Novada domes informatīvais

izdevums Bezmaksas

2010/2(107)

vāka foto: ivetta Jakovļeva

Zaļā nedēļa BerlīnēDonoru diena

Mālpils novada

PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS

DEJU FESTIVĀLSAuksta zeme, silti ļaudis

MVMālpils Vēstis

2 2010/2

Janvārī Vācijas pilsētā Berlīnē 75. reizi pēc kārtas tika atklāta “Starptautiskā zaļā nedēļa”, kas ir ikgadējs starptautisks notikums, kurš pulcē interesentus no visas pasaules un sasaista ražotājus un patērētājus tādās jomās kā lauksaimniecība, ēdināšana un dārzkopība, popularizējot veselīgu dzīves veidu un veicinot sociālo integrāciju.

“Zaļā nedēļā” bija arī Latvijas pārtikas ražotāju stends, kurā piedalījās seši uzņēmumi. Uzņēmumu dalību izstādē finansē “Mārketinga padome”. Izstādē ar paipalu olām piedalījās SIA “Paipal Farm”, ar smiltsērkšķu sulu – SIA “Dienvidi plus”, ar dzērvenēm pūdercukurā “MandorRīga”, ar piena produktiem SIA “Mālpils piensaimnieks”, ar saldumiem SIA “Sfeks” un alus ražotājs SIA “Zaksi” ar Užavas alu.

Četri uzņēmumi Berlīnes izstādē piedalījās jau vairākkārtīgi, taču šajā gadā pirmo reizi dalību ņēma saldumu ražotājs SIA “Sfeks” un mūsu piena pārstrādes uzņēmums SIA “Mālpils piensaimnieks”, kuri jau ieinteresējuši vācu publiku, tāpat kā jau zināmie uzņēmumi. “Mālpils piensaimnieka”

valdes priekšsēdētājs Rolands Jomerts atzinīgi novērtēja pasākumu: “Vāciešiem radīta ekskluzīva iespēja iepazīt, kas tiek ražots pasaulē – no Tālajiem austrumiem – Ķīna, Indija, līdz Krievijas autonomajiem apgabaliem (ar mums eksotisku piedāvājumu – ziemeļbriežu gaļas izstrādājumiem), arī mums zināmajām valstīm – Kirgīzijas, Gruzijas, Armēnijas. Piedalījās arī aizokeāna zemes kā Kanāda ar saviem viskijiem, Nepāla, Peru ar eksotiskām lietām kā, piemēram, banānu alu. Mūsu pamatprodukcija – sieri, ko vedām gan iefasētus, gan nefasētus. Divi no tiem bija eksotiskāku veidu sieri – kūpinātie, kā arī jaunos – vienu ar piparmētrām un otru ar mārrutkiem un sinepēm.

Pirmajā dienā piedzīvojām nelielu šoku, jo mums tik pierastā lieta dzert alu un uzkost čipšus, riekstiņus, sieru – Vācijas tirgū “nenostrādā”. Jo vācietis pie alus neuzkož neko! Secinājums, nevar vērtēt lielo tirgu pēc mūsu iekšējām tradīcijām. Kūpinātie sieri dažam likās par stipru. Tāda piedāvājuma praktiski Vācijā arī nav. Vāciešiem varētu piedāvāt sierus ar dažādām piedevām, jo viņiem tādu

nav īpaši daudz. Ir ar bekonu, ķiplokiem, dillēm, pētersīļiem un papriku, mēs varētu papildināt ar piparmētrām un mārrutkiem un sinepēm, arī citām piedevām. Vācieši gan ir samērā konservatīvi. Ja kādam patērētājam piparmētra negaršo, viņš nekad mūžā nepirks sieru ar piparmētrām, bet, kam patīk, tie ir sajūsmā. Aizvedām arī alus virvītes ar ķiplokiem, ar čilli un parastās. Produkciju bijām paņēmuši līdzi diezgan daudz, kas arī puslīdz veiksmīgi tika iztirgota. Ceram uz turpmāko sadarbību ar kādu delikatešu izplatītāju firmu.”

Daiga frīdberga

ziņas

Gads paskrējis kā viens mirklis, notikumiem un pasākumiem bagāts. Un atkal, š.g. 30. janvārī, gadskārtējā pašdarbnieku ballē, kurai šogad bija dota tēma “UGUns + Dinamīts = roKEnRoLs”, tikās visīpašākie, vislabākie, visizturīgākie pašdarbības kolektīvu vadītāji un dalībnieki.

sandra – Un tikai mums pašiem ir pa spēkam uzlādēt un pārsteigt vienam otru... Ar ko? Ar savu enerģiju, uguni un dinamītu, jo tā mūsos patiesi ir daudz!

Edīte – Uguns... Uguns sadedzina visu lieko... Sadedzina to, kas nederīgs.

sandra – Sadeg visi sārņi, kas gada laikā pielipuši... Un paliek kausējums tik tīrs, ka nespēj pielipt nekas nešķīsts.

Un vēl? Šis vakars bija īpašs ar to, ka tas bija 60to gadu stilā, kā veltījums tā laika mūzikai, īpaši ROKENROLAM un rokenrola karalim ELVISAM PRESLIJAM, kuru dēvē par visas 70. – 80. gadu elektroniski akustiskās mūzikas tēvu un 90. gadu sintētiskās mūzikas vectēvu, kuram 8. janvārī palika 75. Vakarā spēlēja īpaši muzikanti – “latviešu Elviss Preslijs” ivars Pētersons & Peterson Band.

Kolektīvi bija sagatavojuši oriģinālus priekšnesumus, kurus pavadīja skaļi aplausi un ovācijas. Vecmāmiņu ansamblis “Rezēdas” bija nepārspējamas ar savu vecmāmiņu roku, amatierteātra “rūķi” rādīja savu variāciju par tēmu. Deju kopai “Sidgunda” bija tuva hipiju dzīves atklāsme gan ar ēnu teātra, gan dejas palīdzību, noslēgumā izskanot sauklim: “Rokenrola karalis ir miris! Lai dzīvo latviešu polka!”. Uzstājās šarmantās līnijdejotājas, kā arī dziedošais kvartets un jauktais koris ar liriskām Elvisa Preslija dziesmām. Deju kopa “Māra” īpaši izcēlās ar Elvisu līdzinieku daudzumu un enerģisko priekšnesumu. Un kamēr kaut kur tālu ārzemēs tā saukto

puķu bērnu – hipiju dzīve piedzīvoja savu kulmināciju, pie mums Latvijas PSR jaunieši svinēja Pilngadības svētkus. Svētku norises gaitu izjusti un ticami izspēlēja deju kopas “Kniediņš” nepilnais sastāvs. Jāpiebilst, ka netrūka pat vadoņa V.I.Ļeņina krūšu tēla. Folkloras kopa visus pārsteidza ar jautro ķekatu izgājienu, kuru pārstāvēja plašs masku klāsts ar dažādu notikumu izspēli un jautrībām, piemēram, dzīvo “čurājošo mironi” Elvisu, čigānmeitenes bērna laišanu pasaulē ar bērna tēva meklēšanu, jaunā pāra laulāšanu, rotaļdeju utt.

Pāsdarbnieku uzstāšanos ar sajūsmu vēroja arī pats Ivars Pētersons un pārējie muzikanti. Patīkami bija dzirdēt viņu vārdus, šķiroties no mums: “Jūs esiet brīnišķīgākā, atsaucīgākā un azartiskākā publika, kādai esam spēlējuši!”.

Kultūras pasākumu organizatore sandra rogule

mmms izstādeTrīs nedēļas Mālpils kultūras nama izstāžu zālē bija skatāma mākslas

skolas audzēkņu darbu ekspozīcija. Šis bija nozīmīgs notikums gan audzēkņiem, gan skolotājiem, jo ļāva atskatīties uz pēdējos divos mācību gados padarīto ne tikai pašiem, bet arī jebkuram izstādes apmeklētājam, tai skaitā, sadarbības partneriem – 16 skolotājiem no 8 ES valstīm, kuri pie mums ieradās darba vizītē COMENIUS projekta “Ar Ansīti un Grietiņu cauri Eiropai” ietvaros.

Redzot mūsu audzēkņu veikumu, viņi izteica gan atzinību par labiem un skaistiem darbiem, gan prieku par iespēju bērniem izpaust savu tik daudzpusīgo radošumu kā mūzikas, tā mākslas skolās, kādu pie viņiem nav. Skolas telpās joprojām var redzēt izliktus gan projekta, gan vasaras plenēra, gan arī citus mācību uzdevumus. Darbs turpinās...

