�

PIE MUMSPIE MUMSvestienas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums 2009. gada oKtoBris – deCemBris nr. 5 (71)

BEZMAKSAS

Vai līs sidraba lietiņš,Vai uz zariem snigs sniegs,-Tas būs Saulgriežu vakars,Tas būs Ziemsvētku prieks. Svinīgā klusumā trīsos Sveču liesmiņu spraksts, Un par dzīvību vēstīs Skuju mūžzaļaisraksts.Šai visgarākā naktī,Zeme tumsā kad grimst,Nokāps no debesīm Zvaigzne,Tevī gaisma lai dzimst. /L.Brīdaka/

„Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.”

(Lūkas ev. 2:10 – 11)Cilvēkam domātā Ziemsvētku vēsts iesākas ar vārdu – nebīsties. Uzreiz ir jāteic,

eņģelis, savu pasludinājumu iesākdams tieši šādi, ir trāpījis „naglai uz galvas”. Un trāpījums ir tiešs ne tikai tām tālajām dienām, bet arī šim laikam.

Šodiena uzrāda to, ka bailes mūsos ir kļuvušas teju vai epidēmiskas. Vēl pirms dažiem gadiem tas tā nebūt nebija... Pašreiz ir tik daudz lietu šajā dzīvē, kuru dēļ cilvēki ir spiesti izjust raizes, nedrošību un bailes. Te gan uzreiz jāsaka, ka šodienas bailes noteikti ir īpašas ar to, ka tās nav cieši sasaistītas ar kādiem cilvēka dzīves „lielajiem jautājumiem”. Tās ne vienmēr ir bailes, teiksim, no nāves vai kādām smagām slimībām, bailes zaudēt tuvus cilvēkus vai bailes zaudēt dzimteni. Šodien cilvēku vidū izplatītākās bailes ir iekarojušas drošu vietu tieši viņu ikdienā. Tās var mūs sagrābt ik uz soļa. Vai rīt man vēl būs darbs..? Vai spēsim iztikt līdz mēneša beigām..? Vai pietiks naudas, lai nokārtotu visus rēķinus..? Vai bērni nepaliks bez iespējas mācīties..? Vai vecākajai paaudzei tik iedots vismaz tik daudz, ko saucam par iztikas minimumu..?

Bailēm ir liels spēks. Un tas ir tāpēc, ka bailes ir mums dabīgi piemītoša parādība. Tomēr vienlaikus mēs arī labi zinām, cik ļoti tās spēj sagandēt mūsu dzīvi. Bailes no neizdošanās attur mūs uzsākt kādus darbus, kas mainītu mūsu dzīves. Bailes, ka mūs pārpratīs, bieži liedz mums meklēt palīdzību ārpus ierasto attiecību loka. Bai-les pacelties pāri šodienas cinismam un vienaldzībai. Bailes ne tikai par savu nākot-ni, bet pat par savu rītdienu ... bailes cerēt, ka tā var atnest arī ko labu. Cilvēki šo-dien viegli spēj kļūt noslēgti un naidīgi cits pret citu un tas atkal ir aiz bailēm, vai tikai kāds mani neapdraud... Jā, tik tiešām, bailes sagandē mūsu dzīvi, tās atņem tai prieku un skaistumu.

Ziemsvētkos Dievs šajā pasaulē ienāk kā mazs bērns, kas ir pilnīgi atkarīgs no apkārtējo gribas. Tas nav vienkārši tikai skaists simbols, bet liela zīme tam, cik ļoti Dievs ir gatavs nākt mums pretī. Viņš ienāk šajā baiļu, aizdomu un nosodījuma pilnajā pasaulē un labāk pats panes krustu, nekā ļauj, lai ciestu kāds cits. Tas ļoti skaidri parāda, ka ticēt Dievam nenozīmē visu laiku baidīties un diedelēt Viņa žē-lastību, kura liekas esam tik ļoti maza, ka visiem jau visticamāk nepietiks... tikai pašiem labākajiem, svētākajiem un pilnīgākajiem.

Tomēr pie tā, kā Kristus piedzimst Ziemsvētkos, mums nevajadzētu apstāties. Ir jāmēģina ieraudzīt arī to, kāds ir bijis šīs skaistās Ziemsvētku piedzimšanas turpi-nājums. Šajā laikā vēl svarīgāk ir ieraudzīt un iepazīt tuvāk Viņa nodzīvoto dzīvi, kura nav bijusi gara, laimes, prieka, veiksmes un uzvaru pārpilna. Ieraugot Dieva Dēla ceļu šajā pasaulē, mēs varam sākt mācīties uzreiz nejusties pilnīgi pamestiem, kad mums iet grūti. Jo mums ir dots zināt, ka tad, kad Dievs bija šajā pasaulē, Viņš neatklājās kā pārcilvēks, kas pilnībā stāv pāri pilnīgi visam, bet gan kā sāpju vīrs. Kā tāds, kurš pats mīlestības un pazemības pilns izstaigā šīs pasaules izmisuma un baiļu ceļus. Un, ja to ir darījis Viņš, tad tas nozīmē tikai vienu – arī mans izmisums un bailes nav zīme tam, ka esmu Dieva pamests. Tā vairāk ir liecība, ka esmu ļoti cieši vienots ar Dievu, esmu tuvāk Dieva sirdij kā nekad... Tad mēs katrs varam zināt, ka visam tam, kas ar mums notiek, ir kāda jēga. Un vai tad tas nav jautājums, kuru tik neskaitāmas reizes esam sev paši uzdevuši... jautājums par mūsu grūtību jēgu. Un vai tad ir iespējams no Dieva puses pienākt vēl tuvāk, lai mums atklātu, cik ļoti Viņš mīl cilvēku..?

