Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 405 – 15 … 19_11032016 (1).pdfPielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 405 – 15 òBūvju tehniskā apsekošana ó. Vispārīgas ziņas par

Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 405 – 15 “Būvju tehniskā apsekošana”

Izpildītājs SIA „Ēkas siltināšana“, reģ.nr.: 40103224136; juridiskā adrese: Liepu aleja 22, Babīte, Babītes novads, LV-2101

Pasūtītājs SIA „Aknīstes pakalpojumi“, reģ.nr.: 45403000709 , juridiskā adrese: Saltupes iela 9, Aknīste, Aknīstes novads, LV - 5208

Līguma nr.

NB25/02 – 2016 - 01

Objekts

ēka Augšzemes ielā 19, Aknīstē, Aknīstes novadā, LV - 5208

Stadija Tehniskās apsekošanas atzinums

Izstrādāja

būvinženieris_________________Ēvalds Cirsis (LBS sert.nr.: 20 - 105) būvinženieris/energoauditors_________________Artūrs Skrējāns (LSGŪTIS Energoauditora sert.nr.: EA2 - 0071)

Rīga

2016.gada marts


Tehniskās apsekošanas atzinums

Daudzdzīvokļu māja, kadastra nr. 5605 001 0178 001, Augšzemes iela 19, Aknīste, Aknīstes novads, LV – 5208

(būves nosaukums, kadastra numurs un adrese)

SIA „Aknīstes pakalpojumi“, reģ.nr.: 45403000709 , juridiskā adrese: Saltupes iela 9, Aknīste, Aknīstes novads, LV - 5208, līguma datums 2016.gada 26.februāris, līguma nr.: NB25/02-2016-01

(pasūtītājs, līguma datums un numurs)

Apsekošanas uzdevums:

1. Vizuāli apsekot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Augšzemes ielā 19, Aknīstē, kuras laikā fiksēt

redzamos būves bojājumus, pievienot tos fotofiksācijas veidā pie ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma;

2. Aprakstīt norobežojošo konstrukciju uzbūvi; 3. Apsekot mājas konstrukcijas tehnisko stāvokli un inženeirtīklus, novērtēt redzamos bojājumus, tos

aprakstīt atzinumā; 4. Noteikt konstrukcijas, kuru tehniskā stāvokļa noteikšanai ir nepieciešama papildus tehniskā izpēte,

novērošana, mērījumi, aprēķini un citi pasākumi; 5. Apsekošanas rezultātus ir jāapkopo tehniskās apsekošanas atzinumā saskaņā ar LBN 405 – 15

pielikumu.

datums: 2016.gada 25.februārī (apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums)

Atzinums izsniegts: 2016.gada …………………………….

atbildīgais būvinženieris: Ēvalds Cirsis, LBS sertifikāts nr.20-105 būvinženieris/energoauditors: Artūrs Skrējāns, SGŪTIS energoauditora sert.nr.: EA2 - 0071

(fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)


1. Vispārīgas ziņas par būvi

1.1. būves veids 1122 – triju vai vairāku

dzīvokļu mājas 1.2. apbūves laukums, m2 230,5 1.3. būvtilpums, m3 1335,0 1.4. kopējā platība, m2 398,8 1.5. stāvu skaits 2 – virszemes, 1- pazemes 1.6. Zemes vienības kadastra apzīmējums 5605 001 0178 1.7. zemesgabala platība, m2 1291,0 1.8. būves iepriekšējais īpašnieks Nav datu 1.9. būves pašreizējais īpašnieks Aknīstes pašvaldība 1.10. būvprojekta autors Nav datu 1.11. būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums Nav datu

1.12. būves nodošana ekspluatācijā, gads Nav datu; Ekspluatācijas

uzsākšanas gads – 1925.gads 1.13 būves konservācijas gads un datums Nav datu 1.14. būves atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas gads Nav datu

1.15. būves kadastrālās uzmērīšanas lietas: numurs, izsniegšanas gads un datums

5605 001 0178 001 - 01

2. Situācija

2.1. zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas plānojumam

Uz zemesgabala atrodas trīs ēkas – divstāvīga daudzdzīvokļu māja (tehniskās apsekošanas objekts) un divi šķūnīši, atbilstoši teritorijas plānojumam. (Attēli Nr.1; 2).

2.2. būves izvietojums zemesgabalā

Daudzdzīvokļu ēka atrodas Augšzemes ielā 19, Aknīstē, Aknīstes novadā, LV – 5208 uz zemes kadastra Nr. 5605 001 0178, 530m attālumā no Aknīstes novada domes, 830m attālumā no Aknīstes vidusskolas. (Attēls Nr.2).

