Pieejamas bezmaksas konsultācijas altum programmās · 2017. 3. 27. · sagatavot kvalitatīvus dokumen-tus, t pēc ar tiem ir viegli strdt, un cilvēki mums uzticas. u 2. lpp. Pieejamas

AktuAlitātes

ŠAJā NuMuRā: LAD aktu l k

inform cija . . . . . . . . . 2

Situ cijas izpratne ļaus n kotnē atbalstīt tieši ražojošos lauksaim-

niekus . . . . . . . . . . . . 3

Iecerēts atvieglot pie-

na kvotas izmantošanas nosacījumus pēdēj piena kvotas gad . . . 3

Likum paredzēs kompens ciju par dzīvnieku infekcijas slimību radītajiem zau-

dējumiem . . . . . . . . . . 3

Iespēja apgūt lauksaimniecības pama-

tus t lm cīb . . . . . . . 4

Jauni noteikumi mikro-

uzņēmumu nodokļa maks t jiem . . . . . . . 4

Svarīgi grozījumi MK noteikumos tiem, kas maks s sezonas lauk-

str dnieku nodokli . . . 5

Govis un ganības . 6

Lauksaimnieku organiz cij m pied v daudz-pusīgus semin rus . . 7

N kotnē būs vienots prakses vietu reģistrs 8

LLKC aicina bioloģisk s saimniecības informēt par produkciju . . . . . . . . . 9

Oici la tirgošan s ar pašu ražoto . . . . . . . . 9

Pirmajai m jražošanas saimniecībai Tukuma novad desmit gadu . 10

Diskutē par bitēm un pesticīdiem . . . . . . . . .12

Cenu kritums ES liellopu gaļas tirgū . . 13

Dzīvnieku klonēšana: ES pagaid m pret . . 13

Svarīg kie datumi, kurus lauku uzņēmējsnedrīkst aizmirst 2014. gada jūnij . . 14

Turpin s m cības lauku jauniešiem . . . 15

Konkursa „Laukiem būt!” uzvarēt ji par uzņēmēj-darbīb paveikto . . . 15

Nr.5 (110) (13.05.2014)

1

Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

Lauku uzņēmēji Latvijas novados varēs izmantot LLKC speci listu bez-

maksas konsult cijas un apm -

c bas inansējuma saņemšanai, lai stenotu projektus valsts ak-

ciju sabiedr bas „Latvijas Att s-

t bas inanšu institūcija Altum” (ALTUM) atbalsta program-

m s. Sadarb ba izveidota ar mērķi veicin t ekonomisko ak-

tivit ti laukos un paplašin t ie-

dz vot ju iespējas saņemt valsts inansējumu.

Līgumu par sadarbības paplašin -šanu valsts atbalsta programmu īste-nošan aprīlī parakstīja ALTUM val-des priekšsēdēt js Rolands Paņko un LLKC valdes priekšsēdēt js M rtiņš Cimermanis. LLKC speci listi kon-sultēs par pieejamajiem valsts atbal-sta veidiem, ALTUM pied v taj m valsts atbalsta programm m, palī-dzēs sagatavot pieteikumus, biznesa pl nus un citus dokumentus, kas ne-pieciešami aizdevumu saņemšanai.

Atsevišķ s LLKC reģion laj s noda s jau iepriekš s kta aktīva

sadarbība ar ALTUM jeb k drei-zējo Hipotēku banku, un t turpi-n sies vēl efektīv k.

St sta Jana Staka, LLKC Jē-kabpils noda as speci liste ekono-mik :

– Ar bankas ALTUM Jēkabpils noda u jau ilgus gadus veidojas laba sadarbība, jo mūsu konsult -ciju birojs apliecin jis, ka varam sagatavot kvalitatīvus dokumen-tus, t pēc ar tiem ir viegli str d t, un cilvēki mums uzticas. u 2. lpp.

Pieejamas

bezmaksas konsultācijas altum programmās

2

Nr.5 (110) (13.05.2014) Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

Lauku atbalsta dienesta speci listi „Lauku Lapai” sagatavojuši atbildes uz šobr d aktu l kajiem jaut jumiem.

Kad pl nots atvērt jaun s projektu k rtas LAP 2014. –2020. ietvaros?

Š gada august pl nots izsludin t projektu konkursu Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pa-s kuma „Investīcijas materi lajos ak-tīvos” apakšpas kumos:

• Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecīb s;

• Atbalsts ieguldījumiem p rstr dē (tikai projektiem, kuru īstenošan ie-gūtais gala produkts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pie-likum );

• Atbalsts ieguldījumiem lauksaim-niecības un mežsaimniecības infra-struktūras attīstīb (bez meža zemju melior cijas).

Par nosacījumiem un k rtas inan-sējuma apjomu šobrīd vēl plaš kas inform cijas nav.

Kam j piesak s kūtsmēslu kr tuvju būvniec bai un rekonstrukcijai?

No 2014. gada 9. maija līdz 9. jūni-jam tiek izsludin ta projektu iesniegu-mu pieņemšanas k rta „Lauku saimnie-cību moderniz cija” ar kopējo publisko inansējumu 4 000 000 eiro apmēr . Pa-s kuma ietvaros atbalst m s aktivit tes ir jaunu kūtsmēslu kr tuvju būvniecība, esošo kūtsmēslu kr tuvju rekonstruk-cija, nepieciešamo būvmateri lu un stacion ro iek rtu ieg de. Pieteikties at-

balstam un būvēt mēslu kr tuvi fermai, kura vēl tikai n kotnē tiks būvēta, nevar. Mēslu kr tuvju būvniecība ir at auta pie esoš m ferm m.

Ministru kabineta 2004. gada 27. jū-lija noteikumi Nr. 628 nosaka, ka kūts-mēslu kr tuve nepieciešama dzīvnieku novietnēm virs 10 DV (dzīvnieku vie-nīb m), bet, ja lopu novietne atrodas īpaši jutīg teritorij , uz kuru attiecas paaugstin tas prasības ūdens un aug-snes aizsardzībai no lauksaimniecis-kas darbības izraisīt pies rņojuma ar nitrītiem, – no 5 DV. Minēto Ministru kabineta grozījumos pl nots iek aut normu, ja ga as liellopi vismaz septi-ņus mēnešus atradīsies rpus dzīvnieku novietnes, tad kūtsmēslu kr tuve nebūs nepieciešama.

K pēc LAD aicina klientus iesniegt doku-

mentus un pieteikumus Elektroniskaj pieteik-

šan s sistēm ?Elektroniskaj pieteikšan s sistē-

m var iesniegt platību maks jumu iesniegumu, lauku bloku precizēšanas pieprasījumu, projekta iesniegumu, maks jumu pieprasījumu un p rska-tus, pieteikumu degvielai ar akcīzes nodok a atbrīvojumu un daudzus citus gan LAD, gan citu Zemkopības minis-trijas pak autības iest žu dokumentus.

K das ir EPS priekšroc bas?

• Elektroniska iesnie-gumu iesniegšana.

• Nepieciešamo labojumu/papildi-n jumu veikšana un iesniegšana.

• Sistēmas brīdin jumi lietot jam par pie autaj m vizu laj m k ūd m, t -dēj di t s ir laikus un tri novēršamas.

• Atk rtoti iesniedzot iesniegumu, t aizpildīšana būs atvieglota, jo ir ie-spēja kopēt iepriekšēj izskatīt gada iesniegumu un lauku bloku kartes, pat, ja t s ir iesniegtas papīra form t .

• Iespējams sekot līdzi iesnieguma administrēšanas gaitas virzībai.

• Izlasīt un saglab t no LAD sa-ņemt s un uz LAD sūtīt s vēstules.

• Redzēt gan iepriekšējo gadu, gan k rtēj gada saņemtos maks jumus.

LAD ir veicis nepieciešamos uz-labojumus, lai EPS lietošanu klien-tiem padarītu ērt ku. Tagad taj ir iespējams autorizēties ne tikai ar LAD EPS piešķirto lietot ja v rdu un paroli, bet, izmantojot internet-banku, e-parakstu vai elektronisko identiik cijas karti (eID).

No š gada LAD EPS vienu klientu var p rst vēt un rīkoties t v rd vai-r ki EPS lietot ji, aizpildot daž dus pieteikumus, taču klients var ierobe-žot tiesības katram EPS lietot jam: lauksaimnieks var deleģēt k du citu izisko personu, piemēram, konsultan-tu vai radinieku iesniegt EPS viņa pie-teikumus. Jaunus EPS lietot jus klien-tam var piesaistīt, aizpildot veidlapu par jauno lietot ju, abpusēji parakstot un iesniedzot to LAD. LL

t 1. lpp.Bankas un arī mūsu uzdevums

ir darboties klientu lab , lai lauk-saimnieki pēc iespējas tr k saņem-tu nepieciešamos kredītus. Protams, zemnieks var sagatavot kredīta pietei-kumu pats, izmantot gr matveža pa-līdzību, bet pieredze r da, ka tad kre-dīta saņemšanai nepieciešams daudz ilg ks laiks, jo bieži k ds dokuments aizmirsts, tas j sagatavo no jauna u. c. Bankai ir savi iekšējie noteikumi,

kuri paredz, ka lēmums par kredīta piešķiršanu j pieņem divu, trīs nedē u laik pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja no konsult ciju biroja lauksaimnieks dodas uz banku ar pilnu dokumentu paketi, tad t arī notiek, un kredīti tiek piešķirti tri. Jēkabpils pusē pat-laban aktu li ir kredīti zemes ieg dei. Šogad trīs mēnešu laik sagatavoti jau 12 pieteikumi. K konsultante esmu oti priecīga par šo sadarbību, arī

par iespēju tri noformēt lauksaim-

niekiem mikrokredītus, piemēram, tehnikas ieg dei. T pat aktualizējies jaut jums par mēslu kr tuvju izbūvi, un ar bankas palīdzību saņemtie kre-dīti visvair k palīdzēs tieši mazaj m saimniecīb m, kuru rīcīb nav lielu inanšu līdzek u atbilstošu kr tuvju izbūvei. LL

Iveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiecību vadīt ja, Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speci liste

AktuAlitātes laD aktuālākā informācija

3

Nr.5 (110) (13.05.2014)Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

AktuAlitātes situācijas izpratne ļaus nākotnē atbalstīt tieši ražojošos lauksaimniekus

Ar Zemkop bas ministrijas (ZM) amatperson m un lauksaimnieku nevals-

tisko organiz ciju p rst vjiem 28. apr l tik s Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniec bas un lauku att st -

bas ģener ldirektors Jerži Pleva un EK Lauksaimniec bas un lauku at-t st bas ģener ldirektor ta eksperts Jueri Rute, lai p rrun tu Latvijai svar gos ES Kopēj s lauksaimniec -

bas politikas (KLP) jaut jumus. Eksperti un amatpersonas diskutē-

ja, k EK un Zemkopības ministrijai sadarbīb ar Eiropas un Latvijas lauk-saimnieku organiz cij m veiksmīg k ieviest nesen reformēto KLP. Jaun KLP paredz vair kus jaunus pas ku-

mus un pieejas, t.sk. „za in šanas” pra-sības, kas 2014.–2020. gada pl noša-nas period lauksaimniekiem j ievēro, lai varētu saņemt atbalsta maks jumus. T pat Latvijas lauksaimniekiem ir sva-rīgi, kas tiks uzskatīts par aktīvo lauk-saimnieku, k veidosies piena nozares t l k attīstība pēc kvotu atcelšanas, un citas ar maks jumiem saistītas jaunas deta as un aspekti.

