PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMS

Vārds, uzvārds

Datums

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pēc 2008.gadā uzsāktajām reformām

2012.gada 8.oktobris

Dienas kārtība1. Semināra - diskusijas atklāšana.prof. Ludmila Bandeviča, biedrības LEA valdes priekšsēdētāja2. Latvijas veselības aprūpes sistēmas rādītāji ES valstu kontekstā.prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs3. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā un citās ES valstīs. Ārstu apmeklētība Latvijā un to ietekmējošo sociālekonomisko faktoru analīze.prof. M.Hazans, biedrība LEA 4. Ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē un to ietekme uz pakalpojumu sniedzēju sistēmu.MSc Alīna Dūdele, biedrības LVEA biedre5. Reformu rezultātā veiktās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā.MSc Daiga Behmane, biedrības LVEA valdes locekle6. Diskusija par veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtēšanas nepieciešamību.Diskusiju vada:Viktors Jaksons, biedrības LVEA valdes loceklisprof. Jānis Vētra, biedrības „Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācija” valdes priekšsēdētājs7. Semināra - diskusijas nobeigums.prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājsMSc Daiga Behmane, biedrības LVEA valdes locekle

Ziņojums „Veselības aprūpes efektivitātes jēdziens , nepieciešamība mērīt ieguldījumus un rezultātu, neprognozējamie rezultāti Latvijā - ECHI indekss”

prof. Māris Baltiņš, biedrības LVEA valdes priekšsēdētājs

Veselību noteicošo faktoru mijiedarbība

>ĂďŬůĈũţďĂ /ŶĚŝǀ ţĚĂǀ ĞƐĞůţďĂ

^ŽĐŝĈůĂ ůĂďŬůĈũţďĂ

ĨĞŬƚŝǀ ŝƚĈƚĞ

s ĞƐĞůţďĂƐƐƚĈǀ ŽŬůŝƐ

ŬŽŶŽŵŝƐŬĈŝnjĂƵŐƐŵĞ

Veselības aprūpes sistēma

Ieguldījumi un ieguvumi veselības aprūpes sistēmā (PVO)Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi, cilvēkresursi, dzīves

apstākļi, politiskie lēmumi

Resursi Aktivitāte/Produktivitāte

Ieguvumi /Efektivitāte

Finanšu resursi Cilvēkresursi Infrastruktūra Tehnoloģijas

Ārstu konsultācijas

Ārstēšanas ilgums

Hospitalizētie pacienti

u.c.

Labāka veselība

Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā

Racionāla veselības aprūpes pieejamība

Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs

Tradicionālās veselības statistikas jomas

• Vispārīgā demogrāfiskā statistika• Nāves cēloņi un to struktūra• Saslimstība ar noteiktām (obligāti reģistrējamām) slimībām• Mātes un bērna aizsardzība• Veselības aprūpes personāls un iestādes• Ambulatoriskie apmeklējumi un stacionārās ārstēšanas

raksturojums

Eiropas Veselības patērētāju indekss 2012EHCI (The Euro Health Consumer Index)

• 42 indikatori 5 galvenajās jomās: – pacientu tiesības un informācija,– pakalpojumu pieejamība (gaidīšanas laiks), – ārstnieciskais rezultāts, – pakalpojumu klāsts un pieejamība, – farmaceitisko produktu pieejamība.

• Indekss tiek aprēķināts, apkopojot publiski pieejamo statistiku, pacientu aptaujas datus un neatkarīgā pētījuma rezultātus.

