PROGRESS EIROPAS KOMISIJAS DESMIT PRIORITĀŠU IZPILDĒ · un sirds slimībām, jauniem enerģijas savienotājiem visā Eiropā, tam, lai tādas nozares ... draugiem vai ģimenei

PROGRESS EIROPAS KOMISIJAS DESMIT PRIORITĀŠU IZPILDĒ

#teamJunckerEU - ec.europa.eu/soteu

Eiropas Savienība 2015. gadā

Progress Eiropas Komisijas desmit prioritāšu izpildē

2 #teamJunckerEU

"Pirmā prioritāte manā Komisijas priekšsēdētāja darbā būs stiprināt Eiropas konkurētspēju un stimulēt ieguldījumus ar mērķi izveidot darbvietas."

Žans Klods Junkers, Politikas pamatnostādnes, 2014. gada 15. jūlijs Investīciju plāns Eiropai nodrošina finansējumu pētījumiem par Alcheimera slimību

un sirds slimībām, jauniem enerģijas savienotājiem visā Eiropā, tam, lai tādas nozares kā tērauda un celulozes ražošana padarītu videi draudzīgākas, atbalstam ģimenes veselības aprūpei laukos un enerģijas izmaksu samazināšanai iedzīvotājiem, pateicoties energoefektīvākām ēkām, — šie ir tikai nedaudzi piemēri.

Mēs solījām atjaunot Eiropā darbvietas un izaugsmi. Ar Investīciju plānu mēs pildām solīto

– tikai pēc mēnesi ilga darba Junkera Komisija paziņoja par vērienīgu plānu, lai trīs gados mobilizētu vismaz 315 miljardus eiro,

neveidojot jaunus parādus. Plāns tagad darbojas un nodrošina taustāmus rezultātus. Kopā ar Eiropas Investīciju banku, kura pie tā sāka darbu jau 2015. gada sākumā, ES iestādes strādāja vēl nebijušā tempā un pieņēma vajadzīgos tiesību aktus mazāk nekā sešos mēnešos. Regula, ar ko izveido Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), stājās

spēkā 2015. gada jūlijā. Deviņas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka plāno papildināt ESIF rīcībā esošo līdzekļu apjomu, galvenokārt ar valsts attīstības banku starpniecību: Bulgārija (100 miljoni eiro), Vācija (8 miljardi eiro), Spānija (1,5 miljardi eiro), Francija (8 miljardi eiro), Itālija (8 miljardi eiro), Luksemburga (80 miljoni eiro), Slovākija (400 miljoni eiro) Polija (8 miljardi eiro), Apvienotā Karaliste (8,5 miljardi eiro/6 miljardi sterliņu mārciņu). ESIF tika izveidots ar nolūku izmantot publiskā sektora finanšu līdzekļus kā garantiju un veicinošu faktoru, lai stimulētu privātos ieguldījumus reālajā ekonomikā, kur tie ir visvairāk nepieciešami. Tos izmantos, lai mobilizētu pietiekami pieejamo likviditāti tādu stratēģisku projektu atbalstam, kuri citādi nesaņemtu finansējumu, tādās jomās kā pētniecība un inovācija, atjaunojamā enerģija, platjoslas internets un veselības aprūpe. Runa nav tikai par lieliem infrastruktūras projektiem. Ceturtā daļa no ESIF garantijām tiks

izmantota, lai finansētu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, kuriem pēc krīzes ir bijis grūti nodrošināt finansējumu savai darbībai. Jau tagad Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir parakstījis vairāk nekā divdesmit līgumus ar starpniekiem visā Eiropā, kas nozīmē, ka MVU

no Prāgas līdz Poznaņai, no Bukarestes līdz Birmingemai ir pieejami vairāki miljoni eiro, un ik nedēļu tiek parakstīti arvien jauni līgumi. Ir izveidots Investīciju projektu portāls projektu

reklamēšanai potenciālajiem ieguldītājiem un atklāts Investīciju konsultāciju centrs, lai

palīdzētu projektu īstenotājiem. Lai atbalstītu savu programmu ieguldījumiem, strukturālām reformām un fiskālai atbildībai, Komisija 2015. gada janvārī nāca klajā ar skaidrojošu paziņojumu par to, kā vislabāk izmantot elastīguma iespēju, ko paredz spēkā esošie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi.

Plašāku bezdarba novēršanas pasākumu ietvaros Komisija ierosināja un 2015. gada maijā vienojās ar ES likumdevēju jau iepriekš izmaksāt 1 miljardu eiro, lai paātrinātu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu. Tādējādi

650 000 jauniešu visā Eiropā tiks palīdzēts atrast darbu un prakses vietas vai turpināt mācības. Komisija drīz nāks klajā ar ieteikumu par ilgstoši nenodarbinātu personu integrāciju darba tirgū.

1. Jauns impulss nodarbinātībai,

izaugsmei un ieguldījumiem



3 #teamJunckerEU

"Mums daudz labāk jāizmanto lieliskās un neierobežotās iespējas, ko sniedz digitālās tehnoloģijas. Lai to panāktu, mums būs jābūt drosmīgiem un jānovērš ierobežojumi attiecībā uz telesakaru regulējumu, autortiesību un datu aizsardzības regulējumu, radioviļņu pārvaldību un konkurences tiesību piemērošanu dalībvalstīs."