Jerži Pleva teica: „Es vēlos šeit, uz vietas Latvij , lab k saprast situ ciju.

oti palīdz tas, ka eksperti un ražot -ji vērš manu uzmanību uz vienas vai citas jaun s pieejas reģion lajiem as-pektiem, jo tikai sadarbojoties mēs va-rēsim pan kt, lai KLP realiz cija būtu lauksaimniekus maksim li atbalstoša.

Mūsu mērķis ir, lai jaun Latvijas Lau-ku attīstības programma 2014.–2020. gadam un tiešmaks jumi, ko inansē visu ES valstu nodok u maks t ji, nes-tu visliel ko atdevi.”

Pēc tikšan s ZM valsts sekret ra viet-nieks Aivars Lapiņš atzina: „Manupr t, mēs esam labi izmantojuši iespēju atkl t sarun starp Eiropas Komisijas, Zem-kopības ministrijas un nevalstisko orga-niz ciju p rst vjiem p rspriest Latvijas lauksaimniekiem īpaši svarīgos n kotnes jaut jumus, lai mūsu intereses Briseles gaiteņos tiktu pareizi izprastas. Situ cijas izpratne aus n kamaj pl nošanas perio-d atbalstīt tieši ražojošos lauksaimnie-kus, un tas ir oti, oti svarīgi.” LL

ZM inform cija

Lai pēdēj piena kvo-

tas gad (2014./2015.) visa ne-

izmantot piena kvota pēc iespējas tiktu izman-

tota ražošanai un lai ražo-

t jiem būtu iespēja savlaic -

g k iegūt papildu piena kvotu, izmantojot nomas dar jumus, valsts sekret ru san ksmē 17.

apr l izsludin ja no-

teikumu projektu groz jumiem Mi-

nistru kabine-

ta 2009. gada 8. septem-

bra noteikumos Nr. 1040 „Piena kvotu administrēšanas noteikumi”.

Grozījumu izstr des proces ņemti vēr piena ražot ju nevalstisko orga-niz ciju priekšlikumi. Pl nots, ka no 2015. gada 1. aprī a piena kvotu sistē-ma tiks atcelta. Lai ražot ji pēc iespējas savlaicīg k varētu papildin t trūkstošo kvotas apmēru, noteikumu projekt at-viegloti nosacījumi, paredzot, ka ražot -ji kvotu var nom t, ja savu piena kvotu izpildījuši par 95 procentiem līdzšinējo 100 procentu viet . Projekts arī atce ierobežojumu ražot jam pēdējos divos kvotas gados no valsts rezerves saņemto piena kvotu iznom t vai p rdot.

Noteikumu projekts papildin ts ar

p rejas noteikumiem, kas nosaka ra-žot jiem pieteikšan s termiņu (2015. gada 1. febru ri) papildu piena kvotas saņemšanai no valsts rezerves. Ja ra-žot js pēdēj piena kvotas gad līdz 2015. gada 1. febru rim nemaz nebūs p rdevis pienu, tad viņa kvota tiks sa-mazin ta par 85 procentiem un atbrīvo-tais daudzums ieskaitīts valsts rezervē.

Noteikumu projekts „Grozījumi Mi-nistru kabineta 2009. gada 8. septem-bra noteikumos Nr. 1040 „Piena kvotu administrēšanas noteikumi”” st sies spēk pēc t apstiprin šanas valdīb un publicēšanas oici laj izdevum „Lat-vijas Vēstnesis” LL

ZM inform cija

likumā pareDzēs kompensāciju par Dzīvnieku infekcijas slimību raDītajiem zauDējumiem

Vald ba 15. apr l apstiprin ja Zemkop bas ministrijas izstr -

d tos groz jumus Veterin rme-

dic nas likum . Tie precizē pien ku-

mus m jas dz vnieku turēt jiem un pilnvarot veterin r rsta pien ku-

mus, noteic kompens cijas saņemša-

nas k rt bu par dz vnieku infekcijas slim bas vai epizootijas uzliesmojuma laik rad tajiem zaudējumiem, k ar samazina administrat vo slogu lauk-

saimniec bas dz vnieku pašniekiem.

Grozījumi likum noteic, ka turp-m k lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem pien ksies kompens cija par govju enzootisk s leikozes apka-rošanas laik nokautajiem liellopiem un Amerikas peru puves apkaroša-nas laik iznīcin taj m bišu saimēm. Vienlaikus grozījumi noteic, ka dzīv-nieku īpašnieks vai turēt js kompen-s ciju varēs saņemt tikai tad, ja būs izpildījis visas dzīvnieku veselības jomu reglamentējošajos normatīva-

jos aktos noteikt s prasības. Turpm k lauksaimniecības dzīvnieku īpašnie-kiem ar P rtikas un veterin ro die-nestu vairs nebūs j saskaņo izstr d -tais biodrošības pas kumu pl ns, kas ir administratīv sloga samazin jums dzīvnieku īpašniekiem.

Noteikumi „Grozījumi Veterin rme-dicīnas likum ” st sies spēk pēc to iz-skatīšanas Saeim un publicēšanas oici -laj izdevum „Latvijas Vēstnesis”. LL

ZM inform cija

iecerēts atvieglot piena kvotas izmantošanas nosacījumus pēDējā piena kvotas gaDā

4


Mikrouzņēmumu nodokļa p rskata veidlapu maina no-

teikumi, kas publicēti 2014. gada 15. apr l „Latvijas Vēstnes ”. Sal dzinot ar iepriekšēj parauga veid-

lapu, būtiskas izmaiņas nav veiktas un veiktie papildin jumi veidlap ir izdar -

ti, lai t atbilstu pēdējiem groz jumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likum .

Veidlapa nodrošin s iespēju parei-zi aprēķin t mikrouzņēmumu nodokli š dos likum noteiktajos gadījumos:

Ja papildus pamatlikmei netiek pie-mēroti 2 procenti par katru papildus no-darbin to darbinieku gadījum , kad dar-binieku skaits ir liel ks par pieciem, bet salīdzin jum ar pirmstaks cijas gadu un pirmstaks cijas gad salīdzin jum ar gadu, kas ir pirms pirmstaks cijas gada, tas ir pieaudzis par 1 vai 2 darbi-niekiem (Likuma 6. panta 2.1 da a);

Ja netiek piemērota papildlikme 20 procentu gadījum , kad taks cijas gad apgrozījums p rsniedz 100 000 eiro, bet apgrozījuma pieaugums salīdzin -jum ar pirmstaks cijas gada apgro-

zījumu vai t gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaks cijas gada, nep r-sniedz 30% (Likuma 6. panta 3.1 da a);

Ja mikrouzņēmumu nodok a maks -t ja statuss ir ticis saglab ts nepamatoti un to konstatē brīdī, kad tiek iesniegta mikrouzņēmumu nodok a deklar cija ar kavējumu vai precizēta k da no iepriek-šējo taks cijas periodu deklar cij m;

Ja maks jams minim lais 50 eiro mikrouzņēmumu nodoklis tiem mik-rouzņēmumiem, kuriem taks cijas gad nav bijis apgrozījums, vai aprē-ķin t mikrouzņēmumu nodok a sum-ma ir maz ka par 50 eiro.

Jauni noteikumi kases apar tu lietot jiem

Izdevum „Latvijas Vēstnesis” 2014. gada 8. aprīlī publicēti divi jau-ni MK noteikumi, kas attieksies uz ka-ses apar tu lietot jiem Latvij :

• MK noteikumi Nr. 95 „Noteikumi par nodok u un citu maks jumu reģis-trēšanas elektronisko ierīču un iek rtu tehniskaj m prasīb m”;

• MK noteikumi Nr. 95 „Nodok u un citu maks jumu reģistrēšanas elektronis-ko ierīču un iek rtu lietošanas k rtība”.

Jauno noteikumu prasības st sies spēk ar 2015. gada 1. jūliju.

Par jaunajiem MK noteikumiem Valsts ieņēmumu dienests ir saga-tavojis informatīvo materi lu: „In-formatīvais materi ls par jaunajiem noteikumiem par nodok u un citu maks jumu reģistrēšanas elektronis-ko ierīču un iek rtu lietošanas k rtību un to tehniskaj m prasīb m””.

Ministru kabineta 2014. gada 11. febru ra noteikumi Nr. 95 „No-

dokļu un citu maks jumu reģistrē-

šanas elektronisko ier ču un iek rtu tehnisk s pras bas”.

Šie noteikumi st jas spēk 2014. gada 9. aprīlī, un ar tiem tiek aizst ti Ministru kabineta 2007. gada 20. febru ra noteikumi Nr. 133 „No-teikumi par nodok u un citu maks ju-mu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iek rtu tehniskaj m prasīb m”.u 5. lpp.

GRāMAtVeDĪBA uN NODOkĻi

jauni noteikumi mikrouzņēmumu noDokļa maksātājiem

Lai apgūtu lauksaimniec bas pa-

matu zin šanas, nepieciešams tikai dators, interneta pieslē-

gums un vēlme m c ties. LLKC pie-

d v t lm c b apgūt šobr d aktu -

lo profesion l s pilnveides izgl t bas programmu „Lauksaimniec bas pamati”. To var dar t, nep rtrau-

cot ikdienas darbu saimniec b , k ar netērējot laiku un l dzekļus, kas būtu nepieciešami m c bu apmeklē-

šanai kl tienē. M cības ilgst trīs mēnešus. Pieteik-

ties t lm cības kursam var jebkur katram izdevīg laik . Lauksaimnie-cības pamati ietver pamata zin šanu apguvi lauksaimniecības politik , augkopīb , lopkopīb , ražošanas pl -na izstr dē, darba aizsardzīb , gr mat-vedības un uzņēmējdarbības pamatos, k arī mežsaimniecīb un videi drau-dzīg saimniekošan .

Personas līdzinansējums šim t l-m cības kursam ir tikai 70 eiro. Nok r-tojot programmas noslēguma eks me-

nu, klausīt ji saņem LR Izglītības un zin tnes ministrijas noteikta parauga apliecību lauksaimniecības pamatos, kas dod iespēju saimniekot gudr k, k arī paver liel kas iespējas pretendēt uz daž diem atbalsta pas kumiem.

Plaš k par šo kursu: http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=7

Latvij profesion l lauksaimniecī-bas izglītība ir problēmjaut jums, un š di mēs mēģin m to risin t un pied -v t šo izglītību cilvēkiem, kuri vēlas kaut ko s kt ražot vai ražo. Iespēja lauksaimniekiem apgūt zin šanas ir t lm cības veid , bet eks mens k r-tojams kl tienē. Programma ir aktīva, pašlaik šo t lm cības kursu apgūst 312 studenti. Ik pēc trim mēnešiem studenti k rto noslēguma eks me-nu kl tienē. Programmas noslēguma eks menu 3. aprīlī nok rtoja un LR Izglītības un zin tnes ministrijas no-teikta parauga apliecību saņēma 20 t lm cības kursa studenti.

