Embed Size (px)
Citation preview
P R E S E
R u e d e l a L o i 1 7 5 B – 1 0 4 8 B R U S S E L S T ā l . : + 3 2 ( 0 ) 2 2 8 1 5 3 8 9 / 6 3 1 9 F a k s s : + 3 2 ( 0 ) 2 2 8 1 8 0 2 6 [email protected] http://www.consilium.europa.eu/Newsroom
8176/09 (Presse 73) 1 LV
EIROPAS SAVIENĪBASPADOME LV
8176/09 (Presse 73)
(OR. en)
PAZIŅOJUMS PRESEI
2935. Padomes sanāksme
Transports, telekomunikācijas un enerģētika
Briselē, 2009. gada 30. un 31. martā
Priekšsēdētājs Petr BENDL kungs Čehijas Republikas transporta ministrs Ivan LANGER kungs Čehijas Republikas iekšlietu ministrs
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 2 LV
Galvenie Padomes sanāksmes rezultāti
Transports
Padome rīkoja atklātas politikas debates par projektu Eurovignette direktīvai un aicināja darba sagatavošanas struktūras turpināt izskatīt šo priekšlikumu.
Padome atklātā apspriedē panāca vispārēju pieeju attiecībā uz projektu direktīvai, ar ko groza spēkā esošo direktīvu par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi.
Padome pieņēma lēmumu, ar ko apstiprina SESAR projekta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu, un rezolūciju par dažiem šā plāna turpmākās attīstības aspektiem.
Turklāt Padome pieņēma šādus secinājumus par
� Komisijas paziņojumu – Inteliģentu Eiropas transporta sistēmu ieviešanas rīcības plāns;
� Komisijas paziņojumu – Stratēģiskie mērķi un ieteikumi ES jūras transporta politikas jomā līdz 2018. gadam;
� ES jūras transporta telpu bez šķēršļiem.
Telekomunikācijas
Padome pieņēma secinājumus par pieejamu informācijas sabiedrību.
Padomē notika viedokļu apmaiņa par ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un to, kā IKT var stiprināt ES ekonomiku.
30.-31.III.2009
1 Padomes oficiāli pieņemtās deklarācijas, secinājumi vai rezolūcijas ir nosauktas attiecīgā temata virsrakstā, un nosaukums ir likts pēdiņās.
Dokumenti, uz ko tekstā ir dota atsauce, ir pieejami Padomes interneta vietnē http://www.consilium.europa.eu.
Tiesību akti, kas ir pieņemti līdz ar paziņojumiem, kuri jāiekļauj Padomes protokolā un ko var darīt zināmus atklātībā, ir apzīmēti ar zvaigznīti; tādi paziņojumi ir pieejami iepriekš minētajā Padomes interneta vietnē vai Preses birojā.
8176/09 (Presse 73) 3 LV
SATURS1
DALĪBNIEKI ..................................................................................................................................... 5
IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI
SAUSZEMES TRANSPORTS............................................................................................................ 7
Eurovignette ......................................................................................................................................... 7
Darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi ....................................... 8
DAŽĀDU TRANSPORTA VEIDU JAUTĀJUMI UN TĪKLI........................................................... 9
Inteliģentu Eiropas transporta sistēmu ieviešanas rīcības plāns – Padomes secinājumi ..................... 9
AVIĀCIJA ......................................................................................................................................... 18
SESAR – Gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns – Padomes rezolūcija ...................................... 18
Gaisa transporta nolīgums ar Kanādu ................................................................................................ 22
KUĢNIECĪBA................................................................................................................................... 23
Pasažieru tiesības, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem........................................................... 23
ES jūras transporta politikas joma līdz 2018. gadam – Padomes secinājumi.................................... 24
ES jūras transporta telpa bez šķēršļiem – Padomes secinājumi......................................................... 31
TELEKOMUNIKĀCIJAS................................................................................................................. 36
Pieejama informācijas sabiedrība – Padomes secinājumi.................................................................. 36
Ekonomikas lejupslīdes ietekme uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām............................ 43
CITI JAUTĀJUMI............................................................................................................................. 44
NOTIKUMI, KAS RISINĀJĀS PADOMES LAIKĀ ....................................................................... 47
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 4 LV
CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI
TRANSPORTS
– "Tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana........................................................ 48
– Nolīgums ar Kanādu par civilās aviācijas drošību................................................................................................. 48
– Nolīgumi ar Korejas Republiku, Vjetnamu un Mongoliju par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem...................... 49
– Nolīgums ar Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem........... 49
– Mehānisko transportlīdzekļu tehniskās apskates ................................................................................................... 50
EKONOMIKAS UN FINANŠU JAUTĀJUMI
– Vācijas valsts centrālās bankas ārējais revidents................................................................................................... 50
BUDŽETS
– Pielāgojumi ES budžeta finansēšanā ..................................................................................................................... 51
KONKURĒTSPĒJA
– Bīstamas vielas un preparāti – Regulatīva kontroles procedūra ............................................................................ 51
IZPĒTE
– Nolīgums starp ES un Krieviju par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā ........................................................ 52
– Nolīgums starp ES un ASV par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā ............................................................. 52
IEKŠĒJAIS TIRGUS
– Mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanas sistēma ........................................................................................... 52
LAUKSAIMNIECĪBA
– Īpašas diētas pārtikas produkti............................................................................................................................... 53
VIDE
– Ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežota izmantošana............................................................................ 53
LĒMUMS, KAS PIEŅEMTS, IZMANTOJOT RAKSTISKU PROCEDURU
– ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums ............................................................................................ 53
IECELŠANA AMATĀ
– Reģionu komiteja .................................................................................................................................................. 54
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 5 LV
DALĪBNIEKI
Dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju pārstāvēja:
Beļģija: Vincent VAN QUICKENBORNE kungs uzņēmumu un vienkāršošanas ministrs Etienne SCHOUPPE kungs valsts sekretārs mobilitātes lietās, ministru prezidenta
palīgs
Bulgārija: Petar Vassilev MUTAFCHIEV kungs transporta ministrs Plamen VATCHKOV kungs valsts aģentūras IKT jomā priekšsēdētājs
Čehijas Republika: Petr BENDL kungs transporta ministrs Ivan LANGER kungs iekšlietu ministrs Lenka PTÁČKOVÁ MELICHAROVÁ kundze iekšlietu ministra vietniece Eiropas lietās Pavel ŠKVÁRA kungs transporta ministra vietnieks Martin TLAPA kungs rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks, Eiropas
Savienības nodaļa
Dānija: Lars BARFOED kungs transporta ministrs
Vācija: Engelbert LÜTKE DALDRUP kungs valsts sekretārs, Federālā Transporta, celtniecības un
pilsētu attīstības ministrija Bernd PFAFFENBACH kungs valsts sekretārs, Federālā Ekonomikas un tehnoloģiju
ministrija
Igaunija: Gert ANTSU kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks
Īrija: Noel AHERN kungs Transporta ministrijas valsts ministrs ar īpašu atbildību par
ceļu satiksmes drošību
Grieķija: Evripidis STYLIANIDIS kungs transporta un komunikāciju ministrs Anastasios PAPALIGOURAS kungs tirdzniecības flotes, Egejas jūras lietu un salu politikas
ministrs
Spānija: Magdalena ÁLVAREZ ARZA kundze infrastruktūras un transporta ministre Francisco ROS PERÁN kungs telekomunikāciju un informācijas sabiedrības lietu valsts
sekretārs
Francija: Dominique BUSSEREAU kungs valsts sekretārs transporta lietās Nathalie KOSCIUSKO-MORIZET kundze valsts sekretāre plānošanas un digitālās ekonomikas
attīstības lietās
Itālija: Altero MATTEOLI kungs infrastruktūras un transporta ministrs
Kipra: Nicos NICOLAIDES kungs komunikāciju un būvdarbu valsts pasūtījumu ministrs
Latvija: Kaspars GERHARDA kungs satiksmes ministrs
Lietuva: Eligijus MASIULIS kungs satiksmes ministrs
Luksemburga: Jean-Louis SCHILTZ kungs sadarbības un humānās palīdzības ministrs, ministrs
jautājumos, kas saistīti ar komunikācijām
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 6 LV
Ungārija: Lajos CSEPI kungs īpašu uzdevumu valsts sekretārs, Transporta,
komunikāciju un enerģētikas ministrija
Malta: Austin GATT kungs infrastruktūras, transporta un komunikāciju ministrs
Nīderlande: Camiel EURLINGS kungs transporta, būvdarbu publiskā iepirkuma un
ūdenssaimniecības ministrs
Austrija: Doris BURES kundze federālā satiksmes, novatorisma un tehnoloģiju ministre
Polija: Magdalena GAJ kundze infrastruktūras ministra vietniece Maciej JANKOWSKI kungs Infrastruktūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Portugāle: Mário LINO kungs būvdarbu valsts pasūtījumu, transporta un komunikāciju
ministrs José MARIANO GAGO kungs zinātnes, tehnoloģijas un augstākās izglītības ministrs
Rumānija: Radu BERCEANU kungs transporta un infrastruktūras ministrs Marius CONSTANTIN FECIORU kungs valsts sekretārs, Komunikāciju un informācijas tehnoloģiju
ministrija
Slovēnija: Patrik VLAČIČ kungs transporta ministrs Jozsef GYÖRKÖS kungs Augstākās izglītības, Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas
valsts sekretārs
Slovākija: Ľubomír VÁŽNY kungs transporta, pasta un telekomunikāciju ministrs
Somija: Anu VEHVILÄINEN kundze transporta ministre
Zviedrija: Åsa TORSTENSSON kundze infrastruktūras ministre Leif ZETTERBERG kungs infrastruktūras ministres valsts sekretārs
Apvienotā Karaliste: Geoff HOON kungs transporta ministrs Lords CARTER of BARNE sakaru, tehnoloģijas un apraides parlamentārais valsts
sekretārs
Komisija: Antonio TAJANI kungs viceprezidents Viviane REDING kundze locekle
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 7 LV
IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI
SAUSZEMES TRANSPORTS
Eurovignette
Padome atklātā apspriedē pieņēma zināšanai prezidentvalsts progresa ziņojumu par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (7546/09).
Padome rīkoja arī politikas debates, kurās īpaši pievērsās sastrēgumu jautājumam, un aicināja Padomes darba sagatavošanas struktūras turpināt izskatīt šo priekšlikumu. Padomes darba sagatavošanas struktūras risinās šādus vēl neizlemtus jautājumus: direktīvas darbības joma, maksa par sastrēgumiem, arī maksimālā iekasējamā summa, rīcības plāns, ieņēmumu paredzēšana konkrētam mērķim un nomaļi apgabali.
Galvenais šķērslis, lai panāktu vienošanos, joprojām ir atšķirīgie uzskati attiecībā uz maksu par sastrēgumiem. Lai arī prezidentvalsts Čehijas Republika iesniedza tādus kompromisa priekšlikumus kā maksas par sastrēgumiem ieviešanas atlikšanu (sīkāk skatīt dok. 7546/09), dalībvalstu nostājas joprojām ir atšķirīgas. Pirms var pieņemt galīgu lēmumu par ierosināto direktīvu, ir vajadzīgas turpmākas pārrunas par labāko veidu un līdzekļiem, lai ņemtu vērā gan problēmas sarežģītību, gan arī pašreizējo ekonomikas un finanšu stāvokli.
