Ptjumu organizana un ptjumu metodes Lvni, 12.05.2011.Dmitrijs Oehnovis

PLNSPtjumu patnbas socilajs zintns.Kvalitatvo un kvantitatvo ptjumu patnbas. Metodoloisk robea un metou mijiedarbba. Kvalitatva ptjuma metodoloisks patnbas. Kvantitatva ptjuma metodoloisks patnbas.Kvalitatvo metou veidi: socioloisk novroana; socioloiskais eksperiments; ptniecisk intervija; ptniecisk diskusija; mediju analzes metodes (kontentanalze); prta vtras metode; diskusiju metode).Kvantitatvo metou veidi: socioloisks aptaujas. Secinjumi.

Kas ir ptjums?Ptjums ir izzias process, kur notiek jaunu zinanu radana, ldz pat jaunu teoriju izstrdei;Ptjums ir mrtiecga darbba esoo zinanu prbaudei un jaunu zinanu radanai;Ptjums process, kura rezultt tiek radta jauna informcija par sabiedrb notiekoajiem procesiem, valdoajiem uzskatiem un indivdu vrtjumiem.

K veikt ptjumu?Parasti ptjum ir di soi:Ptjuma jautjuma uzstdana (hipotzes formulana);Pamatjdzienu definana;Informcijas vkana;Informcijas novrtana un analze;Secinjumu izdarana un rezulttu kopsavilkums.

Kdi ir ptjumu veidi? (I)Viss zintnes joms tiek izmantotas divu zintnisku pieeju grupas kvalitatvs (naratvs) un kvantitatvs (emprisks) ptjumu metodes, tau robeas un metodoloiskie priekstati ir unikli katr jom.Socilo zintu prstvji pc agrnas kvalitatvo ptjumu fzes ska ptjumos pielietot kvantitatvo pieeju, kuras standarti rodami dabas zintns (O.Konts un pozitvisma filozofija). Tau no dabaszintnieku viedoka ie ptjumi tomr vairk atbilst kvalitatvai izptes formai. Pdjm desmitgadm raksturgs pavrsiens no kvantitatvm uz kvalitatvm metodm socilo un kultras procesu izpt.

Kdi ir ptjumu veidi? (II)Kvantitatvs ptjumu metodes ar to paldzbu iegst kvantitatvu (emprisku), skaitlisku informciju par kdas pardbas izplatbu, mekl atbildes uz jautjumiem cik daudz?, cik biei?, cik liela daa no..? Biek izmantots kvantitatvo ptjumu metodes ir anketana (socioloisk aptauja) un interneta aptauja.Kvalitatvs ptjumu metodes ar to paldzbu iegst informciju par kdas pardbas btbu un dadiem aspektiem, pta viedoku dadbu, mekl atbildes uz jautjumiem kpc?, k? Biek izmantots kvalitatvo ptjumu metodes ir dzis intervijas, fokusgrupu diskusijas, prt vtras metode, novroana un dokumentu analze.Kontentanalze (satura analze, jeb lingvostatistisk analze) starpdisciplinra metode mediju (druktu un elektronisku) satura ptanai.

Kvantitatva ptjuma priekrocbas (+)auj iegt standartiztu informciju ar lielu validtes (droumticambas) pakpi;Ir labi izstrdta un aprobta metodoloija;Var iegt lielu datu apjomu saldzinoi s laika posm;Standartizt datu apstrdes sistma (piem., SPSS (Statistical Package for the Social Sciences) - http://www.spss.com/

Kvantitatva ptjuma trkumi (-)Saldzinoi drga metodoloija;Saldzinoi laikietilpgs (min.2 3 nedls);skaiti var radt precizittes un objektivittes ilziju;Ja ptjums nav rpgi izplnots, zd t vrtba, jo izskats viegli organizjams, bet var nebt fokusts uz galvenajm problmm;ne vienmr pielietojams saretu socilu procesu izpt; Ir oti lielas prasbas pret ptjuma veicju profesionalitti (vai ptniekiem irpieredze ptjumu veikan, pietiekamiresursi un atbilstoa izgltba, k ar - nepiecieamais intervtju tkls un programmnodroinjums).

Kvalitatva ptjuma priekrocbas(+)elastga pieeja, ptnieks var meklt jaunas pieejas, intereu sfras;var papildint un maint ptjumu t realizcijas gait;ptjuma rezulttus var visprint, vai, vienlaikus, fokust uz kdu atseviu faktu (notikumu, gadjumu, vietu u.c.);oti operatva metodoloija, k ar oti lta.

