Embed Size (px)
Citation preview
6/18/17
1
Aija Kļaviņa
} Prāta vingrošanas teorētiskais un zinātniskais pamats.
} Prāta vingrošana terapeitiskiem mērķiem. } Prāta vingrošanas saturs un līdzekļi. } Prāta vingrošanas praktiskie piemēri
(dažādām mērķa grupām). } Prāta vingrošana rehabilitācijas praksē
(video).
} Visi nekad nebūs vienādi!
} Augšana, attīstība un nobriešana ◦ Augšana - visintensīvākais augšanas posms no
dzimšanas līdz trīs gadu vecumam ir (2 x garāks, 5 x smagāks). ◦ Attīstība - noteikti attīstības posmi (noturēt galvu,
tvert, velties, līst un rāpot un tālākā procesā sēdēt, piecelties, iet, skriet, lēkt un rāpties utt.) Visintensīvāk 0- 3 gadiem. ◦ Nobriešana – ģenētiski kontrolēts process. Bērna
fiziskās un kognitīvās attīstības laikā izmaiņas
6/18/17
2
} Visintensīvāk zīdaiņa vecumā (1-3 gadiem) } Piedzimst ar 100 biljoniem neironu. 3 gadu
vecumā ap 15 000 sinapses katram neironam (3 x vairāk kā pieaugušajam)
} Viegli iemācīties svešvalodas } 12 mēnešu vecumā izveidojusies “audiālā
karte” Mielinizācijas process – svarīgi tauki (piem.,
govs piens). 2 g vecum līdz 30% no kopējām cal.
Smadzenes pārveido darbību, balstoties uz
pieredzi
Atkārtojumu skaits (treniņš)
Pareizas kustības
apmācība no paša sākuma
Autentiska vide (reāla)
Enhancing the plasticity of the brain: Max Cynader at TEDxStanleyPark
} Neurons that fire together, wire together” (Donald Hebb, 1949)
} Contiguity breeds connectivity! /Max Cynader/
6/18/17
3
} MIT pētījums ar pelēm labirintā Ieteikumi dienas plānam ◦ Režīms vai dienas plānojums ◦ Izvairīties no kofeīna, nikotīna, alkohola ◦ Atūsties pirms miega ◦ Gulēt līdz saules gaismai ◦ Negulēt, ja nenāk miegs – piecelties, paveikt kādu vieglu darbu un iet gulēt, kad noguris ◦ Guļamistaba tumša, klusa un mazliet vēsa
} Ik dienu veidojas 1000’šiem jaunas smadzeņu šūnas
} Var 2-3x palielināt procesu, ja veic fiziskas aktivitātes
} Neuroplasticitātes sekmēšanai vissvarīgākā nozīme ir fiziskām aktivitātēm, pēc tam sociālās (piem., tikšanās ar draugiem) vai kognitīvie uzdevumi (piem., sudoku)
Nagamatsu, L.S., Flicker, L., Kramer, A.F., Voss, A.W., Erickson, K.I., Hsu, C.L., & Liu-Ambrose, T. (2014)
} Kopš 2010.gada pieaugošs zinātnisko pētījumu skaits par fizisko aktivitāšu ietekmi uz smadzeņu plasticitāti un kognitīvām spējām ◦ Erickson et al. (2011) aerobās fiziskās aktivitātes
palielina hipokampa apjomu, kas savukārti pozitīvi ietekmēja telpisko atmiņu. ◦ Voss et al (2010) noteica, ka aerobās fiziskās
aktivitātes palēnināja ar novecošanos saistītās smadzeņu darbības izmaiņas ◦ Liu-Ambrose et al. (2010) noteica, ka 12 mēnešu
fiziskās aktivitātes ar pretestības vingrinājumiem uzlaboja selektīvo uzmanību seniora vecuma sievietēm.
6/18/17
4
} Nagamatsu et al (2012) noteica, ka 6 mēnešus vingrinājumi ar pretestību cilvēkiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem uzlaboja izpildfunkcijas, telpisko uztveri un atmiņu, funkcionālo plasticitāti, kā arī verbālo atmiņu un mācīšanās spējas. Šādas intervences pierādījumi iekļauti zinātnisko pētījumu apkopojumā par cilvēkiem ar demenci.