Šā Komisijas priekšlikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis īstenot diferencētu maksu sistēmu, lai uzlabotu efektivitāti un kravu autopārvadājumu ietekmi uz vidi. Ar to arī izveido sistēmu, kas ļaus dalībvalstīm aprēķināt un pielāgot ceļu nodevas, pamatojoties uz ārējām izmaksām, ko autopārvadājumi rada atmosfēras piesārņojuma, trokšņa un sastrēgumu jomā, ieviešot principu "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā". Šādas maksas mudinātu transporta ekspluatantus izmantot no vides viedokļa tīrākus un mazāk degvielu patērējošākus transportlīdzekļus, izvēlēties mazāk noslogotus autoceļus, optimizēt transportlīdzekļu piekraušanu un racionālāk izmantot infrastruktūras.
Komisija iesniedza priekšlikumu 2008. gada jūlijā (11857/1/08). Priekšlikumu apsprieda prezidentvalsts Francijas laikā Transporta padomes 2008. gada decembra sanāksmē. Eiropas Parlaments 2009. gada martā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā (7419/09).
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 8 LV
Darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi
Padome atklātā apspriedē panāca vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (7577/09).
Pašreizējā direktīvā ir noteikti kopīgi noteikumi, ar kuriem nodrošina minimuma sociālās aizsardzības standartus transportlīdzekļu apkalpes locekļiem, kas strādā autotransporta nozarē, un tie tiek uzskatīti par nozīmīgu pasākumu, lai uzlabotu veselības aizsardzību un darba drošību nozarē strādājošiem autotransporta apkalpes locekļiem, paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu godīgu konkurenci.
Pieņemot Direktīvu 2002/15/EK, Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka no 2009. gada 23. marta to principā piemērotu visiem pašnodarbinātajiem autovadītājiem, kā arī tika lūgts, lai vēlākais divus gadus pirms minētās dienas Komisija iesniegtu abām iestādēm ziņojumu un pēc tam tiesību akta priekšlikumu. Komisija 2008. gada oktobrī attiecīgi iesniedza priekšlikumu grozīt Direktīvu 2002/15/EK (14461/08).
Padomes apstiprinātajā tekstā, kas atbilst Komisijas priekšlikuma principiem, ir paredzēts, ka no direktīvas darbības jomas izslēdz pašnodarbinātos darbiniekus. Tomēr tam nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības iekļaut šos autovadītājus un tiem piemērot Direktīvas 2002/15/EK noteikumus.
Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 2009. gada martā noraidīja Komisijas priekšlikumu. Priekšlikumu iesniegs balsošanai plenārsēdē 2009. gada maijā.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 9 LV
DAŽĀDU TRANSPORTA VEIDU JAUTĀJUMI UN TĪKLI
Inteliģentu Eiropas transporta sistēmu ieviešanas rīcības plāns – Padomes secinājumi
Padome pieņēma šādus secinājumus.
"EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ŅEMOT VĒRĀ
– Direktīvu 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE),
– Direktīvu 2004/52/EK (2004. gada 29. aprīlis) par ceļu lietotāju nodokļa elektroniskas iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā,
– Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu,
– Padomes Regulu Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā,
– Komisijas paziņojumu (2008. gada 8. jūlijs) par " zaļāku transportu",
– Komisijas paziņojumu (2006. gada 22. jūnijs) "Eiropas dinamisma saglabāšana – stabila attīstība mūsu kontinentā. Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas starpposma pārskats",
– Komisijas paziņojumu (2007. gada 18. oktobris) " Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns",
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 10 LV
– Komisijas paziņojumu "Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem",
– Komisijas paziņojumu "Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programma – līdz 2010. gadam uz pusi samazināt satiksmes negadījumu upuru skaitu Eiropas Savienībā – Kopīgs pienākums",
– Komisijas paziņojumu "i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai",
– Komisijas paziņojumu (2005. gada 14. septembris) "Otrais e-drošības paziņojums – eCall nodrošināšana iedzīvotājiem", un Komisijas paziņojumu (2006. gada 23. novembris) "eCall darbības nodrošināšanas rīcības plāns (3. paziņojums e-drošības jomā)",
– Komisijas paziņojumu (2006. gada 15. februāris) par viedā automobiļa ierosmi – "Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem",
– Komisijas Zaļo grāmatu (2007. gada 25. septembris) "Veidojot jaunu pilsētu transporta kultūru",
– Padomes Rezolūciju 94/C 309/01 (1994. gada 24. oktobris) par telemātiku transporta nozarē, Komisijas paziņojumu (1994. gada 4. novembris) par telemātiku transporta nozarē un Padomes Rezolūciju 95/C 264/01 (1995. gada 28. septembris) par telemātikas izmantojumu sauszemes transporta nozarē,
– Komisijas paziņojumu (1997. gada 20. maijs) par Kopienas stratēģiju un autotransporta telemātikas sistēmu izvietošanu Eiropā un ierosinātām pirmajām darbībām, kā arī ar minēto stratēģiju saistītos Transporta padomes secinājumus (1997. gada 17. jūnijs),
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 11 LV
– Komisijas ieteikumu (2001. gada 4. jūlijs) attīstīt privātā sektora līdzdalībai labvēlīgas juridiskas un uzņēmējdarbības sistēmas izstrādi, lai Eiropā izveidotu telemātiskus satiksmes un ceļojumu informācijas pakalpojumus,
TĀ KĀ:
– mobilitāte ir būtisks Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātes un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu konkurētspējas aspekts,
– būtu jāizvērš konsekvents darbs satiksmes drošības stiprināšanai,
– transporta nozare ir atbildīga par nozīmīgu ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā,
– stabilāka transporta nozares attīstība nodarītu mazāk posta apkārtējai videi, samazinātos satiksmes blīvums un nelaimes gadījumu skaits,
– inteliģentas transporta sistēmas (ITS) visnotaļ palīdzētu sasniegt ilgtspējīgākas transporta politikas mērķus vietējā, valstu un Eiropas mērogā, ņemot vērā dažādu transporta veidu lietojuma aspektus,
– ITS palīdzētu attīstīt efektīvus, drošus un apkārtējai videi draudzīgus transporta pakalpojumus, radītu tirgus iespējas Eiropas rūpniecībai un stiprinātu tās konkurētspēju,
– ITS izvēršana var uzlabot pārvietošanos pilsētās, samazināt transporta blīvumu, CO2 izmešu daudzumu un enerģijas patēriņu, inter alia, veicinot ilgtspējīgākas transporta alternatīvas, pie kā pieder tramvaji, metro, vilcieni, autobusi, trolejbusi, kopīga vieglo automobiļu parka veidošana utt.,
– lai varētu izmantot visu ITS potenciālu, ieviešamām sistēmām un programmatūrai ir jābūt pietiekami savietojamām, mijiedarbīgām, un tādām, kas Eiropas mērogā lietotājiem nepārtraukti nodrošina pakalpojumus,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 12 LV
– vērā būtu jāņem attiecīgos starptautiskos forumos notiekošie darbi,
– pašreizējais uzņēmējdarbības modelis Eiropas autotransporta ITS izvēršanai, kas galvenokārt balstās uz privātām ierosmēm, ir nepietiekams, tālab ir vajadzīga ciešāka privātā sektora sadarbība ar attiecīgiem valstu sektoriem,
– integrēta Kopienas pieeja, kurā būtu apvienotas likumdevējas darbības, standartu noteikšana un finanšu atbalsts, ir sekmīgi piemērota līdzīgās ITS ierosmēs, tādās kā ERTMS, VTMIS/AIS un RIS,
– investīcijām ITS pakalpojumu izvēršanā būtu jāstimulē novatorisms, tās varētu radīt kvalitatīvas darbavietas un īsā laikā dot sociālus un saimnieciskus labumus, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā finanšu un saimnieciskā stāvoklī,
– EasyWay projekta izvērstie Eiropas ceļu tīkla (trans-European Road Network) izveides darbi kalpo par platformu ES ITS izvēršanas koordinācijai attiecībā uz autotransportu,
– ITS programmatūras un pakalpojumu atlases un izvēršanas pamatā ir vajadzību izvērtējums, un tajā vajadzības gadījumā īsteno izmēģinājuma projektus un ņem vērā subsidiaritātes, efektivitātes, rentabilitātes, ģeogrāfiskas nepārtrauktības, savietojamības un gatavības pakāpes principus,
– administratīvais slogs būtu pēc iespējas jāsamazina,
PADOME
(1) PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas paziņojumu (2008. gada 16. decembris) "inteliģentu Eiropas transporta sistēmu ieviešanas rīcības plāns" un PIEŅEM ZINĀŠANAI pievienoto ierosināto direktīvu, kurā ir paredzēts izstrādāt autotransporta ITS izvēršanas sistēmu,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 13 LV
(2) AICINA prezidentvalsti saistībā ar diskusijām par ITS direktīvas priekšlikumu sasaukt īpašu sanāksmi, lai pārrunātu un panāktu skaidrību par visām konkrētām 2008. gada decembrī izdotā ITS rīcības plānā minētām darbībām, paredzot ieviest inteliģentas Eiropas transporta sistēmas,
(3) ATBALSTA Komisijas apzinātos vispārējos mērķus un principā atbalsta prioritātes, kā paātrināt un koordinēt ITS izvēršanu Eiropas Savienībā;
(4) MUDINA Komisiju pēc vajadzības vienkāršot Eiropas mēroga regulatīvo sistēmu, kas sastāv no specifikācijām ITS pakalpojumu savietojamībai, mijiedarbībai, nepārtrauktībai un pārrobežu efektivitātei. Saskaņā ar subsidiaritātes principu lēmumi par izvēršanu un īstenošanu ir attiecīgi dalībvalstu un privātā sektora kompetencē. Turpmākā ITS īstenošanas gaitā būtu jāņem vērā esošā ITS infrastruktūra, ko izveidojušas atsevišķas dalībvalstis,– tehnoloģiskā progresa un finanšu ieguldījuma ziņā,
(5) ATZĪST, ka jāturpina apzināt esošie un gaidāmie šķēršļi ITS izvēršanai ES un jāizstrādā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģija šo šķēršļu likvidēšanai, lai nodrošinātu ITS pakalpojumu savietojamību, mijiedarbību un nepārtrauktību, vajadzības gadījumā veicot reglamentāciju, standartizāciju, pētniecību un attīstību, iniciatīvu veicinošus pasākumus un Kopienas sniegtu finanšu atbalstu saskaņā ar pastāvošo finanšu shēmu,
(6) UZSVER vajadzību attīstīt ITS dažādu tipu transportā, jo tas palīdzēs sasniegt ilgtspējīgas transporta politikas mērķus, ņemot vērā ar dažādu tipu transportu saistītus aspektus,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 14 LV
(7) AICINA Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu, lai apzinātu un likvidētu šķēršļus ITS sistēmu un pakalpojumu saderībai, mijiedarbībai un nepārtrauktībai, un noteikt funkcionālas specifikācijas, lai sāktu un veicinātu Eiropas mēroga standartizāciju un lai vienkāršotu Eiropas programmatūru ar šādiem mērķiem:
− panākt, lai attiecīgi lietotāji optimāli izmantotu ar ceļa apstākļiem, satiksmi un maršrutiem saistītos datus un informāciju;
− panākt dažādu transporta veidu izmantojuma maiņu (modal shift), dažādu transporta veidu izmantojumu līdztekus (co-modality) un pēc iespējas labāku ITS pakalpojumu izmantojumu dažādiem transporta veidiem;
− panākt satiksmes un kravu pārvadājumu regulācijas ITS pakalpojumu nepārtrauktību Eiropas transporta koridoros un konurbācijās;
− panākt lielāku ceļu satiksmes drošību un drošumu;
− panākt efektīvu transportlīdzekļu integrāciju transporta infrastruktūrā;
(8) ATZĪST PAR LABU aptuveno grafiku, ko Komisija ir ietvērusi rīcības plānā,
(9) AICINA Komisiju izskatīt iespējas paātrināt ar neaizsargātāko ceļu lietotāju drošību un ceļošanas kvalitāti saistītas darbības – pie tādiem pieder arī personas ar ierobežotām spējām pārvietoties vai traucētu spēju orientēties,
(10) Tādā sakarā UZSKATA, ka īpaši šādi pasākumi būtu jāveic prioritāri, labāk integrējot un koordinējot ITS visu tipu transportā, pamatojoties uz privātā un valsts sektora sadarbību:
(10.1) noteikt attiecīgas prasības:
i) padarīt reāllaika satiksmes un ceļojumu informāciju precīzu un pāri robežām pieejamu ITS lietotājiem,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 15 LV
ii) vākt datus par ceļiem un satiksmi un ar tiem nodrošināt ITS pakalpojumu sniedzējus, pie kā pieder arī pakalpojumi, ko sniedz starpgadījumu un krīžu seku novēršanā,