Kvalitatva ptjuma trkumi (-)maza izlase, ldz ar to ptjums var nebt dros (respondenti apraksta uniklus notikumus);respondenti mdz melot, apzinti vai neapzinti;ptjuma objektivitte piln mr ir atkarga no ptnieka profesionalittes.

Kvalitatvs VS. Kvantitatvs ptjums Nav labku vai sliktku metou. Piemram, nevar teikt, ka kvantitatv pieeja ir labka par kvalitatvo vai otrdi. Katrs ptniecisks uzdevums prasa savu pieeju. Izvles proces japzins to priekrocbas un trkumi, ptnieka intereses un resursi.Masu mediju ptniecb tiek izmantotas abas pieejas, tau skotnji, ar Latvij dominjusi kvantitatv pieeja, pai satura analz.

Kvalitatvs VS. Kvantitatvs ptjums. K izvlties!Metodes atlas ir nepiecieams vadties no avotiem:

AVOTIMETODESDokumentiDokumentu analze, kontentanalze Socil darbbaNovroana Socil uztvereSocioloisk aptaujaSocil pieredzeEkspertu intervija, diskusija fokusgrup

Populrks ptjumu metodes

Intervanas metodikasInterviju tipi:- strukturta;- daji strukturta;- nestrukturta.Interviju veidi:- ekspertu;- vadmotv;- fokust;- biogrfisk u.c.Interviju formas:- individuls (teicjs + intervtjs);- grups (teicji + intervtjs vai teicjs + intervtji)

Intervana. Prasbas.Jautjumiem ir jbt korektiem, konkrtiem, loiskiem (uz nepareizi uzdotu jautjumu nevar sniegt pareizu atbildi);Instrumentrijs diktofons, pierakstu materili;Vieta teicjm rta vieta;Ilgums 30 90 min (ekspresintervijm 5 15 min.);Analzes forma transkripcijas naratv analz vai kontentanalze

Intervana. Gaita.rpgi jprdom jautjumi;jautjumus jsakrto pc modea no vienkriem uz saretkiem, intervijas noslgum ir jbt filozofiskiem jautjumiem;Ir nepiecieams atlast un pamatot ekspertu atlasi;Ir nepiecieams apzint tikans vietu;Intervijas laik ir jseko neverblajai informcijai.H.B. Intervija ir smags prbaudjums gan teicjam, gan intervtjam.

Intervana. Priekrocbas. Operatva un lta metode;auj s laika posm gt priekstatus par notikumiem un socilajiem uzskatiem;auj apzint ekspertus un uzzint viu profesionlo viedoki;Ptjuma laik var maint iepriek izveidoto shmu, korit ptjuma uzdevumus atbilstoi ptjuma gaitai;

Intervana. Trkumi.Visi teicji melo apzinti vai n;Ne vienmr eksperts ir problmas przinjs;Sareta informcijas analze. Pastv iespja, ka teicji vartu vairk izteikt socili pieemamus viedokus, nek paust savus;Nav pieemama makro socilu procesu ptanai.

Ieteikumi sekmgai intervijaipc M. HinklesAtrodi teicju, kas ir eksperts ptmaj jautjum:paskaidro intervijas mri un vienojies par intervijas tmm;sarun intervijas laiku un vietu;brdini teicju par intervijas turpmko izmantoanu un vienojies par atauju.

Ieteikumi sekmgai intervijai pc M. HinklesSagatavojies intervijai:padom par jautjumiem, nepiedv teicjam savus uzskatus, uzvedbu, gaumi. Respekt teicja vrtbas;padom par teicju, ko Tu intervsi, un par vienreizjo pieredzi, ar kuru teicjs var dalties;

Sagatavojies intervijai:UZRAKSTI JAUTJUMUS, KO PLNO JAUTT TEICJAM:Labs intervtjs:uzdod pa vienam jautjumam, jo teicjs parasti atbilds tikai uz pdjo no uzdotajiem jautjumiem;dod iespju teicjam apdomt, ko un k vi grib ststt;esi zikrgs un izjaut teicju par lietm, notikumiem, jdzieniem, izteicieniem, vidi, teicja sajtm;klausies uzmangi un rea uz teicja ststjumu ar smaidu un ermea valodu, ne ar vrdiem;

UZRAKSTI JAUTJUMUS, KO PLNO JAUTT TEICJAMneiejaucies lab stst;nestrdies ar autoru;piekljgi pievrs teicju sev interesjom tmm, ja teicjs novirzjies sav ststjum;centies iegt pc iespjas vairk nodergas informcijas;mekl iespjas turpint teicja ststjuma pavedienu;mini ieraudzt jaunas tmas teicja stst;intervijas laik veic piezmes, kas paldzs veidot teicja un intervijas aprakstu;nosldzot interviju, pajaut, vai teicjam vl ir kas ststms vai piemetinms;pateicies teicjam par interviju.

