Zemais (zāļu) purvs Pārejas purvs

Augstais (sūnu ) purvs

Sila virsis

Mazais viršu zilenītis

Polijlapu andromeda Ārkausa

kasandra

Magelāna sfagns

Brūnais sfagns Iesarkanais

sfagns

Lācene Apaļlapu rasene Garlapu rasene

Purva dzērvenePurva sviestbeka

Purva bērzlape

KrīklisDzeltenais tārtiņš

Purva tilbīte

Lielā čakste

Ciņu mazmeldrs

Pundurbērzs

Makstainā spilve

Spilgtā purvuspāre

Parastais purvraibenis

Purva dzeltenis

Uzpūstais grīslis

Augstais grīslis

Buksbauma grīslis

Rūsganā melncere

Niedru stērste

KuitalaOrmanītis

Starainā atskabardze

Parastādzīparene

Atrotītā sirpjlape

Parastā smailzarīte

Parastā purvmirte

Spožā skrejvabole Bezdelīgactiņa

Parastā kreimule

Trejlapu puplaksis

Purva atālene

Asinssarkanā dzegužpirkstīte

Iedzeltenā dzegužpirkstīte

Stāvlapu dzegužpirkstīte

Plankumainā dzegužpirkstīte

Dūkstu grīslis

Parastais baltmeldrs

Alpu mazmeldrs

Struplapu sfagns

Purva sisenis

Gaigala LietuvainisPurva

vārnkāja Dzeltenā akmeņlauzīte

Dzērve

Purva šeihcērija

Purvāju vienlape

Lēzeļa lipare

Šaurlapu spilve

Pūkaugļu grīslis

Purv

a ti

piPu

rvus

kla

sific

ē at

karī

bā n

o ve

ida,

kād

ā ti

e sa

ņem

ūde

ni u

n m

iner

ālvi

elas

. Lat

vijā

sa

stop

aug

stos

, zem

os u

n pā

reja

s pu

rvus

un

tos

var n

otei

kt p

ēc ra

kstu

rīga

jām

au

gu s

ugām

. Pur

vi v

eido

jas

aiza

ugot

ūd

enst

ilpēm

vai

arī

pār

purv

ojot

ies

saus

zem

ei.

Saga

tavo

ts E

iropa

s Ko

mis

ijas

LIFE

-Dab

a fo

nda

atba

lstīt

ā pr

ojek

ta

LIFE

04N

AT/L

V/00

0196

“Pur

va b

ioto

pu a

izsa

rdzī

bas

plān

a īs

teno

šana

Lat

vijā

” ie

tvar

os

Izde

vējs

: Lat

vija

s D

abas

fond

sTe

ksts

: Mār

a Pa

kaln

eZī

mēj

umi:

Rūta

Kaz

āka

Māk

slin

iece

: Dai

ga B

rinkm

ane

Iesp

iest

s Je

lgav

as ti

pogr

āfijā

2007

Tikp

at s

peci

fiska

ir a

rī p

urvu

dzī

vnie

ku

vals

ts. P

urvi

ir p

atvē

rum

s da

udzā

m

gājp

utnu

sug

ām –

zos

īm, d

zērv

ēm, k

ā ar

ī lig

zdoš

anas

vie

ta re

tām

, aiz

sarg

ājam

ām

un p

urva

m ra

kstu

rīgā

m p

utnu

sug

ām

- pur

va ti

lbīt

ei, d

zelt

enaj

am tā

rtiņ

am,

liela

jai č

akst

ei, l

ietu

vain

im, k

uita

lai,

dažā

dām

pīļv

eidī

gajā

m s

ugām

. Kat

rā

purv

ā at

radī

sim

arī

tika

i pur

viem

ra

kstu

rīga

s ku

kaiņ

u su

gas

– ta

uriņ

us,

spār

es u

n va

bole

s.

