus, lai veicinātu pareizu

skaņu izrunu. Turpina strādāt pie fonemātisko procesu attīstības un vārdu krājuma

paplašināšanas. Notiek saruna ar izglītojamo vecākiem un grupu pedagogiem par atbalstošu un

motivējošu sadarbību izvirzīto mērķu veiksmīgai sasniegšanai. Novērots, ka palielinās to

izglītojamo skaits, kuriem grūtības sagādā skaņu izruna, vārdu krājuma nepietiekamība un

fonemātisko procesu attīstības problēmas. Salīdzinot pēdējos trīs mācību gadus, tas apstiprinās

un ir uzskatāmi redzams tabulā:

17

Izglītojamiem, kuriem izaugsme netiek novērota un ir grūtības ar mācību programmas

apguvi, tiek piedāvāts apmeklēt medicīniski pedagoģisko komisiju un izglītību turpināt

speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē.

Izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi veic un medicīnisko palīdzību sniedz

medicīnas māsa Tatjana Remese, kura iestādē strādā 0,5 likmi. Medicīnas māsa rūpējas par

izglītojamo vecumam atbilstošu dienas ritma ievērošanu, veselību veicinošiem un

nostiprinošiem pasākumiem. Atbild par piedāvātā ēdināšanas ārpakalpojuma kvalitāti un

atbilstību prasībām, kā arī kopējo izglītojamā izaugsmi un attīstību. Vajadzības gadījumā tiek

veiktas individuālas sarunas ar vecākiem vai izglītojamā ģimenes ārstu. Ja nepieciešams

izglītojamam sniegt pirmo medicīnisko palīdzību medicīnas māsas prombūtnes laikā, to dara

grupu pedagogi, saimnieciskās daļas vadītāja, vai tiek lūgts neatliekamās palīdzības dienesta

pakalpojums. Katrā izglītojamo grupā un iestādes zālē ir atrodamas pirmās palīdzības

aptieciņas, par to saturu rūpējas medicīnas māsa. Iestādē atbilstoši prasībām iekārtots medicīnas

kabinets, medicīnas māsa veic izglītojamiem profilaktiskās apskates un antropometriskos

mērījumus, pārbauda stāju un informē izglītojamo vecākus. Apkopo ģimenes ārsta izsniegtās

izziņas par izglītojamo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā informē iestādes

pedagogus. Izglītības iestādē uzklausa un ievēro vecāku sniegto informāciju par izglītojamā

veselības stāvokli un atsevišķu izglītojamo individuālajām vajadzībām, kā arī ievēro ārsta

norādījumus un ieteikumus, lai uzlabotu izglītojamo labsajūtu un veselību, ievērojot

konfidencialitāti.

Sākoties jaunajam mācību gadam, iestādē tiek rīkoti adaptācijas pasākumi, kuros

izglītojamie rotaļu, spēļu un vienkāršu uzdevumu veikšanas procesā iepazīstas, sadraudzējas un

pierod pie jaunajiem apstākļiem. Pedagogi šajā laikā iepazīst izglītojamo psiholoģiskās un

sociāli pedagoģiskās vajadzības, kuras ņem vērā turpmākā ikdienas darbā. Pedagogi izmanto

individuālo darbu ar izglītojamiem, kā atbalstu, iedrošinātāju, sapratnes, saskarsmes un

uzticības veidotāju. Iekārtojot apkārtējo vidi, ņem vērā, lai tā būtu pieejama, piemērota,

motivējoša un uz izglītojamo praktisko darbošanos vērsta. Veiksmīga sadarbība un savstarpējs

atbalsts ir izveidojies starp iestādes darbiniekiem - gan pedagogiem, gan tehniskajiem

darbiniekiem, kuri izprot un ar savu attieksmi un nostāju ir kā atbalsts un palīgs izglītojamiem.

Iestādē nav psihologa un sociālā pedagoga, taču nepieciešamības gadījumā izglītojamā

vecākiem tiek piedāvāts saņemt palīdzību Saldus novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais

dienests”. Atbalstu un palīdzību vienmēr var saņemt arī no Saldus novada Izglītības pārvaldes,

kur tiek organizēti izglītojoši, audzinoši un psiholoģiski kursi, lekcijas un pasākumi gan

iestādes darbiniekiem, gan izglītojamo vecākiem. Vecākās grupas audzēkņi dodas izzinošās

ekskursijās uz skolu, lai iepazītos ar vidi un skolotājiem.

Par negadījumiem, traumām vai saslimšanu izglītības iestādē izglītojamo vecākus

Mācību gads Skaņu izrunas traucējumi

Fonemātisko procesu attīstība

Vārdu krājums atbilst vecumam

2018./2019. mācību gads

21 21 20

2017./2018. mācību gads

19 19 19

2016./2017. mācību gads

18 18 15

18

informē iestādes vadītāja, medicīnas māsa vai grupu skolotājas. Izglītības iestādē notikušās

traumas tiek reģistrētas “Traumatisma uzskaites žurnālā”, kurš atrodas medicīnas māsas

kabinetā. Nelaimes gadījumi un vardarbība izglītības iestādē nav notikuši.