MMMS mākslas nodaļas vadītāja Daina Galakrodzeniece.Foto – Ginta Kristjansone

Kad dzīve tevi vairs nespēj uzlādēt un pārsteigt, tad dari to pats!

mālpils piensaimnieks – izstādē

�2010/2

5.februārī Mālpilī notika Pierīgas novadu mūsdienu deju festivāls 2010. Tas sastāvēja no divām daļām: konkursa “Jaunā, straujā paaudze – NRG 2010” un mūsdienu deju festivāla. Konkursa uzdevums ir profesionāli novērtēt mūsdienu deju kolektīvu māksliniecisko sniegumu un Veikt repertuāra atlasi, gatavojoties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībniekus vērtēja kompetenta žūrija: Latvijas Nacionālās operas pedagoģe – horeogrāfe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Gunta Bāliņa, Režisore, deju grupas “Viva” vadītāja un horeogrāfe inga Cipe, Deju studijas “Mix” vadītāja un horeogrāfe Jūlija Latsone un Pierīgas novadu Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks oļģerts Lejnieks. Konkursam tika pieteikti 19 priekšnesumi (divi kolektīvi neieradās). Uz nākamo kārtu tika izvirzīti 7 priekšnesumi. Vidzemes novada konkursā Pierīgas novadu parstāvēs:

II pakāpe – Babītes vidusskolas deju studija “Zvaigžņu AkA”, vadītāja Lilija Lipora,

ii pakāpe – mālpils vidusskolas deju grupa “nakc” un “nakcītis”, vadītāja Ivetta Jakovļeva

II pakāpe – Krimuldas mūzikas un mākslas skolas deju kolektīvs, vadītāja Linda Mīļā,

III pakape – Vangažu neatkarīgā deju grupa “Ciprese”, vadītāja Ilona Petrovska,

III pakāpe – Ropažu kultūras un izglītības centra deju grupa “R*D Street Crew”, vadītājs Andris Bernhards,

III pakape – Saulkrastu kultūras un sporta centra deju grupa “FRACTUS”, vadītāja Sandra Ozola – Ozoliņa.

Šogad, atbilstoši Valsts izglītības satura centra nolikumam, konkurā netiek vērtēti pirmsskolas vecuma dejotāji. Tāpēc Pierīgas novadu pasākuma otrajā daļā norisinājas mūsdienu deju festivāls, kurā savu dejotprasmi varēja demonstrēt dažādu vecumu deju grupas, kuras nepretendē uz dalību X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. 9 horeogrāfiskus priekšnesumus festivālam bija sagatavojuši dejotāji no Mārupes, Pabažiem, Ķekavas, Salaspils, Rīgas un Mālpils. Bet krāšņu deju uzvedumu “Jūras dzelmē” skatītājiem piedāvāja deju teātris “Jūras pērles”.

Festivāla dalībnieku priekšnesumus žūrijas komisija nevērtēja.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu dalībnieku skaits ir nedaudz sarucis. Iemesls varētu būt finansējuma samazināšana. Iespējams horeogrāfi īpaši bija sasparojušies iepriekšējam gadam, kad tika izsludināta horeogrāfiju atlase Dziesmu svētku Kīpsalas pro

jektam. Šis projekts mūsdienu dejotājiem tika atņemts, ta vietā tika piedāvāti koncerti Kongresu namā. Kopumā tas mūsdienu deju žanram ir liels solis atpakaļ :(

Lielu paldies gribu pateikt saviem dejotājiem un palīgiem – 11.klases meitenēm. Tā kā pati biju šī pasākuma koordinatore, tad viņi man palīdzēja arī pasākuma sagatavošanas darbos. Galvenais uzdevums, protams, bija veiksmīgi nostartēt konkursā un iegūt ceļazīmi uz nākamo kārtu. Neiztikām bez nelielām tehniskām ķibelēm priekšnesumos un vienmēr jau var nodejot vēl labāk, tomēr gribu pateikties saviem dejotajiem par izturību un vecākiem par atbalstu.

6.martā mālpils kultūras namā notiks konkursa “Jaunā, straujā paaudze – nrG 2010” ii kārta – vidzemes novads.

Turēsim īkšķus par mālpiliešiem!ivetta Jakovļeva

ziņas

10. februārī Mālpils novada konferenču zālē bija sapulcējušies vairāk kā 20 Mālpils lauksaimnieki, lai gūtu jaunas zināšanas augu aizsardzībā, kā arī uzzinātu par iespējām saņemt valsts subsīdijas.

Valsts augu aizsardzības dienesta Rīgas reģionālās nodaļas vecākā inspektores semināra dalībniekiem piedāvāja ļoti plašu tēmu loku – par jaunajiem 2009.gadā reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem, to pielietojumu, kā arī par tiem, kas no lietojuma izņemti. Tika runāts par labas saimniekošanas prakses nosacījumu ievērošanu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā.

Semināra dalībniekiem tika dota iespēja uz vietas iegūt nepieciešamos dokumentus – aizpildīt deklarācijas fitosanitārai kontrolei pakļauto augu un produktu apritē iesaistītajām personām, kā arī pagarināt augu aizsardzības līdzekļu lietojuma aplie

cības, tā taupot laiku un līdzekļus.Lauku izglītības un konsultāciju centra

ekonomiste Skaidrīte Padedze informēja par valsts subsīdijām 2010.gadam, kas šogad noteiktas 10 043 729 latu apmērā. Atbalsts paredzēts šādām nozarēm: lopkopības attīstībai – 4 130 789 lati, augkopības attīstībai – 137 385 lati un atbalsts pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai atvēlēti 534 826 lati.

Īsumā tika apskatīti galvenie atbalstāmie lauksaimniecības virzieni lopkopībā, laukkopībā, investīciju veicināšanai un risku mazināšanai kā arī kredītprocentu starpības kompensēšanai. Tika pieminēti vairāki datumi, kuri ieinteresēja sanākušos. Tā svarīgs ir 1.aprīlis, līdz kuram jāiesniedz iesniegums atbalsta saņemšanai produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai. Diskusija izvērtās par integrēto dārzeņu audzēšanu, kur iespējams pieteikties līdz 1.jūnijam, tomēr

palika neskaidrs, vai var pieteikties jauni kandidāti, vai tikai jau 2006. un 2007.gadā līgumus par apsētajām un apstādītajām kultūraugu platībām noslēgušie.

Semināra dalībnieki saņēma informatīvos materiālus, izdevumu “Lauku Lapa”, kā arī ieteikumu meklēt informāciju internetā – www.zm.gov.lv, sadaļā – Valsts un ES atbalsts/Subsīdijas 2010.gads, kā arī www.lad.gov.lv, www.llkc.lv.

Daiga frīdberga

Gleznu autore Una Leitāne dzimusi Rīgā(1978), mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 2004.gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā, studējot Figurālās glezniecības meistardarbnīcā pie profesoriem Kr. Zariņa, J. Jurjāna un N. Brasliņa. Māksliniece 2001.gadā saņēmusi P.Puzinas prēmiju glezniecībā. Izstādēs piedalās kopš 1994.gada – Latvijā, Lietuvā un Vācijā.

Unu Leitāni, kas jau trešo gadu dzīvo Siguldā, uz Mālpils izstāžu zāli atvedusi Māra Ārente, lai parādītu to krāsu prieku, kas nāk no mākslinieces gleznām. Una spēj baltajās ziemas ainavās saskatīt krāsu bagātību un nodot to pārējiem.

Māksliniece izstādījusi dažādu gadu gleznas, tomēr tās, neskatoties uz dažādajām noskaņām, lielumiem, visas stāsta par dabas skaistumu. Acu priekšā nozib sarkans rudens lapu ugunskurs, violets saulriets Gaujas gravā, zils sniega mirdzums pār slēpošanas trasi Siguldā. Tas nav nejauši, ka daudzos darbos redzam kalnus, jo tā ir mākslinieces kaislība, gan gleznu tēmās, gan priekā, ko sniedz kalnu slēpošana. Divas pilnīgi atšķirīgas nodarbes, kuru kopsaucējs varētu būt sajūtu asums, ātrums, adrenalīns laižoties no kalna, un neiedomājamā drosme baltu sniegu uzgleznot visspilgtākajos paletes toņos.

Daiga frīdberga

Deju festivāls

Deju grupa “nakcītis” un “nakc”

Una Leitāne ved Pastaigā ainavā

Lauksaimnieki mācās

� 2010/2Novada domes lēmumi

izskatīja 27.jautājumus:1. Par nekustamā īpašuma “Kalna Ķikuti”

turpmāko izmantošanu.2. Par nekustamā īpašuma “Upeslīči”

izsoles nolikuma apstiprināšanu.3. Par cirsmu izsoli.4. Par nedzīvojamo telpu Ķiršu ielā 2 tā

lāko izmantošanu.5. Par administratīvās komisijas sastāva

izmaiņām.6. Par darba grupas izveidi projekta

“mālpils pirmsskolas izglītības iestādes “māllēpīte” energoefektivitātes paaugstināšana” realizēšanai.

7. Par pašvaldības pārstāvja ievēlēšanu zemes reformas pabeigšanas komisijā.

8. Par domes pārstāvja deleģēšanu Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes Uzraudzības padomē.

9. Par Bāriņtiesas locekļu pieteikšanās izsludināšanu.

10. Par mālpils novada domes struktūru.11. Par saistošo noteikumu nr.1 “mālpils

novada pašvaldības nolikums” apstiprināšanu.

