Papîra iepakojuma maríçjums - zalajosta.lv · skâbo gâzu attîrîtâji (mitrie vai sausie skruberi). Kâdas ir priekðrocîbas un trûkumi, izmantojot atkritumu sadedzinâðanas

Neraugoties uz pesimistu drûmajâm prognozçm, pasaule aizvien vçl pastâv. Bet, neraugoties uz to, ka pasaule aizvien vçl pastâv, pesimistu prognozes ir pareizas.

/Mçrfija likums/

– Katru gadu pasaulç tiek izcirsti miljoni ha meþu.3

– 2002. gadâ Latvijâ tika iegûti ~11,2 milj. m koksnes, kas ir 2,5 reizes vairâk nekâ 1991. gadâ.

– Lielâko daïu – 64% – koksnes iegûst privâto apsaimniekotâju meþos.– Lai iegûtu 1 t papîra, jânozâìç ~14 pieauguði koki. – Lai izaugtu koks, nepiecieðami apmçram 25–40 gadi.– Latvijâ koksne un koksnes izstrâdâjumi veido 40% no kopçjâ preèu

eksporta.

Meþi – plançtas zaïâs plauðas

Papîra iepakojuma maríçjums

Atkritumu daudzuma samazinâðana / Atkritumu pârstrâde izejvielu atgûðanai

47

Ja stikla atkritumus izmanto jaunas stikla taras ieguvei, tad tajos nedrîkst bût ðâdi piemaisîjumi:

akmeòi, keramika, termoizturîgie stikli;laminçtie automaðînu stikli (jo tie ir pârklâti ar plastmasas plçvi).

Kâ liecina pieredze, otrreizçjo stiklu var pievienot pirmreizçjâm izejvielâm 25–35% apmçrâ. Ðim stiklam jâbût tîram, saðíirotam, sasmalcinâtam. Sasmalcinâðanu var veikt savâkðanas transportâ vai materiâlu sagatavoðanas centros.

No izkausçtâ stikla formç jaunus izstrâdâjumus – parasti atkal stikla taru, tomçr iespçjami arî citi ðâda stikla izmantoðanas veidi:

kâ piedeva asfaltiem, veidojot ceïa segumus;kâ piedeva celtniecîbas materiâliem (betonam, mâ-lam, izolâcijas materiâlos);kâ atstarojoðo krâsvielu sastâvdaïa (mazu stikla lodî-ðu formâ);kâ pildviela polimçru materiâliem;abrazîvos;augsnes drenâþai vai mitruma regulâcijai u. c.

==

==

=

===

Stikls

Lai gan daþâdu produktu un dzçrienu iesaiòoðanai arvien vairâk izmanto plastmasu, stikls tomçr vçl joprojâm ieòem vienu no galvenajâm vietâm iesaiòojamo materiâlu vidû.

No tâ izgatavo arî spuldzes, logu stiklus, spoguïus, lustras, kristâlu u. c., tomçr reâli otrreizçjai pârstrâdei pamatâ izmanto stikla taru (pudeles, burkas u. c.). Stikla atkritumus var pârstrâdât bez zudumiem.

Stiklu iegûst no smiltîm, sodas, kaïíakmens, metâla sâïiem un lîdzîgâm inertâm sastâvdaïâm. Ðâ iemesla dçï stikla atkritumi nav videi bîstami, kaut arî nav bioloìiski sairstoði.

Nonâkot apkârtçjâ vidç, tie lçni sadalâs, veidojot smiltis. Pçc tilpuma stikla atkritumi aizòem apmçram divus procentus no kopçjâ cieto atkritumu apjoma, taèu pçc svara tas ir apmçram 7–8%. Tâdçjâdi to otrreizçjâ pârstrâde diezgan ievçrojam isamazina atkritumu daudzumu apglabâðanas vietâs .

Lai varçtu realizçt stikla otrreizçjo pârstrâdi, jâatrisina visas tâs paðas problçmas, kas eksistç citiem atkritumu veidiem: savâkðana, ðíiroðana, transports, noieta tirgus. Stikla atkritumu vâkðanâ ir divas galvenâs problçmas:

stikls nedrîkst saturçt citu materiâlu piemaisîjumu;stikls jâðíiro pçc krâsâm.

==

Stikls – ciets, amorfs materiâls, ko iegûst, pârdzesçjot kausçjumu. Galvenie izejmateriâli – kvarca smiltis, soda, krîts.Stikla izstrâdâjumus izgatavoja jau 4. G. t. p. m. ç. Senajâ Çìiptç, Priekðâzijâ.


48

Stikla otrreizçja pârstrâde ïauj ietaupît enerìiju, pagarina kausçðanas krâðòu kalpoðanas laiku (vidçji par15–20%), jo kausçðanas procesu var veikt zemâkâ temperatûrâ, kâ arî ietaupa maksu par atkritumu glabâðanu.


Stikls

49

Metâls

DzelzsDzelzs metâllûþòus var iedalît divâs lielâs grupâs:

rûpnieciskajos un sadzîves dzelzs metâllûþòos. Pirmie rodas daþâdos metâlapstrâdes procesos, parasti ir nepiesâròoti ar cita tipa atkritumiem, tâdçï ir viegli savâcami un pârstrâdâjami.