Visiem iestādes izglītojamiem tiek nodrošināta ēdināšana 3 reizes dienā – brokastis,

pusdienas, launags, saņemot kvalitatīvu uz vietas gatavotu siltu ēdienu. Pateicoties programmai

“Skolas piens” un “Skolas auglis”, izglītojamie uzturā lieto Latvijā augušos augļus un pienu,

veicinot veselīgas pārtikas lietošanu.

Pateicoties Saldus novada pašvaldībai, piecgadīgie un sešgadīgie izglītojamie bez

maksas apgūst peldēšanas prasmi peldbaseinā kvalificēta trenera vadībā. Sadarbība notiek arī ar

Saldus sporta skolas basketbola un futbola treneriem, kuri reizi nedēļā vada sporta nodarbības

5-6 gadus veciem izglītojamiem iestādē.

Visi izglītības iestādē strādājošie ir noklausījušies kursu bērnu tiesību aizsardzības

jomā.

Izglītības iestāde lepojas:

Ar radošu iestādes kolektīvu.

Ar atbalsta personāla – logopēda, medicīnas māsas - pozitīvu un veiksmīgu savstarpējo

sadarbību ar izglītojamiem, vecākiem un pedagogiem.

Iestādes audzēkņiem tiek nodrošināta kvalitatīva ēdināšana 3 reizes dienā. Turpmākā attīstība:

Veicināt un uzlabot logopēda sadarbību ar iestādes pedagogiem un vecākiem, iesaistot

logopēdu vecāku sapulcēs un organizējot individuālas sarunas.

Organizēt veselību veicinošus pasākumus kopā ar izglītojamo vecākiem.

Turpināt sadarbību ar Saldus novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests”.

Vērtējums kritērijā – labi

4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Lai nodrošinātu izglītojamo un darbinieku drošību izglītības iestādē, tiek ievērotas

Darba aizsardzības instruktāžas, Darba drošības instrukcijas, Ugunsdrošības noteikumu,

higiēnas prasību un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu prasības.

Iestādē ir izstrādāti un noteiktā kārtībā apstiprināti iekšējie izglītības iestādes normatīvie

akti. Iekšējās kārtības noteikumi, uzturēšanās kārtības noteikumi un drošības noteikumi

izglītojamiem. Iestādē ir izstrādāta atsevišķa kārtība rīcībai:

- Pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumā.

- Ekskursiju, pārgājienu un pastaigu organizēšanai.

- Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai

valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības

iestādi.

- Drošībai iestādes organizētajos pasākumos, sporta svētkos un nodarbībās.

- Ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.

Noteikumu ievērošanu un izpildi katru gadu ar savu parakstu apliecina izglītojamo

vecāki un iestādes darbinieki. Pedagogi katru mācību pusgadu, vajadzības gadījumā biežāk,

sarunās ar izglītojamiem akcentē un uzsver viņu atbildību un pienākumus, kas noteikti iestādes

19

iekšējos kārtības noteikumos un izstrādātajos drošības noteikumos izglītojamiem. Lai veicinātu

izglītojamo izpratni un rīcību par iekšējās kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem, tos

akcentē un iekļauj rotaļu un dažādos dienas ritma momentos. Grupu pedagogi izglītojamiem

saprotamā veidā papildina apgūstamo informāciju ar attēliem, multiplikāciju filmu

varoņiem un daiļdarbiem. Iestādes divi pedagogi sadarbībā ar centru „Dardedze” ir apguvuši

”Džimbas deviņu soļu drošības programmu”, kas dod tiesības vadīt nodarbības izglītojamiem

par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Izglītības iestādē ir noteikta kārtība, kā tiek organizētas mācību ekskursijas, pārgājieni un

citi pasākumi. Pirms došanās ekskursijā vai pārgājienā atbildīgā persona iestādes vadītājai

iesniedz rakstisku iesniegumu, kurā norādīts pasākuma mērķis, maršruts, ilgums, dalībnieku

saraksts, vecums, pārvietošanās veids, saziņas iespējas un pirmās palīdzības sniegšanas iespējas.

Izglītojamie tiek instruēti par drošības noteikumu ievērošanu, par ko pedagogs parakstās

drošības instruktāžas veidlapā.

Ir noteikta kārtība, kā rīkoties, ja izglītības iestādē uzturas citas personas. Izglītības

iestāde rūpējas par izglītojamo drošību iestādes telpās un tās teritorijā, tiek izmantoti apsardzes

uzņēmuma pakalpojumi, grupās ir trauksmes pogas.

