REA vēstnesis · REA aktualitātes 2 REA vēstnesis Nr.23 2013.gada 3.ceturksnis Tiešsaistes platformas atklāšana Briselē starptautiskā projekta „Videi draudzīgo informācijas

REA vēstnesis

Nr. 23 (2013.gada 3.ceturksnis)

Cienījamie lasītāji! Informācijas komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir kļuvušas par sadzīvisku, rūpniecisku un administratīvu rīku mūsdienu vidē un tā ietekme arvien palielināsies. ES plānošanas periodam līdz 2020.gadam IKT jomā ir izvirzījusi vairākus mērķus. Un tie būtu - interneta piekļuves iespējamība visām mājsaimniecībām ar ātrumu ne mazāku kā 30mbps un vismaz 50% mājsaimniecībām ar ātrumu 100mbps, energoefektīvs IKT pielietojums, kā arī resursu taupīšana dažādās tautsaimniecības nozarēs ar IKT palīdzību. IKT joma dalāma divos virzienos, no kuriem viens ir IKT izmantošana un tālāka attīstīšana, kas veicina dažādu funkciju darbības uzlabošanu. Šo virzienu Rīgas pilsētas pašvaldībā realizē Informācijas tehnoloģiju centrs. Kā veiksmīgi piemēri šeit minami divdesmit informācijas sistēmas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, vide sabiedrības informēšanai, semināru un starptautisku darba grupu video konferenču nodrošināšana, bezvada un mobilo datu pārraides nodrošināšana. Papīra, izmaksu un darbaspēka ekonomijas piemērs ir aptuveni 20000 algas lapiņu elektroniska piegāde Rīgas pilsētas pašvaldības un izglītības iestāžu darbiniekiem un nekustamā īpašuma nodokļa paziņojuma elektroniska piegāde iedzīvotājiem un tā apmaksas nodrošināšana. Otrais virziens – IKT ir instruments vai palīgs sarežģītu darbību veikšanā. Šajā virzienā strādā katrs Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums. Kā pozitīvi piemēri minami e-talona ieviešana, luksoforu vadības sistēma, ūdens un kanalizāciju saimniecības pārraudzības sistēmas u.c. Abos IKT virzienos noteikti ir iespējami dažādi uzlabojumi un jauninājumi, tomēr tie prasa lielus resursus, t.sk. finanšu resursus. Ņemot vērā pašlaik izstrādājamo Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu viedai pilsētai 2014.-2020.gadam, tiks sasniegti un realizēti mērķi, kas dos ievērojamu ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanai mūsu pašvaldībā. Ēriks Zēģelis, Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors

www.rea.riga.lv

2 REA aktualitātes 4 Starptautiskā projekta „Ilgtspējīga pilsētas mobilitāte” (SUM Project) partneru tikšanās veltīta sabiedriskā transporta un velosatiksmes attīstības piemēriem pilsētās

16 Content

11 Adiabātiskā dzesēšana. Gaisa apstrādes iekārtas ar iztvaikošanas dzesēšanu

REA aktualitātes

REA vēstnesis 2 Nr.23 2013.gada 3.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Tiešsaistes platformas atklāšana Briselē starptautiskā projekta „Videi draudzīgo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tīkls (GreenITNet)” ietvaros

Ar gandarījumu Rīgas enerģētikas aģentūra informē, ka Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, Briselē 2013.gada 9.oktobrī Open Days 2013 pasākumu laikā Reģionu un pilsētu Eiropas nedēļas ietvaros tika atklāta starptautiskā projekta „Videi draudzīgo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tīkls (GreenITNet)” tiešsaistes sadarbības platforma. Kopš projekta sākuma ir bijis mērķis GreenITNet projekta partneriem radīt vairāk nekā tikai ierastu datu bāzi projektā par labās prakses piemēriem - attīstīt tiešsaistes rīku, ko varētu izmantot, lai apmainītos un izplatītu zināšanas energoefektīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pielietojuma jomā, sadarbojoties iekšēji starp partneriem un ārēji ar dažādām ieinteresētajām pusēm. Tiešsaistes platformas izmantošanas potenciāls ir plānots arī ārpus projekta darbības jomas, lai tādējādi veicinātu plašu zaļo IKT attīstību nākotnē – pieredzes pārņemšanu citu pašvaldību vidū. Ikviens, kas vēlas dalīties pieredzē ar labās prakses piemēriem, var reģistrēties projekta mājas lapā: www.greenitnet.com un lietot tiešsaistes platformu. Platformā šobrīd atrodamas 99 labās prakses gan datu centru energoefektivitātes paaugstināšanai, gan mājokļiem, gan transportam, gan rūpniecības objektiem. 2013.gada 9.oktobrī tiešsaistes atklāšanas pasākumā piedalījās Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietnieks, vēstnieks Juris Štālmeistars un Rīgas Ilgtspējīgās enerģētikas rīcības plāna Uzraudzības padomes priekšsēdētāja, Rīgas domes deputāte Olga Veidiņa, citu pašvaldību deputāti, Eiropas pašvaldību tīklu pārstāvji, eksperti un četru EK ģenerāldirektorātu darbinieki, kā arī projekta partneri.

2013.gada 8.oktobrī svinīgā ceremonijā Briselē kopā ar vairākiem citu Eiropas pilsētu mēriem Rīgas mērs Nils Ušakovs parakstīja Zaļo digitālo tehnoloģiju hartu. Kā atzīmēja Nils Ušakovs pēc pasākuma presei, „Rīgas pilsēta ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz tās iedzīvotājiem un vidi. Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Komisiju, mūsu pārstāvniecību Briselē un Rīgas enerģētikas aģentūru, kā arī ar vadošajiem Eiropas un reģionālo pilsētu tīkliem, lai uzlabotu mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Zaļo digitālo tehnoloģiju harta dos daudz iespēju darīt tieši to.” Pilsētas, kas pievienojušās Hartai, seko gan enerģijas patēriņa samazinājumam savās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sistēmās, gan izmanto IKT, lai integrētu tās enerģētikā un transportā, paaugstinot energoefektivitāti, samazinot CO2 emisiju apjomu un sniedzot ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu mazināšanā. Dalība hartā paredz savstarpējo sadarbību starp hartas locekļiem, piecu gadu laikā realizēt 5 liela mēroga energoefektivitātes pilotprojektus ar IKT dalību, kā arī par 30% desmit gadu laikā samazināt IKT radīto t.s.”oglekļa pēdu”.