} TOMĒR....pietrūkst pētījumu, kas apliecina, ka fiziskās aktivitātes SAMAZINA kognitīvos traucējumus un/vai demenci
} Fiziskās aktivitātes JĀIEKĻAUJ, kā pamatfaktors veselīgai novecošanai. Imobilitātes samazināšana par 25% samazina miljonus iespējamos demences gadījumus.
} Fizisko aktivitāšu veidam, intensitātei un biežumam ir kritiski svarīga vieta kognitīvo funckiju pasliktināšanās novēršanai.
} Agrīnā bērnība: ◦ smadzenēs ir sinapšu ārkārtīgi liels veidošanās
daudzums (bērnībā smadzenēs veidojas apmēram 50% vairāk sinaptisko saišu, nekā pieauguša cilvēka vecumposmā). ◦ Pirmajos dzīves mēnešos attīstās apmēram 100
biljoni neirālo savienojumu ◦ 3 gados – 80% no pieauguša cilvēka neirālo
savienojumu ◦ 5 gados – 90%
} Stājas traucējumi } Muguras sāpes } Kustību pieredzes trūkums } Traucēta ķermeņa uztvere } Kustību spēju neatbilstība
hronoloģiskam vecumam
6/18/17
5
6/18/17 17
Bērniem jāpiedalās vidējas vai augstas intensitātēs fiziskās aktivitātēs vismaz 60 minūtes lielākajā daļā nedēļas dienu, ieteicams – katru dienu
+ jāveic aktivitātes muskuļu stiprināšanai
vismaz 2 – 3 x nedēļā
+ izturības vingrinājumi vismaz 2 – 3 x
nedēļā
Smadzenītes (cerebellum) – pārrauga kustību kontroli. Izmērs – apm. 1/10 no smadzenēm. Satur ap ½ no visu smadzeņu neironu apjoma (Ivry & Fiez, 2000) Ap 40 miljoni nervu šķiedru, kas vada informāciju smadzenītēm uz smadzeņu garozu un atpakaļ. Organizē mācīšanās un kustību procesu, sakarības starp: - Kustību plānošanu (Flanagan, Vetter, Johansson, & Wolpert, 2003) - Kustība un redzes uztvere (Shulman et al., 1997) - Kustību un valodas uztveri (Desmond, Gabrielli, Wagner, Ginier, & Glover, 1997) - Kustību un uzmanību (Courchesne & Allen, 1997) Nav saistība ar fizisku slodzi, bet saistība ar kognitīviem procesiem, lai plānotu, paredzētu,
izprastu uzdevumu pirms to veikt.
} Lai spētu noturēt uzmanību, koncentrēties ◦ Sakarība starp līdzsvara sistēmu un kustību sistēmu
– pirmās funkcionālās sistēmas, kas nobriest agrīnā bērnībā. ◦ Stimulējošas aktivitātes – šūpošanās, griešanās,
velšanās, kāpšana, rāpošana (Palmer, 2003).
} Smadzenēm nepieciešams skābeklis. ◦ Kustības paātrina asinsriti, veicina skābekļa piegādi
smadzenēm.
6/18/17
6
} Kustība, kā rezultāts balstās uz normām, ko saprot ar tipiskam vecumam atbilstošu kustību attīstību attiecīgā vecuma posmā, piemēram, zīdaiņa kustību attīstība no 1-12 mēnesim.