12. Par atbalsta fonda nolikuma apstiprināšanu.

13. Par pirmsskolas izglītības iestādes “māllēpīte” nolikuma apstiprināšanu.

14. Par izmaiņām “Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes” nolikumā.

15. Par mālpils profesionālās vidusskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu.

16. Par mālpils internātpamatskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu.

17. Par dalību biedrībā “siguldas reģiona tūrisma attīstības biedrība”.

18. Par atkritumu poligona vietas noteikšanu.

19. Par garāžas vietas noteikšanu novada domes automašīnām.

20. Par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu.

21. Par saistošo noteikumu nr.2 “Par atvieglojumiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem” apstiprināšanu.

22. Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu.

23. Par mūzikas un mākslas skolas mācību maksas noteikšanu.

24. Par izglītības iestāžu pedagogu tarifikāciju saskaņošanu.

25. Par interešu izglītības programmu mērķdotācijas sadali.

26. Par izglītības iestāžu tāmes apstiprināšanu pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.

27. Par saistošo noteikumu nr.3 “Par mālpils novada domes budžetu 2010.gadam” apstiprināšanu.

· Izskatot jautājumu par nekustamā īpašuma “Kalna Ķikuti” tālāko izmantošanu, dome nolēma sadalīt nekustamo īpašumu, atdalot otro zemes vienību 11,8ha platībā. Pirmajai zemes vienībai 62,7ha platībā atstāt piešķirto nosaukumu “Kalna Ķikuti” un noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Atsavināt nekustamā īpašuma “Kalna Ķikuti” pirmo zemes gabalu, pārdodot to izsolē ar augšupejošu soli. Iepirkumu komisijai organizēt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles noteikumu izstrādāšanu.

· Izskatot jautājumu par administratīvās komisijas sastāva izmaiņām, dome nolēma no 01.02.2010. par administratīvās komisijas sekretāri apstiprināt Daci Lejiņu.

· Deleģēja novada domes priekšsēdētāju A.Lielmežu pārstāvēt Mālpils novada domi Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes Uzraudzības padomē.

· Izskatot jautājumu par Mālpils novada domes struktūru, dome nolēma:1. Ar 2010.gada 28.februāri likvidēt Mālpils

novadpētniecības muzeju, nodrošinot esošo muzeja krājumu saglabāšanu un pieejamību apmeklētājiem.

2. Ar 2010.gada 28.februāri likvidēt kultūrvides attīstības daļu un sekojošas amata vietas:

2.1. Kultūrvides attīstības daļas vadītāja;2.2. Novadpētniecības muzeja vadītāja;2.3. Novadpētniecības muzeja krājumu

glabātājs.3. Ar 2010.gada 28. februāri Būvvaldē

likvidēt domes administratīvās ēkas pārvaldnieka amatu.

4. Ar 2010.gada 1.martu reorganizēt kultūras namu, izveidojot Mālpils novada kultūras centru (struktūra pielikumā) un jaunas amata vietas:

4.1. kultūras centra direktore;4.2. kultūras pasākumu organizators;4.3. vēsturiskā mantojuma speciāliste;

4.4. kultūrvides speciāliste;4.5. ēku pārvaldnieks – elektriķis/gais

motājs;4.6. apkopēja;4.7. Par kultūras centra direktori apstiprināt

EDĪTI PRIEKULI.5. Ar 2010.gada 31.janvāri likvidēt Informā

cijas centru un amata vietu Informācijas centra vadītājs – sabiedrisko attiecību speciālists.

6. Ar 2010. gada 1.februāri Informācijas centra darbiniekus – datorsistēmu administrators un informatīvā izdevuma “Mālpils Vēstis” redaktore iekļaut novada domes kancelejas sastāvā. Sabiedriskā attiecību speciālista pienākumus uzdot veikt kancelejas vadītājai, izstrādājot jaunu amata aprakstu.

7. Ar 2010. gada 31.janvāri likvidēt sporta nodaļu un sporta nodaļas vadītāja amatu.

8. Ar 2010. gada 1.februāri izveidot jaunu amata vietu Mālpils sporta kompleksā – sporta darba organizators.

· No 2010.gada 1.februāra Mūzikas un mākslas skolā noteica mācību maksu 13LvL/mēnesī:o ja skolu apmeklē 2 vai vairāk bērni no

vienas ģimenes, atlaide mācību maksai 20 % par katru bērnu.

o atbrīvot no mācību maksas valsts konkursu laureātus, kā arī tos audzēkņus, kuri iepriekšējā gada laikā ir uzrādījuši izcilas sekmes,

o atbrīvot no mācību maksas audzēkņus, kuri ir talantīgi un nāk no trūcīgām ģimenēm.

· Izskatot jautājumu par atkritumu poligona vietas noteikšanu, dome nolēma, ka Mālpils novadā savāktie sadzīves atkritumi tiks apglabāti sadzīves atkritumu poligonā “Getliņi” (Stopiņu novads) un poligonā “Daibe” (Stalbes pagasts).

· Apstiprināja saistošos noteikumus Nr.3 “Par Mālpils novada domes budžetu 2010.gadam”.

Pilnu novada domes 27.01.2010. sēdes Nr. 1 lēmumu atklāstu skatīt mājas lapā

www.malpils.lv sadaļā Novada domes dokumenti.

Kancelejas vadītāja iveta Krieviņa

mĀLPiLs novaDa DomEs sĒŽU GrafiKs 2010. gada marta mēnesim

Sēdes nosaukums Datums, laiks Telpas Nr. Sēdes vadītājs

Tautsaimniecības un attīstības komitejas sēde 17.martā pl.15.00 Mazajā sēžu zālē SOLVITA STRAUSA

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde 18.martā pl.16.00 Mazajā sēžu zālē LEONTINA AMERIKA

Finanšu komitejas sēde 18.martā pl.17.00 Mazajā sēžu zālē ALEKSANDRS LIELMEŽS

DomEs sĒDE 24.martā pl.15.00 mazajā sēžu zālē aLEKsanDrs LiELmEŽs

informācija par 2010. gada janvārī saņemtajiem būvniecības iesniegumiem – uzskaites kartēm un mālpils novada būvvaldes pieņemtajiem lēmumiem

Iesnieguma datums Objekts, objekta adrese Būvvaldes lēmums

22.01.2010.Lidlauka infrastruktūras ēku komplekss

(angārs, personāla telpas, biroju ēka, saimniecības ēka) nekustamajā īpašumā “Finists”

Atbalstīt būvniecības ieceri un izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu

mĀLPiLs novaDa DomEs 27.01.2010. sĒDE nr.1

�2010/2 Novada domes lēmumi

i. PaŠvaLDīBas tEritoriĀLais iEDaLīJUms Un PaŠvaLDīBas aDministrĀCiJas strUKtŪra1. Mālpils novada pašvaldība ir nedalāma

administratīvi teritoriālā vienība ar administratīvo centru Mālpils ciemā. Mālpils novada pašvaldības teritorijā ir šādi ciemi: mālpils, sidgunda, Upmalas, Bukas un vite.

2. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – dome, kas:– pieņem lēmumus;– nosaka pašvaldības institucionālo struk

tūru;– lemj par autonomo funkciju un brīvprātī

go iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;

– izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

3. Dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam sastāv no 13 deputātiem.

4. Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas:4.1. finanšu komiteju, kura sastāv no 8

deputātiem;4.2. sociālo, izglītības un kultūras jautāju

mu komiteju, kura sastāv no 5 deputātiem;

4.3. tautsaimniecības un attīstības komiteju, kura sastāv no 6 deputātiem.

5. Mālpils novada domes administrācija ir pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī veic tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu.

6. Pašvaldības domes padotībā atbilstoši tās apstiprinātiem nolikumiem ir šādas iestādes:6.1. Mālpils novada vidusskola;6.2.Mālpils novada Sidgundas pamat

skola;6.3. Mālpils novada pirmsskolas izglītības

iestāde “Māllēpīte”;6.4. Mālpils novada kultūras centrs;6.5. Mālpils novada bibliotēka;6.6. Mālpils novada Sidgundas bibliotē

ka;6.7. Mālpils novada mūzikas un mākslas

skola;6.9. Mālpils novada bāriņtiesa;6.10. Mālpils novada būvvalde;6.11. Mālpils novada Dzimtsarakstu no

daļa;6.12. Mālpils internātpamatskola;6.13. Mālpils Profesionālā vidusskola;6.14. Mālpils novada domes administrā

cija.6.1 Mālpils novada bāriņtiesa ir pašvaldības

izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras darbības teritorija ir Mālpils novada administratīvā teritorija. Bāriņtiesas darbību atbilstoši kompetencei pārrauga

un metodiski vada Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija. Bāriņtiesas darbības uzraudzību finansiālajos jautājumos veic novada dome.

