PROJEKTA SOCIĀLEKONOMISKĀ DEVUMA NOVĒRTĒŠANA

ATSKAITE

LĪGA STRAZDIŅA

RĪGA 2018

2

KOPSAVILKUMS

LIFE+ programmas projekta „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” mērķis

ir saglabāt un atjaunot Latvijā un Eiropas Savienībā retus un prioritāri aizsargājamus mitrāju biotopus –

Neskartus augstos purvus (7110*), Degradētus augstos purvus, kuros noris vai iespējama dabiskā

atjaunošanās (7120), Pārejas purvus un slīkšņas (7140), Minerālvielām bagātus avotus un avoksnājus

(7160), Avotus, kuri izgulsnē avotkaļķus (7220*). Aktivitātes veic četrās Natura 2000 tīkla teritorijās –

Slīteres nacionālajā parkā, Gaujas nacionālajā parkā, dabas liegumā „Raunas Staburags” un dabas

liegumā „Ziemeļu purvi”. Minētās teritorijas piedalās svarīgu dabas procesu nodrošināšanā un tām

raksturīga augsta bioloģiskā vērtība, tajās sastopami Latvijā un Eiropas Savienībā reti un aizsargājami

biotopi, augi un dzīvnieki. Lai apzinātu tos labumus, ko arī ikviens cilvēks var gūt no šīm dabas

teritorijām, izmanto ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas pieeju.

Sociālekonomiskie ieguvumi un ekosistēmu pakalpojumi ir nozīmīgi Latvijai un katrai projekta “Mitrāji”

teritorijai, vai tā būtu to tirgus vērtība, vai plašākai sabiedrībai izmantojamie pakalpojumi. Pateicoties

dabas vērtībām un bioloģiskajai daudzveidībai, tiek veicināta visas Latvijas sociālekonomiskā izaugsme.

Daži no ekosistēmu pakalpojumiem mitrājos, piemēram, nosusināšana un hidroloģiskā režīma

stabilizēšana ir būtiski negatīvi ietekmēti, tiek apdraudēta arī oglekļa uzglabāšanas funkcija. Tādēļ jāveic

aktīva dabas vērtību atjaunošana un investēšana riskam pakļauto ekosistēmu apsaimniekošanā un

aizsardzībā, kā arī dabas teritoriju tīkla uzturēšanā. Pieredze rāda, ka ieguldot mitrāju atjaunošanā,

ieguvēji ir gan cilvēki, gan bioloģiskā daudzveidība.

Diemžēl ekonomiskajā vidē un lēmumus pieņemošajās institūcijās ļoti reti tiek izvērtēti no dabas

iegūstamie labumi un ar tiem saistītā ekonomiskā vērtība. Tā rezultātā politiskās un individuālās izvēles

bieži izraisa dabas vērtību izsaimniekošanu un noplicināšanu. Tādēļ ir jāvērš uzmanība ekonomiskajiem

labumiem, ko sniedz daba pasaules mērogā, un jāskaidro sekas, kas sagaidāmas bioloģiskās

daudzveidības iznīcināšanas un ekosistēmu degradēšanas rezultātā. Tāpat jāveicina iespējas izvēlēties

ilgtspējīgu dabas apsaimniekošanu, atjaunošanu un aizsardzību. Bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana

un ekosistēmu degradēšana var izraisīt tālāku ekosistēmu pakalpojumu vērtību krišanos, kas

fundamentāli pasliktina kopējo sociālekonomisko stāvokli. Sociālekonomiskā devuma nenovērtēšana ir

viens no pamatiemesliem bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu un ar to saistīto pakalpojumu izzušanai

visā pasaulē.

3

ANNOTATION

To preserve and restore rare and protected habitats of Latvia and European Union, i.e., Active raised

bogs (7110*), Degraded raised bogs still capable of natural regeneration (7120), Transition mires and

quacking bogs (7140), Fennoscandian mineral rich springs and spring fens (7160) and Petrifying springs

with tufa formation (Cratoneurion) (7220*), LIFE+ project “Conservation and Management of Priority

Wetland Habitats in Latvia” has been implemented. Four territories of Natura 2000 network have been

chosen – Slītere National Park, Gauja National Park, Raunas Staburags Nature Reserve and Ziemeļu

Mires Nature Reserve. All of these sites take significant role in ecosystem functioning processes, provide

high biodiversity and gives shelter for rare and protected animals and plants. Besides that, all of nature

territories are important also to every human being. To evaluate these benefits, ecosystem service

estimation approach is used.

A range of ecosystem services are of high socio-economic significance for Latvia and also project sites,

either based on their market value or estimated value for the broader public. Natural capital (biodiversity,

ecosystems and related services) also underpin socio-economic wellbeing in Latvia. Several of these

ecosystem services in wetlands, for example, drainage and stabilisation of water flow have been seriously

degraded and several others, such as carbon storage, are facing serious risks. Therefore more active

approaches towards management of natural capital can be adopted. These include, for example,

investment in natural capital and nature-based risk management via restoration, conservation and

improved ecosystem management practices, including restoration of ecosystems for water management,

carbon storage and other cobenefits, and implementation of protected area networks. There is an

increasing evidence base to suggest that restoration of wetlands can bring significant benefits to both

people and biodiversity.

However, many of the benefits provided by nature – and the associated economic values – are not

recognised by the markets and remain unacknowledged in decision-making by a range of stakeholders

including politicians, administrators, businesses, communities and individuals. In other words, nature is

almost invisible in the political and individual choices we make, resulting in us steadily drawing down

our natural capital. Therefore it is very important to draw attention to the global economic benefits of

nature and to highlight the growing costs of biodiversity loss and ecosystem degradation while

highlighting opportunities arising from sustainable management, restoration and other appropriate

conservation responses. With biodiversity loss and the degradation of ecosystems there is an increasing

concern that the losses may further compromise the provision of ecosystem services in the near future,

leading to fundamentally risking our own socio-economic well-being. The under-appreciation of the true

socio-economic value of nature is seen as one of the underlying reasons for the continued loss of

biodiversity, ecosystems and related services in whole world.

4

MĒRĶIS

Izvērtēt sociālekonomisko ieguvumu un ekosistēmu pakalpojumus visās Eiropas Komisijas finansētā

LIFE+ programmas projekta „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” jeb

“Mitrāji” teritorijās un sniegt atzinumu par biotopu kvalitāti un vērtību no sociālekonomiskā devuma

aspekta.

UZDEVUMI

Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:

Apsekot projekta teritorijas un novērtēt biotopu kvalitāti teritoriju neskartajā daļā un degradētajā

daļā;

Veikt sociāli ekonomisko ieguvumu novērtēšanu;

Katrā apsekotajā biotopā izvēlēties atbilstošos ekosistēmu pakalpojumus un to novērtēšanas

kritērijus un indikatorus un aizpildīt ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma anketu, kas jau

iepriekš izmantota citos projektos ar līdzīgu mērķi.

