Reģionālās politikas pamatnostādnes 2020 (pieeja un principi)

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2020

(pieeja un principi)

Raivis Bremšmits

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaValsts attīstības plānošanas departaments direktors

Pamatnostādņu projekta statuss

• Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam jāizstrādā līdz 01.06.2012. (Valdības rīcības plāns)

• Projekts apspriests reģionālajos forumos “Tavā varā”

Saturs

1. Reģionālās attīstības tendences Latvijā

2. Teritoriālais aspekts ES fondos 2007.-2013.gadam

3. Reģionālās politikas nākotnes perspektīva Latvijā līdz 2020.gadam

Reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā

Latvijai ir augstākās reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā

Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2008

0.010.020.030.040.050.0

Reģionālās atšķirības – IKP un nefinanšu investīcijas

Ne-finanšu investīcijas uz vienu iedz.(LVL)

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

2005 2006 2007 2008 2009

Rīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

IKP atšķirība: 2008.g. 2,5 reizes

Nefinanšu investīcijas: 2009.g. -3,4 reizes

Izaugsmes periodā nefinanšu investīcijas daudz veiksmīgāk piesaistīja attīstītākie reģioni (Rīga)

Nepieciešami papildus stimuli, kas sekmētu nefinanšu investīciju pieaugumu reģionos ārpus Rīgas

Spēcīgu uzņēmumu trūkums reģionos

2009.gada dati

Bezdarbs: darbavietu trūkums reģionos

Bezdarba līmenis, 2011

Bezdarba līmenis, 2010

Iedzīvotāju skaita samazināšanās – teritoriju iztukšošanās

Pēdējo 5 gadu laikā iedz. skaits ir pieaudzis pamatā ap Rīgu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldību teritorijās 2006.- 2011.

Atšķirīgas pašvaldību iespējas finansēt savu attīstību

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

pašvaldību budžetos 2008.gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

pašvaldību budžetos 2010.gadā

Teritoriju līdzsvarota attīstība – viena no horizontālajām prioritātēm - nozaru un teritoriju prioritāšu koordinācija

• Noteiktas aktivitātes (piem., atbalsts ĪAT)

• Atbilstības/vērtēšanas kritēriji

• Reģionālās kvotas

• Diferencēts līdzfinansējums

Teritoriālā aspekta ievērošana ES fondos

1.DP Cilvēkresursu un nodarbinātība (milj. LVL; %)

Kurzeme; 10.25694776; 9%Vidzeme;

3.62918294; 3%Latgale;

12.397554; 10%

Zemgale; 6.1632593499999

9; 5%Rīgas reģions ; 85.95675621;

73%

Dati 27.01.2012.

2.DP Uzņēmējdarbība un inovācijas (milj. LVL; %)

Kurzeme; 37.0650589300001;

22%

Vidzeme; 13.3308608; 8%

Latgale; 12.14795546; 7%

Zemgale; 10.96990021; 6%

Rīgas reģions ; 96.052582349999

8; 57%

Dati 27.01.2012.

3.DP Infrastruktūra un pakalpojumi (milj. LVL; %)

Kurzeme; 196.63881387; 20%

Vidzeme; 140.31856376; 14%

Latgale; 208.28267646; 21%

Zemgale; 167.91354682; 17%

Rīgas reģions ; 292.94593125;

29%

Dati 27.01.2012.

ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls

Dati 01.02.2011.