Žans Klods Junkers, Politikas pamatnostādnes, 2014. gada 15. jūlijs

Internets un digitālās tehnoloģijas maina pasauli. Šodien mēs varam tiešsaistē skatīties savu mīļāko TV pārraidi viedtālrunī, ejot pa ielu. Mēs varam iepirkties internetā un, neizejot no mājām, pasūtīt produktus no pārtikas veikala, varam tiešsaistē sazināties ar valsts pārvaldes iestādēm. Tuvākajā nākotnē varēsim lasīt grāmatu, kamēr mašīna pati mūs vedīs uz drauga māju, ledusskapis pats pasūtīs produktus tieši no lielveikala, un vecmāmiņas ārsts tūlīt saņems ziņu, ja viņa būs aizmirsusi iedzert zāles. Digitālā revolūcija nozīmē to, ka būs pieejamas preces un pakalpojumi, kas cilvēkiem atvieglos dzīvi un pavērs jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Eiropai ir jāapgūst šī digitālā nākotne, izmantojot ES vienotā tirgus apjomu. Pašlaik šķēršļi tiešsaistē nozīmē to, ka cilvēki nevar izmantot preces un pakalpojumus: tikai 15 % iepērkas tiešsaistē no citas ES valsts un tikai 7 % MVU pārdod produktus pāri robežām. Komisija 2015. gada maijā nāca klajā ar stratēģiju digitālā vienotā tirgus izveidei. Digitālais vienotais tirgus mūsu ekonomikai varētu nodrošināt 415 miljardus eiro gadā un radīt simtiem tūkstošu jaunu darbvietu.

Pirmkārt, pateicoties digitālajam vienotajam tirgum, patērētājiem un uzņēmumiem būs vieglāk pieejamas digitālās preces un pakalpojumi visā Eiropā. Komisija novērsīs

šķēršļus, kuri šodien traucē nopirkt iepatikušos kurpju pāri tiešsaistē veikalā, kurš atrodas citā dalībvalstī. Komisija arī nodrošinās to, ka, ceļojot pa citām valstīm, joprojām varēsim skatīties visas iemīļotās TV pārraides savā mīļākajā TV kanālā tāpat, kā to varējām darīt, mājās esot. Otrkārt, Komisija izveidos piemērotus apstākļus digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai. Tas nozīmē, ka varēsim piekļūt

internetam visur, kurp vien dosimies, pat kalnos un nomaļos lauku nostūros, par pieņemamu cenu. Treškārt, Komisija strādās pie tā, lai izvērstu sabiedrības un ekonomikas digitalizāciju, īpaši

veicinot savstarpēji izmantojamus standartus. Mērķis ir atvieglot dzīvi cilvēkiem, lai elektroniskās

ierīces būtu savstarpēji saderīgas un ļautu mums pieslēgties vajadzīgajiem tiešsaistes pakalpojumiem, sākot no bērna e-klases un beidzot ar slimnīcu vai gāzes piegādātāju. 2015. gadā jau ir paveikts kaut kas svarīgs. ES iestādes ir vienojušās par viesabonēšanas maksas atcelšanu un atvērta interneta

garantēšanu. 2005. gadā maksa par zvanu uz mājām no ārzemēm varēja sasniegt 5 eiro minūtē. Pateicoties ES noteikumiem, kuri aizliedz piemērot viesabonēšanas maksu, izmaksas patērētājiem ir ievērojami samazinājušās. 2007. gadā viesabonēšanas maksa vienam zvanam tika ierobežota līdz 0,49 eiro minūtē, un tagad tā ir 0,19 eiro minūtē. Līdz 2017. gada jūnijam viesabonēšanas maksa tiks pilnībā atcelta un, lai kurā Eiropas valstī mēs arī atrastos, par zvanu draugiem vai ģimenei vai par fotogrāfiju vai filmu lejuplādi maksāsim tieši tādu pašu cenu, kādu maksājam mājās. Jaunie noteikumi liegs interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt pieeju kādam no interneta pakalpojumiem, kuriem vēlēsimies piekļūt. Līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt pabeigtai mūsu personas datu aizsardzības reformai. Pēc

tam varēsim vieglāk piekļūt saviem datiem un, mainot e-pasta adresi, varēsim pārnest savus personas datus no iepriekšējā konta uz jauno. Varēsim vieglāk pārvaldīt savu "dzīvi tiešsaistē" un mums būs tiesības tikt aizmirstiem un dzēst pirms daudziem gadiem sociālajos tīklos publicētās fotogrāfijas. Mums būs arī garantija, ka mūsu personas datus aizsargā ES noteikumi arī tad, ja mūsu datus apstrādā ārpus ES esoši uzņēmumi.

2. Savienots digitālais vienotais tirgus



4 #teamJunckerEU

3. Noturīga enerģētikas savienība,

kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku

"Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi uzsvērti liek mums atcerēties, ka Eiropa ir pārāk atkarīga no degvielas un gāzes importa. Tāpēc es vēlos reformēt un reorganizēt Eiropas enerģētikas politiku, pārveidojot to par jaunu Eiropas enerģētikas savienību."