PĒTĪJUMA TERITORIJAS UN NEGATĪVĀS IETEKMES

LIFE+ programmas projekts “Mitrāji” tiek realizēts četrās Natura 2000 tīkla teritorijās (1. attēls):

Slīteres nacionālajā parkā Bažu purvā (platība 2646 ha), Pēterezera vigā (~45 ha) un Kukšupes

vigā (~37 ha) – atrodas Ziemeļkurzemē, Dundagas novada Kolkas pagastā (pagasta kopējā platība

11690 ha, iedzīvotāju skaits 2018. gadā bija 818 (Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes,

2018));

Gaujas nacionālajā parkā Sudas-Zviedru purvā (3516 ha) un dabas piemineklī Dāvida

dzirnavu avoti (9,68 ha) – atrodas Vidzemē. Purvs iekļaujas Līgatnes novada Līgatnes pagastā

(16060 ha, 2268 iedz.) un Siguldas novada Mores pagastā (8890 ha, 618 iedz.), avoti – Cēsu

novada Vaives pagastā (15240 ha, 1352 iedz.);

dabas liegumā Raunas Staburags (25 ha) – atrodas Vidzemes centrālajā daļā, Raunas novada

Raunas pagastā (15240 ha, 2294 ha)

dabas liegumā Ziemeļu purvi (7718 ha) – atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas novada Staiceles

pagastā (25830 ha, 536 iedz.) un Mazsalacas novada Ramatas pagastā (17140 ha, 385 iedz.)

Teritorijām raksturīga augsta bioloģiskā vērtība, tajās sastopami Latvijā un Eiropas Savienībā reti un

aizsargājami biotopi, retas augu un dzīvnieku sugas, tomēr novērojama arī biotopu degradēšanās.

Degradētajos biotopos veikti atjaunošanas pasākumi (1. tabula).

5

1. attēls. LIFE+ projekta “Mitrāji” teritoriju izvietojums, tām piegulošie novadi un lielākās pilsētas vai

apdzīvotās vietas

Slīteres nacionālā parka lielākajā purvā, Bažu purvā, 19. gs. un 20. gs. sākumā izraktie grāvji nosusina

un apdraud ES prioritāri aizsargājamu biotopu Neskarti augstie purvi (7110*). Papildu negatīvu ietekmi

uz purva ekosistēmu radīja 1992. gada ugunsgrēks. Savukārt kangaru-vigu kompleksā – Kukšupes vigā

un Pēterezera vigā – novērojama unikālo ģeoloģisko veidojumu aizaugšana ar kokiem un krūmiem, kā

rezultātā ir apdraudēts ES aizsargājamais biotops Pārejas purvi un slīkšņas (7140) (Strazdiņa (red.),

2015a).

Gaujas nacionālā parka lielākajā purvā, Sudas-Zviedru purvā, izraktie meliorācijas grāvji kūdras ieguvei

un meža zemju nosusināšanai rada būtisku negatīvu ietekmi uz vairākiem retiem un aizsargājamiem

biotopiem – augstajiem purviem, degradētiem augstajiem purviem, pārejas purviem un slīkšņām,

eitrofajiem un distrofajiem ezeriem, mežu biotopiem (Strazdiņa (red.), 2015b). Dabas pieminekli

„Dāvida dzirnavu avoti”, kur atrodas Latvijas lielākie avoti, kas veido augstāko avotu ūdenskritumu (7

m), apdraud invazīvās sugas Sosnovska latvāņa Heracleum sosnowskii ekspansīva izplatīšanās Vaives

upes krastā. Sosnovska latvāņa izplatīšanās apdraud arī unikālu ģeoloģisku veidojumu un retus biotopus

dabas liegumā „Raunas Staburags” – prioritāro biotopu Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus (7220*) un

aizsargājamo biotopu Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160).

Dabas liegumā „Ziemeļu purvi”, kas daļēji iekļaujas arī Ramsāres pārrobežu teritorijā „Ziemeļu

Livonija” un ir nozīmīga vieta migrējošajiem putniem, negatīvu ietekmi rada meliorācijas grāvji Oļļas,

Pirtsmeža un Kodajpurvā, kas nosusina ES prioritāri aizsargājamu biotopu Neskarti augstie purvi

(7110*), kā arī retus mežu biotopus (Urtāne (red.), 2017).

6

1. tabula. Eiropas Savienībā aizsargājamie biotopi, kuriem vērtēti ekosistēmu pakalpojumi, un to aizņemtā platība

(ha) LIFE+ projekta “Mitrāji” teritorijās

7110*,

7150

7120 7140 7160 7220* 9010*, 9020*,

9080*, 9160,

91D0*

3150,

3160

Atjaunošanas

pasākumi, ha

AUGSTIE PURVI

Bažu purvs 1828 141 49,41 - - 1399 - 20,5

Sudas-Zviedru purvs 1634 183 85 8 - 520 122 280,2

DL Ziemeļu purvi 3850 44 245 - - 1927 287 409,6

PĀREJAS PURVI UN SLĪKŠŅAS

Pēterezera viga - - 44 - - - 3,7 4,0

Kukšupes viga - - 37 - - - - 3,0

AVOTI, AVOKSNĀJI

DP Dāvida dzirnavu

avoti

- - - 3 - - - 1,4

DL Raunas Staburags - - - - 12 - - 0,2

Reto biotopu saglabāšanai un atjaunošanai izvēlētas atbilstošas metodes – hidroloģiskā režīma

stabilizēšana augstajos purvos, būvējot aizsprostus uz meliorācijas grāvjiem (kopā 710 ha); koku un

krūmu izciršana pārejas purvos un slīkšņās (kopā 7 ha); Sosnovska latvāņa audžu platības ierobežošana

avotu izplūdes vietās (kopā 1,6 ha) (1. tabula).

SOCIĀLEKONOMISKĀ IEGUVUMA NOVĒRTĒŠANA

Veicot biotopu atjaunošanu, pētījuma teritorijās uzlabosies to kvalitāte, saglabāsies augu un dzīvnieku

sugu atradnes, kā arī labumu gūs iedzīvotāji un sabiedrība. Vērtējot sociāli ekonomiskos ieguvumus,

cilvēku prasības tiek vērtētas kā prioritāras, pretnostatot tās augu un dzīvnieku sugu bagātībai, augteņu

un dzīvotņu kvalitātei. Tomēr, fokusējoties uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu, dabas vērtību nozīme

netiek noniecināta, jo tā ietver arī dabas aizsardzību un saglabāšanu. Kā piemērs minamas tradicionālās

ekonomiskās aktivitātes kā medības, makšķerēšana, ogošana un sēņošanas, kas ir nesaraujami saistītas

ar vides kvalitātes uzturēšanu.

Sociālekonomiskā devuma novērtēšanai izvēlēti 12 indikatori un izvērtēta katra potenciālā ietekme

projekta teritorijās:

tiešā un netiešā ietekme uz reģiona ekonomiku, biznesa iespējām un nodarbinātību pirms un pēc

projekta uzsākšanas;

ietekme uz reģiona dabas vērtībām, vērtējot resursu apjoma un kvalitātes pieaugumu;

ietekme uz vietējo iedzīvotāju labklājību, galvenokārt uzlabojot viņu zināšanas;

ietekme uz ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti.

7

Projekta teritorijās vērtēti gan tiešie, gan netiešie ieguvumi, no kuriem daļa ir nozīmīgi (2. tabula). Netika

veiktas aptaujas vai mērķgrupu anketēšana.