Telefonintervijas metodeis ir viens no strukturto interviju veidiem, kur jautjumu uzdoanai tiek izmantota iepriek sagatavota anketa. Intervtjs sazvana respondentu pa telefonu un preczi nolasa jautjumus, k tie rakstti anket, un respondentu atbildes tiek fikstas papra anket vai dator. Telefonintervijas, izmantojot papra anketu, kad jautjumi tiek lasti no papra anketas un atbildes atzmtas anket. Pc tam anketu dati tiek ievadti dator.Datoriztas telefonintervijas (CATI jeb Computer Assisted Telephone Interviewing) telefonintervijas tiek veiktas, izmantojot specilas programmas, anketa tiek programmta dator, un jautjumi tiek lasti no datora ekrna, un respondentu atbildes uzreiz tiek ievadtas dator.

Telefonintervijas metodePriekrocbasLtka un mazk laikietilpga metode nek citas intervijas.oti rti izmantojama metode, ja ir pieejami dati par mra grupas telefonu numuriem .Ir vieglk nodroint vienmrgu intervtju darba kvalitti, nodroint to, lai visi ptjum iesaisttie intervtji strd, preczi ievrojot vienus un tos paus principus .Trkumi Ne vienmr ir pieejami visas mrgrupas telefonu numuri.Veicot iedzvotju aptaujas, biei tiek izmantoti telefonu grmats pieejamie telefonu numuri, tau jrins, ka tajs parasti tiek publicti tikai fiksto lniju telefonu numuri, un ar tikai tie, kuru panieki nav iebildui pret o numuru publicanu. Aptaujas laik nevar izmantot vizulus vai audio, video materilus.Aptaujas anketa nevar bt tik gara, k tieajs intervijs.

Telefonintervijas metode: darba gaitaAptaujas sagatavoana (anketas izstrde, anketas pilota, anketas programmana, izlases plnoana, intervtju instrukta, apmcba). Aptaujas veikana (interviju veikana, intervtju darba kvalittes kontrole, anketu savkana no intervtjiem, SPSS datu masva izveidoana un noformana). Rezulttu atskaites sagatavoana (datu analze, datu tabulu sagatavoana, galveno rezulttu grafisks atspoguojums, secinjumi).

Fokusgrupu diskusijas(diskusiju grupa, fokusgrupa)Ar s metodes paldzbu tiek noskaidrota viedoku dadba, cilvku domas un vlmes kd jautjum.Fokusgrupas diskusijas rko, lai noskaidrotu, k iedzvotji, kdas sabiedrbas grupas, klienti vartu reat uz kdu reklmas kampau, kas drzum plnota (dalbniekiem parda vairkus reklmas variantus, vii pau savus viedokus par katru no tiem), vai ko dom par kdiem produktiem, precm, ko drzum plnots tirgot.Fokusgrupu diskusijas rko ar, lai noskaidrotu, kpc cilvki izmanto vai neizmanto kdus iestu vai uzmumu pakalpojumus (NVA pakalpojumi, bibliotku pakalpojumi, kda sakaru operatora pakalpojumi u.c.), kas ir traucjoi vai veicinoi faktori. Diskusiju dalbnieki var vrtt jau esoos pakalpojumus (izvrtt to stiprs un vjs puses) vai ar izteikt savus viedokus par kdm plnotm izmaim.Fokusgrupu diskusijas rko ar, lai noskaidrotu, lai rastu kdu optimlu risinjumu kdai aktulai socilai vai politiskai problmai.

Fokusgrupu diskusijasPriekrocbasFokusgrupas diskusijas laik notiek ar dalbnieku savstarpj mijiedarbba, dalbnieki, klausoties citu teikto, var uz to reat un labk pamatot savu viedokli, padomt par niansm, savstarpjs diskusijs skaidrk formult savu viedokli u.tml.Ltka un mazk laikietilpga metode nek dzis intervijas vienlaicgi var noskaidrot vairku respondentu viedokus.Diskusijas audio / video ieraksts pc diskusijas beigm auj detalizti analizt diskusij notikuo.TrkumiFokusgrupu diskusijas organizt ir saretk nek intervijas ir jatrod pietiekams skaits (6 -12) cilvku, kas atbilst atlases kritrijiem un kuri noteiktaj laik un viet var ierasties uz diskusiju. Turklt pastv risks, ka kds var ar pdj brd prdomt un neierasties.Ja vairki cilvki run reiz, pc tam o informciju sareti analizt.Sareta informcijas analze. Pastv iespja, ka dalbnieki vartu vairk izteikt socili pieemamus viedokus, nek tas ir dzio interviju gadjum.