Sadzîves atkritumus veido visi dzelzs vai tçrauda izstrâdâjumi, kam beidzies kalpoðanas laiks.

Ðie lûþòi vienmçr ir piesâròoti ar citiem atkritumu veidiem: plastmasu, koku, papîru, çdiena paliekâm u. c. Tie, protams, nav koncentrçti vienâ vietâ, tâpçc rodas savâkðanas un ðíiroðanas grûtîbas.

Alumînijs

=

= =

Alumînijs ir viens no tiem metâliem, kas ðodien tiek plaði lietoti daþâdâs tautsaimniecîbas jomâs. No otrreizçjâs pârstrâdes viedokïa, aktuâlâkie ir tie alumînija izstrâdâjumi, kuru kalpoðanas laiks ir îss. Tâdi neapðaubâmi ir alumînija tara un iesaiòoðanas materiâli (folija, paplâtîtes, konteineri u. c.).

Apmçram 80% no ðâ daudzuma ir dzçrienu kârbas.Alumînija priekðrocîba ir tâ, ka to var simtprocentîgi

atkârtoti pârstrâdât.Alumînija atkârtotai pârstrâdei salîdzinâjumâ ar tâ

apglabâðanu ir priekðrocîbas:Tiek ietaupîta enerìija (dzçrienu kârbu raþoðanai no otrreizçjâ alumînija vajag tikai 5% no tâs enerìijas, kas bûtu nepiecieðama, ja tâs raþotu no pirmreizçjâ alumînija);tiek ietaupîta maksa par atkritumu apglabâðanu;tiek iegûta peïòa, pârdodot otrreizçjo alumîniju.


50

Plastmasa daþâdu materiâlu saimç ir “jaunpienâcçja” un tiek plaði izmantota visâs dzîves jomâs. To var pârstrâdât visdaþâdâkajos (arî sareþìîtas konfigurâcijas) izstrâdâjumos ar lieðanas, presçðanas, ekstrûzijas, vakuumformçðanas paòçmieniem. Tâ ir daudz tehnoloìiskâka par koku, metâlu, keramiku un citiem senâk izmantotiem materiâliem. Protams, arî plastmasa ar laiku nonâk atkritumos.

Procentuâli visvairâk plastmasa tiek izmantota iesaiòoðanas materiâlu raþoðanai. Plastmasas atkritumu daudzums atkarîgs ne tikai no saraþotâ daudzuma, bet arî no izstrâdâjumu kalpoðanas ilguma.

Kâ plastmasas pârstrâdes metodes tiek izmantotas:Otrreizçjâ pârstrâde;=

íîmiskâ destrukcija (hidrogenizâcija, glikolîze, pirolîze, sintçtiskâs gâzes ieguve);sadedzinâðana (sadedzinot 1 kg polimçra, iegûst tikpat daudz kaloriju, kâ sadedzinot 1 kg naftas);Destruktîvâ ekstrûzija (iegûst zemmolekulârus produktus, eïïas, vaskus, smçrvielas u. c.).

Tomçr lielâkajâ daïâ valstu reâli tiek izmantotas divas metodes: otrreizçjâ pârstrâde un sadedzinâðana. Ðodien Rietumeiropâ apmçram tikai 22,1% no visiem plastmasas atkritumiem tiek pârstrâdâts, pârçjie nonâk apglabâðanas vietâs. Galvenais iemesls – saðíirot polimçru maisîjumus pçc tâ tipiem ir dârgi un darbietilpîgi. No tehniskâ viedokïa, tikai 20–30% no plastmasas izstrâdâjumiem ðodien var reâli aizvietot ar otrreizçjo plastmasu.

=

=

=

Plastmasa


51

Plastmasa

Otrreizçjâ pârstrâde nekad nebûs vienîgais plastmasas atkritumu pârstrâdes variants, tas vienmçr bûs jâkombinç ar citiem variantiem (sadedzinâðanu, pirolîzi, íîmisko destrukciju). Plastmasu maisîjumu var pârstrâdât arî nesaðíirotu.

Ðajâ gadîjumâ neder parastâs pârstrâdes metodes, bet nepiecieðamas speciâlas metodes. Tâ kâ ðâdi maisîjumi ir neviendabîgi, no tiem var raþot tikai ïoti ierobeþotu izstrâdâjumu klâstu – parku soliòus, komposta kastes, sçtu dçïus, ceïu apmales, atkritumu urnas u. c.

Plastmasa ir cilvçku radîts materiâls, ko, termiski apstrâdâjot, var izlocît visdaþâdâkajâs formâs. Atðíirîbâ no kokvilnas un akmens, plastmasa dabâ nav sastopama. 19. gs. 50. gados anglis Aleksandrs Pârkss izgudroja pirmo

cilvçka rokâm izgatavoto materiâlu, sajaucot íimikâlijas ar augu masu.Amerikânis Dþons V. Haiats izgudroja celuloîdu.


52

Atkritumu daudzuma samazinâðana

Kompostçðana – atkritumu apsaimniekoðanas neatòemama un efektîva stadija.