“Ārstnieciskā rezultāta” indikatori

– Mirstība no infarktiem (heart infarkt case mortality)– Zīdaiņu mirstība (infant mortality)– Mirstība no onkoloģiskām saslimšanām salīdzinājumā ar diagnosticēto gadījumu

skaitu (cancer deaths relative to incidence)– Potenciāli saglabājamie zaudētie dzīves gadi (preventable years of life lost),– Inficēšanas ar MRSA (Methicillin-resistant Staphylococcus aureus infection)– Nediagnosticēts diabēts (undiagnosed diabetes) – Depresija (depression)

Eiropas Veselības patērētāju indeksa 2012EHCI konstatācija

Sadalītā Eiropa: • Viena valstu grupa ar augsti attīstītām uz pacientu orientētām sistēmām

( Holande, Beļģija, Ziemeļvalstis) • Centrāleiropas valstu grupa, kas ātri attīstās: Čehija, Slovākija, Horvātija,

Lietuva un Igaunija• Attīstīto valstu grupa ar problēmām noturēt attīstības tempu un pielāgoties

jauniem izaicinājumiem: Vācija, Austrija, Itālija un Spānija• Liela valstu grupa ar konstanti zemiem rādītājiem (tajā skaitā arī Latvija)• Latvijai 31.vieta no 34 valstīm; Igaunijai 18., Lietuvai 26. vieta

Eiropas Veselības patērētāju indekss 2012EHCI, valstu kopvērtējums, punktu skaits

Latvijas veselības sistēmas novērtējums pret kopējo maksimālo punktu skaitu, EHCI 2012

pacie

ntu tie

sības

un in

formāc

ija

paka

lpojum

u piee

jamība

(gaid

īšana

s laik

s)

ārstni

ecisk

ais re

zultā

ts

paka

lpojum

u klās

ts un

piee

jamība

farmāc

ija

0

50

100

150

200

250

300

350

LatvijaMaksimālais punktu skaits

Pakalpojumu pieejamības indeksa izmaiņas 2009.-2012. g.

Gaidīšanas laika indeksa izmaiņas 2009.-2012. g.

1- nav jāgaida; 3- gaidīšanas laiks pārsniedz 90 dienas

Nediagnosticēta diabēta indekss, 2012. g.

Invaliditātes pieaugums Latvijā,Jauni gadījumi, 2006-2011, VDEĀk dati

2006 2007 2008 2009 2010 20110

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

Ziņojums par nacionālās reformu programmas „Eiropa 2200”stratēģijas kontekstā īstenošanu

• Par veselības aprūpi 1 lpp. “Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, slimību riska faktoru mazināšana, traumatisma un vides risku ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšana”.

• Izklāstā dominē vienīgi nāves cēloņi un potenciāli zaudētie mūža gadi, proti, nekādā veidā nav iekļauti integrālie rādītāji, kas ļautu runāt par aprūpes procesu un rezultātiem kopumā.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā un citās Eiropas

valstīs. Ārstu apmeklētība Latvijā un to

ietekmējošo faktoru analīze.

Latvijas Ekonometristu asociācijaProf. M.Hazans

08.10.2012.LEA un LVEA zinātniski praktiskais seminārs-diskusija

Ziņojums „ Ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē un to ietekme uz pakalpojumu sniedzēju sistēmu”

MSc Alina DūdeleLatvijas Veselības ekonomikas asociācija

“Ražošanas” process veselības sistēmā

Ieguldījumi: Kapitāls

CilvēkresursiTehnoloģijas

Process Ieguvumi jeb rezultāts

Valsts un ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.

• Laika periodā no 2006. līdz 2011. gadam ir noslēgti līgumi par 278 miljonu latu investīcijām veselības aprūpes sistēmas attīstībā, tajā skaitā: – Valsts galvotie aizdevumi slimnīcu attīstībai 155,5 miljoni latu;– ERAF līdzekļi slimnīcu attīstībai 122,7 miljoni lati.

• Investīciju līdzekļi tika ieguldīti: – Slimnīcās, kuras sniedz valsts apmaksāto sekundāro un terciāro stacionāro veselības

aprūpi - 185 miljoni latu, jeb 67% no kopējām investīcijām;– Slimnīcās, kuras sniedz specializētos pakalpojumus – 76,7 miljoni latu, jeb 28%; – Aprūpes slimnīcās – 7,2 miljoni latu, jeb 3%.

• Līdz plānošanas perioda beigām (2013.g) veselības aprūpes sistēmas attīstībā kopā tiek plānots ieguldīt gandrīz 310 miljonus latu.

Avots: Veselības ministrija

Valsts un ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.

AktivitāteKopējais finansējums,

LVL % no kopējā

1.3.2.3.

Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana 10 098 255 7%

3.1.5. Pasākums "Veselības aprūpes infrastruktūra" 144 226 118 93%

3.1.5.1. Ambulatorās veselības aprūpes attīstība 6 399 297 4%

3.1.5.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība 9 526 644 6%

3.1.5.3.Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība 128 300 176 83%

Kopā 154 324 373 100%

ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Eiropā 2007.-2013.g.

Andor Urmos, DG REGIO, European Commission

Valsts un ES fondu investīcijas veselības sistēmu attīstībā Latvijā 2006.-2013.g.

Reģions% no

kopējiem

Uz vienu reģiona

iedzīvotājuNovirze no valsts

vidējā rādītāja

Rīgas reģions 73% 131,80 46%

Kurzemes reģions11% 76,28 -16%

Latgales reģions8% 54,87 -39%

Vidzemes reģions5% 37,62 -58%

Zemgales reģions4% 26,12 -71%

kopā100% 90,50 0%

Rīgas r

eģion

s

Kurzem

es re

ģions

Latga

les re

ģions

Vidzem

es re

ģions

Zemga

les re

ģions

0

2

4

6

8

10

12

0

20,000,000

40,000,000

60,000,000

80,000,000

100,000,000

120,000,000

140,000,000

160,000,000

180,000,000

200,000,000

uz vienu iedzīvotājuinvestīcijas kopā

Datu avots: Veselības ministrija; Autores aprēķini

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20120

100

200

300

400

500

600

700

Veselības aprūpes budžets, kopā milj. Ls

Eurostat dati par izdevumiem veselības aprūpei

Stacionārās palīdzības faktiskā un aprēķinātā efektīvā finansējuma salīdzinājums

2006 2007 2008 2009 2010 20110

50000000

100000000

150000000

200000000

250000000

300000000

efektīvs finansējumsfaktiskais finansējums

Datu avots: Veselības ministrija; Autores aprēķini

Stacionāro izmaksu struktūras izmaiņas

Avots: Nacionālais Veselības dienests, Vēstis Nr. 16.,17.,18.,19

atalgojumi materiāli, energoresursi, inventars

pamatlīdzekļu nolietojums0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

20062007200820092010

Cilvēkresursi

Latvijas Ārstu biedrības izsniegtās izziņas mediķu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs, 2007-2011

2007 2008 2009 2010 20110

50

100

150

200

250

0

100

200

300

400

500

600

700

800

gadākopā

Kopsavilkums

Līdzšinējā pieeja resursu plānošanā un ieguldīšanā apdraud sistēmas ilgtspēju: – Ieguldījumi infrastruktūrā vienlaikus ar pakalpojumu apmaksai novirzīto līdzekļu

samazinājumu samazina infrastruktūras efektivitāti;

– Infrastruktūras relatīvais izmaksu pieaugums samazina personāla atalgojumiem

pieejamus resursus;

– Pašreizējā pakalpojumu apmaksas sistēma veicina kvalificētā darbaspēka aizplūšanu,

tādējādi apdraudot sistēmas ilgtspēju;

– Veiktie ieguldījumi palielina reģionālo nevienlīdzību pakalpojumu sniegšanas

infrastruktūras kvalitātē.

Ziņojums „Reformu rezultātā veiktās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā”

Daiga Behmane, MScLVEA valdes locekle

“Ražošanas” process veselības sistēmā

Ieguldījumi: Kapitāls

CilvēkresursiTehnoloģijas

ProcessInstrumenti:

Pārvaldības sistēmaFinansēšanas sistēma

Pakalpojumu apmaksas sistēmaNormatīvais regulējums

Individuālā uzvedība

Ieguvumi jeb rezultāts

Veselības budžeta samazinājuma rezultātā veiktās izmaiņas 2009.g. I

Ar 01.03.2009. : pacientam noteiktā līdzmaksājuma palielināšana

• Palielināts pacienta iemaksas maksimālais apmērs no 80 uz 250 LVL par 1 stacionēšanas reizi

• Palielināts kopējais pacienta gada iemaksas apmērs no 150 uz 400 LVL

• Ieviests pacienta līdzmaksājums par operāciju 30 LVL un dārgākiem izmeklējumiem stacionārā, arī neatliekamās palīdzības ietvaros

• Tiek paaugstinātas pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta (no 0.50 uz 1 LVL) un speciālista (no 2 uz 5 LVL), dienas stacionāram (no 0.50 uz 5 LVL), 1 dienai slimnīcā (no 1.50, 3.00, 4.00, 5.00 uz 12 LVL), ambulatori veiktiem izmeklējumiem, u.c.