2. tabula. Kopējie ieguvumi no LIFE+ projekta “Mitrāji” teritorijās veiktajiem apsaimniekošanas pasākumiem

TIEŠIE IEGUVUMI

Attiecināmi Maznozīmīgi TI1 Ilgtspējīga savvaļas velšu izmantošana

(makšķerēšana, medības, ogošana, sēņošana)

TI4 Ekonomikas dažādošana, materiāli un

produkcija (kūdra, koksne, siens)

TI2 Gruntsūdens TI5 Nodarbinātības pieaugums

TI3 Zinātne, izglītība, prasmes TI6 Medicīnā izmantojami materiāli

TI7 Psiholoģiskā un sociālā labklājība

NETIEŠIE IEGUVUMI

Attiecināmi Maznozīmīgi NI1 Biotopi, augu un dzīvnieku sugu daudzveidība NI4 Sabiedrības veselība

NI2 Klimata regulēšana, gaisa kvalitāte NI5 Estētiskā iedvesma, garīgā vērtība

NI3 Atpūta un tradicionālā ekonomika,

kultūrvēsture

Tiešie projekta ieguvumi

Projekta teritoriju apkārtnē esošajos novados un pagastos kopā dzīvo 8271 iedzīvotāji (Centrālā

statistikas pārvalde, 2018. gada dati). Lielākā iedzīvotāju populācija reģistrēta Sudas-Zviedru purva un

Raunas Staburaga apkārtnē, katrā vairāk nekā 2000 cilvēku. Bažu purva un vigu apkārtnē dzīvo vismazāk

iedzīvotāju, 818.

Aptuveni 10 cilvēki ir tieši iesaistīti projektā biotopu atjaunošanas un monitoringa aktivitātēs. Vēl vairāk

personu ir netieši piesaistītas, lai nodrošinātu tos pasākumus, kas jāveic vienreiz vai atkārtoti projekta

laikā un pēc tam. Vietējie iedzīvotāji ir vienlīdz nozīmīgi ne tikai projekta mērķu realizēšanā, bet arī

vides izglītības un tūrisma attīstības veicināšanā projekta teritoriju apkārtnē.

Atsevišķas aktivitātes tiks veiktas ilgtermiņā vai pēc reģionālo pašvaldību iniciatīvas, jo tās iekļautas

teritoriju Apsaimniekošanas plānos vai Aizsardzības plānā. Tādejādi projekta ietekmei ir tālejoša

ietekme.

TI1 Ilgtspējīga savvaļas velšu izmantošana (makšķerēšana, medības, ogošana, sēņošana)

Savvaļas ogu un sēņu vākšana un tālāka izplatīšana uzpircējiem vai patērētājiem Latvijā ir sezonāla

aktivitāte, lielāko popularitāti sasniedzot vasarā un rudens sākumā. Lielākoties senioru vecumu

sasniegušie un bezdarbnieki šādā veidā gūst ātrus ieņēmumus. Šo grupu pārstāvji arī gūst lielāko labumu

no purvu un mežu saglabāšanas, atjaunošanas un aizsardzības. Visās projekta vietās, kur sastopami

augstie purvi un meži, melleņu, lāceņu, brūkleņu, dzērveņu, gaileņu un citu sēņu vākšana pieejama

vairāku tūkstošu hektāru platībā.

Nekomerciāla makšķerēšana pašpatēriņam atļauta visos purvu ezeros, no tiem nozīmīgākie projekta

teritorijās ir Ramatas Lielezers un Sokas ezers dabas liegumā “Ziemeļu purvi”, kā arī Ratnieku, Inderdēļu

un Zviedru ezers Sudas-Zviedru purvā. Ratnieku ezerā zivju resursu pavairošanai 2009. un 2010. gadā

ielaisti kopā 40 tūkst. līdaku kāpuru un 6 tūkst. zandartu mazuļu. Iedzīvotājiem piekļūšana un ezeru

8

izmantošana dabas teritorijās netiek ierobežota, un vienīgais ierobežojums, salīdzinot ar ezeriem ārpus

dabas teritorijām, ir aizliegums izmantot motorizētas laivas.

Medīšana dabas liegumos un nacionālajos parkos ir atļauta, ar ierobežojumiem stingrā režīma zonā un

regulējumiem dabas lieguma zonā. Nevienā dabas teritorijā nav pieļaujama mākslīga savvaļas dzīvnieku

piebarošana, lai neveicinātu vides eitroficēšanos. Visvairāk (>10,000) nomedītie dzīvnieki un putni

Latvijā 2015./2016. gada medību sezonā bija mežacūkas, bebri, meža pīles, stirnas un staltbrieži. Tiem

seko jenotsuņi, lapsas un aļņi (>5000) (Valsts meža dienests, 2018). Visu minēto dzīvnieku nomedīšana

ir atļauta projekta teritorijās. No dabas daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgākā ir bebru skaita

regulēšana, lai novērstu purva ezeru appludināšanu un tālāku eitroficēšanos. Tāpat svarīgi ir regulēt

mežacūku skaitu medņu riestu tuvumā Ziemeļu purvos, lai pasargātu ligzdu un perējumu iznīcināšanu.

TI2 Gruntsūdens

Kā norāda projekta nosaukums “Mitrāji”, galvenais projekta mērķis ir atjaunot un nodrošināt ilgtermiņā

dažādu mitrāju kvalitāti, nodrošinot stabilu hidroloģisko režīmu. Tomēr būtiska ir ne tikai biotopu

kvalitāte, bet arī apkārtnē esošo zemju nodrošināšana ar videi atbilstošu gruntsūdens pieplūdi. Apsekojot

Kolkas ciemu ar pašvaldības pārstāvjiem, projekta hidroģeologs secināja, ka Bažu purvā ierīkotā

meliorācijas grāvju sistēma tieši ietekmē arī apdzīvoto vietu applūšanu vai izkalšanu atkarībā no nokrišņu

daudzuma. Aizsprostu ierīkošana uz aktīvākajiem grāvjiem Bažu purvā samazinās gruntsūdens noplūdi

uz grāvjiem un caurtekām Kolkā, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Sudas-Zviedru purvā gruntsūdens, kas no purva ietek Ratnieku ezerā, ir bagāts ar kūdras daļiņām un

humusvielām, kā rezultātā ezerā samazinās zivju resursu apjoms. Apturot vai kavējot “purva ūdens”

ieplūšanu ezerā pēc aizsprostu ierīkošanas, uzlabosies ezera ūdens kvalitāte, no kā tiešie ieguvēji būs

vietējie makšķernieki un peldvietas izmantotāji. Pretēja grāvja ietekme novērojama Oļļas purvā, kur caur

Ezergrāvi lielā apjomā aizplūst Ramatas Lielezera ūdens, sekmējot krasta eroziju un kūdras daļiņu

ieskalošanos ezerā. Arī tas negatīvi ietekmē ezera ūdens kvalitāti un zivju dzīvotnes. Kūdras aizsprostu

ierīkošana uz Ezergrāvja būtiski samazinās tālāku ezera krasta degradēšanos un uzlabos makšķerēšanas

iespējas.

TI3 Zinātne, izglītība, prasmes

Analizēts skolēnu un mācību iestāžu skaits, kas ir netieši saistīts ar vides apziņu lauku reģionos. Gan

Kurzemē, gan Vidzemē ir vairāk nekā 120 vispārizglītojošās skolas ar vairāk nekā 20,000 skolēnu katrā

reģionā, kā arī liels pirmskolas iestāžu skaits – Kurzemē 83, Vidzemē – 57, katrā reģionā ar vairāk nekā

11,000 bērnu (2017. g. dati). Pēdējā desmitgadē Latvijā skolu mācību programmās arvien vairāk tiek

iekļautas tēmas kā dabas aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība, kā arī gandrīz 200 izglītības iestādēs

ieviesta ekoskolu programma vai citi vides izglītības modeļi. Izmantojot praktiskus eksperimentus vai

apmeklējot dabas teritorijas profesionālu gidu pavadībā, skolēnu uzmanību var sekmīgāk pievērst dabas

aizsardzībai un vides problēmām. Pretēja tendence novērojama pilsētās, kur skolēni ir izolēti no dabas

procesu vērošanas.