Atkritumu struktûras analîze râda, ka 30–40% atkritumu ir bioloìiski sadalâmi. Viens no bioloìiski sadaloðos atkritumu pârstrâdes veidiem ir kompostçðana. Kompostçðanas tehnoloìija pamatojas uz daþâdu organiskas dabas atkritumu, kas sabalansçti ar minerâlvielu piedevâm, biokonserviju. Kompostçðanâ izmantojamo substrâtu klâsts ir visai plaðs: iedzîvotâju, raþoðanas, pârstrâdes uzòçmumu, lauksaimniecîbas atkritumi, trûdzeme, kûdra vai sapropelis, kûtsmçsli, virca, zâle un citi augu produkti, zâìu skaidas un citi atkritumi. Kompostçðanas procesâ radies produkts komposts ir organiskâm un minerâlvielâm bagâts augsnes ielaboðanas, auglîbas un raþoðanas celðanas lîdzeklis slçgtâm un atklâtâm platîbâm. Kompostçðanai nepiecieðams ûdens necaurlaidîgs laukums ar drenâþâm ðíidro frakciju savâkðanai, ko izmanto komposta mitrinâðanai. Komposta gatavoðanai nepiecieðama tehnika substrâta sasmalcinâ-ðanai, komposta kaudzes sakrauðanai un pârkrauðanai, kâ arî komposta frakcionçðanai. Pievienojot kompostam fosforu un kâliju saturoðus minerâlmçslus, mikroelementus un strukturçðanas piedevas, iespçjams veidot plaðu substrâtu sortimentu stâdu audzçðanai, dekoratîviem augiem un citâm augu audzçðanas vajadzîbâm.

Kompostçðanas kvalitâtes garantçðana un izmantoðana Eiropâ un Latvijâ.

Pçdçjos gados Eiropâ ir ievçrojami augusi bioloìisko atkritumu pârstrâde. Skatoties nâkotnç, jâpieòem, ka vismaz 30% no pilsçtu atkritumiem un aptuveni 40% no rûpnieciskajiem atkritumiem no kopçjâs Eiropas atkritumu produkcijas varçtu tikt bioloìiski apstrâdâta, to kompostçjot vai biodegradçjot bioreaktoros anaerobos un aerobos apstâkïos.

Kompostçðanâ iegûtais gala pârstrâdes produkts tiek izmantots augsnes bagâtinâðanai vai kâ mçslojums, un tam ir jâatbilst zinâmiem kvalitâtes standartiem, kas vienlaikus arî stimulç komposta kvalitâtes paaugstinâðanos Eiropâ.

Atseviðíâm valstîm ir detalizçti izstrâdâta organisko atkritumu pârstrâdes politika, daþas plâno pasâkumus ðajâ virzienâ, bet daþas par ðiem jautâjumiem domâ maz.

Vispârçjâ tendence ir tâda, ka tiek atbalstîta organisko atkritumu apstrâde kompostçjot. Galveno lomu ðeit spçlç komposta kvalitâtes garantija. Aptuveni 400 kompostç-ðanas uzòçmumu Eiropâ ir iesaistîjuðies visaptveroðas kvalitâtes kontroles sistçmâ.

Daudzi pçtîjumi Eiropâ norâda, ka kvalitâte un galaprodukta mârketings bieþi vien ir izðíiroðie kompostçðanas jautâjumi. Gan raþotâji, gan lietotâji ir vienisprâtis, ka pastâvîga organisko atkritumu pârstrâde pieprasa skaidrus noteikumus par to, kas ir derîgs pârstrâdei un kâ tas bûtu kontrolçjams. Laba kvalitâtes garantijas programma nenoliedzami palielinâtu organisko atkritumu pârstrâdi.

Pçdçjos gados veiktie mârketinga pçtîjumi liecina, ka visi komposta lietotâji pieprasa noteiktas kvalitâtes produktu, ko pârrauga neatkarîgas organizâcijas.

Tâdçï kompostçðanai un atkritumu savâkðanai ir jâiet roku rokâ ar kvalitâtes garantijas sistçmas izstrâdi. Galaprodukta kontrole tiek apvienota ar kompostçðanas procesa pârraudzîbu.

Bioloìiski sadaloðos atkritumu kompostçðana

53

Galaprodukta kvalitâtes íîmiskie un mikrobioloìiskie râdîtâji atbilst kvalitâtes standartiem, tâdçjâdi produkts ir sertificçts.

Vislielâkâs problçmas ir tâdu organisko atkritumu kompostçðanâ kâ bioloìiskâs dûòas, putnu mçsli u. c., kas ir bagâti ar patogçno un nosacîti patogçno mikrofloru.

Ðodien, kad Latvijâ uzliesmojuðas infekcijas slimîbas – difterija, dizentçrija, cûciòas u. c. –, organisko atkritumu kompostçðana prasa ïoti rûpîgu un specifisku pieeju, kas daïçji atðíiras no klasiskajâ mikrobioloìijâ aprakstîtajiem procesiem.

Ðajos kompostçðanas procesos ieteicams lietot speci-âlas mikroorganismu asociâcijas, kas bûtu ar antago-niskâm îpaðîbâm attiecîbâ pret iespçjamajiem nosa-cîtajiem un patogçniem mikroorganismiem.