Rīga paraksta Zaļo digitālo tehnoloģiju hartu

REA aktualitātes

REA vēstnesis 3 Nr.23 2013.gada 3.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Rīgas pilsēta aktualizējusi savu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2011.-2015.gadam

Piesaistot kā izpildītāju Vides konsultāciju biroju un izveidojot darba grupu, kuras sastāvā iekļauti daudzu organizāciju pārstāvji, tostarp Rīgas enerģētikas aģentūra direktores Maijas Rubīnas personā, Mājokļu un vides departaments ir sagatavojis Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2011.-2015.gadam rīcību aktualizāciju nākošajiem diviem gadiem – 2014. un 2015. Rīcības programmas aktualizācija saistīta ar Eiropas Savienības pretenzijām par to, ka programma neatrisina NOx un cieto mikrodaļiņu piesārņoja virsnormatīva samazinājumu, jo praktiski tas kopš 2011.gada ir saglabājies, pat 2013.gadā ar paaugstināšanās tendenci. Kā parādījuši pētījumi, kas veikti pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma, lielāko piesārņojuma daļu veido tieši pilsētas transports. Taču noteiktu artavu dod arī mājsaimniecības, tostarp arī pilsētas centrālajā daļā, kas bez jau tradicionālajām ēkām ar krāsns apkuri pievienojušas tūkstošiem dzīvokļu apkures iekārtu daudzdzīvokļu mājās, atslēdzoties no mājas centralizētās siltumapgādes un šo mājas sistēmu deformējot. Kopš 2006.gada bija izstrādātas pilsētas zonējuma kartes NOx piesārņojuma veidam un līdz 2009.gadam jaunu apkures iekārtu parādīšanās pilsētas centrā vairs nebija iespējama, taču ar 2010.gadu no jauna izstrādātās nekvalitatīvās zonējuma kartes atkal pilsētas uzlabojuma situāciju nojauca. Rīcību aktualizācija paredz 2014.gadā sakārtot jautājumu par kvalitatīvām zonējuma kartēm, tādas izstrādāt arī par cieto mikrodaļiņu piesārņojumu. Daudz jāpaveic transporta sistēmas optimizācijā, gan analizējot un sakārtojot transporta plūsmas, gan ieviešot ūdeņraža un kurināmā šūnu hibrīdtransportlīdzekļus. Ja aiz parasto dzinēju automašīnām, arī tām, ko darbina gāze vai biogāze, paliek kaitīgo emisiju buķete, tad aiz ūdeņraža autobusa kā galaprodukts vai emisija paliek ūdens, ko vieglas migliņas veidā vērojām virs demonstrācijas ūdeņraža autobusa Rīgā oktobrī izstādes Vide un Enerģija 2013 dienās. Optimizējot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī uzskaitei un kontrolei pakļaujot mājsaimniecību apkures iekārtas, iekārtu faktiskos lietderības koeficientus un to izmantoto kurināmā veidus, varēsim panākt to uzlabojumu, kas nepieciešams Rīgas iedzīvotāju veselību neapdraudošas vides prasībām.

Sakarā ar to, ka šogad savu darbību beidz iepriekšējā Rīgas enerģētikas aģentūras darbības stratēģija, atbilstoši Publisko aģentūru likuma prasībām REA ir sagatavojusi un iesniedz Rīgas domei apstiprināšanai REA darbības stratēģiju nākošajiem trīs gadiem – 2014.-2016.g. Vērtējot iepriekšējo periodu, jāatzīst, ka REA ir krietni palielinājusi savu un Rīgas pilsētas atpazīstamību enerģētikas un energoefektivitātes jomā gan Eiropā, gan Pasaulē, tostarp Ķīnā, un ir daudz pilsētu un valstu vēstniecību, kas labprāt sadarbojas ar REA. Kopš 2007.gada, strādājot dažādos starptautiskos projektos, esam pārliecinājušies, ka laiks, kad Rīga projektos bija mācekļa lomā ar mērķi saņemt informāciju tikai no citiem, ir pagājis. Tagad projektos kopā ar citām Eiropas pilsētām darbojamies kā līdzvērtīgi partneri, jo jaunās tehnoloģijas un iekārtas vienlaikus ir jaunums gan mums, gan citiem, un ne reizi vien, īpaši inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, jau esam vadošajās pozīcijās. Šobrīd strādājam pie trīs starptautiskiem projektiem – par bezizmešu mobilitāti, par zaļajām digitālajām tehnoloģijām, ko ievieš enerģētikā un transportā, un par jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu pilsētā, kas to tuvina viedās pilsētas statusam. Enerģētika un energoefektivitāte skar absolūti visus iedzīvotājus. Darbs ir bezgala interesants un rezultatīvs, strādājot ar dažādiem sadarbības partneriem to darbības jomās Rīgā, tas mainīs pilsētvidi un veidos iedzīvotājiem pievilcīgus, komfortablus un veselību netraumējošus vides apstākļus. Taču arī šo vidi veidot varam kopā, katrs savā darbības laukā. Rīgas enerģētikas aģentūra ar savu Energoefektivitātes informācijas centru ir atvērta šai sadarbībai.