Mālpils novada dzimtsarakstu nodaļa ir pašvaldības izveidota civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāde, kuras darbības iecirknis sakrīt ar Mālpils novada administratīvo teritoriju. Dzimtsarakstu nodaļas uzraudzību un metodisko vadību veic tieslietu ministrs ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta starpniecību. Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko darbību.

7. Pašvaldības domes padotībā atbilstoši tās apstiprinātam nolikumam ir šādas pašvaldības aģentūras:7.1.pašvaldības aģentūra “Mālpils sociālais

dienests”.8. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja pašvaldī

bas kapitālsabiedrībā:8.1. pašvaldības SIA “Norma–K” – 100 %

apmērā.9. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās

kapitālsabiedrībās:9.1. SIA “Mālpils minerāls” – 2048 LVL vai

0,7 % apmērā;9.2. Krājaizdevumu sabiedrība “Allažu Sai

me” – 500 LVL apmērā;10. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās

(nodibinājumos);10.1. biedrībā “Latvijas Pašvaldību Savie

nība”;10.2. biedrībā “Septiņi soļi”;10.3. Publiskās un privātās partnerības

asociācija (apturēta darbība);10.4. biedrībā “Kultūrvēsturiskā mantojuma

aizsardzības un attīstības biedrība”;10.5. biedrībā “Mālpils Tautskola”;10.6. biedrībā “Rīgas rajona lauku attīstības

biedrība”;10.7. biedrībā “Mēs zivīm”;10.8. Latvijas pašvaldību izpilddirektoru

asociācija.11. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīša

nai dome no deputātiem, administrācijas darbiniekiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi:11.1. komisijas:11.1.1. Vēlēšanu komisiju 8 locekļu sa

stāvā;11.1.2. Administratīvo lietu komisiju 6 lo

cekļu sastāvā;11.1.3. Privatizācijas komisiju 6 locekļu

sastāvā;11.1.4. Sertifikācijas komisiju 3 locekļu

sastāvā;11.1.5. Licencēšanas komisiju 3 locekļu

sastāvā;11.1.6. Objektu ekspluatācijā pieņemšanas

komisiju – ar izpilddirektora rīkojumu noteiktā sastāvā katram konkrētam objektam;

11.1.7. Iepirkumu komisiju 6 locekļu sastāvā.

11.1.8. Objektu apsekošanas komisiju 5 locekļu sastāvā.

11.1.9. Mantas vērtēšanas komisiju 5 locekļu sastāvā;

11.1.10. Ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju 6 locekļu sastāvā.

11.1.11. Politiski represēto personu statusa noteikšanas, nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa noteikšanas komisiju 3 locekļu sastāvā.

12. Komisiju darbību reglamentē pašvaldības domes apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:12.1. komisijas izveidošanas kārtību;12.2. komisijas priekšsēdētāju un priekšsē

dētāja vietnieku, ja tāds ir;12.3. komisijas kompetenci;12.4. komisijas organizatoriskās un tehnis

kās apkalpošanas kārtību;12.5. domes pastāvīgo komiteju, amatperso

nu vai citu institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā komisija, darba grupa;

12.6. citus jautājumus, kurus pašvaldības dome uzskata par svarīgiem.

13. Dome var lemt par komisiju un darba grupu izveidošanu atsevišķu pašvaldības uzdevumu veikšanai. Šādas komisijas un darba grupas tiek izveidotas noteiktu uzdevumu veikšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par vienu kalendāro gadu.

14. Izveidotās darba grupas un komisijas darbojas uz pašvaldības domes apstiprināta nolikuma pamata atbilstoši 12. punktam, vai to kompetence var tikt noteikta domes lēmumā, ar kuru tā tiek izveidota.

15. Pašvaldības institūciju darbības tiesiskuma un lietderības kontrolei pašvaldības dome slēdz līgumus par finanšu revīziju veikšanu atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 70. un 71.pantam.

ii. DomEs PriEKŠsĒDĒtĀJa, PriEKŠsĒDĒtĀJa viEtniEKa Un iZPiLDDirEKtora PiLnvaras16. Domes darbu vada domes priekšsēdē

tājs. Domes priekšsēdētājs:16.1. ir politiski un tiesiski atbildīgs par

pašvaldības domes darbu;16.2. ierosina jautājumu izskatīšanu paš

valdības domē, pastāvīgajās komitejās un komisijās;

16.3. koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbību;

16.4.domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

16.5. atver un slēdz kontus banku iestādēs;

16.6. saskaņo domes izpilddirektora lēmumus par pašvaldības administrācijas darbinieku pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba;

16.7. dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

16.8. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

16.9. amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

16.10. pēc komisiju, valžu un darba grupu priekšsēdētāju priekšlikuma nosaka

saistoŠiE notEiKUmi nr.1Apstiprināti ar Mālpils novada domes 2010.gada 27.janvāra sēdes lēmumu Nr.1/11.

mĀLPiLs novaDa PaŠvaLDīBas noLiKUmsIzdoti pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 24.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 28.pantu

Turpinājums 6. lpp.

� 2010/2Novada domes lēmumi

komisiju, valžu un darba grupu sēžu norises vietu un laiku;

16.11. vada pašvaldības finanšu resursu izlietojumu;

16.12. vada finanšu komitejas darbu;16.13. veic citus pienākumus, kas pa

redzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

17. Domes priekšsēdētājam ir viens vietnieks, kuru ievēl dome.

18. Domes priekšsēdētāja vietnieks:18.1. pilda domes priekšsēdētāja pienāku

mus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos;

18.2. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, pieaicinātos speciālistus un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus;

18.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

18.4. organizē un nodrošina interešu konflikta novēršanas pasākumus;

18.5. veic citus domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus.

19. Pašvaldības administrācijas vadītājs ir izpilddirektors, kurš:19.1. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju,

pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;

19.2. organizē domes lēmumu izpildi un ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus domes pastāvīgajās komitejās;

19.3. iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās pašvaldības administrācijas, iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, pieaicinātos speciālistus un pašvaldības teritorijas iedzīvotājus;

19.4. organizē fizisku un juridisku personu iesniegumu apriti pašvaldības struktūrvienībās, ir tiesīgs parakstīt atbildes uz iesniegumiem, informācijas pieprasījumiem, atskaitēm u. c. domes apritē esošiem dokumentiem;

19.5. atceļ iestāžu un struktūrvienību pieņemtus prettiesiskus pārvaldes organizācijas lēmumus un iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

19.6. koordinē komisiju, valžu un darba grupu darbību;

19.7. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, kā arī citiem administrācijas darbiniekiem;

19.8. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus;

19.9. organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā pārskata un budžeta projektu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai domei;

19.10. regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos, ziņo domei par administrācijas darbu, kā arī pēc domes vai priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

19.11. ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji pārņemt administrācijas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē;

19.12. ir tiesīgs piedalīties domes un komiteju sēdēs un jautājumu apspriešanā;

19.13. pēc kārtējām pašvaldības domes vēlēšanām un priekšsēdētāja amata zaudēšanas gadījumā organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

19.14. šajā nolikumā noteiktajā kārtībā rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu un slēdz līgumus;

19.15. organizē pašvaldības iepirkumu procedūras nodrošināšanu un iepirkumu izpildi;

19.16. organizē budžeta projektu un budžeta grozījumu projekta izstrādāšanu un iesniegšanu domes priekšsēdētājam;

19.17. kontrolē budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas izpildi, veic pasākumus budžeta izpildes disciplīnas nodrošināšanā;

19.18. pašvaldības lēmumu un budžetā atvēlēto līdzekļu ietvaros organizē pašvaldības struktūras, administrācijas štata un ārštata darbinieku sarakstu, darbinieku amata aprakstu, amata atalgojumu, piemaksu un pabalstu lēmuma projektu izstrādi;

19.19. organizē gada publiskā pārskata sagatavošanu un savlaicīgi iesniedz domes priekšsēdētājam tā tālākai virzībai, saskaņā ar domes noteikto kārtību;

19.20. organizē, aktualizē un kontrolē valsts amatpersonu saraksta sastādīšanu, deklarāciju savlaicīgu iesniegšanu;

19.21. domes noteiktā kārtībā bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesās, notariālos, advokātu u.c. kantoros;

19.22. saskaņā ar domes lēmumiem veic citus pienākumus.

20. Pēc kārtējām pašvaldības domes vēlēšanām un pašvaldības domes priekšsēdētāja amata zaudēšanas gadījumā domes priekšsēdētājs nodrošina un izpilddirektors organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam pašvaldības domes priekšsēdētājam. Divu nedēļu laikā tiek sastādīts nodošanaspieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un finanšu un ekonomikas daļas pārstāvis.

21. Darba līgumu ar izpilddirektoru uz nenoteiktu laiku slēdz pašvaldības priekšsēdētājs, attiecībā uz viņu pilnībā attiecināmas LR pastāvošās darba likumdošanas normas un sociālās garantijas.