Kādā vietā Dieva Vārds saka: „Pārbaudiet Mani!” (Mal. 3:10) Tas noteikti nav pamudinājums Dievu kaut kā izaicināt, bet gan aicinājums iegūt konkrētu dzīves pieredzi kopā ar Viņu. Tas patiesībā ir tas, kas cilvēkam ir visvairāk vajadzīgs arī šodien – pašam sava pieredze ar Dievu. Un tieši ar un caur šādu pieredzi cilvēks sāk lēnām mācīties panest daudzas lietas, kas līdz tam šķita nepanesamas. Caur šādu pieredzi cilvēkam ir vienreizēja iespēja sākt mācīties mīlēt savu dzīvi un likteni pat lielās grūtībās. Visu notiekošo uzņemt bez bailēm un izmisuma.

Saimnieciskās krīzes nāk un paiet. Ar šo krīzi noteikti būs līdzīgi. Jo, kā redzams, atkal risinām to tikai ar ekonomiskiem līdzekļiem. Un tas savukārt nozīmē tikai vienu – atkārtot to pašu kļūdu atkal un atkal. Pēc desmit vai divdesmit gadiem, bet noteikti atkārtot atkal.

Tieši kļūt brīvam no bailēm caur paša pieredzi un rast drošību Dievā noteikti ir labākais vēlējums ne tikai šodienai, bet patiesībā visai mūsu dzīvei. Jo to brīdi, kad šī drošība mums būs ļoti vajadzīga, mēs nevaram nedz zināt, nedz droši paredzēt. Tikai par to gan varam būt pilnīgi pārliecināti – tādu brīžu noteikti būs vēl daudz...

Sirsnīgi sveicu Vestienas iedzīvotājus Kristus piedzimšanas svētkos unvēlu svētīgu Jauno Tā Kunga Žēlastības 2010. gadu!

Kaspars Eglītis, Vestienas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs

Iedegta pagasta galvenā egle. I.Sabitovas foto

�2

Dzīvesstāsts

Jānim Liepiņam, Lāčplēša ordeņa kavalierim, kura piemiņu godinām ar lāpu gājienu, Vestienā dzīvo divas meitas Marta Lūse un Ausma Jēger-mane. Marta šogad nosvinēja 80 gadu, bet Ausma 75 gadu jubileju. Vaicāju abām, kā pagājuši šie

daudzie gadi? Kādas atmiņas saglabājušās par tēvu Jāni Liepiņu?

Jāņa un Edes Augustes ģimenē piedzimuši devi-ņi bērni. Par savu tēvu Martai un Ausmai nav daudz atmiņu. Kad tēvs nomira, viņas vēl bija ma-zas meitenes. Kara laikā tēva dokumenti un apbal-vojumi tika noslēpti un diemžēl aizgājuši bojā. Pēc tēva nāves prāvo bērnu pulciņu palīdzēja uz-audzināt radi un paziņas. Marta palika Vēveros, bet Ausma uzauga pie vecmammas.

Marta beigusi Vestienas pamatskolu. Pirmā dar-bavieta pēc skolas bija mežniecībā. Tur ar divroku zāģi vajadzēja gāzt kokus. Dūša jau jaunajai Mar-tai bija liela, bet darbs tomēr vairāk piemērots vī-riem, tāpēc atrasta kalpones vieta pie Tolkas dzir-navu saimniekiem. Pēc dažu gadu kalpošanas Marta sameklēja jaunu darbu Ērgļos. Sākumā galdniecībā par noliktavas pārzini, vēlāk par Ērgļu komunālās nodaļas uzskaitvedi.

Liepiņu dzimtas pēctecesAusma skolas gaitas sāka Kaļvencos, Vietalvas

pusē, bet pabeidza Vestienā. Arī Ausma tūlīt pēc pamatskolas beigšanas sāka strādāt, vispirms lau-ku brigādē, tad Grīviņos slauca kolhoza govis. Kādu laiku viņa bija arī iekrāvēja, bet tas bija ļoti smags darbs, jo kopā ar šoferi vajadzēja gan mai-sus cilāt, gan baļķus ievelt. Divi gadi nostrādāti maizes ceptuvē, kura tolaik bija Stienūžos , tad slimnīcā par sanitāri. Kad Vestienas slimnīcā uz-ņēma tikai tuberkulozes slimniekus, Ausma pārgā-ja strādāt bērnudārzā un tur nostrādāja līdz pensi-jai gan par auklīti, gan par veļas mazgātāju un gludinātāju.