Attēls Nr.1


Ēkai ir “L” veida forma, novietojums – daļa ēka atrodas paralēli Augšzemes ielai, daļa – perpendikulāri Augšzemes ielai. Ēkai ir divas kāpņu telpas, kas orientētas ZA virzienā. (Attēls Nr.1; 2).

2.3. būves plānojums

Būves telpas tiek izmantotas daudzdzīvokļu ēkas vajadzībām. Ēkai ir divas kāpņu telpas, katrā no tām pa četriem dzīvokļiem, kopā pa ēku ir 8 dzīvokļi. Zem daļas ēkas atrodas pagrabstāvs – zem dzīvokļiem nr.2 un nr.5, ieeja pagrabstāvā tikai no dzīvokļu iekštelpām (1.stāva grīdā izbūvēta koka lūka). No pilsētas inženierkomunikāciju pieslēgumiem tika konstatēta tikai elektroapgāde. Auksto un karsto ūdeni dzīvokļa īpašnieki/lietotāji nodrošina paši (karsto ūdeni iegūst sildot uz gāzes, elektriskajām vai ar mallku apkurināmām plītīm). Siltumenerģiju ēkas telpās nodrošina ar malkas krāšņu (t.sk., plītis) palīdzību. Vājstrāvu tīklus dzīvokļu īpašnieki/lietotāji savilkuši individuāli. Ēkā ir izbūvētas sausās tualetes. Ēkas izmēri (maksimālie, jo ēkai ir neregulāra forma, skatīt pielikumā skici): garums – 21,45m, platums – 15,00m, augstums – 7,60m (no cokola līdz korei). Cokola augstums ir mainīgs – no 0m – 0,65m.

3. Teritorijas labiekārtojums

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem un būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums (%)

3.1. Brauktuves, ietves, celiņi un saimniecības laukumi

Neietilpst apsekošanas uzdevumā.

Attēls Nr.2


3.2. Bērnu rotaļlaukumi, atpūtas laukumi un sporta laukumi

Neietilpst apsekošanas uzdevumā. 3.3. Apstādījumi un mazās arhitektūras formas

Neietilpst apsekošanas uzdevumā. 3.4. Nožogojums un atbalsta sienas

Neietilpst apsekošanas uzdevumā.

4. Būves daļas (Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Ēku tehniskais nolietojums (%) netiek izteikts, jo nav normatīva pamatojuma tā

noteikšanai 4.1. Pamati un pamatnes Nav datu par ēkas pamatni. Veicot pamatu atrakšanu pie ZA fasādes, tika konstatēts, ka pamatu dziļums ir vairāk kā 80cm (pamatne netika sasniegta). Apsekojot ēku no ārpuses (veicot pamatu atrakšanu, noskaldot redzamās pamatu daļas apmetumu) un apsekojot tos no pagrabstāva iekšpuses (zem dzīvokļa nr.2), tika konstatēts, ka pamati veidoti no māla ķieģeļu, oļu, laukakmeņu ieslēgumiem, kā arī smilts piedevu mūrējuma 500-550mm biezumā + apdares slānis (b~40mm), kas veidots kā dekoratīvs elements pa visu ēkas perimetru – izvirzījums uz āru 70 – 80mm salīdzinot ar ārsienu. Apsekojot pamatu konstrukciju no ārpuses, tika konstatēts, ka pamatu virszemes (cokola) daļas apmetums (ēkas daļai nr.1, skatīt pielikumā ēkas skici) ir saplaisājis (vietām remontēts), daudzviet izdrupis, veidojot iedziļinātus robus, nišas, rezultātā, pamatu konstrukcijā pastiprināti iekļūst mitrums. Ēkas daļai nr.2 - pamatu virszemes (cokola) konstrukcijā tikai lokālās vietās tika konstatētas plaisas apmetumā vai tas nodrupis. Būtiskas plaisas un deformācijas netika konstatētas, līdz ar to, var uzskatīt, ka pamati un pamatne ir apmierinošā stāvoklī un pilda savu funkciju, kā arī atbilst Būvniecības likuma 9.pantam “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”. Ēkas cokola augstums ir mainīgs – 0 – 650mm. Apkārt ēkai nav izveidota ne betona apmale, ne drenāžas sistēma lietus ūdens aizvadīšanai no ēkas. Paaugstināta grunts mitruma rezultātā var notikt grunts caursalšana, pamatu deformācijas, to apmetuma nodrupšana, kas jau notiek. (1.pielikums, 23. – 25., 40. - 44., 76. att.). 4.2. Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes Ēka sastāv no divām daļām – ēkas daļa nr.1, kas būvēta līdz 1925.gadam, - ēkas daļa nr.2, kas uzbūvēta 1954.gadā (skatīt ēkas skici 1.pielikumā). Ēkas daļai nr.1 kā nesošās sienas kalpo koka brusas (kopējais ārsienas biezums - ~200mm), kas samontētas stāvus (abiem stāviem) balstās uz apakšējā koku brusu vainaga, kas balstās virs ēkas daļas nr.1 pamatiem. Ēkas daļai nr.2 kā nesošās sienas 1.stāva līmenī kalpo ķieģeļu mūrējums 380mm biezumā+apmetums 20mm, bet 2.stāva līmenī - koka brusas, kas samontētas stāvus balstās uz apakšējā koku brusu vainaga (kopējais biezums b=200mm, kas attiecīgi balstās uz 1.stāva ķieģeļu mūra ārsienas. Abām ēkas daļām pa visu ēkas perimetru uzstādītie vainagbaļķi lokālās vietās (kur nodrupis apmetums) mitruma ietekmē ir bojāti – konstatēta trupe. Visu ārsienu apdare ir veidota no kaļķu javas apmetuma, koka stāvbrusu ārsienām papildus zem apmetuma likts koka skalu siets. Daudzviet tas ir saplaisājis, nodrupis, īpaši ēkas stūros (šajās vietās redzams koku skalu siets un pape, kas kalpo kā vēja barjera). Atdalošā abu ēku daļu siena 1.stāva līmenī ir veidota no ķieģeļu mūrējuma, kas ietilpst ēkas daļas nr.2 sastāvā, bet 2.stāva līmenī tā veidota no koka konstrukcijas. Abu ēku daļu savienojuma vietā (gan no ārpuses, gan no iekšpuses) ir redzama vertikāla plaisa visas ēkas ausgtumā (2.stāva līmenī plaisa ir izteiktāka – platāka).


