Embed Size (px)
Citation preview
Reģionālā politika 2020
Ilze GOBA Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Valsts attīstības plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas
vecākā eksperte 1
Saturs
1. Reģionālās attīstības tendences Latvijā un teritoriālais aspekts ES fondos 2007.-2013.gadam
2. Reģionālās politikas nākotnes perspektīva Latvijā līdz 2020.gadam – Reģionālās politikas pamatnostādņu līdz 2020.gadam projekta galvenie uzstādījumi
2
1. Reģionālās attīstības tendences Latvijā un teritoriālais aspekts ES fondos 2007.-2013.gadam
3
Ilgtermiņa izaicinājums – reģionālās atšķirības
Bezdarbs, 2012
Uzņēmumu skaits uz 100 iedz., 2010
Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldību teritorijās 2007-2012
IKP, 2009
4
Reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā
Latvijā raksturīgas izteiktas reģionālās attīstības atšķirības salīdzinājumā ar citām ES valstīm
Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2009 (NUTS 3 reģioni)
25
30
35
40
45
50
55
Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersijas izmaiņas 1996-2009
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
Bulgārija
Ungā
rija
Igau
nija
Latv
ija
Rumān
ija
Slovā
kija
Po
lija
Īrija
Lielbritānija
Portugā
le
Liet
uva
Vācija
Čeh
ija
Beļģija
Fran
cija
Grieķ
ija
Itālija
Au
stri
ja
Slovē
nija
Som
ija
Zvie
dri
ja
Dān
ija
Nīderlande
5
Atšķirīgas pašvaldību iespējas finansēt savu attīstību
• Pašvaldības: Tuvākā “vara” iedzīvotājiem Atšķirīgs resurss attīstībai (nepietiek pamatfunkcijām)
19,3 25 22,3 24,6
33,6
79,7 73,5
77,5 75,4
65,6
2007 2008 2009 2010 2011
Jā Nē
Atbilde uz pašvaldību pašvērtējumu “Vai pašvaldībai ir pietiekami finanšu līdzekļi
funkciju veikšanai?”
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos, 2011
6
ERAF prioritāte “Policentriska attīstība”
Aktivitātes:
• 3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”
• 3.6.2.1.aktivitāte "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”
• 3.6.1.2. aktivitāte “Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”
55%
25%
8%
12%Transport infrastructure (incl. support for enterprises)
Energy efficiency of public buildings
Education infrastructure
Culture infrastructure (incl. heritage& tourism)
Kopā: 227 mlj. LVL
7
Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012-2013
• Plāna mērķi:
– Atbalsts jaunu uzņēmumu izveidei
– Labvēlīgāka vide ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei Latgalē
• Investīcijas - papildus piesaistīti ES fondi 55,7 milj. LVL (virssaistības) un Valsts budžets 5,9 milj. LVL
• Pilotprojekti industriālo zonu atbalstam
– Daugavpils Ziemeļu rūpnieciskā zona - 12 uzņēmumi, 1227 nodarbinātie
8
ES fondu ieguldījumu sadalījums pa plānošanas reģioniem 2007.-2011.g. (milj. LVL, %)
1.DP Cilvēkresursi un nodarbinātība
2.DP Uzņēmējdarbība un inovācijas
3.DP Infrastruktūra un pakalpojumi, t.sk. prioritāte “Policentriska attīstība”
10,79;
14%
13,67;
18%
41,21;
53%
2,12;
3%
2,54;
3% 7,20;
9% 10,79;
14%
13,67;
18%
41,21;
53%
2,12;
3%
2,54;
3%
7,2;
9%
149,63; 19%
156,17; 20%
187,70; 24%
131,59; 16%
40,21; 5%
130,75; 16%
Kurzemes reģions
Latgales reģions
Rīgas reģions
Vidzemes reģions
Visa Latvija
Zemgales reģions 9
ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls
10
Gūtās mācības
1. Lai būtiskāk ietekmētu reģionālās attīstības atšķirības, nepieciešama:
– finansējuma koncentrācija tematiski un teritoriāli (9+21)
– nodrošināt lielāku projektu atdevi teritorijas attīstībai - pašvaldībām vairāk jāorientējas uz projektiem, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību (mazāk labiekārtošanas jeb “komforta” projektu)
2. Nepieciešams daudz plašāk pielietot teritoriālo pieeju (investīcijas balstīt uz teritoriju vajadzībām, veicot kompleksus ieguldījumus)
– Atbalsts pašvaldību attīstības programmu īstenošanai
– Vajadzības vs resursi = sasniedzamie rezultāti ar augstāku pievienoto vērtību
11
