REA vēstnesis

Nr. 24 (2013.gada 4.ceturksnis)

Cienījamie lasītāji! Tā kā šis vēstneša numurs iznāk gadu mijā, tad pēc tradīcijas pienākas izvērtēt, kas izdarīts iepriekšējā laika periodā un iezīmēt nākotnes plānus. Rīgas enerģētikas aģentūra 2008.gadā nāca ar drosmīgu piedāvājumu Rīgas pilsētai pievienoties Pilsētu mēru paktam, kas ir Eiropas Savienības iniciatīva CO2 emisiju samazināšanai. Tam sekoja Rīgas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna izstrāde un sākās plānveidīga šī plāna īstenošana. Plāns savā ziņā pirmo reizi integrēja enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas atsevišķos elementus - enerģijas ražošana, enerģijas patēriņš, enerģijas patērētājs - vienā dokumentā. Izvērtējot pirmos trīs izpildes gadus, varam teikt, ka uzstādītie mērķi, ierobežot CO2 emisiju apjoma pieaugumu, tiek plānveidīgi pildīti. Iepriekšējo gadu rezultātus analizējot jāatzīst, ka ir jomas, kurās lietas virzās uz priekšu strauji, piemēram, A/S „Rīgas Siltums” veiktie pasākumi enerģijas ražošanas un pārvades sistēmas energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana enerģijas ražošanā. Daudz Rīgas Enerģētikas aģentūra ir paveikusi enerģijas patērētāju informēšanā un izglītošanā par enerģijas patēriņa uzskaiti un enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem un to ietekmi uz samaksu par enerģiju. Pilsēta ir aktīvi izmantojusi savas un valsts piedāvātās iespējas, lai uzlabotu energoefektivitāti pilsētas izglītības iestāžu ēkās. Visi šie iepriekš minētie pasākumi ir devuši ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanai Rīgas pilsētā. Līdz šim Rīgas pilsēta atpaliek no plānā iezīmētā laika grafika dzīvojamo ēku renovēšanā. Līdz ar to Rīgas pilsētai ir vēl daudzi izaicinājumi nākošajiem gadiem, lai tā virzītos uz viedas, modernas, videi un cilvēkam draudzīgas pilsētas statusu. Pilsētai jāmeklē dažādi un daudzveidīgi risinājumi aktīvākai dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī transporta sistēmas ilgtspējīgai plānošanai, kas nodrošina nepieciešamo bezizmešu mobilitātes līmeni un augstu gaisa kvalitāti. Ja pilsēta atbalsta savus iedzīvotājus sabiedriskā transporta izmantošanā, tad to pašu var darīt arī energoefektivitātes jomā. Šeit šis atbalsts radīs arī daudz papildus ieguvumus, piemēram, tautsaimnieciskās aktivitātes palielināšanos un darbavietas, papildus ienākumus pilsētas budžetā un labākus dzīves apstākļus pilsētas iedzīvotājiem. Laimīgu, radošu, idejām bagātu un to īstenošanā varošu Jauno gadu! Dr.sc.ing. Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūta Energosistēmu analīzes un optimizācijas laboratorijas vadītājs

www.rea.riga.lv

2 REA aktualitātes

16 Content

5 Eiropas viedo pilsētu un pašvaldību iniciatīva klimata, enerģijas un sociālo jautājumu risināšanai 8 (R)EVOLUCIONĀRA jaunas paaudzes

apkures sistēma SAULESSŪKNIS

13 Konkursa „Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2013” rezultātu vērtējums

REA aktualitātes

REA vēstnesis 2 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Rīga piedalās ES – Ķīnas Urbanizācijas forumā

Olga Veidiņa un Inete Ielīte kā Rīgas pilsētas, kas pilotpilsētu grupā aktīvi uzsākusi ceļu uz viedās pilsētas statusu, pārstāves piedalījās Eiropas Savienības – Ķīnas Urbanizācijas forumā, kur ES un Ķīnas vadītāji pieņēma ES – Ķīnas sadarbības programmu (EU-China Agenda 2020), kas nosaka sadarbības virzienus un pasākumus gan enerģētikā, gan urbanizācijas procesā. ES Preses relīzi (angliski) skatīt interneta adresē: http://eeas.europa.eu/statements/docs/2013/131123_01_en.pdf. Šajā forumā tika gan nosaukts, gan oficiāli izsludināts Eiropas Savienības Viedo pilsētu 15 pilotpilsētu saraksts pieredzes apmaiņai un sadarbībai viedo tehnoloģiju jomā - Amsterdama, Barselona, Bristole, Kopenhāgena, Florence (Prato), Frankfurte, Parīze (Issy-les – Moulineux), Liona, Malme, Mančestra, Rīga, Tallina, Venēcija, Viļņa un Zagreba. Sadarbība tika apspriesta Viedo pilsētu apakšforumā (subforum), kur tika prezentētas visas ES un Ķīnas sadarbībā iesaistītās pilsētas, kam paredzēta arī speciālistu apmaiņa un kopīgu projektu izstrāde tuvākajos gados. Lai nokļūtu šajā pilotpilsētu sarakstā, tika veikts noteikts koordinācijas darbs Rīgā, O. Veidiņas un Rīgas Enerģētikas aģentūras vadībā, ar atbilstošo komiteju un RD struktūrvienību atbalstu, un rezultāti, kā arī virzība prezentēti gan Pekinā šī gada jūlijā (I. Ielīte), gan Briselē Reģionu Atvērto durvju dienu (Open Days) laikā, gan citos forumos, konferencēs un semināros. Foruma laikā notika nepieciešamā komunikācija ar visu Eiropas Komisijas Delegāciju Ķīnā, tostarp Enerģētikas ģenerāldirektorātu (DG ENER) un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātu (DG Connect), kā arī Ķīnas pārstāvjiem. Ķīnas premjerministra Li Kecjana, EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu un Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja uzrunās tika no Pekinas Tautas pils (Great Hall of People) Zelta zālē notikušajā ceremonijā, kas pulcēja daudzus simtus Ķīnas un Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju, pausts viedoklis, ka sadarbība tiks veikta dažādos līmeņos, atbilstoši subsidiaritātes principam, bet ar kopīgiem mērķiem, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Ķīna urbanizācijas procesa gaitā, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, var mācīties no bagātīgās ES valstu pieredzes - no pilsētām, uzņēmumiem un organizācijām, kas sadarbosies ar Ķīnas partneriem, lai veidotu viedu, zema oglekļa līmeņa ekonomiku, kas ir jauna tendence pasaulē. Vienlaikus ar Eiropas Savienības – Ķīnas Urbanizācijas forumu notika Eiropas Savienības- Ķīnas Pilsētu attīstības izstāde, kur gan pilsētas plānošanai, viedajām pilsētām, dzīvei piemērotām (livable) , infrastruktūrai, inovatīvajām tehnoloģijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, zaļai izaugsmei, finanšu pakalpojumiem un sociālajām zinātnēm par pilsētu attīstību tika veltītas atsevišķas tematiskas izstādes. Pārskatu (angl.) sk.interneta adresē: http://www.euchinaurban.org. Papildus šiem pasākumiem notika Eiropas Savienības un vietējo līderu seminārs par urbanizāciju, kur kopā ar Bristoles mēru Džordžu Fērgusonu (Geroge Ferguson), Gēteborgas domes priekšsēdētāju Lēni Malmi (Lena Malm), Eurocities un Energy Cities vadītājiem pieredzē dalījās Rīgas Ilgtspējīgās enerģētikas rīcības plāna Uzraudzības padomes priekšsēdētaja Olga Veidiņa un padomes locekle Inete Ielīte. Kopā ar ES – Ķīnas sadarbības pilsētām - Florenci un Bristoli, Rīgas pārstāves piedalījās vizītē Vučinā, (Wuqing), kas ir augoša pilsēta uz Pekinas – Tjandžinas attīstības ass un kur delegāciju uzņēma Domes priekšsēdētāja vietnieks Tjančengs Ju (You Tiancheng) un citas augstas amatpersonas. Kopā ar Ķīnas kolēģiem un Ķīnas Administrācijas akadēmijas pārstāvjiem Eiropas politiķi un eksperti iepazinās gan ar īpašās ekonomiskās zonas darbu, tai skaitā ar Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas strādā Vučinā, gan apmeklēja dāņu kompānijas „Danfoss” rūpnīcu, no kuras produkcija tiek nogādāta visos kontinentos.