Mums ir steidzami jāsaved kārtībā haotiskais sajaukums 28 dalībvalstu politikā enerģētikas un klimata jomā. Komisija 2015. gada februārī nāca klajā ar sīki izstrādātiem pasākumiem Enerģētikas savienībai, kas sasniegs divus mērķus: samazināt emisijas apjomu un panākt, lai enerģētikas sistēmas būtu drošākas, ilgtspējīgākas un uzticamākas.

Lai to panāktu, ir jāapvieno infrastruktūras un savstarpēji jāsavieno tirgi, kas nodrošinās brīvu enerģijas plūsmu pāri robežām. Energotīkli ir jāveido tā, lai vēja ģeneratoru parkos Atlantijas okeānā vai līdzenumos izvietotajos saules enerģijas kolektoru parkos saražotā elektroenerģija varētu nodrošināt lētāku elektroenerģiju rūpniecības objektiem un mājokļiem, kur tā ir visvairāk nepieciešama. Tāpēc 2015. gada martā šī Komisija vienojās ar Franciju, Spāniju un Portugāli nostiprināt savienojumus Ibērijas pussalā. Komisija arī atbalstīja Itālijas un Maltas veikto vada izbūvi, ar ko 2015. gada aprīlī tika izbeigta Maltas energotīkla izolācija. Energoapgādes

pārtraukumi notiks daudz retāk, jo Malta vairs nav enerģētikas ziņā izolēta teritorija. Šī Komisija ir arī uzlabojusi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu, lai šīs Eiropas

daļas elektrotīklu tuvinātu Eiropas tirgiem. Tādējādi tiks stiprināta Baltijas valstu energoapgādes drošība. Kopš 2015. gada februāra Komisija ir strādājusi arī ar Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas valstīm, veidojot tīklus, kas garantēs gāzes piegādi, ja tiktu

pārtraukts tās imports. Jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem par to, kā palīdzēt patērētājiem izmantot jaunās tehnoloģijas, lai samazinātu maksājamos rēķinus. Pirmkārt, Komisija ierosināja vienkāršot energoefektivitātes marķējumu, lai tas būtu vieglāk saprotams, un nodrošināt stimulus ražotājiem izstrādāt un pārdot daudz energoefektīvākas ierīces. Kad jaunie noteikumi

stāsies spēkā, tie nodrošinās papildu energoietaupījumu, kas atbilst pašreizējam enerģijas patēriņam visās trīs Baltijas valstīs kopā. Otrkārt, Komisija nāca klajā ar pasākumiem, lai atbalstītu to, ka patērētāji lieto mājsaimniecību viedos skaitītājus. Tie atvieglo patēriņa

pārvaldību un ļauj vieglāk salīdzināt dažādu piegādātāju cenas. Jūlijā Komisija arī sāka pielāgot elektroenerģijas tirgus jauniem enerģijas ražošanas veidiem

(piemēram, atjaunojamie energoresursi) un pārskatīja ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Mērķis ir piedāvāt stimulus

energoietilpīgām nozarēm modernizēt savas ražotnes un izmantot inovatīvus risinājumus, lai samazinātu un uztvertu oglekļa dioksīda emisiju. Pāreja uz mazoglekļa ekonomiku veicina inovāciju. Šodien atjaunojamie energoresursi nodrošina vajadzīgo enerģiju 78 miljoniem eiropiešu jeb vienu ceturto daļu no ES elektroenerģijas patēriņa. Šajā nozarē ir nodarbināti vairāk nekā viens miljons cilvēku, un tās apgrozījums ir 130 miljardi eiro, ieskaitot eksportu 35 miljardu eiro vērtībā. Eiropas uzņēmumiem šodien pieder 40 % no visiem atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju patentiem. Tehnoloģijas straujā attīstība palielina iespējas jaunai starptautiskai tirdzniecībai ar videi draudzīgu tehnoloģiju. Nākotnē elektroautomobiļiem un elektrolidmašīnām būs nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, lai sekmētu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, piemēram, viedās ierīces, saules enerģija un elektriskās baterijas. Tāpēc Enerģētikas savienības īstenošanā stratēģisks uzsvars tiek likts uz pētniecību un inovāciju, un ES izvirzīšanos pirmajā vietā pasaulē atjaunojamo energoresursu jomā. Šāda vienota rīcība sekmē to, ka ES var pildīt solījumu līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu vismaz par 40 %, un skaidri apliecina ES vadošo lomu, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei Parīzē

2015. gada decembrī.



5 #teamJunckerEU

4. Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus

ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu

"Mūsu iekšējais tirgus ir Eiropas vērtīgākais aktīvs laikā, kad palielinās globalizācija. Tāpēc es vēlos, lai nākamā Komisija turpinātu attīstīt mūsu vienotā tirgus stiprās puses un pilnībā izmantotu tā potenciālu visās tā dimensijās."