Izstrādāta jauna Rīgas enerģētikas aģentūras darbības stratēģija nākošajiem trīs gadiem

4 Nr.23 2013.gada 3.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Starptautiskā projekta „Ilgtspējīga pilsētas mobilitāte” (SUM Project) partneru tikšanās veltīta sabiedriskā transporta un velosatiksmes

attīstības piemēriem pilsētās Juris Golunovs - Rīgas p/a „Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA) Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) kopš 2012.gada piedalās starptautiskajā projektā „Ilgtspējīga pilsētas mobilitāte” - SUM Project, kura izpildei konsorcijā kā sadarbības partneri apvienojušies dalībnieki no Vigo municipalitātes (Spānija), Mursijas reģionālās enerģētikas aģentūras (Spānija), Algarves reģionālās enerģētikas un vides aģentūras (Portugāle), Mesīnas municipalitātes (Itālija), Emilijas reģionālās municipalitātes (Itālija), Rīgas pilsētas pašvaldības - REA (Latvija), Katovices pilsētas (Polija), Vratsas municipalitātes (Bulgārija), Sofijas municipalitātes (Bulgārija), Pazardžikas reģionālās enerģētikas aģentūras (Bulgārija), Amjēnas municipalitātes (Francija), Skones vietējo pašvaldību asociācijas (Zviedrija), Ziemeļaustrumu enerģētikas aģentūras (Zviedrija) un Eseksas grāfistes domes (Lielbritānija). Projekta vispārējais mērķis ir izmantojot starpreģionu sadarbību, veicināt un nostiprināt ilgtspējīgus pilsētas transporta veidus. Projekta trešais pēc skaita tematiskais seminārs notika Bulgārijas pilsētās Sofijā un Vratsā. Pirms gada Rīgā notikušā semināra vadmotīvs bija elektromobilitāte, bet šī gada aprīļa seminārā dominēja biodegvielu izmantošanas piemēri transportā (Amjēna, Francija). Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) piedalās ilgtspējīgas mobilitātes projektā, jo projekta partneru pieredze energoefektivitātes paaugstināšanai pilsētas transportā solās būt noderīga Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna korekcijas procesā, pie kā REA kopā ar citām plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām šogad nopietni ir ķērusies. Visu SUM projekta partneru prezentētie labās prakses piemēri kādās detaļās ir pamācoši un norāda uz daudzām kopīgām problēmām pilsētu transporta organizēšanā. Lūk, dažu partneru prezentētie piemēri un pilsētu raksturojumi transporta organizācijas kontekstā.

Sofija (Bulgārija) Sofijas pašvaldības transporta sistēma: • Transporta departaments; • Sofijas urbānās mobilitātes centrs. 4 galvenie pasažieru transporta līdzekļu īpašnieki: 1. Sofijas pilsētas autotransports; 2. Sofijas pilsētas elektrotransports; 3. Sofijas pilsētas metropolitēns; 4. Privāto autobusu īpašnieki.

REA vēstnesis

Par 2012.gadu Sofijas pilsētas sabiedriskais

transports Privātā īpašumā esošais sabiedriskais transports

Reisu skaits 231 milj.

Nobraukums [km] 31 milj. 12,4 milj.

Autobusu skaits 619, no tiem

25% zemās grīdas 141, no tiem

90% zemās grīdas Vidējais transporta līdzekļu

vecums (gadi) 16 2

Maršrutu skaits 73 20

Tabula Nr. 1. Autobusu transports: viens pašvaldības autobusu uzņēmums un trīs privātie autobusu uzņēmumi


www.rea.riga.lv

Galvenās problēmas Sofijas transportā: • Pārāk liels īpatsvars pasažieru pārvadājumos ir autobusiem; • Pasažieru samazinājuma tendence sabiedriskajā transportā un pieauguma tendence privāto (vieglo) automašīnu sektorā; • Transporta līdzekļu ievērojamais vecums; • Liels to transporta līdzekļu īpatsvars, kas neatbilst pieejamības un vides standartu prasībām; • Ievērojamais tramvaju infrastruktūras (sliežu ceļu) nolietojums. Galvenās Sofijas pilsētas prioritātes: 1. Elektrificētā pasažieru pārvadāšana transportā - kā galvenais virziens: metro un tramvaju attīstība; 2. Pasažieru pārvadāšanas transporta līdzekļu flotes nomaiņa atbilstoši ES šodienas prasībām; 3. Efektīvas un modernas sabiedriskā transporta procesu un sastrēgumu pārvaldības sistēmas ieviešana; 4. Infrastruktūras tehniskā stāvokļa uzlabošana.

REA vēstnesis

Par 2012.gadu Sofijas pilsētas elektrotransporta uzņēmums

Pārvadātie pasažieri 178 milj.

Nobraukums [km] 17milj.

Transporta līdzekļu skaits 468, ieskaitot

368 tramvajus, no kuriem15% daļēji zemās grīdas 161 trolejbuss, no kuriem 45% zemās gr.

Vidējais transporta līdzekļu vecums (gadi) Tramvaju flotei 19 gadi Trolejbusu flotei 17 gadi

Maršrutu skaits 25, tai skaitā

16 tramvaju līnijas, 9 trolejbusu līnijas

Tabula Nr. 2. Elektriskais transports (tramvaji un trolejbusi)

Par 2012.gadu Sofijas pilsētas metro uzņēmums

Pārvadātie pasažieri 56 milj.

Nobraukums [km] 2milj.

Maršrutu skaits 1 (18km garumā)

