Politikas analīze:2. lekcija

Lēmumu pieņemšanas modeļi

LITERATŪRA

• Birkland, T.,A. An introduction to the policy process : theories, concepts, and models of public policy making. Armonk, N.Y. : M.E. Sharpe, c2005.

P. 213-219

Uzdevums

• Atpazīt lēmuma pieņemšanas modeli kādā no politikām.

• Diskusija par to nākamajā lekcijā

Lēmumu pieņemšanas modeļi

• Racionālais• Inkrementālais (visbiežāk publiskajā

sfērā)• Modeļi, kas apvieno R un I. • Atkritumu tvertnes modelis (balstās uz

ērtībām, izdevīgumu, gadījumu)

Racionālais lēmumu pieņemšanas modelis

1. Problēmas risināšanai ir izvirzīti noteikti mērķi 2. Tiek aplūkotas, izpētītas visas alternatīvās

mērķa sasniegšanas stratēģijas3. Tiek prognozētas visas nozīmīgākās sekas, ko

rada noteikta alternatīva, tiek izvērtēta seku parādīšanās varbūtība

4. Beigās tiek izvēlēta stratēģija, kas vissekmīgāk risina problēmas, vai arī ir lētākais risinājums

Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa teorētiskās saknes:

• Apgaismības racionālims (Voltērs, Russo) un pozitīvims: – sociālās problēmas, jārisina racionāli,

balstoties uz zinātniskām metodēm– tam nepieciešamas zināšanas, informācija

Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa ierobežojumi

• Metode dod rezultātu tikai tad, ja visu iespējamo alternatīvo modeļu izmaksas tiek novērtētas pirms tiek pieņemts lēmums

Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika

• Ierobežotās iespējas aplūkot visas alternatīvas

• Aprēķināt ieguvumus un izmaksas• Politiskā un institucionālā spriedze, kas

ietekmē izvēles• Labākajā gadījumā maldinošs, sliktākajā -

ļaunums

Herberts Saimons (Simon) 1947., 1960.,1983

Nobeļa prēmijas laureāts 1978

Racionālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika

Lēmumu pieņemšanas kognitīvā ierobežotība: – paredzēt visas izvēles– paredzēt visas sekas– Katra izvēle satur vēlamās un nevēlamās

sekas, dažas izvēles var būt efektīgas vienos apstākļos un neefektīgas citos

Herberts Saimons:Ierobežotās racionalitātes modelis

Cilvēka lēmumu pieņemšanu ietekmē:

Racionalitāte Kaislības,instinkti

Cilvēka uzvedībaOrganizācijā, ja ierobežotās ne pilnīgi racionāla, mums ir intelekts racionalitātes

tomēr izprotama un iztēle priekšstats

Herberts Saimons:Ierobežotās racionalitātes (inkrementālais) modelis

• Sabiedriskās politikas veidošana kā vienošanās un kompromiss starp politikas veidotājiem

• Politiskie lēmumi kā politiski iespējami ne kā politiski vēlami

Čarls LindblomsAttīsta inkrementālo modeli:

– ierobežo analīzi uz dažām politikas alternatīvām, kas nedaudz atšķiras no status quo

– mērķu izvirzīšana nav nodalīta no empīriskās problēmas risināšanas procesa

– Lielāka loma ļaunuma ārstēšanai ne mērķu sasniegšanai

– Mēģinājumu un kļūdu virkne– Analīze, kas izskaidro tikai dažas, ne visas sekas– Analītiskā darba fragmentācija sadalīta uz daudziem

dalībniekiem pol veidošanā

Čarls LindblomsTe science of “Muddlig Through”

“Izkulšanās zinātne” 1959• Lēmumu pieņēmēji attīsta politiku, veicot

secīgus ierobežotus salīdzinājumus ar iepriekšējiem, labi zināmiem lēmumiem, soli pa solim, pakāpeniski. Izkulšanās

• Lēmumi atšķiras nedaudz, izmaiņas nelielas:– tiek ieguldīti mazi līdzekļi, kas izdalīti starp

dalībniekiem, vienojoties (vieglāk ir saglabāt izdevumu sadalījumu, nekā vienam atņemt un otram iedot vairāk)

– Birokrātija nav ieinteresēta radikālās izmaiņās, bet turpināt pastāvošo praksi

Čarls LindblomsDavids Breibruks (Braybrook)

“A strategy of Decision” (1970) • Inkrementālo modeli var attīstīt un

sasniegt racionālākus lēmumus.• Lēmumu pieņemšanas klasifikācija :

– Pēc zināšanu daudzuma, kas ir lēmumu pieņēmēju rokās

– Izmaiņu daudzums, kas tiek sasniegts

Lēmumu pieņemšanas klasifikācija:zināšanu un izmaiņu līmenis

Zināš. līm

Izmaiņu līm.