Žans Klods Junkers, Politikas pamatnostādnes, 2014. gada 15. jūlijs Eiropas Komisija ir veikusi uzlabojumus iekšējā tirgū nodokļu sistēmas, finanšu, preču un pakalpojumu jomā. Lai vienotais tirgus labi funkcionētu, ir ārkārtīgi svarīgi, ka visi uzņēmumi, kuri darbojas Eiropā, taisnīgi maksā savu nodokļu daļu. Mēs nodrošinām, ka uzņēmumi vairs nevarēs izmantot dalībvalstu nodokļu režīmu atšķirības un trūkumus. Esam lūguši visām dalībvalstīm sniegt informāciju par nodokļu nolēmumiem, un šoruden tiks pabeigtas vairākas padziļinātas izmeklēšanas. 2015. gada martā ierosinājām līdz

šā gada beigām noslēgt nolīgumu par automātisku informācijas apmaiņu starp

dalībvalstīm par to nodokļu nolēmumiem un tagad kopā ar Padomes prezidentūru cītīgi strādājam, lai to izdarītu. 2015. gada jūnijā pieņēmām rīcības plānu taisnīgai un efektīvai uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai. Tā galvenais princips ir, ka valsts, kurā uzņēmums gūst peļņu, ir valsts, kurā šim uzņēmumam būtu jāmaksā nodokļi.

Šajā kontekstā ir atsākts darbs pie kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes. Komisija arī cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai pieņemtu finanšu darījumu nodokļa

piemērošanas noteikumus. Izdošanās būs svarīgs institucionāls panākums, kas sagatavos augsni ciešākai sadarbībai nodokļu jomā nākotnē. Kapitāla tirgu savienībai ir liela nozīme

finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, un, pateicoties tai, gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem būs vieglāk izmantot kapitāla tirgus un rast savas darbības paplašināšanai vajadzīgo finansējumu. Tā arī sekmēs pārrobežu ieguldījumus un ieguldījumus infrastruktūrā. Pēc apspriešanās, kas sākās 2015. gada februārī, drīzumā tiks iesniegts rīcības plāns un sīki izstrādāti priekšlikumi, kas ietvers tiesību aktus par drošu, standartizētu un pārredzamu

vērtspapīrošanu, kapitāla prasību samazināšanu ieguldījumiem infrastruktūrā un prospektu tiesību aktu pārskatīšanu. Tikai vērtspapīrošanas tirgu atjaunošana vien jau nozīmētu, ka bankas varētu izsniegt privātajam sektoram papildu kredīta apjomu aptuveni 100 miljardu eiro vērtībā. Tuvākajos mēnešos Komisija pieņems savu Iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietvers pasākumus, lai

atvieglotu pārrobežu darbības un stiprinātu integrāciju Eiropas un pasaules mēroga vērtību ķēdēs, savstarpējas atzīšanas, saskaņošanas un standartizācijas pasākumu veicināšanu un labāku noteikumu īstenošanu. Visiem šiem pasākumiem ir viens mērķis — atvieglot dzīvi un nodrošināt vairāk iespēju patērētājiem, uzņēmumiem, uzņēmējiem un valsts sektora iestādēm, kuras veic ieguldījumus, pērk un pārdod preces un pakalpojumus Eiropas iekšējā tirgū. Komisija nāks klajā ar darbaspēka mobilitātes pasākumu kopumu, lai atbalstītu darbaspēka

mobilitāti, stiprinātu Eiropas darbvietu mobilitātes portālu (EURES), uzlabotu nodarbinātības

dienestu sadarbību un cīnītos pret ļaunprātīgu izmantošanu, uzlabojot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un veicot Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā mērķtiecīgu pārskatīšanu, lai panāktu sociālā dempinga pilnīgu izskaušanu Eiropas Savienībā.



6 #teamJunckerEU

5. Dziļāka un taisnīgāka Ekonomikas un monetārā savienība

"Nākamajos piecos gados es vēlos turpināt mūsu Ekonomikas un monetārās savienības reformu, lai saglabātu stabilu mūsu vienoto valūtu un palielinātu ekonomikas, fiskālās un darba tirgus politikas konverģenci dalībvalstīs, kurās izmanto vienoto valūtu."


Krīze mums ir devusi vērtīgu pieredzi. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ciešā sadarbībā ar Eirosamita priekšsēdētāju Donaldu Tusku, Eirogrupas priekšsēdētāju Jerūnu Deiselblūmu, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju Mario Dragi un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu 2015. gada jūnijā nāca klajā ar vērienīgu, taču pragmatisku plānu Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai.

Šis tā dēvētais "Piecu priekšsēdētāju

ierosina konkrētus pasākumus ziņojums"redzējuma par dziļāku un taisnīgāku ekonomisko, finanšu, fiskālo un politisko savienību īstenošanai. Pirmajā posmā (“padziļināšana darot”) no