22. Uz domes izpilddirektoru attiecas ar domes lēmumu noteiktie administrācijas darbinieku sociālo garantiju noteikumi.

23. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors un citi pašvaldības administrācijas darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu saskaņā ar domes pieņemto lēmumu.

iii. DomEs PastĀvīGo KomitEJU KomPEtEnCE, to DarBa orGaniZĀCiJa Un noDroŠinĀJUms24. Vēlot komiteju locekļus, priekšroka tiek

dota principam, ka deputāts izvēlas komiteju atbilstoši interesēm un vēlmēm. Ja domstarpību gadījumā šo principu nav iespējams ievērot, komitejās ievēl pēc proporcionalitātes principa.

25. Lēmumu projektus, kas saistīti ar finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai

finanšu komitejai.finanšu komiteja:

25.1. nodrošina un vada pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

25.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

25.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

25.4. sniedz priekšlikumus par pašvaldību īpašumu apsaimniekošanu;

25.5. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

25.6. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, valžu, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

25.7. sniedz atskaiti domei par pašvaldības budžeta izpildi, iesniedzot informāciju par līdzekļu izlietojumu līdz 1.jūlijam, 1.oktobrim un 1.janvārim;

25.8. pēc deputātu rakstiska pieprasījuma atbilstoši Valsts kases noteiktajai formai izsniedz ikmēneša atskaiti par budžeta izpildi;

25.9. izstrādā gada pārskatu;25.10. sniedz atzinumus par pašvaldības

vai tās institūciju lēmumu projektiem par pirmpirkuma tiesību izmantošanu;

25.11. sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē;

25.12. kontrolē visu amatpersonu, iestāžu, uzņēmumu un komisiju darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu;

25.13. izskata savā kontrolē esošo amatpersonu, iestāžu, uzņēmumu un komisiju budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

25.14. savas kompetences ietvaros apstiprina un kontrolē amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju, valžu un darba grupu ieņēmumu un izdevumu tāmes.

26. sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja:

sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus par:26.1. sociālo palīdzību;26.2. palīdzību dzīvokļu jautājumu risinā

šanā;26.3. dzīvojamo telpu izmantošanu;26.4. veselības aprūpi un aizsardzību;26.5. ārvalstnieku un bezvalstnieku jautā

jumiem;26.6. veselīgu dzīves veidu, žūpības

apkarošanu, sportu un brīvā laika nodarbībām.

26.7.savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā;

26.8. sniedz atzinumus par lēmumu projektiem, kas skar pašvaldības sociālos, veselības aizsardzības, medicīnas pakalpojumu pieejamības un sporta jautājumus;

26.9. kontrolē sociālās aprūpes, sociālās palīdzības un sporta nodaļas amatpersonu darbu saskaņā ar šo nolikumu;

Turpinājums no 5. lpp.

72010/2 Novada domes lēmumi26.10.kontrolē savā pārziņā esošo amat

personu, iestāžu, uzņēmumu un komisiju izdevumu tāmes;

26.11.sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus, kas saistīti ar izglītību un kultūru;

26.12. kontrolē izglītības, kultūras iestāžu un bibliotēku darbu;

26.13. veic citus ar domes lēmumu un šajā nolikumā noteiktos pienākumus.

27. tautsaimniecības un attīstības komiteja:

sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus par:27.1. teritorijas attīstības plānu un apbū

ves kārtību;27.2. zemes lietām;27.3. īpašumu un teritorijas izmantošanu;27.4. teritorijas apstādījumu plānošanu,

teritorijas labiekārtošanu;27.5. vides pārvaldes struktūru un budžeta

izmantošanu attīstības mērķiem;27.6. starptautisko sadarbību un tūrismu;27.7. investīciju projektu sagatavošanu un

realizāciju;28.8. uzņēmējdarbības perspektīvo at

tīstību;27.9. novada domes iestāžu, uzņēmumu

attīstību un darbību;27.10. komunālajiem pakalpojumiem;27.11. dzīvojamā un nedzīvojamā fonda

uzturēšanu, par nedzīvojamo telpu nomu;

27.12.nedzīvojamo telpu izmantošanu;27.13. satiksmes organizāciju;27.14. kontrolē amatpersonu, iestāžu, ko

misiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā;

27.15. veic citus ar domes lēmumu un šajā nolikumā noteiktos pienākumus.

28. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:28.1.iepazīties ar pašvaldības administrāci

jas, iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

28.2. saņemt no pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

29. Domstarpību gadījumus starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām izskata domes priekšsēdētājs vai dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata dome.

30. Komiteju sēdes notiek atbilstoši domes sēžu grafikiem. Komiteju sēdes ir atklātas. Tajās var piedalīties ikviens domes deputāts. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi. Komitejas sēžu norises laiku un vietu nosaka komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju.

31. Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu organizē un nodrošina kancelejas vadītāja, kura:31.1. paziņo komitejas locekļiem par komi

tejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktā kārtībā;

31.2. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai komiteju sēdēs;

31.3. nodrošina komitejas sēžu protokolēšanu un sagatavo komitejas sēžu protokolus;

31.4. sagatavo domes lēmumu projektus par jautājumiem, kas tiek izskatīti komitejā;

31.5. kārto komitejas lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem;

31.6. sagatavo un izsniedz komitejas lēmumus;

31.7. veic citus uzdevumus komitejas darba tehniskai nodrošināšanai komitejas priekšsēdētāja vai viņa prombūtnes laikā vietnieka uzdevumā.

32. Komitejas priekšsēdētāju no sava vidus ievēl komitejas locekļi. Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un sastāda darba kārtību. Komitejas priekšsēdētājs nodrošina šī nolikuma VI nodaļas noteikumu prasību ievērošanu komitejas sēdēs. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji pieņem apmeklētājus pēc noteiktā grafika, kas izliekams domes telpās.

No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu var ievēlēt komitejas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.

33. Komitejas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā komitejas priekšsēdētāja vietnieks:33.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs

par komitejas lēmumu un uzdevumu izpildi;

33.2. izstrādā komitejas sēdes kārtību;33.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas

sēdes;33.4. pārstāv komitejas viedokli domes sē

dēs, komisijās un citās institūcijās;33.5. veic citus pienākumus saskaņā ar

domes lēmumiem un šo nolikumu.34. Komiteju priekšsēdētāji par komiteju

sēdes laika un vietas izmaiņām vismaz nedēļu iepriekš paziņo domes kancelejā. Ja komitejai ir noteikts pastāvīgs sēdes laiks un vieta, kancelejas vadītāja līdz katra mēneša ceturtajam datumam domes telpās izliek mēneša sēžu grafiku un iesniedz to komiteju locekļiem, bet par izmaiņām komiteju locekļiem paziņo vismaz 2 dienas iepriekš. Komiteju sēdes nedrīkst būt tajā pašā laikā, kad ir domes sēdes.

35. Komitejas darba kārtību, komitejas lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus nosūta domes deputātiem uz viņu norādītajām elektroniskajām adresēm ne vēlāk kā vienu dienu pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes. Ja nav iespējams materiālus nosūtīt elektroniski, deputāti to kopijas var saņemt kancelejā.

36. Komiteja var izskatīt jautājumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas sastāva. Komiteja pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Ja, balsojot par lēmumu, balsis sadalās vienādi, izšķiroša ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

37. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo domei.

38. Komitejas locekļi un priekšsēdētājs var tikt izslēgti no komitejas sastāva ar domes lēmumu, kā arī gadījumos, ja komitejas loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz komiteju sēdēm vai citos gadījumos, kas tiek izvērtēti katrā konkrētā gadījumā.

39. Domes deputāti var veidot deputātu frakcijas. Katrā frakcijā ir jābūt ne mazāk kā trīs domes deputātiem. Par frakcijas sastāvu tās vadība rakstiski informē domi nākošajā sēdē pēc frakcijas izveidošanas. Par frakcijas darba organizatorisko nodrošinājumu atbilstoši frakcijas vadītāja rīkojumiem un lēmumiem ir atbildīga kancelejas vadītāja.

40. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem (un viņu vietniekiem) ar pašvaldības lēmumu var noteikt iedzīvotāju pieņemšanas laiku (ne retāk kā vienu reizi mēnesī) pašvaldības telpās. Attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanā savos pieņemšanas laikos ir tiesīgs uzaicināt jebkuru pašvaldības administrācijas darbinieku, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju vai tā vietnieku un izpilddirektoru.

iv. PaŠvaLDīBas LĒmUmU ProJEKtU saGatavoŠanas KĀrtīBa Un LīGUmU nosLĒGŠanas ProCEDŪra41. Domes sēdes darba kārtību nosaka do

mes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas iesniegts domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kārtējās domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu domes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

42. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:42.1. kas un kad šos lēmuma projektus

ir gatavojis;42.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;42.3. kas ir projekta iesniedzējs, projekta

iesniedzēja paraksts un datums;42.4.no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts

lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

42.5. kad projektu vēlams izskatīt domes sēdē.

43. Domes lēmumu projektus pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā nodod izskatīšanai un rakstveida atzinuma sniegšanai domes juridiskā dienesta darbiniekam un pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Pašvaldības saistošo noteikumu projekta, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, izskatīšanai domes sēdē jāiesniedz pašvaldības jurista atzinumu par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem.

44. Lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz kancelejā, kura tos iereģistrē un nodod domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu un nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai

Turpinājums 8. lpp.

� 2010/2Novada domes lēmumi

tās darbinieku, kam jāizskata un papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

45. Domes lēmuma projektus sagatavo:– domes priekšsēdētājs;– domes komitejas;– domes deputāti;– ārkārtas sēdes ierosinātājs.

Priekšlikumus domes lēmuma projektiem var sagatavot:– Izpilddirektors;– komiteju kontrolē esošie administrāci

jas darbinieki, iekšējā audita veicējs. Lēmumu projektu tehnisko sagatavošanu

nodrošina kancelejas vadītāja.46. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj paš

valdības dome. Pasākumi, kas nav saistīti ar gada budžeta pieņemšanu, nevar tikt uzsākti, kamēr pašvaldības dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un izdarījusi attiecīgus grozījumus budžetā. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez pašvaldības domes iepriekšēja pilnvarojuma, bet pēc tam steidzami šāda atļauja jāsaņem.

47. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants. Par pastāvīgajās komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs, kāds no komitejas locekļiem vai administrācijas darbinieks, kurš gatavojis priekšlikumus lēmuma projektam.

48. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus var saņemt kancelejā ne vēlāk kā trīs dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

49. Ja pastāvīgajā komitejā izskata administratīvā akta projektu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

50. Pašvaldības domes priekšsēdētājs steidzamas nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs bez domes saskaņojuma parakstīt saimnieciskos līgumus. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot privāttiesiskos līgumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību administrācijas darbību, pašvaldības vārdā slēgt izpilddirektoram vai citai pašvaldības administrācijas amatpersonai. Nepieciešamības gadījumos domes lēmuma un saimnieciska rakstura līgumu projekti tiek nodoti izskatīšanai un saskaņošanai domes juristam. Jurists piedalās domes sēdēs un sniedz atzinumu, vai attiecīgais lēmuma vai līguma projekts nav pretrunā ar tiesiskajām normām.

51. Darba līgumus ar pašvaldības darbiniekiem, kā arī uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus par pakalpojumiem pašvaldībai par summu, kas paredzēta budžetā, slēdz pašvaldības izpilddirektors.

52. Privāttiesiskos līgumus, kurus pašvaldības autonomās kompetences jomā slēdz

uz to pilnvarotas administrācijas amatpersonas, saskaņo ar izpilddirektoru. Līgumus, kurus slēdz izpilddirektors, saskaņo ar domes priekšsēdētāju. Privāttiesiskiem līgumiem uzdotās kompetences jomā visos gadījumos nepieciešama attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja likumā, Ministru kabineta noteikumos vai valsts tiešās pārvaldes izdotā iekšējā normatīvā aktā nav noteikts citādi. Šī saskaņošanas kārtība neattiecas uz iepirkumu pašvaldības vajadzībām.

53. Administratīvo līgumu slēdz izpilddirektors, kurš saskaņo to ar domes priekšsēdētāju. Par sadarbības līgumu noslēgšanu lemj pašvaldības dome.

54. Ja lēmumu par līgumu noslēgšanu pieņem pašvaldības dome, tad lēmumā norāda līguma noslēgšanas datumu.

55. Pašvaldības dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citiem pašvaldības orgāniem, kā arī vēlētajām un administratīvajām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

v. DomEs DarBa rEGLamEnts56. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas.57. Domes kārtējās sēdes parasti notiek

vienu reizi mēnesī, ik pēc 3 nedēļām, trešdienās plkst.15.00, plānojot sēdes ceturksnim. Nepieciešamības gadījumā domes priekšsēdētājs var noteikt arī citu domes sēžu laiku.

58. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Par video un audio ierakstu veikšanu domes sēdes laikā ir jāinformē sēdes vadītājs. Par video un audio ierakstu veikšanu domes sēdes laikā lemj novada dome.

59. Kancelejas vadītājs ir atbildīgs par sēdē piedalījušos deputātu reģistrēšanu un sēdes gaitas protokolēšanu. Domes sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, juristam un jautājumos, kas saistīti ar finansēm – finanšu un ekonomikas daļas vadītājam. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina izpilddirektors.

60. Domes priekšsēdētājs:60.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;60.2. dod vārdu ziņotājam;60.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot

jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

60.4. vada debates;60.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;60.6. izsludina pārtraukumus sēdē un pie

dāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

60.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs.

61. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:61.1. ziņojums;61.2. jautājumi;61.3. debates;61.4. ziņotāja galavārds;61.5. priekšsēdētāja viedoklis;61.6. balsošana;61.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

62. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu

informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var nepārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu. Sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus izskata divos lasījumos, ja to rakstiski līdz domes sēdes sākumam pieprasa vismaz pieci deputāti.

63. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

64. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

65. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.

66. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

67. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

68. Domes izpilddirektors domes sēdes sākumā sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

69. Atsevišķos gadījumos pārskatu par administrācijas veikto darbu izpilddirektors var deleģēt kādam no administrācijas darbiniekiem.

70. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba kārtībā.

71. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

72. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

73. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē

Turpinājums no 7. lpp.

�2010/2 Novada domes lēmumipar visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

74. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

75. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

76. Visi labojumi domes lēmumu projektiem, ja iespējams, ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

77. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

78. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

79. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

80. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

81. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

82. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

83. Ja balsošana notiek aizklāti, tad no deputātiem vai administrācijas darbiniekiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija 3 cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz domes priekšsēdētājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

84. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

85. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina domes kancelejas vadītāja.

86. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes

sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola apstiprināšanu nākamajā domes kārtējā sēdē.

87. Pašvaldības kanceleja pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

88. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz domes kancelejā. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā padomes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

89. Pašvaldības saistošos noteikumus triju dienu laikā pēc parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā jānosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas nodrošina to reģistrāciju un publicēšanu internetā. Pēc saistošo noteikumu reģistrācijas, bet ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas, saistošie noteikumi publicējami informatīvajā izdevumā “Mālpils Vēstis”, un tie stājās spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pieņemtos saistošos noteikumus izvieto redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un publicē pašvaldības interneta mājas lapā.

90. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt informatīvajā izdevumā “Mālpils Vēstis”.

vi. iEDZīvotĀJU PiEŅEmŠana uN iesNieGumu iZsKatīŠanas KĀrtīBa91. Domes priekšsēdētājam un izpilddirek

toram divas reizes nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki – pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 8.30–12.00 un no plkst.13.00 – 18.00.

Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos, par ko informācija izliekama uz domes informācijas stenda un publicējama domes interneta mājas lapā.

Institūciju vadītāji un domes atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar iekšējās kārtības noteikumos noteiktajiem pieņemšanas laikiem, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda un publicējama domes interneta mājas lapā.

92. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī mutvārdiem.

93. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai

apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

94. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē kancelejas vadītāja. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka domes izdotie iekšējie normatīvie akti.

95. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

96. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

97. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

98. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

vii. PUBLisKĀs aPsPriEŠanas KĀrtīBa99. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību

īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:99.1. par pašvaldības administratīvās teri

torijas robežu grozīšanu;99.2. par pašvaldības attīstības pro

grammām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

99.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

99.4. ja jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 000 latu;

99.5. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

99.6. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

99.7. par citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

100. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 91.punktā, izņemot jautājumus, kas:100.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas

vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

Turpinājums 10. lpp.

10 2010/2Novada domes lēmumi

100.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

100.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

100.4. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

100.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

101. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:101.1. pēc ne mazāk kā 7 deputātu ini

ciatīvas;101.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju inicia

tīvas;101.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdē

tāja iniciatīvas;101.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

102. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

103. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:103.1. tās datumu un termiņus;103.2. paredzamā jautājuma iespējamo

formulējumu;103.3. publiskās apspriešanas rezultātu

aprēķināšanas metodiku;103.4. publiskās apspriešanas lapas

formu;

103.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

viii. aDministratīvo aKtU aPstrīDĒŠanas KĀrtīBa104. Pašvaldības administrācija var izdot ad

ministratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja šādas tiesības atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem noteiktas saistošajos noteikumos.

105. Sūdzības un strīdus par pašvaldības iestāžu un administrācijas struktūrvienību pieņemtajiem administratīvajiem aktiem izskata dome. Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Mālpils novada domē var apstrīdēt:a) Mālpils novada būvvaldes;b) pašvaldības aģentūras “Mālpils sociā

lais dienests”;c) nodokļu administratora;d) privatizācijas komisijas;e) licencēšanas komisijas;f) sertifikācijas komisijas ung) domes izveidoto un padotībā esošo

iestāžu izdotos administratīvos aktus, kā arī faktisko rīcību.

106. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus

vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome.

iX. KĀrtīBa, KĀDĀ PaŠvaLDīBas amatPErsonas rīKoJas ar PaŠvaLDīBas mantU Un finanŠU rEsUrsiEm107. Pašvaldība pārvalda un lieto savu īpašu

mu, un rīkojas ar to LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Finanšu līdzekļus izlieto racionāli un lietderīgi, atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par Mālpils novada domes budžetu.

108. Rīcība ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem ir amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par pašvaldības mantas iegūšanu, nodošanu īpašumā, lietošanā vai atsavināšanu citām personām, kā arī par finanšu līdzekļu pārdali.

109. Pašvaldības amatpersonas savu darbību veic sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras pašvaldības amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz pašvaldības amatpersonas darbību.

110. Rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

111.Ar šo Saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudē 01.07.2009. Saistošie noteikumi Nr.1 “Mālpils novada domes nolikums” un 11.11.2009. Saistošie noteikumi Nr.6 “Par grozījumiem Mālpils novada domes 01.07.2009. saistošajos noteikumos Nr.1 “Mālpils novada domes nolikums””.

Domes priekšsēdētājs a. Lielmežs

Turpinājums no 9. lpp.

1. vispārējie noteikumi.1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteiku

mi) nosaka kārtību kādā Mālpils novada dome (turpmāk – Dome) piemēro atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar LR likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem par nekustamo īpašumu (tā daļu), kas atrodas Mālpils novadā, ja:1.1.1 Mālpils novada domē iesniegts

motivēts iesniegums par atvieglojumu piešķiršanu, kuram pievienoti pamatojoši dokumenti (kopijas).

1.1.2. fiziskās personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir Mālpils novadā;

1.1.3. par nekustamo īpašumu (tā daļu) aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs taksācijas gadam pārsniedz Ls 5 (piecus latus) pēc atvieglojumu piemērošanas;

1.1.4. nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskā darbībā (izņemot p. 2. minētās nodokļa maksātāju kategorijas);

1.1.5. nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu pašvaldībai par iepriekšējiem periodiem;

1.1.6. nav konstatēti pārkāpumi īpašuma apsaimniekošanā (t.sk., zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī).

1.2. Lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu (turpmāk – atvieglojumi) piemērošanu vai atteikumu piemērot atvieglojumus, saskaņā ar šiem Noteikumiem pieņem Dome pēc Finanšu komitejas atzinuma.

2. nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijas un atvieglojumu apmērs.2.1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieg

lojumu 70 % apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas ir tiesības saņemt šādām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām:2.1.1. pirmās grupas invalīdiem;

2.1.2. vientuļiem otrās grupas invalīdiem, kuriem nav Civillikumā noteikto likumisko apgādnieku – laulātā, pirmās pakāpes lejupējo un augšējo radinieku.

2.2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50 % apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas ir tiesības saņemt šādām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām:2.2.1. nestrādājošiem vientuļiem pensionā

riem, kuriem nav Civillikumā noteikto likumisko apgādnieku – laulātā, pirmās pakāpes lejupējo radinieku;

2.2.2.personām, kam piešķirts maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss;

2.2.3. fiziskām personām, tai skaitā aizbildņiem, vienam no audžuvecākiem un vienam no laulātajiem, kuru ģimenēs ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni.

2.3. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 25 % apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas ir tiesības saņemt šādām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām:

saistoŠiE notEiKUmi nr.2Apstiprināti ar Mālpils novada domes 2010.gada 27.janvāra sēdes lēmumu Nr.1/21.

Par nEKUstamĀ īPaŠUma noDoKĻa atviEGLoJUmU PiEŠĶirŠanU 2010.GaDĀ

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo un ceturto daļu

112010/2 Novada domes lēmumi

2.3.1. fiziskām personām, tai skaitā aizbildņiem, vienam no audžuvecākiem un vienam no laulātajiem, kuru ģimenēs ir trīs un vairāk bērni, kas mācās un atrodas minēto personu apgādībā.

2.4. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi piešķirami 90 % apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas par izglītības iestāžu telpām –2.4.1 uzņēmumiem, kuru saimnieciskā

darbība nodrošina izglītības iestāžu audzēkņu komplekso ēdināšanu un citus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus;

2.5. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi piešķirami 25 % apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas –2.5.1. juridiskām personām, kuru īpašumā

ir saimnieciskā darbībā izmantojamas ēkas un būves (to daļas), par ražošanas ēkām un būvēm (ēku nosaukums), ja tajās notiek pamatražošana pie noteikuma, ka uz taksācijas gada 30.jūniju izpildās šādi nosacījumi:

– saglabāta ražošana;– investēti līdzekļi ražošanā laika periodā

iepriekšējos 3 gados;– saglabātas darba vietas virs 80 % at

tiecībā pret vidējo darba vietu skaitu iepriekšējā gadā.

2.5.2. Ja persona ar saviem resursiem piedalījās novada infrastruktūras sakārtošanā.

2.6. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi piešķirami 50 % apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas par ēkām, dzīvokļiem, mežaudzi –2.6.1.personām, kuru īpašums (ēka,

dzīvoklis, mežaudze) cietis stihiskā nelaimē (plūdi, vētra, ugunsgrēks un citi ārkārtas gadījumi.).

3. iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība.3.1. Fiziskās personas iesniegumā Domei

pamato nodokļa atvieglojuma pieprasīšanu un norāda īpašumu, par kuru tas tiek pieprasīts, kā arī apliecina, ka īpašums netiek izmantots saimnieciskā darbībā.3.1.1. Ja atvieglojumu pieprasītājam pieder

vairāki nekustami īpašumi, tad atvieglojumus piemēro par vienu nekustamo īpašumu pēc pieprasītāja izvēles.

3.1.2. Ja persona, kura pieprasījusi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu, atbilst vairākām Noteikumu 2.daļā minētajām nodokļa maksātāju kategorijām, tad atvieglojumu piemēro par vienu no tām pēc atvieglojumu pieprasītāja izvēles.

3.2. Punktā 3.1. minētajam iesniegumam personas pievieno atvieglojumu piemērošanas pamatu apliecinošus dokumentus:3.2.1. pensionāra apliecības kopiju;3.2.2. invalīda apliecības kopiju;3.2.3. pašvaldības aģentūras “Mālpils so

ciālais dienests” izsniegtu izziņu par maznodrošinātas personas (ģimenes) statusu;

3.2.4. bāriņtiesas lēmumu (kopiju), kas pamato audžuvecāka (audžuģimenes) vai aizbildņa statusu;

3.3. Informāciju par personas deklarēto dzīvesvietu un iesniegumā minēto ģimenes sastāvu precizē Domes iedzīvotāju reģistrs.

3.4. Juridiskās personas kopā ar iesniegumu iesniedz uzņēmuma vadītāja parakstītu apliecinājumu, ka ražošanas ēkās (norādīts

ēkas kadastra apzīmējums) ir saglabāta ražošana un darba vietas, un dokumentu kopijas, kas apstiprina līdzekļu investēšanu ražošanā.

3.5. Nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti par to periodu, kurā nodokļa maksātājs atbilst Noteikumu 2.daļā noteiktajai nodokļa maksātāju kategorijai.

3.6. Atzinumu lēmuma pieņemšanai par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu vai atteikumu saskaņā ar šiem Noteikumiem izskatīšanai finanšu komitejā sagatavo Domes speciālisti (finanšu un ekonomikas daļa, saimnieciskās darbības sekmēšanas daļa).

3.7. Domes speciālistiem ir tiesības pieprasīt no atvieglojumu pieprasītāja papildus informāciju (dokumentus un/vai ziņas), kas nepieciešamas ar atvieglojumu piemērošanu saistītu nosacījumu izvērtēšanai.

3.7. Šie Noteikumi neattiecas uz politiski represētajām personām.

4. nobeiguma jautājumi.4.1. Saistošie noteikumi “Par nekustamā

īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu 2010.gadā”stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas pašvaldības izdevumā “Mālpils Vēstis”.

4.2. Ar šo Noteikumu stāšanos spēkā zaudē spēku Mālpils pagasta padomes 1998.gada 11.februāra Saistošie noteikumi Nr.15 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu” un 1999.gada 24.februāra lēmums “Par izmaiņām noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu” ‘’.

Novada domes priekšsēdētājs a. Lielmežs

1. Noteikt Mālpils pagasta pamatbudžeta ieņēmumus un finansēšanu 2676690 LVL.

2. Noteikt Mālpils pagasta pamatbudžeta izdevumus 2676690 LVL.

3. Noteikt Mālpils pagasta speciālā budžeta ieņēmumus un finansēšanu 62064 LVL.

4. Noteikt Mālpils pagasta speciālā budžeta izdevumus 62064 LVL.

5. Noteikt kases apgrozāmos līdzekļus 100 LVL.

6. Noteikt, ka iestāžu vadītājiem ir tiesības apstiprinātā darba algas fonda ietvaros noteikt štata vietu skaitu un atalgojuma lielumu, ievērojot darba likumdošanu.