2. Reģionālās politikas nākotnes perspektīva Latvijā līdz 2020.gadam – Reģionālās politikas pamatnostādņu līdz 2020.gadam projekta galvenie uzstādījumi
12
Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam
Politikas virzieni:
Sasniedzamība un mobilitātes iespējas Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji) Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)
Pašlaik tiek izstrādāts Nacionālās attīstības plāns un Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam
13
Reģionālā politika līdz 2020.gadam
• Policentriskas attīstības veicināšana
• Funkcionālās mērķteritorijas (Latvija 2030)
• Jauna investīciju/atbalsta plānošanas sistēma, īstenojot teritoriālo pieeju
• Ekonomikas stimulēšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana vietējā un reģionālajā līmenī
• Pakalpojumu “grozs”
• Pašvaldību un reģionu aktīvāka loma teritorijas attīstības veicināšanā un potenciāla izmantošanā
• Plaša loka ieinteresēto pušu iesaiste reģionālās politikas mērķu īstenošanā
14
1. mērķis. Sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību
2. mērķis. Stiprināt pašvaldību funkcionālo un finansiālo rīcībspēju/autonomiju un lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā
Rīcības virzieni
1. Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem
2. Atbalsts lauku teritorijām
3. Atbalsts Rīgas metropoles areālam
4. Atbalsts Baltijas jūras piekrastei
5. Atbalsts Austrumu pierobežai
6. Veicināt reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošanos, kas balstās uz teritoriju kultūras un radošo potenciālu, specializāciju un sadarbību starp izglītības un zinātnes sektoru, kultūras iestādēm, uzņēmējiem, NVO un vietējās pārvaldes institūcijām
Rīcības virzieni
1. Paaugstināt vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās
2. Palielināt pašvaldību finansiālo rīcībspēju (pašvaldību finanšu pilnveidošana)
3. Palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenī
4. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas
Reģionālās politikas vadības mehānisms mērķu efektīvai ieviešanai
Investīciju/ atbalsta sniegšanas sistēmas teritorijām elementi
Iesaistīto pušu lomas
Reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējā koordinācija
Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā
Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbība
Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam
Teritoriju pārvaldes pilnveidošana reģionālās politikas efektīvai īstenošanai
15
Galvenās mērķteritorijas:
Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (9+21 pašvaldība)
Lauku teritorijas (89 pašvaldības)
Investīciju koncentrācija attīstības centros reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros
Pārējās mērķteritorijas:
Rīgas metropoles areāls
Baltijas jūras piekraste
Austrumu pierobeža
Atbalsta pasākumi ar specifiskiem atbalsta virzieniem reģionālās politikas mērķteritorijām
16
Mērķteritoriju kopīgie un galvenie atbalsta virzieni:
• Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra
• Transporta infrastruktūra
• Publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši apdzīvojuma līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam”
• Specifisks atbalsts atsevišķām mērķteritorijām (piem., Rīgas metropoles areāla mobilitāte, pierobežas teritoriju sadarbība ar kaimiņvalstīm)
17
Reģionos ārpus Rīgas – zemāka spēja piesaistīt investīcijas
Reģionos ārpus Rīgas - lielāks skaits pašnodarbināto
0,0
500,0
1000,0
1500,0
2000,0
2500,0
3000,0
2006 2007 2008 2009 2010
Riga region
Vidzeme region
Kurzeme region
Zemgale region
Latgale region
Reģionālās atšķirības uzņēmējdarbības attīstībā
36%
23%
39% 46% 46% 43%
52%
6%
4%
6%
6% 8% 9%
8%
48% 73%
46% 28% 30%
30% 23%
10% 0%
9% 21% 16% 19% 16%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Latvija Rīgas reģions Pierīgas reģions
Vidzemes reģions
Kurzemes reģions
Zemgales reģions
Latgales reģions
Zemnieku un zvejnieku saimniecības Komercsabiedrības
Individuālie komersanti Pašnodarbinātās personas
18
Kādi faktori ietekmē vietas (pilsētas) izvēli?