REA aktualitātes

REA vēstnesis 3 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Līdz nepazīšanai pārvērstais daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Šauļu ielā 2b priecēja Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) par tradicionālu kļuvušo informatīvā izbraukuma „atvērto durvju” pasākuma apmeklētājus, kas šoreiz bija sarīkots sadarbībā ar DzĪB „Šauļu nams”. 2012.gadā renovētajā ēkā iedzīvotāji jau ir aizvadījuši vienu apkures sezonu un ir sasniegts ievērojams siltumenerģijas patēriņa samazinājums (50% no kopējā siltumenerģijas patēriņa un vēl vairāk, ja salīdzina tikai apkures vajadzībām patērēto). Šauļu ielas Nr.2b nams renovēts ar Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu. Laiks no dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas līdz būvniecības darbu pabeigšanai bija viens no īsākajiem – viens gads: 2011.gada jūnijā minētā nama iedzīvotāji vērsās Rīgas enerģētikas aģentūrā pēc padoma par iespējām renovēt nelielo ēku (12 dzīvokļi), kurā rēķini par siltumu bija augsti sakarā ar zemo ēkas siltumnoturību (īpatnējais gada siltumenerģijas patēriņš ēkā apkures un karstā ūdens sagatavošanai bija 250 kilovatstundu uz kvadrātmetru robežās). Ēkas pārstāvji regulāri apmeklēja REA informatīvos pasākumus iedzīvotājiem. Jau tā paša gada rudenī tika noslēgts ēkas dzīvokļu īpašnieku līgums ar LIAA par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanu. Energoefektīvas renovācijas gaitā ēkai ir siltināti bēniņi, ārsienas (ventilējamo fasāžu risinājums), pagraba pārsegums, kā arī veikti uzlabojumi apkures sistēmā un nomainīts jumta pārsegums.

Turpinās informatīvie pasākumi iedzīvotājiem pie renovētajām mājām Rīgā

REA aktualitātes

REA vēstnesis 4 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Eiropas Savienības (Energy Cities) sadarbība ar Indiju Pilsētu mēru pakta ietvaros

2013.gada 18.-19.novembrī Indijas megapilsētā Mumbajā (bij. Bombejā) kopējā 2 dienu pasākumā „The challenges of Mumbai as a mega-city – a way forward with the EU” tikās Indijas pārstāvji ar astoņu Eiropas Pilsētu mēru pakta dalībvalstu – Londonas, Helsinku, Stokholmas, Gēteborgas, Milānas, Rīgas, Dižonas un Dankērkas – delegācijām, lai pārrunātu sasniegumus un izaicinājumus pilsētu un to infrastruktūras attīstības, ūdens un energoapgādes, atkritumu saimniecību organizācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos. Rīgas delegācijas sastāvā bija Energy Cities valdes locekle, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna ieviešanas uzraudzības padomes priekšsēdētāja Olga Veidiņa un Rīcības plāna ieviešanas uzraudzības padomes locekle Inete Ielīte. Rīgas delegācija pārstāvēja ne tikai Rīgas pieredzi pilsētas pārvaldības un politikas veidošanas viedo pilsētu attīstības jomā, bet arī piedalījās pasākumā, pārstāvot Eiropas pašvaldību apvienības „Energy Cities” valdi, kur Rīga tika ievēlēta 2013. gadā. Pasākumā piedalījās arī EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Pedro Ballesteros, ar kuru Rīgai jau ilgstoši izveidojusies mērķtiecīga sadarbība energoefektivitātes jomā. Kopā ar ES delegācijām pasākumu apmeklēja politiķi un eksperti, universitāšu, biznesa organizāciju, ostu un dzelzceļa pārstāvji. Rīgas pieredze, izvēloties ceļu uz viedo pilsētu statusu, tika uzņemta ar lielu interesi un notika pārrunas, lai veidotu pilsētu partnerības nākotnē.

Starptautiskā projekta „Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu attīstības plānošanai (STEP-UP)” PVS ID 3037„STEP-UP” (Strategies towards energy performance – urban policies) partneru kārtējo plānoto pasākumu, kas notika šī novembra beigās Ģentē (Beļģija), organizēja Ģentes (Beģija) pašvaldība. Ģentes pasākums ietvēra STEP-UP projekta vadības grupas sanāksmes un tematiskās sesijas atbilstoši projekta darba pakešu tematikai: WP1 – Projekta koordinācija un vadība (Coordination and Management); WP2 – Pilsētu enerģētikas plānu uzlabošana (Enhancement of City Energy Plans); WP3 – Inovatīvu projektu izstrāde (Development of Innovative Projects); WP4 – Apmācāmo pilsētu tīkla izveide (Learning Network of Cities); WP5 – Informācijas izplatīšana un pārņemšana (Dissemination and replication). Ģentes konferences noslēgumā notika seminārs „Ilgtspējīgi risinājumi viedām pilsētām”, kurā pieaicināto runātāju vidū bija Eiropas Mēru pakta biroju pārstāvošā Pirita Lindholma (Pirita Lindholm) un Ilze Kukute (Rīga) no Swedbank AS. Noslēguma pasākumā 27. novembrī visus četru projekta pilsētu Glāzgovas, Gēteborgas, Ģentes un Rīgas (Vadims Baraņņiks, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs) domes pārstāvēja arī pa vienam politiķim, kuri savās prezentācijās projekta STEP – UP aktivitāšu kontekstā raksturoja savas pilsētas un pamatoja enerģētikas plānošanas svarīgumu pilsētu attīstībai. Rīgu attiecīgajos projekta dienas kārtības pasākumos Ģentē pārstāvēja arī Inete Ielīte, Juris Golunovs (Rīgas pašvaldība), Dr.hab.sc.ing Andris Krēsliņš, Dr.sc.ing Anatolijs Borodiņecs, Jurģis Zemītis, Kristīna Tihomirova, Aleksandrs Zajacs (visi no projekta partnera - Rīgas Tehniskās universitātes). STEP – UP projekta partneru nākamā tikšanās paredzēta no 2014.gada 23.līdz 25.aprīlim Rīgā.

Starptautiskā projekta „Energoefektivitātes stratēģiskie instrumenti pilsētu attīstības plānošanai (STEP-UP)” partneru darba konference Ģentē

5 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Eiropas viedo pilsētu un pašvaldību iniciatīva klimata, enerģijas un sociālo jautājumu risināšanai

Juris Golunovs - Rīgas p/a „Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA) Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs 2013.gada 26.novembrī Eiropas Komisijas organizētā konferencē pilsētu pārstāvji apsprieda pasākumus, kas izklāstīti Viedo pilsētu stratēģiskajā īstenošanas plānā, un iespējas, kā tos ieviest praksē. Komisija paziņoja, ka 2014. gada pavasarī nāks klajā ar aicinājumu uzņemties viedu pilsētu un pašvaldību saistības. Komisija Viedo pilsētu un pašvaldību iniciatīvai grasās atvēlēt aptuveni 200 miljonus eiro no pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” 2014.–2015. gada budžeta, lai paātrinātu progresu un lai viedo pilsētu risinājumi ieviestos plašākā mērogā, tādējādi veicinot jaunu uz IKT balstītu pieeju klimata aizsardzības, energoefektivitātes un sociālo jautājumu risināšanā. Būs arī iespējams izmantot Eiropas struktūrfondus un ieguldījumu fondus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par Digitalizācijas programmu savā uzrunā konferencē piebilda: “Infrastruktūras un pilsētplānošanas nākotne balstīsies uz IKT sistēmu integrēšanu un vērienīgu datu izmantošanu, lai mūsu pilsētas kļūtu par labāku vietu, kur dzīvot un strādāt. Jauno sistēmu pamatā jābūt atklātiem aparatūras, programmatūras, datu un pakalpojumu standartiem, kurus izstrādās Eiropas Inovācijas partnerība.” Savukārt, ES enerģētikas komisārs Ginters H. Etingers sacīja: “Eiropas Inovācijas partnerība viedām pilsētām un pašvaldībām nozīmē ieguldījumus ilgtspējīgā attīstībā pēc iespējas vairākās pilsētās. Vienlīdzīgu partnerību izveide, balstoties uz sinerģiju starp IKT, enerģētikas un mobilitātes jomu, palīdzēs radīt projektus, kuri ievērojami mainīs mūsu ikdienas dzīvi.” Konferences 2.daļā paneļdiskusijā kopā ar vadošiem savu jomu ekspertiem Graham Colclough (Cap-Gemini), Claire Roumet (CECODHAS HOUSING EUROPE), Maria Langarita (godalgota arhitekte) un Johannes Helbig (Deutsche Post AG) piedalījās arī Ričards Bellinghams (Richard Bellingham – director, Institute for Future Cities, University of Strathclyde) - Rīgas enerģētikas aģentūras starptautiskā projekta „STEP-UP” vadošā partnera Glāzgovas pilsētas pārstāvis, kurš cita starpā uzvēra Viedo pilsētu attīstības pozitīvos aspektus klimata pārmaiņu novēršanā un energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī jaunu darba vietu radīšanā un sociālo jautājumu risināšanā.