Vilcienu skaits 24

Darbojošos staciju skaits (uz 25.04.2012.) 16

Tabula Nr. 3. Metro

11%

32%

7%

50%

No biļešu pārdošanas

Komerciālās darbībasieņēmumi

Pašvaldības subsīdijas

Valsts subsīdijas

Attēls Nr. 1. Sofijas sabiedriskā transporta finansēšanas avotu struktūra


www.rea.riga.lv

Sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi: 1.pasākums Inteliģenta transporta sastrēgumu pārvaldība ar prioritāti sabiedriskajiem transporta līdzekļiem (STL) noteiktajos regulējamos ielu krustojumos. Līdz šim krustojumu izvēles kritēriji ir STL lielākie kavēkļi; Pasākums aptver uzlabojumus: - IT attālinātās signalizācijas vadības ierīču aprīkojumu 20 krustojumos; - IT attālinātās signalizācijas vadības ierīču aprīkojumu 750 STL; - Ielu posteņus 7 krustojumos. Aprēķinātās izmaksas 5,4 milj. EUR ieskaitot PVN. 2.pasākums Sabiedriskā transporta pasažieru labāks nodrošinājums ar informāciju un servisa iespēju pievilcība. Pasākums paredz 600 attālinātās kontroles Informācijas Posteņu ierīkošanu, kas reālajā laikā atspoguļo: - STL tipu un maršruta numuru; - Reālo laiku, kurā STL ierodas pieturā; - STL maršruta galapunkta nosaukumu. Aprēķinātās izmaksas 2,2 milj. EUR, ieskaitot PVN. 3.pasākums Sabiedriskā transporta līdzekļu (STL) flotes atjaunošana, kas paredz: – palielināt operatīvo ātrumu, ērtības un pieejamību pasažieriem; – samazināt uzturēšanas izmaksas un elektroenerģijas patēriņu; – turpināt flotes atjaunošanas programmu. Pasākuma miniprojekts - 50 zemās grīdas trolejbusi. Līguma summa 27,45 milj. EUR, ieskaitot PVN. 4.pasākums - Jauna tramvaja līnija Mērķis - apkaimju Dianabad, Darvenitsa un Studenski Grad savienošana ar 1. metro līniju. Pasākums paredz: - 4,6 km tramvaja sliežu ceļa izbūve, no kuriem 2,8 km tiek izbūvēti no jauna, bet 1,8 km ir nolietoto sliežu ceļu rekonstrukcija; - 17 jaunu tramvaja pieturu izbūvi, ieskaitot platformas un elektroniskās informācijas displeju statīvus. Aprēķinātās izmaksas 14,5 milj.EUR, ieskaitot PVN. 5.pasākums - Tramvaja līnijas rehabilitācija gar Bulgārijas bulvāri Mērķis - vienas no vecākajām un visintensīvāk lietotās tramvaja līnijas atjaunošana, pārvietošanās ātruma palielināšana un ekspluatācijas izmaksu samazināšana. Pasākums paredz 3,7 km sliežu ceļa un aprīkojuma nomaiņu, ieskaitot: - 80% no balasta prizmām; - 20% no dzelzsbetona gulšņiem; - 13 jaunas pieturas, ieskaitot elektroniskās informācijas statīvus. Līguma summa: 4,3 milj. EUR, ieskaitot PVN.

REA vēstnesis


www.rea.riga.lv

Sofijas integrētā urbānā transporta projekts – finansēšanas avoti: 1. ES finansējums - 42 500 000 [EUR]; 2. Valsts līdzfinansējums - 7 500 000 [EUR]; 3. Pašvaldības līdzfinansējums - 12 624 478 [EUR]. Kopā: 62 624 478 [EUR] Sofija – valsts administratīvais un kultūras centrs: Teritorija – 1311 km²; Iedzīvotāji – 1,25 milj.; Ielu un ceļu tīkla kopgarums – 3400 km; Veloceliņi – apmēram 33 km; Velosipēdisti – apmēram 1%. 2013.gada 13.jūnijā tika noslēgts līgums starp Sofijas sabiedriskā elektrotransporta uzņēmumu un Polijas uzņēmumu „Rail vehicles PESA Bydgoszcz” SA par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju – paredzētu 1009 mm sliežu platumam – piegādi par summu 33 784 726.65 EUR (bez PVN). Projekta aprēķinātie ieguvumi, jeb emisiju samazinājumi apkārtējai videi: - CO2 - 5057 tonnas; - NOx - 10 tonnas; - CO - 2 tonnas; - PM10 - 0.3 tonnas. Preču piegāžu konsolidācija un ilgtspējīga to publiskā iepirkuma organizācija Vaxjo (Zviedrija). (Zviedrijas Dienvidaustrumu reģionālā enerģētikas aģentūra) Reformas būtība: iepriekš daudz sīku piegāžu (braucienu) uz pašvaldības objektiem, tagad plānota loģistika un viens operators – pašvaldības preču sadales/konsolidācijas centrāle.

REA vēstnesis

Projekts Granta kopapjoms ES Kohēzijas fondi

(80%) Bulgārijas nacionālais

budžets (20%) 10 jaunu metro vilcienu iegāde

40 991 932 EUR 32 793b546 EUR 8 198 386 EUR

20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegāde

33 890 257 EUR 27 112 205 EUR 6 778 052 EUR

126 zemās grīdas ar saspiesto dabas gāzi (CNG) darbināmo autobusu iegāde

49 999 995 EUR 39 999 996 EUR 9 999 999 EUR

Tabula Nr. 4. Ilgtspējīga sabiedriskā transporta reformu projekts (Finansējums 2007 - 2013)

Pirms reformas Pēc reformas


www.rea.riga.lv

Mursijas (Spānija) Velosatiksmes attīstības plāns Plāna budžets: 5,67 milj. EUR Finansēšanas dalībnieki: • Mursijas pilsētas dome; • Mursijas reģiona pašvaldība; • Mursijas reģiona enerģētikas aģentūra. Monitorigs un rezultāti: • Velosipēdu parkošanas statīvi – no jauna 60gab.; • Veloceliņi – 170 kilometri; • Pārvietošanās līdzekļu savietojamība; • Normatīvie akti – 10 informatīvie semināri; • Parkošanas stendu plānošana – 265 gab.; • Sabiedriskie punkti velosipēdu nomai, velosipēdu parks – 180 gab. Kartagenas vecpilsēta Mursijā (Spānija) – ilgtspējīga pilsēta Projekta mērķis ir atjaunot Kartagenas vēsturisko pilsētu četros aspektos: sociālajā, ekonomiskajā, urbānā un apkārtējās vides.Tam nolūkam paredzēts ostu un pilsētas jaunos rajonus savienojošo galveno ielu pārveide par gājēju ielām, velosipēdistu mobilitātes uzlabošana, pieejamības uzlabošana, autostāvvietu noteikumu izmaiņas, ēku fasāžu restaurācija, ekonomisko aktivitāšu paaugstināšana, apkārtnes sakopšanas un atkritumu savākšanas pārvaldība. Iesaistītās puses ir Kartagenas dome un pašvaldības sociāl – ekonomiskie „aģenti” tirgotāji, iedzīvotāji, invalīdi, taksometru vadītāji, u.c.. Finansēšanas dalībnieki: • Kartagenas pilsētas budžets – 3 058 478 EUR, • Spānijas valdības plāna „E” līdzfinansējums 4 271 809 EUR. Monitorings un rezultāti: • Gājēju un dalītās izmantošanas ielu izveide 100 tūkstoši kvadrātmetru platībā; • 32 ēku fasāžu restaurācija; • Viesnīcu un mazumtirdzniecības punktu skaita izaugsme no 2006. līdz 2010.gados (izsniegto viesnīcu licenču skaits 2009.g. – 31 gab. salīdzinājumā ar 16 attiecīgām licencēm 2003.gadā; • Izmērīto trokšņu līmeņa ievērojams samazinājums attiecībā pret 2005.gada mērījumiem attiecīgajos punktos.