19
Industriālās teritorijas Čehijā
• Investīcijas 92 industriālās teritorijas – piesaistītas investīcijas no 534 jauniem uzņēmumiem, nodarbināti 98 tūkstoš darbinieku; 70% šo zonu ir aizņemtas
20
Lielākie darba devēji – ATI Latvijā
80 205
40 20 20
5199
3045
90
1420 1441
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
Ventspils Jelgava Mālpils Gulbene Saldus
ATI radītās darba vietas Nodarbināto skaits (uzņēmumos virs 50 darbiniekiem)
1 ATI projekts dod 1% līdz 5% no darba vietām pašvaldībā (lielākie darba devēji virs 50 darbinieku)
21
Investoru ieguldījumi pašvaldības attīstībā (sociālajos projektos) – SIA “Cemex”
• Nodibinājums “Cemex Iespēju fonds” ir 2007. gadā izveidota SIA “Cemex” iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt Saldus un Brocēnu novadu attīstību
• Piemēri fonda atbalstītajiem projektiem 2011.gadā:
– Bērnu rotaļu laukuma izveide Remtes pagastā
– Vides labiekārtošana Zaņas pagasta sporta angāra trenažieru zālē
– Ūdenstūrisma attīstība Saldus un Brocēnu novados
– Rotaļtelpas “Saules zaķis” labiekārtošana - Brocēnu novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mūsmājas”
– Līdzekļi zupas virtuves izveidei Saldū, kas darbojas no 2009. gada rudens
Avots: http://www.cemex.lv/su/su_sr_co.asp
22
Pakalpojumu “grozs” - kritēriju kopums publisko investīciju plānošanai un veikšanai teritorijās
Nosaka pakalpojumu klāstu noteiktās jomās (veselība, kultūra, sports, izglītība, sociālā aprūpe), kas nodrošināms katrā apdzīvojuma līmenī un pakalpojumu hierarhiju
Augstākā līmenī tiek piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts, kas ietver arī zemākajiem līmeņiem noteikto pakalpojumu apjomu
Atspoguļo tikai tos pakalpojumus/jomas, kurās teritoriālā diferenciācija ir lietderīga
Zemgales plānošanas reģions 23
Ekonomikas stimulēšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana vietējā un reģionālā līmenī
• investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai pašvaldībās
• paplašināt un dažādot pašvaldību iespējas atbalstīt uzņēmējus
− normatīvo aktu, kas reglamentē pašvaldību tiesības rīkoties ar mantu, pilnveidošana
• paaugstināt pašvaldību kapacitāti piesaistīt investīcijas
− vismaz 30 investīciju projektu sagatavošana potenciālajiem investoriem reģionos
− reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem
o speciālistu kapacitātes stiprināšana
o dalība izstādēs, prezentējot teritoriju piedāvājumus investoriem
− Latgales uzņēmējdarbības centra izveide
• uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās un reģionos
− pašvaldību radītā administratīvā sloga uzņēmējiem mērījumi un tā samazināšana
• teritoriju esošo resursu apzināšana un specializācijas/profila noteikšana attīstības plānošanas dokumentu izstrādes ietvaros
• pasākumi un ieguldījumi inovācijas attīstībai nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanai attīstības centros
24
Turpmākie soļi
• Līdzdalība NAP izstrādes pabeigšanā – Pamatnostādņu priekšlikumu iestrāde NAP
• Pamatnostādņu pilnveidošana un izsludināšana (līdz 31.12.2012.)
25