iii) panākt, lai pieejamie esošie digitālās kartēs izmantojamie dati par ceļiem un satiksmi būtu pēc iespējas precīzi un pieejami digitālu karšu sastādītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, un
iv) pēc iespējas sniegt "vispārējus ziņojumus par satiksmi" lietotājiem par brīvu:
- it īpaši situācijās, kad ir apdraudēta drošība uz ceļiem (piemēram, par sastrēgumiem, negadījumiem),
- un to minimuma saturu,
(10.2) noteikt minimuma/vajadzīgās prasības kravas un pasažieru pārvadājumu ITS pakalpojumu nepārtrauktībai transporta koridoros, pilsētās un reģionos ap tām, kā arī dažādiem transporta veidiem,
(10.3) noteikt attiecīgas prasības, lai:
i) izmantotu novatoriskas tehnoloģijas, īstenojot ITS programmatūru kravas transporta organizācijā,
ii) veicinātu saskaņotu savietojama eCall ieviešanu visā ES, pamatojoties uz sadarbību un attiecīgu standartizāciju,
iii) attīstītu Eiropas ITS pamatstruktūru, kas būtu īpaši vērsta uz jautājumiem, kuri ir īpaši saistīti ar ITS savietojamību, pakalpojumu nepārtrauktību un daudzu tipu aspektiem, kādos dalībvalstis un to kompetentas iestādes sadarbībā ar privāto sektoru var izstrādāt savu ITS mobilitātes struktūru valstu, reģionu vai vietējā mērogā,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 16 LV
iv) vairotu ceļu lietotāju drošību no transportlīdzekļos integrētu un portatīvu saskarnes ierīču, kā arī transportlīdzekļos notiekošas cilvēku un automašīnu savstarpējas saziņas sistēmu drošuma viedokļa,
v) garantētu, ka ITS sistēmas palīdz smagām automašīnām un komerctransportam radīt drošus stāvlaukumus ar vietu rezervāciju tajos un informāciju par tiem,
vi) integrētu dažādas ITS programmas atvērtā platformā, dodot iespēju aprīkot automašīnas ar unikālu agregātu,
vii) veicinātu progresīvu sistēmu izstrādi, kuras palīdzētu autovadītājiem un īstenotu lielāko dzīvības nodrošināšanas potenciālu,
viii) galīgā variantā izstrādāt standartus atklātām saskarnēm, kas atvieglinātu saziņu pašos transportlīdzekļos, dažādu transportlīdzekļu starpā, kā arī transportlīdzekļu saziņu ar ceļmalās izveidotu infrastruktūru,
ix) arī turpmāk virzītu uz priekšu kopdarbīgu transportlīdzekļu savstarpēju un transportlīdzekļu un infrastruktūru (cooperative vehicle-vehicle and vehicle-infrastructure) sistēmu izstrādi, izmēģinājumus un īstenošanu,
(11) AICINA Komisiju vēlākais līdz 2011. gada beigām pievērsties drošības un personas datu aizsardzības aspektiem saistībā ar datu izmantojumu ITS programmatūrā un pakalpojumos, kā arī saistību problēmas, ko rada ITS programmatūras un it īpaši transportlīdzekļos iebūvētu drošības sistēmu lietojums,
(12) VĒRŠAS PIE Komisijas, lai tā izstrādātu instrumentu komplektu atvieglinātai lēmumu pieņemšanai par investīcijām ITS programmatūrā un pakalpojumos, un lai tā izstrādātu pamatnostādnes, kā finansēt ITS struktūras un pakalpojumus no valstu līdzekļiem,
(13) Pilnībā respektējot subsidiaritātes principu un lai izvairītos no darbības traucējumiem, MUDINA Komisiju un dalībvalstis izveidot īpašu ITS sadarbības platformu, kurā vajadzības gadījumā piedalītos valstu valdības, reģionu pašpārvaldes, vietējas pašpārvaldes un privātā sektora pārstāvji, lai par prioritātēm padarītu ITS ierosmes pilsētu un reģionu transporta ilgtspējā,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 17 LV
(14) LŪDZ Komisiju vajadzības gadījumā izstrādāt un izdot standartizācijas pilnvaras Eiropas standartizācijas organizācijām, lai paātrinātu standartu izstrādi,
(15) AICINA Eiropas standartizācijas organizācijas dot ieguldījumu ITS izvēršanā un pasteidzināt darbus tehnisku standartu un specifikāciju noteikšanā, lai ITS varētu būt savietojama un saderīga visas Eiropas mērogā,
(16) AICINA Komisiju izstrādāt uz transporta politikas mērķiem balstītu metodoloģiju ar ITS saistītas infrastruktūras finansējumam, tostarp finanšu ietekmes analīzi kopumā un katrai darbībai atsevišķi, piemēram, īstenojot ITS ietekmes izvērtējumu. Šai metodoloģijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai, piešķirot līdzekļus jaunai ITS infrastruktūrai vai uzlabojot jau esošu infrastruktūru,
(17) AICINA Komisiju saziņā ar dalībvalstīm un transporta nozari stiprināt esošo sistēmu, kas regulē transportlīdzekļos notiekošas cilvēku un ierīču savstarpējas saziņas drošumu, pie kuras konkrēti pieder automobiļos iebūvētas un pārnēsājamas informācijas iekārtas,
(18) MUDINA Komisiju stimulēt starptautiska mēroga sadarbību ITS jautājumos un veikt attiecīgas darbības,
(19) MUDINA valsts un privāto sektoru rentablā veidā likt lietā infrastruktūras, kur izmanto satelītus (tādas kā Galileo un EGNOS) ITS programmatūrai un pakalpojumiem, lai pasaules mērogā nepārtraukti, precīzi un stabili nodrošinātu pozicionēšanu laikā un telpā."
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 18 LV
AVIĀCIJA
SESAR – Gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns – Padomes rezolūcija
Padome pieņēma lēmumu, ar ko apstiprina SESAR projekta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ģenerālplānu 1 (7119/09). Eiropas ATM ģenerālplāns ir ceļvedis, lai īstenotu SESAR projekta izstrādes un izvēršanas posmus.
Turklāt Padome pieņēma šādu rezolūciju, kurā uzsvēra dažus šā plāna turpmākās attīstības aspektus.
"EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
atgādinot
i) Padomes 2006. gada 9. jūnija deklarāciju par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR);
ii) Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), un Padomes Regulu (EK) Nr. 1361/2008 (2008. gada 16. decembris ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 219/2007;
1 SESAR projekta (Vienotās Eiropas gaisa telpas satiksmes pārvaldības sistēmas pētniecība) mērķis ir līdz 2010. gadam nodrošināt Eiropas Savienībai efektīvu gaisa satiksmes kontroles sistēmu, lai nodrošinātu drošu un ekoloģiski nekaitīgu gaisa satiksmi. SESAR ir "vienotās Eiropas gaisa telpas" tehnoloģiskais un rūpnieciskais aspekts. Tas sastāv no trīs posmiem: formulēšanas posma (2005–2008), kas dos iespēju sagatavot gaisa satiksmes pārvaldības pamatplānu nākotnes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izveidei; izstrādes posma (2008–2013), kuru pārraudzīs kopuzņēmums; un no izvēršanas posma (2014–2020).
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 19 LV
(iii) Padomes Rezolūciju (2007. gada 8. jūnijs) par Kopuzņēmuma oficiālu izveidi;
(iv) Padomes Rezolūciju (2008. gada 9. oktobris) par SESAR programmas izstrādes posma sākumu;
(v) to, cik nozīmīgs ir SESAR projekts, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi Eiropas civilās aviācijas nozarē;
(vi) SESAR projekta sniegtās iespējas attiecībā uz vides uzlabojumiem un emisiju samazinājumu;
(vii) to, ka publiskā un privātā partnerība ir būtiska sastāvdaļa topošās ATM sistēmas veiksmīgai attīstībai Eiropā;
viii) privāto partneru ievērojami pieaugušo atbildību attiecībā uz tehnisko pamatu visiem turpmākiem pasākumiem SESAR projektā un attiecībā uz projekta definēšanas posmu, balstoties uz kopēju sapratni starp dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām;
Ņemot vērā
projektu Padomes Lēmumam, ar ko apstiprina Vienotās Eiropas gaisa telpas satiksmes pārvaldības sistēmas pētniecības (SESAR) projekta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu (ATM ģenerālplāns),
1. PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas Paziņojumu "Gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāns (ATM ģenerālplāns)", kas publiskots 2008. gada 14. novembrī;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 20 LV
2. UZSKATA ATM ģenerālplānu par sākotnēju versiju, kurš būtu jāskata kā pastāvīgā attīstībā esošs dokuments SESAR projekta izstrādes un izvēršanas posmiem, un ATGĀDINA, ka būtiskas izmaiņas ATM ģenerālplānā būtu jāveic, izmantojot oficiālu procesu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un būtu jāiesniedz Vienotās gaisa telpas komitejai saskaņā ar 5. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 219/2007, vienlaikus ņemot vērā funkcionālus gaisa telpas blokus (Functional Airspace Blocks – FAB) un vietēju dimensiju;
3. LŪDZ Komisiju nodrošināt, lai SESAR Kopuzņēmums iesniegtu pirmo ATM ģenerālplāna atjauninājumu Valdei pieņemšanai līdz 2010. gada marta beigām;
4. UZSVER vajadzību izstrādes posmā turpināt pētniecību un jaunu tehnoloģiju izstrādi un izveidot piemērotu metodiku (tostarp principus faktisku datu vākšanai) darbības mērķiem, kā arī veikuma novērtēšanai saistībā ar ATM ģenerālplānu;
5. UZSKATA, ka riska pārvaldības plāns, ko izstrādās SESAR Kopuzņēmums, ir vitāla ATM ģenerālplāna daļa, un UZDOD Komisijai nodrošināt, ka Kopuzņēmums uzlabo pašreizējo riska pārvaldības plānu, augstāko prioritāti piešķirot augsta līmeņa risku prognožu atjaunināšanai un saistītiem mazināšanas pasākumiem;
6. ATGĀDINA, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007 1. panta 5. punktu SESAR Kopuzņēmums ir atbildīgs par ATM ģenerālplāna īstenošanu, un UZSVER, ka SESAR Kopuzņēmums saglabā vispārēju kontroli pār darbiem, kas uzticēti Eurocontrol, un pār izstrādes posmu, tostarp atbilstīgiem finansējuma un finansēšanas pasākumiem;
7. ATGĀDINA, ka Komisija regulāri informē Vienotās gaisa telpas komiteju par Kopuzņēmuma darbu, tostarp par riskiem un rīcību to mazināšanai;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 21 LV
8. LŪDZ Komisiju pirmo reizi ziņot Padomei 2010. gadā un pēc tam ik gadu par gūtajiem panākumiem, Kopuzņēmumam īstenojot ATM ģenerālplānu. Šādā ziņojumā būtu vienmēr jāiekļauj riska pārvaldības plāna atjauninājums, mazināšanas pasākumi un būtiska ietekme uz budžetu;
9. ATKĀRTOTI IZSAKA aicinājumu Komisijai līdz 2010. gada beigām iesniegt precīzus priekšlikumus pēc paredzētajām apspriedēm ar Vienotās gaisa telpas komiteju par gatavošanos SESAR izvēršanas posmam un pāreju uz to, uzsverot vadību un atbilstošus un – vajadzības gadījumā, ja tas attiecas uz dažām ieinteresētām personām – novatoriskus finansēšanas mehānismus;
10. LŪDZ Komisiju izstrādāt un uzturēt reglamentējošu ceļvedi, apspriežoties ar SESAR Kopuzņēmumu, visām ieinteresētajām pusēm, kā arī sadarbībā ar militāriem pārstāvjiem. Tā pamatā būs Kopienas tiesiskais regulējums (īstenošanas noteikumi vai Kopienas specifikācijas), lai atbalstītu SESAR īstenošanas kompleksu izvēršanu;
11. LŪDZ Komisiju nodrošināt, lai SESAR Kopuzņēmums izstrādātu visām ieinteresētajām pusēm vispusīgu informēšanas plānu, kas vajadzības gadījumā būtu balstīts uz spēkā esošiem konsultāciju pasākumiem un ar ko arī ņemtu vērā funkcionālus gaisa telpas blokus un vietēju dimensiju;
12. LŪDZ Komisiju izstrādes posmā nodrošināt pienācīgu regulatīvo iestāžu iesaistīšanu SESAR Kopuzņēmuma izveidotajā konsultāciju procesā;
13. LŪDZ Komisiju nodrošināt, lai Kopuzņēmums un attiecīgās ieinteresētās puses pievērstos drīzu rezultātu gūšanai no SESAR, izmantojot validētas un standartizētas tehnoloģijas, ar uzņēmējdarbības modeļiem, izmaksu–ieguvumu analīzi un konsultatīviem pasākumiem;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 22 LV
14. LŪDZ Komisiju veikt visas vajadzīgās darbības, lai sasniegtu augstāko savietojamības pakāpi starp SESAR un atbilstīgo ASV sistēmu NEXTGEN, kā arī citiem projektiem ICAO reģionos, un bez tam – apzināt un ņemt vērā vajadzību pēc saskaņošanas ar ICAO pasaules mērogā iecerētiem pasākumiem;
15. Šajā nolūkā AICINA Komisiju iesniegt Padomei ieteikumu pilnvarot Komisiju sākt sarunas ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo aviācijas administrāciju par sadarbības memorandu;
16. UZSVER, ka, izstrādājot ATM ģenerālplānu, kā viena no Vienotas Eiropas gaisa telpas ārējās dimensijas sastāvdaļām būtu jāņem vērā tās kaimiņvalstis, kas nav ES dalībvalstis, lai atbalstītu Komisijas darbu, veidojot kopīgu aviācijas telpu."