Marta, dzīvojot un strādājot Ērgļos, satika savu skolas biedru Pēteri Lūsi, kas strādāja par šoferi ugunsdzēsējos, viņi nodibināja ģimeni. Kādu laiku jaunā ģimene dzīvoja vienistabas dzīvoklītī Ēr-gļos, bet 1957. gadā, kad piedzima otrais bērns, Marta ar Pēteri un bērniem atnāca atpakaļ uz Ves-tienas Vēveriem. Pēteris strādāja par šoferi, bet Marta kopa cūkas Igalēs. 1961.gadā viņi sagaidīja

ģimenes pastarīti Lauri un pārcēlās dzīvot uz Mu-ceniekiem, Marta kādu laiku strādāja Rēzēnu cūku fermā, bet tad dabūja darbu Vestienas bērnudārzā,

Marta. I.Sabitovas foto.

Māsas Marta, Vija, Ausma.

Ausma un Jānis. Foto no ģimenes albuma.

kur nostrādāja deviņus gadus, bet pārējos sava darba mūža gadus līdz pat pensijai Marta bija ēd-nīcas darbiniece. „Pat nevaru aptvert, cik tonnu kartupeļu esmu ar savām rokām nomizojusi un kā-dus trauku kalnus nomazgājusi”, stāsta Marta. Līdztekus darbam, kā daudziem lauciniekiem, Martas un Ausmas ģimenēm bija jārūpējas arī par piemājas saimniecību. No Muceniekiem ar velosi-pēdu tika braukts uz darbu, tad atpakaļ izslaukt gotiņu pusdienās un atkal uz darbu. No 1979. gada Martas ģimene dzīvo Vestienas centrā. Pēc aizie-šanas pensijā Marta ar visu sirsnību nodevusies mazbērnu pieskatīšanai. Šobrīd Martai jau ir asto-ņi mazbērni un trīs mazmazmeitiņas. Visvairāk uzmanības ticis dēla Laura atvasītēm, jo tās dzīvo tepat Vestienā. Gunda un Olita mācītas gan pīrā-gus cept, gan rīvēt kartupeļus klučkām. Savulaik visiem bērniem apadīti gan kamzoļi, gan zeķes. Tagad vājās redzes dēļ Marta uzada pa kādam zeķu pārim bez smalkiem rakstiem.

Ausmas Jānis, sēdēdams Vēveru virtuvē pie plīts un vilkdams dūmu pēc dūma, par sevi un savu ģimeni pastāsta pats. Viņa dzimtā puse ir Vie-talva. Tēvs bijis mehāniķis un apkalpoja apkārtnes

pienotavas. 1951.gadā viņu izsūtīja uz Vorkutu. Drīz saslima un nomira mamma, un Jānis ar māsu palika vieni. Viņus pieskatīja vecmamma. Māsa izmācījās par medmāsu un strādāja Vestienas slim-nīcā par virsmāsu. Jānis no 16 gadu vecuma ir strādājis par traktoristu. Ausmu viņš apprecēja 1961.gadā. No tā laika ģimene kopā ar Ausmas mammu dzīvoja Vēveros. Viņi uzaudzinājuši di-vus bērnus un sagaidījuši mazbērnus.

Abām Liepiņu māsām dzīve pagājusi smagā darbā, bet bijis arī pietiekoši daudz gaišuma un prieka. Martai šovasar, savas jubilejas gadā, izde-vies īstenot senu sapni – ceriņziedu laikā apmeklēt Upīša dārzu Dobelē, bet pirms gada Marta piedalī-jusies Lūšu dzimtas salidojumā, uz kuru aicināja vīra māsa Ieva Broka. Tas bijis ļoti saviļņojoši sa-tikt tik daudz Lūšu vienuviet.

Liepiņu dzimtas atvases kuplākā pulkā parasti satiekas kapusvētkos. Bet ikdienā, cik iznāk būt Vestienā, Ausma apciemo savu māsu Martu, paru-nā par bērniem un mazbērniem, kurus arvien gaida ciemos.

Ilga Sabitova

Ar paša redzēto, dažādos rakstos lasīto un vecā-ku cilvēku stāstīto lasītājus iepazīstina mūsu pa-gasta iedzīvotājs Visvaldis Grīslis.

Vestienas muiža kādreiz bijusi apkārtējo muižu kungiem izpriecas vieta. Te svinēti visādi svētki. No muižas zirgu staļļa kučieri ar karietēm veduši viesus uz Kāla ezera salu. Pāri ezeram bijis uz pā-ļiem būvēts koka tilts. Pāļu gali ķērušies tīklos ezera zvejniekiem. Tiltam nolietojoties, tas nav at-jaunots, jo trūcis līdzekļu. Vēlāk uz salu ierīkota laipa Zvejnieku līcī. Uz salas notikuši dažādi pasā-kumi, uzstājušies pat slaveni pūtēju orķestri.

Muižas ūdens apgāde notika no ļoti spēcīga avota, uz tā uzbūvēta aka ar tornīti, ko var redzēt skolas dīķa malā. Šis avots ar ūdeni apgādāja gan muižu, gan plašo dārzniecību. No tā pildās arī sko-las dīķi līdz pat šodienai.

Pagrabā pretim Kadiķu viesnīcai bija pirmā Vestienas elektrostacija, kas darbojās ar petrolejas dzinēju. Elektrību piegādāja rīta un vakara stun-dās.

Par Vestienas ev.lut. baznīcu internetā atrodami šādi dati:

1590.gadā Kāla ezera krastā tikusi uzcelta pir-mā koka baznīca,

17.gs.tās vietā uzcelta pirmā mūra baznīca,1744.gadā celta pēc kārtas trešā baznīca.