Darba kārtības noteikumu ievērošanu, kārtību par datu neaizskaramību un

konfidencialitāti, ar savu parakstu apliecina iestādes darbinieki, stājoties darbā vai atkārtoti

mācību gada sākumā. Izglītības iestādes darbinieki ar darba aizsardzības instrukcijām un

Ugunsdrošības instrukcijām iepazīstas saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajam

prasībām - stājoties darbā un turpmāk reizi vai divas reizes gadā, par to parakstoties

instruktāžas žurnālos. Par attiecīgā amata riska faktoriem darbiniekus informē darba

aizsardzības speciālists, sastādot darba plānu veicamajiem pasākumiem darba drošībā. Tiek

plānoti nepieciešamie pasākumi risku izvērtēšanai un novēršanai.

Katru gadu gan izglītojamiem, gan iestādes darbiniekiem tiek veikta praktiskā apmācība

ugunsgrēka vai ārkārtas situāciju gadījumā. Praktiskās apmācības vada Ugunsdzēsības un

glābšanas dienesta inspektori.

Grupu telpās un iestādes gaiteņos ir izvietoti evakuācijas plāni un norādes par rezerves

izejām. Visas iestādē esošās telpas tiek izmantotas atbilstoši tām paredzētajām vajadzībām -

izglītojamo apmācības procesa organizēšanai, rotaļām, atpūtai, sportam, mūzikai, personīgajai

higiēnai, medicīnas pakalpojuma nodrošināšanai, saimnieciskā darba un ēdināšanas

pakalpojuma sniegšanai. Mācību tehniskos līdzekļus un iekārtas izmanto atbilstoši

ekspluatācijas noteikumiem, par to bojājumiem tiek ziņots saimnieciskās daļas vadītājai, kura

nodrošina remontu vai ziņo iestādes vadītājai par jaunas mācību tehnikas nepieciešamību.

Iestādē ir automātiskā ugunsdrošības un apsardzes signalizācija. Izglītības iestādes

teritorija ir norobežota ar žogu, tādējādi nodrošinot izglītojamo drošību, atrodoties iestādē.

Visas iestādes ārdurvis tiek slēgtas laikā no plkst. 9.00 līdz 11.00 un no plkst.12.00 līdz 15.30.

Pie grupas “Mārītes” ārdurvīm atrodas zvana poga, to nospiežot, izglītojamo vecāki vai iestādes

apmeklētāji, norādot apmeklējuma mērķi un uzrādot personu apliecinošu dokumentu iekļūst

iestādē. Izglītojamiem, rudenī uzsākot un vasarā noslēdzot mācību gadu, notiek drošības

noteikumu aktualizēšana un izskaidrošana. Izglītojamos ekskursijās un aktivitātēs ārpus

iestādes pavada 3 grupas darbinieki. Visi iestādes izglītojamie ir nodrošināti ar atstarojošām

vestēm pastaigu laikā ārpus iestādes teritorijas.

Izglītības iestāde lepojas:

Ir izstrādāti drošības noteikumi, tie tiek ievēroti.

20

Iestādes izglītojamie un darbinieki iestādē jūtas droši.

Iestādē darbojas divi Džimbas aģenti ar programmu ,,Džimbas drošības programma’’.

Izstrādāti izglītojoši pastaigu maršruti izglītojamiem ārpus iestādes teritorijas.

Nodrošināta drošības noteikumu ievērošana, organizējot izzinošas ekskursijas un

pārgājienus ārpus iestādes teritorijas.

Turpmākā attīstība:

Aprīkot iestādes ārdurvis ar kodu atslēgām.

Aktualizēt, atjaunināt un papildināt izglītojamo drošības noteikumus ar viegli

uztveramu un saprotamu informāciju.

Analizēt un pārraudzīt drošības situāciju izglītības iestādē.

Nodrošināt personāla regulāru apmācību pirmās palīdzības sniegšanā.

Vērtējums kritērijā - labi

4.3. Atbalsts personības veidošanā

Pirmsskolas izglītības iestādē izglītojamie neiesaistās pašpārvaldē, taču darbojās mini

Eko padomes darbā. Tiek veidota izglītojamā personība, viņa attieksme pret valsti, sabiedrību,

kultūru, darbu, kā arī pret citiem cilvēkiem.

Ārpus nodarbībām patriotiskā, pilsoniskā un veselīga dzīvesveida veicinoša

audzināšana notiek regulāri, dažādos dienas ritma momentos - pastaigās, kopīgās pārrunās,

grāmatu skatīšanās un lasīšanas brīžos, video filmiņu skatīšanās laikā, kustību veicinošas

attīstības laikā telpās un svaigā gaisā, izglītojamo individuālajā, pāru un grupu darbā.