Spriežot pēc ēkas vecuma un konstruktīvā risinājuma, ailu pārsedzes ir veidotas no koka brusām (atsegumi netika veikti). Virs logu ailu pārsedzēm vietām tika konstatētas plaisas, kas izteikti sākas ailu augšējos stūros un virzās pa diagonāli. Tas saistīts ar spriegumu rašanos konstrukcijās, ko var izraisīt pamatu sēšanās, ārsienu vērpšanās, mitruma un sala izraisītie spriegumi. Stūros rodas lielākie spriegumi un tie atbrīvojoties, veido plaisas ārsienas konstrukcijā, apmetumā. (1.pielikums, 1. – 3., 7. – 9., 11. – 16., 26. - 28., 31. – 36., 40. – 41. att.). Pamatojoties uz iepriekš minēto, nesošo sienu stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs Būvniecības likuma 9.pantam “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”. 4.3. Karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi, sijas Ēkas daļas nr.1 (abi stāvi) un ēkas daļas nr.2 (2.stāvs) ārsienas veidotas kā pilnkarkasa sienas – koka brusas, kas vertikāli balstītas uz vainagbaļķiem. Lokālās vietās (kur nodrupis apmetums) koka brusas ir pakļautas atklātai mitruma iekļūšanai konstrukcijā, kas var veicināt (un jau veicina) koksnes trupēšanu. (1.pielikums, 1. 26. - 28 . att.). 4.4. Pašnesošās sienas Ēkai pēc konstruktīvās shēmas nav pašnesošu sienu. 4.5. Šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija Atrokot ēkas pamatus, tika konstatēts, ka pamatiem nav izveidota vertikālā hidroizolācija. Par pamatu horizontālo hidroizolāciju kalpo pape (2 kārtās), kas nav atjaunota kopš abu ēku daļu uzbūvēšanas. Ēkas ārsienas no ārpuses papildus nav siltinātas. Augšējais pārsegums pamatā ir siltināts ar fibrolīta plāksnēm (zem tām skaidu slānis b~20mm), lokālās vietās tika konstatēts arī smilts, izdedžu, māla siltumizolācijas sajaukums. Ēkas daļai nr.1 – 100mm biezumā fibrolīts + skaidas ~20mm, vietām smilts-izdedžu-māla siltumizolācijas sajaukums 100mm biezumā, bet ēkas daļai nr.2 – 100 - 150mm biezumā fibrolīts + skaidas ~20mm. Trešā dzīvokļa īpašnieks/lietotājs bēniņu grīdu virs sava dzīvokļa (~3m2 platībā) ir nosiltinājis ar minerālvati 100mm biezumā. Vecajām logu ailēm esošais blīvējums ir novecojies, vietām bojāts, daudzviet pakļauts tiešai saules un lietus iedarbībai. (1.pielikums, 13., 21, 25., 46., 53., 57., 76. att.). Bēniņu grīda neatbilst LBN 002 – 15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. 4.6. Pagraba, satrpstāvu, bēniņu pārsegumi Zem dzīvokļa nr.2 kā pagraba pārseguma elementi izmantotas tērauda sijas un dzelzsbetona pārsedzes, virs kurām ir izveidota koka konstrukcijas grīda. Tika konstatēts, ka tērauda sijas ir bojātas korozijas ietekmē, ko veicina neesošā ventilācija pagrabā, kā rezultāta liekais mitrums netiek izvadīts ārā. (1.pielikums, 73. - 75. att.). Zem dzīvokļa nr.5 nevarēja iekļūt, taču pa esošo gaismas šahtu tika konstatēts, ka pagrabā ir sakrājies ūdens. Ņemot vērā ēkas vecumu un konstruktīvo risinājumu ēkas daļai nr.1, pagraba pārsegums ir veidots no koka konstrukcijas. (1.pielikums, 20. att.). Starpstāvu un augšējais pārsegums (bēniņu grīda) veidoti no koka konstrukcijas, b=200-220mm. Augšējā pārseguma sastāvs (bēniņu grīdas);