Zem

ie (z

āļu)

pur

viZe

mie

pur

vi v

eido

jas

iepl

akās

, kur

pie

plūs

t gr

unts

ūden

s un

m

iner

ālvi

elām

ba

gāti

upju

un

av

otu

ūdeņ

i. Ti

e sa

stop

ami a

ugst

o pu

rvu

mal

ās, u

pju

palie

nēs

un e

zeru

kr

asto

s. G

alve

nokā

rt t

e do

min

ē da

žāda

s gr

īšļu

suga

s –

augs

tais

grīsl

is, u

zpūs

tais

grīli

s, dz

elzs

zāle

u.c

., ne

reti

sast

op a

rī tr

ejla

pu p

upla

ksi,

purv

a vā

rnkā

ju u

n pu

rva

atāl

eni.

Zāļu

pur

vi b

agāt

i ar

sūnā

m, t

omēr

citi

em p

urvu

tip

iem

raks

turīg

ās sū

nas –

sfag

ni –

te n

eaug

.

Sast

op a

rī zā

ļu p

urvu

s, ku

ros

zem

es v

irspu

sē i

zplū

st

avot

i, ku

ri ir

bagā

ti ar

dze

lzi,

kaļķ

i vai

sēr

u. Ī

paši

bagā

ti au

gu s

ugām

ir k

alci

filie

zāļ

u pu

rvi,

kuro

s se

v pi

emēr

otu

dzīv

otni

atr

od L

atvi

jā īp

aši a

izsa

rgāj

amas

au

gu

suga

s: be

zdel

īgac

tiņa,

mel

ncer

e, p

aras

tā k

reim

ule,

kā

arī k

rāšņ

as

orhi

deja

s – d

ažād

as d

zegu

žpirk

stīšu

suga

s.

Pāre

jas

purv

iPā

reja

s pu

rvos

ir

maz

āka

grun

tsūd

ens

iete

kme,

be

t pa

lielin

ājus

ies

nokr

išņu

lom

a. T

ie ir

kā

star

psta

dija

sta

rp

zem

ajie

m u

n au

gsta

jiem

pur

viem

, sas

topa

mi e

zeru

kra

s-to

s un

aug

sto

purv

u m

alās

. Līd

zīgi

kā

zem

ajos

pur

vos,

te a

ug d

ažād

as g

rīšļu

sug

as –

pūk

augļ

u gr

īsli,

dūks

tu

grīsl

i, ar

ī pur

va š

eihc

ērija

, par

asta

is ba

ltmel

drs,

Alpu

maz

- m

eldr

s, ša

urla

pu s

pilv

e.

Sūnu

stā

vā d

omin

ē sf

agni

, bet

da

udz

arī c

itu š

im p

urva

tipa

m ra

kstu

rīgu

sūnu

sug

u. A

rī te

var

sa s

tapt

aiz

sarg

ājam

ās a

ugu

suga

s: pl

anku

mai

no

dzeg

užpi

rkst

īti,

purv

āja

vien

lapi

, Lē

zeļa

lip

ari,

purv

a sū

neni

.

Aug

stie

(sūn

u )

purv

iAu

gstie

pur

vi v

eido

jas

no z

emaj

iem

un

pāre

jas

purv

iem

, ka

d kū

dras

slā

nis

ir iz

veid

ojie

s tik

bie

zs, k

a va

irs n

av ie

-sp

ējam

a gr

unts

ūden

s pi

eplū

de.