} Nepietiekoša kustību pieredze no 0- 6 gadiem, sekas: ◦ redzes – galvas, redzes- roku kustību koordinācijas problēmas, ◦ ķermeņa vertikalizācijas un skatiena centrālās fiksēšanas
(viduscentrs) problēmas ◦ Problēma veikt skatiena pārnešanu horizontāli pāri ķermeņa
viduslīnijai ◦ Problēma uztvert telpiskumu (piem., dziļumu, seklumu)
} 7-9 mēneši } ATKR integrācijas rezultātā patstāvīgi spēj
kontrolēt kaklu, rokas un kājas ◦ Ja ATKR ilglaicīgi paliek aktīvs, tas var radīt: � disleksiju; � lasīšanas, klausīšanās, rokraksta un pareizrakstības problēmas; � grūtības matemātikā � Grūtības veikt pretnosaukuma kustības � Problēma izjust ķermeņa viduslīniju
Vērojams 1-2 mēnešos, bet izzūt 4-6 mēnešos. Ja ATKR ilglaicīgi paliek aktīvs ilgāk par 6.mēnesi, tas bērnam nākotnē var izraisīt: } runas traucējumus (piemēram, disleksiju); } roku acu koordinācijas traucējumus, kas savukārt apgrūtina lasīšanu, klausīšanos un pareizrakstību; } pretnosaukuma kustību veikšanu, šķērsojot ķermeņa viduslīniju (piemēram, ar labo roku pieskarties kresai kājai un otrādi); } novēlota dominējošās ķermeņa puses attīstība, kas var ieilgt līdz 8-9 gadu vecumam (tipiski 3-4 gadi); } grūtības matemātikā.
} Kontrolvingrinājuma nosaukums: „ Līšana” } Inventārs: vingrošanas paklājiņš } Sākuma stāvoklis: guļus uz vēdera, galva pagriezta
pa labi, saliekta labā roka un kāja apmēram 90° leņķī.
} Bērns pagriež galvu pa kreisi. Labā roka un kāja iztaisnojas, bet kreisā roka un kāja saliecas. Uzdevumu atkārto 3 reizes.
} Vērtējums: izpilda – 0, neizpilda - 1 VIDEO
6/18/17
7
Ja laicīgi neizzūd, tad bērniem var būt vērojama: } viegla uzbudinātība, dusmu un emociju uzplūdu reakcija uz kairinātāju; } vāja līdzsvara sajūta un kustību koordinācija; } vāja aerobā izturība; } vielmaiņas problēmas, tendence uz hipoglikēmiju; } vāja imūnsistēma, iespējamas alerģijas un astma; } pārāk augsta jutība uz pieskārienu, skaņu, gaismu, smaržu; } vāja spēja pielāgoties jauniem apstākļiem, pārmaiņām; } hiperaktivitāte un ātra nogurdināmība } (Taylor, Houghton, & Chapman, 2004) } VIDEO: STAR FISH, MORO BRIDGES
Pasīvi noliecot bērna galvu uz leju, rokas saliecas un kājas iztaisnojas. Pasīvi atliecot galvu, rokas iztaisnojas un kājas saliecas. Šis reflekss vēlāk palīdz apgūt rāpošanas kustības. Ja reflekss savlaicīgi neizzūd, tad bērnam nākotnē var būt: } vāja stāja; } galvas sāpes, ko izraisa muskuļu saspringums kaklā; } lasīšanas un rakstīšanas problēmas; } grūtības sēdēt pie galda ar noliektu galvu, jo rokas nemanot saliecas, bet kājas iztaisnojas . Tāpēc bērns izvēlas sakņupušu pozu, izslēdzot kāju darbību. } grūtības koncentrēt uzmanību uz vienu uzdevumu. } grūtības rāpot vienlaikus veicot kustības ar galvu } Grūtības iemācīties peldēt ar galvu ūdenī.
} Nosaka: Simteriskā toniskā kakla refleksa (dinamiska ķermeņa poza) simptomus
} Inventārs: metramērs, krīts, tenisa bumbiņa un hronometrs
} Sākuma stāvoklis: balsts uz ceļiem, bumbiņa pie kakla starp zodu un krūtīm
} Bērns rāpo no starta līnijas līdz finišam ( 5 metri). Novēro, cik ātri bērns veic distanci, vai ābols izkrita vai nē, ja izkrita, cik reižu tas izkrita.