Zināš. līmAugts

Zināš. Līmzems

Augsts revoluc Voluntārs

zems Racionāls inkrementāls

Inkrementālā lēmumu pieņemšanas modeļa kritika

• Nav skaidru mērķu, • izmaiņa ļoti konservatīvas• Nedemokrātisks, vienošanās starp politikas

veidotājiem senioriem• Jaunu alternatīvu vietā piedāvā īstermiņa

lēmumus, kas ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas

• Ierobežota analītiskā pielietojamība• Var izmantot stabilos, bet ne krīzes apstākļos

Amitai Etzioni (1967)

Attīsta jauktu modeli, kas apvieno racionālo un inkrementālo modeli:– Optimāls lēmumu pieņemšanas modelis

sastāv no alternatīvu noskanēšanas, detalizēti pārbaudot daudzsološākās alternatīvas, ņemot vērā reālos apstākļus

– Tas paver lielākas inovācijas iespējas kā inkrementālais mod., bet tik neiespēj kā racionālais modelis.

Atkritumu tvertnes modelisMarch & Olsen 1972

• Noliedz racionalitāti ko pieļauj inkrementālais modelis, kritizē citus modeļus par pieņēmumiem, kas reāli nepastāv

• Lēmumu pieņemšana ir ambiciozs un neprognozējams process, ļoti attāli saistīts ar mērķu sasniegšanu

• Lēmumu iespējas ir atkritumu tvertne, kur dalībnieki samet visas problēmas un lēmumus

• Ja problēmas risinājums, dalībnieki, izvēles iespējas sagadās vienā laikā, tad rodas iespēju loģika, tad notiek izvēle, pieņemts lēmums.

Atkritumu tvertnes modelis

• Lēmumi neseko noteiktā kārtībā no problēmas uz tās risinājumu, bet ir rezultāts dažādām relatīvi neatkarīgām notikumu straumēm organizācijas iekšienē. (Richard L. Daft, 1982, p.139).

Atkritumu tvertnes modelis Problēmas

• Problemas prasa uzmanību, tās rodas no nespējas

prognozēt nākotni vai arī neatbilstībām īstenošanas kļūmēm.

• Problēmas var izveidoties gan organizācijas iekšienē gan ārpus tās. Parasti uzskata, ka problēmas iniciē lēmumu pieņemšanu. Ja tās ir pietiekami smagas, tad tā var notikt.

• Parasti organizācijas mēdz iet cauri “miskastei” un lūkoties pēc piemērota atrisinājuma, ko nosauc par “lēmumu”.

Atkritumu tvertnes modelis Lēmumi

• Tiem ir pašiem sava dzīve. Tie ir nošķirti no

problēmām, kuras tiem jārisina.

• Lēmumi ir atbildes uz jautājumiem.

• Dalībniekiem varbūt ir idejas lēmumiem; tiem var iepatikties kāds specifisks lēmums, kuru viņi cenšas aizstāvēt.

Atkritumu tvertnes modelis Dalībnieki

• Tie nāk un iet. Tie mainās starp problēmu

un lēmumu. Tie var mainīties neatkarīgi no konkrētā “lēmuma” situācijas .

• Tiem var būt savas mīļākās problēmas vai arī mīļākie lēmumi, kurus parasti piedāvā. Tie “nēsājas” ar savām idejām, kamēr kāds tās pieņem vai pat atbalsta.

Atkritumu tvertnes modelisMarch & Olsen

• Modelis kā iespēju loģikaKritika:

– Nav pēctecības– Nav iespējams paredzēt procesu attīstību,– Nav zināmi dalībnieki

• Kritizē Bendor, Moe, and Shotts 2001 American Political Science Review article

Uzdevums

• Atpazīt lēmuma pieņemšanas modeli kādā no politikām.

• Diskusija par to nākamajā lekcijā