1. Iekšējā apdare; 2. Melnie griesti (dēļu klājs); 3. Starp sijām siltumizolācija 100-150mm (fibrolīts+skaidas vai smilts-izdedži-māls vai

minerālvate; skatīt 4.5.punktu). (1.pielikums, 45 - 46., 65., 67. att.). Vizuāli apsekojot, gan starpstāvu, gan augšējam pārsegumam (bēniņu grīdai) no iekšpuses tika konstatēts, ka daudzviet griestu apmetums, mitruma ietekmē, no ilgās kalpošanas, kā arī no transportlīdzekļu radītām vibrācijām, kuri pārvietojas pa blakus esošo Augšzemes ielu, sāk atdalīties, ir saplaisājis. No bēniņu puses redzams, ka augšējā pārseguma sijas ir nedaudz ieliekušās. (1.pielikums, 63., 65. – 67., 69., 71., 77., 81. att.). Pārsegumu stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs Būvniecības likuma 9.pantam “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”. Neatbilstošs LBN 002 – 15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām ir augšējā pārseguma (bēniņu grīdas) stāvoklis. Neapmierinošā stāvoklī ir augšējā pārseguma griestu apdare no ēkas iekšpuses. 4.7. Būves telpiskās noturības elementi Ēka sastāv no divām daļām – ēkas daļa nr.1, kas būvēta līdz 1925.gadam, - ēkas daļa nr.2, kas uzbūvēta 1854.gadā (skatīt ēkas skici 1.pielikumā). Ēkai kā telpiskās noturības elementi kalpo ēkas ārsienas, kas ēkas daļai nr.1 ir veidotas no koka brusām+apmetums (kopējais ārsienas biezums ~200mm), bet ēkas daļai nr.2 – 1.stāva līmenī ķieģeļu mūris 380mm biezumā+apmetums, 2.stāva līmenī – koka brusas+apmetums (kopējais ārsienas biezums ~200mm), starp ārsienām ir izbūvētas koka konstrukcijas starpsienas, un abas ēkas daļas atdala ķieģeļu mūris, kas ietilpst ēkas daļas nr.2 sastāvā. Pārsegumi veidoti no koka konstrukcijas. (1.pielikums, 9., 19., 27., 54., 67., 72., 77. – 82. att.). Ņemot vērā 4.2. un 4.6.punktus, būves telpiskās noturības elementi: nesošās sienas, satrpsienas kopumā, pārsegumi ir neapmierinošā stāvoklī un neatbilstošs Būvniecības likuma 9.pantam “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”.

4.8. Jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

Ēkai ir divslīpju, nesošo koka konstrukciju jumts ar viļņoto azbestcementa lokšņu segumu. Jumta konstrukcijas spāru augstums h=100mm, platums b=100mm, sijas šķērsgriesums (bēniņu grīdas) – ēkas daļai nr.2 - 200x200mm; ēkas daļai nr.1 – 150x150mm. Tika konstatēta jumta krēsla izbūve ēkas daļai nr.2, vietām tā konstrukcija ir bojāta (lokālās vietās krēsla konstrukcijas brusas satrupējušas). Virs ēkas daļas nr.1 jumta krēsla izbūve netika konstatēta, taču tai ir izbūvēts saišķis kā jumta konstrukcijas noturības elements. Spāres ir balstītas uz siju galiem (abām ēkas daļām), kas savā starpā ir sastiprinātas - saķīlētas. Virs ēkas daļas nr.1 tika konstatēts, ka viena spāre ir pārlūzusi un tā ir atbalstīta ar koka brusu, kas attiecīgi balstīta uz sijas. Tika novērots, ka visas sijas nedaudz ir ieliekušās. Vietām dzīvokļa īpašnieki/lietotāji individuāli ir centušies pastiprināt pārsegumu. (1.pielikums, 45. - 60. att.). Jumta klāju veido pienaglotie dēļi pie spārēm uz kuriem ir uzklāts viļņoto azbestcementa lokšņu segums. (1.pielikums, 51. att.). Kā jau augstāk minēts - jumta segums ir viļņotas azbestcementa loksnes, kuras lokālās vietās ir sacaurumotas, kas veicina pastiprinātu mitruma iekļūšanu bēniņu telpā.