Izglītības iestāde plāno un organizē izglītojamiem interesantus un audzinošus

pasākumus, tie balstās uz izstrādāto iestādes audzināšanas gada plānu, svētku un gadskārtu

svinamajām dienām. Tiek organizēti gadskārtu ieražu svētki - Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki,

Meteņi, Lieldienas. Izglītojamie ekskursijās iepazīst savu tuvāko apkārtni, nozīmīgākos pilsētas

objektus, interesantus cilvēkus un viņu profesijas, Latvijas dabas bagātības. Tiek atzīmētas

tēvu, vecvecāku, māmiņu un ģimeņu dienas. Iestādes pedagogi iepazīstina izglītojamos ar

pozitīvu un saudzīgu attieksmi pret dabas bagātībām, atzīmējot – ūdens, gaisa, koku un puķu

dienas. Svētkus plāno, iekļaujot patriotisma un piederības apziņas veicinošus uzdevumus, kas

sākas ar savas ģimenes, mājas, dzimtās vietas un pilsētas iepazīšanu. Patriotisma gaisotnē tiek

aizvadīts novembra mēnesis ar radošu darbošanos, izstādēm, koncertiem un ciemiņu

uzņemšanu iestādē.

Izglītības iestādē tiek veikta audzināšanas pasākumu satura analīze, kura palīdz,

stiprina, kā arī nodrošina tālāko darbu un izaugsmi. Pēc pasākumiem pedagogi veic analīzi,

izdara secinājumus, plāno uzlabojumus un inovatīvu metožu pielietojumu turpmākajam

audzinošajam darbam.

Izglītojamie pasākumiem gatavojas un iepazīstas ar pasākuma tematiku, apgūst

piemērotus dzejoļus, tautas dziesmas, rotaļas, dejas, dziesmas, teātra iestudējumus, mīklas,

sakāmvārdus un fabulas. Pedagogi izstrādā interesantus, aktīvus, uz pozitīvām emocijām un

darbību vērstus, izglītojamo vecumam atbilstošus pasākumu scenārijus, iestādes metodiķe tos

apstiprina. Izglītojamie ar savu darbošanos piedalās iestādes telpu noformēšanā un svētku

atmosfēras radīšanas procesā, veidojot individuālus un kolektīvus darbus.

21

Izglītojamie tiek iesaistīti grupas iekšējās kārtības noteikumu izstrādē. Pedagogi kopīgi

ar izglītojamiem pārrunā dažādas situācijas, tiek lūgts izteikt savas domas, pamatot tās,

nonākot pie kopīga slēdziena un situācijas risinājuma. Grupās kārtības noteikumi ir izglītojamo

pašu veidoti un izlikti redzamā vietā, tie tiek regulāri aktualizēti grupu ikdienā. Ar vārdiskām

uzslavām tiek novērtēta izglītojamo pozitīvā uzvedība, attieksme pret veicamajiem darbiem un

pienākumiem.

Ja izglītojamais nav ievērojis noteikumus, seko situācijas analīze, pārrunas un

atvainošanās. Konfliktsituāciju gadījumos situācija tiek izvērtēta, uzklausīta un analizēta,

izglītojamie, pamatojot savu viedokli, mēģina atrast pareizo risinājuma variantu, izprast savas

darbības sekas.

Izglītības iestāde lepojas:

Iestādē tiek rīkoti interesanti un pārdomāti pasākumi, kuri atbilst izglītojamo

vecumposma interesēm.

Izglītojamajiem ikdienā tiek nodrošināta iespēja praktiski darboties, attīstot savu

personību.

Turpmākā attīstība:

Piedāvāt izglītojamajiem interešu izglītības programmas – dejošanas un angļu valodas

apmācībai.

Organizēt izzinošās ekskursijas ārpus pilsētas un novada robežām.

Vērtējums kritērijā - labi

4.4. Atbalsts karjeras izglītībā

Izglītojamie piedalās iestādē organizētajā projektu nedēļā, kur iepazīstas ar vecāku

profesijām, dodas izzinošās ekskursijās uz vecāku darba vietām. Tiek plānoti un organizēti

pasākumi atsevišķi pa grupām, kopīgi visiem izglītojamiem gan iesaistot vecākus, gan dažādu

biedrību, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un skolu pārstāvjus. Organizētie pasākumi

veicina kopības sajūtu, saliedētību, veicina pozitīvu sadarbību ar vecākiem, līdzcilvēkiem,

palīdzot pilnveidot sociālās iemaņas, sadarbības prasmes un komunikāciju. Iestādes pedagogi

piedalās dažādos projektos, to realizācija veicina izglītojamo karjeras izglītību, materiālās bāzes

papildināšanu un jaunu zināšanu apguvi, kas ir iespējams, pateicoties piesaistīto lektoru un

viesmākslinieku vēlmei un iniciatīvai darboties kopā ar izglītojamiem. Šajās aktivitātēs

izglītojamie iegūst padziļinātu priekšstatu par dažādu profesiju pārstāvju darbu, to ietekmi uz

apkārtējiem cilvēkiem, šā darba nepieciešamību un nozīmīgumu.