Gaisa transporta nolīgums ar Kanādu
Padome pieņēma labvēlīgu politisku nostāju attiecībā uz projektu gaisa transporta nolīgumam ar Kanādu un lūdza sagatavot galīgo tekstu, lai varētu pieņemt lēmumu pirms nolīguma parakstīšanas, kura ir paredzēta ES un Kanādas sammitā maija mēnesī.
Komisija risināja sarunas par nolīgumu atbilstīgi 2007. gada oktobrī Padomes piešķirtajām pilnvarām, un nolīgums aizstās pašlaik spēkā esošos Kanādas un dalībvalstu divpusējos nolīgumus. Nolīgumā ir paredzēts pakāpeniski iekļaut satiksmes veikšanas tiesības, kā arī noteikumi par investīcijām, sadarbību vairākos jautājumos, tostarp saistībā ar drošību, drošumu, sociālajiem jautājumiem, patērētāju interesēm, vidi, gaisa satiksmes pārvaldību, valsts atbalstu un konkurenci. Nolīgums uzlabos gan attiecīgo tirgu saziņu, gan iedzīvotāju saiknes, un tas radīs jaunas iespējas gaisa transporta nozarē.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 23 LV
KUĢNIECĪBA
Pasažieru tiesības, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem
Atklātās apspriedes laikā Padome pieņēma zināšanai prezidentvalsts progresa ziņojumu (7141/09) attiecībā uz projektu regulai par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem. Padome arī – pamatojoties uz prezidentvalsts aptaujas lapu – rīkoja politikas debates, kurās īpaši pievērsās šā priekšlikuma darbības jomai.
Debašu laikā visas dalībvalstis pauda gandarījumu par Komisijas priekšlikumu un apstiprināja apņemšanos stiprināt pasažieru tiesības.
Attiecībā uz pirmo jautājumu par pasažieriem piedāvāto pakalpojumu veidu vairākums delegāciju atbildēja, ka ierosinātās regulas darbības jomā būtu jāiekļauj visi pakalpojumu veidi, izņemot tūrisma un ekskursiju braucienu pakalpojumus.
Uz otro jautājumu par teritoriālo piemērošanu vairākums delegāciju atbildēja, ka regulas projekts būtu jāpiemēro gan pasažieriem, kas ceļo starp Kopienas ostām, gan pasažieriem, kas ceļo starp Kopienas un trešo valstu ostām.
Atbildot uz trešo jautājumu par kuģa veidu, vairākums delegāciju paziņoja, ka priekšlikums nebūtu jāpiemēro kuģiem, kurus izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai.
Padome aicināja darba sagatavošanas struktūras turpināt darbu saistībā ar šo priekšlikumu, lai jūnijā varētu panākt vienošanos.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 24 LV
Ierosinātā regula ir daļa no ES vispārējās politikas – nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pasažieriem, neatkarīgi no transporta veida, ko viņi izmanto ceļošanai. Līdzīgi tiesību akti ir jau pieņemti gaisa un dzelzceļa transporta jomā, kā arī tādi ir ierosināti attiecībā uz autobusu pārvadājumu pakalpojumiem.
Ierosinātajā regulā ir paredzēti noteikumi par palīdzības un informācijas sniegšanu pasažieriem invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Kas attiecas uz pasažieriem kopumā, tajā ir iekļauti noteikumi par ceļojuma atcelšanas vai kavēšanās gadījumā sniegto atbalstu, informāciju un kompensāciju.
Komisija iesniedza priekšlikumu 2008. gada decembrī (11990/08). Eiropas Parlaments varētu pieņemt atzinumu pirmajā lasījumā 2009. gada aprīlī.
ES jūras transporta politikas joma līdz 2018. gadam – Padomes secinājumi
Padome pieņēma šādus secinājumus:
"Eiropas Savienības Padome,
ŅEMOT vērā Eiropas ilgtspējīgas transporta politikas galvenos mērķus un integrētas jūrniecības politikas vispārējos mērķus;
ATGĀDINOT, ka pa jūru tiek pārvadāti vairāk nekā 90 % no pasaules tirdzniecības apjoma, ka kuģošana un ar to saistītie jūras transporta pakalpojumi dod būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā, ka kuģošana un ar to saistītie pakalpojumi Eiropas Savienībā ir svarīgi Eiropas konkurētspējai, ka jūras transportam ir tieša ietekme uz dzīves kvalitāti Eiropā un ka tuvsatiksmes kuģošana ir būtiska Eiropas multimodālās transporta sistēmas un tiešās piegādes daļa;
UZSVEROT, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta veicināt drošu, neapdraudētu un efektīvu kuģošanu tīrākos okeānos un ka Eiropas jūras transporta administrācijas un Eiropas kuģošanas nozare ir guvušas būtiskus panākumus kuģošanas drošības un drošuma uzlabošanā un jūras vides aizsardzībā;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 25 LV
ATZĪSTOT, ka Eiropas jūrniecība nākamajos 10 gados saskarsies ar būtiskiem pārbaudījumiem, tostarp saistībā ar pašreizējās ekonomikas lejupslīdes ietekmi, grūtībām Kopienā pieņemt darbā jūrniekus, kuģniecības stratēģisko nozīmi enerģijas piegādes nodrošinājumā, pieaugošām bažām par vides jautājumiem, tostarp klimata pārmaiņām, negodīgu konkurenci no trešo valstu puses, kā arī ar pirātisma un terorisma draudiem;
ATZĪSTOT arī to, ka turpmākajā Eiropas jūrniecības politikā būtu pienācīgi jāņem vērā dažādu Eiropas jūras zonu ģeogrāfiskais stāvoklis un konkrēti apstākļi attiecībā uz kuģiem, satiksmi, drošības un drošuma vajadzībām, ledus navigācijas prasībām un valdošie vides apstākļi, jo tie izvirza īpašas prasības kuģu pamatīpašībām un kvalitātei, infrastruktūrai, kā arī kuģa apkalpes kompetencei;
ATGĀDINOT, ka, pieņemot 3. jūras drošības pasākumu kopumu un ņemot vērā pieņemtos starptautiskos noteikumus, Eiropas Savienībā pašreiz ir viens no pasaulē visaptverošākajiem kuģošanas tiesiskajiem regulējumiem; ATGĀDINOT Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) nozīmi, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai šajā sakarā sasniegt ES mērķus;
UZSKATOT, ka saistībā ar liberalizētiem starptautiskiem jūrniecības pakalpojumiem vajadzētu saglabāt un turpināt attīstīt pievilcīgu un stabilu pamatu kvalitatīvai kuģošanai, lai novērstu to, ka Eiropas kuģniecības centri tiek pārcelti uz aizjūras teritorijām, ka kuģošanā neievēro standartus, tādēļ tie ir pirmās prioritātes jautājumi;
UZSVEROT, ka pietiekami un labi apmācīti cilvēkresursi ir būtiski visā jūrniecības nozarē un galvenokārt jau jūrniecības drošībā; ŅEMOT VĒRĀ, ka tādējādi 2003. gada jūnijā un 2005. gada decembrī pieņemtie Padomes secinājumi par Kopienas kuģniecības tēla uzlabošanu un jauniešu piesaistīšanu jūrniecības profesijām 1 vēl arvien ir ļoti aktuāli;
UZSVEROT, ka kuģošanas starptautiskā būtība prasa vienādus konkurences apstākļus, kas garantē starptautiski saskaņotu noteikumu vienādu piemērošanu visā pasaulē, ka Eiropas Savienība nepārtraukti atbalsta starptautiskās sabiedrības centienus un jo īpaši SJO, SDO un UNCITRAL, lai panāktu šādus vienādus konkurences apstākļus, un ka Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta ar tās galvenajiem tirdzniecības un kuģošanas partneriem veicināt atvērtus kuģošanas tirgus un tirdzniecību, kā arī kvalitatīvas kuģošanas vērtības;
1 10737/03, 2003. gada 20. jūnijs.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 26 LV
UZSVEROT, ka ļoti svarīgas ir zināšanas, novatorisms un vadošās modernās tehnoloģijas, lai palielinātu Eiropas jūrniecības nozares efektivitāti kopumā, stiprinātu Eiropas jūras transporta nozares konkurētspēju, uzlabotu energoefektivitāti un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz vidi; tādējādi TIECOTIES īstenot ilgtermiņa redzējumu par Eiropas jūras transporta nozari, kas ir brīva no piesārņojuma, , pēc iespējas mazinot radītos atkritumus un emisijas;
1. UZSVER, ka Eiropas Savienība ir būtiski stratēģiski ieinteresēta uzlabot jūras transporta sistēmas darbību attiecībā uz piegādes drošību, konkurētspēju, nodarbinātību, veikumu vides jomā un ieguldījumu ekonomikas izaugsmē;
2. ATGĀDINA, ka finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ievērojami ietekmē Eiropas kuģniecību un saistītas nozares; ka tādi protekcionisma pasākumi, kas ietekmē tirdzniecību pa jūru un rada negodīgu konkurenci kuģniecības tirgos, būtiski apdraud Eiropas un pasaules ekonomikas atveseļošanu un ka nelabvēlīgu tirgus apstākļu dēļ var palielināties standartiem neatbilstīga kuģošana, kura saistīta ar nepieņemami lielu cilvēku dzīvības apdraudējumu jūrā un nopietnu jūras vides pasliktināšanos;