Biežāk uzdotie jautājumi Pilsētas ir galvenais Eiropas ekonomisko aktivitāšu un inovāciju avots. Bet siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņojumu avots arī ir pilsētas. Ir vajadzīga saskaņota rīcība, lai padarītu pilsētu vidi tīrāku un veselīgāku dzīvošanai un samazinātu enerģijas patēriņu tajās. Eiropas inovāciju partnerības (EIP) „Viedās pilsētas un pašvaldības” (Smart Cities and Communities) tās "Stratēģiskais īstenošanas plāns" ir noteicošais virziens kā patiešām īstenot pilsētu pārveidi, tuvinot tās "viedo pilsētu" prasībām. Reāla ietekme varētu tikt īstenota, veicot ieguldījumus tā sauktajās "nulles / pozitīvas enerģijas" apkaimēs, plašāk lietojot alternatīvos enerģijas avotus tīrākam transportam, sabiedrisko transportu un efektīvu preču pārvietošanas loģistiku, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz sastrēgumiem, kā arī „zaļas”, plaši pieejamas informācijas komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un daudzkārtējas lietošanas infrastruktūras. Kas ir Viedās pilsētas? Viedās pilsētas ir tādas pilsētas, kas vislabāk izmanto mūsdienu integrētās tehnoloģiju pakalpojumus un infrastruktūru enerģētikas, transporta un IKT jomā, lai reaģētu uz sociālajām un ekonomiskajām sabiedrības vajadzībām. Kas ir Eiropas inovāciju partnerība (EIP ) „Viedās pilsētas un pašvaldības”? EIP „Viedās pilsētas un pašvaldības” apvieno dažādu starpnozaru un pārrobežu sadarbībā ieinteresētās lēmējinstitūcijas, lai pilsētās izveidotu, pielāgotu un integrētu ilgtspējīgus viedās pilsētas risinājumus.

REA vēstnesis

Svarīgs virziens padarīt Eiropas pilsētas viedākas

6 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Šī partnerība sniedz tās dalībniekiem forumu, kurā viņi var noteikt, izstrādāt un ieviest inovatīvus risinājumus un nodrošināt vienkāršāko iespējamo pāreju no koncepcijas līdz īstenošanai. Jo īpaši partnerība paredzēta: • kopēju redzējumu noteikšanai un resursu mobilizēšanai, lai ātrāk realizētu iecerētos izrāvienus; • ar pētniecības un inovācijas sasniegumiem samazināt laiku līdz preču/pakalpojumu nonākšanai tirgū; • lai atvieglotu visiem rezultātu sasniegšanu lielākos mērogos, pārvarot sadrumstalotību; • risinājumu vienkāršošanai. Kurš ir iesaistīts EIP „Viedās pilsētas un pašvaldības”? Eiropas inovāciju partnerība „Viedās pilsētas un pašvaldības” apvieno pilsētas, rūpniecību, bezpeļņas organizācijas un zinātniskās aprindas, lai strādātu pie tā, kā vislabāk pielāgot inovatīvās tehnoloģijas, jaunus finansēšanas mehānismus un novatoriskus publiskā - privātā sektora partnerības modeļus, lai risinātu problēmas, ar kādām pilsētas un pašvaldības saskaras Eiropā. EIP sagatavošanas posmu vadīja, tā sauktā Augsta līmeņa grupa, kuras sastāvā ir augsta līmeņa pārstāvji no rūpniecības, pilsētu praktiķiem, pētniecības aprindām un pilsētām, kuras atbalstīja lielākā, tā sauktajā Sherpa grupā. Tāpat konsultatīvu atbalstu minētajām divām grupām sniedz „Viedo pilsētu sadarbības partneru platforma” (Smart Cities stakeholders platform). Daļa no EIP Augsta līmeņa grupas locekļu saraksta ir atrodama vietnē: http://ec.europa.eu/eip/smartcities/whos-who/index_en.htm. Kas ir „Stratēģiskais īstenošanas plāns”? 2013.gada 14.oktobrī EIP „Viedās pilsētas un pašvaldības” Augsta līmeņa grupa pieņēma Stratēģisko īstenošanas plānu (SĪP), lai paātrinātu Eiropas pilsētu pārveidi par Viedām Pilsētām. Plāns piedāvā ieteikumus kā vislabāk izmantot inovatīvas tehnoloģijas, novatoriskus finansēšanas mehānismus un novatoriskus risinājumus publiskā - privātā sektora partnerībai. Plānā ir iezīmēti pasākumi, kas jāveic, lai radītu pareizos pamatnosacījumus mūsu pilsētu padarīšanai par labākām vietām dzīvošanai un uzņēmējdarbības veikšanai, samazinot enerģijas patēriņu, oglekļa emisijas un transporta radītos sastrēgumus. Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz padziļinātām apspriedēm ar ļoti plašu pārstāvju loku no rūpniecības, pilsētām, pilsoniskās sabiedrības un pētniecības institūcijām. Plāns ir vērsts uz trim konkrētām jomām, kurās risinājumi rada ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, ilgtspējīgus rajonus un integrētu enerģētikas, IKT un transportu jomu infrastruktūru. SĪP piedāvā dažādus pasākumus, lai uzlabotu labvēlīgu vidi panākumus gūšanai šajās jomās. Plāns ietver vienotu kopumu Viedās Pilsētas standartu izveidi – tādu kā "datu pieejamība kā pamatnosacījums" („open data as default”), jaunus paņēmienus, izstrādājot plānošanas risinājumus, "inovācijas zonu" izveidi, jaunu uzņēmējdarbības /vērtību modeļu izveidi un uzlabotu integrētu pilsētu plānošanu un pārvaldību. Stratēģiskajā īstenošanas plānā ir arī iestrādāts ieteikums izveidot "bākas projektus" - pilsētas, kas realizēs un pierādīs Viedo pilsētu risinājumus plašā mērogā. Kas pašlaik tiek darīts, un kā EIP lietas virzās uz priekšu? Eiropā vairākas Viedo pilsētu iniciatīvas jau tiek īstenotas valstu, reģionālā un pilsētu līmenī. Dažas citas tiek veidotas, piemēram, standartizācijā. Eiropas inovācijas partnerība (EIP) pieliek pūliņus, lai paātrinātu rīcību, padarītu uz pierādījumiem balstītas izmaiņas skaidri saskatāmas, un darīt to iespējami plašākā mērogā. Kā ieteikts Stratēģiskajā īstenošanas plānā, praktiskie pasākumi atspoguļos vajadzību pēc daudz lielākas sadarbības un visās jomās, pārmaiņām kādās no tradicionālām un komplicētām pilsētu vērtību kopsakarībām; un attīstību un piemērošanu biežāk kopīgi radītām pieejām – kas īstenotas reizē, vai vismaz tiek atkārtotas visā Eiropas pilsētu panorāmā. Kādi ir nākamie soļi? Tuvākajos mēnešos, Stratēģiskā īstenošanas plāna ieteikumi kā praktiski pasākumi tiks aprakstīti Rīcības plānā (Operational plan, angl.). „Viedo pilsētu sadarbības platforma” (Smart Cities stakeholders platform) turpinās atbalstīt pasākumus, ko veic partnerība, identificējot un izplatot informāciju par attiecīgu tehnoloģiju risinājumiem un praktiķiem nepieciešamo atbalstu.