T lm c bas kursu dal bnieku viedoklis:

Kristaps Upenieks: „Es ikvienam ieteiktu šo t lm cības kursu, jo tas pa-līdzēja padzi in t savas zin šanas un gūt daudz vērtīga. Šī kursa zin šanas un iegūtais dokuments noderēs Lauku attīstības pl na atbalsta pas kumos 2014 -2020. gadam, jo paredzēts star-tēt daž d s atbalsta programm s, lai modernizētu savu saimniecību.”

Zane Pakalne: „K jaunajai m mi-ņai man bija izdevīgs šis m cību veids, jo varēja apvienot m cīšanos ar bērna audzin šanu. Testu nok rtošana nesa-g d ja nek das problēmas, savuk rt vair k pū u vajadzēja ieguldīt, rakstot ražošanas pl nu. oti noderīgas bija zi-n šanas par bruto segumu un ražošanas pl nošanu. Šī analīze palīdzēja man la-b k apzin t pozitīvos aspektus un trū-kumus sav saimniecīb .” LL

Alise Raupe, LLKC T l kizglītības noda as izglītības projektu vadīt ja

AktuAlitātes iespēja apgūt lauksaimniecības pamatus tālmācībā

5


t 4. lpp.Jaunaj m tehniskaj m prasīb m at-

bilstošus hibrīda kases apar tus un ka-ses sistēmas būs j s k oblig ti lietot ne vēl k k 2015. gada 1. jūlij . T dēj di līdz 2015. gada 30. jūnijam var lietot gan jaunaj m tehniskaj m prasīb m atbilstošus hibrīda kases apar tus un kases sistēmas, gan arī kases sistēmas, kuras atbilst tehniskaj m prasīb m, kas noteiktas Ministru kabineta 2007. gada 20. febru ra noteikumos Nr. 133 „No-teikumi par nodok u un citu maks ju-mu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iek rtu tehniskaj m prasīb m”.

Ministru kabineta 2007. gada 20. febru ra noteikumos Nr. 133 „No-teikumi par nodok u un citu maks ju-mu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iek rtu tehniskaj m prasīb m” noteiktaj m prasīb m atbilstošus ka-ses apar tus ar elektronisko kontrol-lenti un kases sistēmas drīkst reģis-trēt Valsts ieņēmumu dienest līdz 2014. gada 31. decembrim un lietot līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Būtisk k s izmaiņas:Tiek noteiktas jaunas tehnisk s prasī-

bas tikai kases apar tiem ar elektronis-ko kontrollenti, hibrīda kases apar tiem un kases sistēm m (kases apar tiem un specializētaj m ierīcēm un iek rt m (taksometru skaitīt jiem un tirdzniecī-bas autom tiem) tehnisk s prasības ne-tiek mainītas un t s pilnīb atbilst tam, k das t s ir noteiktas Ministru kabineta 2007. gada 20. febru ra noteikumos

Nr. 133 „Noteikumi par nodok u un citu maks jumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iek rtu tehniskaj m prasīb m” noteiktaj m prasīb m).

Kases apar tiem ar elektronisko kontrollenti, hibrīda kases apar tiem un kases sistēm m j nodrošina „Hash SHA-1” kontrolsummu (unik lu sim-bolu virknes) aprēķin šana kases če-kiem un Z p rskatiem. Šīs kontrol-

summas būs redzamas katr izdruk t kases ček un Z p rskatos, un ar to palīdzību būs iespējams konstatēt, vai kases apar ta ar elektronisko kontrol-lenti, hibrīda kases apar ta un kases sistēmas programmatūr ir notikusi neat auta iejaukšan s.

Hibrīda kases apar tiem ir j būt ap-rīkotiem ar isk lajiem blokiem. Savu-k rt kases sistēm m isk lie bloki vairs

nav nepieciešami, jo atšķirīb no hibrī-da kases apar tiem kases sistēm m pa-pildus „Hash SHA-1” kontrolsummu aprēķin šanai ir j nodrošina kontroles datu saglab šana un rezerves kopiju veidošana rpus kases sistēmas.

Pasažieru transportlīdzek os izman-tojam m kases sistēm m ir noteikts at-brīvojums no kontroles datu saglab ša-nas un rezerves kopiju veidošanas, k rezult t pasažieru transportlīdzek os izmantojam s kases sistēmas pēc būtī-bas atbilst tehniskaj m prasīb m, k das ir kases apar tiem ar elektronisko kon-trollenti (j nodrošina „Hash SHA-1” kontrolsummu aprēķin šana, bet nav j izmanto isk lais bloks).

Ministru kabineta 2014. gada 11. febru ra noteikumi Nr. 96 „No-

dokļu un citu maks jumu reģistrē-

šanas elektronisko ier ču un iek rtu lietošanas k rt ba”.

Šie noteikumi st jas spēk 2015. gada 1. jūlij , un ar tiem tiks aizst ti Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 282 „Nodok u un citu maks jumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iek rtu lietošanas k rtība”, nosakot kases apar tu, hibrīda kases apar tu, kases sistēmu un specializēto ierīču un iek rtu reģistrēšanas, lietoša-nas un apkalpošanas k rtību, k arī da-rījumu apliecinošo dokumentu veidus, to rekvizītus un gadījumus, k dos tie ir j izsniedz darījumu apliecin šanai. LL

Inform ciju sagatavoja Valsts ieņēmumu dienesta Nodok u p rvalde

Jau informēj m iepriekš, ka, s kot ar š gada 1. jūniju, lauksaimniekiem par sezonas

str dniekiem būs iespējams maks t sezonas laukstr dnieku nodokli 15 procentu apmēr no str dniekiem aprēķin t s darba samaksas.

„Latvijas Vēstnesī” 10. aprīlī ir publicēti grozījumi MK 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 „Noteikumi par valsts soci l s apdro-šin šanas oblig to iemaksu veicēju reģistr ciju un ziņojumiem par valsts soci l s apdrošin šanas oblig taj m iemaks m un iedzīvot ju ien kuma nodokli” (https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=265562).

Noteikumi papildin ti ar 3.1 pielikumu „Ziņojums par sezonas laukstr dnieku ien kuma nodok a maks t ju darba ien kumiem, iedzīvot ju ien kuma nodokli un valsts soci l s apdrošin -šanas oblig taj m iemaks m”. Notei-kumi paredz, ka sezonas laukstr d-nieku ien kuma izmaks t js (darba devējs) katru mēnesi piecu darbdienu laik pēc sezonas laukstr dnieka ien -kuma nodok a maks t ja (darba ņē-mēja) nodarbin šanas mēneša pēdēj s dienas apstiprina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienest Lauku atbalsta dienesta inform cijas sistēmas sagata-voto ziņojumu par sezonas laukstr d-nieku ien kuma nodok a maks t ju

darba ien kumiem, iedzīvot ju ien -kuma nodokli un valsts soci l s ap-drošin šanas oblig taj m iemaks m. Šaj ziņojum nor da visus p rskata mēnesī nodarbin tos laukstr dnieku ien kuma nodok a maks t jus (darba ņēmējus), viņu (darba ņēmēju) ien -kumus, aprēķin to sezonas laukstr d-nieku ien kuma nodokli, t dalījumu oblig taj s iemaks s un iedzīvot ju ien kuma nodokli un nodarbin tības periodus. Ja p rskata mēnesī perso-nai ir vair ki nodarbin tības periodi, p rskata ailes būs j aizpilda par katru nodarbin tības periodu atsevišķi. LL

Linda Puriņa, LLKC Gr matvedības un inanšu noda as vadīt ja

svarīgi grozījumi mk noteikumos tiem, kas maksās sezonas laukstrāDnieku noDokli

Būtiskas izmaiņas nav veiktas un papildin jumi

veidlap izdar ti, lai t atbilstu

pēdējiem groz jumiem

Mikrouzņēmumu nodokļa likum

6


Šis pavasaris ir sauss, un z les augšana pagaid m ir lēna,

t pēc gad jumos, kad govis tiek iz-

laistas ganos, mēs vair k to sapro-

tam k pastaigas svaig gais ar nelielu z les plūkšanas piedevu. Šin gad jum govis kūt ir j baro gan ar rupjo lopbar bu, gan spēkbar bu.

Ganīb s govis vislab k laist, kad z le ir sasniegusi 15 līdz 17 cm ga-rumu, jo tad z l ja ražībai vajadzētu būt 1700 kg sausnas uz ha. Piemēram, ja z les sausnas saturs ir 17%, tad 1700 kg sausnas ir 10 t/ha z les masas.

Ganīšanai par garu ir z le, kas sa-sniegusi 21 cm garumu, t pēc, izdze-not govis ganos pirmaj aplok , pēdē-jais aploks ir j nop auj sk bbarībai.

Uz n kamo aploku govis ir j p r-dzen, kad izmantotaj aplok z le ir 6 cm gara. No z les ataugšanas truma un z l ja ilgmūžības viedok a nav labi noganīt z li p r k īsu.

Par lab m ganīb m ar pietiekamu z les daudzumu vislab k st sta pašu govju uzvedība. Nep rtraukti plūcot pa labi un pa kreisi, govs apēd visu z li, cik vien var aizsniegt. Tad dzīv-nieks iet soli uz priekšu un dara to pašu atkal un atkal. Ja ganību zelme-nis ir pietiekami biezs, nep raudzis un garšīgs, govs spēj uzņemt līdz vienam kilogramam sausnas stund .

Komforta nodrošin šanaLai arī ganības ir govju visdabis-

k k vide, mums tomēr ir j parūpē-jas par komforta nodrošin šanu t m. Protams, ka dažas lietas mēs nespēsim regulēt. Vējš, lietus vai tveice ir neno-

vēršamie dabas apst k i. Š dos gadī-jumos dzīvniekiem ir nepieciešama nojume vai koku, krūmu lapotne.

Ganīb s govīm ir vienmēr j būt pieejamam tīram dzeramajam ūdenim pietiekam daudzum . Augstražīg m govīm – līdz 180 litriem dien .

Mušas, dunduri un kniš i rada dzīv-niekiem s pīgus kairin jumus. Lietojot līdzek us pret šiem kukaiņiem, mēs ne tikai paaugstin m govju komforta lī-meni, un gan mpulks k ūst mierīg ks, bet arī pasarg jam no saslimšan m.

Nagu vesel ba gan b sVisp r ganības nagiem ir labvēlīga

vide. Z l ja virsma ir mīksta, un go-vis jūtas droši, t s ērti var nogulties, piecelties, k arī stabili iet. Arī nagu slimību ierosinošo baktēriju skaits ga-nīb s ir maz ks nek citur.

Tomēr ganīb m ir arī savi trūkumi. Reizēm govīm ir j noiet lieli att lu-mi pa nelīdzenu, cietu ganību ce u. Ejot pa nelīdzenu virsmu, nagi tr k nodilst un viegli rodas ievainojumi, sevišķi slapj laik , kad nagi ir mīk-st ki. Kad govis ganīb s gu , no to uzvedības mēs varam spriest par viņu labsajūtu. Klibas un stīvas govis negu uz krūtīm, bet biež k pagriežas uz s -niem, arī galvu t s tura tuv k zemei.