REA vēstnesis

Rezultāti Pirms konsolidācijas Pēc konsolidācijas Izmaiņas (%)

Izlietotās kWh preču tonnas piegādei

222 -182 kWh/tonnu 53 kWh/tonnu Samazinājums par 71 –

76 (%) CO2 emisijas par piegādāto tonnu

67 – 55 kg CO2/tonnu 16 kg CO2/tonnu Samazinājums par 71 –

76 (%)

Piegāžu skaits nedēļā 1900 piegādes 350 piegādes Samazinājums par 82

(%)

Vietējo ražotāju skaits 5 ražotāji 8 ražotāji Pieaugums par 60 (%)

Tabula Nr. 5. Konsolidācijas reformas rezultāti

Izmeši

1990./1992.gados 2010.gadā

SO2 (µg/m³) 101,3 8,3

PM (µg/m³) 106,6 25,8

NO2 (µg/m³) 123,3 25,7

Tabula Nr. 6. Gaisa kvalitāte


www.rea.riga.lv

Dabas gāzes (CNG degvielas) autobusu ieviešana Mursijas (Spānija) reģionā Projekts tika uzsākts 2012.gadā. Finansēšanas dalībnieki: • IDAE (Spānijas valdība): 60 000 EUR, • Dabas gāzes apgādes uzņēmums „Gas Natural” 600 000 EUR. Monitorings un rezultāti: • 645 000 kg CNG piegādāts līdz 30/06/2013; • Pilsētā ir 24 gab. ar CNG degvielu darbināma autobusu flote; • Atkritumu savākšanas transporta līdzekļu flote, darbināma ar CNG; • Atsevišķas tālbraucēju „fūres” - transporta līdzekļi, darbināmi ar CNG; • Dažādas vieglās automašīnas (sabiedriskās, personīgās un privātfirmu) ar CNG degvielu; • CO2 izmešu samazinājums - 23 201 tonna; • CO izmešu samazinājums - 515 tonnas; • NOx izmešu samazinājums - 1 598 tonnas; • NMHCs samazinājums (?) - 1 366 tonnas; • PM izmešu samazinājums - 216 tonnas; • SO2 samazinājums - 592 tonnas.

Reggio – Emilia (Itālija) Iedzīvotāju skaits 2012.gada beigās: 170 086 „Motorizācijas līmenis”: 630 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem Veloceliņu garums : 187 km (34,48m/ 100iedz. – 1.vieta Itālijā) Liels mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaits, kas darbojas rūpnieciskā ražošanā, lielāko tiesu eksportam. Kritiskās transporta radītās problēmas: • Slikta gaisa kvalitāte un zema pilsētvides kvalitāte transporta dēļ; • Satiksmes sastrēgumi un liels nepieciešamo investīciju apjoms transporta apgāžu uzlabošanai; • Augstas sociālās izmaksas sakarā ar lielo skaitu satiksmes negadījumu un upuru. Cietušo cilvēku skaits pēdējos trīs gados ir 1500 līdz 1530 gadā robežās (iepriekš vēl par dažiem simtiem gadā vairāk). 2008.gadā Mobilitātes stratēģiskās programmas ietvaros tika izstrādāts Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns (SUMP), tādējādi saskaņojot zemes izmantošanas un mobilitātes aspektus dažādos teritorijas mērogos un izvērtējot scenārijus attiecībā uz: • Transporta sistēmu; • Gaisa kvalitāti; • Ietekmi uz zemes izmantošanu. SUMP stratēģijas: • Ceļu infrastruktūras (problēmu risinājumi koordinātu asu virzienos), • Pilsētas sabiedriskais (ceļu) transports (vairāk hierarhijas starp maršrutiem, samazinot intervālus galvenajos no tiem), • Reģionālais sabiedriskais transports (dzelzceļš) – palielināt piedāvātos pakalpojumus reģionālajā ceļu tīklā un tramvaja – dzelzceļa pakalpojumus ziemeļu – dienvidu asīs; • Transporta regulējums (nobeidzot ierobežota transporta zonu izveidi, palielinot paaugstinātu auto stāvvietu cenu teritorijas, paplašinot sabiedriskā transporta joslu skaitu); • Veloceliņu izveides plāns: - 12 maģistrālie veloceliņi; - Plaša sekundārā veloceliņu tīkla izveide, joslu izveide koplietošanas ceļos, vispārēja ātruma samazināšana tajos līdz 30 kilometriem stundā; - Pakalpojumi velotransporta lietotājiem (16 velosipēdu izīrēšanas stacijas, 3 velosipēdu uzglabāšanas parki).

REA vēstnesis


www.rea.riga.lv

Hibrīdautomobīļa ieviešana Messīnas (Itālija) sabiedriskajā transportā Projekta mērķis ir realizēt pirmskomerciālu degšūnu/bateriju hibrīdelektromobili, kura veiktspēja pārsniegtu parasta elektriskās piedziņas autobusa veiktspēju par 30% sakarā ar nelielas jaudas degšūnām, kas tiek izmantotas akumulatoru papildus uzlādēšanai autobusā. Piedaloties Messīnas zinātniski pētnieciskajam institūtam „Institute of Advanced Technologies for Energy “Nicola Giordano” (ITAE) – Italian National Council of Research (CNR)”, institūta veiktajā izpētē ir secināts, ka testētajam elektropiedziņas transporta līdzeklim optimālā enerģijas avotu konfigurācija ir sešas ZEBRA ® akumulatoru baterijas (Ni – NaCl), savienotas ar degšūnām, kuru jauda ir 5kW. Elektropiedziņas transporta līdzeklī (ETL) uzstādītā degšūnu sistēma nodrošina akumulatoru uzlādi ETL apstāšanās reizēs, kā arī gaitā tajos režīmos, kad ETL jaudas pieprasījums nepārsniedz degšūnu jaudu. Praktiski četrdesmit četrvietīgo H-Busu ir paredzēts pārbaudīt nupat uzsāktajā 30 mēnešu garajā ERAB līdzfinansētajā projektā pilsētā Bagheria (Palermo), kuras Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāna nozīmīga sastāvdaļa tas ir. IKT pielietojums transporta attālinātai uzraudzīšanai un preču piegādes koordinēšanai Messīnā tiek veikts divos mobilitātes projektos: ME.TA un SIDUM.ME.