Atmiņas par Vestienu1746.gadā dievnams nodega, to atjaunoja, bet

1974.gadā baznīca nodega otro reizi.1989.gadā pie baznīcas drupām uzstādīja pie-

minekli netaisni cietušajiem Vestienas iedzīvotā-jiem. Turpat tika iestādīts krusts no eglītēm, kurš vienreiz nodega, bet tika atjaunots. Pagājušā gad-simta sešdesmito gadu beigās baznīcā uzņemtas filmas “Mērnieku laiki” fragmenti.)

Bet Visvaldis Grīslis no kādreiz iznākušajām brošūrām par Latvijas baznīcām uzzinājis, ka Ves-tienas baznīcas austrumu stūrī esot pazemes ejas. Kāds liecinieks stāstīja, ka 1912.g. uz Kāla skolas pusi esot bijis nobrukums un atklājusies pazemes eja. Toreiz baznīca ātri iegruvumu aizbēra.

Uz Ilziņa ezera iztekas bija Miltukrogs un dzir-navas ar ūdens ratu. Tās darbojās, kad ezerā bija augsts ūdenslīmenis un galvenokārt zāģēja dažā-dus kokmateriālus, bet, lai savu izaudzēto ražu pārvērstu smalkos miltos vai grūbās, saimnieki brauca uz Grāvja dzirnavām un, lai izstāvētu garo rindu reizēm tur gulēja pa nakti.

Putna pilskalnā senos laikos bijusi senču apmet-ne, apbūvēta ar koka celtnēm. Otrā pusē gravai ir senču kapi. Ulmaņa laikos vēlējušies kalnu izpētīt, bet, sākoties karam, ieceres izjukušas. Pilskalns ieskaitīts dabas liegumā un tam gar vienu pusi bija nostādīta lapegļu rinda, no kurām dažas vēl ir sa-

glabājušās. (Uzziņai no interneta: Putna kalns – pilskalns atrodas apmēram 100 m attālumā uz ZR no Kadiķu mājām. Mežā, Putnu kalna nogāzē pret Kadiķu mājām, jūtams melns kultūrslānis, bet pašā Putnu kalna plakumā zeme daudz gaišāka. Pilskalna plakums agrāk ir bijis arts – noarts val-nis un grāvis. Uz Z no kalna atrodas Putniņu mā-jas. Kalns ir aizaudzis. Kā valsts nozīmes arheolo-ģijas piemineklis apstiprināts ar Kultūras minis-trijas 29.10.1998.g. rīkojumu Nr.128, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 18.12.1998.)

Otrpus ceļam pret Tolkas muižu bija zirgu pasta ēka, kuras mūra drupas vēl saglabājušās. Toreiz Vestiena, kā arī Tolka bija Cēsu apriņķī. Pastu veda no Cēsīm caur Vecpiebalgu uz Tolku, šeit pasta zirgus pūtināja un tālāk devās uz Ērgļiem, pēc tam caur Katrīnu uz Cēsīm. Upītēs bija Tolkas muižas alus darītava. Šajā pašā vietā Saltupītes krastos darbojās podiņu ceplis, kurā izgatavoja krāsns podiņus pēc vācu receptes. Mālu karjers vēl redzams un tajā var dabūt labus mālus. Kādreiz lasīju, ka pat piebaldzēni braukuši uz Tolkas mui-žu mācīties taisīt podiņus.

Mežandži zināmi kā Latvijas brūnās govs dzim-tene, bet pienotavā taisījuši pūdēto sieru.

Kalna Lubejās darbojās no akmens mūrētas vēj-dzirnavas.

Stienūžos kādreiz bija lopu kautuve, kurā kāva lopus, taisīja desas un tirgoja gaļu. Veikals-krogs piederēja Ķuzem. Vēlākos gados tur darbojās Gaiziņkalna patērētāju biedrība, no kuras preces veda uz citiem veikaliem.

V.Grīšļa atmiņas pārrakstīja I.Sabitova

� 3

NOTIKUMI

Ir jau pierasts, ka uz klubiņa ‘‘Sarma’’ rīkotajiem pasāku-miem gan bibliotēkā, gan Gretēs un citur tiek aicināti kaimiņu pa-gasta pensionāru klubiņi un viņi arī labprāt ciemojas Vestienā. Bet 31.oktobrī klubiņš ‘‘Sarma’’ viesojās Zelgauskā. Šeit kopā ar kaimiņu pagasta pensionāriem notika jauka tējas pēcpusdiena. Zelgauskas tautas nama atpūtas istabiņā, kurā visi pulcējās, bija sarīkota novadnieces Ināras kun-dzes savākto un noformēto mate-riālu par Zelgausku izstāde. Telpu rotāja tamborētu sedziņu izstāde un skaista sienas sega, kuru no atsevišķiem gabaliņiem kopīgi darināju-šas pagasta rokdarbnieces. Uzaicinātie ar interesi noklausījās Ināras Ābeltiņas atmiņas par Zelgausku. Asprātīgās dzejas rindās aktuālos notikumus atspoguļojusi un tos arī nolasīja Dzidra Livcāne. Ar dzies-mām uzstājās pensionāru vokālie ansambļi „Pīlādzītis” no Liepkalnes un „Madaras” no Aronas pagasta . No Vestienas puses pēcpusdienu bagātināja E.Losānes lasītā dzeja, Veras Vīles- Bērziņas stāstījums par ciemošanos Anglijā un Irēnas Batragas nospēlētā A.Līces „Kā kļūst par veceni” monoizrāde.