Fokusgrupu diskusijas sagatavoanaParasti tiek veikta mrtiecga dalbnieku atlase atkarb no t, par kdu tmu bs diskusija, tiek definti kritriji, pc kuriem tiks izvlti respondenti. Tiem ir jbt ekspertiem diskusijas jautjumos.T k fokusgrupu diskusijas galvenais mris ir iegt pc iespjas dadkus viedokus par attiecgo jautjumu, tad ir svargi, lai diskusijas dalbnieki btu pc iespjas dadi prstvtu dadus reionus, profesijas u.tml. (konkrts pazmes atkargas no ptjuma mriem). Lai sarunas diskusijas laik norittu raiti un visi brvi vartu paust savu viedokli, parasti tiek ievrota dalbnieku lingvistisk piederba.Varbt ir nepiecieams padomt par diskusijas vadtju - moderatoru un palgiem.Svargi ir padomt par telpu un tehnisko aprkojumu!

Diskusijas gaita jiepazstia diskusijas dalbnieki vienu ar otru;jvienojas par tmu un jiepazstina ar diskusijas vadlnijm;Diskusiju ilgums 30 90 min. (max. 120).Stop un J tehnikas;Diskusijas noslgums un kopsavilkums;Rezulttu atskaites sagatavoana (fokusgrupu diskusijas norises atifrana un transkribana (katra dalbnieka sact fiksana, pierakstana), informcijas analze, kodana, secinjumu izstrde).

Prta vtras metode Prta vtra ir instruments ideju eneranai. Tas ir process, kad persona rada plau ideju klstu vai kad cilvku grupa satiekas un izsaka idejas par kdu noteiktu tematu.Prta vtras metodes iniciators ir Alekss Osborns (Alex Osborn). Pirmoreiz metode tika aprakstta 1948. gad grmat Tavs radoais spks (Your creative power).Saska ar Osbornu, prta vtra nozm cilvka prta efektvu izmantoanu, lai aktvi risintu kdu esou problmu un to dartu diversanti, t.i., kad katrs uzbrucjs prgalvgi uzbrk vienam un tam paam mrim.Prta vtras metodi var izmantot viss iespjamajs biznesa joms un situcijs. Daas no jomm: jebkura veida uzmuma vadb, mrketing, reklm u.t.t. procesa galvenais mris ir stimult radoo domanu. Prta vtras sesijas laik cilvki izsaka iespjami daudz ideju, par tm nesaemot kritiku. Prta vtra nav problmu atrisinanas metode, bet gan metode jaunu ideju radanai, kas var paldzt rast risinjumu noteiktai problmai.

Prta vtras metodePrta vtras metode tiek izmantota lmumu pieeman. Lmums netiek pieemts prta vtras paskuma laik, bet vlk, izmantojot idejas, kuras radtas prta vtras sesijas laik.

Prasbas, lai veiktu prta vtru:- problma (situcija), kas jatrisina,- grupa, komanda (maksimli 10 cilvki),- vieta ar lielu tfeli vai papra loksni, kuru var redzt visi dalbnieki,- specilists grupas vadtjs, kas var darboties k lderis un uzturt krtbu.

Prta vtras metodeAleks Osborns piedv etrus galvenos prta vtras paskuma sekmgas norises noteikumus:Kritika nav pieaujama. Ideju negatvi vrtjumi ir jnoklus ldz vlkam laikam.Ieteicama ir neierobeota ideju izteikana. Jo trakka ideja, jo labk. Traks idejas var dot visnegaidtkos rezulttus.Vlama ir kvantitte. Jo vairk ideju, jo lielka iespja, ka kda no tm bs st.Ir jmekl iespjas idejas apvienot un uzlabot. Papildus savu ideju piedvanai, dalbniekiem btu jierosina, k citu izteikts idejas prvrst labks idejs, vai k divas vai vairkas idejas apvienot vl labk idej.

Dai padomi prta vtras stenoanai:

nosaki skaidru tmu, kura tiks apspriesta,iedroini ideju eneranu,pieraksti visas idejas t, lai visa grupa vartu ts viegli salast,nevrt idejas,visas personas un visas idejas ir ldzvrtgas,ierobeo laiku,neapspried idejas. Visas diskusijas notiks sesijas beigs,organiz nelielas personu grupas (ne vairk par 10 cilvkiem),iedroini bt radoiem. Visas idejas tiek gaidtas,ir nepiecieams lderis grupas vadtjs,balsties uz citu idejm,neviena ideja nav nepareiza,vrt idejas divos posmos: pirmais solis ir noteikt kritrijus, lai atlastu labks idejas un nkamais solis ir izvrtt idejas atbilstoi izvltajiem (noteiktajiem) kritrijiem un pierakstt rezulttus,sesijm ir jbeidzas ar izvlto ideju sarakstu.