Z l jos iekļaujam s z lesGanību z l jos ir iek aujamas z -

les, kas ir garšīgas. Gan bu airene ir viena no vispro-

duktīv kaj m un visvērtīg kaj m lop-barības z lēm ar augstu kvalit ti. T proteīna satura ziņ līdzin s tauriņzie-

žiem, ir ar labu apēdamību un sagremo-jamību. Ganību airene ir bag tīgi apla-pota, spēcīgi augoša. tri attīst s sējas gad , labi cero un oti labi ataug pēc nop aušanas vai noganīšanas. Visvair k ražo pirmajos izmantošanas gados, ka-mēr lēn k augoš s apakšz les vēl nedod pilnu ražu. Ganību airenei nepieciešams bag tīgs mēslojums, īpaši atsaucīga t ir uz sl pek a mēslojumu. Vidēji agrīna. T ir pamatz le daudzgadīgaj s ganī-b s, kas dod augstu un kvalitatīvu ražu gan ganīb s, gan p aujamos z l jos.

Timotiņš labi piemērots p aujamos z l jos, maz k ganīb s, tomēr lab s ziemcietības un pieticības dē der arī ganīb m.

Pļavas auzene piemērota p au-jamo un ganību z l ju ierīkošanai. Pieticīga, labi pacieš sausumu, spēj labi piel goties daž diem augšanas apst k iem. Augsta barības vērtība, veido noslēgtu zelmeni, teicami ataug. Labi pacieš nomīdīšanu, t pēc to var izmantot ganību zelmeņos.

Pļavas skarene ir stīgot ja apakš-z le. oti laba ziemcietība. Lopbarī-bas kvalit te laba, ar labu sagremo-jamību un apēdamību. Izteikta spēja veidot blīvu un noslēgtu zelmeni, t -pēc t ir neatņemama sast vda a ilgga-dīgu ganību zelmeņu ierīkošan . Pēc noganīšanas oti labi ataug.

Baltais boliņš ir stīgot ja apakš-z le. Laba ataugšanas spēja gan pēc noganīšanas, gan nop aušanas. Pacieš nomīdīšanu un zemu apganīšanu.

Sarkanais boliņš ir proteīnaugs, bet prim ri piemērots p aujamajiem z l jiem. u 7. lpp.

lOPkOPĪBA

govis un ganības

7


t 6. lpp.

Ganību maisījumos to var pievienot līdz 2 kg/ha. Sarkanais boliņš satur itoestrogēnu, kas ir līdzīgs dzīvnieku hormonam estrogēnam. Ganīšana z -

l jos ar lielu sarkan boliņa īpatsvaru gan var atgremot jiem pasliktin t ap-sēklošan s r dīt jus.

Liels boliņa daudzums ganību z lē var izsaukt arī uzpūšanos, jo taj ir daudz viegli šķīstoš proteīna. Vis-liel kais uzpūšan s risks ir z l jos, kur z le ir jauna un taj ir maz efek-tīv s kokšķiedras, k arī gadījumos, kad lekn ar boliņu bag t lauk iz-iet badainas govis. Ja govīm papildus tiek izbarota rupj lopbarība ar augstu enerģijas un kokšķiedras saturu, tad uzpūšan s risks ir pavisam neliels. T mazin šanai ganību maisījum var iek aut augus ar augstu tanīna saturu, piemēram, ragainos vanagnadziņus.

Ganīb s pavasarī bieži redzam pie-nenes. No agronomijas viedok a t s tiek uzskatītas par nez lēm, bet, ja t s nep rsniedz 25% no kopēj s z l ja sausnas masas, tad uz t m varam pa-skatīties ne tikai k uz nez li. Piene-

nes satur daudz miner lvielu, tai skai-t kalciju un dzelzi. Ja tomēr gribam cīnīties ar t m un iznīcin t, tad tas ir j dara pirms pienenes s kušas ziedēt.

Ganīb m ir liela loma bioloģiskaj s saimniecīb s, jo tieši šaj laik dzīvnie-kus varam bioloģisk ce nodrošin t ar svarīg kajiem vitamīniem un mikro-elementiem. Nu jau arī Latvij ir pie-ejami speci li z l ju maisījumi veselī-bas uzturēšanai. Bet „veselības” z lītes var pievienot arī z l ju maisījumiem. Piemēram, z l ju maisījumam aptu-veni 2 kg/ha var pievienot cigoriņu vai ce mallapu sēklas. Cigoriņi papildin s govju barību ar miner lviel m: kalciju, n triju, fosforu, varu, kobaltu, selēnu un sēru. Ce mallapas ir noderīgas gov-ju veselībai ar sav m antibakteri laj m īpašīb m. Cigoriņi un ce mallapas ne-pazemina kopējo z l ju ražību, bet īpa-ši saus laik var to pat palielin t. LL

Silvija Dreijere, konsultante

LLKC jau vair kus gadus sadar-

bojas ar daž d m lauksaimnieku sabiedriskaj m organiz cij m to dal bnieku izgl tošan . Pēdējo gadu laik Valsts Lauku t kla pas kuma „Informat vu un izgl tojošu semin -

ru organizēšana vis Latvij ” ietva-

ros sar kots jau vair k nek simts semin ru par sabiedrisk m organi-z cij m interesējošiem profesion -

liem jaut jumiem. 2014. gada pir-

maj pusgad t m tika noorganizēts vair k nek divdesmit izgl tojošu semin ru. paši akt vi semin ru ap-

meklēšan bijuši daž du lauksaim-

niec bas kooperat vu biedri.Sadarbīb ar kooperatīvo sabiedrību

„Latraps” tika rīkoti vair ki semin ri par lauksaimniekiem šobrīd aktu la-j m tēm m: augsnes ka ķošanu, alus miežu un lauka pupu audzēšanu. Tos apmeklēja liels dalībnieku skaits. Šaj tehnoloģiju attīstības laikmet , kad daudzus jaut jumus iespējams nok rtot elektroniski, tika sniegta inform cija par personas datu aizsardzību, inform -

cijas tehnoloģiju drošību datu apstr dē, k arī šo datu glab šanas prasīb m un tuv kaj m izmaiņ m n kotnē. Šie se-min ri lauksaimniekus rosina dalīties pieredzē un savstarpēji apmainīties viedok iem. Šogad tas bija īpaši aktu -

li, jo nereti semin ru laik veidoj s pla-šas diskusijas par ziemas laika apst k u ietekmi uz augiem, kuru laik tika rasti risin jumi šo seku likvidēšan .

Kooperatīvu biedriem vienmēr in-teresē, k palielin t darba efektivit ti. T dē tika rīkoti semin ri par person -la vadību, komandas veidošanu, mērķu noteikšanu un vadību. Savuk rt koope-ratīvos, kuros apvienojušies m jražot ji, liela interese tika izr dīta par m rketin-gu – k lab k p rdot produktu un izzin t pircēju vēlmes. Arvien pieaug klausīt ju interese par labas higiēnas prakses ievē-rošanu produkcijas p rstr dē, paškon-troles sistēmas ieviešanu uzņēmum , k arī p rstr des produktu marķēšanu.

Šogad sadarbīb ar Zemnieku Saei-mu un Latvijas Lauksaimniecības ko-operatīvu asoci ciju līderības pamatus un mērķu pl nošanas prasmes apguva vair k nek desmit lauku jauniešu. Šo-brīd, kad Latvij par arvien pieaugošu problēmu k ūst jauniešu palikšana laukos un iesaistīšana uzņēmējdarbī-b , ar līdera prasmēm apveltīts, mērķ-tiecīgs un konkurētspējīgs jaunietis ir viens no būtisk kajiem lauku dzīves attīstības veicin t jiem.

Savuk rt sadarbīb ar St du audzē-t ju biedrību profesion l s izglītības iest žu izglītojamie tika m cīti par apst dījumu ierīkošanu, kopšanu un daž du augu izmantošanu, lai veicin -tu izpratni un vēlmi veidot sakoptu un acij tīkamu vidi visapk rt.

LLKC turpina izglītojošo semin ru rīkošanu, sadarbojoties ar daž d m ar lauksaimniecību saistīt m organiz ci-j m. Tuv kaj laik pl noti semin ri m jražošanu un augkopības nozares aktualit tēm. Esam atvērti sadarbības uzs kšanai arī ar cit m lauksaimnieku sabiedriskaj m organiz cij m un ko-operatīviem, kas skaidri apzin s savus mērķus un ir nodeinējuši mērķa gru-pas š d m aktivit tēm. LL

Jolanta Sūna-Strautiņa, LLKC T l k-izglītības noda as izglītības projektu vadīt ja

tālākiZGlĪtĪBA lauksaimnieku organizācijām pieDāvā DauDzpusīgus seminārus

Turpina izgl tojošo semin ru r košanu,

sadarbojoties ar daž d m ar

lauksaimniec bu saist t m

organiz cij m

8


Lai maksim li tuvin tu izgl t -

bas procesu re lajai ražošanai, sekmējot tr ku izgl tojamo

integr ciju darba tirgū, LLKC ko-

ordinē plašu m c bu prakšu saim-

niec bu t klu vis Latvijas teritorij . Šaj proces m c bu prakšu sistēma ir neatņemama sast vdaļa. Šobr d praktikantiem ir pieejamas divas prakses vietu sistēmas – atz t s un moderno tehnoloģiju prakses vietas.

Atzīto prakses vietu reģistrs darbo-jas kopš 2003. gada. Līdz 2009. gadam šīs saimniecības saņēma valsts subsīdi-ju maks jumus par prakses nodrošin -šanu, taču, s koties ekonomiskai lejup-slīdei, samaksu vairs nesaņēma. Da a saimniecību turpin ja uzņemt prakti-kantus, nesaņemot par to atbalstu, taču turpm kajos gados bija vērojama saim-niecību skaita samazin šan s.

Kopš 2011. gada Valsts Lauku tīkla pas kuma „M cību prakšu saimnie-cību tīkla uzturēšana” ietvaros bija pieejams inansējums par praktikantu uzņemšanu. T dē pēc rūpīgas izvēr-tēšanas tika izraudzītas 20 moderno tehnoloģiju saimniecības – zemnieku saimniecības, lauksaimniecības uz-ņēmumi un zin tnisk s institūcijas, kuras spēj nodrošin t augsta līmeņa kvaliik cijas praksi un ir aprīkotas ar modern m iek rt m.

Prakses vietu sarakstu apvienošana

Praktikantiem un arī prakses vietu p rst vjiem nereti rad s neizpratne, k pēc tiek pied v tas divas iespējas praktizēties un k da ir atšķirība starp šīm prakses viet m. Turpinot sama-zin ties atzīto prakses vietu skaitam, LLKC tika pieņemts lēmums apvienot šo saimniecību sarakstus un izveidot vienu, kopīgu prakses vietu reģistru, lai izvairītos no daž diem p rpratumiem.

No šī gada marta atzītaj m prakses viet m tiek pied v ta iespēja k ūt par moderno tehnoloģiju saimniecīb m, ja vien t s atbilst augstajiem izvirzī-tajiem kritērijiem. K ūstot par moder-no tehnoloģiju saimniecību, t m būs iespējams saņemt atbalstu par prak-tikanta uzņemšanu. Šis process tiks īstenots divu gadu laik , kamēr vien atzīt m prakses viet m izsniegtajiem apliecin jumiem nebūs beidzies derī-

guma termiņš. J ņem vēr , ka iepriekš prakses vietas tika atzītas vienpadsmit nozarēs, savuk rt moderno tehnoloģi-ju saimniecīb s praksi var apgūt pie-c s nozarēs – laukkopīb , d rzkopīb , bioloģiskaj lauksaimniecīb , lauku tūrism un lopkopīb . Turpm k gan par moderno tehnoloģiju saimniecību būs iespējams k ūt tikai četr s no-zarēs, jo lauku tūrisma nozarē trūkst praktikantu, jo šo specialit ti apgūt iz-vēlas aizvien maz k jauniešu.