Barclays velonomas paplašināšana Londonā 2010.gada 30.jūlijā tika ieviests Londonas jaunākais transporta veids - Barclays (oficiālais sponsors) velosipēdu noma. „Serco” projekts ir īstenots sadarbībā ar „Transport for London”. Nedaudz vairāk nekā trijos gados to ir izmēģinājuši vairāk nekā 16 miljoni velo lietotāju, un reģistrēto klientu skaits ir vairāk nekā 140 000. Pirmā nozīmīgā velonomas shēma ieviesta Londonā kā daļa no pilsētas mēra stratēģijas. 24 stundas diennaktī velosipēdi ir pieejami lietotājiem. Nepieciešamie maksājumi tiek veikti ar debeta vai kredīta kartēm. Lietotāji ņem velosipēdu, izmanto to pārbraucieniem un atdod to tiem pieņemamā vietā Londonas centrā. Galvenais mērķis ir panākt, lai braukšana ar velosipēdu būtu pieejamāka galvaspilsētā regulāriem un ikdienas velobraucējiem. Galvenās iesaistītās personas ir Transport for London, Serco, kas ir atbildīga par shēmas īstenošanu un Barclays, oficiālais sponsors. Kopējais budžets īstenošanai bija 25 miljonu sterliņu mārciņu uz 5 gadiem, sākot ar 2010.gadu. Galvenie veiksmes faktori ir tādi, ka shēma paplašinās austrumu un rietumu Londonā. Aptauja parādīja, ka jaunu velosipēdistu skaits Londonā ir pieaudzis par 60 %.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 2.


www.rea.riga.lv

Aptuveni 35000 klienti izmanto Barclays Cycle nomu katru dienu. 2013.gada martā velosipēdi tika iznomāti 504611 reizes, bet kopējais velosipēdu iznomāšanas reižu skaits sasniedza 20429333 no shēmas darbības sākuma 2010.gada jūlijā. Darba dienās vidējais brauciena ilgums reģistrētajiem biedriem ir bijis 15 minūtes, bet vidējais velobrauciena ilgums nereģistrētajiem ikdienas lietotājiem ir bijis 18 minūtes. Šajā novembra nedēļas nogalē vidējais ceļojums shēmas dalībniekiem ir 20 minūtes, un gadījuma lietotājiem ir 27 minūtes.

Francijas pilsētas Amjēnas velotransporta veicināšanas projekts Amjēnas metropolē jau ir izveidots veloceliņu tīkls aptuveni 100 km garumā. Saskaņā ar tā saukto Veloceliņa shēmas direktīvu ir paredzēts to garumu palielināt līdz aptuveni 172 km 2030.gadā. Amjēnas pilsētas pašvaldība ir apņēmusies izstrādāt maršrutu plānošanas un automašīnu racionālas izmantošanas stratēģiju. Šajā nolūkā tiks veikta virkne ar izpēti un plānošanu saistītu pasākumu – kā Pilsētas transporta plāna pārskatīšana, kas pašlaik jau tuvojas noslēgumam (plānots pabeigt tā validāciju 2013.gada beigās), 1997.gadā izstrādātā Velosatiksmes plāna pārskatīšana un jaunas veloceliņu direktīvas un shēmas izstrāde, kā arī vairāki nepieciešamie pētījumi. Lai izpildītu noteiktos pilsētas transporta plānā ietverto mērķu īstenošanu - palielināt velosipēdistu īpatsvaru līdz 4% 2023.gadā, salīdzinot ar 2% pašlaik, tad tiek paredzēts 10 gadu periodā (līdz 2023.gadam) ik gadus piešķirt budžeta līdzekļus 500 tūkstoši EUR apmērā (bez PVN).