REA vēstnesis

7 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Eiropas Komisija nāks klajā ar atklātu uzaicinājumu pievienoties Viedo pilsētu un pašvaldību paktam 2014. gada pavasarī, kam jānoved pie Viedo pilsētu risinājumu īstenošanas, panākot trīskārtīgu ieguvumu Eiropai: labāku dzīves kvalitāti mūsu iedzīvotājiem, konkurētspējīgāku rūpniecību un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un ilgtspējīgākas enerģētikas, transporta un IKT sistēmas un infrastruktūru. No SĪP ieteikumiem izriet, ka tā sauktos „Bākas projektus” varētu daļēji finansēt no Eiropas Komisijas „Apvārsnis 2020” pētniecības un inovāciju programmas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Tālāk privātais un publiskais finansējums (piemēram, Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi) palīdzēs izplatīt šos jaunos risinājumus citām pilsētām, un apjomīgi ietaupījumi palīdzēs padarīt risinājumus pieejamus visām pilsētām un apkaimēm. Eiropas Komisija arī nodrošina, ka EIP būs saistīta ar notiekošo un turpmāko darbu, lai uzlabotu strukturālos nosacījumus, piemēram, regulējumam, standartizācijai un novērtēšanas / progresa uzraudzībai. Kā pilsētas, uzņēmumi un citas organizācijas var iesaistīties? Jebkura pilsēta, uzņēmums, apvienība, pārvaldības vai pētniecības iestāde, tiek aicinātas īstenot ieteikumus stratēģiskās īstenošanas plānam (SĪP), attīstot savas iniciatīvas un paziņojot gatavību investīcijām Viedajās pilsētās, jaunām sadarbības formām un resursu sadalei. Pastāv vairāki veidi, kā palielināt savu līdzdalību: - Ņemot dalību „Viedo pilsētu sadarbības partneru platformā” (Smart Cities stakeholders platform): http://www.eu-smartcities.eu; - Atsaucoties gaidāmajam ielūgumam uzņemties „Viedo pilsētu un pašvaldību” pakta saistības. Šis Eiropas Komisijas ielūgums tiks uzsaukts 2014. gada pavasarī. Iesaistīto priekšrocības būs iegūtā savas darbības redzamība Eiropas mērogā, gūstot iespēju sadarboties ar citiem par līdzīgām tēmām, un, lai izveidotu liela mēroga investīciju programmas, kas būs virzošais spēks plaša mēroga inovāciju ieviešanas paātrināšanai pilsētās. Uzaicinājuma formāts tiks daļēji balstīts uz agrāko saistību uzsaukumiem, kas būs veikti tādās Eiropas inovācijas partnerībās kā „Par aktīvu un veselīgu novecošanu” un „Ūdens”; - Piedaloties „Apvārsnis 2020” programmas uzaicinājumā iesniegt pieteikumus, kas tiks uzsaukts 2013.gada beigās. Konferencē piedalījās un informāciju pēc EK preses relīzēm sagatavoja REA Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.

REA vēstnesis

8 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

(R)EVOLUCIONĀRA jaunas paaudzes apkures sistēma SAULESSŪKNIS

Oskars Kokins - SIA “Sauleskolektors” solāro sistēmu projektu vadītājs Lai radītu reālu ekonomiju un neatkarību no energoresursu cenu kāpuma, nākotnē jāskatās uz AER izmantošanas risinājumu kombinācijām. Tāpēc Latvijā pieredzējušākais solāro sistēmu uzņēmums SIA "SAULESKOLEKTORS" piedāvā jaunu un efektīvi risinājumu siltumenerģijas ražošanai un taupīšanai apkures vajadzībām gan Latvijas, gan Zviedrijas tirgos. Pēdējo sešu gadu laikā saules enerģijas izmantošana siltā ūdens sildīšanai ir attaisnojusies, bet līdz šim nebija tāda tehniska risinājuma, lai efektīvi izmantotu saules enerģiju apkures vajadzībām tieši gada aukstajā laikā. Jaunā apkures sistēma SAULESSŪKNIS sniedz nepieciešamo enerģiju visa gada garumā sabalansēti, lai vasarā nebūtu par daudz enerģijas un ziemā būtu tik, cik nepieciešams, neraugoties uz to, ka saules starojums ziemā ir ļoti niecīgs. Jaunā apkures sistēma sevī apvieno saules starojuma un zemes siltuma spēku. Tā pilnībā nodrošina mājas apkuri, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un tāpēc uz šo brīdi ir praktiski vienīgais patiešām „zaļais” risinājums mājai, kas vēl piedevām ir arī maksimāli energoefektīvs un ekonomisks. Tā ļauj ietaupīt līdz pat 85% enerģijas, kas tiek patērēta ēkas apkurei un ūdens sildīšanai. Vajadzības gadījumā solārās apkures sistēmai vēl var pieslēgt arī saules baterijas elektrības ražošanai, tādejādi pilnībā nodrošinot sistēmas autonomiju. Pēc savas būtības solārā apkures sistēma var paveikt pilnīgi visu to pašu, ko standarta apkures risinājumi (centrālā apkure, malkas katls, granulas, gāze, siltumsūknis u.c.). Taču, atšķirībā no tiem, saulessūknis savā darbībā neprasa nevienu cilvēkstundu un nevienu fosilo energoresursu. Sistēma ir ne tikai „zaļa”, bet arī pilnībā automātiska un ugunsdroša. Ir divu veidu saulessūkņi: ar zemes kontūru un bez. Izvēle atkarīga no objekta specifikācijas. 1. saulessūknis bez zemes kontūra ”EKTOS Compactus” ir paredzēta kā pamatapkures sistēma zema enerģijas patēriņa ēkām līdz 50 kwhm2/gadā. To izmanto arī esošo apkures sistēmu uzlabošanai renovētās mājās, tādejādi samazinot katlu darba laiku un saīsinot apkures sezonu. Sistēma viegli savietojama ar centrālo siltumapgādi, gāzes, dīzeļdegvielas, elektrisko, granulu, malkas vai citu esošo apkuri. Pateicoties šai sistēmai, Jūsu malkas katla sezona sāksies nevis septembrī kā ierasts, bet gan tikai decembrī, un beigsies jau janvārī, februārī.

REA vēstnesis

Kas ir saulessūknis?

Attēls Nr. 1.

No kā sastāv un kā darbojas saulessūknis?

9 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Kā darbojas? Ja apkures sezonā saules enerģija ir sasniedzama pa tiešo virs 30 grādiem, kas ir pietiekami silto grīdu apkures sistēmai, tad saulessūknis to uzreiz nogādā apkures akumulācijas tvertnē. Diemžēl Latvijas ziemas apstākļos tās ir ļoti maz dienas, kad ir iespējams dabūt enerģiju virs +30 grādiem, līdz ar to ieguvums ir līdz šim bija mazs. Tāpēc saulessūknis visu enerģiju, kas pa tiešo nav izmantojama: -5 līdz +30 grādiem, novada uz kompaktajā siltumsūknī iebūvēto tvertni, kur efektīgs siltumsūknis to transformē uz lielo apkures tvertni mums jau derīgās temperatūrās. Rezultātā mēs izmantojam enerģiju, kuru iepriekš nevarējām aizsniegt, un iegūstam 5 reizes vairāk enerģiju apkures sezonā no saules. 2. saulessūkņa sistēmas risinājums ”EKTOS Praxis” ir paredzēta esošu siltumsūkņu sistēmu ar zemes kontūru vai zondēm darbības uzlabošanai, būtiski uzlabojot tā COP, atjaunojot dabiskos procesus zemē, kā arī nodrošinot siltumsūkņa zemes kontūra automātisku reģenerāciju. Ja siltumsūkņa apkures sistēmai ir jau senāk izveidots nepietiekams zemes kontūrs vai tas ir nepiemērotā augsnē, tad siltumsūkņa īpašnieki saskarās ar dārgu un neekonomisku apkuri. Kā glābiņš šajā situācijā ir saulessūkņa sistēma, kas būtiski paaugstinās tā efektivitāti un neļaus zemes kontūra temperatūrai noslīdēt tik zemu un kontūram apsalt. Šādā kombinācijā saules enerģijas iekārta strādā jau pie vismazākā starojuma un līdz ar to dod daudz lielāku atdevi un strādā ar maksimālo lietderības koeficientu. Tiklīdz no saules ir iegūstama augstāka temperatūra kā ir zemes kontūrā, tā uzreiz mēs varam sākt to paaugstināt ar saulessūkni. Praksē pārbaudīts, ka apkures rēķinus izdodas samazināt pat par -40 %. Šādai reģenerācijai izmantojami tikai pasaulē vienīgie plakanie vakuuma saules kolektori TS400, kurus ražo Vācijas/Slovākijas kopuzņēmums THERMO/SOLAR, jo tajos nav iespējama iekšējā kondensācija, kas standarta kolektoriem ir neizbēgama, tādejādi radot lielu mitrumu, kas sabojās gan absorbējošo virsmu, gan solāro akmens vates siltumizolāciju.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 2. [1] kompakta temperatūras