Prta vtras stenoana:Izvlties lderi un ideju pieraksttju. Tas var bt viens cilvks. Defint problmu, kuras risinanai tiks enertas idejas. Jprliecins, ka visi dalbnieki ir sapratui sesijas tmu. Sesijas rezultts ir problmas risinjums. Grupas vadtjam problma ir juzraksta uz tfeles.Noteikt sesijas noteikumus un iepazstint ar tiem visus dalbniekus.Skt sesiju. Grupas vadtjs vada sesiju.Kad sesija ir beigusies, lderim idejas ir japkopo: jatmet idejas, kas ir ldzgas vai atkrtojas, jsagrup idejas un koncepcijas; jizsldz idejas, kas neatbilst analizjamajai problmai.Ideju izvrtana: pierakstt daus kritrijus, lai izvltos, kuras idejas ir vislabks. Kritrijiem btu jskas ar vrdu jbt, piemram, jbt visltkajam, izmantojot kritrijus, pieirt katrai idejai atzmi, ideja ar augstko atzmi tiks izvlta problmas risinanai. Saglabt pierakstus par vism labkajm idejm un to novrtjumiem.Jinform grupu par izvltajm idejm un japsprie rcbas plns, k stenot risinjumu. Ja rcbas plna izstrde sagd problmas, jsarko vl vienu prta vtras sesiju, lai sastdtu plnu.

Ptniecisks novroanas metodeSoi:Jpamato novroanas objekta izvle.Novroanai ir jnotiek objektam tradicionlaj vid;Ir nepiecieams sagatavot novroanas plnu;Novroanai ir jnotiek sistemtiski;Novroanas laik ir jievro tisks normas.

Ptniecisks novroanas metodeLielkais trkums: ptnieka uztveres subjektivitte, ldz ar to, lai izvairtos no t, vienlaikus ir jpiedals vismaz diviem vai trim novrotjiem.Novroana socilajos ptjumos lielkoties ir tikai palgmetode, ar kuru paldzbu var tikai papildint vai precizt jau esoo informciju.

Kontentanalzes metodeKontentanalzes metode nodroina mediju satura analzi pc btbas, subjektvi pausts attieksmes un to pauanas veidus un formas, pardot mediju k sabiedrbas integrcijas veicintju vai ierobeotju. Nozmga ar neiecietbas veicinanas/mazinanas aspektiem saistts tmas analzes sastvdaa ir datu skaidrojums un interpretcija ar aktulo tmu apskatu un analzi laikrakstos, izmantojot tradicionlo informcijas analzes metodi. T ietver visprintu aktulo tmu prskatu, atseviu mediju specifiku aktulo tmu atspoguojum, konkrt laikraksta specifiku ar noteikto tmu saistto notikumu izklst, dads valods iznkoo izdevumu aktualizto tmu saldzinjumu.

Kontentanalzes metodeAr kontentanalzi tiek saprasta viena no kvantitatvajm metodm, kas objektvi, sistemtiski un kvantitatvi analiz komunikcijas saturu. Kontentanalzes mris ir gan sniegt kvantitatvus un objektvus datus par socilo realitti, ko konstrujui mediji, gan papildint jau iegtos kvalitatvos datus no fokusa grupu diskusijm ar rakstu satura kvalitatvu analzi. da veida informcija auj fikst, kds tiei ierda tls tiek uzturts un atraots palaik pres, k ar izprast, kuri aspekti nav vlami un ir mainmi tla uzlaboanai.Kontentanalzes uzdevumi ir: noskaidrot tmas intensitti un aktualitti; noskaidrot situcijas un jautjumus, kuru sakar tls tiek piemints; novrtt tla atspoguojuma veidu (pozitvs vs negatvs; oficils & formls vs cilvcisks & persongs); noskaidrot pres izveidojuos priekstatu par motivciju.

Kontentanalzes metodeMediju kontentanalzei ir jnosaka avoti (vismaz 2);Jnosaka laika posms (labk kds objektvi pamatots periods);Jnosaka atslgas vrdi (indikatori), kas tiks meklti.Atrasts publikcijas ir jreistr tabul un janaliz. Pirmkrt, var izstrdt kodu sistmu, lai klasifictu publikciju veidus, tmas, autorus vai intervtos cilvkus. Otrkrt, uz izveidoto klasifikciju pamata var veikt publikciju un to piedvts informcijas saldzinjumu starp dadiem medijiem.Ir nepiecieams prezentt esoos datus (grafiski).