Galaprodukts noteikti jâpârbauda bakterioloìiski un jâsaòem sertifikâts par tâ kvalitâti – tikai tad to var realizçt.

Bioloìiski sadaloðos atkritumuapsaimniekoðana Latvijâ

Kâda ðodien situâcija Latvijâ?Organisko atkritumu kompostçðana galvenokârt notiek

zemnieku saimniecîbâs un piemâjas dârzos, kur netiek kontrolçti galaprodukta kvalitâtes râdîtâji. Lîdz ar to iespçjama daþâdu infekciju slimîbu izplatîðanâs.

Nelieli eksperimentâli kompostçðanas lauki 80. gados tika izveidoti zvejnieku kolhozos, kur kompostçja daþâdas izcelsmes zivju pârstrâdes atkritumus, izmantojot speciâlas mikroorganismu asociâcijas.

90. gados, arî pielietojot speciâli izveidotas mikro-organismu asociâcijas, cieto atkritumu izgâztuvç Getliòi-2 tika uzsâkta organisko atkritumu kompostçðana. Galapro-duktam tika noteikti kvalitâtes íîmiskie un mikrobio-loìiskie râdîtâji.Tie bija labi.

Jau vairâkus gadus notiek organisko atkritumu kompos-tçðana Madonas rajonâ, Lazdonâ.

Atkritumu daudzuma samazinâðana / Bioloìiski sadaloðos atkritumu kompostçðana

54

Atkritumu sadedzinâðana sâkotnçji tika izmantota galvenokârt atkritumu masas sagatavoðanai ilgtermiòa apglabâðanai, lai samazinâtu tâs tilpumu un svaru. Vidçji var pieòemt, ka ar organiskâm vielâm bagâtu saimniecisko atkritumu pilnîgas sadegðanas dçï atkritumu tilpums samazinâs vairâk nekâ par 80%, bet to svars – par 75%.

Sadedzinâðanas procesâ radusies pelnu masa ir apglabâjama samçrâ nelielâ apjomâ, bet jâievçro, ka pelnu sastâvs var saturçt videi bîstamas vielas, kas paaugstina apglabâðanas vietas iekârtojuma prasîbas.

Atkritumu sadedzinâðana kâ pârstrâdes metode strauji attîstîjâs pçc 1970. gada, kad kopçjais rûpnîcu skaits Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs pieauga vairâk nekâ trîs reizes. Paðlaik ES valstis sadedzina apmçram 22% no visiem saimnieciskajiem atkritumiem. Pârsvarâ tiek izmantotas lielâs rûpnîcas, kuru jauda ir vairâk par seðâm tonnâm stundâ.

No saimniecisko atkritumu kopuma lîdz 70% atkritumu ir iespçjams izmantot gan kâ otrreizçjâs izejvielas, gan kâ enerìijas ieguves avotu. Kâdu no metodçm konkrçti izvçlçties, nosaka atkritumu sastâvs un iespçjas tos atðíirot.

Saimniecisko atkritumu sadedzinâðana tiek veikta speciâlas konstrukcijas krâsnîs, kas nodroðina masas sadegðanu 600–800 °C temperatûrâ.

Plaði izvçrstâ atkritumu sadedzinâðana strauji samazinâjâs 80. gadu sâkumâ, kad tika pierâdîts, ka ðîs pârstrâdes rûpnîcas ir vienas no galvenajiem gaisa piesâròotâjiem. Galvenie gaisa piesâròotâji, ko emitç sadedzinâðanas iekârtas, ir: SO , NO , putekïi, smagie 2 X

metâli (galvenokârt svins, kadmijs, dzîvsudrabs, hroms, alva, cinks), fluorûdeòradis, daþâdi aromâtiskie ogïûdeòraþi, hlororganiskie savienojumi.

Atkritumu sadedzinâðanas iekârtas emitç visbîstamâkos hlororganiskos savienojumus – dioksînus.

Kâ galvenie iemesli gaisa piesâròojumam jâmin attîrîðanas sistçmu neatbilstîba ekoloìijas prasîbâm. ES valstîs jaunie noteikumi attiecîbâ uz sadegðanas rûpnîcu izveidi paredz, ka tâm jâbût apgâdâtâm ar gâzu attîrîðanas sistçmâm:

auduma filtru sistçma vai elektrostatiskie uztvçrçji putekïu un smago metâlu daïiòu filtrâcijai;skâbo gâzu attîrîtâji (mitrie vai sausie skruberi).

Kâdas ir priekðrocîbas un trûkumi, izmantojot atkritumu sadedzinâðanas metodi?