Klubiņš ‘‘Sarma’’ Zelgauskā

Dzied ansamblis „Madaras”. I.Sabitovas foto

6.novembra vakarā Vestienas dramatiskais ansamblis aicināja uz A.Čaka dzejas vakaru. Sen Vestie-nas tautas namā nebija dzirdēts un redzēts dzejas uzvedums. Paldies Agnesei par uzdrošināšanos!

Scenāriju dzejas izrādei kopīgi rakstīja Agnese Ģērķe un dramatiskā ansambļa dalībniece Iveta Eisa-ka. Viņas atzīst, ka tas nebija viegli – tikai dzejas rindās aprakstītajam atrast atbilstošus skatuves tēlus.

Vakaru ievadīja Pelādu saimnieka Rolanda Ķemera stāstījums par laiku, kad A.Čaka ģimene vasaras pava-dīja Pelādēs. Lai gan A.Čaku vairāk pazīstam kā pilsētas dzejnieku, viņam ir arī dabai un laukiem veltīti dzejoļi un tēlojumi. R.Ķemers nolasīja tos, kuri veltīti Gaiziņkalnam, jo Pelādes atrodas blakus šai vietai.

Tad nodzisa gaisma, un vērās priekškars, atļaujot skatītājiem ienākt krodziņā un kādu brīdi izjust to atmosfēru, ko A.Čaks tik tēlaini apraksta savā dzejā. Un kurš gan nav dzirdējis vai pats dziedājis ‘‘Miglā asaro logs’’, ‘‘Liepas satumst’’. Šīs zināmās un citas dziesmas iz-justi dziedāja vokālais ansamb-lis ‘‘Fantāzija’’.

Cerēsim, ka pilnā skatītāju zāle dos Agnesei daudz jaunu un radošu ideju, pildot kultūras darba organizatores pienāku-mus.

A.Čaka dzejas vakars

Skats no izrādes. I.Sabitovas foto

Rudens pusē aktīvi turpina darboties biedrība „Kāla ezera padome”. 2009.gada 3.oktobrī brīv-dienu mājā ‘‘Ielāpi’’ notika Makšķerēšanas festi-vāls. Festivāla mērķis bija pievērst makšķerēšanas cienītāju uzmanību vienai no skaistākajām lašvei-dīgo dzimtas zivīm – palijām, kā arī pagaidām vie-nīgajam ezeram Latvijas teritorijā, kurā atļauta un uzsākta paliju ieaudzēšana savvaļā. Festivāla ideju atbalstīja un sponsorēja SIA “Salmo”, SIA “FAPS”, SIA “Māris Olte”, z/s “Ielāpi”, SIA “Unisports”, SIA “Kālezers”, “Gold Fishe”, Māris un Ojārs Bērziņi.

30.oktobrī Vestienā notika pašvaldības finansē-ta zivju resursu atjaunošana Salāja ezerā. Tajā pie-dalījās sabiedriskie vides inspektori V.Kairis, A.Cielavs, R.Jankavs un pagasta iedzīvotāji. Eze-rā tika ielaisti līdaku mazuļi.

Lāčplēša dienaPar godu Latvijas valsts armijas uzvarai pār

Bermonta karaspēku, 11. novembrī atzīmē Lāčplē-ša dienu — šī diena simbolizē Andreja Pumpura eposā

„ Lāčplēsis” pareģoto latviešu tautas varoņa Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ie-likt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavma-lā pie Rīgas pils mūra, bet daudzviet Latvijā par godu šai dienai rīko lāpu gājienus uz varoņu atdu-sas vietām. Vestienā katru gadu šāds gājiens do-das no skolas uz Vecajiem kapiem, kuros apgla-bāts vestēnietis 1. Liepājas kājnieku pulka seržants Jānis Liepiņš (1896.-1939.). Par 1916. g. Ziemas-svētku kaujām, kurās tika ievainots, viņš apbalvots ar Jura krustu, bet par izlūku gājienu un cīņu 1920. g. 13. janvārī ienaidnieka aizmugurē Latgalē pie Kokaroviču ciema apbalvots ar Lāčplēša ordeni. Atdusas vietā nogūla ziedi, skolēni runāja dzeju, skanēja mūzika un klusi nodega lāpas.

Vestienā valsts dzimšanas dienu svinējām 17. no-vembra vakarā kopā ar mūsu pašdarbniekiem. Pa-gasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vīle- Bērziņš uzstā-jās ar svētku uzrunu, un visi klātesošie kopīgi no-dziedāja valsts himnu. Artūrs Vīle-Bērziņš Mado-nas novada izglītības un kultūras komitejas un Vestienas pagasta pārvaldes vārdā izteica atzinību skolotājai Maijai Balodei par mūža ieguldījumu skolotājas darbā. Atzinība tika izteikta arī Visval-dim Lācim par atbalstu pirmsskolas izglītības iestā-des jumta seguma atjaunošanā un par kontaktu no-dibināšanu ar Taivānas vēstniecības Paaudžu soli-

Valsts dzimšanas diena

Skolotāju Maiju Balodi sveic Alīda un dāmu deju ansamblis.