paaugstināšanas ierīce ar iebūvētu solāro tvertni un automātiku [2]

akumulācijas tvertne [3] sūkņa stacija [4] 4, 6, 8 vai 10 plakanie vakuuma

saules kolektori ar kriptona gāzi (skaits atkarībā no apkurināmās

platības un klienta vajadzībām) un nesošās konstrukcijas, [5] esošā

apkure

Attēls Nr. 3.

10 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Plakanajos vakuuma kolektoros kā siltumizolācija ir vakuums, kas nozīmē, ka tajos nav nekāda mitruma kam kondensēties. Lai vēl vairāk uzlabotu sistēmas efektivitāti, kolektoros tiek iepildīts zināms daudzums kriptona gāzes, kas paugstina lietderību tieši zemajās darba temperatūrās apkures sezonā. Kad uzstāda parastu solāro sistēmu apkures atbalstam, tad vienmēr ir jautājums: "kur likt lieko enerģiju vasarā?". Turpretīm saulessūkņa sistēmās tiek uzstādīti tik daudz saules kolektori, kas pilnībā nodrošina gada siltā laika siltumenerģijas vajadzības un ne vairāk, bet apkures sezonā to pašu izdara apkures vajadzībām, tikai strādājot zemākās temperatūrās. Siltumnesēja šķidrums ir jānomaina reizi sešos gados, jo ar laiku izsīkst tam pievienotās pretkorozijas piedevas pārkaršanas ietekmē. Pareizi uzstādītai sistēmai nevajadzētu būt citu izmaksu vismaz 15 gadus un kalpošanas termiņam jābūt virs 35 gadiem. Tā kā atsevišķiem saulessūkņu modeļiem ir iespējams pievienot arī saules baterijas, sasniedzot īpašu sistēmas efektivitāti, tad šis tiešām ir labākais no visiem „zaļajiem” divdesmit pirmā gadsimta apkures risinājumiem privātmājai, viesnīcai vai kādai citai ēkai. Ja vien, protams, ir saulaina vieta saules kolektoru uzstādīšanai, un neliela telpa pārējām saulessūkņa iekārtām. Ekspluatācijas izmaksas daudzu gadu garumā ir niecīgas pret iegūto siltumenerģiju.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 4. [1] Saules enerģijas iekārta, kas

sastāv no vakuuma plakanajiem saules kolektoriem TS

400 ar kriptona gāzi, montāžas piederumiem un jumta rāmja

[2] Saules enerģijas sūkņu grupa ar regulatoru un pilnībā

elektroniski vadāmu sūkni [3] T-veida pārslēgšanas vārsts saules

siltuma pārslēgšanai uz siltā ūdens tvertni

[4] Siltummainis siltumsūkņa siltummaiņa kontūrā

[5] Sekundārais sūknis [6] Speciāls pretvārsts siltumsūkņa

siltummaiņa kontūrā [7] Saules kolektoru sistēmai piemērota izplešanās tvertne

[8] saules enerģijas uzkrāšanas siltā ūdens tvertne vai

higiēniskā kombinētā akumulācijas tvertne apkures

atbalstam

Kādas ir saulessūkņu ekspluatācijas izmaksas?

11 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Ko iegūst, uzstādot sev saulessūkni? Jūs izbaudīsiet modernu, pilnībā drošu, automātisku un autonomu apkures sistēmu, par kuras uzturēšanu cauru gadu

rūpēsies saules enerģija. Jūs uzstādīsiet ilgtermiņa apkures risinājumu, kas kalpos tik ilgi, kamēr izaugs vesela paaudze. Jūs nodrošināsiet zemas apkures un ūdens sildīšanas izmaksas, kas gadā ļaus ietaupīt līdz pat 85% enerģijas. Jūs gūsiet uzskatāmu apliecinājumu tam, ka globālās energoresursu cenu svārstības maz ietekmē saulessūkņu

īpašnieku apkures izmaksas (un tātad arī jūsu ģimenes budžetu). Jūs novērtēsiet katru saulaino dienu divtik, apzinoties, ka ne tikai visu zemeslodi, bet arī jūsu māju saulīte apsilda

praktiski bez maksas. Katram cilvēkam uz savas zemes vai mājas jumta burtiski mētājas neizmantota saules un zemes enerģija, kas citādi ir

ļoti dārga. Ar saulessūkņa palīdzību to ikviens var viegli padarīt par savu personīgo bezmaksas energoresursu. Saulessūknis palielina īpašuma vērtību, bet samazina apdrošināšanas izmaksas. Dzīvokli un māju ar mazām apkures

izmaksām var pārdot par augstāku cenu, bet apdrošinot īpašumu ar apkures katlu, ugunsgrēka risks vienmēr ir lielāks. Jebkuru zemes siltumsūkni var viegli pilnveidot ar atbilstošām iekārtām, padarot to par daudzkārt efektīvāko un

ekonomiskāko saulessūkni. Solārās apkures sistēmās izmantotajos vakuuma saules kolektoros TS400 neveidojas īpaši bīstamais mitruma

kondensāts, kas nokļūstot jebkurā citā saules kolektorā to var pilnībā sabojāt. Solārā apkures sistēma ir pilnībā automātiska. Tāpēc saulessūkņu īpašniekiem nav jāuztraucas par apkuri, dodoties

prom no mājām. Arī tad, ja tas ir uz ilgāku laiku – vairākām dienām vai pat nedēļām. Sistēma strādās pati, uzturot ēkā vajadzīgo (iestatīto) temperatūru. Turklāt to iespējams regulēt attālināti – piemēram, izmantojot datoru vai viedtālruni.

Jebkurš apkures risinājums, kurā tiek izmantota atklāta liesma, ir potenciāls ugunsnelaimes un pat sprādziena avots, kas apdraud mūs, mūsu bērnus un līdzcilvēkus. Turpretī saulessūknis ir pilnīgi automātisks apkures risinājums, kur visos sistēmas elementos ir tikai drošas temperatūras (bet atklātas liesmas tur vispār nav).

Tuvāko 10 gadu laikā, kamēr saulessūknim pat nebūs beidzies garantijas termiņš, granulu, malkas vai šķeldas katli būs vairākkārt remontēti, izdeguši un pat norakstāmi. Gāzes un dīzeļdegvielas katli, iespējams, vispār būs kļuvuši sprādzienbīstami, nemaz nerunājot par to, ka visi energoresursi jau tagad ir kļuvuši dārgāki. Savukārt uzstādot saulessūkni ar 12 gadu garantiju, mēs lielāko daļu mājai nepieciešamā siltuma iegūsim bez maksas. Turklāt saulessūknis visdrīzāk kalpos pat 35 un vairāk gadus – bez nopietniem ieguldījumiem un remontdarbiem.

Apkures katli izdedzina skābekli ēkā, rada tvana gāzes, kuras ir bīstamas veselībai un pat dzīvībai. Turklāt tie piedūmo apkārtni. Ar saulessūkni ir tīrāks gaiss gan ārā, gan iekšā. Taču pats galvenais – ar to nevar saindēties!

REA vēstnesis

Attēls Nr. 5.

Kopsavilkums un daži fakti, kas vēl būtu jāzina par saulessūkņu sistēmām

12 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Saulessūknis ir inovatīvs apkures risinājums, kas sastāv no zināmām un pārbaudītām iekārtām, kas ir drošas, vienkāršas lietošanā un ilgi kalpo.