Priekðrocîbas:ïauj vienlaikus samazinât atkritumu tilpumu (vairâk nekâ par 80%);

ïauj iegût enerìiju.Trûkumi:

sadegðanas procesos veidojas un atmosfçrâ izplûst daudzi bîstami savienojumi, kas kaitîgi iedarbojas uz vidi un cilvçku veselîbu, ja nav uzstâdîtas modernas attîrîðanas iekârtas;

jauktu atkritumu degðanas procesâ veidojuðies izmeði satur smagos metâlus, galvenokârt kadmiju, svinu, dzîvsudrabu, hromu, alvu un cinku. Rodas arî skâbes un siltumnîcas efektu veidojoðâs gâzes. Modernâs sadedzinâðanas tehnoloìijas ar labi nodroðinâtu gâzu attîrîðanas procesu var ievçrojami samazinât bîstamo vielu daudzumu izmeðos, taèu tad daudzas no ðîm vielâm nonâk sadedzinâðanas rûpnîcu cietajos atkritumos;

=pat tad, kad tiek uzstâdîti dârgi filtri, ar laiku tie piesâròojas un kïûst bîstami.Tad tie ir jâapglabâ kopâ ar atkritumiem, kas paliek pâri pçc atkritumu sadedzinâðanas.

=

=

=

=

=

=

Atkritumu daudzuma samazinâðana

Atkritumu sadedzinâðana

55

Skaidu granulas ir sapresçti koksnes pârpalikumi. Lai gan skaidu îpatsvars kopçjâ atkritumu plûsmâ ir neliels, reìionos, kur atrodas kokapstrâdes uzòçmumi, to daudzums var bût ievçrojams.

Izmantojot Latvijâ izstrâdâtâs modernâs tehnoloìijas, piemçram, skaidu granulu veidoðanu, no skaidâm var raþot augstas kvalitâtes ekoloìiski tîru kurinâmo, kas var aizvietot akmeòogles. Tâdâ veidâ var vienlaikus gan samazinât slodzi reìiona izgâztuvçm, gan atrisinât kurinâmâ problçmu.

Skaidu granulas ir labâks kurinâmais nekâ ogles un mazuts, turklât granulas ir ekoloìiski tîrâks kurinâmais ar relatîvi augstu siltumspçju, kâ arî:

tâm ir neliels, lietderîgi izmantojams pelnu daudzums un ðis kurinâmais neveido izdedþu grçdas;granulas deg intensîvi ar garu liesmu;granulu cena ir zemâka;Tâs var izmantot, bûtiski nepârbûvçjot ogïu un malkas kurtuves, arî padeves process viegli automatizçjams, jo granulas ir vienveidîgs un labi plûstoðs materiâls.

=

===

& Nodaïâ izmantotie termini

* Dioksîni – polihlorçti polikondensçti aromâtiskie savienojumi ar savstarpçji lîdzîgu, pârsvarâ planâru telpisko struktûru un lîdzîgâm íîmiskâm un fizikâlajâm îpaðîbâm. Ðajâ grupâ ietilpst 75 polihlordibenzo-p-dioksîni un 135 polihlordibenzofurâni. Vistoksiskâkais ir 2,3,7,8–tetra-hlordibenzo-p-dioksîns, kura nosaukums tika saîsinâts – dioksîns.

Dioksîni iekïaujas bîstamo vielu grupâ, ko sauc par noturîgajiem organiskajiem piesâròotâjiem (NOP). Ar ðiem piesâròojumiem mçs sastopamies gandrîz ik dienu, bieþi vien esam pakïauti riskam, ko rada ðîs vielas.

Skaidu granulas

Atkritumu daudzuma samazinâðana / Atkritumu sadedzinâðana

56

Kas ir noturîgie organiskiepiesâròotâji (NOP)?

NOP vidç saglabâjas vairâkus gadus, pat gadu desmitus, turklât bioakumulâcijas procesa dçï tie uzkrâjas un koncen-trçjas dzîvo organismu taukaudos. Tâpçc zivis, plçsîgie putni, zîdîtâji un cilvçki, kas atrodas barîbas íçdes augðgalâ, akumulç NOP ievçrojamos apjomos.

Tieðs kontakts ar NOP var izraisît akûtus veselîbas traucçjumus. Ir bijuði gadîjumi, kad lauksaimniecîbâ nodarbinâtie strâdnieki, strâdâjot ar pesticîdiem, ir miruði vai smagi saslimuði.

Noturîgie organiskie piesâròotâji (turpmâk tekstâ - NOP) ir vienas no bîstamâkajâm piesâròojoðajâm vielâm, kas cilvçku rîcîbas dçï nonâk vidç.

Tâs ir ïoti toksiskas vielas un negatîvi iedarbojas uz cilvçku un dzîvnieku veselîbu – rada iedzimtus defektus, alerìiju, negatîvi ietekmç nervu sistçmu, iedragâ imunitâti.

NOP ir atrodami augu aizsardzîbas lîdzekïos, rûpniecîbâ izmantojamos íîmiskos produktos. Tie arî rodas kâ blakusprodukti dedzinâðanas un rûpnieciskas raþoðanas procesos.

Vienas no aktuâlâkajâm NOP vielâm Latvijâ ðobrîd ir dioksîni un furâni. 2003. gadâ Latvijas Vides aìentûra secinâja, ka Latvijâ ap 70% dioksînu rodas nekontrolçtas

degðanas procesos, to skaitâ sadzîves atkritumu un kûlas dedzinâðanâ.


57

Savukârt veselîbas traucçjumus, ko ir izraisîjusi saskarsme ar NOP nelielos daudzumos, ir grûti pierâdît, jo cilvçku veselîbu ietekmç vairâki citi faktori arî bez NOP.