Izglītojamie iepazīst pirmsskolas iestādes darbinieku dažādās profesijas - skolotāja,

skolotāja palīga, medicīnas māsas, vadītājas, saimnieciskās daļas vadītājas, pavāra, apkopēja,

remontstrādnieka un sētnieka. Iestādes darbinieki organizē izglītojamiem ekskursijas pie

vietējiem uzņēmējiem, izzinot un iepazīstoties ar viņu darba specifiku – galdnieks, biškopis,

pavārs, ārsts, vetārsts, bibliotekārs, hokejists, stikla pūtējs un viesnīcas darbinieks. Lai

nostiprinātu un aktualizētu jaunās zināšanas, izglītojamie pēc ekskursijām gatavo plakātus un

vienkāršas grāmatiņas, kurās apkopo iegūto informāciju par redzēto un iepazīto profesiju,

cilvēku vaļaspriekiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Audzināšanas plānā tiek atspoguļoti pasākumi, kas saistās ar karjeras izglītību. Tiek

22

organizētas karjeras nedēļas, kuru laikā iestādi apmeklē zinoši un interesanti cilvēki, stāstot par

savu profesiju, kopā darbojoties, izmēģinot ko jaunu un nebijušu. Izglītojamie dodas

ekskursijās, apmeklējot izraudzīto darba vietu klātienē, redzot materiālus un lietas, kas saistās

ar konkrēto profesiju, tās vajadzībām. Sistemātisks darbs nodrošina labas izglītojamo zināšanas

un interesi par karjeras izglītību.

Izglītības iestāde lepojas:

Aktīva sadarbība ar izglītojamo vecākiem, uzņēmumiem, uzņēmējiem un vietējiem

iedzīvotājiem.

Ar izglītojamo interesi, aizrautību un vēlmi uzzināt jaunu informāciju, kas saistās ar

karjeras izglītību.

Turpmākā attīstība:

Veidot sadarbību ar izglītības iestādes absolventiem saistībā ar karjeras jautājumiem.

Iepazīt tuvāk esošos uzņēmējus Saldus novadā – celtnieks, ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta darbinieks, ārstniecības augu vācējs.

Vērtējums kritērijā– ļoti labi

4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Pirmsskolas izglītības iestādē sistemātiski tiek plānots un veiksmīgi organizēts

individuālais darbs ar talantīgiem izglītojamiem, nodrošinot iespēju izglītojamam talantus

apzināt un mērķtiecīgi tos attīstīt. Pedagogi, organizējot mācību procesu, ņem vērā izglītojamo

intereses un spējas, izmanto dažādas mācību metodes un mācību darba diferenciāciju, lai

mācību procesu pielāgotu izglītojamo vajadzību apmierināšanai un pilnveidei.

Pirmsskolas izglītības iestādē sistemātiski organizē darbu ar tiem izglītojamiem, kuriem

mācības sagādā grūtības vai, kuri ir slimojuši un nav apmeklējuši izglītības iestādi. Pedagogi

izmanto individuālo darbu, kas ir kā atbalsts un līdzeklis, ļaujot veiksmīgi apgūt un izprast

nokavēto vai nesaprasto.

Lai nodrošinātu individuālu pieeju un plānotu mācīšanas un mācīšanās procesu, notiek

sadarbība ar Saldus novadā pieejamo atbalsta personālu – psihologu, logopēdu un speciālo

pedagogu. Sadarbojoties ar atbalsta personālu, izglītojamiem, kuriem ir grūtības, tiek piedāvāti

atbalsta pasākumi. Izglītojamā turpmākajai attīstībai līdzi seko vecāki un grupas pedagogi, kuri

sadarbojoties rada apstākļus un vidi, kas palīdz un ļauj uzlabot izglītojamā veiksmīgu un

pozitīvu attīstību. Iestādes logopēda ieteikumus iestādes pedagogi iekļauj rīta apļu un

individuālā darba procesā, kā atkārtojošo un nostiprinošo elementu.

Izglītības iestādē noris veiksmīga savstarpējā sadarbība un pieredzes apmaiņa visos

līmeņos. Grupas darbinieki savstarpēji sadarbojoties rada pozitīvu atmosfēru, kurā ikviens ir

uzklausīts, sadzirdēts, saprasts. Mācību un audzināšanas darbā iesaistās arī skolotāju palīgi.

Iestādes vadība rūpējās par labvēlīgu un pozitīvu gaisotni, kurā darbinieki var izpausties,

saņemt atbalstu, izteikt savu viedokli vai konstruktīvus priekšlikumus darba uzlabošanai.

Izglītības iestādes vadība atbalsta pedagogus darbā ar talantīgiem izglītojamiem, veicinot un

meklējot iespējas izglītojamo talantus parādīt ārpus iestādes – publiskos pasākumos. Tiek

organizēti pasākumi: “Īkstītes Cālis”, daiļdarbu iestudējums ar publisku uzstāšanos.

Visi iestādes pedagogi veic individuālo darbu ar izglītojamajiem. Plānotais individuālais

23

darbs ir atspoguļots izglītojamā individuālajā darba plānošanas pierakstu lapās. Notiek

individuālas sarunas ar vecākiem.