Netika konstatēta sniega barjera. (1.pielikums, 51. att.). Ēkai ir izbūvēta ārējā lietusūdens noteksistēma. Lietusūdens noteksistēma ir novecojusi un bojāta. (1.pielikums, 22., 36. att.). Ņemot vērā visu iepriekš minēto jumta konstrukcijas stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs Būvniecības likuma 9.pantam “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”. 4.9. Balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi Ēkā nav ne balkonu, ne lodžiju. Pirms vienas no ieejām ēkā ir uzstādīts metāla konstrukcijas jumtiņš, kam kā segums kalpo azbestcementa viļņotās loksnes. Pirms abām ieejām ēkā ir sabetonēti lieveņi, taču tie ir saplaisājuši. (1.pielikums, 16. - 17. att.). 4.10. Kāpnes un pandusi Ēkā nav pandusi. Abās kāpņu telpās ir izbūvētas koka konstrukcijas kāpnes. Kopumā plaisas un deformācijas, kas var ietekmēt kāpņu mehānisko noturību netika novērotas, līdz ar to stāvoklis vērtējams kā apmierinošs. (1.pielikums, 61. – 62., 68. att.). 4.11. starpsienas Ēkas starpsienas veidotas no koka konstrukcijas, kuras apdarinātas ar kaļķu javas apmetumu, zem kura ir koka skalu siets. Daudzviet tika konstatēts nodrupis, saplaisājis apmetums, kā arī tika konstatētas vertikālas plaisas starpsienu un ārsienu savienojumu vietās. Ēkas daļu savienojuma vietā arī no iekštelpām ir redzama plaisa, ieteikums veikt monitoringu. (1.pielikums, 67. - 70., 77. – 82. att.). Kopumā ēkas iekšsienu stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs un neatbilstošs Būvniecības likuma 9.pantam “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”. 4.12. grīdas Ēkā grīdas ir veidotas no koka konstrukcijas ar koka dēļu segumu. Ekspluatācijas laikā grīdas segums ir nolietojies, vietām bojāts. 4.13. Ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas Ēkā ir samontēti koka konstrukcijas logi ar dubulto stiklojumu, b=150mm (vecie logi). Tikai vienā dzīvoklī (Nr.6) tika konstatēts loga ailē iemontēts PVC konstrukcijas logs ar divstikla paketi. Ēkai ir divas kāpņu telpas. Abu kāpņu telpu ārdurvis ir koka konstrukcijas. Lūka uz bēniņiem arī ir koka konstrukcijas. Esošie vecie koka logi un ārdurvis ir neapmierinošā stāvoklī, tie neatbilst LBN 002 – 15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. (1.pielikums, 8., 29. - 30., 45. att.). 4.14. Apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi Ēkā ir izbūvētas ar mallku kurināmas krāsnis un plītis, dūmu novadīšanai ir uzmūrēti skursteņi. Skursteņi atsevišķi netika apsekoti, līdz ar to, nav informācijas par to darbību. Vizuāli apsekojot, plaisas un deformācijas netika novērotas. Bēniņos tika konstatēts, ka uz skursteņu virsmas ir izteikti darvas notecējumi. Ieteikums veikt


skursteņu tīrīšanu un tehnisku apkopi vīsām krāsnīm un plītīm. (1.pielikums, 47., 59., 64. att.). 4.15. Konstrukciju un materiālu ugunsizturība Vizuāli un dokumentāli netika gūti pierādījumi, ka koka konstrukcijas (jumta, ārsienas, pārsegumu u.c.) būtu apstrādātas ar antipirēnu. 4.16. Ventilācijas šahtas un kanāli Ēkā nav izbūvētu ventilācijas šahtu vai kanālu, izņemot sausās tualetes, no kurām uz āru ir izvadīti cauruļvadi. (1.pielikums, 15. att.). 4.17. Liftu šahtas Ēkā nav lifta. 4.18. Iekšējā apdare un arhitektūras detaļas Ēkas iekšējā apdare ir veidota no kaļķu javas apmetuma, zem kura ieklāts koka skalu siets. Apmetums daudzās vietās ir saplaisājis, kā arī vietām nodrupis. Iekšējās apdares vizuālais un tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. (1.pielikums, 77. – 82., 65. - 67. att.). 4.19. Ārējā apdare un arhitektūras detaļas Ēkas fasādes apdare – kaļķu javas apmetums, zem kura ieklāts koka skalu siets. Fasādes apdares vizuālais un tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. (1.pielikums, 7. - 18. att.).