Tomçr NOP var izraisît vçzi, radît iedzimtus defektus, auglîbas problçmas, paaugstinâtu jutîbu pret slimîbâm, kâ arî ietekmçt nervu sistçmu un radît garîgâs attîstîbas traucçjumus. Îpaði neaizsargâti ir embriji un bçrni, kas attîstîbas pirmajos gados NOP ietekmei pakïauti, saòemot barîbas vielas caur placentu, mâtes pienu vai uzturâ lietojot produktus, kuros ir salîdzinoði augsta NOP koncentrâcija. Nekontrolçti degðanas procesi, t. sk. atkritumu dedzinâðana mâjsaimniecîbâs un kûlas dedzinâðana, ir galvenie dioksînu un furânu avoti Latvijâ. Cementa raþoðanas laikâ rodas daudzreiz mazâk dioksînu izmeðu nekâ nekontrolçtas dedzinâðanas procesâ.

Daþi bîstamâkie Latvijâ izmantotie NOP

DDT – to plaði izmantoja Otrâ pasaules kara laikâ, lai pasargâtu karavîrus un vietçjos iedzîvotâjus no malârijas, tîfa un citâm insektu izplatîtâm slimîbâm. Latvijâ DDT aizliegts ievest, izplatît un lietot no 1967. gada.

Dioksîni un furâni – vielas, kas rodas nepilnîgas sadedzinâðanas, atseviðíu íimikâliju raþoðanas, metâla pârstrâdes, pârkausçðanas un papîra balinâðanas procesos. Tâpat dioksîni ir atrodami automaðînu izplûdes gâzçs, tabakas dûmos, tie rodas arî koksnes un ogïu dedzinâðanas laikâ.

Heptahlors – tiek izmantots, lai nogalinâtu kokvilnâ mîtoðos kukaiòus, siseòus un citu kultûru parazîtus, tâpat arî malâriju pârnçsâjoðos moskîtus un augsnç dzîvojoðos kukaiòus, termîtus. Latvijâ aizliegts ievest, izplatît un lietot no 1986. Gada.

Polihlorçtie bifenili (PHB) – rûpniecîbâ tiek izmantoti kâ siltumu izolçjoða viela. Tâpat tiek izmantoti elektrîbas transformatoros, kondensatoros un kâ piedeva krâsâs, oglekli nesaturoðos kopçjamos papîros un plastmasas priekðmetos. Latvijâ vçl joprojâm tiek izmantoti daþâdâs ar energoapgâdi saistîtâs iekârtâs – galvenokârt transformatoros un kondensatoros.

Toksafçns – lîdzeklis cîòai pret kukaiòiem, kas parazitç kokvilnâ, labîbâ, augïos, riekstos un dârzeòos. Tâpat to izmanto cîòâ pret mâjlopu çrcçm un citiem parazîtiem. Toksafçns Latvijâ izmantots no 1966. gada lîdz pat 1993. gadam (kopâ 161 tonna). Latvijâ aizliegts ievest, izplatît un izmantot no 2000. gada.

=

=

=

=

=

Noturîgie organiskie piesâròotâji

Jauktu atkritumu degðanas procesa izmeði satur smagos metâlus. Rodas skâbes veidojoðas gâzes, siltumnîcas efektu

izraisoðâs gâzes, dioksîni, u. c. vielas.

Atkritumu daudzuma samazinðana / Atkritumu sadedzinâðna

58

Sakarîbas un atkarîbas

Daþâdu NOP riska lîmenis ir atðíirîgs, tomçr visâm ðîm vielâm ir raksturîgas èetras îpaðîbas:

1) NOP ir ïoti toksiski;2) NOP ir noturîgi – paiet gadi, pat gadu desmiti, lîdz tie

degradçjas, veidojot mazâk bîstamas vielas;3) NOP izgaro un pârvietojas pa gaisu un ûdeni ïoti lielâ

attâlumâ no vietas, kur tie sâkotnçji tika izmantoti;4) NOP uzkrâjas dzîvnieku un cilvçku taukaudos.

NOP vidç saglabâjas vairâkus gadus, pat gadu desmitus, uzkrâjas un koncentrçjas dzîvo organismu taukaudos.

Organismos, kas atrodas barîbas íçdes augðgalâ, NOP koncentrâcija ir vislielâkâ.


59

Skâbes veidojoðâs gâzes

Sçra dioksîds ir gâze, kas dabiskâ veidâ atmosfçrâ sastopama ïoti mazâ koncentrâcijâ. Galvenie dabiskie avoti ir vulkâni un daþu baktçriju darbîba.

Tâ kâ sçrs arî ir barîbas viela visiem organismiem, to satur visi bioloìiskâs izcelsmes kurinâmie materiâli, piemçram malka, kûdra, ogles un nafta. Tiem sadegot, veidojas sçra dioksîds. Turklât sçru satur daudzi vçrtîgi minerâli, kâ arî rûdas apstrâdes procesos tas atbrîvojas sçra dioksîda veidâ.

Ðîs vielas izmete lielos daudzumos ir kïuvusi par vienu no industriâlâs sabiedrîbas lielâkajiem lâstiem. Sçra dioksîds gaisâ veido sçrskâbi, kas, sasniedzot augsni, stipri palielina tâs skâbumu.