Pirmsskolas izglītības iestādē ir pieejama informācija par īstenoto pirmsskolas

izglītības programmu un izglītojamo vecāki ir aicināti klātienē iepazīties ar iestādes darbu

“Atvērtajās durvju dienās”.

Izglītības iestāde lepojas:

Regulāri notiek sistemātisks darbs ar talantīgiem izglītojamiem.

Iestādē notiek sistemātisks un regulārs darbs ar izglītojamiem, kuriem mācības sagādā

grūtības.

Iestādei ir izveidojusies laba sadarbība ar Saldus novada atbalsta personālu- psihologu

un speciālo pedagogu.

Turpmākā attīstība:

Turpināt mērķtiecīgu darbu ar talantīgiem izglītojamiem un izglītojamiem, kuriem

mācības sagādā grūtības.

Veikt pedagogu izglītošanu par metodēm darbā, kā palīdzēt izglītojamam, lai mazinātu

mācīšanās un uzvedības problēmas.

Vērtējums kritērijā - labi

4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Izglītības iestāde nerealizē speciālās izglītības programmas.

Izglītības iestādē nav izglītojamo ar medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinumu par

speciālām vajadzībām.

Ja izglītojamā attīstībā ir novērotas problēmas mācību un audzināšanas procesā,

vecākiem tiek lūgts konsultēties ar atbalsta speciālistiem - psihologu, sociālo pedagogu,

fizioterapeitu, vērsties pēc palīdzības pie mediķiem, apmeklēt audio logopēda konsultāciju, lai

izprastu konkrētā izglītojamā vajadzības un spētu sadarbībā ar speciālistiem un ģimeni

nodrošināt viņam piemērotu mācīšanas un mācīšanās pieeju.

Ikdienā iestādē atbalsta pasākumus nodrošina logopēde Marina Dambe, kura strādā uz

0.533 likmi un medicīnas māsa Tatjana Remese, kura strādā uz 0.5 likmēm. Vecākiem, kuru

bērnam konstatē iespējamas stājas problēmas vai kādas citas agrāk nenovērotas attīstības vai

veselības īpatnības, lūdz konsultēties pie attiecīgajiem speciālistiem, pēc konsultācijas

medicīnas māsa aicina uz sarunu, kuras laikā vienojas par atbalsta pasākumu iekļaušanu un

piemērošanu izglītojamam, kopīgi sekojot viņa attīstībai un personības izaugsmei. Iestādes

logopēde darbu ar izglītojamiem organizē individuāli un grupās, pa diviem, trim izglītojamiem

reizē. Ir izstrādāts, saskaņots un apstiprināts darba grafiks, kas paredz regulāru un sistemātisku

apmācības procesu. Izglītojamie ar logopēdes palīdzību nostiprina pareizu skaņu izrunu,

paplašina vārdu krājumu un darbojās pie fonemātisko procesu attīstīšanas un nostiprināšanas.

Uzsāktie atbalsta pasākumi tiek nostiprināti kopīgā grupas darbā un individuāli, darbojoties ar

vecākiem mājās.

Izglītības iestāde lepojas:

Uz sadarbību vērsta attīstība starp iestādes pedagogiem un izglītojamo vecākiem.

24

Turpmākā attīstība:

Turpināt sadarboties ar medicīniski pedagoģisko komisiju, Sociālo dienestu un Saldus

novada Izglītības pārvaldi.

4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Lai sadarbība ar vecākiem būtu veiksmīga, iestādes kolektīvs izmanto dažādas

sadarbības formas: gan individuālās (pārrunas, pedagoģiskās sarunas, individuālās

konsultācijas), gan kolektīvās (vecāku sapulces, rekomendācijas, tematiskās konsultācijas,

kopējos svētkus, pasākumus un koncertus), gan uzskatāmi - informatīvās (bērnu un vecāku

darbu izstādes, informatīvos stendus vecākiem, plakātus, afišas, fotogrāfijas, padomus un

rekomendācijas, bērnu portfolio).

Iestādē ir izveidota iestādes padome, kurā darbojās 2 izglītojamo vecāki no katras

grupas, 1 pedagogs no katras grupas, saimnieciskās daļas un iestādes vadītāja. Vecāki, kas

darbojas padomē, tiek ievēlēti grupas sapulces laikā uz vienu mācību gadu. Iestādes padomes

sēdes notiek 2 reizes mācību gadā vai biežāk pēc nepieciešamības. Sēžu laikā tiek apspriesti un

sniegti priekšlikumi par izglītības kvalitātes uzlabošanu, iestādes darba un pasākumu

organizāciju, budžeta sadalījumu. Individuālajiem mācību līdzekļiem, kurus izglītojamais

izmanto ārpus nodarbību laika. Padome veicina un atbalsta iestādes sadarbību ar sabiedrību,

izglītojamo ģimenēm, kā arī piedalās un sekmē finanšu līdzekļu aprites izlietojumu noteiktiem

mērķiem.