REA vēstnesis

Partneris Prakse Pilsēta Valsts

Eseksas grāfistes dome

Barklajavelonomasshema

Londona Lielbritānija

Ziemeļaustrumu enerģētikas aģentūra

Precukonsolidacijaun

ilgtspejıgsiepirkumsVäxjö

pašvaldībā

Vekše Zviedrija

Emilijas reģionālā municipalitāte

ReggioEmilia–velotransportamdraudzıgapilseta

ReggioEmilia Itālija

Amjēnas municipalitāte

Buscyclettte: Amjena Francija

Mesīnas municipalitāte

Integretasistemapiegadem

Messına Itālija

Tabula Nr. 7. Projekta partneru izvēlētais labās prakses piemēru TOP - 5


www.rea.riga.lv

Adiabātiskā dzesēšana. Gaisa apstrādes iekārtas ar iztvaikošanas dzesēšanu

Ērika Lešinska - SIA “Menerga Baltic” Ventilācijas un ēku dzesēšana nozarē izsenis tiek lietots jēdziens - adiabātiskā dzesēšana. Parasti ar to saprot tiešu āra gaisa dzesēšanu ar strūklakām vai ūdenskritumiem, vai arī telpu gaisa dzesēšanu, mehāniski telpā ievadot adiabātiski atdzesētu pieplūdes gaisu. Šo procesu rezultātā telpas gaisa temperatūra samazinās, bet mitrums palielinās. Savukārt telpas mitrumam pieaugot, ar katru mirkli samazinās adiabātiskās dzesēšanas efektivitāte, jo samazinās temperatūras kritums. Ēku temperatūras pazemināšanai parasti izmanto kompresijas cikla dzesēšanas iekārtas, proti, elektrību. Rakstā izskatītas iespējas, kā to paveikt lēti, energoefektīvi ar netiešās iztvaikošanas dzesēšanas principu izmantošanu inovatīvās telpu mikroklimata iekārtās, turklāt uzrādot iztvaikošanas dzesēšanas pielietojuma iespējas un robežas. Jau vairākus gadus Latvijā (pasaulē) ir vērojama tendence, ka būvniecības dalībnieki (pasūtītājs, investors...), kas ir nolēmuši attīstīt kādu īpašumu vai būvēt ēku savām vajadzībām, nereti izvēlas būvi ar lielām stiklotām fasādēm. No ārpuses šādas ēkas, protams, ir ļoti estētiskas, taču problēmas rodas vasaras laikā, kad ir nepieciešams patērēt milzum daudz enerģijas saules radiācijas radīto siltuma ieguvumu neitralizēšanai telpās, t.i., dzesēšanai. Tā kā mūsu platuma grādos gadsimtiem cilvēki ir saskārušies ar problēmu, kā saražot un saglabāt siltumu savā mājoklī vai darba vietā, tad arī mūsu zemapziņā dziļi ir iesakņojusies pārliecība, ka siltums ir svarīgākais būves ekspluatācijas izmaksu postenis. Mainoties klimatam un cilvēka prasībām pret komfortu, un palielinoties stikloto virsmu laukumiem, pārāk maza vērība tiek pievērsta dzesēšanas jautājumiem, un sabiedrībā lielā mērā nav priekšstata par to, ka dzesēšana savā ziņā ir ekskluzīvs produkts, kas ir dārgāks par ēku apkurināšanu. Jāatzīmē, ka ēku dzesēšanas tehnoloģiju izvēlē mēs esam krietni ierobežotāki, kā apkures risinājumu izvēlē. Praktiski lielākā daļa mums zināmo telpu dzesēšanas tehnoloģiju ir saistītas ar elektroenerģijas patēriņu. Kopš Edisons izgudroja kvēlspuldzi, elektroenerģijas patēriņš visā pasaulē ar katru gadu ir tikai pieaudzis. Arvien vairāk tiek runāts, ka nepieciešamās enerģijas saražošana prasa pārāk lielus dabas resursus elektroenerģijas, aukstumenerģijas un siltumenerģijas ražošanas pieaugums tikai vairo CO2 izmešus un globālo sasilšanu. Telpu mikroklimata radīšana un uzturēšana pieder pie jomas, kas līdz šim ir bijusi viena no lielākiem patērētājiem: tiek lēsts, ka 20% no pasaulē saražotās enerģijas tiek izmantota ēku apkurināšanai un dzesēšanai. Palielinoties publisko un dzīvojamo ēku stikloto norobežojošo konstrukciju apjomam un pateicoties pieaugošajai izpratnei par vides problemātiku (enerģijas resursu taupīšanu, ozona slāņa saglabāšanu, CO2 emisiju samazināšanu), telpu mikroklimata tehnikas jomā atkal atgriezies sen zināmais telpu gaisa dzesēšanas princips-iztvaikošanas dzesēšana. Šis princips, ko bieži sauc par adiabātisko dzesēšanu, tiek veiksmīgi izmantots augstas efektivitātes sistēmās, proti, adiabātiskās dzesēšanas mikroklimata iekārtās. Pašlaik tiek meklētās arvien jaunas iespējas enerģijas taupīšanai un ekspluatācijas izdevumu būtiskai mazināšanai, un pieprasījums pēc energoefektīvas un ilgtspējīgas telpu mikroklimata tehnikas veicina tehnoloģiju attīstību. Realizējot tradicionālo adiabātisko dzesēšanu, pieplūdes gaiss tiek nepārtraukti mitrināts, kas noved pie nepieņemamiem telpu klimatiskiem apstākļiem. Lai no tā izvairītos, Menerga Adsolair mikroklimata iekārtās tiek realizēta netiešā adiabātiskā dzesēšana. Šādā sistēmā abus procesus, proti, dzesēšanu iztvaikojot un siltuma pāreju, izdodas realizēt vienlaicīgi. Pateicoties siltuma pārejas likumsakarībām, Adsolair sistēmā tiek sasniegti augsti efektivitātes rādītāji.

REA vēstnesis


www.rea.riga.lv

Nosūces gaisa (NG) mitrināšanas process H-x diagrammā tiek attēlots pa konstantas entalpijas līniju, jo ūdens iztvaikošanai nepieciešamā siltuma enerģija tiek ņemta no samitrinātās gaisa plūsmas un tādēļ gaisa temperatūra samazinās. Taču gaisa plūsmā nonāk iztvaikojušā ūdens tvaiks, kas slēptā veidā ienes patērēto siltuma enerģiju atpakaļ gaisa plūsmā. Tātad process norit pie nemainīgas gaisa un ūdens tvaika maisījuma enerģijas bilances, ko arī dēvē par adiabātisku procesu. Piemēram, attēlā nr.2 redzams, ka nosūces gaisa adiabātiskās mitrināšanas procesā gaisa relatīvais mitrums ir pieaudzis līdz 90%, bet vienlaikus tā temperatūra ir samazinājusies no 26⁰ C grādiem līdz 20,8⁰ C grādiem. Plākšņu siltummaiņa kanālu sieniņas vienā pusē plūst vasaras āra gaiss, kuru dzesē siltummaiņa sieniņas otrā pusē plūstošais mitrinātais nosūces gaiss. Pieplūdes gaisa atdzesēšanas pakāpi nosaka siltummaiņa siltuma pārejas efektivitātes koeficients. Tātad siltummainī abi šie procesi - nosūces iztvaikošanas dzesēšana un āra/pieplūdes gaisa dzesēšana ar vēsāko nosūces gaisu noris vienlaicīgi.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 1.

Principiālā shēma siltummainī nodalītas nosūces plūsmas mitrināšanai un sekojošai āra gaisa siltuma pārejai uz samitrināto nosūces gaisu. Procesus var īstenot gan plākšņu siltummainī, gan rotējošā