} Vērtējums: sekundes, ābols izkrita – 1, ābols neizkrita – 0
} Lielo motorās prasmes attīstība } Sīkās motorās prasmes attīstība } Mugurkaula nostiprināšana } Vizuālā attīstība } Vestibulārās sistēmas attīstība } Smadzeņu attīstība
6/18/17
8
Šis reflekss ir svarīgs, lai bērns iegūtu spēju trenēt līdzsvara izjūtu, palielinātu muskuļu tonusu un attīstītu propioreceptīvo sajūtu. Sagatavo velšanās, rāpošanas, stāvēšanas un staigāšanas kustībām. Ja TLR reflekss ilglaicīgi saglabājas, tad vērojamas: } līdzsvara un koordinācijas grūtības; } nepareiza stāja (kūkums); } vājš muskuļu tonuss un ātra nogurdināmība; } grūtības izjust pareizu distanci, dziļumu, telpu un ātrumu; } stīvas, saraustītas kustības; } iešana uz pirkstgaliem; } grūtības iet augšup, lejup pa kāpnēm } vāja ritma sajūta
Kontrolvingrinājuma nosaukums: „ Apakštases” griešana } Inventārs: pietiekoši ciets spilventiņš vai cits neliels paliktnis, uz kura bērns var uzgulties ar vēderu, krīts un hronometrs. } Sākuma stāvoklis: guļus uz vēdera uz spilventiņa, iegurnis uz spilventiņa, rokas balstā. } Ar krītu uz grīdas novelk apli apkārt bērnam viņa auguma diametrā. Atgrūžoties ar rokām un pirkstgaliem, bērns griež sevi apkārt, cenšoties palikt apļa robežās. Uzdevumu veic 20 sekundes uz vienu pusi un 20 sekundes uz otru. Pa vidu veicot 2 min. atpūtu. Novēro, cik reizes bērns apgriežas 20 sekunžu laikā uz labo pusi un cik reizes uz kreiso pusi. } Vērtējums: apgriezienu reižu skaits
Palīdz attīstīt līdzsvaru un koordināciju, rāpojot un lienot. Tas ietekmē arī urīnpūšļa darbību. Jāpazūd 3-9 mēnesim, bet ja neizzūd, tad: } vāja izturība; } gūžas rotācija uz vienu pusi; } vāja stāja; } vājas koncentrēšanās spējas un īslaicīga atmiņa; } slapināšana gultā (lielam bērnu skaitam, kuri pēc 5 gadu vecuma slapina gultā, ir aktīvs Galanta reflekss); } uzmanības grūtības; } vāja gremošanas izeja; } nervozitāte, nemiers, hiperaktivitāte.
VIDEO: Snow Angels
6/18/17
9
} Prāta vingrošana (no angļu val. - Brain Gym) ir 26 vingrinājumu kopums, kas tiek pielietots, lai sekmētu mācīšanās spējas un veicinātu pašpārliecinātību skolēnos.
} NEIROPLASTICITĀTE – “.. cilvēks mācās, aizmirst, atkal mācās no jauna… un smadzenes pielāgojas.” (Norman Doidge, 2007)
} Izglītības kinezioloģija
} Fiziskas kustības līdzsvaro smadzeņu darbību
} Kustību koordinācija sekmē smadzeņu darbības koordināciju
6/18/17
10
} 1) lateralizācija } 2) koncentrēšanās } 3) centrešanās } Viduslīnijas kustības } Uzmanības padziļināšanas vingrinājumi } Iestiepšanas vingrinājumi. - 1-3 min katra vingrinājuma izpildījums - ūdens (!!!)
} Ūdens (iedzert ūdens malku) } Prāta punkti } Krustām – šķērsām } Saslēgšanās Video_BGpiemeri
!
} Pēc 17 min smadzenes pārslēdzas uz atpūtas režīmu
} Katras 3 aktīvās minūtes palīdz strādāt nākamās 30 min.
} Kustību atkārtošana stiprina dendrītu savienojumus, kas nodrošina atcerēšanos, piem., kustības, kompleksas darbības
Krustu šķērsu } Pārmaiņus veic pretkustību, ar elkoni pieskaroties pretējās kājas celim (pretnosaukuma kustība). Var izmantot mūzikas fonu.
Sekmē: } Mijiedarbību starp labo un kreiso smadzeņu puslodi } Uzlabo kustību koordināciju } Variācija: “lielais kāpiens” - rokas vēzēt taisnas priekšā-augšā (kā soļojot)
!