Par moderno tehnoloģiju saimnie-cību var k ūt ne tikai atzīt s prakses vietas. Arī citas saimniecības, kas darbojas k d no iepriekš minētaj m nozarēm, var pieteikties saimniecību atlasei. To var izdarīt Valsts Lauku tīkla m jas lap www.laukutikls.lv sada „Prakses vietu atzīšana” vai arī LLKC m jas lap www.llkc.lv sada as „T l kizglītība” apakšsada „M cību prakšu tīkls Latvij ”.

Pilotprojekts studentiemŠogad LLKC n ca klaj ar jaunu-

mu – praksi LLKC konsultanta vadī-b – Latvijas Lauksaimniecības uni-versit tes Lauksaimniecības fakult tes 3. kursa studentiem, pied v jot daudz-pusīgu un padzi in tu profesion l s prakses programmas apguvi k d no perspektīv m moderno tehnoloģiju prakses viet m Latvij . Līdzīgi k ik-vien praksē, t s ietvaros studentam tiek norīkots prakses vadīt js izvēlē-taj saimniecīb , kurš nodrošina prak-ses programmas izpildi. Savuk rt no LLKC tiks norīkots attiecīg s nozares konsultants, kurš praktikantam sniedz ieskatu par nozari kopum , informē par saimniecības darbīb izmantojamiem LLKC izstr d tajiem interneta rīkiem, bruto seguma aprēķinu pielietošanu un cit m iespēj m saimniecības darbības uzlabošanai, k arī iepazīstina ar iespē-jamiem inansējuma avotiem ražošanas procesu uzs kšanai un attīstībai.

Šogad šaj projekt iesaistījusies laukkopības specialit tes studente Gunita Dalke, kura praksi izies Alojas novada Alojas pagasta SIA „Tērau-diņi”. Saimniecībai ir ilggadīga pie-redze praktikantu uzņemšan un jau trešo gadu t ir arī moderno tehnoloģi-ju saimniecība. Papildus konsultanta atbalstam prakses laik studentei būs

iespēja saņemt arī bezmaksas konsul-t cijas pie augkopības, lopkopības, ekonomikas vai gr matvedības kon-sultantiem par inansējuma piesaisti ražošanas uzs kšanai sav saimniecī-b . Ja šis projekts būs veiksmīgs, ie-spējams, tas tiks turpin ts arī n kama-jos gados.

LLKC turpin s pilnveidot esošo prakses vietu sistēmu, str d jot pie kvalit tes kritēriju izstr des, atbalsta meh nisma pilnveidošanas un vieno-tas datub zes izveidošanas. N kotnē mūsu priorit te ir profesion la lauk-saimniecības izglītība un kvalitatīvas prakses vietas laukos. LL

Jolanta Sūna-Strautiņa, LLKC T l kiz-glītības noda as izglītības projektu vadīt ja

tālākiZGlĪtĪBA nākotnē būs vienots prakses vietu reģistrs

9


Vēl nekad Latvij bioloģiskie pro-dukti nav bijuši tik pieprasīti k šo-brīd, taču inform cija par bioloģisko saimniecību saražoto produkciju ir grūti atrodama, t pēc LLKC jau pag -jušaj gad izveidoja m jaslapu www.bioinfo.lv, kur bioloģisk s saimniecī-bas var ievietot inform ciju par savu saimniecību un pied v to produkciju.

Visliel kais pieprasījums jūtams no Rīgas sabiedrisk s ēdin šanas uz-ņēmumiem un skol m, gan arī tieš s pirkšanas pulciņiem – neform l m pircēju grup m, kuras kopīgi, bez starpniekiem iepērk produkciju no

bioloģiskaj m saimniecīb m. Š di or-ganizējot iepirkumu, katru nedē u vis-maz 500 ģimeņu Rīg , Siguld , Cēsīs, Smiltenē, Jaunpiebalg , Ikšķilē, Ogrē un Vec ķos ieg d jas bioloģiskos p r-tikas produktus. Par bioloģiskas izcel-smes izejviel m regul ri interesējas arī p rtikas p rstr des uzņēmumi.

Interneta vietnē www.bioinfo.lv bio-loģisk s p rtikas produktu meklēšana iespējama gan pēc produkta kategori-jas, gan saimniecības nosaukuma vai atrašan s vietas.

LLKC aicina visus bioloģiskos zemniekus, kuri to vēl nav izdarījuši, reģistrēties www.bioinfo.lv un nor -dīt inform ciju par savu saimniecību. Gadījum , ja nepieciešama palīdzī-ba reģistrējoties, lūdzu, sazinieties ar LLKC projektu vadīt ju L smu Ozolu pa t lr. 27815545 vai e-pastu [email protected]. LL

L sma Ozola, LLKC projektu vadīt ja

Pašaudzēto d rzeņu un augļu vai pašroc gi ceptu p r dziņu un smalkmaiz šu tirgošan s

sezona tūl t ritēs piln spar , t pēc par š das komercdarb bas nepiecie-

šamaj m pras b m P rtikas un vete-

rin r dienesta P rtikas uzraudz bas departamenta speci listi sagatavoju-

ši inform ciju „Lauku Lapai”.

P rtikas apritē iesaist tajiem j reģistrējas

Ikvienam, kurš vēlas iesaistīties p r t ikas apritē – kaut ko ražot vai audzēt un pēc tam šo produkciju tir-got patērēt jam, ir j reģistrējas P rtikas un veterin raj die-nest (PVD). To pa-redz P rtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5. panta 3. punkts. Vispirms ir j sagatavo pieteikums atbilstoš s jomas reģis-tr cijai. Interesējošo pieteikuma veidlapu varat atrast PVD tī-mek a vietnē sada „Veidlapas” – tur mek-lējiet interesējošo uzņē-muma/objekta reģistr -cijas veidlapu.

Kad reģistr cija būs notikusi, jums tiks piešķirts atbilstošs uzņēmuma identiik cijas kods. Daudzus uztrauc fakts, cik š da reģistrēšan s maks ? T ir par brīvu. Vienīgi, ja vēlaties iegūt arī reģistr cijas apliecību (tas nav obli-g ti), n ksies šķirties no 1,42 eiro.

Izņēmums, kam nav j reģistrējas PVD, ir iziskas personas, kuras nelie-los daudzumos pieg d pašaudzētos aug us un d rzeņus galapatērēt jam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam,

k to paredz Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499

„Higiēnas prasības augu izcelsmes pro-duktu prim rajai ražo-šanai un tiešajai pieg -dei galapatērēt jam

neliel apjom ”.

Ar ko atšķiras ielu tirdzniec ba?

Preču p rdošana pašvaldības ie-k rtot s vai ar pašvaldību saskaņot s publisk s viet s, taj skait tirdzniecī-ba no p rvietojam mazumtirdzniecī-bas punkta, piemēram, autotransporta, ir ielu tirdzniecība. To nosaka Minis-tru kabineta 2010. gada 12. maija no-teikumi Nr. 440 „Noteikumi par tirdz-niecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizē-šanas k rtību” II da a.

Tirdzniecības dalībnieks šaj ga-dījum var būt gan juridiska, gan i-ziska persona, kura reģistrējusi saim-niecisko darbību un p rdod preces, k arī iziska persona, kura p rdod sekojošas preces:

• pašu ražoto lauksaimniecības pro-dukciju – p rtik paredzētos augkopī-bas, lopkopības, pašu iegūtus svaigus zvejas produktus nelielos apjomos un biškopības produktus;

• m jas apst k os ražotus p rtikas produktus no pašu ražot s lauksaim-niecības produkcijas;

• savva as ogas, aug us, riekstus, sēnes;

• lauksaimniecības un m jas (is-tabas) dzīvniekus saskaņ ar norma-

tīvo aktu prasīb m par k rtību, k d organizējama dzīvnieku tirdzniecība publisk s viet s;

• lietotas personisk s mantas.

u 10. lpp.

PāRtikA llkc aicina bioloģiskās saimniecības informēt par proDukciju

oficiāla tirgošanās ar pašu ražoto proDukciju

10


t 9. lpp.

paša uzman ba – higiēnai Bez ievērības nedrīkst atst t rūpes

par higiēnu. Organizējot savu darbu, ir j ievēro Eiropas Parlamenta un Pa-domes Regula Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par p rtikas produk-tu higiēnu, kas nosaka higiēnas pra-sības p rtikas apritē. Ar regulu varat iepazīties Eiropas Savienības tiesību aktu datu b zē: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv, konkrē-ti ar attiecīgo regulu: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02004R0852-20090420&qid=1398243713632&from=LV). Uzņēmuma paš-kontroles sistēmas ietvaros j -izvērtē apdraudējumi, kas varē-tu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo produktu, piemēram, p rvad šanas un uzglab šanas laik , k arī silt laika ietekmē.

Par atbilstošu produktu marķēšanu

Lai patērēt js netiktu maldin ts vai k cit di sniegta nepatiesa inform cija, tirgot jam j ievēro visp rēj s prasības Latvij izplat mo p rtikas preču mar-ķējumam. To nosaka Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumi Nr. 964 „P rtikas preču marķēšana”. Citus p rtikas nozari reglamentējošus norma-tīvos aktus piemēro, ja tajos ir noteik-tas papildu prasības atsevišķu p rtikas preču marķējumam, to saturam, no-formējumam vai izplatīšanas k rtībai. Aizliegts izplatīt p rtikas preces, kas neatbilst šo noteikumu prasīb m.

Papildus Latvij pieņemtajiem liku-miem 2014. gada 13. decembrīs st sies spēk Eiropas Parlamenta un padomes

Regula Nr. 1169/2011 par p rtikas produktu inform cijas sniegšanu patē-rēt jiem. Sīk k ar to varat iepazīsties Eiropas Savienības tiesību aktu datu b zē http://eur-lex.europa.eu/homepa-ge.html.

P rbaudes tirdzniec bas viet s Nevienu nevēlamies baidīt ar ie-

spējamajiem sodiem, taču gribam pievērst cilvēku uzmanību tam, ka tirgot ji, ražot ji un audzēt ji tiek p rbaudīti – gan viņu prece, gan do-kument cija. Noteikumi Nr. 440 no-saka, ka šo noteikumu uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei īsteno pašvaldība, tirgus p rvaldīt js, PVD, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts po-licija un pašvaldības policija un Pa-tērēt ju tiesību aizsardzības centrs. P rbaudes notiek periodiski, vadoties no pašvaldības sniegt s inform cijas.

Lai viss noritētu bez p rpratumiem, vajadzētu ievērot dažas pamata lietas:

• preču p rdošana tirdzniecības vie-t bez pašvaldības at aujas ir tirdzniecī-ba neat aut viet ;

• tirdzniecības dalībnieks tirdznie-cības viet patērēt jiem redzam viet izvieto skaidri salas mu inform ciju: juridiska persona – uzņēmuma nosau-kums (irma), nodok u maks t ja reģis-tr cijas numurs un t s personas v rds un uzv rds, kura ir atbildīga par tirdz-niecību attiecīgaj tirdzniecības viet ; izika persona – v rds un uzv rds.