Kontentanalzes metodes trkumiGalvenais trkums ir tds, ka ar to nevar objektvi apstrdt medijos pausto materilu t milzg apjoma d.Nevar veidot datu bzi.Empriski kvalitatvas uzskaites un analzes neesamba par mediju materilu noved pie kdainiem piemumiem, secinjumiem.Gala rezultt objektvas analzes neesamba par jsu lietu medijos noved pie nepareizas mediju politikas.Mediju informcija ts milzg apjoma d nepakaujas tradicionlai aprakstoajai apstrdei.Lai vartu preczi plnot jsu politiku attiecb pret sabiedrbu un mrtiecgi vrsties pie iespjamiem klientiem, svargi zint, kds ir jsu tls medijos. Td, lai iegtu pc iespjas objektvku informciju par medijos izteiktajiem viedokiem, attieksmi un vrtjumu par lietu ir nepiecieama kontentanalze.

Anketanavai socioloisk aptauja (paaizpildmas anketas)

Aptaujas veids: Anketana, intervtjam kltesot Interneta aptaujas Pasta aptaujas Kad izmanto Ja nepiecieams aptaujt kdas grupas (piemram, skolnus vai studentus). Ja jautjumi anket ir privti, sensitvi, piemram, par atkarbm, dzimumattiecbm vai tml. Ja mrgrupai ir pieejams internets un ir prasmes to lietot. Vlams, lai btu pieejamas mrgrupas e-pastu adreses. Ja pieejamas mrgrupas pasta adreses. Ja mrgrupa motivta atbildt. Ja mrgrupa teritorili izkliedta, un nav iespjama aptauja pa telefonu vai internet. Mrgrupa, izlases veidoana Visbiek klsteru izlase, var bt ar citas izlases metodes Dadas izlases metodes. E-pasta adreu datu bzes, vai nu stot visiem, vai izmantojot sistemtisko (soa) nejauo izlasi Izmantojot pasta adreu datu bzi, vai nu stot visiem, vai ar izmantojot sistemtisko (soa) nejauo izlasi Anketas sagatavoana Anketai jbt vienkrai, pie jautjumiem nordes, k aizpildt. Ilgums: 5-50 mintes. Anketa var bt saretka nek anketjot, izmantojot papra anketas. Pie jautjumiem nordes, k aizpildt. Ilgums: 5-40 mintes. Anketai jbt vienkrai, pie jautjumiem nordes, k aizpildt, kur zvant vai rakstt, ja kdas neskaidrbas, kur stt aizpildto anketu. Ilgums: 5-30 mintes.

AnketanaPtjuma objekts parasti ir apjomgs, visus objektus ptjum grti iekaut. Viengi tautas skaitanas pretend uz visu iedzvotju aptveranu.Protams, ja enerlais kopums ir neliels, tad iespjams ptt visus enerl kopuma elementus, neveicot nekdu atlases procedru.Ttad no visa objekta, enerl kopuma, jizvlas izlases kopums mazs enerl kopuma modelis, kas atbilst visam ptjuma objektam. Piemram, visu Latvijas iedzvotju (enerlais kopums) viet ms aptaujjam 1200 respondentus (izlases kopums).Reprezentativitte ir izlases kopuma spja adekvti prstvt enerlo kopumu.Ja izlases kopums nav reprezentatvs, tad neatkargi no t apjoma, rezulttus nevar visprint. Lai izlemtu, kdu izlases veidu izvlties, japdom: - ptjuma mris - izmaksas - laika ierobeojumi - pieaujams kdas lielums

Anketana: izlaseNevarbtjs izlases veidi: Pieejam (rt) izlase Brvprtgo izlase Mrtiecg izlase Gadjuma, stihisk Sniega pikas izlase rt izlase, k jau liecina nosaukums, ir viegli iegstama, jo objekti ir rti pieejami. Pieejams izlases nereti izmanto mediju ptniecb, piemram, aptaujjot cilvkus lielveikalu pass, autoosts, studentu grups ttad tur, kur rti pieejami daudzi dadi cilvki, kas tiek iesaistti ptjum.