Atraktīvs veids kā vienkāršā, bet efektīvā veidā demonstrēt dabas krāšņumu, retus augus un putnus

lielizmēra krāsu fotogrāfijās ir projekta ceļojošā multimediju un fotoizstāde “Purvā no -30° līdz +30° C:

augi, dzīvnieki un pētnieki”. Tā pabijusi projekta teritoriju tuvumā esošajās skolās un bibliotēkās

9

(piemēram, Kolkas tautas namā, Dundagas novada centrālajā bibliotēkā, Ramatas pagasta bibliotēkā,

Mazsalacas bibliotēkā, Laurenču sākumskolā Siguldā, Mores pamatskolā, Raunas pagasta bibliotēkā),

kā arī cita veida izglītojošās iestādēs vai pasākumos kā Ekoskolu forumā Zvejniekciemā, Latvijas

Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā un LU Botāniskajā dārzā.

Universitāšu un augstskolu studenti dabas teritorijās var izstrādāt bakalaura, maģistra darbus un doktora

disertācijas. Veģetācijas un hidroloģiskā monitoringa dati, tāpat purvu stratigrāfija tiek izmantota

zinātnisko publikāciju gatavošanai par nosusināšanas un klimata pārmaiņu ietekmi uz purvu biotopiem,

attīstību un bioloģisko daudzveidību. Starptautiska pētnieku komanda jau vairākus gadus pēta

hidroloģiskā režīma saistību starp Slīteres Zilo kalnu gravu, Bažu purvu un tā apkārtnē esošajām vigām.

Ilgstoši floras un faunas pētījumi tiek veikti Bažu purvā, lai novērtētu 1992. gada ugunsgrēka ietekmi.

Degšanas ietekme tiek pētīta arī dabas liegumā “Ziemeļu purvi”, kur vairākkārt dedzis Oļļas purvs. Šajā

teritorijā veikti pētījumi arī par sīkkrūmu gadskārtu pieaugumu, kā modeļaugu izmantojot reliktu augu,

pundurbērzu Betula nana. Sudas-Zviedru purvs ir nozīmīgs kā viena no retajām vietām Latvijā, kur

reintroducēti purva augi. Pētnieku un studentu interese par projekta teritorijām varētu pieaugt dažus

gadus pēc apsaimniekošanas pasākumu realizēšanas, kad sekmīgāk varēs novērtēt purva biotopu un

veģetācijas atjaunošanās dinamiku.

TI4 Ekonomikas dažādošana, materiāli un produkcija (kūdra, koksne, siens)

Specializēta servisa nodrošināšana un biznesa iespējas projekta teritoriju apkārtnē palielināsies

maznozīmīgā apjomā, jo Latvijā dabas teritorijās (dabas liegumos, nacionālajos parkos, dabas

pieminekļos) saimnieciskā darbība pieļaujama tikai noteiktos gadījumos. Potenciāli iespējama būtu

kūdras un koksnes ieguve augstajos purvos un tiem piegulošajos mežos. Kūdra senāk iegūta Sudas-

Zviedru purvā; ieguldot atbilstošas investīcijas tā būtu iespējama arī Bažu purvā un Ziemeļu purvos.

Pārejas un zemo purvu platības nav tik ievērojamas, lai tajās izskatītu kūdras ieguves potenciālu. Koksnes

izstrāde lielākā apjomā teorētiski iespējama dabas lieguma “Ziemeļu purvi” teritorijā, kur mežu un

izcirtumu kopējā platība sasniedz 2700 ha (Suško, 2006). Pētītajās vigās būtu pieļaujama grīšļu pļaušana

un ekstensīva ganīšana, uzturot senāko atklāto ainavu (Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāns,

2010). Siena ieguve 54 ha platībā ir iespējama arī dabas lieguma “Ziemeļu purvi” teritorijā,

apsaimniekojot esošos un atjaunojot pamestos zālājus. Sudas-Zviedru purva gruntsūdeņu izplūdes vietā,

dabas liegumā “Zušu-Staiņu sēravoti”, ir potenciāla dziedniecisko dūņu un minerālūdens ieguve.

Kopumā projekta teritoriju apkārtnē esošajos novados populārākās nodarbošanās nozares, spriežot pēc

uzņēmumu skaita (Centrālā statistikas pārvalde, 2017), ir Lauksaimniecība, mežsaimniecība un

zivsaimniecība (pētītajos novados kopā 1028 uzņēmumi), kā arī Augkopība un lopkopība, medniecība

un saistītas palīgdarbības (815 uzņēmumi). Minētie statistikas dati norāda, ka vides kvalitātes

nodrošināšana ir nozīmīga visu projekta teritoriju apkārtnē, pat, ja tieša dabas resursu izmantošanas dabas

teritorijās nav iespējama. Kūdras ieguve pētītajos novados noris Dundagas novadā Piltenes purvā, Alojas

novadā Puikules-Tēvgaršas purvā, Siguldas novadā Rinkas, Airīšu un Laugas purvā, (VSIA “Latvijas

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, 2016). Siguldas un Cēsu novadā izplatīta arī Automobiļu

un motociklu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (abos novados kopā 482 uzņēmumi);

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (404); Mazumtirdzniecība (279); Operācijas ar

10

nekustamo īpašumu (249). Šo pakalpojumu nodrošināšana nav tieši saistīta ar vides apsaimniekošanu,

tomēr norāda uz ekonomisko diferencēšanos un konkurētspēju neatkarīgi no piekļuves dabas resursiem.

TI5 Nodarbinātības pieaugums

Latvijā kopumā nodarbinātība un nodarbināto iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājies no 51% no kopējā

iedzīvotāju skaita 1996. gadā līdz 63% jeb 895 000 personām 2017. gadā. Attiecīgi samazinājies

bezdarbnieku skaits (no 13% iedzīvotāju 1996. gadā līdz 6% iedzīvotāju 2017. gadā). Projekta teritoriju

aspektā nodarbinātība tiks ietekmēta minimāli. Lielākie ieguvēji ir apsaimniekošanas pasākumu veicēji,

kuriem aktivitāte jānodrošina atkārtoti vairākus gadus, piemēram, pārejas purvu atbrīvošana no kokiem

un krūmiem vigās Slīteres nacionālajā parkā vai latvāņu platības ierobežošana Dāvida dzirnavu avotos.

Būvfirmas, kas bija atbildīgas par aizsprostu būvi trīs augstajos purvos, izmantoja vietējo vai tuvākās

apkārtnes novadu darbaspēku, veicinot reģionu attīstību. Dabas liegumā “Ziemeļu purvi” paredzēta

vairāku zālāju uzturēšana un atjaunošana, ko varēs veikt ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu pabalstu.

Šajā teritorijā tiks nodrošināta medņu riestu kvalitātes uzturēšana, samazinot priežu apaugumu; to veiks

AS “Latvijas valsts meži”, algojot darbiniekus ar atbilstošu inventāru.

Netiešie projekta ieguvumi

NI1 Biotopi, augu un dzīvnieku sugu daudzveidība

Lielākā dažādu zemes lietojuma veidu daudzveidība un to aizņemtā platība (neskaitot ceļus vai tīrumus)

raksturīga Slīteres nacionālajā parkā pētītajās vietās – Bažu purvā, Pēterezera vigā un Kukšupes vigā

(kopā 7869 ha), kur lielāko daļu aizņem kāpas, starpkāpu ieplakas un purvi (3. tabula). Seko dabas

liegums “Ziemeļu purvi” (6875 ha) ar lielu purvu un mežu platību, kā arī nozīmīgāko ezeru un zālāju

platību starp projekta teritorijām. Sudas-Zviedru purvā un Dāvida dzirnavu avotos pētītā platība ir

gandrīz divreiz mazāka (3323 ha), no tās lielāko daļu aizņem purvi un meži. Dabas liegumā “Raunas

Staburags” dominē meži ar nelieliem avotiem un lineāru objektu visā teritorijas garumā – Raunas upi.