2015. līdz 2017. gadam mēs balstīsimies uz pašreizējiem instrumentiem un pēc iespējas labāk izmantosim spēkā esošos līgumus, savukārt otrajā posmā (“EMS izveides pabeigšana”) tiks

sākti plašāka mēroga pasākumi, lai konverģences process tiktu padarīts juridiski saistošāks, piemēram, izmantojot vispārpieņemtu konverģences kritēriju kopumu, kam tiktu piešķirts juridisks raksturs. Vienlaikus tiktu izveidota vispārēja makroekonomikas stabilizācijas funkcija, lai labāk risinātu satricinājumus, ko nav iespējams pārvaldīt valstu līmenī, kā arī tiktu izveidota Eirozonas fiskālā iestāde. Drīz mēs nāksim klajā ar pirmajiem konkrētajiem priekšlikumiem pirmajam posmam, kas ietvers pasākumus Eiropas noguldījumu apdrošināšanas/pārapdrošināšanas shēmas izveidošanai, jaunu pieeju attiecībā uz Eiropas pusgadu, priekšlikumu par vienotāku eirozonas pārstāvību konferencēs un starptautiskās finanšu

iestādēs (piemēram, SVF). Šajos priekšlikumos ir ietverta arī mērķtiecīga, uz stabilitāti vērsta "sešpakas" un "divpakas" tiesību aktu pārskatīšana. Tādējādi tiks stiprināta un

vienkāršota ekonomikas pārvaldība un sekmēts Komisijas un Eiropas Parlamenta demokrātiskais dialogs gada izaugsmes pētījuma un stabilitātes

atbalsta programmu īstenošanas apspriešanas laikā. Pamatojoties uz ES noteikumiem, Komisija arī strādās pie sociālo tiesību pīlāra, lai noteiktu

kopīgus principus un atsauces kritērijus, kas ar

laiku varētu palīdzēt uzlabot konverģenci starp nodarbinātību un sociālajiem rādītājiem. Komisija uzņēmās vadību sarunās par finanšu stabilitāti Grieķijā. Saskaņā ar Līgumu par

Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) izveidi Komisijai sadarbībā ar ECB un, kur vien iespējams, kopā ar SVF tika uzticēts uzdevums risināt sarunas par saprašanās memorandu ar Grieķiju saistībā ar jaunu stabilitātes atbalsta programmu. Pēc vairāku mēnešu pārrunām saprašanās memorands tika parakstīts ESM vārdā 2015. gada 19. augustā. Komisija arī publicēja savu novērtējumu par programmas sociālo ietekmi. Komisijai būs svarīga loma programmas īstenošanas uzraudzībā. 2015. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar nodarbinātības un izaugsmes plānu Grieķijai,

lai palīdzētu šai valstij pēc iespējas labāk izmantot pieejamo ES finansējumu. 35 miljardus eiro bija iespējams piešķirt ātrāk, lai ieguldītu cilvēkos un uzņēmumos, nodrošinot papildu stimulu. 2015. gada jūlijā Komisija izveidoja Strukturālo reformu atbalsta dienestu, kas stiprinās atbalstu

un sniegs tehnisko palīdzību dalībvalstīm izaugsmi veicinošu administratīvo un strukturālo reformu īstenošanā. Šis dienests strādās kopā ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem, lai apvienotu pieredzi un apmainītos ar labāko praksi visā Eiropā.

http://ec.europa.eu/priorities/economic-monetary-union/docs/5-presidents-report_lv.pdf

http://ec.europa.eu/priorities/economic-monetary-union/docs/5-presidents-report_lv.pdf

7 #teamJunckerEU



6. Samērīgs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums

ar ASV

"Manu pilnvaru laikā savstarpēja izdevīguma un pārredzamības garā Komisija risinās sarunas par samērīgu un līdzsvarotu tirdzniecības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. [...] teikšu atklāti, ka neļaušu apmaiņā pret brīvo tirdzniecību upurēt Eiropas drošuma, veselības, sociālās un datu aizsardzības standartus vai mūsu kultūras daudzveidību”.


Pēc intensīvām apspriedēm ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, valstu parlamentiem un pilsonisko sabiedrību Junkera vadītā Komisija deva jaunu impulsu sarunām par transatlantisko

tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Komisija ieviesa lielāku pārredzamību un

publiskoja galvenos dokumentus, tostarp trīspadsmit juridisko tekstu priekšlikumus un sešpadsmit sarunu nostājas dokumentus. Mēs esam arī izveidojuši neatkarīgu TTIP padomdevēju grupu, ko veido uzņēmēji,

arodbiedrības, patērētāju organizācijas un vides un sabiedrības veselības aizsardzības grupas, lai izmantotu to zināšanas sarunu kārtu sagatavošanā.

Šis nolīgums dos spēcīgu stimulu ekonomikai, ļaus radīt darbvietas, sniegs reālu labumu patērētājiem un palīdzēs uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, eksportēt uz ASV vai saņemt no tām investīcijas. TTIP

iedzīvinās pasaules svarīgāko stratēģisko un ekonomisko partnerību un palielinās Eiropas ietekmi pasaules arēnā, nosakot vienotus standartus.

Eiropa atkārtoti noteiks augstus standartus pārtikas nekaitīguma, veselības aizsardzības, sociālās drošības, datu aizsardzības un

kultūras dažādības jomā. Martā šie mērķi tika atkārtoti apstiprināti un par tiem panākta vienošanās paziņojumā par ES-ASV kopīgāsabiedriskajiem pakalpojumiem. Tāpat kā jebkurš cits tirdzniecības nolīgums TTIP garantēs ES valdību spēju pieņemt vai saglabāt noteikumus, lai nodrošinātu pakalpojumu augstu

kvalitāti un aizsargātu svarīgus sabiedriskas

nozīmes mērķus, piemēram, veselības aizsardzību, drošību vai vidi.