Muzicē ģitāristi. I.Sabitovas foto

daritātes fondu, kas nodrošinājis pagasta mazno-drošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem recepšu medikamentu atmaksu.

Tad sekoja mūsu pašdarbnieku priekšnesumi. J.Jaunsudrabiņa tēlojuma „Piemini Latviju” aini-ņas, kuras lasīja Agris Reiznieks un Olita Lūse, mijās ar pirmsskolas, skolas un pieaugušo ansam-bļu dziedātajām dziesmām, skolēnu un dāmu dejo-tajām dejām. Savu sagatavoto dziesmu nodziedāja Svētdienas skolas dalībnieki. Izskanēja ģitāristu, saksofona un flautas priekšnesumi. Dramatiskā ansambļa dalībnieki parādīja nelielu ainiņu no ‘‘Skroderdienām Silmačos’’.

Gadskārtējā konkursā „Sējējs” grupā „Ģimene lauku sētā” veicināšanas balvu ieguva mūsu pa-gasta zemnieku saimniecība „Ielāpi”, kurā saim-nieko Ligitas un Ivara Bogdanovu ģimene.

Veicināšanas balva konkursā

‘‘Sējējs-2009’’

Bogdanovu ģimene kopā ar zemkopības ministru J.Dūklavu.

Š.g. 2. decembrī Madonas novada Ķirsona mui-žā notika Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta „Vestienas vide nākamajām paaudzēm” ietvaros Vestienas pagasta pārvaldes sadarbībā ar biedrību „Kāla ezera padome” organizētā konference ”Ūdens bioloģiskās daudzveidības izmantošana, aizsardzī-ba un saglabāšana”. Konferences organizēšanā iz-mantota daļa no konkursā „Ābols 2008” iegūtās naudas balvas. Uz konferenci bija pieteikušies 150 dalībnieku no visas Latvijas. Zemkopības ministri-jas Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš savā uzrunā sacīja, ka, lai gan Latvijas ūdeņi ir kopīgi resursi, arī tādiem ir vaja-dzīgi labi saimnieki, un pašvaldību iespējas šajā jomā ir pietiekošas: zivju resursu aizsardzība un pa-pildināšana, kārtības uzturēšana un pārraudzība tau-

Biedrībā „Kāla ezera padome”

Makšķernieki dodas zvejā. I. Sabitovas foto

Konferences dalībnieki. I.Sabitovas foto

vas joslā, piesārņojuma kon-statēšana un novēršana, finan-šu atbalsta piesaistīšana zivju resursu papildināšanai. Kāla ezera padomes darbība parā-da, ka ar iedzīvotāju iniciatīvu iespējams daudz ko darīt eze-ru un citu apsaimniekojamo ūdeņu labā.

Biologs, mušiņmakšķerē-šanas sertificēts instruktors Reinis Rutkis stāstīja par makšķerēšanas tūrismu pa-saulē, tā iespējām Latvijā un atklāja, cik liela nozīme ir li-cencētās makšķerēšanas ie-viešanā mūsu ūdenskrātuvēs.

Zivkopības speciālists Ar-mands Roze, kurš nodarbojas

ar lašveidīgo — varavīksnes foreļu, strauta foreļu, alatu, sīgu, palliju — mazuļiem, rūpējas par izmir-stošo zivju sugu atjaunošanu Latvijas upēs, konfe-rences klausītājus iepazīstināja ar Latvijai per-spektīvām rūpniecisko zivju sugām, kuras vēlams pavairot un ieviest mūsu ūdeņos.

Ar saistošām lekcijām un interesantiem tema-tiem uzstājās arī pārējie referenti. Konferences dalībnieki, kuriem nav vienaldzīga Latvijas ūdeņu apsaimniekošana un kuri daudz ko dara un vēlas darīt šajā nozarē, noklausoties piedāvātās lekcijas un aktīvi piedaloties debatēs, guva daudz jaunu ideju un ierosmju sava darba turpināšanai.

Ilga Sabitova

Katru gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā Alī-da noorganizē braucienu uz pansionātu, lai ieprie-cinātu tur mītošos mūsu pagasta iedzīvotājus. Šo-brīd pansionātā no Vestienas pagasta savas ve-cumdienas pavada Skaidrīte Dārzniece, Valentīna Maslovska un Līvija Jansone. Muzikālus priekš-nesumus sniedza Vinetas Dāves dziedošā ģimene, skečus parādīja Irēna Batraga. Pensionāri pasnie-dza sarūpētās dāvanas.

Ciemošanās pansionātā

Valentīna un Skaidrīte.

Vera cienā pansionāta iemītniekus ar pašceptajiem pīrādziņiem.