Atkritumu sadedzinâðanas iekârtas atmosfçrâ emitç veselu virkni piesâròojoðu vielu. Nozîmîgâkâs no tâm ir

slâpekïa oksîdi un sçra dioksîds.

Slâpekïa oksîda izmeðu galvenais avots ir iekârtas, kurâs deg organiskais kurinâmais, jo slâpeklis ir svarîga barîbas viela visiem organismiem.

Degðanas procesâ slâpeklis, savienojoties ar skâbekli, veido daþâdus oksîdus, kuru îpaðîbas, kâ arî ietekme uz apkârtçjo vidi ir atðíirîga. Ir konstatçts, ka, nonâkot atmosfçrâ, NO veido ne tikai NO , bet arî pârskâbes, 2

skâbes, aldehîdus u. c. vielas, kas noteiktos apstâkïos var veidot tâ saukto fotoíîmisko smogu. Slâpekïa oksîdi piedalâs arî siltumnîcas efekta veidoðanas procesâ.

Slâpekïa oksîdi kopâ ar ûdens pilieniem viegli veido slâpekïskâbi, kas ar nokriðòiem nonâk augsnç, ûdens baseinos, uz priekðmetiem, un dzîviem organismiem.


60

Kâ dabu ietekmç skâbais lietus?

Skâbajâ ezerâ: gaigalas, virpuïotâjvaboles, mugurpeldes, spâru kâpuri.

Veselajâ ezerâ: zivjçrgïi, melnkakla gârgalas, raudas, asari, viendienîtes kâpuri, makstenes kâpuri, vçþi, gliemeþi, gliemenes.


Slâpekïa un sçra piesâròoto nokriðòu daudzums paðlaik pasaulç ir krietni pieaudzis, tas ir augsnes un ûdens

skâbuma palielinâðanâs cçlonis.

SlâpeklisDegðanas procesos skâbeklis un slâpeklis veido

slâpekïa oksîdus. Slâpekïa oksîdi gaisâ veido slâpekïskâbi, kas ar nokriðòiem nonâk augsnç. Slâpekïskâbes nonâkðana augsnç veicina augsnes skâbuma palielinâðanâs. Ja slâpeklis nonâk zemç tik lielos daudzumos, ka, piemçram, koki un citi augi meþâ nespçj visu pievadîto slâpekli uzòemt, tad tas no augsnes ieplûst apkârtçjâs ûdenstilpçs, un to skâbums palielinâs. Pârmçrîgais slâpekïa palielinâjums noved pie pârmaiòâm florâ un var arî atstât kaitîgu ietekmi uz kokiem un ûdensaugiem.

SçrsSçra dioksîds gaisâ veido sçrskâbi, kas, sasniedzot

augsni, stipri palielina tâs skâbumu. Tas izraisa nopietnas vides pârmaiòas saldûdens organismiem un var kïût par lielu problçmu meþa augsnçm. Augsnes skâbuma palielinâðanâs rada arî citas sekas. Svarîgi blakusefekti – pieaug indîgo metâlu koncentrâcija, un augsne zaudç nozîmîgas barîbas vielas, kas aizplûst gruntsûdenî.

Ja ezera ûdens kïûst skâbâks, mainâs tâ ekoloìiskâs kopas. Daþu sugu skaits pieaug, citu – samazinâs vai arî

tâs izzûd pavisam.

Skâbais ezers Veselais ezers

Skâbie lieti

61

Apglabâjamo atkritumu daudzuma samazinâðana tiek noteikta kâ prioritâte lielâkajâ daïâ Eiropas valstu. Lai arî atkritumu apsaimniekoðanas politikâ noteikta metoþu hierarhija, tomçr vçl joprojâm lielâkâ daïa atkritumu masas tiek apglabâta. Tas ir izskaidrojams ar zemâkâm izmaksâm salîdzinâjumâ ar citâm atkritumu pârstrâdes tehnoloìijâm.

Lai gan termini atkritumu izgâztuve un poligons bieþi vien tiek lietoti kâ sinonîmi, starp tiem pastâv bûtiskas atðíirîbas.

Atkritumu izgâztuve ir teritorija, kurâ notiek atkritumu apglabâðana bez atbilstoðâ iekârtojuma un uzraudzîbas, kamçr sanitârais atkritumu poligons ir kontrolçta atkritumu apglabâðanas vieta uz zemes vai zemç, kas nerada draudus videi vai cilvçku veselîbai, jo ir veikti nepiecieðamie aizsardzîbas pasâkumi.

Poligoni nodara mazâku kaitçjumu videi vai nenodara to vispâr, un daudzviet pasaulç, tai skaitâ arî Latvijâ, tiek samazinâts videi kaitîgâko izgâztuvju skaits, lai dotu priekðroku atkritumu poligoniem.

Poligonu un izgâztuvju skaits, to iekârtojums un lielums ir atðíirîgs katrâ valstî. Eiropâ modernâkâ ir Vâcijas un Nîderlandes atkritumu ilgtermiòa apglabâðanas saimniecîba.