Turklāt Komisija nodrošinās reformētas ieguldījumu aizsardzības sistēmas izveidi, kas ietver valdību tiesības paredzēt regulējumu un kas nekādā ziņā neierobežo ES tiesu jurisdikciju. Ar TTIP mūsu mērķis ir virzīties uz tiesas iestāžu sistēmu, kas darbojas kā tradicionālās tiesas. Turklāt Komisija ir

apņēmusies īstenot iniciatīvu, lai sekmētu pilntiesīgas Pastāvīgās starptautiskās investīciju strīdu izšķiršanas tiesas izveidi.

11. sarunu kārta ir paredzēta 2015. gada oktobrī. Komisija joprojām ir gatava noslēgt vienošanos ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas pilnvaru laikā.

Mēs esam arī gatavi paātrināt šīs sarunas, kā to pieprasījusi Eiropadome, ar nozīmīgu Eiropas Parlamenta atbalstu. Tomēr saturs vienmēr būs svarīgāks par ātrumu. Komisija nesteigsies noslēgt nolīgumu, kas pilnībā neatbilst mūsu skaidri izteiktajiem nosacījumiem.

http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-15-4646_lv.htm

8 #teamJunckerEU



7. Tiesiskuma un pamattiesību telpa,

kurā valda savstarpēja uzticēšanās

“Esmu apņēmies izmantot Komisijas prerogatīvas, lai mūsu kompetences jomā aizstāvētu kopīgās vērtības, tiesiskumu un pamattiesības, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā 28 dalībvalstu konstitucionālo un kultūras tradīciju dažādību.”


Terorisms, organizētā noziedzība un kibernoziedzība ir sarežģītas un mainīgas drošības problēmas, kas sniedzas pāri ES robežām. Šā gada dramatiskie notikumi, piemēram, uzbrukumi Parīzē, Kopenhāgenā un pavisam nesen pārrobežu vilcienā Thalys, rada Eiropai problēmas, kas apdraud individuālu valstu spējas rīkoties atsevišķi un kuru risināšanai ir nepieciešama koordinēta un uz sadarbību balstīta Eiropas pieeja.

Eiropiešiem jābūt pārliecinātiem, ka it visur Eiropā viņu brīvība un drošība ir labi aizsargāta. Aprīlī Komisija uzņēmās vadību, iesniedzot ES drošības programmu, kurā uzmanība pievērsta

tām jomām, kurās ES ir izšķiroša nozīme. Šī programma ir pamats sadarbībai un kopīgai rīcībai nākamajos piecos gados. Liels uzsvars tiek likts uz informācijas apmaiņu, kā arī uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību. Šajā saistībā Komisija pieņēma jaunus pasākumus, lai atbalstītu cīņu pret terorismu. Uzlabojumi Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) ir ļāvuši valstu iestādēm apmainīties ar informāciju par personām, kuras ir pievienojušās

teroristu grupām ārpus ES. Mēs cenšamies panākt, lai likumdevēji pieņem svarīgus tiesību aktus, piemēram, ES Pasažieru datu reģistra direktīvu, kā arī Eiropola un Eiropas Tiesu sadarbības vienības (Eurojust) reformu un ES datu aizsardzības tiesību aktu

reformu. Turklāt mēs esam veikuši pasākumus, lai apkarotu radikalizāciju, izbeigtu teroristu finansēšanu un uzlabotu Eiropola spējas.

Tagad mēs aktīvi pievērsīsimies tiesiskā regulējuma par šaujamieročiem nostiprināšanai.

Ir aplēsts, ka ES ir 80 miljoni legāli turētu civilo

šaujamieroču un gandrīz pusmiljons no tiem ir pazaudēti vai nozagti, turklāt to atrašanās vieta nav zināma. Šaujamieročus nedrīkst nelikumīgi tirgot Eiropā. Lai novērstu šaujamieroču

nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, Komisija uzlabos noteikumus par marķēšanu, reģistrāciju un informācijas apmaiņu ar mērķi palīdzēt ātrāk atrast zagtus un nozaudētus ieročus. Komisija gatavojas noslēgt visaptverošu ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu, kurā īpaši

paredzēta ES iedzīvotāju tiesiskā aizsardzība ASV. Ar šo nolīgumu tiks aizsargāti personas dati, ar kuriem ES un ASV apmainās nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, tostarp terorismu, un saukt pie atbildības par tiem. Komisija cenšas panākt, ka tiek pieņemts priekšlikums par Eiropas Prokuratūras izveidi,

kura izmeklēs ES mēroga krāpniecību, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, un sauks pie atbildības par to.

9 #teamJunckerEU



“Nesenie traģiskie notikumi Vidusjūrā ir mums likuši saprast, ka Eiropai visos aspektos ir nepieciešams labāk pārvaldīt migrāciju. Tas, pirmkārt, ir mūsu pienākums pret līdzcilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka mums ir cieši un solidāri jāsadarbojas”.