Līdzšinējās pieejas investīciju plānošanā trūkumi

• Investīcijām mazs efekts uz reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu– Nenotiek investīciju koncentrācija attīstības centros – netiek radīta

pozitīva ietekme uz centru apkārtējām teritorijām un reģiona attīstību– Pašvaldībām viena projekta ietvaros nav iespēju kompleksi realizēt ar

vairākām nozarēm/ jomām saistītas aktivitātes – Reģionālu projektu trūkums (starpnozaru projekti starp vairākām

pašvaldībām)

• Dominē nozariskā pieeja:– Pašvaldībām ir jāpielāgojas centralizēti izvirzītiem atbalsta nosacījumiem– Investīcijas netiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām –

mazināta vietējās plānošanas nozīme– Nav iespējams koordinēt laikā ar dažādām nozarēm/ jomām saistītās

investīcijas

• Nav iespēju savlaicīgi un elastīgi reaģēt un pielāgoties pārmaiņām vietējos apstākļos (piem., finanšu resursu pieejamībā projektu realizācijai)

Jauna investīciju plānošanas/ atbalsta sniegšanas sistēma teritoriju attīstībai

Pamatprincipi:

Latvija 2030 mērķteritorijas (teritoriju atbalsta virzieni)

Pašvaldību un reģionu attīstības programmas (investīciju pieprasījums)

Pakalpojumu “grozs” katram apdzīvojuma līmenim (kritēriji)

Diferencēts finansējums pašvaldībām (atkarībā no rezultātiem un sociālekonomiskās situācijas)

Atbalsta virzieni mērķteritorijām:

• Atbalsta virzieni attīstības centriem

• Atbalsta virzieni lauku teritorijai

• Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam

• Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei

• Atbalsta virzieni austrumu pierobežai

Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam

Mērķteritoriju sasaisteApdzīvojuma līmeņi (pak.

grozs)

Funkcionālās mērķteritorijas no Latvija 2030 (atbalsta virzieni)

Plānošanas reģioni

Starptautiskas nozīmes attīstības centri Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils

Attīstības centri + Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža

KPR, LPR, RPR

Nacionālas nozīmes attīstības centri Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Rēzekne, Valmiera


Visi reģioni

Reģionālas nozīmes attīstības centri


Visi reģioni

Novada nozīmes centri

Lauku teritorijas + Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža

Visi reģioni

Pagasti, ciemi Lauku teritorijas + Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža

Visi reģioni

Atbalsta virzieni attīstības centriem• uzņēmējdarbība – cilvēkkapitāla un infrastruktūras

attīstība investoru piesaistei (t.sk. industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai specializācijai

• transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie autoceļi, kas ir pašvaldību pārziņā)

• publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam”

• infrastruktūras bāze inovācijas, radošo industriju potenciāla un pakalpojumu attīstībai

Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:Nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kas noteikti Latvija 2030 (t.i. republikas pilsētas un novadi, kuros ietilpst reģionālas nozīmes centri)

Atbalsta virzieni lauku teritorijai

• uzņēmējdarbības konkurētspēja - cilvēkkaptiāla attīstība, produktivitāte, modernizācija, kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un pārstādē

• lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c.

• dabas resursu, vides, tradicionālās lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, integrētās augu aizsardzības ieviešanai

• vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana)

• infrastruktūras sakārtošana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam pakalpojumu „grozam”

Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:

Novadi, kuros neietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs un novadu, kuros ietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs, teritorija ārpus attīstības centra

Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam

• Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana

• kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana

• kultūras mantojuma, kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstība


Rīgas pilsēta un Pierīgas pašvaldības

(Rīgas metropoles areālā ietilpstošās pašvaldības)

Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei

• atbalsts piekrastes biznesa infrastruktūrai, mazinot sezonalitātes ietekmi uz teritorijas ekonomiku

• lielo ostu un jahtu infrastruktūras attīstība

• mazo ostu un piestātņu attīstīšana

• veselības tūrisma attīstīšana, aktivizējot kūrortresursu izmantošanu;

• atjaunojamo energoresursu izmantošana (vēja enerģija, pilotprojekti jūras resursu izmantošanā)

• vides kvalitātes uzlabošana – klimata pārmaiņu seku mīkstināšana jūras krastā un upju ietekās, Baltijas jūras un piekrastes piesārņojuma mazināšana

• kuģošanas drošības uzlabošanas pasākumi


Republikas pilsētas un novadi, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru

Atbalsta virzieni Austrumu pierobežai

• cilvēkkapitāla attīstība • transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija

tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu (ceļi, ielas, dzelzceļš)

• robežkontroles punktu atjaunošana un attīstība• loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto

pakalpojumu un objektu attīstība

Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: Krievijas un Baltkrievijas pierobežas pašvaldības

P.S. Latgales attīstības rīcības plāna 2012.-2013.gadam izstrāde

Pašvaldību funkcionālā un finansiālā rīcībspēja (I)

• Palielināt un dažādot pašvaldību budžetu finanšu avotus– Paplašināt pašvaldību tiesības noteikt NĪN slogu, dodot tiesības

noteikt NĪN nodokļa likmes koridoros– Izvērtēt iespējas pašvaldību budžetiem pakārtot ar uzņēmējdarbību

saistītos nodokļus– Pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu– Atvieglot pašvaldību pieeju finanšu instrumentu resursiem,

sagatavojot priekšlikumus pašvaldību kreditēšanas nosacījumu noteikšanai ilgtermiņā

• Paaugstināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā

– Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumus par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, vienkāršojot kārtību, kādā pašvaldība slēdz nomas līgumus ar komersantiem

– Nodrošināt pašvaldību radītā administratīvā sloga uzņēmējiem mērījumus, sagatavojot priekšlikumus šī sloga samazināšanai

– atbalstīt uzņēmējdarbības speciālista darba vietas izveidi katrā reģionā un pašvaldībā

• Paplašināt reģionālās statistikas klāstu un nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbību

Reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošana (II)

• Izstrādāt un ieviest pilotprojektus inovācijas sistēmu veidošanai reģionālā un vietējā līmenī

• Veicināt pašvaldību aktīvāku iesaistīšanos izglītības samērošanā ar vietējām darba tirgus vajadzībām

• Apmācīt pašvaldību un reģionu darbiniekus inovācijas un klasteru veidošanas jautājumu risināšanā

• Nodrošināt reģionu/pašvaldību atbalstu inovatīvajai uzņēmējdarbībai, organizējot jauno ideju konkursu vietējā līmenī „Reģiona/novada Ideju Kauss”, rīkojot inovatīvo biznesa ideju autoru apmācības, uzņēmēju dienas

• Veidot vietējo un reģionālo mentoru tīklu• Nodrošināt reģionus un pašvaldības ar informāciju par

starptautiskajiem atbalsta instrumentiem (galvenokārt ES) inovācijas veicināšanai vietējā un reģionālā līmenī

• Popularizēt labās prakses piemērus gan no Latvijas, gan ārvalstīm inovācijas veicināšanā

• Sekmēt vietējo identitātes produktu radīšanu un virzīšanu tirgū

Turpmākie soļi

• Pamatnostādņu pilnveidošana:Finanšu un rezultatīvo rādītāju sadaļas

sagatavošana

o Reģionu un pašvaldību investīciju un rezultātu apzināšana

Jaunā investīciju sistēma – reģionu lomas pilnveidošana

Nodokļu sistēmas pilnveidošana pašvaldībās

• Latgales attīstības rīcības plāna 2012.-2013.gadam izstrāde

• Līdzdalība NAP izstrādē

Investīciju pieprasījuma apzināšana reģionos un

pašvaldībās• Investīcijas:

o Pakalpojumi - vajadzības, kas izriet no pakalpojumu „groza”o Uzņēmējdarbība - uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai

nepieciešamais finansējumso Ceļi - investīcijas ceļu un ielu infrastruktūrā, kā arī saistītajā

satiksmes infrastruktūrāo Papildus specifiskās vajadzības austrumu pierobežā, Rīgas

metropoles areālā un Baltijas jūras piekrastē

• Sasniedzamie rezultātio Izveidotas darba vietas, piesaistītās privātās investīcijas,

nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībās u.c.

Paldies!

Aicinām uz sadarbī[email protected]@varam.gov.lv

mailto:[email protected]



Documents

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2020 (pieeja un principi)