3. PIEKRĪT, ka vajadzīgi nelokāmi un saskaņoti visu ekonomikas dalībnieku centieni, lai Eiropa saglabātu jūrniecības zinātību ar pienācīgu cilvēkresursu un tehnisko resursu palīdzību un pareizajiem apstākļiem, kas nodrošinātu Eiropas kuģniecības ilgtermiņa konkurētspēju pasaules tirgos un pilnībā izmantotu tuvsatiksmes kuģošanas sniegtās iespējas;
4. PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas stratēģisko pārskatu, kas tapis sadarbībā ar jūras transporta administrācijām un Eiropas kuģniecības nozari, kā arī no tā izrietošo Komisijas paziņojumu "Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā", un UZSKATA, ka stratēģiskajā pārskatā izklāstītā pieeja piedāvā ilgtermiņa redzējumu konkurētspējīgākai un ilgtspējīgākai Eiropas jūrniecības nozarei, stiprinātai jūrniecības zinātībai un kvalitatīvām darbavietām jūrniecības nozarē Eiropā, nodrošinot efektīvu un uzticamu jūras transportu Eiropā un reisos no Eiropas un uz to;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 27 LV
5. UZSVER, ka ir svarīgi veidot uzticēšanos un partnerību starptautiskā līmenī Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā un Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kā arī izvēršot divpusējus dialogus ar jūrniecības un kuģošanas partneriem un vajadzības gadījumā slēdzot divpusējus jūras transporta nolīgumus;
6. ATZĪST sešas stratēģiskās rīcības jomas, kas izceltas Komisijas paziņojumā; Eiropas kuģniecība un globalizācija, cilvēkresursi, kuģošanas prasme un jūrniecības zinātība, kvalitatīvas kuģošanas veicināšana, sadarbība starptautiskajā arēnā, pilnīga tuvsatiksmes kuģošanas un jūras transporta pakalpojumu potenciāla izmantošana Eiropā uzņēmējdarbības un iedzīvotāju labā un pētniecība un tehnoloģiju attīstība;
7. AICINA Komisiju, pamatojoties uz apspriedēm ar visām ieinteresētajām personām, turpināt izstrādāt piemērotus pasākumus stratēģiskās jomās, jo īpaši, lai
a) saglabātu un vajadzības gadījumā uzlabotu skaidru un pasaules mērogā konkurētspējīgu ES regulējumu attiecībā uz valsts atbalstu, tostarp kravnesību un nodokļu piemērošanu ienākumiem;
b) uzraudzītu tirgus nosacījumus un veicinātu godīgu un efektīvu jūras transporta konkurenci visā pasaulē;
c) izstrādātu labvēlīgus pasākumus ar mērķi uzlabot kuģniecības tēlu un palielināt informētību par dažādajām jūrniecības profesijām jūras transporta nozarē, lai veicinātu Eiropas jūrnieku izglītību, apmācību un nodarbinātību un jaukta tipa karjeras, balstoties uz darbu gan jūrā, gan uz sauszemes, tādējādi visam Eiropas jūrniecības nozaru kopumam nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus; uzlabotu darba apstākļus un sociālo aizsardzību un īstenotu attiecīgos starptautisko tiesību aktus, piemēram, SDO Konvenciju par darbu jūrniecībā;
d) strādātu kopā ar dalībvalstīm un citām valstīm, lai, izmatojot SJO un SDO starptautiski pieņemtus instrumentus, ierosinātu un veicinātu nepārtrauktu drošības, drošuma, vides rādītāju un darba apstākļu uzlabošanos, nodrošinot, lai visas karoga, ostu un piekrastes valstis pasaulē efektīvi īstenotu starptautiski pieņemtus noteikumus;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 28 LV
e) radītu labvēlīgus apstākļus, lai pilnīgi izmantotu tuvsatiksmes kuģošanas un jūras transporta pakalpojumu potenciālu Eiropā iedzīvotāju un uzņēmējdarbības labā, īpaši pārraugot, kā tiek izstrādāti un īstenoti jau spēkā esoši vai jauni starptautiski instrumenti vides aizsardzības jomā, izvairoties no loģistikas ķēdes kropļojumiem, kā arī citiem sarežģījumiem, tostarp tiem, kuru rezultātā tuvsatiksmes kuģošanas vietā vairāk varētu atkal sākt izmantot autotransporta pakalpojumus;
f) sadarbotos ar dalībvalstīm ar mērķi likt Eiropas Savienībai aktīvi atbalstīt SJO centienus uzturēt un turpināt attīstīt visaptverošu starptautisku kuģošanas sistēmu;
g) ņemot vērā gaidāmās problēmas, stiprinātu Eiropas Jūras drošības aģentūras tiesisko regulējumu tehniskas un zinātniskas palīdzības nodrošināšanā dalībvalstīm un Komisijai;
h) novērstu liekos administratīvos šķēršļus, ļaujot izvērst e-pakalpojumus, nodrošinot turpmāku jūras transporta maģistrāļu izveidi un programmas Marco Polo izstrādi, kā arī, lai turpinātu atbalstīt jūrniecības saiknes un ostu un sauszemes savienojumus saistībā ar TEN-T programmu;
i) atbalstītu pētniecību un tehnoloģiju attīstību jūrniecības nozarē, īpaši "Waterborne" platformu, un uzlabotu energoefektivitāti un vides rādītājus, izmantojot pētniecības un tehnoloģiju attīstības centienus un veicinot modernu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantojumu, no kā labumu gūtu Eiropas jūras transporta sistēma un Eiropas jūrniecības nozare;
j) sekmētu ES jūrniecības nozaru ražošanas un pakalpojumu sniegšanas konkurētspēju, tostarp to saistību ar kuģubūves nozari, veicinot modernu tehnoloģiju risinājumu ieviešanu, ar mērķi nodrošināt gan augstu nodarbinātības līmeni, gan augsta standarta vides mērķus;
k) plašākā nākotnes jūrniecības e-pakalpojumu sakarībā pilnībā izmantotu AIS, LRIT un uz satelītiem balstītas sistēmas (GMES) Eiropas jūras transporta politikas mērķu labā;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 29 LV
8. AICINA dalībvalstis:
a) veicināt jūras transporta nozares pasaules mēroga konkurētspēju, un veikt īpašus pasākumus, lai īstenotu darbības, kas noteiktas Padomes 2003. un 2005. gada secinājumos par minēto tematu, lai uzlabotu jūrniecības zinātību un lai padarītu jūrniecības profesiju karjeras pievilcīgākas gan vīriešiem, gan sievietēm gan uz sauszemes, gan jūrā, palīdzot uzlabot darba un dzīves apstākļus uz klāja ar SDO Konvencijas par darbu jūrniecībā ratifikācijas un īstenošanas starpniecību;
b) nodrošināt to, ka valstīs tiek īstenoti un izpildīti starptautiski un ES drošības, drošuma un vides noteikumi, un aktīvi sadarboties Starptautiskajā jūrniecības organizācijā, lai nodrošinātu to, ka visas karoga, piekrastes un ostas valstis efektīvi īsteno starptautiski saskaņotus noteikumus;
c) aktīvi piedalīties integrētas ES jūrniecības informācijas un satiksmes pārraudzības sistēmas izstrādē, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem līdzekļiem, piemēram, AIS, LRIT, SafeSeaNet un CleanSeaNet, vai tādiem, kas tiek izstrādāti, piemēram, Galileo un GMES;
d) aktīvi strādāt pie tā, lai samazinātu lieku administratīvu slogu, divkāršas pārrobežu kontroles un lai vajadzības gadījumā saskaņotu dokumentus ES iekšienē un pasaules mērogā;
e) aktīvi atkārtoti paust atbalstu SJO darbam, lai 2009. gada jūlijā noslēgtu attiecīgu nolīgumu, ar ko demonstrētu to vēlmi un apņemšanos ierobežot un samazināt kuģu izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2011. gadam apstiprinātu starptautiska un saistoša instrumenta piemērošanu kuģiem, neatkarīgi no karoga, ar ko tie peld 1;
1 Skat. Vides padomes 2009. gada 2. marta secinājumus (7128/09).
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 30 LV
f) apstiprināt apņemšanos darīt visu iespējamo, lai drīzumā pieņemtu 1996. gada HNS Konvencijas protokolu, ar ko nosaka atbildību un kaitējuma kompensāciju saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, tā, lai starptautisks tiesiskais regulējums stātos spēkā pēc iespējas drīzāk;
g) atbalstīt Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) pārskatīšanu un visbeidzot nodrošināt tās ātru ratifikāciju, lai pildītu uzlabotas kompetences prasības apkalpēm.
9. MUDINA visas ieinteresētās personas aktīvi piedalīties, lai veicinātu kuģošanas kvalitāti un lai līdz 2018. gadam sasniegtu vispārējus mērķus – efektīva un ilgtspējīga Eiropas jūras transporta nozare, tostarp investējot cilvēkkapitālā, kas ir konkurētspējas pamatfaktors, lai nodrošinātu Eiropas kuģniecības vadību pasaules tirgos;
10. AICINA Komisiju un dalībvalstis attiecīgām starptautiskām organizācijām un divpusējās attiecībās laikus iesniegt un izskaidrot ES Jūras transporta politikas stratēģiskos mērķus laikposmam līdz 2018. gadam;
11. LŪDZ Komisiju pēc iespējas ātrāk, bet vēlākais līdz 2009. gada beigām, kopīgi ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm izstrādāt detalizētu ceļvedi un līdz 2013. gada beigām veikt starpposma pārskatu par Eiropas jūras transporta politikas īstenošanu."