Anketana: izlaseMrtiecgaj izlas iekauj indivdus, kuri atlasti pc kdas paas pazmes un neiekauj tos, kuri iem kritrijiem neatbilst. Mrtiecgo izlasi izmanto, piemram, reklmas ptjumos, atlasot mra grupas kda produkta lietotjus - un tad piedvjot tiem saldzint pierasto produktu ar jauno. Ttad metode atbilstoi ptnieciskajam mrim apzinti veido izlasi, kas nevis atbilst enerlajam kopumam, bet reprezent kdu specifisku grupu. Gadjuma, stihisk izlase nozm ptnieka subjektvu izlases elementu izvli, vadoties pc principa, kur pirmais pards, vai neiebilst, vai rti sasniedzams, vai izskats pozitvi noskaots vai pietiekami izgltots aptaujai. Sniega pikas izlase tiek izmantota taj gadjum, ja ptniekam grti atrast ptmos objektus, jo tiem piemt raksturlielumi, kas enerlaj kopum reti sastopami. Izlase papildins, atrodot daus vajadzgos subjektus, kas, savukrt, var nordt ptniekam uz saviem pazim, kas ar atbilst prastajm pazmm. T izlases kopums palielins, ldzgi k pielp sniegs pikai (piemram, veikal ieraugot kdas drgas videoiekrtas pircju, vi, iespjams pateiks vl kdu ts panieku, kur ieteicis du iekrtu iegdties.

Anketana: izlaseKvotu izlase rji ldzga mrtiecgai izlasei, jo atlasa respondentus pc noteiktm pazmm, zinot to izplatbas procentu enerlaj kopum, tiek atlasts aptaujjamie vajadzgaj proporcij (piemram, mjas interneta lietotji). Daa ptnieku uzskata, ka metode pieskaitma nevarbtjai izlasei (jo tlk respondentu atlase notiek pc pieejambas principa vai stihiski). Citi tomr sliecas uzskatt, ka, pc pdjiem tautas skaitanas datiem zinot dadu iedzvotju grupu proporcijas.Lai izveidotu sti nejauo izlasi, nepiecieams viss ptmo subjektu saraksts (visi laikraksta numuri, urnla abontju saraksts, fakulttes studentu saraksts). Tad katram subjektam jnodroina viendas iespjas nokt izlases kopum. To var izdart, izmantojot nejauo skaitu tabulas, kur vajadzgos skaitus iegst, pc viendiem, paa noteiktiem likumiem atlasot vajadzgo daudzumu skaitus un tad tos samekljot kopgaj sarakst. Atbilstoie uzvrdi, piemram, studentu sarakst ar bs mekltais izlases kopums. o procedru atvieglo datora programma, kas ener nejauos skaitus atbilstoi pasttajam izlases apjomam.

Anketana: izlaseStratifict izlase. Dareiz ptnieks nepaaujas uz to, ka nejauba nodroins visu vajadzgo raksturlielumu prstvju iekanu izlas. Strata (apakizlase vai segments) var bt jebkur maingais, kas interes ptnieku (vecums, dzimums, ienkumi, mcbu kurss, vai ar vairki maingie. Stratifict izlase nodroina to, ka izlasi veido no homogna enerl kopuma sektora (stratas), kas paldz samazint izlases kdu. T, piemram, stratifictu izlasi var veidot no fakulttes studentiem, zinot, cik studentu mcs katr kurs un kds ir sievieu un vrieu sadaljums. Stratificto izlasi var veidot t, lai katru stratu (kursu) prstvtu viends skaits studentu vai ar interesjo strata btu lielka (neproporcionl stratifict izlase). Proporcionla stratifict izlase nozm, ka stratu izmrs balstts uz to proporcionlo sadaljumu enerlaj izlas (piemram, 1. kursa studentu vairk nek 4., tpc ar aptaujts tiek atbilstoi im sadaljumam).

Anketana: izlaseIzlases apjoms atkargs: - no socilo objektu raksturlielumu viendabbas pakpes, - no analzes grupanas sadaljuma pakpes, ko plno atbilstoi ptjuma uzdevumam, - no secinjumu plnot drouma lmea (cik mrtiecgi ir iegt oti preczus datus). N.B. Pareizi veidota izlase nav mazk svargs ptniecisks solis k, piemram, labas anketas vai kodtja instrukcijas izstrdana.

Anketanais ir viens no ptjumu veidiem, kur jautjumu uzdoanai tiek izmantota iepriek sagatavota anketa. Intervtjs tiekas ar respondentu kltien (dzvesviet, darba viet vai kd cit viet, atkarb no t, ko paredz konkrts aptaujas metode), un preczi nolasa jautjumus, k tie rakstti anket, un pc tam respondentu atbildes tiek fikstas anket. Ptjuma rezultti btiski neatiras no t, kur no aptaujs veidiem izmantots, tau, ja tiek veiktas datorizts intervijas, tad aptauju iespjams veikt operatvk aptaujas anketas nav jievada datora, dati dator tiek ievadti aptaujas laik un tas nav jdara vlk no aizpildtajm papra aptaujas anketm. Tpat ar samazins risks, ka datu ievades laik vartu tikt pieautas kdas kdas.