Pamatā saulessūknis sastāv no plakaniem vakuuma saules kolektoriem ar kriptona gāzi, kas savienoti ar temperatūras paaugstināšanas ierīcēm, kā arī akumulācijas tvertnēm tā, lai maksimāli izmantotu saules starojumu apkures sezonā. Tādējādi nodrošinot izdevīgu, drošu un ērtu apkuri.

SIA ”Sauleskolektors” kopš 2007.gada ir realizējis vairāk kā 300 objektus ar saules kolektoriem privātmājām, daudzdzīvokļu mājām Siguldā, baseinam Stopiņos, bērnudārziem, viesnīcām, ražošanas un pārstrādes rūpnīcām visā Latvijā. Pirmais objekts ar Saulessūkņa kompakto sistēmu tika realizēts Rīgā, Jūrkalnes ielā 5, 2013.gada 1.martā. Objektu iespējams apskatīt klātienē, zvanot mājas saimniekam Dainim pa tālruni 29279228. Sistēma: Thermosolar 6 gab. TS400 plakanie vakuuma saules kolektori ar jaudu 8.688kW, siltumsūknis DUO 2.5kW, apkures tvertne TSPP 800l, uzstādīti impulsu mērītāji, lai veiktu precīzu enerģijas uzskaiti. 2013.gada marta mēnesī mājas apkure izmaksāja 29,46 Ls (par elektrību) pretstatā iepriekš izlīdzinātajam maksājumam 210,57Ls par elektrību. Informācija par objektu atrodama www.sauleskolektors.lv. Realizētājs: SIA ”Sauleskolektors” projektu vadītājs un tehniskais konsultants Aigars Reigass, tālrunis 29491418. Kontaktinformācija: SIA “Sauleskolektors” www.sauleskolektors.lv e-pasts: info@sauleskolektors.lv

REA vēstnesis

Pirmais saulessūknis Rīgā

13 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Konkursa „Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2013” rezultātu vērtējums Agrita Lūse - žurnāla „Latvijas Būvniecība” galvenā redaktore Konkurss „Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2013” tika izsludināts 2013.gada februārī, organizatori – Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP) un izdevumi „Latvijas Architektūra” un „Latvijas Būvniecība”. Konkursa norise tiek plānota regulāra – ik gadu ar noteiktu mērķi - apzināt realizētus ilgtspējīgas būvniecības projektus Latvijā, ieinteresēt ilgtspējīgas apbūves attīstībā topošos speciālistus dalīties informācijā, pieredzē, zināšanās un idejās. Ēku energoefektivitātei tika ierādīta nozīmīga loma un bija viens no noteicošiem kritērijiem konkursa pieteikumu vērtēšanā. Būtisks konkursa uzdevums ir veicināt arhitektūras un būvniecības eksportspēju, popularizējot Latvijā realizētos objektus un projektēšanas kapacitāti starp Pasaules Zaļās būvniecības padomes biedriem, kuru vidū ir arī LIBP. Ilgtspējīgai projektēšanai un būvniecībai veltītais konkurss Latvijā norisinājies pirmo reizi, un to atbalstīja patroni: Pasaules Zaļās būvniecības padome (WGBC, www.worldgbc.org) un LR Kultūras ministrija. Vērtēšanu pirmajā kārtā veica nacionālā žūrija: LIBP valdes priekšsēdētāja Zane Sauka, arhitekti Uldis Balodis un Raimonds Saulītis, izdevuma “Latvijas Būvniecība” galvenā redaktore Agrita Lūse, arhitekts, publicists, izdevuma “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks, inženierzinātņu maģistre Ērika Lešinska, doktors Jānis Kļaviņš. Žūriju darbā atbalstīja tehniskā komisija – eksperti. Daļēji žūrijas darbam līdzi sekoja neatkarīgie novērotāji Artis Zvirgzdiņš, platformas A4D redaktors, Dzintra Purviņa, Radošo industriju nodaļas referente. Otrajā kārtā žūrijai pievienojās WGBC eksperts Deivids Klārks (David Clark). Noteikti jāpiemin konkursa atbalstītāji, kas noticēja idejas veiksmīgai un profesionālai īstenošanai un palīdzēja konkursam notikt. Tie bija: uzņēmumi „RE&RE”, „NCC”, zīmoli „AEROC”, „PAROC”, ekskluzīva dizaina un dzīves stila uzņēmums „Xcelsior”. Projekta vadītāja no organizatoru puses – Gunita Jansone. Jānis Lejnieks, žurnāla „Latvijas Architektūra” galvenais redaktors: “Katrai celtnei jābūt lietderīgai, izturīgai un skaistai. Vitrūvija triāde joprojām nosaka katra arhitektūras darinājuma vērtību. Lietderība – tā ir funkcionālā kvalitāte, izturību dod izvēlētajiem materiāliem atbilstoša konstruktīvā izveide, kā arī celtnes pareiza ekspluatācija, bet skaistuma ideāla meklējumi būs mūžīgi. Mūsdienu ilgtspējības triāde balstās uz trīs dimensiju – tautsaimniecības, vides aizsardzības un sociālā taisnīguma – saskaņošanu. Jaunums ir prasība pēc ētiski pamatota patēriņa. Katras ēkas izvērtējums dod iespēju izvēlēties arvien ilgtspējīgākus risinājumus.” Zane Sauka, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes priekšsēdētāja: „Ilgtspējīgai ēkai obligāti nav jābūt tehnoloģiski sarežģītai. Pārdomāta vietas izvēle, ēkas plānojums ar pareizu dienasgaismas izmantojumu un regulāra, rūpīga apsaimniekošana ir liels solis pareizajā virzienā. Nozīme ir absolūtajam – ne relatīvajam – ēkas resursu patēriņam. Citiem vārdiem, jautājums ir: nevis cik ēka tērē uz vienu kvadrātmetru, bet cik tai ir kvadrātmetru un kāds ir tās kopējais patēriņš. Arhitekti, inženieri un būvnieki Latvijā ir pietiekami zinoši un prasmīgi, lai būvētu labas, ilgtspējīgas ēkas. Tādas ēkas mums Latvijā ir. Lai ikkatra ēka tāda būtu, vajadzīgi arvien prasīgāki pasūtītāji un arvien labāka prakse. Vienas ilgtspējīgu ēku receptes nav un nevar būt – ilgtspējība sastāv no detaļām. Latvijai kā valstij ir lielas potences veiksmīgi konkurēt ilgtspējīgu ēku tirgū Eiropā. Lai tā notiktu, mums vajag vairāk lepoties, cienīt un sargāt savu valsti un tās resursus.” Vērtēšanas kritēriji un kārtība Pirmajā konkursa kārtā tika saņemti 29 pieteikumi, no kuriem uz otro kārtu saskaņā ar konkursa nolikumu (skat. www.ibp.lv) tika izvirzīti 14 pieteikumi. Pirmajā kārtā žūrija vērtēja pieteikumus deviņu kritēriju kontekstā – ēkas vietas izvēle un novietojums, energoefektivitāte, ūdens resursu efektīva izmantošana, būvniecības materiāli, atkritumu samazināšana būvniecībā un ekspluatācijā, transports un mobilitāte, iekšējās vides kvalitāte, sociālie un ekonomiskie ieguvumi, inovatīvi risinājumi. Apkopojot iegūto punktu skaitu katram pieteikumam, noteica iespēju to virzīt vai nevirzīt otrajai kārtai. Atlasītos pieteikumus otrajā kārtā vērtēja nacionālā žūrija ar ārzemju eksperta Deivida Klārka dalību.