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 31 LV
ES jūras transporta telpa bez šķēršļiem – Padomes secinājumi
Padome pieņēma šādus secinājumus:
"Eiropas Savienības Padome,
ŅEMOT VĒRĀ
– paziņojumus, secinājumus, rezolūcijas, rīcības plānus un īpašos pasākumus ar mērķi veicināt tuvsatiksmes kuģošanu, kurus kopš 1999. gada pieņēmusi Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome;
– secinājumus, ko ministru konference par jūras transporta maģistrālēm pieņēma Ļubļanā 2006. gada 24. janvārī;
– 2006. gada Komisijas Paziņojumu par Transporta baltās grāmatas starpposma pārskatīšanu;
– Komisijas Paziņojumu par integrētu jūrniecības politiku un Komisijas Paziņojumu par ostu politiku;
ATZĪSTOT, ka gandrīz 40 % no iekšējās tirdzniecības veic tuvsatiksmes kuģošanā, kas ir būtiska Eiropas vairāku transporta veidu sistēmas daļa, pārvadājot kravas Kopienas iekšienē;
ATZINĪGI VĒRTĒJOT panākumus, kas gadu gaitā gūti tuvsatiksmes kuģošanas attīstībā, īpaši valstu tuvsatiksmes kuģošanas veicināšanas centru (SPC), Eiropas mazās kabotāžas tīklu, Jūras transporta maģistrāļu un Tuvsatiksmes kuģošanas koordinācijas centru veikto darbu;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 32 LV
UZSKATOT, ka tuvsatiksmes kuģošana palīdz sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus un ir efektīvs veids, lai samazinātu satiksmes sastrēgumus un transporta kaitīgu ietekmi uz vidi un lai saistībā ar klimatu samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, pastiprinātu un uzlabotu preču plūsmu Eiropas transporta sistēmā un Kopienas kohēziju, un lai uzlabotu saikni ar nomaļiem reģioniem un salām un dalībvalstīm, kas ir atkarīgas no jūras transporta;
UZSVEROT, ka galvenokārt loģistikas un jūras transporta nozare ir atbildīga par tuvsatiksmes kuģošanas attīstību un ka Eiropas iestādēm ir liela nozīme, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un radītu labvēlīgus apstākļus tuvsatiksmes kuģošanas attīstībai;
UZSVEROT to, ka arvien vēl pastāv vairāki administratīvi vāji segmenti, kas kavē tuvsatiksmes kuģošanas attīstību, jo īpaši tie, kuri izcelti Komisijas paziņojumā;
ATZĪSTOT, ka tehniskas iniciatīvas, īpaši piekrastes, ostu un muitas iestāžu spējas pārraudzīt preces un pakalpojumus, tostarp izmantojot satelītus (EGNOS/GALILEO un GMES), kā arī gaidāmās "e-jūras" un "e-kravas" sistēmas, ir būtiskas, lai vienkāršotu administratīvas procedūras; un uzskatot, ka SafeSeaNet tīkls kuģu satiksmes uzraudzībai, automātiskas identifikācijas sistēmas (AIS) un sistēmas kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT) būtu jāizmanto pilnīgi, lai, inter alia, vienkāršotu administratīvas procedūras;
1. ATZĪST, ka jāturpina veicināt tuvsatiksmes kuģošana un jānodrošina jūras transporta maģistrāļu attīstība, lai mazinātu transporta vispārējo ietekmi uz vidi un Eiropas ekonomikā nodrošinātu efektīvu, konkurētspējīgāku, stabilu un rentablu transporta sistēmu; un UZSKATA, ka pašreizējā ekonomikas lejupslīde tuvsatiksmes kuģošanas veicināšanas iniciatīvas padara vēl nozīmīgākas;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 33 LV
2. PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas "Paziņojumu un rīcības plānu ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem"; un ATBALSTA mērķi iekšējo tirgu attiecināt arī uz jūras transportu starp ostām ES teritorijā, inter alia, ar IT palīdzību vienkāršojot vai paātrinot administratīvas procedūras jūras transportam ES iekšienē, lai padarītu to pievilcīgāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku;
3. UZSVER, cik svarīga ir labāka regulējuma stratēģija un ka Komisijai ir jāsaskaņo savas darbības dažādajās jomās, lai novērstu nevajadzīgu birokrātiju un lai zaudējumi no jauna administratīva sloga ieviešanas nebūtu lielāki par ieguvumiem, ko dos Eiropas jūras transporta telpa bez šķēršļiem;
4. UZSVER, ka par steidzamu prioritāti jānosaka paziņojumā pasludinātais grozījums regulā, ar ko paredz Kopienas muitas kodeksa īstenošanas noteikumus, lai mazinātu šķēršļus jūras transporta risinājumiem Kopienas iekšienē, un aicināt dalībvalstis izstrādāt vienkāršotu administratīvo procedūru sistēmu;
5. PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir racionalizēt ar kuģi un precēm saistītus ziņojumus un veidlapas, kas vajadzīgi saskaņā ar jūras transporta direktīvām, un aizstāt Direktīvu 2002/6/EK par ziņojumu formalitātēm kuģiem, kuri pienāk ostās un/vai atiet no tām; APŅEMAS likumdošanas darba programmā piešķirt tam pienācīgu prioritāti, lai vēl vairāk racionalizētu administratīvas procedūras attiecībā uz kuģiem, kas ierodas ES ostās vai no tām izbrauc – saskaņojot SJO/FAL prasības ar Kopienas noteikumiem;
6. AICINA Komisiju izpētīt iespēju vienkāršot administratīvas procedūras kuģiem, kas kuģo starp ES ostām un ir piestājuši trešā valstī vai brīvā zonā, vienlaikus saglabājot augstus krāpšanas un viltošanas apkarošanas standartus;
7. IESAKA turpināt viedokļu apmaiņu starp Komisiju, dalībvalstīm un iesaistīto nozari, lai rastu vispraktiskāko veidu, kā vairot konkurenci ostu iekšienē un starp ostām ar mērķi veicināt tuvsatiksmes kuģošanas attīstību;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 34 LV
8. AICINA Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt pamatnostādnes, lai atbilstīgi muitas tiesību aktiem ostas darbību paātrināšanas nolūkos precizētu to Kopienas tiesību aktu piemērošanu, kuros ir prasība veikt veterinārijas, zootehnikas un fitosanitārijas dokumentu pārbaudes, kā arī pārbaudes citās iespējamās jomās;
9. AICINA Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un iesaistītajām personām veikt vajadzīgos sagatavošanas darbus un pētījumus, lai 2010. gadā iepazīstinātu ar turpmākiem vidēja termiņa pasākumiem;
10. UZSVER, ka ir nozīmīgi turpināt darbības, lai samazinātu administratīvos šķēršļus jūras transportam, jo īpaši attiecībā uz tuvsatiksmes kuģošanu, balstoties uz jau pastāvošām sistēmām un paraugpraksi; un ka tuvsatiksmes kuģošanā ir nozīmīgi racionalizēt bīstamu preču pārvadāšanas noteikumus, nemazinot pašreizējo drošības līmeni;
11. UZSVER vajadzību, balstoties uz pašlaik spēkā esošām vai izveidotām sistēmām, atvieglināt jūras transportu, panākot pilnībā uz IT balstītu saziņas līmeni, tostarp vajadzību veicināt elektronisku datu pārsūtīšanu, attīstot "e-jūras" sistēmas un "vienas pieturas sistēmas" risinājumus, vajadzības gadījumā sniedzot Kopienas finansējuma atbalstu līdz pašlaik spēkā esošās un nākamās daudzgadu finanšu shēmas noteiktajām maksimālajām robežvērtībām;
12. UZSVER, ka attiecīgajās starptautiskajās iestādēs kopā ar trešām valstīm jāuzņemas iniciatīva, lai samazinātu starptautiskā jūras transporta administratīvos šķēršļus ar mērķi radīt vienlīdzīgus apstākļus jūras transportam;
13. ATBALSTA Komisiju, lai politikas līmenī uzlabotu centrālo SafeSeaNet sistēmu, ņemot vērā iespēju apstrādāt ostu informāciju ar SafeSeaNet palīdzību; PIEKRĪT, ka Komisijai un dalībvalstīm ar savietojamu SafeSeaNet un e-muitas sistēmu palīdzību būtu jāorganizē racionāla informācijas izplatīšana attiecībā uz kuģiem un precēm;
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 35 LV
14. PIEKRĪT, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas ciešāk jāsaskaņo kontroles ostās un jāizpēta iespējas izveidot nošķirtas zonas ES iekšējām precēm, jāuzlabo iespēja izmantot elektroniskus kravas sarakstus un vajadzības gadījumā izmantot apliecības par atbrīvojumu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, kā arī vēl vairāk vienkāršot administratīvo saziņu, samazinot valodu šķēršļus;
15. UZSVER to, ka ir būtiski, lai visas šīs darbības, kuru mērķis ir atvieglot tuvsatiksmes kuģošanu, īstenotu, nesamazinot ES ārējo robežu drošību vai neskarot vidi, drošību vai muitas un nodokļu ieņēmumus, kā arī neradot nelabvēlīgu ietekmi uz citām preču, kuģošanas un ostu operācijām;
16. AICINA Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar nākotnes redzējumu par to, kā īstenot un savstarpēji izmantot modernas, uz informācijas balstītas iniciatīvas, piemēram, "e-krava", "e-jūra", SafeSeaNet un "e-muita";
17. AICINA Komisiju pārraudzīt panākumus, kas gūti, veidojot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, un vajadzības gadījumā – vēlākais kārtējā ziņojumā par tuvsatiksmes kuģošanu, kas paredzēts 2012. gadā – ierosināt korektīvus pasākumus. "
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 36 LV
TELEKOMUNIKĀCIJAS
Pieejama informācijas sabiedrība – Padomes secinājumi
Padome pieņēma šādus secinājumus.
"Eiropas Savienības Padome
1. ATZINĪGI VĒRTĒ
a) Komisijas 2008. gada 1. decembra paziņojumu "Virzība uz pieejamu informācijas sabiedrību” 1,
b) rezultātus, kas sasniegti ministru konferencē par e-integrācijas jautājumiem, un izstādi, kas notika Vīnē no 2008. gada 30. novembra līdz 2. decembrim, kā arī ar šo notikumu saistītos secinājumus.
2. ATGĀDINA
a) Ministru deklarāciju "IKT integrējošai sabiedrībai", kas 2006. gada 11. jūnijā tika pieņemta konferencē par e-integrācijas jautājumiem, kura notika Rīgā,
b) Padomes 2002. gada rezolūcijas "E-pieejamība personām ar invaliditāti" un "Valsts iestāžu tīmekļa vietņu pieejamība personām ar invaliditāti", Padomes 2003. gada rezolūciju "E-pieejamība – uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi uz zināšanām balstītai sabiedrībai", Padomes 2005. gada rezolūciju "Par e-pieejamību", Padomes 2007. gada secinājumus "Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā" un Padomes 2008. gada rezolūciju "Par invalīdu stāvokli Eiropas Savienībā",
1 COM(2008) 804.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 37 LV
c) Eiropas iniciatīvu par interaktīvu automatizētu dzīves vidi (Ambient Assisted Living – AAL) saskaņā ar Līguma par ES 169. pantu,
d) Komisijas 2007. gada 8. novembra paziņojumu "Eiropas i2010 iniciatīva par e-integrāciju: „Iesaisties informācijas sabiedrībā” 1 un Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu "Atjaunināta sociālā programma: iespējas, pieejamība un solidaritāte 21.gadsimta Eiropā" 2,
e) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par invalīdu tiesībām, īpaši tās noteikumus par piekļuvi tehnoloģijām un informācijai.
3. ATZĪST, KA
a) informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir būtiska nozīme mūsdienu sabiedrībā un ekonomikā, un tās var ļoti uzlabot personu neatkarību un dzīves kvalitāti, īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, e-pieejamība ir neaizstājams priekšnoteikums plašai IKT izmantošanai, un tās izmaksas var lielā mērā samazināt ar pieeju "projektējums visiem" un ar labāku pakalpojumu un ierīču savietojamību;
b) labāka e-pieejamība rada ievērojamus sociālus un saimnieciskus ieguvumus daudzām cilvēku grupām un sabiedrisko pakalpojumu un komercpakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, personas ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēki, kas dzīvo attālākos apvidos, un cilvēki, kas ekonomisku vai izglītības iemeslu dēļ ir nokļuvuši nelabvēlīgos apstākļos, var aktīvāk piedalīties darba dzīvē un patēriņā. Sabiedrisko pakalpojumu un komercpakalpojumu sniedzēji var piekļūt plašākam patērētāju lokam;
c) dažu valdību veiktās iniciatīvas ir nesušas e-pieejamības uzlabojumus. Pēdējos gados visu līmeņu iestādes un daudzi interesenti arvien vairāk ir apņēmušies uzlabot e-pieejamību. Tomēr e-pieejamība Eiropā vēl arvien ir kopumā nepietiekama;
1 COM(2007) 694. 2 COM(2008) 412.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 38 LV
d) daudzi cilvēki Eiropā daļēji nepietiekamās pieejamības dēļ joprojām maz lieto IKT vai nelieto tās nemaz. Vairāki Rīgas ministru sanāksmes deklarācijas mērķi vēl ir jāsasniedz. Tādējādi visām attiecīgajām pusēm ir jāpieliek papildu centieni, lai novērstu sadrumstalotību, ko rada atšķirīgas pieejas. Šajos centienos būtu jāiekļauj saskaņota Eiropas rīcība.