AnketanaTrkumiViena no drgkajm ptjumu metodm, ar laikietilpga. Riski saistti ar intervtju darbu kda veidojas intervtja un respondenta komunikcija, vai netrauc kdi aizspriedumi, cik preczi intervtji nolasa jautjumus un cik preczi pieraksta atbildes.Priekrocbaso metodi iespjams izmantot, ja nav pieejami mra grupas telefonu numuri vai e-pastu adreses. Ar metodes paldzbu, atbilstoi izveidojot ptjuma izlasi (piemram, stratifict nejau izlase) un respondentu atlases veidu (piemram, nejau marruta metode), iespjams iegt reprezentatvus datus par kdas teritorijas iedzvotjiem t.i., nodroint, ka visiem attiecgs teritorijas iedzvotjiem ir viendas iespjas nokt izlas, un iegtie dati reprezent visus attiecgaj teritorij dzvojoos (nevis tikai tos, kuru telefona numuri publicti telefonu grmat vai tikai tos, kuri lieto internetu).

AnketanaLauka darba gaita (darbbu apraksts, laika grafiks un izmaksas)

Aptaujas sagatavoana (anketas izstrde, anketas pilota, anketas drukana / programmana, izlases plnoana, intervtju instrukta, apmcba). Aptaujas veikana (anketu izstana/izdalana intervtjiem, interviju veikana, intervtju darba kvalittes kontrole, anketu savkana no intervtjiem, datu ievade, datu ievades precizittes kontrole, SPSS datu masva izveidoana un noformana). Rezulttu atskaites sagatavoana (datu analze, datu tabulu sagatavoana, galveno rezulttu grafisks atspoguojums, secinjumi).

AnketanaIzmaksu pozcijasSamaksa ptniekiem (ptjuma organizana un koordinana, anketas izstrde, izlases plnoana, datu analze, atskaites gatavoana u.c.),Samaksa par anketas drukanu un pasta izdevumi vai anketas programmanu,Intervtju darba apmaksa,Transporta izdevumu apmaksa,Datu ievades operatoru darba apmaksa,Administratvie izdevumi.

Ptjumos tiek izmantotas ar kombintas metodes:Atkarb no ptjuma mra, noskaidrojamo jautjumu loka viena ptjuma ietvaros var tikt izmantotas gan kvantitatvs, gan kvalitatvs ptjumu metodes. Piemram, skotnji, lai noskaidrotu ko vairk par kdu pardbu, jautjumu, var tikt veiktas fokusgrupu diskusijas vai dzis intervijas. Pc tam, balstoties uz fokusgrupu diskusiju vai dzio interviju laik iegto informciju, var izveidot aptaujas anketu un veikt kvantitatvu aptauju (izmantojot kdu no intervanas vai anketanas metodm).Tpat ar viena ptjuma ietvaros var tikt izmantotas vairkas kvantitatvs metodes. Piemram, ja tiek veiktas ties intervijas (anketas saretbas d vai citu apsvrumu d) un ir zinmi mra grupas telefonu numuri, tad vispirms respondenti var tikt apzvanti, lai vienotos par laiku, kad ieradsies intervtjs, lai veiktu interviju. Vai ar gadjumos, ja tiek veikta interneta aptauja, ir iespjams, ka iepriek, pirms stt saiti uz aptauju, respondenti tiek iepriek sazvanti, lai saemtu viu piekrianu piedalties aptauj vai uzdotu kdus atlases jautjumus.

LiteratraA Handbook of Qualitative Methodologies for Mass Communication Research. /Ed. by Klaus Bruhn Jensen and Nicholas W. Jankowski. London and New York: Routledge, 1993, pp.1-11 Wimmer, Roger D., Dominick, Joseph R. Mass Media Research. An Introduction. 3rd ed. - Belmont: Wadsworth Publishing Company, 1991, pp. 63-81A Handbook of Media and Communication Research: Qualitative and Quantitative Methodologies. /Ed. by Klaus Bruhn Jensen. London and New York: Routledge, 2002, pp. 209-253 Andersen M., Hovard F. (2001) Sociology. The Essentials. Australia, Canada: Wadsworts, pp. 3-28.Lais P. (2002) socioloija. Ievads socioloij. Lekciju kurss. Rga; Zvaigzne ABC, 13-16.lpp. , . . : , , / . . . . ; - . , , 2001Zobena A. (red.)Socioloijas skaidrojo vrdnca. Rga: Latvijas Universittes Socioloijas katedra, 1997 http://petnieciba.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=55&Itemid=69 http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/kvantitativs-un-kvalitativs-petijums-izlases-veidosana-puslapis1.html

Paldies par uzmanbu!

Jautjumi?dmitrijs.olehnovics@du.lv