�

Vestienas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums „Pie Mums” „Pagastmāja”, Vestienas pag., Madonas nov., LV-4855

Redaktore Ilga Sabitova, tel 29247674, korektore Daina Kebbe, tel 64871707 Iespiests SIA „Madonas poligrāfists”, Saieta laukumā 2a, Madona, LV-4801

Tirāža 300eksemplāri . Informatīvo izdevumu var lasīt internetā www.vestiena.lv

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, Vestienas jaunie sportisti ļoti veiksmīgi startējuši dažāda mēroga sacensībās. Lielākie panākumi, protams, bija tajos sporta veidos, kuri ir populāri mūsu skolēnu vidū un kuros notiek treniņno-darbības – distanču slēpošanā, orientē-šanās sportā un pneimatiskajā biatlonā. Prasmes šajos sporta veidos palīdzēja arī ļoti veiksmīgi startēt O. Kalpaka piemiņas kausa izcīņā militarizētajā stafetē, kur puišu komanda (Jānis Ind-riksons, Agris Reiznieks, Ilvars Veibs, Ģirts Leontjevs, Dinārs Gutāns) izcī-nīja 2. vietu 24 komandu konkurencē.

Komandu cīņā jāmin arī uzvara Lat-vijas Biatlona federācijas kausa izcīņā pneimatiskajā biatlonā skolu koman-dām, kā arī 2. vieta Latvijas Jaunatnes olimpiādē biatlona stafetē (Olita Lūse, Ilvars Veibs, Jānis Indriksons). Rajo-na skolēnu spartakiādē uzvarēts trijās vecuma grupās orientēšanās sportā, di-vās – rudens krosā un vienā – distanču slēpošanā.

VESTIENAS JAUNO SPORTISTU PANĀKUMI 2009.GADĀIndividuāli godalgotās vietas ra-

jona un republikas mēroga sacensī-bās izcīnījuši 13 Vestienas skolēni. Par Latvijas čempioniem orientē-šanās sportā kļuvuši Dinārs Gu-tāns (ziemas sprintā), Vairis Vald-bergs un Klinta Bičevska (ziemas stafetē), distanču slēpošanā – Olita Lūse (komandu sprintā).

Godalgotas vietas Latvijas čem-pionātā un citās republikas mēroga sacensībās izcīnījuši arī Jānis Ind-riksons, Ivo Freimanis, Loreta Vernere un Klinta Bičevska (dis-tanču slēpošanā), Ģirts Leontjevs, Kristaps Indriksons, Sanda Sir-mā un Zane Zembaha (orientēša-nās sportā).

Par Madonas rajona čempioniem kļuvuši Jānis Indriksons, Sanda Sir-mā (vieglatlētikas krosā), Klinta Bi-čevska (distanču slēpošanā). Godalgo-tas vietas rajona sacensībās arī Olitai Lūsei, Ivo Freimanim, Loretai Ver-nerei (distanču slēpošanā), Ģirtam Le-ontjevam (orientēšanās un krosā),

Kristapam Indriksonam, Agrim Reizniekam un Zanei Zembahai (orientēšanās sportā).

Lieliski šogad startējuši arī mūsu skolas absolventi Rolands Pužulis un Mārtiņš Indriksons. Abi izcīnījuši Latvijas čempionu titulus biatlonā vai-rākās disciplīnās, bet Rolands tiem pie-vienojis vēl 2 zelta medaļas Latvijas čempionātā distanču slēpošanā un 10.

Uzvarētāji Latvijas Biatlona federācijas kausa izcīņā.

vietu Eiropas jauniešu čempionātā biatlonā.

Kā parasti, janvāra sākumā Madonā paredzēta sporta laureātu sveikšana. Gada sporta laureāta gods tiek piešķirts tiem sportistiem, kuriem izdevies uzva-rēt Latvijas čempionātā vai Latvijas skolēnu spartakiādē. Šogad laureātu godā seši Vestienas jaunie sportisti – Mārtiņš Indriksons (LČ biatlona

2. vietas ieguvēji O. Kalpaka kausa izcīņā.

sprintā, iedzīšanā un klasikā), Rolands Pužulis (LČ biatlonā sprintā, masu startā un LČ distanču slēpošanā sprintā, duatlonā), Dinārs Gutāns (LČ ziemas orientēšanās sprintā), Olita Lūse (LČ distanču slēpošanā komandu sprintā), Vairis Valdbergs un Klinta Bičevska (LČ ziemas orientēšanās stafetē).

Juris Švarcs, sporta skolotājs

Ļoti gribas gada nogalē jums pastās-tīt kaut ko skaistu, bet vienīgā pozitīvā ziņa ir tā, ka novembrī ir iegūtas 12 jau-nas grāmatas, pateicoties tiem lasītā-jiem, kas bibliotēku atbalsta ar kaut simboliskiem ziedojumiem.

S. Meieres fantastikas caurvītā mīlas stāsta “Krēsla” fani jau ir izveidojuši rindu uz pēdējām divām tetraloģijas da-ļām, bet pirmās divas grāmatas ir pie-ejamas brīvāk. Arī S. Kolinsas “Bada spēles” piesaistīs lasītājus, kuriem pa-tīk fantāzijas caurvīti stāsti, bet reālajā dzīvē palīdzēs atgriezties K. Meisones “Precētu sieviešu noslēpumi”. Ja ne-patīk lasīt par laulības dzīves virpuļiem, tad atslodzes brīdim noderēs krievu de-tektīvromānu karalis F. Ņeznanskis ar “Ieroča izvēli”. Bet viņa tautietes, bi-jušās Krievijas Domes deputātes I. Ha-kamadas personīgos iespaidus, kas gūti, spēlējoties varas gaiteņos, var ie-pazīt grāmatā, kurai ar erotiku pamaz sakara “Sex lielajā politikā”. Pavisam citas noskaņas rada Dž. Kejas “Trom-pete”, parādot izcila mūziķa personīgo traģēdiju. Šīs un citas grāmatas ieprie-cinās jūs tumšajos ziemas vakaros.