6/18/17
11
Slinkais astoņnieks Gaisā horizontālā plaknē zīmē lielus astoņniekus. Vingrinājumu var veikt ar katru roku atsevišķi vai abām vienlaicīgi. Vingrinājuma variācija: audzēkņi zīmē horizontālus astoņniekus uz lielas papīra loksnes. } Uzlabo acu muskuļu darbības koordināciju } Sekmē miejiedarbību starp labo un kreiso smadzeņu puslodi } Uzlabo perifēro redzi } Uzlabo lasīšanas ātrumu.
!
Alfabēta 8 Zīmē apli no kreisās puses kā “a”, tad vertikālo strīpu no augšas uz leju, pēc tam labā pusē apli. } Sekmē atpazīt simbolus, burtus } Sekmē perifēro uztveri } Uzlabo sīko motoriku, rakstītprasmi } Atbrīvo acu, kakla, plecu daļas } Uzlabo koncentrēšanās spējas } Sekmē roku – acu kustības
!
“Kopēšana” Vienlaicīgi ar abām rokām jāzīmē viens attēls. } Sekmē redzes uztveri } Uzlabo izrunu } Veicina matemātisko domāšanu.
!
Zīlonis Viena roka augšā taisna tā, lai rokas augšdelms pieskaras pie auss. Audzēknis veic dažādas kustības ar ķermeņa augšdaļu (piem., noliekties sānis, noliekties uz priekšu, rotācijas kustība ar galvu), neatraujot roku no galvas. Otra roka brīvi lejā. } Uzlabo dzirdes uztveri un uzmanības noturēšanu. } Sekmē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu. } Veicina domāšanas spējas. } Ķermeņa augšējās un apakšējās daļas koordināciju
!
6/18/17
12
Vēdera (diafragmālā) elpošana Uzlikt roku uz vēdera, izelpot visu gaisu, viegli uzspiežot uz vēdera. Ieelpot ar vēderu (roka uz vēdera izvirzās). Izelpot. Veikt uzdevumu vismaz 3 x. Sekmē un uzlabo: } Viduslīnijas uztveri } Lasīšanas prasmes } Ritmisku runāšanu } Uzmanības koncentrēšanu } Paaugstina enerģijas līmeni } Aktivizē diafragmu Variācijas: guļus uz muguras, uzlikt grāmatu uz vēdera.
!
“Pūce” Ar plaukstu satver pretējo plecu, pagriež galvu uz satvertā pleca pusi, dziļi ieelpo un skaļi izelpo (kā pūce:“hūū…”) uzspiežot ar plaukstu uz pleca virzienā uz leju, atpakaļ. Tas pats ar otru roku uz otra pleca. Elpošanas laikā zods lejā, atbrīvots. Sekmē redzes un dzirdes spējas } Uzlabo galvas kustības } Atbrīvo kakla- plecu daļas muskuļus } Veicina atmiņu un uzmanības spējas } Sekmē asins plūsmu uz galvas smadzenēm } Uzlabo uzmanības spējas. } Sekmē galvas kustības } Datora pielietošanas prasmes
!
Aktīvā roka Vingrinājumu var izpildīt sēdus vai stāvus. Labā roka taisna augšā, ar kreiso roku aptver pie elkoņa. Ieelpo. Uz izelpu labo roku izometriski sasprindzina (it kā veic kustības sānis prom no galvas, uz priekšu, atpakaļ), kamēr kreisā roka to notur. Pretestību var sniegt dažādos virzienos. Vingrinājumu veic apm 10 sekundes. Pēc tam tas pats uz pretējo pusi. Pēc katras vingrinājuma izpildes atbrīvo abas rokas tās izpurinot lejā. Šis vingrinājums: } Uzlabo lasīšanas spējas } Atbrīvo diafragmas muskuli. } Sekmē roku – acu kustību koordināciju. } Uzlabo pāreju no lielām uz mazajām kustībām } Sekmē viduslīnijas apzināšanos } Ilgāka uzmanības noturēšana, rakstot
!