REA vēstnesis

14 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Nominācijai „Ilgtspējīgākā ēka 2013” pieteiktās un uz otro kārtu izvirzītās būves žūrija apmeklēja klātienē, iepazīstoties ar būvniecības kvalitāti un tehniskajiem risinājumiem, kā arī uzdodot jautājumus ēku apsaimniekotājiem vai projektu autoriem. Klātienē tika apskatīti šādi objekti: biroju ēka „Alojas Biznesa centrs”, dzīvojamais nams FUTURIS, biroju ēka „Upmalas biroji” un mākslas muzejs „Rīgas Birža”. Ar vienu no ēkām – Ventspils Jaunrades centru – žūrija iepazinās arhitektes Andas Kursišas prezentācijā. Šo ēku klātienē apmeklēt nebija iespējams saspringtā žūrijas darba grafika dēļ, kas liedza veltīt laiku ceļam uz Ventspili. Savukārt nomināciju „Ilgtspējīgākais projekts 2013” un „Ilgtspējīgākā studentu ideja 2013” otrajai kārtai izvirzīto pieteikumu autori uzstājās ar padziļinātām prezentācijām, kuru laikā atbildēja arī uz žūrijas jautājumiem. Nominācijas „Ilgtspējīgākais projekts 2013” otrajai kārtai izvirzītie pieteikumi bija: arhitektes Ināras un Krista Kārkliņu projekts piecām tipveida pasīvajām ģimenes ēkām Ventspilī, Rīgas Industriālā parka teritorijā pēc arhitekta Roberta Riekstiņa projekta nesen uzbūvētā zema energopatēriņa trīs stāvu biroja ēka, arhitekta Ervīna Kraukļa projekti – privātmāja ar pasīvās ēkas komponentēm „Vecmājas”, tipveida biroju ēka „Latvijas Valsts mežiem” un privātmāja ar pasīvās ēkas komponentēm Rīgā. Nominācijā „Ilgtspējīgākā studentu ideja 2013” otrajā kārtā tika vērtēts Pagalmu labiekārtošanas projekts, kas aptver visu Latvijas teritoriju, aktu zāles interjera projekts Zemgales vidusskolai Slampē, privātmājas projekts Ķīpsalā ar ietvertu publisku funkciju un jauna ideja mūsdienu guļbūves risinājumam. Konkursa rezultāti Nominācijā „Ilgtspējīgākā ēka 2013” saskaņā ar žūrijas vairākuma viedokli: pirmā vieta tika piešķirta biroju ēkai „Upmalas biroji” (attīstītājs/pasūtītājs – SIA „Bauplan Nord”, projekta autori – Michael Schlesinger; „Treimanis un sabiedrotie”, „Constructus”); otrā vieta – Ventspils Jaunrades centram (projekta autori – arhitektu birojs „Virtu”, Anda Kursiša, Iveta Cibule, Baiba

Ērenpreisa, Renāte Bāliņa, Gita Baumane, pasūtītājs – Ventspils Izglītības pārvalde); trešā vieta – dzīvojamam namam FUTURIS (projekta autori – birojs „ARHIS”, pasūtītājs – „Larix Property”). Biroju ēka „Upmalas biroji” ir kvalitatīvas projektēšanas, visumā labas būvniecības un ekspluatācijas piemērs, tomēr vēlētos norādīt uz dažiem trūkumiem. Nebija izprotams apsildes ķermeņu izvietojums zem katra loga vienā no ēkas stāviem, kas žūrijai tika demonstrēts kā vēl birojiem nesadalīta platība, kura gaida nomnieku, tajā pašā laikā uzsverot ēkas zemo energopatēriņu, kam, pēc loģikas, tāds skaits apsildes elementu nebūtu nepieciešams. Uzdodot jautājumu par apsildes elementu daudzumu projekta attīstītājiem, atbilde netika saņemta. Arī pirmsskolas izglītības iestādes ierīcība vienā no ēkas spārniem nav viennozīmīgi vērtējams kā pozitīvs ieguvums – dodoties ārā, bērniem jāšķērso autostāvvieta, kas ir nepieļaujami, jo auto kustības intensitāte stāvvietā ir ievērojama. Nav pārdomāta grīdas seguma izvēle koplietošanas telpās, par ko brīdina arī uzraksts „Uzmanīgi, grīda ir slidena”. Kā esmu pārliecinājusies praksē, lietainā laikā un ziemā jāvelta papildu uzmanība, lai nejauši nepaslīdētu, pārvietojoties ēkas pirmo stāvu koplietošanas telpās un neiegūtu ilgstošas veselības problēmas. Pozitīvie ēkas raksturlielumi ir nesošajās konstrukcijās izmantotie būvmateriāli, energopatēriņa monitorings un regulēšanas iespējas, pieskaņojoties individuālām vajadzībām un klimata apstākļiem, kā arī kvalitatīvā siltumizolācija.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 1. Arhitekta Ervīna Kraukļa projekts –

privātmāja ar pasīvās ēkas komponentēm „Vecmājas”

(Rojas novadā)

15 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Ventspils Jaunrades centra ēka, kas saskaņā ar žūrijas vairākuma viedokli ierindojās otrajā vietā, ir iezīmīga ar izcili veikto renovācijas un restaurācijas metodiku rūpīgā arhitektu autoruzraudzības kārtībā un funkcijas sociālo aspektu, kas šo ēku padarījusi pievilcīgu mērķauditorijai – bērniem un jauniešiem. Ēka ir piepildīta gan darba dienās, gan brīvdienās, kvalitatīvie materiāli iztur daudzo lietotāju radīto noslodzi, un arī pēc vairāku gadu ekspluatācijas nav mazinājusies iekštelpu un ārējā tēla estētiskā vērtība un kvalitāte. Ar pārdomātiem risinājumiem arhitektūras pieminekļa kategorijai piederīgajai ēkai ir uzlabota siltuma noturība, būtiski samazinot energopatēriņu. Veiksmīgs ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības piemērs. Dzīvojamais nams FUTURIS iezīmīgs ar izcilas kvalitātes risinājumu izmantošanu ēkas būvniecībā, ar plašu ārtelpas piedāvājumu dzīvokļu īpašniekiem, ar pārdomātiem energoefektīviem risinājumiem. Trūkumi attiecināmi uz plānojumiem atsevišķos dzīvokļos, piemēram, liekot iedziļināt vannas istabu pirmajā stāvā, nav atrisināts vides pieejamības jautājums nokļūšanai uz terasēm, kā arī pieļauta dzesēšanas iekārtu uzstādīšana fasādē vairākiem dzīvokļiem, kas bojā ēkas kopējo eleganci. Parauga un atkārtošanas vērti citos objektos ir termisko tiltu novēršanas metodoloģija, kas ievērota ēkas būvniecības laikā, skaņas un siltuma izolācijas risinājumi. Patīkami pārsteidz projekta attīstītāju gatavība dalīties pieredzē ar „know–how” būvrisinājumiem, kas aplūkoti arī izdevumā „Latvijas Būvniecība”.

REA vēstnesis

Attēls Nr. 2. Biroju ēka „Upmalas biroji”

(Rīgā)

Attēls Nr. 3. Ventspils Jaunrades centra ēka

Attēls Nr. 4. Dzīvojamais nams FUTURIS

(Rīgā)

16 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Nominācijā „Ilgtspējīgākais projekts 2013” pēc žūrijas vairākuma balsojuma: pirmā vieta piešķirta vienģimenes ēkas projektam „Vecmājas”, kam ieplānots zems energopatēriņš un pasīvo ēku

komponenšu izmantošana; otrā vieta tika piešķirta zema energopatēriņa birojam Rīgas Industriālā parka teritorijā – ilgtspējīgas būvniecības

konceptam atbilst ēkas ārējo konstrukciju risinājums, atjaunojamo enerģijas resursu izmantojums apsildei, pārdomātais dienas gaismas pienesums telpās, apgaismojuma koncepts un arī aktuālie ekspluatācijas parametri – enerģijas patēriņš. Koncepta realizācijas veiksme iedvesmojusi radīt līdzvērtīgu, bet apjomā lielāku biroja ēku;

trešā vieta tika piešķirta vienģimenes ēku kompleksam (piecas ēkas) Ventspilī, kuru realizācija paredzēta līdz 2014.gada beigām. Projekts saņēmis Vācijas Pasīvo ēku institūta sertifikātu kā atbilstošs pasīvo ēku nosacījumiem.