5. Iekšējie inženiertīkli un iekārtas

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Ēku tehniskais nolietojums (%) netiek izteikts, jo nav normatīva pamatojuma tā

noteikšanai

5.1. aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, krāni, sanitārtehniskā iekārta, ūdens patēriņa skaitītāji

Ēkā nav ne aukstā, ne kanalizācijas cauruļvadi.

5.2.

karstā ūdens cauruļvadi, to izolācija, ventiļi, krāni, ūdensmaisītāji, žāvētāji, ar cieto kurināmo apkurināmie ūdens sildītāji, ūdens patēriņa un siltumenerģijas patēriņa skaitītāji un citi elementi

Ēkā nav karstā ūdens cauruļvadi.

5.3. ugunsdzēsības ūdensvads, automātiskās ugunsdzēsības sistēmas un dūmaizsardzības risinājumi

Ēkā nav automātiskās ugunsdzēsības sistēmas un dūmaizsardzības risinājumu.

5.4. apkures sistēma, tās cauruļvadi, stāvvadi, ventiļi, cauruļvadu izolācija, apkures katli, siltummaiņi, mēraparāti, automātika un citi elementi

Ēkā siltumenerģiju nodrošina dzīvokļos izbūvētās ar malku apkurināmās krāsnis vai plītis. (1.pielikums, 64. att.). 5.5. centrālapkures radiatori, kaloriferi, konvektori un to


pievadi, siltuma regulatori Ēkā siltumenerģiju nodrošina dzīvokļos izbūvētās ar malku apkurināmās krāsnis vai plītis. (1.pielikums, 64. att.). 5.6. ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta Ēkā nav izveidotas gaisa kondicionēšanas sistēmas. Ēkā ir tikai dabīgā ventilācija (caur logiem) un papildus ventilācija sausajās tualetēs. 5.7. atkritumu vadi un kameras Ēkā nav atkritumu vadi un kameras

5.8. gāzesvadi un iekārtas, gāzes ūdenssildītāji, gāzes apkures katli, gāzes patēriņa skaitītāji

Ēkā nav gāzesvadi. 5.9. elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaises Ēka ir pieslēgta centrālajiem elektrosadales tīkliem ar atsevišķu elektrosadali un elektroenerģijas uzskaiti. 5.10. apsardzes, signalizācijas, saziņas un citas iekārtas Ēkā nav apsardzes, signalizācijas iekārtas. 5.11. vājstrāvas tīkli un ietaises Neietilpst apsekošanas uzdevumā. 5.12. lifta iekārta Ēkā nav lifta.


6. Kopsavilkums

7.1. Būves tehniskais nolietojums Ēkas galvenie konstruktīvie elementi:

Pamatu tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs; Ārsienu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs; Pārsegumu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs; Jumta konstrukcijas tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs; Logu un durvju ailu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs.

7.2. Secinājumi un ieteikumi Ieteicams veikt ēkas pilnīgu atjaunošanu/pārbūvi, paredzot izbūvēt arī centralizētos iekšējos inženiertīklus (kanalizācija, ausktais ūdens). Pirms ēkas pārbūves/atjaunošanas vispirms jāveic monitorings ēkas daļu savienojuma vietā esošai plaisai. Pēc tam, ja tiek pieņemts lēmums izstrādāt atjaunošanas/pārbūves projektu, tad: Atjaunošanas/pārbūves darbu ietvaros obligāti jāveic sekojošie darbi un pasākumi:

Pa visu ēkas perimetru jāatjauno pamatu horizontālā hidroizolācija, jāizveido pamatu vertikālā hidroizolācija, jāatjauno pamatu virszemes daļas apmetums un ieteicams tos nosiltināt atbilstoši LBN 002 – 15 “Ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”;

Jāizveido drenāža pa visu ēkas perimetru lietus ūdens aizvadīšanai; Ieteicams visas ēkas ārsienas nosiltināt, jo tās neatbilst LBN 002 -15 “Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika” prasībām, paredzot projektā risinājumu (tieši ārsienām, kas veidotas no koka brusām) kā tas tiks veikts (piemēram, papildus koka karkasa izbūve ar jaunu siltumizolāciju un koka dēļu apdari), izvērtējot esošo koka stāvbrusu ārsienas tehnisko stāvokli – pēc pilnīgas apmetuma nokalšanas jāprecizē faktiskais stāvoklis un pēc nepieciešamības visi satrupējušie vainagbaļķi un stāvbrusas ir jānomaina pret jauniem baļķiem;

Jāpārbūvē visas vecās logu ailes un jāatjauno blīvējums starp loga rāmi un sienu; Pēc apmetuma nokalšanas, novērtēt esošo logu aiļu pārsedžu tehnisko stāvokli, vajadzības gadījumā tās nomainīt vai pastiprināt;