4. UZSVER, KA
a) katram būtu jābūt iespējai piekļūt pakalpojumiem, ko sniedz valsts pārvaldes iestādes. Tas attiecas uz lietotājiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma lietotājiem, kā arī uz visiem tie, kam ir sevišķas grūtības iekļauties digitālajā sabiedrībā. Iespējai piekļūt valsts pārvaldes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem būtu jābūt neatkarīgi no izmantotās programmatūras, sakaru kanāla vai tehniskās ierīces,
b) valsts iestādēm ir jāuzņemas īpaša atbildība sociālās kohēzijas un tādējādi arī e-pieejamības veicināšanā, izmantojot dažādus instrumentus, kas ir to rīcībā, piemēram, tiesību akti, standartizācija un publiskais iepirkums,
c) daudzu Eiropas valstu ministriju pārstāvji Rīgas deklarācijā ir apņēmušies līdz 2010. gadam panākt ievērojamu progresu,
d) otrajā Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādņu (Web Content Accessibility Guidelines – WCAG 2.0) redakcijā, ko pieņēmis globālā tīmekļa konsorcijs (W3C), sniegtas vajadzīgās tehniskās specifikācijas,
e) arvien vēl nozīmīgs ir Eiropas standartizācijas organizāciju devums – darbs ar pieejamības prasībām produktu un pakalpojumu publiskajam iepirkumam IKT jomā 1.
1 Ar Komisijas standartizācijas pilnvarām 376, kas piešķirtas CEN, CENELEC un ETSI.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 39 LV
5. ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU
a) turpināt darboties e-pieejamības jomā saistībā ar i2010 augsta līmeņa grupu,
a) sekmēt interesentu dialogu Eiropas mērogā, pienācīgi saskaņojot darbu,
b) ar dažādu ziņojumu starpniecību turpināt novērot un vērtēt e-pieejamības stāvokli un attīstību Eiropā,
c) uzlabot Komisijas tīmekļa vietņu pieejamību.
6. AICINA KOMISIJU
a) galveno rūpju lokā kopumā paturēt e-integrāciju un īpaši – e-pieejamību, lai mudinātu Padomi šo prioritāti pēc i2010 iniciatīvas saglabāt ES informācijas sabiedrības politikā un turpmākajā Eiropas invaliditātes jomas rīcības plānā,
b) turpināt sniegt e-pieejamībai finanšu atbalstu ar attiecīgām ES programmām, piemēram, ar pētniecības pamatprogrammu, struktūrfondiem un sociālajiem fondiem un ar Konkurences un inovācijas programmu IKT politikas atbalstam (CIP-ICT PSP),
c) Eiropas līmenī atbalstīt centienus dot ieteikumus un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz tīmekļa pieejamības uzlabošanu, tostarp dot tehniskus ieteikumus mūsdienīgu tīmekļa pieejamības specifikāciju un praktisku papildpasākumu īstenošanai,
d) ziņot Padomei par panākumiem saistībā ar Rīgas deklarācijas mērķiem.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 40 LV
7. AICINA DALĪBVALSTIS
a) atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa daudziem kanāliem un brīvu piekļuvi valsts iestāžu informācijai,
b) veicināt IKT produktu un pakalpojumu finansiālu pieejamību tiešajiem patērētājiem, izmantojot valsts finansējuma shēmas,
c) IKT preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā piemērot pieejamības kritērijus, tostarp tīmekļa pieejamības prasības atklātos konkursos, kas izsludināti, lai veidotu vai pārveidotu valsts finansētas tīmekļa vietnes,
d) piedalīties Eiropas pētniecības programmā "Interaktīva automatizēta dzīves vide" vai apsvērt iespējas palielināt atbalstu šai programmai,
e) īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par invalīdu tiesībām
noteikumus, tostarp noteikumus par piekļuvi tehnikai un informācijai,
f) pilnībā izmantot tos pašreizējo Kopienas tiesību aktu noteikumus, kas tieši vai netieši pievēršas IKT un invaliditātes jautājumam,
g) pieņemt un labāk īstenot pasākumus, ar kuriem veicina e-pieejamību, un īpaši īstenot WCAG 2.0 pamatnostādnes. Lai izvairītos no Eiropas tirgus sadrumstalotības, ar Komisijas ieteikumu varētu paust vienotu pieeju. Turklāt, tā kā Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes WCAG 1.0 vairs nav aktuālas, ar Komisijas ieteikumu varētu izvairīties no situācijas, ka dažas dalībvalstis vēl piemēro sertifikācijas standartus, kas atšķiras no globālā tīmekļa konsorcija (W3C) ieteiktajiem,
h) veicināt valsts un reģionālu iestāžu, kā arī citu interesentu sadarbību un dialogu, lai īstenotu minētos pasākumus,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 41 LV
i) paplašināt piemērošanas jomu un veicināt ne tikai e-pieejamību, bet iekļaut tajā arī citus – nākotnē svarīgus pakalpojumus: pirmkārt, piekļuvi digitālajai televīzijai, elektroniskajiem sakariem (tostarp vienotam Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuram), mobilai televīzijai un citiem mobilajiem pakalpojumiem, otrkārt – pašapkalpošanās termināliem un elektronisku bankas pakalpojumu sistēmām.
8. AICINA VISAS IEINTERESĒTĀS PUSES
a) sadarboties ar Komisiju, lai veicinātu ieinteresēto pušu dialogu un panākumu pārraudzību,
b) līdz uzlabot tīmekļa vietnes un tīmekļa pakalpojumus saskaņā ar pieejamības prasībām,
c) uzlabot iespējamu IKT risinājumu pieejamību, savietojamību, finansiālu pieejamību un informētību par tiem, šim nolūkam pēc iespējas ciešāk vadoties pēc pieejas "projektējums visiem" un koncentrējoties uz tādām izplatītām tehnoloģijām kā internets, fiksētie un mobilie telefoni, televīzija, pašapkalpošanās termināli, kā arī uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ierīcēm mājās un darba vietu birojos,
d) sniegt informāciju, mācību iespējas un atbalstu IKT izstrādātājiem, īstenotājiem un lēmumu pieņēmējiem valsts, privātajā un bezpeļņas sektorā,
uzlabot personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību un viņu darba apstākļus, nodrošinot viņus ar IKT ražojumiem un pakalpojumiem, kas ir piemēroti viņu spējām un darba stilam,
e) uzlabot uz IKT balstītu izglītojošu materiālu un metožu pieejamību un izmantojamību, tādējādi uzlabojot mācību iespējas tādām personām, kam IKT nav tik labi zināmas, kā arī personām ar invaliditāti,
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 42 LV
f) veicināt tādu gan valsts, gan komerciālu tiešsaistes pakalpojumu pieejamību un izmantojamību, kuri ir īpaši svarīgi līdzdalībai sabiedrībā, piemēram, sociālā un veselības aprūpe, sociālā palīdzība, ātrās palīdzības dienesti, izglītība, transports un banku pakalpojumi,
g) iesaistīties konkrētā darbībā, kas saistīta ar piekļuvi digitālajai televīzijai un piekļuvi banku termināliem, jo sabiedrības aptaujā, kas Eiropas Savienībā notika 2008. gadā, iedzīvotāji tos ir izraudzījuši par prioritāti,
h) atbalstīt Eiropas standartizācijas centienus, mudinot Eiropas standartizācijas organizācijas saskaņā ar pilnvarām 376 ātri nodrošināt pieejamu IKT iepirkumu."
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 43 LV
Ekonomikas lejupslīdes ietekme uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām
Padomē notika viedokļu apmaiņa par ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un par to, kā tās var stiprināt ES ekonomiku. Prezidentvalsts nolēma šo jautājumu iekļaut darba kārtībā saistībā ar pašreizējo ekonomikas krīzi un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu 1, lai ministriem dotu iespēju organizēt politikas debates no šāda īpaša informācijas un komunikāciju tehnoloģiju viedokļa.
Lai debates strukturētu, prezidentvalsts izstrādāja jautājumus un sniedza vispārēju informāciju, kas iekļauta dok. 7749/09.
Visas dalībvalstis piekrita tam, ka, lai vislabāk izmantotu pašreizējo situāciju, ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, attīstot nākotnes tehnoloģiju pirmtirgus, tostarp ar satelītiem saistītus risinājumus nomaļiem lauku rajoniem, un palielinot centienus IKT pētniecības un inovāciju jomā. Tas nozīmē palielināt ieguldījumus un prātīgāk ieguldīt visos līmeņos – valsts un privātajā sektorā, infrastruktūrās, pētniecībā un inovācijās –, kā arī ieguldīt cilvēkkapitālā un viņu kompetencēs.
Šādos apstākļos Padome arī atgādināja marta Eiropadomes vienošanos (skatīt Padomes secinājumus 7880/09) par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna Kopienas daļu, lai īpaši atbalstītu projektus platjoslas interneta jomā, un atkārtoti apliecināja, ka tā darīs visu, lai plānu īstenotu pēc iespējas drīz un līdz Parlamenta darbības apturēšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā.
Lai radītu jaunas darba vietas un atbalstītu ekonomikas izaugsmi, Komisija saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu ierosināja paketi EUR 5 miljardu apjomā, kas jāiegulda tādiem definētiem mērķiem kā enerģētika un platjoslas tīkls. Ierosme platjoslas interneta jomā ir izstrādāta, ne tikai lai atbalstītu ar platjoslu saistītu infrastruktūru attīstību īpaši lauku rajonos, bet arī lai uzlabotu pašreizējās infrastruktūras.
1 Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, ko Komisija iesniedza 2008. gada novembrī kā atbildi uz pašreizējo ekonomikas stāvokli (dok. 16097/08).
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 44 LV
CITI JAUTĀJUMI
Marco Polo II
Prezidentvalsts informēja Padomi par stāvokli diskusijās, kas pašlaik noris ar Eiropas Parlamentu par Komisijas priekšlikumu (17294/08) attiecībā uz otro Marco Polo programmu un kuru mērķis ir panākt vienošanos pirmajā lasījumā.
Galileo
Padome pieņēma zināšanai Komisijas sniegtu ziņojumu par stāvokli Galileo programmas jautājumā (īpaši par pieņemtajiem pasākumiem, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu turpmāku īstenošanu), un Komisijas idejas un nākotnes redzējumu par programmu attīstību un īstenošanu.
TEN-T pārraudzība un pārskatīšana
Padome pieņēma zināšanai Komisijas sniegtu informāciju par "TEN-T", "Plašāka Eiropa" un valstu darbības programmu transportam pārraudzības un pārskatīšanas procesu (8057/09).
Vienotas gaisa telpas tiesību aktu kopums
Prezidentvalsts informēja Padomi par pirmajā lasījumā panākto vienošanos ar Eiropas Parlamentu par vienotas gaisa telpas tiesību aktu kopumu (projekts Regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspēju, un projekts Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā).