Visbiež k konstatētie p rk pumi

Daudzus droši vien interesē, k di ir visbiež k konstatētie p rk pumi? Tie ir: nepareizi produktu uzglab šanas temperatūras režīmi; p rdevējs nevar uzr dīt produktu izcelsmes apliecino-šus pavaddokumentus; produktiem nav atbilstoša marķējuma (tas nozīmē, ka patērēt js nevar iepazīties ar produktu nosaukumu, sast vu, derīguma termi-ņu); higiēnas prasību p rk pumi tirdz-niecības viet ; k arī personīg s medi-cīnisk s gr matiņas neesamība.

Inform cijai Neskaidrību gadījum persona var

sazin ties ar PVD teritori lo p rvaldi (pēc personas faktisk s adreses), kur tiks sniegta nepieciešam konsult cija. Tur varat doties ar savu iesniegumu vai k diem citiem dokumentiem. Teritori -lo p rvalžu sarakstu, adreses, telefona numurus un darba laiku varat atrast http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/kontakti/pvd_teritorils_struktrvienbas.

Aprakstītie noteikumi attiecas gan uz mobil m, gan stacion r m tirdz-niecības viet m.

Informētības nolūkos komersan-tiem ieteicams sīk k iepazīties arī ar valstī noteiktajiem reģistr cijas, atzī-šanas un licencēšanas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ko varat atrast PVD tīmek a vietnes sada „Inform -

cija uzņēmējiem”. Diemžēl arī sieviņai, kura nelielos

daudzumos tirgo sēnes vai sav d rz izaudzētas upenes, j būt uzskaites žur-n lam. Ja t da nav, tad PVD inspektors šo p rk pumu pieiksē, tirgot js saņem aizr dījumu un turpm k š du p rk pu-mu nepie auj.

Vasaras period cilvēki vair k ap-meklē brīvdabas pas kumus, gadatir-gus un dodas iepirkties rpus telp m. Novēlam, lai iepirkšan s ir veiksmīga un apmierin tais pircējs arī turpm k atrod savu p rdevēju – godpr tīgu un atbildīgu m jražot ju! LL

Lai iepirkšan s ir veiksm ga un

pircējs ar turpm k atrod savu

p rdevēju – godpr t gu un

atbild gu m jražot ju!

11


Piem jas saimniec b „ bol-tiņi” ar m jražošanu s ka nodarboties pirms desmit ga-

diem, izmantojot lauksaimniec bas pamatnozarē izaudzētos augļus un d rzeņus un k galaproduktu ra-

žojot sk bētus k postus. Saimniece Rita Šnitko atz st, ka uzņēmuma re-

ģistr cija problēmas nav sag d ju-

si, taču nopietn kais p rbaud jums bijis telpu atbilst bas nodrošin šana ES pras b m.

Rita Šnitko var lepoties: – Tukuma novada institūcij s šī bija pirm reģis-trēt ražotne. Visu m cījos darot – gan sadarbīb ar P rtikas un veterin ro die-nestu, gan dodoties pieredzes apmaiņas braucienos uz citiem novadiem. Sadar-bība ar daž d m institūcij m veidoj s oti pozitīva un saprotoša.

Ražošana– K du tehnoloģisko procesu

izmantojat sk bētu k postu ražošan ?

– Ražošana notiek pēc atdalīta prin-cipa atsevišķi no priv t m telp m š d secīb – k postu pieg de, palīgtelpa, k postu sagatavošana, gatav s pro-dukcijas noliktava. K posti tiek atves-ti uz palīgtelpu, kur tie tiek sagatavo-ti šķērēšanai, noņemot liek s boj t s lapas. T l k tie non k telp , kur tos sašķērē ar k postu ēveli un pilda mu-c s. Sasmalcin tos k postus liek k rtu k rt m ar s li un piedev m, sastamp līdz izdal s sula. Muc m tiek uzlikti slogi un novietoti silt telp . Kad k -posti ir iesk buši un gatavi, tos novie-to gatav s produkcijas noliktav .

– Vai š s zin šanas apguv t spe-

ci li vai pašm c bas ceļ ?– P rstr des uzņēmum str d ju jau

32 gadus, t dēj di esmu ieguvusi lielu pieredzi šaj jom . Zin šanas pilnvei-doju pašm cības ce , lasot daž du lite-ratūru un apmeklējot semin rus.

– Secin jumi un ieteikumi par tehnoloģijas izvēli?

– Tehnoloģiskais process mani ap-mierina. Citiem iesaku rūpīgi iepazī-ties ar P rtikas paškontroles sistēmu, kura balstīta uz HACCP* principiem, t s izstr di un ieviešanu.– Kas uzņēmumam sast da re-

ceptūru un procesa aprakstus?

– Receptūru un procesa aprakstus sast du pati, nedaudz konsultējos ar p rtikas tehnologu. – Cik daudz laika tiek patērēts

produkta ražošanai?– Sk bēto k postu saražošanai

600 līdz 800 kilogramu apjom tiek patērētas septiņas, astoņas dienas.

– Vai t ir jūsu pamatnodarbo-

šan s?– J , sk bo k postu ražošana ir

mana pamatnodarbošan s. T tiek veikta tikai rudens un ziemas period . Meklēju iespējas, k attīstīt uzņēmu-ma darbību arī vasaras period .– Izejvielas tiek saražotas pašu

saimniec b ?– Visas izejvielas tiek saražotas saim-

niecīb līdz s ražotnei, kas, manupr t, ir oti izdevīgi. T dēj di varu garantēt sa-

vai produkcijai arī augstu kvalit ti. – K izdodas izpild t daž du kon-

trolējošo iest žu pras bas?– Ar kontrolējoš m institūcij m

nav raduš s nek das problēmas. Ievē-roju un izpildu visas prasības.

Uzskaite un iepakošana– Vai ir sarežģ ti sak rtot nepiecie-

šamo dokument ciju un pierakstus?– Nē, dokument ciju sak rtot nav

sarežģīti. Tikai regul ri j veic visi va-jadzīgie ieraksti pēc gr matvedības un HACCP principiem. u 12. lpp.

MāJRAŽOŠANA pirmajai mājražošanas saimniecībai tukuma novaDā Desmit gaDu

Ps „ boltiņi”Saimniece: Rita Šnitko.

Atrašan s vieta: „ boltiņi”, Tumes pagasts, Tukuma novads.M jražošan nodarbin tie: viens, pati saimniece.M jražošanas reģistrēšana/uzs kšana: 2004. gads.lauksaimniecības pamatnozare: augļu un d rzeņu audzēšana.izmantot s izejvielas produkcijas ražošanai: k posti un burk ni. Gatav produkcija: sk bēti k posti.

12


Lai kop gi rūpētos par bišu vesel bu, j uzlabo sadarb ba starp vair k m nozarēm, k

ar nepieciešams veikt pēt jumus, lai lab k izprastu apst kļus, kas ietekmē bišu vesel bu un izraisa to mirst bu. Par to run ts EK konferen-cē „Lab kais bišu veselībai”, kur k eksperte no Latvijas piedalīj s Ineta Eglīte. Konferencē uzsvērts, ka nepie-ciešams daudz rūpīg k vērtēt pesticī-du apdraudējumu bišu veselībai, jo to ietekme jau ir pier dīta. Lai novērtētu bišu veselību, veikts apjomīgs pētī-jums 17 ES valstīs, kur s kop apse-kotas 3284 bišu dravas, 31 832 bišu saimes, iesaistīti 1354 bišu inspektori, kuri veikuši 8572 dravu apmeklēju-mus. Laboratorijas izmeklējumu re-zult tu apkopojums vēl sekos. Pirm pētījuma gad konstatētais ziemas mirstības līmenis Latvij 2012./2013. gada sezon bijis 15%, Skandin vijas valstīs – 20%. Konferencē gan iz-skanēja viedoklis, ka pareiza pesticī-du lietošana varētu būt nekaitīga vai gandrīz nekaitīga bitēm, jo šīs lauk-saimniecības ķimi-k lijas ir tikai viena no ie-tekmēm, kas pa-sliktina b i š u v e s e -l ī b u . K o n -f e r e n -cē run ts ne tikai par bišu nozīmīgo lomu apputeksnēša-n , bet par citu apputeksnēt ju veikto darbu. Veikti pētījumi, kuros konsta-tēts, ka tikai 14% apputeksnēšanas darba veic bites. P rējo apjomu – citi savva as kukaiņi. Ir veikts pilsētas vidē dzīvojošo bišu sugu pētījums, kur konstatēts, ka past v aptuveni 291 savva as bišu suga. Liel koties šīs sugas pazīstamas k vientu s bi-tes, kuras nedzīvo kop liel s saimēs, bet iek rto m jok us atsevišķi. LL

BRiseles GAiteŅOs

Diskutē par bitēm un pesticīDiem

t 11. lpp.T pat regul ri j veic arī citi pieraks-

ti, j aizpilda svaigo k postu pieg des, deratiz cijas un dezinfekcijas žurn li, j seko temperatūrai ferment cijas pro-ces , uzglab šanai pirms fasēšanas un gatav s produkcijas uzglab šanai. Šie pieraksti, protams, prasa daudz laika, bet uzskatu, ka t arī pati lab k varu kontrolēt savas produkcijas kvalit ti.

– K izdodas sameklēt iepakoju-

mu saražotajai produkcijai?– Tas nav sarežģīti, tikai j raug s,

lai iepakojuma materi li būtu sertiicē-ti. Iepakojumus ieg d jos vairumtirdz-niecīb , marķējumus izgatavoju pati.

Noieta tirgus un p rdošana– K reklamējat savu produkciju?– Ne speci la devīze, ne logo ga-

tav s produkcijas reklamēšanai netiek izmantoti. Mana rekl ma ir garšīgs produkts. Šobrīd savu produkciju rek-lamēju internet .– Kur tiek realizēti sk bētie

k posti?– Produkciju realizēju kafejnīc s,

skol s, veikalos, k arī saimniecīb uz vietas. Tirdzniecību organizēju pēc pie-prasījuma, īpaši daudz laika tas neaiz-ņem. Visu produkciju p rvad ju ar savu transportu. T lu to nevedu, jo j rēķin s ar transporta izdevumiem. T pēc visiz-devīg k tirgot ir ražošanas viet . – Ko jūs ieteiktu jaunajiem un

topošajiem m jražot jiem?

– Jaunajiem m jražot jiem iesaku reklamēt savu produkciju, lai poten-ci lie pircēji varētu iegūt nepiecieša-mo inform ciju un uzzin t par jūsu produktu. Nebaidieties k ūt par m j-ražot ju, jo tas nav tik sarežģīti, k daudzi uzskata, pilnīb neiepazīsto-ties ar PVD prasīb m!

Att st ba– Ar cik lieliem ieguld ju-

miem j rēķin s, lai uzs ktu š du ražošanu?

– Ieguldījumi nebija p r k lieli, jo ražotnei piel goju jau esoš s telpas, kuras tika iek rtotas atbilstoši PVD prasīb m. Ražošanas iek rtas ieg -d jos pak peniski un salīdzinoši lēti. Kredītlīdzek i netika piesaistīti.– Vai izmantoj t k das atbal-

sta programmas sava uzņēmuma att st bai?

– oti liels atbalsts bija ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lau-ku attīstībai) projekts „Da ēji natur lo saimniecību p rstrukturēšanai” un t apguve piecu gadu laik .