Jāpārbūvē abas vecās koka ārdurvis, jāizveido jauns ārdurvju karkass un jāuzstāda jaunas blīvas durvis;

Jānomaina bojātie, satrupējušie jumta konstrukcijas koka elementi (spāres, sijas, krēsla konstrukcija u.c.), attīrot bēniņu grīdu no izolācijas materiāliem, novērtēt esošo siju, dēļu klāju (melno griestu) stāvokli. Pēc bēniņu grīdas un jumta konstrukcijas elementu nomaiņas, ieteikums bēniņu grīdu nosiltināt atbilstoši LBN 002 – 15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām;

Jāizveido jauna lietus ūdens noteksistēma, jo esošā ir novecojusi, vietām bojāta; Jāveic skursteņu tīrīšana, jāizvērtē krāšņu tehniskais stāvoklis, iespējams, tās jāpārmūrē.

Nepieciešams skursteņslauķa pārbaudes akts; Ieteicams izbūvēt centralizētu aukstā ūdens piegādes sistēmu; Ieteicams izbūvēt centralizētu kanalizācijas sistēmu; Ieteicams sabetonēt jaunus lieveņus un izveidot jumtiņus pirms abām ieejām ēkā; Jāatjauno starpsienu (t.sk., griestu) apmetums (vecais jānokaļ, jāizvērtē esošo konstrukciju

stāvoklis, vajadzības gadījumā jāveic lokālu vietu pastiprināšana vai atsevišķu elementu nomaiņa);

Jāatjauno jumta segums, jāuzstāda sniega ķērājs pa visu ēkas perimetru;


No pagrabstāva (zem dzīvokļa nr.5) jāizsūknē apsekošanas laikā konstatētais ūdens, jāveic novērtējums, apsvērt domu par tā aizbēršanu, jo tas netiek izmantots;

Zem dzīvokļa nr.2 esošajam pagrabam jāparedz ventilēšanas iespējas, lai izvadītu lieko mitrumu. Ieteicams veikt padziļinātāku izpēti tērauda sijām, kas ir bojātas korozijas ietekmē.

Paredzamo darbu veikšanu paredzēt ēkas pārbūves projektā, kuru saskaņot Latvijas valsts būvniecības likumdošanā noteiktajā kārtībā. Pirms darbu uzsākšanas, ēkas elementu tehniskā stāvokļa precizēšanai, būvuzņēmējam jāveic ēkas papildus virspusējā apsekošana. Ja tiek konstatētas būtiskas atkāpes, salīdzinājumā ar pārbūves projektā pieņemtajiem risinājumiem, vai šajā apsekošanas aktā minētajiem, objektā ir jāuzaicina projektēšanas organizācijas pārstāvis, situācijas izvērtēšanai.

Tehniskā apsekošana veikta 04.02.2016. Būvinženieris Ēvalds Cirsis LBS Būvprakses sertifikāts Nr. 20 – 105

Būvinženieris/Energoauditors Artūrs Skrējāns SGŪTIS energoauditora sertifikāts Nr. EA2 – 0071 Z.v. Edgars Strauts SIA „Ēkas siltināšana“ valdes loceklis


Pielikums Nr.1 Tehniskās apsekošanas atzinumam Nr. NB25/02-2016-01

Foto nr.1 Foto nr.2

Foto nr.3 Foto nr.4

Foto nr.5 Foto nr.6

Ēkas daļa nr.1 Ēkas daļa nr.2

Saplaisājis apmetums

Ēkas stūros izteikti saplaisājis (daudzviet nodrupis) apmetums

Izteiktas plaisas virs logu ailēm, kas sākas ailu stūros

Virs bēniņu loga plaisa

Daudzviet bojāts, un bez apdares redzams logu aiļu blīvējums


Foto nr.7 Foto nr.8

Foto nr.9 Foto nr.10


Ielas fasāde

Izdrupis apmetums ēkas stūrī

Iebraucamais ceļš ēkas pagalmā

Ēkas daļas nr.2 1.stāva ārsienas veidotas no ķieģeļu mūrējuma 380mm biezumā

Nodrupis apmetums

Ēkai izbūvēta ārējā lietus ūdens noteksistēma, tā daudzviet ir bojāta

Dzīvokļa nr.6 PVC konstrukcijas logs

Ēkas daļas nr.2 2.stāva ārsienas veidotas no koka brusām





Saplaisājis vēja kastes apmetums, vietām nodrupis

Saplaisājis vēja kastes apmetums

Ieeja kāpņu telpā, kas ir ēkas daļas nr.1 sastāvdaļa

Jumtiņš virs ēkas daļas nr.2 ieejas kāpņu telpā

Saplaisājis betona lievenis

Ventilācijas izvads no sausās tualetes

Nodrupis apmetums no vēja kastes. Zem apmetuma redzams koka skalu siets.