Bet Ziemassvētku sveicienu mums visiem sūtu ar Jura Rubeņa un Māra Subača grāmatas „365 pasakas katrai gada dienai” pastāstiņu:

“Reiz dzīvoja bumbulis. Viņš bija krāsains un spožs un bija par to milzīgi lepns. Visu gadu viņš gulēja ielikts kar-tona kastē un, tikai, tuvojoties Ziemas-svētkiem, viņu izņēma un pakāra eglī-tes zariņā.

“Es esmu skaistais bumbulis,” viņš teica. “Skatieties visi uz mani “!”

“Tu nu gan esi vieglprātīgs”, viņam teica eglītes svecīte. “Viss šajā pasaulē izdeg un izbeidzas.”

“Tas nekas,” bumbulis atbildēja. “Es zinu, ka tumšā kartona kaste nav mūžī-ga. Katru reizi pēc tās nāk atkal jauni Ziemassvētki.”

Vēlu visiem izturību un pacietību sa-gaidīt savu īsto mirkli mirdzēšanai.

Tas noteikti pienāks!!!Jūsma, bibliotēkas vadītāja

Vēstis iz bibliotēkas INFORMĀCIJA

Kā ziņoja ‘‘Madonas Novada Vēstnesis’’, ar 2009.gada 02.novembri darbību uz-sākusi Madonas novada Dzimtsarakstu nodaļa, kura atrodas Madonā, Saieta lauku-mā 1, 108.un 109. kabinetā. Pagasta pārvalde turpmāk no dzimtsarakstu funkciju pildīšanas ir atbrīvota.

Kultūras pasākumi gada nogalē Vestienā

Ziemsvētku dievkalpojumi Vestienas evaņģēliski luteriskajā draudzē

24. decembrī - Ziemsvētku svētvakarā plkst. 18.00

25. decembrī - Ziemsvētkos – Kristus piedzimšanas svētkos – plkst. 13.00

Dievkalpojumā piedalīsies mūziķis Haralds Sīmanis

26.decembrī plkst.17.00 tautas namāSvētku koncerts

Piedalās sieviešu vokālais ansamblis ‘‘Fantāzija’’, Svētdienas skolas bērni ar izrādi, mūzikas skolas bērni.

31.decembrī plkst. 20.00 tautas namāJautrs, atraktīvs sarīkojums „Vecā gada patriekšanas svētki”

tiem, kuri paēduši, bet nevar sagaidīt Jauno gadu.Dulloties palīdzēs Vestienas dramatiskais kolektīvs.

Ieeja par ziedojumiem. Ziedotāji piedalās loterijā

Bet gadi dzimstun nozied aši.Vien sirdsKā muļķe –Arvien tic,Ka mirklisKavēties ir spējīgs,Ja cerībuTu nes sev līdz. /O.Skuja/

Lai Ziemassvētku gaišuma pilnas dienas gada nogalē dzimušajiem jubilāriem:

– Dakter es nevaru elpot caur degunu! – Elpojiet caur muti! – Paldies dakter! – Nevis paldies, bet pieci lati!

– Skolotāja Jānītim: “Kāpēc tu atkal lūrēji, kā meitenes pārģērbjas?”– “Saprotiet, man nav mājās interneta!”

Skolotājs: – Vai tu zini, par ko es tev ieliku divi?Skolnieks: – Redziet nu, skolotāj, jūs man ielikāt divi un nezināt, par ko!

Bērniņš ir tik vēlīgs stādiņš,Kas bez saules nevar augt.Saule, mīlestība – abas –Ļauj tam atraisīties, plaukt.Tēvs, māte – otra saule.Lai tā ilgi nenoriet un lai, mīlestības radīts, bērniņšGaismas ceļu iet! /Paulīne Bārda/

Sveicam

Ilutu Pūgu ar dēliņa Renāra piedzimšanu;

Diānu Spori un Leonīdu Vjatkinu ar

meitiņas Simonas piedzimšanu.

Vestienas pagasta pārvalde

Ilvai AvotiņaiIngusam EisakamIlmāram Punkam

Kalvim ReinbahamArtūram Pūgam

Rinaldam VītoliņamAgijai Leitānei - ŠķēleiUģim Ogorodņikovam

Inesei PiņķeiRimantam Auziņam

Dagnijai BojāreiAnrijam InnusamRaivim JankavamAndrim OzoliņamRinetai Auziņai

Ritai KrūmiņaiValerijam Kupcānam

Gunai TipaineiSergejam ŽīguramLigitai Bogdanovai

Evaldam ZommeramVoldemāram Paikonim

Vijai CipuleiGatim Kaminskim

Gunāram VītoliņamLaimai KrūmiņaiRudītei RubeneiAinai Lapiņai

Uldim ArentamMildai Mangelei

APSVEICAM!

PASMAIDĪSIM!