– Vai pl nojat att st t uzņēmumu?– J , ir raduš s idejas, k nopelnīt

arī vasaras period , bet pagaid m lai tas paliek noslēpums. LL

Irēna Pavloviča, LLKC Tukuma novada lauku attīstības konsultante

Dace Millere, LLKC sabiedrisko attiecību speci liste

* uzziņaiHACCP (Hazardz Analyses and Critical Control Points) ir angļu v rdu

saīsin jums, kas tulkojum nozīmē: bīstamību analīze un kritiskie kontroles punkti. HACCP ir p rtikas uzņēmuma paškontroles sistēma drošas un nekai-tīgas p rtikas apritei, kura iekļauj sevī katra p rtikas aprites posma uzraudzī-bu un analīzi, nosaka posmus p rtikas apritē, kuri ir kritiski (bīstami) p rtikas drošībai un nekaitīgumam, un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības pro-

cedūras šajos posmos.Pasaules praksē p rtikas drošuma jaut jumu risin šan izmanto sistē-

mas pieeju, kad tiek noteiktas pamatprasības vai principi p rtikas produktu nekaitīguma nodrošin šanai. Šī sistēma tika radīta speci li p rtikas uzņē-

mumiem. T s pamat ir Laba higiēnas un Laba ražošanas prakse. HACCP mērķis ir nodrošin t p rtikas nekaitīgumu (drošumu) un kvalit ti. HACCP sis-

tēmas ieviešana ļauj samazin t izmaksas preventīviem pas kumiem, kurus j veic, lai saglab tu gala produkta drošumu, tai skait arī izdevumus vides un produktu laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Šie pamatprincipi ir formulēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 „Par p rtikas higiēnu” 5. pant un p rtikas apriti reglamentējošos Latvijas likumdošanas aktos.

HACCP sistēma ir balstīta uz septiņiem galvenajiem principiem, kuri no-

saka secīgu rīcību bīstamību identiicēšan un savlaicīg novēršan .

13


CoPA ir Eiropas līmeņa profesion lo lauksaimnieku organiz ciju komiteja, kas p rst v lauksaimniekus ES un starptautisk s institūcij s. T ir dibin ta 1958. gad .

CoGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooper cijas komiteja, kas p rst v kooperatīvu intereses ES un starptautisk s institūcij s. T ir dibin ta 1959. gad .

Kopš 1962. gada CoPA un CoGECA apvienoja birojus un kopīgi p rst v Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

eiropas Komisij saņemti 892 priekšlikumi par klonē-

šanas tehnoloģij m un 893 priekšlikumi par p rtiku, kas ražota no klonētiem dz vniekiem. Lai gan daudzviet pasaulē klonētu dz vnie-

ku produkti ir atļauti, ES šobr d ir pret to. Par to run ts COPA–COGE-CA un EK darba grup par liellopiem un te iem, kur k eksperte no Latvi-jas piedalīj s Lauksaimnieku organi-z ciju sadarbības padomes p rst ve Maija Pont ga. Galven s problēmas, k pēc ES šobrīd netiek s kta diskusi-ja par dzīvnieku klonēšanu p rtikai, ir sekojošas: Eiropas p rtikas drošības iest de (EFSA) nor da uz labturības problēm m – izmantotie sieviešu k r-tas surog tdzīvnieki un kloni paši var just ciešanas (dažk rt tie neizdzīvo); negatīva uztvere ES iedzīvot ju vidū ētisku apsvērumu dē ; izsekojamības un p rtikas marķēšanas izdevumi būtu neprognozējami un oti lieli.

COPA–COGECA p rst vji gan no-r da, ka daudz s valstīs (Jaunzēlandē, ASV, Kan d u. c.) kloni tiek izman-toti lauksaimniecības vajadzīb m, un u z d o d j a u t -

jumu EK – k būt p rliecin tiem, ka import no Kan das un ASV netiks iek auta klonu ga a? Kurš spēs to kon-trolēt, ja, piemēram, ASV šo dzīvnieku

ga a netiek atbilstoši marķēta un vai-rums dzīvnieku netiek reģistrēti datu

b zēs? K nodrošin s ga as izse-kojamību? COPA–COGECA

nor da, ka ES iest dēm ir j -rīkojas, lai klonēti dzīvnieki nenon ktu Eiropas tirgū. Valsts, kura varētu pie aut klonētu dzīvnieku eks-portu, j izslēdz no brīv s tirdzniecības sarun m. LL

Kopš gada s kuma ES liellopu gaļas tirgū cenas samazin ju-

š s vidēji par 5%, un progno-

zes liecina, ka liellopu gaļas patēriņš ilgtermiņ samazin sies. Par to run ts COPA–COGECA un Eiropas Komi-sijas (EK) darba grup par liellopiem un te iem, kur k eksperte no Latvijas piedalīj s Lauksaimnieku organiz ci-ju sadarbības padomes p rst ve Maija Pont ga. Tiek prognozēts, ka no 2014. līdz 2023. gadam liellopu ga as ražoša-na un patēriņš ES samazin sies par 7%, jo to pak peniski aizst j putnu ga a un cūkga a. Š ds pieprasījuma kritums pēc liellopu ga as var izraisīt ievērojamus soci los un ekonomiskos zaudējumus lauku apvidos. COPA–COGECA dar-ba grup uzsvērts, ka ES liellopu ga as

ražot jiem ir j ievēro daudz augst ki ražošanas standarti salīdzin jum ar ci-t m pasaules valstīm, t dēj di ES savus ražot jus nost da neizdevīg konku-rences situ cij . Līdz ar to tiek prasīts, lai gaid maj s sarun s par divpusējo brīv s tirdzniecības līgumu starp ASV un ES Eiropas Komisija nodrošin tu lauksaimnieku prasību noteikt abpusēji vien dus ražošanas standartus.

EK, prezentējot pētījumu par tirgus situ ciju un prognozētajiem ražošanas un patēriņa apjomiem pasaulē, atzīmē, ka Eirop aizvadīt gada laik vēroja-ma liellopu skaita stabilizēšan s, bet bijis būtisks kritums eksportam uz Krieviju. Ražošanas apjomu sama-zin šan s laika apst k u dē notikusi Argentīn , bet ievērojams ražošanas

pieaugums konstatēts Austr lij . EK prognozē, ka Austr lija pak peniski k ūs par galveno liellopu ga as eks-portēt ju valsti pasaulē.

COPA–COGECA iebilst pret ES mo-net ro iest žu pl niem stiprin t eiro, kas samazina ES lauksaimniecības produk-cijas, taj skait liellopu ga as, konku-rētspēju glob laj tirgū. Eksportu uz tre-šaj m valstīm kavē arī daž das sanit ro noteikumu barjeras. ES lauksaimnieku organiz ciju p rst vji uzsver, ka past v labas eksporta iespējas uz trešo valstu tirgiem, taj skait Turciju, frikas un

zijas valstīm, t dē vēlamas sarunas ar EK par šo ES ga as ražot ju pozīciju stiprin šanu šajos tirgos. Ne maz k sva-rīgi pan kt visas ES kopēju pozīciju par ritu l s kaušanas legalit ti. LL

cenu kritums es liellopu gaļas tirgū

Dzīvnieku klonēšana: es pagaiDām pret

Pēc COPA-COGECA ekspertu darba atskaitēm inform ciju publicēšanai

sagatavoja LLKC sabiedrisko attiecību vadīt ja Iveta Tomsone

Ekspertu dalība pas kum organizēta VLT aktivi-t tes „Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plaš k

ar COPA–COGECA darba grupu ekspertu akti-vit tēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla

m jaslap http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.

14


Term

iņšM

aijs

Jūnij

sJū

lijs1

29

1516

2022

302

39

1520

2225

301

3

Plat

bu m

aksā

jumi

Plat

bu m

aksā

jumu i

esnie

gums

Pāre

jas po

sma v

alsts

atbals

ts

Pāre

jas po

sma v

alsts

atbals

ts pa

r zdt

ājgov

mpa

šais

atbals

ts cie

tes ka

rtupe

ļu kv

alitāt

es uz

laboš

anai

Pāre

jas po

sma v

alsts

atbals

ts pa

r aitu

mātē

mpa

šais

atbals

ts lop

barb

as au

gu sē

klu un

sēkla

s kar

tupeļu

kvali

tātes

uzlab

ošan

aiAk

czes

nodo

klis

Iesnie

gums

par a

kcze

s nod

okļa

atbrv

ojumu

degv

ielai

lauks

aimnie

kam

Lauk

u atts

tbas

prog

ramm

a

Pārsk

ats pa

r iepr

iekšē

jā pe

riodā

veikt

ajām

darb

bām

(visie

m inv

estc

iju pr

ojekti

em)

Pārsk

ats p

ar a

tbalst

a sa

ņēmē

ja sa

imnie

ciskā

s da

rbba

s rā

dtāji

em p

ar ie

priek

šējo

kalen

dāra

ga

du (s

ākot

ar nā

kamo

gadu

pēc p

rojek

ta ste

noša

nas)

Lauk

u saim

niecb

u mod

erniz

ācija

Eiro

pas

Zivsa

imnie

cbas

fon

da a

tbalst

a pa

sāku

miInv

estc

ijas z

vejas

kuģu

ierc

ēs un

zveja

s rku

selek

tivitā

teInv

estc

ijas r

ažoš

anas

, pār

strād

es va

i mār

ketin

ga ie

kārtā

s un i

nfras

truktū

rā

Nacionālās subsdija

Aitko

pba

Par v

aislai

atau

dzēja

mās a

itas u

n teķ

a (no

vien

a ldz

1,5 g

adu v

ecum

am)

ģenē

tiskā

s kva

litātes

novē

rtēša

nu *

Netra

dicion

ālās n

ozar

esAp

droš

ināša

nas p

olišu

iegā

deAt

balst

s apd

rošin

āšan

as po

lišu i

egād

es iz

devu

mu se

gšan

ai

Atba

lsts d

alba

i pār

tikas

kv

alitāt

es sh

ēmās

Atba

lsts b

ioloģ

iskās

lauk

saim

niecb

as sh

ēmai

Atba

lsts n

acion

ālās p

ārtik

as kv

alitāt

es sh

ēmai

Atba

lsts

aizsa

rgātu

ģeo

grāi

skās

izce

lsmes

nor

āžu,

cilme

s vie

tas n

osau

kumu

vai

gara

ntētu

tradic

ionālo

patn

bu sh

ēmai

Bišk

opba

Atba

lsts b

iškop

bas n

ozar

ei

Grāmatvedba un nodokļi

Piev

ienotā

s vēr

tbas

nodo

klis

(PVN

)PV

N mē

neša

dekla

rācij

a un m

aksā

šana

s ter

miņš

Iedzv

otāju

ienāk

uma n

odok

lisGa

da ie

nāku

mu de

klarā

cija p

ar 20

13. g

adu

Iedzv

otāju

ienāk

uma n

odok

lisDe

klarā

cija p

ar ie

nāku

mu no

kapit

āla (p

ar m

ēnes

i) - ja

ienā

kums

no ka

pitāla

piea

ugum

a iep

riekš

ējā m

ēnes

pārsn

iedzis

711,4

4 eiro

Term

iņš,

kur

a la

ik v

ar ie

snie

gt p

iete

ikum

u,

iesn

iegu

mu

vai a

tska

iti.