Esošais logu aiļu blīvējums pakļauts tiešai saules staru un lietus iedarbībai

Ķieģeļu mūris, b=380mm+apmetums (ēkas daļas nr.2 ārsiena 1.stāva līmenī)





Pagarbs zem dzīvokļa nr.5. Tajā tika konsatēts sastāvējies ūdens

Ķieģeļu mūris, b=380mm+apmetums (ēkas daļas nr.2 ārsiena 1.stāva līmenī)

Esošai logu aiļu blīvējums ir bojāts, jo ir pakļauts tiešai saules staru un lietus iedarbībai

Nodrupis pamatu apdares slānis

Ap ēku jāsakārto ārējā lietus ūdens noteksistēma, jāizveido drenāžas sistēma

Ēkas pamati ir veidoti no māla ķieģeļu, oļu, laukakmeņu ieslēgumiem, kā arī smilts piedevu mūrējuma 500-600mm biezumā + apdares slānis

Ēkas daļas nr.1 pamatu ZR stūris





Vecie koka logi ar dubulto stiklojumu, b=150mm

Kā pamatu horizontālā hidroizolācija izmantota pape

Koka brusu ārsienām zem apmetuma tika konstatēts koka skalu siets

Ēkas daļas nr.1 (abi stāvi) un ēkas daļas nr.2 2.stāva ārsienas veidotas no koka brusām, kas balstītas stāvus uz koka vainagbaļķiem

Kā vēja barjera ieklāta pape

Vecie koka logi ar dubulto stiklojumu, b=150mm





Ēkas DA stūris – saplaisājis, vietām izdrupis apmetums

Izteiktas diagonālas plaisas no logu ailu augšējiem stūriem

Vertikālā plaisa, kas redzama visas ēkas augstumā. Tā ir abu ēkas daļu savienojuma vieta. Ieteikums veikt monitoringu.

Lietus ūdens noteksistēmai trūkst elements

Vertikālā plaisa DR fasādē, kas atrodas paralēli Augšzemes ielai

Lokālās vietās remontēts fasādes un pamatu apmetums (apdare)





Vecie koka logi ir jāmaina pret jauniem blīviem logiem, jo tie neatbilst LBN 002 -15

Plaisa virs logu ailes

Nokritis, nodrupis pamatu apdares slānis

Pamatu apdares slānis ir izvirzīts 70-80mm uz āru salīdzinājumā ar ārsienām

Vainagbaļķis uz kura vertikāli balstītas brusas





Ēkas daļas nr.2 pamatos tika konstatēti arī laukakmeņi

Izeja uz bēniņiem

Spāres h=100mm Bēniņi virs ēkas daļas nr.2

Ēkas daļas nr.2 pamatos tika konstatēti arī laukakmeņi

Virs dzīvokļa nr.3 tika konstatēts minerālvates siltinājums ~3m2 platībā





Spāru platums b=100mm Siju šķērsgriezums virs ēkas daļas nr.2 200x200mm

Jumta segums – azbestcementa viļņotās loksnes

Bojāta jumta krēsla konstrukcija





Bojāta spare virs ēkas daļas nr.1. Tā atstutēta ar koka brusu, kas balstīta uz sijas.

Spāres balstītas uz siju galiem Bēniņu grīda pamatā ir siltināta ar fibrolīta plāksnēm

Bēniņos, virs ēkas daļas nr.1, netika konstatēta jumta krēsla izbūve

Darvas notecējumi skurstenim





Otrajā stāvā no griestiem drūp apmetums.





Koka konstrukcijas pārsegums





Iekštelpās saplaisājis griestu apmetums

Pagrabs zem dzīvokļa nr.2

Pagraba pārsegums veidots no tērauda sijām un dzelzsbetona pārsedzēm. Virs tām ir izveidota koka konstrukcijas 1.stāva grīda.

Atrakti pamati

Dzīvokļos starpsienu un ārsienu savienojuma vietās tika konstatētas vertikālas plaisas

Dzelzsbetona pārsedzes

Koka konstrukcijas grīda

Tērauda sijas

Pagrabs zem dzīvokļa nr.2




DA stūris – redzamas pelējuma pazīmes

DA stūris – redzamas mitruma pazīmes; mitruma ietekmē sienu un griestu apmetums ir kļuvis trausls, birstošs

Saplaisājis griestu apmetums


Ēkas skice

Ēkas daļa nr.1 – uzcelta līdz 1925.gadam (ekspluatācijas uzsākšanas gads) Ēkas daļa nr.2 – piebūvēta klāt vēlāk, ap 1954.gadā (pēc iedzīvotāju teiktā)

Documents

Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 405 – 15 … 19_11032016 (1).pdfPielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 405 – 15 òBūvju tehniskā apsekošana ó. Vispārīgas ziņas par