7. Noteikt, ka iestāžu un struktūrvienību vadītājiem nepieciešamības gadījumos ir tiesības apstiprināto attiecīgo ekonomiskās klasifikācijas 2000 koda ietvaros pirkt pakalpojumus un preces nepārsniedzot 25 % no summas, kas apstiprināta apakškodos norādītajiem mērķiem.

8. Noteikt, ka kreditoru saistības uz 31.12.2009. ir 4662076.83 LVL.

9. Noteikt, ka debitoru saistības uz 31.12.2009. ir 102255.52 LVL

Paskaidrojuma raksts – Priekšsēdētāja ziņojums par 2010.g. budžetu.

10. Noteikt pamatbudžeta izdevumus atbilstoši finansējuma mērķiem.

11. Noteikt speciālā budžeta izdevumus atbilstoši finansējuma mērķiem.

12.Noteikt informāciju par pamatbudžeta izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā.

13. Apstiprināt pamatbudžeta ekonomiskās klasifikācijas 2200 koda izdevumus.

14. Apstiprināt pamatbudžeta ekonomiskās klasifikācijas 2300 koda izdevumus.

15.Noteikt mēnešalgas likmes atbilstoši štatu sarakstiem.

16.Noteikt, ka deputātu atlīdzība tiek maksāta atbilstoši noteikumiem “Par Mālpils

novada domes deputātu atlīdzības noteikšanu 2010.gadā”.

17.Noteikt, ka amatpersonu un darbinieku atlīdzība tiek maksāta atbilstoši noteikumiem “Par Mālpils novada pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanu 2010.gadā”.

18. Noteikt, ka ceļu fonda līdzekļi izlietojami atbilstoši programmai “Par ceļu un ielu mērķdotācijas līdzekļu izmantošanas programmu 2010. gadam”.

19. Noteikt, ka iepirkuma komisija vienāda nosaukuma preces un pakalpojumus, ja to pirkuma summa pārsniedz likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteikto minimālo summu, no kuras jāveic iepirkuma procedūras, iepērk visām iestādēm un struktūrvienībām.

20. Noteikt, ka ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir tiesīgs rīkoties padomes finanšu vadītājs un izdevumi jāapstiprina domes sēdē.

saistoŠiE notEiKUmi nr. 3APSTIPRINĀTS ar Mālpils novada domes 27.01.2010.g.sēdes lēmumu Nr.1/27

Par mālpils novada domes budžetu 2010. gadamIzdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”14., 46.pantu,

ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 16.,17.pantu

12 2010/2Novada domes lēmumi

Pielikums Nr.1 pie saistošiem noteikumiem Nr.3 “Par mālpils novada domes budžetu 2010.gadam”

PamatBUDŽEta iEŅĒmUmi Un finansĒŠana 2010.gadā (latos)SKAITLISKA INFORMĀCIJA

Kods Koda nosaukums Summa I. Kopā ieņēmumi 2366093 II. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 1184621 III. Nodokļu ieņēmumi 1146651 Tiešie nodokļi 11466511.0. 1.0.0.0. Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 10681511.1. 1.1.1.0. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10681511.1. 1.1.1.1. saņemts iepriekšējā gada nesadalītais atlikums no Valsts kases sadales konta 163521.1. 1.1.1.2. saņemts no valsts kases sadales konta pārskata gada ieņēmumiem 10517991.1. 1.1.2.0. Patentmaksas 01.4. 4.0.0.0. Īpašuma nodokļi 785001.4. 4.1.1.0. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 650001.4. 4.1.1.1. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi kārtējā saimnieciskā gada 60000 ieņēmumi 1.4. 4.1.1.2. Nekustamā īpašuma par zemi iepriekšējo gadu parāda maksājumi 50001.4. 4.1.2.0. Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm 135001.4. 4.1.2.1. Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm kārtējā saimnieciskā 12000 gada ieņēmumi 1.4. 4.1.2.2. Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm iepriekšējo 1500 gadu parādu maksājumi

IV. Nenodokļu ieņēmumi 379702.0. 8.0.0.0. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma 13002.0. 8.6.2.2. Pašvaldību budžeta procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem 13002.0. 9.0.0.0. Valsts(pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas 41602.0. 9.4.0.0. Valsts nodevas, kas ieskaitāmas pašvaldības budžetā 18002.0. 9.4.2.0. Valsts nodeva par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu 1500 bāriņtiesās un pagasttiesās 2.0. 9.4.5.0. Valsts nodeva par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un 300 papildināšanu 2.0. 9.5.0.0. Pašvaldību nodevas 23602.0. 9.5.1.1. Nodeva par pašvaldības domes(padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu 270 un apliecinātu to kopiju saņemšanu 2.0. 9.5.1.4. Nodeva par tirdzniecību publiskās vietās 9002.0. 9.5.1.5. Nodeva par dzīvnieku turēšanu 1502.0. 9.5.1.7. Nodeva par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās 902.0. 9.5.2.1. Nodeva par būvatļaujas saņemšanu 8002.0. 9.5.2.9. Nodeva par dzīvesvietas deklarēšanu 1502.0. 10.0.0.0. Sodi un sankcijas 20002.0. 10.1.4.0. Naudas sodi, ko uzliek pašvaldības 3002.0. 10.3.0.0. Soda sankcijas no vispārējiem nodokļu maksāšanas pārkāpumiem 17002.0. 12.0.0.0. Pārējie nenodokļu ieņēmumi 4602.0. 12.3.0.0. Dažādi nenodokļu ieņēmumi 4602.0. 12.3.1.1. Ieņēmumi no apbūvēta zemesgabala privatizācijas 360 2.0. 12.3.9.9. Pārējie dažādi nenodokļu ieņēmumi, kas nav iepriekš klasificēti 100 2.0. 13.0.0.0. Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) īpašuma pārdošanas 300502.0. 13.1.0.0. Ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas 2.0. 13.2.0.0. Ieņēmumi no zemes, meža īpašuma pārdošanas 300002.0. 13.2.1.0. Ieņēmumi no zemes īpašuma pārdošanas 2.0. 13.2.2.0. Ieņēmumi no meža īpašuma pārdošanas 300002.0. 13.4.0.0. Ieņēmumi no kustamā īpašuma pārdošanas 50 V.Transfertu ieņēmumi 9791855.0. 18.0.0.0. Transferti 9376855.0. 18.6.0.0. Pašvaldību budžetā saņemtā valsts budžeta dotācija 7004325.0. 18.6.1.0. Pašvaldību budžetā saņemtā valsts budžeta dotācija 382275.0. 18.6.1.1. Brīvpusdienas 18005.0. 18.6.1.2. Mērķdotācijas pašvaldību profesionālās izglītības pedagogu darba 36070 samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 18.6.1.3. Mācību grāmatas 3575.0. 18.6.2.0. Pašvaldību budžetā saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas 6419015.0. 18.6.2.2. Mērķdotācija bibliotēkas 6705.0. 18.6.2.3. Mērķdotācijas Mālpils vidusskolas pedagogu darba 194210 samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām t.sk.interešu izglītība 5.0. 18.6.2.4. Mērķdotācijas Sidgundas pamatskolas pedagogu darba 54902 samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām t.sk.interešu izglītība 5.0. 18.6.2.5. Mērķdotācija internātpamatskolai 270255 t.sk. Pedagogu darba samaksas un VSAOI t.sk.interešu izglītība 5.0. 18.6.2.6. Mērķdotācija profesionālaiai vidusskolai 1041205.0. 18.6.2.7. Mērķdotācija PII 177445.0. 18.6.9.0. Pārējie pašvaldību budžetā saņemtie valsts budžeta iestāžu 20304 uzturēšanas izdevumu transferti 5.0. 18.8.1.1. Uzturēšanas izdevumu transrferti pašvaldību budžetā par ES strukt.finansēto daļu 795385.0. 18.8.1.2. Kapitālo izdevumu transferti pašv.budžetaāar ES struktūrfondu finans.projektu īsten. 506105.0. 18.8.2.1. Uzturēšanas izdevumu transferti pašv.budžetā par valsts finansējuma daļu 50532

1�2010/2 Novada domes lēmumi

ES struktūrfondu finans.projektu īstenošanai 5.0. 18.8.2.2. Kapitālo izdevumu transferti pašv.budžetā par valsts finansējuma daļu 56573 ES struktūrfondu finans.projektu īstenošanai 5.0. 19.0.0.0. Pašvaldību budžetu transferti 415005.0. 19.2.0.0. Ieņēmumi pašvaldību budžetā no citām pašvaldībām 415005.0. 19.2.1.0. Ieņēmumi izglītības funkciju nodrošināšanai 41500 VI. Budžeta iestāžu ieņēmumi 2022874.2. 21.1.0.0. Budžeta iestādes ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 150403.0. 21.3.0.0. Ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumie 187247 un citi pašu ieņēmumi 3.0. 21.3.5.0. Maksa par izglītības pakalpojumiem 125003.0. 21.3.5.1. Mācību maksa mūzikas un mākslas skolā 120003.0. 21.3.5.2. Ieņ