Ūde

ni u

n ba

rības

vie

-la

s tie

saņ

em t

ikai

ar

atm

osfē

ras

nokr

išņie

m. A

ugst

ajie

m

purv

iem

var

būt

kup

olve

ida

vai l

ēzen

a vi

rsm

a. N

o pā

re-

j iem

pur

vu t

ipie

m t

ie a

tšķi

ras

ar c

iņu-

lām

u ko

mpl

eksu

. U

z ci

ņiem

dom

inē

mak

stai

nā s

pilv

e, p

urva

dzē

rven

e un

sīk

krūm

i - v

irši,

vist

enes

. Iep

lakā

s sa

stop

pol

ijlap

u an

dro-

med

u, p

aras

to b

altm

eldr

u un

kuk

aiņē

dāja

ugu

– ap

aļ la

pu

un g

arla

pu r

asen

i. Ra

sene

pie

lāgo

jusie

s na

badz

īga j

iem

pu

rva a

pstā

kļie

m, p

ievi

linot

, ar ī

pašie

m fe

rmen

tiem

izšķ

ī di-

not u

n ta

d uz

sūco

t kuk

aiņu

s. Be

t cie

šu v

ienl

aidu

s pa

klāj

u ve

ido

augs

tajie

m p

urvi

em ra

kstu

rīgās

sūn

as –

sfa

gni.

Arī

augs

tajo

s pu

rvos

sas

topa

mas

aiz

sarg

ājam

as a

ugu

suga

s - c

iņu

maz

mel

drs,

pund

urbē

rzs,

vidē

jā ra

sene

.

1.

2.

3.

AUG

I UN

DZĪ

VNIE

KI

PURV

ĀPU

RVĀ

PURV

PURV

AAVE

IDO

ŠAN

ĀS

Purva veidošanās, aizaugot ezeramPurvu veidošanās, aizaugot ezeriem, sākusies pēcleduslaikmetā pirms apmēram 8000-5000 gadiem, bet vecākie purvi veidojušies vēl agrāk – pirms

12000-9000 gadiem. Visi mūsdienu augstie jeb sūnu purvi, kas veidojušies, aizaugot ezeriem, ir izgājuši līdzīgas attīstības stadijas.

Ezera dibenā sāk uzkrāties sapropelis – ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atlieku maisījums ar māliem vai smiltīm. Pamazām ezera krastmalu augājs sāk pāraugt atklāto ūdensvirsmu. Sapropeļa klātbūtne purva pamatnē nepārprotami norāda uz purva izcelsmi no ezera tā aizaugšanas procesā.

Ezera krasti arvien vairāk pārpurvojas un veidojas zemais jeb zāļu purvs, kas ir pirmā purva attīstības stadija. Tajā galvenokārt dominē dažādas grīšļu su-gas, niedres, puplakši un kosas. Augiem atmirstot, uzkrājas zāļu kūdra. Purva barošanos nodrošina gruntsūdeņi.

Kūdras slānim kļūstot arvien biezākam, samazinās gruntsūdeņu un pieaug nokrišņu loma purva barošanās procesā. Purvs savā attīstībā iziet pārejas pos-mu uz pēdējo attīstības stadiju – augsto jeb sūnu purvu, bet šo starpstadiju sauc par pārejas purvu. Pārejas purvā parādās vēl citas augu sugas kā arī augsto purvu pirmās iezīmes – sfagni un šeihcērijas.

Kūdras slānis kļuvis tik biezs, ka barošanās ar gruntsūdeņiem vairs nav iespējama. Austajā jeb sūnu purvā augi barības vielas saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem un ir pirmērojušies šādiem apstākļiem – te dominē sfagni, kas ir galvenā sūnu kūdras sastāvdaļa. Sfagni katru gadu pieaug vismaz par 1 mm, bet to atmirušās daļas kopā ar citu augu nesadalītajām atliekām veido kūdru. Nereti purva centrālajā daļā pat izveidojas kupols.

1.

Baltā ūdensroze

Platlapu vilkvālīte

Dzeltenā lēpe

Trejlapu puplaksis

Struplapu sfagns

Dūkstu grīslis

Ciņu mazmeldrs

Uzpūstais grīslis

Alpu mazmeldrsPurva

šeihcērija

Parastais baltmeldrs

Pūkaugļu grīslis

Sila virsis

Apaļlapu rasene

Brūnais sfagns

Iesarkanais sfagns

Magelāna sfagns

Makstainā spilve

Lācene

Polijlapu andromeda

Purva dzērvene

2.

3.

4.

Parastā niedre

Augstais grīslis