Veselības budžeta samazinājuma rezultātā veiktās izmaiņas 2009.g. II

Izmaiņas VA tarifos, pakalpojumu struktūrā:

• Samazināts pakalpojumu spektrs, pārtraukta plānveida stacionāro pakalpojumu apmaksa

• Veiktas izmaiņas VA tarifos: - par 10% samazināti visi tarifi- samazināta d/algas daļa par 20% - izslēgti attīstības izdevumi

• Slimnīcu reforma: no 72 slimnīcām 2009.gada sākumā līdz 21 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai, 6 aprūpes slimnīcām un 13 specializētajām slimnīcām 2010.gada sākumā

• Ambulatorās aprūpes formu attīstīšana (dienas stacionāri, mājas aprūpe)

Samazināta pieejamība zāļu kompensācijas sistēmā 2009.g. :kompensācijas % samazināšana no 90% uz 75% un no 75% uz 50%

Slimību grupa līdz 2009, %izmaiņas 2009, %

izmaiņas 2011, %

Asinsrites sist.sl.(t.sk. insulti u.c.) 75 50 t.sk.hipertensija 75 50 75t.sk. sirds mazspēja 100 75Elopšanas sis.sl., astma 75 50 Psihiskas sl., t.sk.depresija 75 50 Gremošanas sist.sl. 75 50 Akūtas sl.bērniem 75 50 Ādas slimības 75 50 Endokrīnās sist.sl., izņemot diabētu 90 75 Nervu sist.sl. (Parkinsona sl. u.c.) 90 75 Vīrushepatīti 75 50 75Osteoporoze 75 50 Uroģenitālas sist.sl. 75 50 Muskuļu, saistaudu sl. 75 50

Izmaiņas zāļu kompensācijas sistēmā 2011.g• Viena (references) produkta kompensācija, liedzot kompensāciju tā paša

nosaukuma, citiem dārgākiem produktiem• References cenas sacensība starp ražotājiem, kas nozīmē ievērojamu

līdzmaksājuma pieaugumu pacientiem, kas jau lieto konkrētas zāles• Nepārtraukta references produkta maiņa, bet smagu un hronisku slimību

gadījumā nav pieņemama lietotā medikamenta haotiska nomaiņa

Rezultāts 2009. un 2011.gada izmaiņām: - ievērojami pieaudzis zāļu līdzmaksājums pacientiem ar hroniskām slimībām - zāles netiek lietotas atbilstoši ārstēšanas shēmai (pacienti voluntāri samazina

devas, atsakās no vairāku medikamentu lietošanas vienlaicīgi u.c.)- Ambulatorās ārstēšanas iespēja ir demoralizēta

Stacionārā ārstēti pacienti ar asinsrites slimībām, t.sk. Hipertensiju, 2007.- 2011.g.

2007 2008 2009 2010 20110

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

80000

90000

100000

12445 13517 10043 9059 10211

Asinsrites sistēmas slimībasHipertensija

2007 2008 2009 2010 2011Asinsrites sistēmas slimības 88763 88226 71938 64569 66335Hipertensija 12445 13517 10043 9059 10211

Datu avots: NVD

2006 2007 2008 2009 2010 20110

50

100

150

200

250

0

1

2

3

4

5

6

7

3.7

4.9 4.85.3

5.86.1

Izdevumi kopāveselība, %

Izde

vum

i kop

ā

vese

lība,

%

Avots: www.csb.gov.lv

VESELĪBAS IZDEVUMU ĪPATSVARS UZ VIENU MĀJSAIMNIECĪBAS LOCEKLI MĒNESĪ ( %), 2006. – 2011.g.