reģeneratorā

Attēls Nr. 2. Procesu norise H-x diagrammā


www.rea.riga.lv

Būtiskākās Adsolair –sistēmas sastāvdaļas ir divi virknē slēgti polipropilēna šķersplūsmas plākšņu siltummaiņi. Ziemas režīmā, pateicoties abu siltummaiņu virknes slēgumam un daļējai pretplūsmai, tiek sasniegta augsta siltuma atgūšanas efektivitāte, kas ir robežās no 70-80%. Gaisa dzesēšanas vajadzībām, nosūces gaisa piesātināšanai ar ūdens pilieniem, siltummanī iebūvētas sprauslas. Siltummaiņa pirmajā sekcijā sprauslas izvietotas ieejā un izejā no sekcijas, bet otrajā sekcijā tikai ieejā. Vairākpakāpju sprauslu izvietojumam jānodrošina maksimāls nosūces gaisa piesātinājums ar ūdens pilieniņiem. Ūdens uztveršanas vannās zem siltummaiņa abām sekcijām neiztvaikojušais ūdens tiek uztverts un ar cirkulācijas sūkni aizvadīts atkārtotai izsmidzināšanai.Pateicoties regulārai ūdens nomaiņai (iztukšošanai) nenotiek izsmidzināmā ūdens piesārņošanās un līdz ar to sprauslu aizsērēšana. Attēls nr.4 liecina par savstarpēji saistītiem procesiem (nosūces gaisa mitrināšana un siltuma pārnešana no āra gaisa uz nosūces gaisu), kā tas tiek īstenots Adsolair iekārtā. Adsolair plākšņu siltummanī nosūces gaiss līdz pat izejai no siltummaiņa nepārtraukti tiek mitrināts, kā rezultātā izmešanas gaisa (IG) temperatūra ir zemāka, salīdzinot ar 1. attēlā minēto nodalīto sistēmu. Adsolair siltummaiņa abu procesu savstarpējas mijiedarbības efektivitāte atkarīga no tā, cik siltumpāreja no mitrinātās siltummaiņa puses ir būtiski augstāka par „sauso” siltuma pāreju.Netiešās adiabātiskās dzesēšanas augstā siltuma apmaiņas efektivitāte (pat līdz 90%) tiek panākta pateicoties ievērojami lielākam ūdens siltuma atdeves koeficientam (no virsmas uz ūdens pilieniņiem), nekā siltuma atdeves koeficients no virsmas uz sausa gaisa plūsmu. Līdz ar to siltuma pāreja no siltā āra gaisa plūsmas caur siltummaiņa sieniņām uz ūdens pilieniņiem piesātināto nosūces/izmetamā gaisa plūsmu notiek ievērojami intensīvāk, salīdzinot ar siltuma apmaiņu starp divām sausa gaisa plūsmām.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 3. Abu vienlaicīgo procesu īstenošana vienā kompaktā

gaisa apstrādes iekārtā

Attēls Nr. 4.

Nosūces gaisa temperatūras pazemināšanās adibātiskās mitrināšanas procesā būtiski ir

atkarīga no nosūces gaisa mitruma. Jo lielāks ir nosūces gaisa mitrums, jo mazāks būs

temperatūras kritums


www.rea.riga.lv

Netiešās diabātiskās dzesēšanas mikroklimata iekārtas ir pielietojamas ēkās ar lielu cilvēku koncentrāciju, piem., teātri, kino, konferenču telpas, sporta halles, fitnesa klubi, lielveikali, kā arī ražošanas ēkas. Menerga Adsolair iekārtu ražība ir robežās no 1000 m³/h līdz 50000 m³/h. Palielinoties telpu siltuma pieplūduma slodzei āra klimata, saules ietekmes, vai pieaugot telpas iekšējiem siltuma izdalījumiem, iekārtu var papildināt ar iebūvētu kompresijas cikla dzesēšanas iekārtu. Jāatzīmē, ka iebūvētas kompresijas cikla dzesēšanas iekārtas kondensātors atrodas adiabātiski atdzesētā izmetamā gaisa plūsmā, kas nodrošina paaugstinātu kompresijas dzesēšanas cikla lietderības (COP) koeficientu. Līdz ar to var teikt, ka adiabātiskā dzesēšana noteikti ir virziens, kas paver lielas iespējas būtiskam enerģijas ietaupījumam ēku dzesēšanas nodrošināšanā. Piem., Adsolair iekārta, kuras ražība ir 10000 m3/h, netiešas adiabātiskas dzesēšanas siltummainī var radīt 36 kW dzesēšanas jaudu, izmantojot tikai cirkulācijas sūkni ar jaudu 0,6 kW. Ja aprēķinātā dzesēšanas jauda ir tik nozīmīga, ka telpas pieplūdes gaisa temperatūrai būtu jābūt pārāk zemai vai, ja nav mērķtiecīgi palielināt pieplūdes gaisa daudzumus, daļu dzesēšanas jaudu var novirzīt uz centralizētu dzesēšanas sistēmu. Arī aukstumnesēju (auksto ūdeni) dzesēšanas sistēmām ir iespējams gatavot ar adiabātisko dzesēšanas principu. Nākošā rakstā iepazīstināsim ar kompakto Menerga adiabātisko čīlleri Hybritemp. Adsolair adiabātiskā siltummainī nav iespējama nosūces gaisa mitruma atgūšana. Savukārt mitruma atgūšana virs 70% ir iespējama Menerga Resolair mikroklimata reģeneratīvās iekārtās, kuru uzbūvi, darbību un komplektācijas iespējām izskatīsim nākošā izdevumā. Kontaktinformācija: SIA “Menerga Baltic” Tel.: +371 67625789 www.menerga.lv

REA vēstnesis

Tabula Nr. 1. Pieplūdes gaisa temperatūras atkarībā no siltuma atgūšanas koeficienta


www.rea.riga.lv

Content

2 TOPICS OF REA 4 PUBLIC TRANSPORT AND CYCLING DEVELOPMENT ISSUES IN THE PARTNERS MEETING OF

INTERNATIONAL PROJECT "SUSTAINABLE URBAN MOBILITY" (SUM PROJECT)

12 ADIABATIC COOLING. AIR HANDLING UNITS WITH EVAPORATIVE COOLING

Izdevumu „REA vēstnesis” Nr.23 (2013.gada 3.ceturksnis) sagatavoja: Maija Rubīna Juris Golunovs Rihards Baufals Evita Riekstiņa Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: Brīvības iela 49/53, 518.kab. Rīga, LV - 1010 tālrunis 67012350, fakss 67181171 e-pasts: [email protected] Par rakstos pausto faktu un datu pareizību atbild rakstu autori. Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.

REA vēstnesis

Documents

REA vēstnesis · REA aktualitātes 2 REA vēstnesis Nr.23 2013.gada 3.ceturksnis Tiešsaistes platformas atklāšana Briselē starptautiskā projekta „Videi draudzīgo informācijas