7. Atkritumu ilgtermiòaapglabâðana

Nepareizas atkritumu apglabâðanas sekas

Bioloìiski sadaloties organiskajiem atkritumiem, tiek emitçta gâze, kuras sastâvâ ir ~50% CH un ~50% CO .4 2

Atkritumu apglabâðana neatbilstoði iekârtotâs izgâztuvçs, kas paðreiz ir galvenais atkritumu

apsaimniekoðanas veids, var radît piesâròojuma noplûdi augsnç un tâlâk gruntsûdeòos.

62

Savstarpçjo procesu mijiedarbîba dabâ

Latvijâ cieto sadzîves atkritumu apglabâðanas veids valstî galvenokârt ir atkritumu izveðana uz izgâztuvçm. Veiktais esoðo izgâztuvju apsekojums liecina, ka lielâkâ daïa izgâztuvju nav sakârtotas atbilstoði sanitârajiem un ekoloìiskajiem normatîviem.

Izgâztuves ir izveidotas bez atbilstoða projekta vai arî to realizâcija neatbilst sâkotnçjai projekta izstrâdnei.

Atkritumu izgâztuvju ekspluatâcija neatbilst sanitâ-rajiem noteikumiem, ievestie atkritumi netiek sablîvçti un apklâti ar zemes slâni. Bieþi vien izgâztuves teritorija nav ieþogota, tâs darbîba ir nekontrolçta.

Mûsu valstî pçdçjos gados izstrâdâtie atkritumu apglabâðanas vietu projekti pamatâ ietver galvenos ES direktîvu nosacîjumus.

Pçc tiem ir izveidots (un 2004. gada 31. maijâ uzsâcis darbu) Ventspils jaunais reìionâlais atkritumu apglabâ-ðanas poligons, kas atbilst nacionâlajâm un Eiropas Savienîbas vides aizsardzîbas likumdoðanas prasîbâm.

Paredzçts, ka jaunâ poligona tehnoloìija nodroðinâs to, ka atkritumu radîtais piesâròojums nenokïûst gruntsûdeòos un virszemes ûdeòos, kâ arî novçrsîs gaisa piesâròojumu. Poligonâ ir izveidota dubultâ aizsardzîbas sistçma, lai novçrstu gruntsûdeòu piesâròoðanu.

Atkritumu izgâztuvju stâvoklis Latvijâ

Cietie sadzîves atkritumi

Grants pârsegums

Smilðu pildîjums

Ìeotekstils

Infiltrâta caurule

Granîta ðíembupildîjums

Ìeomembrâna

Ûde s ca rla dîgs mâl slâni

n ne u ia

s

Smalkgraudaina smilts ar bentonîta piedevu

Atkritumu ilgtermiòa apglabâðana

63

Lai samazinâtu atkritumu apjomus un nodroðinâtu to atkârtotu izmantoðanu, lai saðíirotu izlietotu iepakojumu vai cita veida atkritumus, ir nepiecieðams nodroðinât sabiedrîbas iesaistîðanu ðajos procesos.

Lai to panâktu, sabiedrîbai jâbût labi informçtai un izglîtotai par to, kâ vâcami un ðíirojami atkritumi, kâdçï tas ir nepiecieðams, par pieejamâm nodoðanas, savâkðanas un pârstrâdes sistçmâm, par sabiedrîbas lomu un iespçjamo ieguldîjumu iepakojuma un izlietotâ iepakojuma atkârtotâ izmantoðanâ, reìenerâcijâ un otrreizçjâ pârstrâdâðanâ, par iepakojuma maríçjuma nozîmi tirgû.

Tâdçjâdi pareizas atkritumu apsaimniekoðanas pamatâ ir visu procesâ iesaistîto puðu (ieskaitot rûpniecîbas un tirdzniecîbas uzòçmumu un jo îpaði mâjsaimniecîbu) informçðana, konsultçðana un lîdzdalîba.

Latvijas normatîvie akti nodroðina arî sabiedrîbai iespçjas piedalîties lçmumu pieòemðanâ vides jautâjumos, bet iedzîvotâji ne vienmçr aktîvi apzinâs savas tiesîbas un iespçjas. Arî bçrni un skolçni var aktîvi piedalîties vides saglabâðanâ. Mçs visi to spçjam – galvenokârt sekojot lîdzi tam, kâ un ko mçs darâm ar saviem atkritumiem.

Pirms izmetam kârtçjo èipsu paciòu vai atspirdzinoðo dzçrienu pudeli, paòemam nâkamo plastmasas maisiòu lielveikalâ (skaidri apzinoties, ka pçc tam to izmetîsim), padomâsim par to, kur tas viss nonâks, kurð savâks manis izmesto!

Ðî grâmata nesniedz atbildes uz visiem jautâjumiem, bet ceram, ka tâ liks Tev aizdomâties par to, ka esi daïa

no dabas, un ka tieði Tava rîcîba ir tâ, kura noteiks, kâdâ vidç dzîvosim rît.

8. Sabiedrîbas lîdzdalîba

64

Documents

Papîra iepakojuma maríçjums - zalajosta.lv · skâbo gâzu attîrîtâji (mitrie vai sausie skruberi). Kâdas ir priekðrocîbas un trûkumi, izmantojot atkritumu sadedzinâðanas