Avots: www.csb.gov.lv, NVD

2006 2007 2008 2009 20100

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

0

100

200

300

400

500

600

primreizējā invaliditāteārstu apmeklējumu skaits, tūkst.hospitalizēto skaits, tūkst.

Invaliditātes pieaugums un veselības pakalpojumu nepieejamība, Latvija, 2008.-2010.g.

Avots: www.csb.gov.lv, NVD

Invaliditātes pieaugums un veselības pakalpojumu nepieejamība, Latvija, 2008.-2010.g.

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

strādājošie nestrādājošie

strā

dājo

šie

nest

rādā

joši

e

Eurostat indikators:Neapmierinātā vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, 2010

• 21,6% no pieaugušajiem iedzīvotājiem Latvijā, kuriem pēdējā gada laikā bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, to nav saņēmuši

• Vairāk kā pusei no tiem (13,5%) par galveno iemeslu kļuvusi pakalpojuma (-u) dārdzība.

• 26,8% iedzīvotāju ar zemu ienākuma līmeni nācies atteikties no pakalpojuma saņemšanas tā pārāk augstās cenas dēļ. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir 1,9% un 2,1% attiecīgi.

Ieguldījumi un ieguvumi veselības aprūpes sistēmā (PVO)Ietekmes faktori: populācijas lielums un struktūra, slimības, ģenētiskie faktori, ekonomiskie līdzekļi, cilvēkresursi, dzīves

apstākļi, politiskie lēmumi

Resursi Aktivitāte/Produktivitāte

Ieguvumi /Efektivitāte

Finanšu resursi Cilvēkresursi Infrastruktūra Tehnoloģijas

Ārstu konsultācijas

Ārstēšanas ilgums

Hospitalizētie pacienti

u.c.

Labāka veselība

Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā

Racionāla veselības aprūpes pieejamība

Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs

‘

Veselības sistēmu efektivitātes novērtēšanas starptautiski pieņemtie (PVO, Eurostat u.c.) indikatori

Labāka veselība - Dzīves ilgums- Veselīgi dzīves gadi- Saslimstības rādītāji- Piešķirtas jaunas invaliditātes- Novēlota diagnostika, %

Taisnīgums pakalpojumu saņemšanā

- sociālekonomisko faktoru saistība ar saslimstību, mirstību, pakalpojumu apjomu

Racionāla VA pieejamība - pieejamības standartu noteikšana (laiks līdz pakalpojuma saņemšanai, gaidīšanas rindas, teritoriālā pieejamība u.c.)

- ārstniecības procesa kvalitātes kritēriji- iestāžu produktivitātes rādītāji

Finansiāli aizsargāts iedzīvotājs - Valsts un privāto maksājumu attiecība % ( no 60/40 uz 75/25)

- Mājsaimniecības izdevumi veselībai, %

DiskusijaVA sistēmas efektivitātes indikatoru sistēmas izveide,

pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem (PVO, Eurostat, OECD u.c.) indikatoriem

Sasniedzamie mērķi mērķi:• Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana • Veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšana

(citu Baltijas un jauno ES dalībvalstu līmenī)• Finansiāli aizsargāts iedzīvotājsNosacījumi• Augstākā līmeņa ilgtermiņa prioritāte• Zinātniska un sistēmiska pieeja• Kvalitatīva monitoringa un uzraudzības sistēma• Starpministriju sadarbība• VA sistēmas attīstības plāna izstrāde• Valsts un pašvaldību interešu sabalansēšana• Sabiedrības iesaiste

Diskusijas kopsavilkums1. Efektivitātes indikatoru noteikšana ir vitāli svarīga tālākai VA

sistēmas attīstībai2. Indikatoru izstrādei nepieciešama zinātniska un sistēmiska pieeja3. Jebkuru pasākumu īstenošana VA jāvērtē no to ietekmes uz • Iedzīvotāju veselības rādītāju paaugstināšanu • Pakalpojumu fizisku, teritoriālu un finansiālu pieejamību• Taisnīgumu pakalpojumu saņemšanā