3. tabula. Zemes lietojuma veidi un to aizņemtā platība projekta “Mitrāji” teritorijās

Projekta teritorija

Zemes lietojuma veids

Bažu purvs,

Pēterezera viga,

Kukšupes viga

Sudas-Zviedru

purvs, Dāvida

dzirnavu avoti

Ziemeļu purvi Raunas

Staburags

platība,

ha kvalitāte

platība,

ha kvalitāte

platība,

ha kvalitāte

platība,

ha kvalitāte

Ezeri, upes 4 laba 137 laba 293 laba 1 laba

Zālāji . . . . 38 slikta . .

Kāpas, starpkāpu

ieplakas

4370 izcila . . . . . .

Dabiski purvi (avoti,

augstie un pārejas purvi)

1959 vidēja 1727 laba 4090 laba 0,5 izcila

Degradēti purvi 141 slikta 183 slikta 44 slikta . .

Meži 1399 laba 1413 laba 2703 laba 11 laba

11

Meži, purvi un zālāji ir nozīmīgas dzīvotnes un augtenes savvaļas dzīvniekiem un augiem; ezeri un upes

nodrošina dzīves vidi zivīm. Apkopojot visu sociālekonomiskā devuma datus, neapšaubāmi, lielākais

projekta aktivitāšu ieguvējs ir pati daba. Visās projekta teritorijās kopā atjaunojamā platība sasniedz 719

ha (1. tabula). Vairāk nekā 100 augu un 50 dzīvnieku retām un aizsargājamām sugām, kas jau ir

sastopamas projekta teritorijās, tiks saglabāta tām tipiskās dzīvotnes.

NI2 Klimata regulēšana, gaisa kvalitāte

Mitrāji, it īpaši biotopi, kuros dominē sfagni, ir nozīmīgi globālā oglekļa uzkrājēji. Stabilizējot

hidroloģisko režīmu degradētos augstajos purvos un pārejas purvos projekta teritorijās, tiks nodrošināta

ogļskābās gāzes CO2 un metāna CH4 apmaiņas cikla regulēšana.

NI3 Atpūta un tradicionālā ekonomika, kultūrvēsture

Tūrisms ir nozīmīgs sociālekonomiskais rādītājs, kas netieši norāda uz apmeklētā objekta svarīgumu

sabiedrībā. Latvijā tūrisms kļūst arvien populārāks atpūtas veids gan vietējiem, gan ārvalstu

iedzīvotājiem. Kopš 1993. gada Latvijas viesnīcas un viesu namus apmeklējuši 18 milj. ārzemnieku,

lielāko interesi sasniedzot pēdējos piecus gadus, kad vidēji 1.5 milj. tūristu gadā viesojas naktsmītnēs.

Lielākais ārzemju viesu skaits ierodas no Krievijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Pa Latviju

aktīvi ceļo arī vietējie iedzīvotāji – vidēji 700 tūkst. latviešu ik gadu apmeklē viesnīcas. Kurzeme un

Vidzeme ir populārākie lauku tūrisma reģioni, 2017. gadā katrā apkalpoti vairāk nekā 12 tūkst. cilvēku.

Projekta teritorijām piegulošajos novados lielākā tūristu aktivitāte ir Siguldas novadā, kur 2017. gadā

tūristu mītnēs uzturējās 53 tūkst. viesu.

Aktīvās atpūtas cienītāju populāras apmeklēšanas vietas ir Gaujas nacionālajā parkā un Slīteres

nacionālajā parkā uzturētās pārgājienu takas, piemēram, Pēterezera dabas taka un Līgatnes dabas takas.

Kolka piesaista ar vietējo ražotāju produkciju (kā kūpinātas jūras zivis), neparasto atrašanās vietu “starp

divām jūrām” un piejūras ciemata šarmu. Raunas Staburags un Dāvida dzirnavu avoti ir interesanti

apskates objekti neparastu ģeoloģisko procesu vērotājiem. Ziemeļu purvi tūrisma piesaistes vērtējumā ir

mazāk nozīmīgi; teritorijā netiek plānota infrastruktūras ierīkošana apmeklētāju skaita palielināšanai, lai

aizsargātu dabas vērtības pret lieku antropogēno traucējumu.

Projekta sociālekonomiskais devums tūrisma nozares attīstībā ir apmeklētāju skaita palielināšana reģionu

viesu namos un ēdināšanas uzņēmumos. Organizētu putnu vērotāju grupu un purva pārgājienu skaits arī

varētu pieaugt. Vietējie dabas gidi var iekļaut biotopu atjaunošanas vietas pārgājienu maršrutos.

EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU NOVĒRTĒŠANA

Dabas teritoriju teorētisko un reālo vērtību var novērtēt arī, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju

(Haines-Young & Potschin, 2009). Ekosistēmu pakalpojumus raksturo pēc vērtībām, kas izteiktas

indikatoru un biotopu kvalitātes mijiedarbībā. Indikatori var būt gan izmērāmi (piemēram, ogu raža

kg/ha, sugu skaits vai to aizņemtais segums), gan kvalitatīvi (piemēram, iespēja vērot putnus vai veicināt

vides izglītību). Savukārt biotopu kvalitāti nosaka ekosistēmas funkcionēšana un dabisko procesu norise,

dabas vērtību sastopamība, biotopa platība, dabisko un antropogēno traucējumu ietekmes intensitāte,

zemsedzes degradēšanās, izmaiņas tipiskajā veģetācijā utt.

4. tabula. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas matrica projekta augsto purvu (Bažu purvs, Sudas-Zviedru purvs, DL Ziemeļu purvi) teritorijās

esošajos Eiropas Savienības aizsargājamos biotopos. Indikatoru novērtējumam izmantots LIFE EcosystemServices projekta noslēguma ziņojums

(2016).

Apzīmējumi. Ekosistēmu pakalpojuma vērtējums: 0—netiek sniegts; 1—ļoti zema vērtība; 2—zema vērtība; 3—vidēja vērtība; 4—augsta vērtība;

5—ļoti augsta vērtība.

Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators

ES aizsargājamie biotopi

7110*,

7150 7120 7140

9010*, 9020*,

9080*, 9160,

91D0*

3150,

3160

Nodrošinājuma

pakalpojumi

Produkti vai

Pārtikas resursi Biomasa

Savvaļas augi, sēnes, aļģes un to

produkti

Savvaļas ogu un sēņu daudzums

(kg/ha gadā)

3 3 3 3 0

Savvaļas zivis Makšķerēto zivju daudzums

(skaits/gadā)

1 0 0 0 2

Materiāli Biomasa

Šķiedras un citi materiāli no augiem,

aļģēm un dzīvniekiem tiešai

izmantošanai vai pārstrādei

Nocirstās koksnes apjoms (m3/

gadā)

0 1 0 2 0

Materiāli no augiem, aļģēm un

dzīvniekiem izmantošanai

lauksaimniecībā

Savākto aļģu biomasas ieguve

mēslošanai (m3/gadā)

0 0 0 0 0

Ārstniecības augi Savākto ārstniecības augu

daudzums (kg/ha/gadā)

3 2 2 3 0

Enerģija

Biomasas

enerģijas

resursi

Augu valsts izcelsmes resursi

Savākto aļģu biomasas ieguve

enerģijas ražošanai (m3/gadā)

0 0 0 0 0

Abiotiskā

enerģija

Abiotiskās enerģijas avoti: vējš;

viļņi

Iegūtā enerģija (kWh/ha gadā) 0 0 0 0 0

Regulējošie

Mediācija

attīrīšanā no

atkritumiem,

toksiskām

vielām, citiem

traucēkļiem

Procesi

ekosistēmās

Filtrācijas / piesaistes / glabāšanas /

uzkrāšanas procesi ekosistēmas

Augiem pieejamo barības vielu

daudzums (kg/ha gadā)

4 3 2 3 0

Šķīdināšana atmosfērā, saldūdens un

jūras ekosistēmās

Piesaistīto aerosolu vai

piesārņojošo vielu daudzums

(kg/ha gadā)

3 2 2 1 3

Smaku / trokšņu / vizuālu ietekmju

mazināšana

2 3 1 3 1

13

Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators

ES aizsargājamie biotopi

7110*,

7150 7120 7140

9010*, 9020*,

9080*, 9160,

91D0*

3150,

3160

Regulējošie

Plūsmu

mediācija jeb

starpniecība

Cieto daļiņu

plūsma

Erozijas kontrole: veģetācijas

segums, kas aizsargā sauszemes

ekosistēmas

Saglabātais vai nogulsnējies

augsnes daudzums (kg/ha gadā)

5 4 1 0 0

Šķidrumu

plūsma

Ūdens aprites cikla un ūdens

plūsmas uzturēšana

Ekosistēmas uzturēšanai patērētais

ūdens daudzums (m3/ha gadā)

3 4 1 4 0

Aizsardzība pret plūdiem Aizsardzības gadījumi pret dabas

stihijām (n/gadā)

4 3 4 3 4

Gāzu / gaisa

plūsmas Aizsardzība pret vētrām

Aizsardzības gadījumi pret dabas

stihijām (n/gadā)

0 2 0 4 0

Fizikālo,

ķīmisko un

bioloģisko

apstākļu

uzturēšana

Dzīves cikla

uzturēšana,

biotopu un

genofonda

aizsardzība

Apputeksnēšana un sēklu

izplatīšanās nodrošināšana

Apputeksnēto augu skaits (n/ha

gadā; %/gadā; kg/ha gadā)

4 4 1 4 1

Dzīvotņu uzturēšana, lai nodrošinātu

augu un dzīvnieku vairošanos un

augšanu

4 4 4 4 4

Kaitēkļu un

slimību

kontrole

Kaitēkļu (tai skaitā invazīvo sugu)

kontrole

Novērsto kaitēkļu uzliesmojumu

skaits (n/ha gadā)

0 0 0 0 0

Slimību kontrole Novērsto slimību uzliesmojumu

skaits (n/ha gadā)

0 0 0 0 0

Augsnes

veidošana

un augsnes

sastāva

formēšana

Aizsardzība pret dēdēšanas

procesiem

Augiem pieejamo barības vielu

daudzums (kg/ha gadā)

4 3 2 3 0

Ūdens

kvalitāte

Ūdens ķīmiskā kvalitātes

saglabāšana: denitrificējot vai

remineralizējot barības vielas tiek

saglabāta vai novērsta ūdens

ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanās

No ūdens izņemtie elementi

(kg/m³ gadā)

2 0 2 0 4

Atmosfēras

sastāvs un

klimata

regulācija

Globālā klimata regulēšana,

samazinot siltumnīcefekta gāzu

koncentrāciju

Metāna, CO2 un mitruma

daudzums, ko spēj uzņemt

veģetācija un augsne (t CO2/ha

gadā)

4 4 2 4 0

Micro un reģionālā klimata apstākļu

regulācija

Temperatūras amplitūdas (K);

nokrišņu, vēja ātruma vai

3 4 2 4 0

14

Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators

ES aizsargājamie biotopi

7110*,

7150 7120 7140

9010*, 9020*,

9080*, 9160,

91D0*

3150,

3160

iztvaikošanas novirze salīdzinot ar

apkārtējām teritorijām (%)

Kultūras

pakalpojumi

Fiziskā un

intelektuālā

mijiedarbība ar

biotopiem,

ekosistēmām un

ainavām (vides

ietekme)

Fiziskā un

empīriskā

mijiedarbība

Augu, dzīvnieku un ainavas

izmantošana eksperimentālām vai

izjūtu sniedzošām aktivitātēm (putnu

vērošana, ainavas fotografēšana)

Tūrisma pakalpojumu saņēmēju

un objektu apmeklētāju skaits

(n/objektā gadā); tūrisma

apgrozījums (€/ha gadā)

3 2 3 3 3

Fiziska ainavu baudīšana dažādos

vides apstākļos: pastaigas, peldes,

sauļošanās, sporta aktivitātes

piekrastē

Tūrisma pakalpojumu saņēmēju

un objektu apmeklētāju skaits

(n/objektā gadā); tūrisma

apgrozījums (€/ha gadā)

2 1 2 2 3

Intelektuālā

un

reprezentatī

vā

mijiedarbība

Izglītojoša darbība, izmantojot

ekosistēmu

Vides izglītības pasākumi un to

apmeklētāju skaits (n/gadā)

3 2 2 2 3

Kultūras mantojums saistīts ar

ekosistēmu

Tradicionālo zemes izmantošanas

veidu skaits (n/ha); nodarbināto

skaits tradicionālajos zemes

izmantošanas veidos (n/ha)

2 2 0 1 2

Izklaide: pieredze par ekosistēmu no

medijiem

Filmu/programmu un citu vizuālo

materiālu skaits/ilgums

1 1 1 1 1

Estētiska: vietas izjūta,

dabas/ainavas pievilcība

Attiecīgās ainavas/ekosistēmas

zīmējumu/ilustrāciju, dziesmu,

produktu portretējumu skaits

(n/ainavas tips)

1 1 1 1 1

Garīgā,

simboliskā un

cita veida

mijiedarbība ar

biotopiem,

ekosistēmām un

ainavām (vides

ietekme)

Garīga vai

simboliska

nozīme

Simboliska nozīme

Simbolisku objektu apmeklējumu

skaits

1 1 1 1 1

15

5. tabula. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas matrica projekta Pārejas purvu un slīkšņu (7140), Minerālvielām bagātu avotu un avoksnāju

(7160) un Avotu, kuri izgulsnē avotkaļķus (7220*) teritorijās esošajos Eiropas Savienības aizsargājamos biotopos. Indikatoru novērtējumam

izmantots LIFE EcosystemServices projekta noslēguma ziņojums (2016).

Apzīmējumi. Projekta teritorijas: PV—Pēterezera viga; KV—Kukšupes viga; DA—Dāvida dzirnavu avoti; RS—Raunas Staburags. Ekosistēmu

pakalpojuma vērtējums: 0—netiek sniegts; 1—ļoti zema vērtība; 2—zema vērtība; 3—vidēja vērtība; 4—augsta vērtība; 5—ļoti augsta vērtība.

Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators

ES aizsargājamie biotopi

7140 7160,

7220*

PV KV DA RS

Nodrošinājuma

pakalpojumi

Produkti vai

Pārtikas resursi Biomasa

Savvaļas augi, sēnes, aļģes un to

produkti

Savvaļas ogu un sēņu daudzums

(kg/ha gadā)

3 3 0 0

Savvaļas zivis Makšķerēto zivju daudzums

(skaits/gadā)

1 0 0 0

Materiāli Biomasa

Šķiedras un citi materiāli no

augiem, aļģēm un dzīvniekiem

tiešai izmantošanai vai pārstrādei

Nocirstās koksnes apjoms (m3/

gadā)

1 1 0 0

Materiāli no augiem, aļģēm un

dzīvniekiem izmantošanai

lauksaimniecībā

Savākto aļģu biomasas ieguve

mēslošanai (m3/gadā)

0 0 0 0

Ārstniecības augi Savākto ārstniecības augu

daudzums (kg/ha/gadā)

3 3 0 0

Enerģija

Biomasas enerģijas

resursi Augu valsts izcelsmes resursi

Savākto aļģu biomasas ieguve

enerģijas ražošanai (m3/gadā)

0 0 0 0

Abiotiskā enerģija Abiotiskās enerģijas avoti: vējš;

viļņi

Iegūtā enerģija (kWh/ha gadā) 0 0 0 0

Regulējošie

Mediācija

attīrīšanā no

atkritumiem,

toksiskām

vielām, citiem

traucēkļiem

Procesi ekosistēmās

Filtrācijas / piesaistes / glabāšanas

/ uzkrāšanas procesi ekosistēmas

Augiem pieejamo barības vielu

daudzums (kg/ha gadā)

2 2 2 2

Šķīdināšana atmosfērā, saldūdens

un jūras ekosistēmās

Piesaistīto aerosolu vai piesārņojošo

vielu daudzums (kg/ha gadā)

2 2 2 2

Smaku / trokšņu / vizuālu

ietekmju mazināšana

1 1 1 1

Plūsmu

mediācija jeb

starpniecība

Cieto daļiņu plūsma

Erozijas kontrole: veģetācijas

segums, kas aizsargā sauszemes

ekosistēmas

Saglabātais vai nogulsnējies

augsnes daudzums (kg/ha gadā)

1 1 1 1

16

Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators

ES aizsargājamie biotopi

7140 7160,

7220*

PV KV DA RS

Regulējošie

Šķidrumu plūsma

Ūdens aprites cikla un ūdens

plūsmas uzturēšana

Ekosistēmas uzturēšanai patērētais

ūdens daudzums (m3/ha gadā)

1 1 1 1

Aizsardzība pret plūdiem Aizsardzības gadījumi pret dabas

stihijām (n/gadā)

3 3 1 1

Gāzu / gaisa plūsmas Aizsardzība pret vētrām Aizsardzības gadījumi pret dabas

stihijām (n/gadā)

0 0 1 0

Fizikālo,

ķīmisko un

bioloģisko

apstākļu

uzturēšana

Dzīves cikla uzturēšana,

biotopu un genofonda

aizsardzība

Apputeksnēšana un sēklu

izplatīšanās nodrošināšana

Apputeksnēto augu skaits (n/ha

gadā; %/gadā; kg/ha gadā)

1 1 1 1

Dzīvotņu uzturēšana, lai

nodrošinātu augu un dzīvnieku

vairošanos un augšanu

4 4 4 4

Kaitēkļu un slimību

kontrole

Kaitēkļu (tai skaitā invazīvo

sugu) kontrole

Novērsto kaitēkļu uzliesmojumu

skaits (n/ha gadā)

0 0 1 1

Slimību kontrole Novērsto slimību uzliesmojumu

skaits (n/ha gadā)

0 0 0 0

Augsnes veidošana un

augsnes sastāva

formēšana

Aizsardzība pret dēdēšanas

procesiem

Augiem pieejamo barības vielu

daudzums (kg/ha gadā)

2 2 2 1

Ūdens kvalitāte

Ūdens ķīmiskā kvalitātes

saglabāšana: denitrificējot vai

remineralizējot barības vielas tiek

saglabāta vai novērsta ūdens

ķīmiskās kvalitātes

pasliktināšanās

No ūdens izņemtie elementi (kg/m³

gadā)

3 3 4 4

Atmosfēras sastāvs un

klimata regulācija

Globālā klimata regulēšana,

samazinot siltumnīcefekta gāzu

koncentrāciju

Metāna, CO2 un mitruma

daudzums, ko spēj uzņemt

veģetācija un augsne (t CO2/ha

gadā)

2 2 1 1

Micro un reģionālā klimata

apstākļu regulācija

Temperatūras amplitūdas (K);

nokrišņu, vēja ātruma vai

iztvaikošanas novirze salīdzinot ar

apkārtējām teritorijām (%)

2 2 3 1

17

Kategorija Nodaļa Grupa Klase Indikators

ES aizsargājamie biotopi

7140 7160,

7220*

PV KV DA RS

Kultūras

pakalpojumi

Fiziskā un

intelektuālā

mijiedarbība ar

biotopiem,

ekosistēmām

un ainavām

(vides ietekme)

Fiziskā un empīriskā

mijiedarbība

Augu, dzīvnieku un ainavas

izmantošana eksperimentālām vai

izjūtu sniedzošām aktivitātēm

(putnu vērošana, ainavas

fotografēšana)

Tūrisma pakalpojumu saņēmēju un

objektu apmeklētāju skaits

(n/objektā gadā); tūrisma

apgrozījums (€/ha gadā)

4 1 3 4

Fiziska ainavu baudīšana dažādos

vides apstākļos: pastaigas, peldes,

sauļošanās, sporta aktivitātes

piekrastē

Tūrisma pakalpojumu saņēmēju un

objektu apmeklētāju skaits

(n/objektā gadā); tūrisma

apgrozījums (€/ha gadā)

4 0 2 2

Intelektuālā un

reprezentatīvā

mijiedarbība

Izglītojoša darbība, izmantojot

ekosistēmu

Vides izglītības pasākumi un to

apmeklētāju skaits (n/gadā)

3 0 2 3

Kultūras mantojums saistīts ar

ekosistēmu

Tradicionālo zemes izmantošanas

veidu skaits (n/ha); nodarbināto

skaits tradicionālajos zemes

izmantošanas veidos (n/ha)

0 0 0 0

Izklaide: pieredze par ekosistēmu

no medijiem

Filmu/programmu un citu vizuālo

materiālu skaits/ilgums

2 1 3 3

Estētiska: vietas izjūta,

dabas/ainavas pievilcība

Attiecīgās ainavas/ekosistēmas

zīmējumu/ilustrāciju, dziesmu,

produktu portretējumu skaits

(n/ainavas tips)

1 0 3 3

Garīgā,

simboliskā un

cita veida

mijiedarbība ar

biotopiem,

ekosistēmām

un ainavām

(vides ietekme)

Garīga vai simboliska

nozīme Simboliska nozīme

Simbolisku objektu apmeklējumu

skaits

0 0 1 1

Indikatora vērtību vienam un tam pašam ekosistēmu pakalpojumam lielā mērā nosaka biotopa

kvantitāte, jo, piemēram, ogu un ārstniecības augu būs vairāk (kg/ha gadā) tajā teritorijā, kas

aizņem lielāku platību.

Parasti izšķir četru veidu pakalpojumus, ko sniedz vide un ekosistēmas, t.i. (i) izejvielu

nodrošināšanas, (ii) regulējošie, (iii) atbalsta un (iv) kultūras pakalpojumi, no kuriem šī projekta

ietvaros izvērtēti trīs veidi. Raksturoti ekosistēmu pakalpojumu indikatori un sniegts atbilstošais

novērtējums atsevišķi katram Eiropas Savienībā aizsargājamam biotopam, kas sastopami projekta

augsto purvu teritorijās – Bažu purvā, Sudas-Zviedru purvā un dabas liegumā Ziemeļu purvi (4.

tabula). Tāpat ekosistēmu pakalpojumi raksturoti pārejas purvos un slīkšņās (t.i., Pēterezera vigā

un Kukšupes vigā) un minerālvielām bagātos avotos un avotos, kuri izgulsnē avotkaļķus (t.i.,

Dāvida dzirnavu avotos un Raunas Staburagā) (5. tabula).