Vecāki ir ieinteresēti, iesaistās un līdzdarbojās iestādes mācību un audzināšanas

procesā. Sadarbojoties ar grupas pedagogiem, mājās papildus notiek darbošanās un iepazīšanās

ar dažādiem iestādē īstenotiem projektu uzdevumiem. Projekta “Mazo pētnieku darbnīcas” un

projekta “Nāc – iepazīsti, radi un eksperimentā kopā” laikā tika izzināts, vērots, mēģināts un

eksperimentēts ar dažādām vielām un materiāliem. Izglītojamie ar vecākiem mājās un iestādē

veica dažādus zinātniskus eksperimentus, izprotot vielu un priekšmetu īpašības, to

mijiedarbību. Projektā “Pielocīju pūra lādi, latvju svētkus sagaidot” un projektā “Es uzvilku

lindraciņu, latvju svētkus godinot”, tika aktualizēta piederība mūsu zemei, tautai, tās vērtībām.

Izglītojamie, tuvojoties Latvijas simtgadei, izzināja un pētīja dažādu novadu tautas tērpus,

darināja to atveidojumus no piedāvātajiem materiāliem un piedalījās izstādēs. Iestādes

pedagogiem projekta īstenošanas laikā ir iegādāti Saldus un Sātiņu novada tautas tērpi,

izglītojamiem 24 komplekti jauni, tautiski uzstāšanās tērpi. Vecāki regulāri iesaistās arī iestādes

rīkotajās radošo darbu izstādēs un svētkos, kas saistītas gan ar projektu aktualitātēm, gan

iestādes plānotajiem mācību un audzināšanas pasākumiem. Projektā “Cepu, cepu kukulīti,

latvju svētkus sagaidot” izglītojamie kopīgi ar vecākiem iepazinās ar latviskiem ēdieniem un

svētku svinēšanas tradīcijām gan kopīgi gatavojot, gan plānojot un īstenojot svētkus -

Meteņdienu, Lieldienas un Jāņus.

Lai izglītojamo vecāki būtu informēti par aktuāliem mācību, audzināšanas un citiem

jautājumiem, iestādē izvietoti informatīvie stendi – katrā grupā, pirmā un otrā stāva koridoros.

Grupu stendos izvietota aktuālā informācija par iestādes projektiem, mēneša mācību tēmām,

dienas ritmu, jubilāru vārdi, afišas, ielūgumi un cita aktuāla informācija. Vecākiem brīvi

pieejama arī sava bērna portfolio mape, kurā krājas visi mācību gada laikā tapušie radošie darbi

(mācību gada noslēgumā šo mapi izglītojamais var nest uz mājām). Grupas garderobē vecākiem

25

iekārtota un pieejama “Vecāku mape”, kurā atrodas :

iekšējās kārtības noteikumi, uzturēšanās noteikumi,

vecāku parakstu lapas par noteikumu ievērošanu,

kārtība rīcībai, ja bērns apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību,

kartība, kādā tiek nodrošināta drošība iestādes organizētajos pasākumos, sporta svētkos

un nodarbībās,

kārtība, kādā iestāde veic apmeklējuma uzskaiti un informē bērnu vecākus, pašvaldības

vai valsts iestādes, ja bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē iestādi,

kārtība ekskursiju, pārgājienu un pastaigu organizēšanai,

kārtība pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumā,

kārtība ēdināšanas organizēšanai pirmsskolas izglītības iestādē,

higiēnas prasības un sanitārie noteikumi iestādē,

Grupas dienas ritms un mēneša plāns,

Bērnu snieguma un sasniegumu vērtēšanas kārtība,

Drošības noteikumi izglītojamiem,

Bērnu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība,

vecāku sapulču protokoli,

grupas darbinieku vizītkartes,

vadītājas pieņemšanas laiki.

Otrā stāva koridorā ir iestādes “Meža skolas” un “Eko skolas” stendi, kurā katru mēnesi

grupas pedagogi izliek jaunāko informāciju par aktivitātēm un darbošanos “Meža skolā” un

“Eko skolā”.

Pirmā stāva koridorā pie informācijas stenda ir pieejama informācija par iestādē

izvirzītajiem mācību gada uzdevumiem, darba plāna atspoguļojums, darba kārtības noteikumi,

vadītājas, metodiķes un logopēdes darba un pieņemšanas laiki, zāles sadalījums mūzikas un

sporta nodarbībām, iestādei sūtītie apsveikumi, ielūgumi, kā arī cita aktuāla informācija.