Migrācija un bēgļu plūsmas ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras ES. Visā ES reģistrēto patvēruma meklētāju skaits ir palielinājies par

44 % – no 435 000 2013. gadā līdz 626 000 2014. gadā. Ir būtiski palielinājies nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits –

2015. gada pirmajos piecos mēnešos pie Eiropas ārējām robežām tika atklāti vairāk nekā 153 000 migranti. Tas ir pieaugums par 149 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2014. gadā.

Esam veikuši pasākumus, lai uz to reaģētu Eiropas līmenī. Maijā Komisija iesniedza Eiropas programmu migrācijas jomā un īstenoja tās

pirmos pasākumus. Mēs esam ātri spēruši soļus, lai mazinātu krīzi. Esam apkarojuši kontrabandistu tīklus. Ar dalībvalstu palīdzību esam trīskāršojuši Eiropas klātbūtni Vidusjūras reģionā, kas ļāva izglābt vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Komisija nekavējoties rīkojās un atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas pieeja ir ļoti svarīga. Katru dienu

bēgļi ierodas pie mūsu krastiem un robežām. Ir skaidrs, ka ir nepieciešama vērienīga ES rīcība, kas balstās uz kopīgu solidaritāti un atbildību.

2015. gada maijā mēs ierosinājām palīdzēt Itālijai un Grieķijai, patvēruma pieteikumu izskatīšanas nolūkos uz citām dalībvalstīm pārvietojot 40 000 cilvēku, kuri ir ieradušies pie šo divu valstu krastiem. Dalībvalstis ir apstiprinājušas mūsu priekšlikumus pārmitināt cilvēkus no bēgļu nometnēm ārpus ES, un drīzumā mēs

nodrošināsim mītnesvietu vairāk nekā 22 000 bēgļu.

Mums jādara vēl vairāk. Lai risinātu pašreizējo ārkārtas bēgļu krīzi, 2015. gada 9. septembrī mēs ierosinājām pārvietot vēl 120 000 bēgļu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Tā ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, kas ietver drošu izcelsmes valstu sarakstu, pastāvīgu pārvietošanas mehānismu, kas tiks automātiski

iedarbināts turpmākajās ārkārtas situācijās, un diplomātisku rīcību, lai stabilizētu bēgļu pamestās valstis.

Turklāt, lai palīdzētu visvairāk skartajām dalībvalstīm, esam dubultojuši ārkārtas finansējumu no 25 miljoniem eiro līdz 50

miljoniem eiro gadā. Saskaņā ar mūsu jauno “karsto punktu” pieeju ES aģentūras strādā uz

vietas kopā ar valstu iestādēm, lai ātri identificētu un reģistrētu iebraucošos migrantus, kā arī noņemtu viņiem pirkstu nospiedumus. Tas arī ļauj ātri nosūtīt atpakaļ visus tos, kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Komisija ierosināja rīcības plānu, lai pastiprinātu izmeklēšanu un kontrabandistu tīklu kriminālvajāšanu, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas operāciju, lai vāktu

izlūkdatus un otrajā posmā pārtvertu un iznīcinātu kontrabandistu kuģus.

Lai veicinātu attīstības iespējas un atbalstu, svarīgas ir partnerības ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm. Šim nolūkam ES izmantos migrācijas sadarbības koordinatorus ES delegācijās un nodrošinās 96,8 miljardus eiro ES ārējās sadarbības palīdzībai 2014.–2020. gadā.

8. Ceļā uz jaunu politiku migrācijas jomā

10 #teamJunckerEU



9. Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks

"Ārvalstu politikas jomā mums ir nepieciešama spēcīgāka Eiropa. Ukrainas krīze un satraucošā situācija Tuvajos Austrumos ir parādījusi, cik liela nozīme ir tam, lai Eiropa būtu vienota ārējās attiecībās.”


ES ir bijusi būtiska nozīme, lai saglabātu Ukrainas stabilitāti un integritāti. Tā ir piešķīrusi vēl nepieredzētu atbalstu, lai stabilizētu Ukrainas ekonomiku, tostarp 3,41 miljardus eiro trīs makrofinansiālās palīdzības programmām. Šī

palīdzība ir saistīta ar būtiskām reformām. ES politika ir nodrošinājusi progresu attiecībā uz tiesiskumu, korupcijas apkarošanu un enerģētikas nozares efektivitāti un pārredzamību. ES ir bijusi vidutājs sarunās par gāzes piegādi no Krievijas uz Ukrainu ar mērķi nodrošināt, ka

Ukrainai ir pietiekama apgāde, lai izturētu ziemu, un ka joprojām ir nodrošinātas piegādes uz ES. Lai atbalstītu Ukrainas izvēli par labu Eiropai, ES ir apliecinājusi apņēmību, uzstājot, ka ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības nolīgums, kas ir

starp Ukrainu un Krieviju pastāvošās spriedzes pamatā, stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Rietumbalkānos ES veicināja būtiskus nolīgumus starp Belgradu un Prištinu, kas ir

pavērsiena punkts to savstarpējo attiecību normalizēšanā. Nolīgumi, piemēram, par kopienu brīvu pārvietošanos un energoapgādi, uzlabos pilsoņu dzīves apstākļus. Turklāt ES bija nozīmīga loma sarunās par nolīgumu, kura mērķis ir izbeigt politisko un parlamentāro krīzi Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

Panākumi ir gūti arī sakaru uzlabošanā starp reģiona valstīm, izmantojot prioritāros investīciju projektus. Pēdējā gada laikā ES ir bijusi svarīgs stabilizējošs spēks šajā reģionā. ES aktīvi atbalsta demokrātijas un tautsaimniecības pie tās austrumu un dienvidu robežām un pārskata savu kaimiņattiecību politiku, lai labāk reaģētu uz problēmām un krīzēm, ar

ko tā sastopas pie savām robežām. Šis process, kas ietver plašu sabiedrisko apspriešanu, samitus, ministru sanāksmes un konferences, tiks pabeigts 2015. gada novembrī.