Ie

snie

gum

u un

ats

kaiš

u ap

kopo

šana

s da

tum

s va

i ies

nieg

šana

s be

igu

datu

ms.

* Atba

lstu p

ar dz

vniek

a ģen

ētisk

ās kv

alitāt

es no

teikš

anas

testi

em m

aksā

orga

nizāc

ijai

svar

īgāk

ie D

atum

i, k

urus

lau

ku

uzņ

ēmēj

sn

eDr

īkst

aiz

mir

st 2

014.

gaD

a jū

nij

ā

15


Latvijas novados turpin s m -

c bas lauku jauniešiem, kuras organizē LLKC, sadarb b

ar Valsts Lauku t klu jau ceturto gadu stenojot aktivit ti „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarb bas veicin šanai”.

LLKC noda as m cības organizē daž dos laikos no 2014. gada febru -ra līdz augustam. Da biroju m cības jau ir s kuš s un pat noslēguš s, bet inform ciju par m cīb m, ko vēl orga-nizēs, precizējot datumus, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Daugavpils, Gulbenes, Kr slavas, Limbažu, Ludzas, Rēzeknes, Ogres, Prei u, Siguldas, Tal-su, Ventspils, Tukuma, Valkas un Val-mieras noda as, ir iespējams iegūt pie

attiecīgo noda u uzņēmējdarbības kon-sultantiem, kuru kontaktinform cija ir pieejama LLKC un VLT m jaslap s.

Iegūstot sertiik tu pēc m cību nos-lēguma, jauniešiem ir iespēja piedalī-ties konkurs „Laukiem būt!”. Dalība konkurs ne tikai dod iespēju lab ka-jiem jauniešiem saņemt naudas balvas

savas uzņēmējdarbības uzs kšanai vai attīstībai, bet arī praktisku pieredzi biznesa pl na izstr dē, sadarbojoties ar LLKC speci listiem ekonomik , gr matvedīb , jurisprudencē, augko-pīb , lopkopīb u. c.

Katra LLKC noda a organizē vienu informatīvo dienu, kur tuv k iepa-zīstina ar programmu, t s mērķiem, pl notajiem rezult tiem un iepriek-šējo gadu pieredzi, un piecas m cību dienas, kuru laik to dalībniekiem ir iespēja ne tikai apmeklēt savas jomas speci listu vadīt s nodarbības uzņē-mējdarbībai nepieciešamo prasmju at-tīstībai, bet arī tikties ar sava reģiona uzņēmējiem pieredzes apmaiņai. LL

LLKC Lauku attīstības noda a

Pag jušogad LLKC r kotaj jauniešu uzņēmējdarb bas konkursa „Laukiem būt!” i-

n l uzvarēja divi projekti – Ulda Arnic na (Balvu novads) projekts par biškop bas piederumu ražošanu un Ingas Gail tes (Ogres novads) pro-

jekts par m ksto rotaļlietu un suven -

ru ražošanu. K viņiem tagad kl jas, k izdevies stenot savas ieceres?

Inga Gail te no Ogres novada Meņ-ģeles pagasta startēja ar ideju ražot mīkst s rota lietas un suvenīrus gan pieaugušajiem, gan bērniem no kvali-tatīvas dabīg s das atgriezumiem. Par mērķi tika izvirzīts izveidot atpazīsta-mu zīmolu un soci li atbildīgu uzņē-mumu, iek rtojot darbnīcu un nodar-binot cilvēkus lauku teritorij , lai dotu ieguldījumu sava novada attīstīb .

Uldis Arnic ns no Balvu novada Kubulu pagasta vēlēj s nodarboties ar biškopības invent ra ražošanu, to piel gojot modern m un mobil m prasīb m, apkalpojot klientus arī to bišu dravu tuvum . Lai to veiktu, bija nepieciešams ieg d ties automašīnas piekabi, piecu oper ciju darbagaldu un ģeneratoru.

Abi uzvarēt ji saņēma sava biznesa uzs kšanai 1900 latu pirms nodok u nomaksas. – Ko psiholoģiski jums deva l dz-

dal ba un uzvara konkurs , lai tie-

š m re li ķertos pie uzņēmējdarb -

bas s kšanas?Inga Gail te: – Tas bija oti liels

atbalsts, ka citi cilvēki man noticēja un novērtēja manu ideju. Piedaloties konkurs , man nebija īpašu cerību, t pēc iek ūšana in l un tik augsts novērtējums mani p rsteidza, ieprie-cin ja un uzmundrin ja.

Uldis Arnic ns: – Līdzdalība kon-kurs galvenok rt deva p rliecību par saviem spēkiem un va noticēt pašam sev, ka es arī varu.– K izmantoj t saņemto naudas

balvu?I. G.: – Naudas balvu vēlējos sa-

pr tīgi investēt profesion laj darbī-b . T va piepildīt sapni un ieg -

d ties „nopietn kas” šujmašīnas, bez kur m es noteikti nebūtu izdarījusi tik daudz. Ieg d jos arī darba instru-mentus das apstr dei, iepirku das un citus materi lus. Papildin ju gr -matplauktu ar izglītojošu las mvielu. Apmeklēju starptautisko du izst di „Lineapelle” Boloņ un das izstr -d jumu ražotni. Naudas balva deva oti lielu atspaidu radošajai darbībai.

U. A.: – Da u saņemt s naudas ie-guldīju apgroz majos līdzek os, k arī ieg d jos vair kas iek rtas.

– Vai realizēj s ieceres par kon-

krēt s produkcijas ražošanu, ar kuru startēj t konkurs ? Varbūt šaj laik apgūti ar citi darb bas veidi vai pa-

pildin jies produkcijas kl sts?I. G.: – Konkurs startēju ar di-

zaina mīkstaj m rota liet m no das. Rota lietu niša, kas paredzēta bēr-niem, ir sarežģīta, d rga un laikietil-pīga, jo t m nepieciešamas licences par drošību. Lai uzs ktu nopietnu ra-žošanu, ir vajadzīgas lielas investī-cijas. Str d ju pie materi lu izvēles un arī pie jauniem produktiem. Šo-brīd pats jaun kais produkts ir ma-zais „Kabatas draugs” – talismans, ko vienmēr paņemt sev līdzi. Tas ir darin ts no mīkstas das ar kviešu graudu pildījumu, kas t vien pras s pēc ņurcīšanas. u 16. lpp.

lAuku AttĪstĪBA turpinās mācības lauku jauniešiem

konkursa „laukiem būt!” uzvarētāji par uzņēmējDarbībā paveikto

L dzdal ba konkurs

galvenok rt deva p rliec bu par

saviem spēkiem un ļ va noticēt pašam sev, ka es ar varu

Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMSNr.5 (110) (13.05.2014)

16

SAGATAVOTALatvijas Lauku konsultācijuun izgl t bas centrāR gas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov., LV-3018tālr.: 63050220Izdevumā LLKC arh va, publicitātes un M. Millera foto

lAUKU lAPA tAV E-PAstPied v jam iespēju saņemt informatīvos izdevumus “Lauku Lapa” un

“Zivju Lapa” Jūsu e-past ! Lai pieteiktos izdevumu elektroniskai saņemšanai, sūtiet pieteikumu uz e-pastu: [email protected]. Uz šo e-pastu varat sūtīt arī ieteikumus, k mēs varētu pilnveidot “Lauku Lapu” un “Zivju Lapu”.Pieteikum j nor da:V rds, uzv rds; iest des nosaukums, kuru p rst vat; e-pasta adrese, uz kuru vēlaties saņemt izdevumu.

t 15. lpp.Ar sav m rota liet m esmu pama-

nīta, t dē saņēmu pagodinošu pied -v jumu no bērnu apģērbu zīmola „Pa-ade Mode” izstr d t aksesu ru līniju rudens – ziemas sezonas 2014./2015. gada kolekcijai. Pēdējo mēnešu laik str d ju tieši pie šī projekta. Ieguldīts liels darbs un eksperimentēšana ir ne-susi aug us, un aksesu ri jau ir biju-ši daž d s izst dēs Parīzē un Briselē kop ar „Paade Mode”. Pl nota arī turpm ka sadarbība. Vēl šobrīd amat-nieciskos jaut jumos konsultējos pie das meistares, kas arī k uvis iespē-

jams, pateicoties LLKC atbalstam. U. A.: – Es biju paredzējis ražot

bišu stropus, un to arī patlaban daru. Pagaid m apgūstu biškopības inven-t ra ražošanu, un citus produkcijas veidus neražoju.

– Darbojaties vieni jeb tagad ir ar k ds pal gs?

I. G.: – Šobrīd str d ju viena, bet ceru tuv kaj n kotnē piesaistīt k du palīgu.

U. A.: – Pagaid m darbojos viens, bet tuv kaj laik pl noju nodarbin t vienu str dnieku.

– K jūsu pagast uzņēma ziņu par jūsu pan kumiem un k du pa-

l dz bu, iespējams, turpm k sniedz vietēj pašvald ba?

I. G.: – oti lielu uzmanību pie-vērsa mediji, t pēc pagast ziņas

izplatīj s tri. Manis paveikto uz-ņēma pozitīvi, saņēmu uzmun-drinošas vēstules, un cilvēki pat interesēj s par iespēj m iesais-

tīties darb , kas oti priecē, jo laukos darbaspēka atra-šana ir problēma. Ar paš-valdību notiek sarunas par

iespējamu telpu īri.U. A.: – Ziņu par uzvaru

konkurs man pagast uztvēra oti atsaucīgi. Galvenok rt cilvēki

atbalsta ar labu v rdu.– K di bijuši šaj laik saražot s

produkcijas apjomi, un vai tas jūs apmierina?

I. G.: – Ražošanas apjomi palieli-n j s pirms Ziemassvētku laika, šo-brīd ir klus ks periods.

U. A.: – Līdz šim saražoti vair k nek desmit stropi. Protams, gribētos vair k, bet tas nav pašmērķis.

– K das ir ieceres turpm kajam?I. G.: – Par t m šoreiz nerun šu.

Latiņa, p r kuru j p rlec, ir oti aug-sta, vair k st stīšu pēc lēciena.

U. A.: – Turpm kais mērķis ir nostip-rin ties vietēj biškopības invent ra tirgū.

Pas kum 2013. gad piedalīj s 321 jaunietis, bet in lam tika izvirzīti 15 dalībnieki, kuri iepazīstin ja ar sa-v m biznesa idej m kl tienē, liekot liet savu p rliecin šanas prasmi un dedzību par konkrēto ideju. Konkursa vērtēšanas komisij darboj s speci listi no LLKC, VA/S „Hipotēku un zemes banka”, AS „Citadele banka”, Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas. Kopējais balvu fonds bija 15 000 latu. LL

Dace Millere, LLKC sabiedrisko attiecību speci liste

Inga Gail te un Uldis Arnic ns, saņemot apsveikumus par uzvaru konkurs „Laukiem būt!”.

Ingas Gail ties viena no jaun kaj m idej m – talismans „Kabatas draugs”.

Documents

Pieejamas bezmaksas konsultācijas altum programmās · 2017. 3. 27. · sagatavot kvalitatīvus dokumen-tus, t pēc ar tiem ir viegli strdt, un cilvēki mums uzticas. u 2. lpp. Pieejamas