Koridorā ir novietota ierosinājumu kastīte, kurā izglītojamo vecāki un darbinieki var

ziņot, nodot un sniegt ierosinājumus, vēlējumus un priekšlikumus par iestādes darba

uzlabojumiem. Ir saņemti ieteikumi par pasākumu organizēšanu, to sākšanās laikiem, par

ekskursijām un izstādēm, kuras ir interesantas un apskatāmas. Ir saņemti vecāku “paldies”, par

iestādes darbinieku rūpēm, atbalstu, mīlestību, ko ik dienu, iestādē atrodoties, saņem

izglītojamie.

Iestādē notiek atvērto durvju diena, kur vecāki piedalās grupu rotaļnodarbībās, mūzikas

nodarbībās un sporta nodarbībās. Vecākiem ir iespēja individuāli tikties ar iestādes

administrāciju, logopēdu, medicīnas māsu, noskaidrojot sev interesējošos jautājumus. Vecāki

uzskata, ka atvērtā durvju diena ir vērtīga un var iepazīties, kā norit izglītojamā ikdiena.

Iestādē un ārpus iestādes vecākiem tiek organizēti izglītojoši semināri un lekcijas par dažādām

aktuālām tēmām.

Grupās tiek organizētas vecāku sapulces: 2 reizes pirmajā pusgadā (septembrī un

novembrī) un vienu reizi otrajā pusgadā (maijā). Ja ir nepieciešamība, sapulces tiek organizētas

arī biežāk. Pēc pedagogu un vecāku iniciatīvas sapulcēs tiek pieaicināti speciālisti, kas dalās

pieredzē, izglīto, veicina un sniedz atbildes uz vecākiem interesējošiem jautājumiem. Bieži tas

saistīts ar konkrēto bērnu vecumposmu – tā attīstības īpatnībām, izglītojamā audzināšanas un

26

uzvedības problēmām, cēloņiem un risinājumiem. Vecāku sapulcēs piedalījušies speciālā

pedagoģe Vita Grīsle – Akopjana, kas vecākiem saprotamā veidā runāja par tikumisko

audzināšanu. Bērnu ārsts Gundars Kuklis, kas iedrošināja vecākiem būt atklātiem un patiesiem

pašiem, lai par tādiem izaudzinātu savus bērnus. Psiholoģe Lana Turka vēlēja ieklausīties sevī,

sadzirdēt, domāt un tikai pēc tam darīt, apzinoties sasniedzamo mērķi un motīvu kāpēc?

Psiholoģe Gunda Pūce aicināja runāt, jo izstāstot vai jautājot var gūt atbildes un analizēt

pieļautās neveiksmes, tā virzoties uz izaugsmi. Audiologopēde Daina Ābele dalījās savās

pārdomās un sniedza praktiskus vingrinājumus, kā veiksmīgāk un efektīvāk rosināt rotaļāties,

vienlaikus mācoties un aktivizējot gan pirkstu sīko muskulatūru, gan runas aparātu. Vecākiem

ir iespēja gan telefoniski sazināties, gan individuāli tikties ar grupas pedagogiem, iestādes

vadību, lai konsultētos par kādu aktuālu jautājumu, izteiktu ierosinājumus vai uzklausītu

ieteikumus.

Izglītības iestāde lepojas:

Aktīvi un konstruktīvi darbojas iestādes padome.

Sasniegta laba vecāku sapulču apmeklētība, ar zinošu speciālistu piesaisti tajās, pozitīva sadarbība un ieinteresētība.

Vecāki labprāt iesaistās dažādos iestādes projektos, radošajās izstādēs un organizētajās

aktivitātēs, svētku gatavošanas procesā - darinot tērpus bērnam, rotājumus telpām.

Bez ierastajiem gadskārtu svētkiem un svinamajām dienām, iestādē tiek izkoptas

tradīcijas – Zinību diena ģimeniskā atmosfērā, vecvecāku diena, absolventu diena,

kopīgi organizēti izzinoši pārgājieni.

Vecāki labprāt sniedz atbalstu un palīdz realizēt idejas, kas uzlabo un veicina

izglītojamo darbošanos.

Turpmākā attīstība:

Turpināt organizēt vecāku kopsapulces, pieaicinot speciālistus, kas izglītos vecākus par

viņiem aktuālām tēmām (iepriekš veicot vecāku aptauju).

Veikt vecāku anketēšanu, aptaujāšanu vismaz reizi mācību gadā.

Sadarbībā ar Saldus novada pašvaldību izveidot iestādes mājas lapu.

Vērtējums kritērijā - ļoti labi.

5. Iestādes vide

5.1. Mikroklimats

Pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte” darbojas estētiski noformētās, gaišās un mājīgās

telpās. Iestāde mērķtiecīgi plāno un īsteno iestādes tēla veidošanu, veicinot izglītojamos,

vecākus un darbiniekus būt lepniem un gandarītiem par savu iestādi. Iestādes piederības izjūta

balstās uz labvēlīgu un sadarbību veicinošu mikroklimatu, lai nodrošinātu labas attiecības starp

darbiniekiem, vecākiem un izglītojamiem. Iestādes darbinieki apzinās, cik svarīga ir