Tuvajos Austrumos ES bija nozīmīga loma, lai panāktu vēsturisku vienošanos par Irānas kodolprogrammas miermīlīgajiem mērķiem. Šīs

sarežģītās sarunas ilga vairāk nekā desmit gadus. ES joprojām ir lielākā attīstības un humānās palīdzības sniedzēja pasaulē. 2014. gadā vien

ES un tās dalībvalstis kopā attīstības palīdzības ietvaros nodrošināja 58,2 miljardus eiro, lai palīdzētu partnervalstīm. ES politika attiecībā uz nabadzības izskaušanu ietekmēja Adisabebas

rīcības programmu un ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Drošības un aizsardzības jomā ES ir sākusi

palīdzēt partnervalstīm attīstīt savu drošības nozari, lai radītu stabilu vidi to attīstībai. Drošība un nabadzības izskaušana iet roku rokā. Ir turpināts darbs, lai labāk organizētu ES aizsardzības tirgus, ieviešot Eiropas standartus tādās jomās kā bezpilota lidaparāti un veicinot pētījumus jauno tehnoloģiju jomā.

11 #teamJunckerEU



“Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvirzīšana un ievēlēšana, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu, neapšaubāmi ir būtiska, taču tā ir tikai pirmais solis, lai Eiropas Savienību kopumā padarītu demokrātiskāku. Eiropas Komisijas uzdevums manā vadībā būs iedvest jaunu dzīvību partnerībai ar Eiropas Parlamentu. [...] esmu apņēmies palielināt pārredzamību attiecībā uz saskarsmi ar ieinteresētajām personām un lobistiem. [...] es plānoju pārskatīt ģenētiski modificētu organismu atļaujām piemērojamos tiesību aktus.”


Tikai šajā gadā vien Komisija organizēja trīsdesmit sešus dialogus ar iedzīvotājiem

divdesmit trīs dalībvalstīs. Šajās diskusijās

ar iedzīvotājiem priekšsēdētāja vietnieki un komisāri, kuriem bieži vien pievienojās Eiropas Parlamenta deputāti, tieši iesaistījās individuālās sarunās ar vairāk nekā 11 000 cilvēkiem.

Mūsu labāka regulējuma pakete paver iespēju plašākai sabiedriskajai apspriešanai.

Rekordliels skaits cilvēku (500 000) izteica komentārus par mūsu veikto Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pārskatīšanu.

Mūsu Labāka regulējuma programma uzlabos jauno tiesību aktu kvalitāti. Mēs pastāvīgi

pārskatīsim spēkā esošos tiesību aktus, lai efektīvi sasniegtu politikas mērķus. Esam aicinājuši Parlamentu un Padomi piemērot tādus pašus labāka regulējuma principus.

Viens no šīs Komisijas pirmajiem pasākumiem bija nodrošināt pārredzamību, atklājot, ar ko mēs tiekamies sanāksmēs. 2014. gada decembrī

sākām publicēt informāciju par komisāru un augstāko amatpersonu sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām. 2015. gada janvārī tika uzlabots Pārredzamības reģistrs.

Esam izveidojuši īpašu partnerību ar Eiropas Parlamentu. Kolēģijas locekļi sistemātiski tiekas

ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Priekšsēdētājs

Junkers ir uzstājies plenārsēdēs trīspadsmit reizes. Papildus plenārsēžu debatēm komisāri kopīgi ir piedalījušies Parlamenta komiteju sanāksmēs vairāk nekā simts reizes.

Turklāt esam izveidojuši jaunu partnerību ar valstu parlamentiem. Lai Eiropu vēl vairāk

tuvinātu pilsoņiem un to valstu pārstāvjiem, komisāri kopš 2014. gada novembra ir īstenojuši domu apmaiņu ar valstu parlamentiem gandrīz divsimt reižu.

Eiropas problēmām ir vajadzīgi Eiropas risinājumi, valstu problēmām ir vajadzīgi valstu risinājumi. Ievērojot šo principu un ņemot vērā to, ka pilsoņu bažas par ģenētiski modificētiem organismiem

dažādās dalībvalstīs var būtiski atšķirties, Komisija ir ierosinājusi atgriezt valstu iestādēm pilnvaras ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības izmantošanu.

10. Demokrātisku pārmaiņu savienība

http://ec.europa.eu/citizens-dialogues/

Documents

PROGRESS EIROPAS KOMISIJAS DESMIT PRIORITĀŠU IZPILDĒ · un sirds slimībām, jauniem enerģijas savienotājiem visā Eiropā, tam, lai tādas nozares ... draugiem vai ģimenei