Pēc ekosistēmu pakalpojumu indikatoru vērtību analizēšanas secināts, ka nozīmīgākos labumus,

ko cilvēki iegūst no augsto purvu ekosistēmām Bažu purvā, Sudas-Zviedru purvā un dabas liegumā

“Ziemeļu purvi”, ir regulējošie pakalpojumi (2. attēls). Augstāko vidējo vērtību tie sasniedz

neskartos augstā purva biotopos (7110* un 7150), kas visefektīvāk piedalās funkcijās, kas saistītas

ar ūdens plūsmu, CO2, klimata regulēšanu. Mežu biotopi kā dzīves vide augiem un dzīvniekiem un

kā koksnes resurss sasniedz augstu vērtību arī nodrošinājuma pakalpojumu kategorijā. Purvu ezeru

biotopi (3150, 3160) sniedz nozīmīgu devumu kā kultūras pakalpojumi (kā galvenie minami

Ratnieku un Muižnieku ezers Sudas-Zviedru purvā un Ramatas Lielezers Oļļas purvā dabas

liegumā Ziemeļu purvi). Degradēti augstie purvi (7120) arī ir nozīmīgi ekosistēmu pakalpojumu

sniedzēji, tomēr nesasniedz tik augstas vērtības kā dabiskie purvu biotopi, jo to aizņemtā platība ir

mazāka un biotopu kvalitāte zemāka. Tā kā tie kādreiz kalpojuši kā kūdras ieguves vietas ar roku

darbu, šīs teritorijas ir savdabīgas kultūras mantojuma un tradicionālā zemes izmantošanas veida

nesējas.

2. attēls. Indikatorvērtību vidējie rādītāji pa ekosistēmu pakalpojumu veidiem Eiropas Savienības

aizsargājamos biotopos projekta augsto purvu teritorijās

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

7110*, 7150 7120 7140 9010*, 9020*,9080*, 9160, 91D0*

3150, 3160

Ind

ikat

orv

ērtī

bu

vid

ējie

rād

ītāj

i

Nodrošinājuma pakalpojumi Regulējošie Kultūras pakalpojumi

19

Pārejas purvu un slīkšņu (7140) un minerālvielām bagātu avotu (7160)/avotu, kuri izgulsnē

avotkaļķus (7220*) teritorijas savstarpēji atšķiras pēc sniegto ekosistēmu pakalpojumu veida (3.

attēls). Pēterezera vigā nozīmīgu ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumiem rada eitrofu ezeru un

ierīkotās dabas takas klātbūtne, kas veicina kultūras pakalpojumu devumu pretstatā Kukšupes

vigai, kurā ne ezeri, ne tūrisma infrastruktūras nav. Abas vigas kalpo kā dzīves vide augiem un

dzīvniekiem, kā arī piedalās dabas procesu regulēšanā. Avotu biotopos nav raksturīgi

nodrošinājuma pakalpojumi, savukārt sasniedz ļoti augstu kultūras pakalpojumu vērtību.

3. attēls. Indikatorvērtību vidējie rādītāji pa ekosistēmu pakalpojumu veidiem projekta Pārejas purvos

un slīkšņās (7140, ) Minerālvielām bagātos avotos un avoksnājos (7160) un Avotos, kuri izgulsnē

avotkaļķus (7220*).

Dabiskie biotopi sasniedz augstāko vērtējumu 70% no pakalpojumu kategorijām. Tiem seko

ietekmēti biotopi (7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās).

Degradētajam biotopam ekosistēmu pakalpojumu vērtība atsevišķos gadījumos ir nozīmīgāka

blīvākas kokaudzes dēļ, piemēram, Smaku/trokšņu/vizuālu ietekmju mazināšanā un Micro un

reģionālā klimata apstākļu regulācijā.

SECINĀJUMI

1. Lielākais sociālekonomiskais ieguvums projekta vietās ir ilgtspējīgs savvaļas velšu un

gruntsūdens kvalitātes nodrošinājums, kā arī ieguldījums vides izglītībā un zinātnē.

2. Būtisks ekonomiskais devums projekta teritoriju apkārtnē piegulošajos pagastos pēc projekta

realizēšanas nav gaidāms.

3. Nozīmīgākie ekosistēmu pakalpojumi dabas teritorijās esošajos augstajos purvos ir regulējošie

pakalpojumi, pārejas purvos – nodrošinājuma pakalpojumi, savukārt avotos – kultūras

pakalpojumi.

0.00

0.50

1.00

1.50

2.00

2.50

Pēterezera viga Kukšupes viga Dāvida dzirnavu avoti Raunas Staburags

7140 7160, 7220*Ind

ikat

orv

ērtī

bu

vid

ējie

rād

ītāj

i

Nodrošinājuma pakalpojumi Regulējošie Kultūras pakalpojumi

20

Literatūras saraksts

Auniņš A. (red.) 2013. Eiropas Savienības aizsargājamies biotopi Latvijā. Noteikšanas

rokasgrāmata. 2. precizētais izdevums. Rīga, Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija. 359 lpp.

Centrālā statistikas pārvalde, 2018. https://www.csb.gov.lv/lv

Dabas aizsardzības pārvalde & Biedrība “Baltijas Vides Forums”, 2016. Ekosistēmu un to sniegto

pakalpojumu identificēšana un novērtēšana Jaunķemeru un Saulkrastu pilotteritorijās projekta

”LIFE EcosystemServices” (LIFE13 ENV/LV/000839) ietvaros. Noslēguma ziņojums.

Haines-Young R. & Potschin M. 2009. Methodologies for defining and assessing ecosystem

services. Final Report. Centre for Environmental Management, University of Nottingham,

Nottingham, 84 p.

Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāns, 2010. Dabas aizsardzības pārvalde, Dace Sāmīte,

Šlītere.

Strazdiņa L. (red.) 2015a. Slīteres nacionālā parka purvu apsaimniekošanas plāns: Bažu purvs,

Pēterezera viga, Kukšupes viga un Jušu avots Cirstu apkārtnē. Latvijas Universitāte, EK LIFE

projekta LIFE13 NAT/LV/000578 “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana

Latvijā.

Strazdiņa L. (red.) 2015b. Sudas-Zviedru purva apsaimniekošanas plāns Gaujas nacionālajā parkā.

Latvijas Universitāte, EK LIFE projekta LIFE13 NAT/LV/000578 “Prioritāro mitrāju biotopu

aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā.

Suško U. 2006. Dabas lieguma “Ziemeļu purvi” meži un to bioloģiskais raksturojums. Rīga, 94

lpp.

Urtāne L. (red.) 2017. Dabas lieguma “Ziemeļu purvi” dabas aizsardzības plāns. Latvijas

Universitāte, EK LIFE projekta LIFE13 NAT/LV/000578 “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība

un apsaimniekošana Latvijā.

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, 2016. Zemes dzīļu izmantošanas

licenču derīgo izrakteņu (kūdras) ieguvei izvietojuma shēma.

http://www.latvijaskudra.lv/upload/statistika/kudras_ieguves_licencu_shema.pdf