} “Slīdēšana” } Audzēknis sēž uz krēsla. Kājas taisnas
pārkrustotas pie potītēm, atbrīvotas. Liecoties uz priekšu, ar abām rokām slidināt pa kājām, izelpot (mēģināt izjust gravitācijas ietekmi). Atliecoties, slidināt rokas pa kājām, ieelpot. Pēc katra vingrinājuma izpildes pārkrustot otru kāju. Vingrinājumu atkārto 3 x ar katru kāju.
Šis vingrinājums: } Uzlabo informācijas uztveres spējas } Sekmē matemātisko domāšanu } Attīsta abstrakto domāšanu } Samazina sasprindzinājumu iegurņa daļā
!
6/18/17
13
Stabilitāte Kājas plati, purngali vērsti uz priekšu, rokas uz gurniem. Pagrieziet galvu pa labi, un labo pēdu pa labi. Ieliecot labo celi (nepārsniedzot pēdas priekšējo daļu), izelpa. Ieelpo, nonākot sākuma stāvoklī. Tas pats pa kreisi. Sekmē: } Viduslīnijas krustošanu } Vizuālo, audiālo, taktīlo uzmanību } Lasītā izpratni } Radošumu un pašizteikšanos } Līdzsvaru un koordināciju } Elpošanu �
!
Smadzeņu punkti Ar diviem pirkstiem (plati atplesti īkšķis un rādītājpirksts) veic apļveida masāžu zem atslēgas kaula galviņām abpus krūšu kaulam. Masāžas laikā skatās ar acīm pa labi, pa kreisi. Otra plauksta viegli uzspiež uz nabas. Vingrinājumu izpilda 20-30 sekundes } Uzlabo lasīšanas prasmes } Uzlabo atmiņu } Palīdz organizēt ķermeni uz centru, lai vēlāk sekmētu darbības, kur nepieciešams krustot
!
Līdzsvara punkti Punkts aiz auss galvaskausa pamatnē. Otra rokas plauksta uz nabas. Viegli masē ar apļveida kustībām aiz galvas, kamēr ar otras rokas plaukstu viegli uzspiež uz nabas. Elpo un izjūti gravitācijas centru aiz rokas, kas ir uz nabas. Viec apm.30 sek. Uzlabo: } Kritisko domāšanu un lēmuma pieņemšanas spējas } Runas spējas } Matemātisko domāšanu } Uzmanību un kocentrēšanos } Izpratni par izlasīto } Labsajūtas izjūtu
!
Saslēgšanās Šo vingrinājumu var izpildīt stāvus, sēdus vai guļus uz muguras. } 1.daļa - Audzēknis pārkrusto kreiso kāju pār labai. Sakrusto roku pirkstus iekšējā rotācijā, rotējot savienotās plaukstas, pielek rokas pie krūtīm. Acis ir ciet, elpo dziļi. Vingrinājumu izpilda līdz dažām minūtēm, tad atbrīvojas. } 2.daļa Tad “atslēdzas” un savieno abu roku pirkstu spilventiņus, turpina dziļi elpot. } Palīdz atslābināties ķermenim un prātam. } Emocionālā centrēšanās } Labs pirms pārbaudes darbiem } Uzlabo paškontroli } Uzlabo līdzsvaru
!
6/18/17
14
Enerģiskā žāva Nedusmojieties uz skolēniem, ja bērni nodarbībā žāvājas! Žāvas ir labs veids, kā piegādāt skābekli smadzenēm un tālāk uzlabot mācīšanos. Novieto rokas uz vaigiem, kur, atverot muti, sajūtama kuttība. Veic platu žāvāšanās kustību. } Piiegādā skābekli smadzenēm } Uzlabo lasīšanas balsī spējas } Sekmē radošo rakstīšanu } Sekmē publiskas uzstāšanās spējas } Uzlabo līdzsvaru } Sekmē sejas muskuļu atbrīvošanos } Uzlabo līdzsvaru
!
} Nav zinātniska pamatojuma
} Balstās uz novērojumiem
} Nav metodikas
} Dažādība } Liek domāt līdz } Viegli iekļaujami
mācību procesā/terapijas nodarbībās
} Nav dārgi
Aija Kļaviņa Epasts: [email protected]
WWW.ASPORTS.LV
Tel. 2920 3488