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 45 LV
Lidostu laika nišas
Komisija sniedza vispārēju informāciju par priekšlikumu grozīt Regulu (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (7500/09).
CERG Aviācijas drošības programma 2009. gadā
Padome pieņēma zināšanai Rumānijas delegācijas sniegtu informāciju par CERG Aviācijas drošības programmu 2009. gadā (7613/09+ 7613/09 COR1).
Transporta ministru neoficiāla sanāksme
Prezidentvalsts informēja Padomi par transporta ministru gaidāmo neoficiālo sanāksmi, kas 2009. gada 29. aprīlī notiks Litoměřice (8177/09). Sanāksmē īpaši pievērsīsies jautājumiem par inteliģentu transporta sistēmu ieviešanu, kurus prezidentvalsts Čehijas Republika uzskata par svarīgiem, īpaši pašreizējās ekonomikas krīzes kontekstā.
Jūras pirātisms
Padome pieņēma zināšanai Grieķijas delegācijas – ko atbalstīja citas delegācijas – paustās bažas par jūras pirātisma gadījumiem, it īpaši Āfrikas raga un Adenas līča rajonā.
Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi
Padome pieņēma zināšanai prezidentvalsts sniegto informāciju par stāvokli saistībā ar priekšlikumu par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (13644/08).
Eiropas "112"diena
Prezidentvalsts īsumā informēja Padomi par nesen izveidoto Eiropas "112" dienu.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 46 LV
IKT intensīvāka izmantošana, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku
Komisija iepazīstināja Padomi ar Paziņojumu "Par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas" (7566/09).
ES regulējuma sistēma elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā – pārskatīšana
Prezidentvalsts sniedza Padomei informāciju par notiekošajām sarunām saistībā ar šo ierosināto tiesību aktu kopumu.
Ceturtais Pasaules telekomunikāciju politikas forums
Padome pieņēma zināšanai Portugāles delegācijas sniegto informāciju par Starptautiskās telekomunikāciju savienības organizēto Ceturto Pasaules telekomunikāciju politikas forumu, kas notiks Lisabonā 2009. gada 22. – 24. aprīlī (8048/09).
Ministru konference par kritiskās infrastruktūras informācijas aizsardzību
Igaunijas delegācija sniedza Padomei informāciju, kura attiecas uz ministru konferenci par kritiskās infrastruktūras informācijas aizsardzību, kas notiks Tallinā 2009. gada 27. un 28. aprīlī.
Kritiskās infrastruktūras informācijas aizsardzība
Komisija iepazīstināja Padomi ar Paziņojumu par kritiskās infrastruktūras informācijas aizsardzību.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 47 LV
NOTIKUMI, KAS RISINĀJĀS PADOMES LAIKĀ
Padomes laikā 31. martā tika parakstīts protokols, ar ko Ķīnas un ES nolīgumu jūras transporta jomā paplašināja attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 48 LV
CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI
TRANSPORTS
"Tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana
Padome pieņēma direktīvu par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (3711/08). Padome un Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā panāca vienošanos par minēto tiesību aktu.
Direktīvas mērķis ir veicināt ekoloģiski tīru un energoefektīvu autotransporta līdzekļu tirgu un uzlabot transporta nozares ieguldījumu ES vides, klimata un enerģētikas politikas īstenošanā. Direktīvā ir paredzēts, ka iestādes un atsevišķi uzņēmumi, pērkot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un citu piesārņotāju emisiju apjomu.
Salīdzinot ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu, jaunajā direktīvā ir no jauna definēta darbības joma un ieviesta prasība iestādēm un uzņēmumiem, iegādājoties transportlīdzekļus, ņemt vērā enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, pieļaujot izvēles iespēju šīs prasības īstenošanai.
Dalībvalstīm direktīvas noteikumu transponēšanai tiks paredzēti 18 mēneši no direktīvas stāšanās spēkā.
Nolīgums ar Kanādu par civilās aviācijas drošību
Padome pieņēma lēmumu, lai parakstītu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par civilās aviācijas drošību.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 49 LV
Minētais nolīgums ir rezultāts sarunām, ko Komisija risināja, balstoties uz pilnvarām, kuras Padome tai piešķīra 2004. gada martā. Tā mērķis ir stiprināt sadarbību un palielināt efektivitāti ar civilās aviācijas drošību saistītos jautājumos, kā arī sekmēt civilās aviācijas drošību, vides kvalitāti un savietojamību.
Nolīgumi ar Korejas Republiku, Vjetnamu un Mongoliju par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem
Padome pieņēma lēmumus, lai parakstītu un provizoriski piemērotu nolīgumus ar Korejas Republiku un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kā arī lēmumu, lai parakstītu nolīgumu ar Mongolijas valdību.
Minētie nolīgumi ir rezultāts sarunām, kuras Komisija vadīja atbilstīgi piešķirtajām pilnvarām sākt sarunas ar jebkuru trešo valsti, lai divpusējos aviācijas nolīgumus, kas noslēgti starp dalībvalstīm un attiecīgo trešo valsti, saskaņotu ar Kopienas tiesību aktiem.
Nolīgums ar Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem
Padome pieņēma lēmumu, lai parakstītu un provizoriski piemērotu nolīgumu starp ES un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.
Minētais nolīgums ir rezultāts sarunām, kuras Komisija vadīja atbilstīgi piešķirtajām pilnvarām sākt sarunas ar jebkuru trešo valsti, lai divpusējos aviācijas nolīgumus, kas noslēgti starp dalībvalstīm un attiecīgo trešo valsti, saskaņotu ar Kopienas tiesību aktiem.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 50 LV
Mehānisko transportlīdzekļu tehniskās apskates
Padome pieņēma 1direktīvu par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm, ar kuru pārstrādā patlaban spēkā esošo Direktīvu 96/96/EK (3699/08).
Ar pašreizējo direktīvu saskaņo noteikumus par tehniskajām pārbaudēm, novērš konkurences kropļojumus starp autopārvadātājiem un nodrošina to, ka transportlīdzekļus pienācīgi pārbauda un uztur kārtībā.
Ar direktīvu kodificē un pielāgo spēkā esošos tiesību aktus jaunajai komitoloģijas kontroles procedūrai 2 attiecībā uz vispārēji piemērojamiem pasākumiem, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus pamatinstrumentā, kurš pieņemts saskaņā ar koplēmuma procedūru. Padome arī pieņēma lēmumu direktīvas projektā iekļaut Tiesas spriedumu par tā saucamā sekundārā vai atvasinātā juridiskā pamata izveidi. Visi grozījumi ir tehniski, un to mērķis ir padarīt Kopienas tiesību aktus vieglāk saprotamus.
EKONOMIKAS UN FINANŠU JAUTĀJUMI
Vācijas valsts centrālās bankas ārējais revidents
Padome pieņēma lēmumu, ar ko apstiprina Ernst & Young AG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft Steuerberatungsgesellschaft iecelšanu par Deutsche Bundesbank ārējo revidentu 2009.–2014. finanšu gadiem (6813/09).
1 Vācijas delegācija atturējās. 2 Regulatīvo kontroles procedūru ieviesa ar Lēmumu Nr. 2006/512/EK, ar ko groza Padomes
Lēmumu 1999/468/EK, ar kuru nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 51 LV
BUDŽETS
Pielāgojumi ES budžeta finansēšanā
Padome izveidoja projektu budžeta grozījumam Nr. 3 2009. gada vispārējam budžetam, ņemot vērā to, ka nesen pieņemtais Lēmums 2007/436 par pašu resursiem stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu no 2007. gada 1. janvāra (7331/09). Pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas budžeta grozījums mainīs sadalījumu starp dalībvalstu pašu resursu iemaksām 2007., 2008. un 2009. finanšu gadā. ES budžeta finansēšanas pielāgojumi ir saistīti ar PVN pašu resursu jauno vienoto piesaistīšanas likmi, ikgadējo NKI iemaksu lieliem samazinājumiem Nīderlandei un Zviedrijai, pārskatīto Apvienotās Karalistes korekcijas mehānisma aprēķinu un PVN pašu resursu jaunās piesaistīšanas likmes ietekmi uz NKI pašu resursu iemaksām.
KONKURĒTSPĒJA
Bīstamas vielas un preparāti – Regulatīva kontroles procedūra
Padome nolēma neiebilst pret Komisijas Lēmuma pieņemšanu, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz alvorganisko savienojumu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem, lai pielāgotu tās I pielikumu tehnikas attīstībai.
Kopš atklāja, ka alvorganiskie savienojumi izraisa apdraudējumu cilvēku veselībai, ir jānosaka stingrāki ierobežojumi attiecībā uz to laišanu tirgū un izmantošanu.
Saskaņā ar ES regulatīvo kontroles procedūru Padome var iebilst pret to, ka Komisija pieņem kādu konkrētu tiesību aktu. Līdz ar to, ja Eiropas Parlaments neiebilst, Komisija var šo lēmumu pieņemt.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 52 LV
IZPĒTE
Nolīgums starp ES un Krieviju par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā
Padome pieņēma lēmumu, ar ko apstiprina to, ka Nolīgumu starp ES un Krieviju par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā atjauno uz papildu piecu gadu periodu (6691/09).
Nolīgums starp ES un ASV par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā
Padome pieņēma lēmumu, ar ko apstiprina to, ka Nolīgumu starp ES un Krieviju par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā atjauno vēl uz piecu gadu periodu (6695/09).
Divpusējā nolīguma saturs ir arī jāgroza, lai saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu 2007.–2013. gadam izpēti drošības un kosmosa jomā iekļautu sadarbības darbību nozaru sarakstā.
IEKŠĒJAIS TIRGUS
Mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanas sistēma
Padome vienojās par kopēju nostāju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 61 par kravas automobiļu apstiprināšanu attiecībā uz to ārējiem izvirzījumiem uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa.
ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumi Nr. 61 ir paredzēti, lai novērstu tehniskos šķēršļus mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā un nodrošinātu augstu drošības līmeni šādu transportlīdzekļu lietošanā. Minētā regula būtu jāiekļauj ES tiesību aktos attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanas sistēmu.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 53 LV
LAUKSAIMNIECĪBA
Īpašas diētas pārtikas produkti
Pēc pirmajā lasījumā panāktās vienošanās ar Eiropas Parlamentu Padome pieņēma direktīvu par īpašas diētas pārtikas produktiem, ar ko kodificē Direktīvu 89/398/EEK un to saskaņo ar jaunajiem komitoloģijas noteikumiem (3697/08). Salīdzinot ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu, Padome un Parlaments paplašināja pasākumu loku, kas ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru. Tajos ietilpst atļaujas piešķiršana uz divu gadu laikposmu laist tirgū pārtikas produktus, kas neatbilst noteikumiem par sastāvu. Tajos ietilpst arī dažas atkāpes no noteikumiem par marķēšanu.
VIDE
Ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežota izmantošana
Pēc pirmajā lasījumā panāktās vienošanās ar Eiropas Parlamentu Padome pieņēma direktīvu par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (3714/08). Jaunās direktīvas mērķis ir kodificēt Direktīvu 90/219/EEK un to saskaņot ar jaunajiem komitoloģijas noteikumiem.
LĒMUMS, KAS PIEŅEMTS, IZMANTOJOT RAKSTISKU PROCEDURU
ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums
Padome 23. martā apstiprināja grozījumu sarunu risināšanas norādījumos, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju.
30.-31.III.2009
8176/09 (Presse 73) 54 LV
IECELŠANA AMATĀ
Reģionu komiteja
Padome pieņēma lēmumu, ar ko uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ šādu komitejas locekļa aizstājēju:
– Javier VELASCO MANCEBO kungu, Director de la Oficina de Representación del Principado de Asturias.