Nominācijā „Ilgtspējīgākā studentu ideja 2013” pirmo vietu žūrija vienbalsīgi piešķīra Pagalmu labiekārtošanas projektam, kas vairāku gadu garumā ieguvis reālas aprises un turpinās paplašināties, aptverot visu Latvijas teritoriju. Ilgtspējīga, sociāli atbildīga studentu grupas iniciēta kustība, kas vērsta uz rezultātu un iedzīvotāju iesaistīšanu apkārtējās vides labiekārtojumā. Otro vietu žūrija piešķīra Rīgas Celtniecības koledžas arhitektūras studentu grupai par ilgtspējīga interjera priekšlikuma izstrādi Zemgales vidusskolas aktu zālei, ik detaļā piedāvājot ieviest modernus, ekonomiskus un alternatīvus risinājumus, lai taupītu resursus. Balvas Katras nominācijas uzvarētājiem bija iespēja doties uz Šveici dizaina salona „Xcelsior” organizētajā izglītojošajā ekskursijā, iepazīstot ilgtspējīgas arhitektūras piemērus Eiropā. Uz Šveici devās arhitekti Edgars Treimanis un Christopher Andreas Lezius („Upmalas biroju” ēkas autori), Ervīns Krauklis (projekta „Vecmājas” autors) un arhitektūras maģistre Ilze Rudzāte (Pagalmu labiekārtojuma projekta viena no organizatorēm). Publikācija par ceļojumu būs izdevumā „Latvijas Architektūra” 2013/6, kas iznāks decembrī. Nominācijas „Ilgtspējīgākā ēka 2013” uzvarētājs „Upmalas biroji” saņēma pie ēkas fasādes stiprināmu plāksni, kas ēkas esošajiem un potenciālajiem īrniekiem turpmāk ikdienā atgādinās par uzvaru ilgtspējībai veltītajā konkursā. Seminārs Salīdzinot ar ierasto Latvijas konkursu praksi, ēku ilgtspējībai veltītā konkursu žūrija nākamajā dienā pēc rezultātu paziņošanas bija gatava sniegt skaidrojumu par vērtēšanas kritērijiem seminārā, kas notika 2013.gada 20.septembrī dizaina salonā „Xcelsior”. WGBC eksperts D. Klārks un žūrijas dalībnieki publiski atvērtā seminārā analizēja un skaidroja konkursam iesniegtos pieteikumus, analizēja objektus, un te pirmo reizi tika publiskots arī konkursa pieteikumu katalogs. Semināru apmeklēja RCK studenti, arhitekti, konkursa dalībnieki, citi interesenti, tā norise izvērtās par draudzīgu sarunu un pieredzes apmaiņu, mudinot nozares cilvēkus un jauniešus arī turpmāk domāt par ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem. Viena no būtiskākajām atziņām: jo vairāk būs izglītotu pasūtītāju, pie kuriem pieder arī publiskais sektors – valsts –, jo vairāk ilgtspējīgu ēku taps vai tiks rekonstruētas atbilstoši ilgtspējas kritērijiem. Katalogs „Konkursa „Ilgtspējīgākā ēka un projekts Latvijā 2013” pieteikumi” Šobrīd izdots pirmais ilgtspējīgas arhitektūras paraugiem veltīts elektroniskais katalogs Latvijā latviešu un angļu valodā, kura saturs tapis uz konkursa pieteikumu bāzes un ar VKKF finansiālu atbalstu. Katalogu ar Pasaules Zaļās būvniecības padomes (WGBC, www.worldgbc.org), kas ir konkursa starptautiskais patrons, atbalstu izplatīs vairāk nekā 90 valstīs, popularizējot pasaulē Latvijas arhitektu, būvnieku un studentu pienesumu ilgtspējīgas būvniecības jomā. Katalogs lejuplādējams: www.latvijasbuvnieciba.lv, www.ibp.lv. Agritas Lūses viedoklis par konkursa „Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2013” rezultātiem „Žūrijas vairākuma viedoklim personīgi es nevaru piekrist, turklāt uzskatu, ka notikusi atkāpšanās no NOLIKUMA 7.2. punktā minētajiem kritērijiem, ar kuriem saskaņā pirmā vieta konkursā būtu piešķirama biroja ēkai Rīgā „Alojas Biznesa centrs” (projekts – „Sarma&Norde”, pasūtītājs – „LNK Properties”). Ēkas tehniskajos un ekspluatācijas risinājumos ir ietvertas vairākas parauga un atkārtošanas vērtas ilgtspējīgas inovācijas, kā arī ēkai piemīt izteiksmīgs un ar apkārtējo apbūvi harmonējošs arhitektūras tēls. Izdevumā „Latvijas Būvniecība” ēkai bijušas veltītas vairākas publikācijas, kurās izskatīti izmantotie būvrisinājumi un mikroklimata nodrošināšanas tehniskās nianses. Aptaujājot biroja ēkas lietotājus – bankas „Nordea” darbiniekus –, nesaņēmu norādes par nekomfortablu mikroklimatu, bet gan vērtējumu, ka „iekštelpās nejūt, kāds gadalaiks ir ārā”.

REA vēstnesis

17 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Tas liecina par komfortabliem apstākļiem, kuros realizējams produktīvs darbs. Logus bankas ēkā iespējams atvērt nevis tradicionālā veidā, radot nekontrolētu gaisa apmaiņu telpā, bet tieši tik, cik nepieciešams, lai radītu emocionālo komfortu. Arī apakšzemes plašā autostāvvieta nav iemesls, lai darbinieki neizvēlētos alternatīvus un ilgtspējības konceptam atbilstošus pārvietošanās līdzekļus – velosipēdus, sabiedrisko transportu. Ja laika apstākļi ir atbilstoši, darbinieki klientu apmeklējumam ikdienā izmanto korporatīvos velosipēdus, uz darbu un no tā daudzi darbinieki dodas ar sabiedrisko transportu. Turklāt žūrijas apmeklējuma laikā darba dienā plkst. 9.00 no rīta varējām pārliecināties, ka autostāvvieta nav piepildīta, liecinot, ka darbinieki nav izmantojuši automašīnas, lai ierastos darbā. Ēkas būvniecības un apdares materiāli ir izteikti izturīgi, arī pēc vairāku gadu ekspluatācijas nav vērojamas diluma pazīmes. Biroju ēkai ir universāls un elastīgi maināms plānojums, ļaujot to ērti un ātri piemērot dažādām funkcijām, ja, piemēram, mainās enkurnomnieks. Mūsdienu mobilajā pasaulē funkcijas ātra maiņa ir viens no ilgtspējīgu ēku nosacījumiem. Būtisks darbs ieguldīts mikroklimata nodrošinošo iekārtu regulācijā, monitoringā, tiecoties uz energopatēriņa samazinājumu. Lai arī ēkas izmaksas ir bijušas ievērojamas, ekspluatācijas izmaksas ir ekonomiskas, attaisnojot sākotnējos ieguldījumus un arī ilgtspējīgas būvniecības realizācijas konceptu – jebkuras pēc ilgtspējīgiem kritērijiem būvētas ēkas izmaksas ir par vidēji 20–30 procentiem lielākas nekā pēc standarta normatīviem būvētām ēkām. Vēl jāpiemin, ka „Alojas Biznesa centra” ēka ir ilgtspējīgas būvniecības filozofijas pamatlicējs Latvijā, tā tika projektēta laikā, kad ilgtspējības koncepts Latvijā bija svešs arhitektiem, inženieriem un būvniekiem. Šobrīd nav skaidrs, saskaņā ar kādiem kritērijiem žūrijas vairākums vērtēja „Alojas Biznesa centra” kvalitātes otrajā kārtā. Jāpiebilst, ka apmeklējuma laikā tika saņemtas izsmeļošas atbildes uz jebkuru žūrijas dalībnieka jautājumu, tika demonstrētas tehniskās iekārtas un to darbība.” Kontaktinformācija: e-pasts: agritalu@inbox.lv

REA vēstnesis

18 Nr.24 2013.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Content

2 TOPICS OF REA 5 EUROPEAN SMART CITIES AND COMMUNITIES INITIATIVE ON CLIMATE, ENERGY AND

SOCIAL ISSUES

8 (R) EVOLUTIONARY A NEW GENERATION HEATING SYSTEM “SOLARPUMP”

13 EVALUATION OF RESULTS OF AWARD "MORE SUSTAINABLE BUILDING & PROJECT IN 2013"

Izdevumu „REA vēstnesis” Nr.24 (2013.gada 4.ceturksnis) sagatavoja: Maija Rubīna Juris Golunovs Rihards Baufals Evita Riekstiņa Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: Brīvības iela 49/53, 518.kab. Rīga, LV - 1010 tālrunis 67012350, fakss 67181171 e-pasts: rea@riga.lv Par rakstos pausto faktu un datu pareizību atbild rakstu autori. Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.

REA vēstnesis