Rīgas 45. vidusskolas mūzikas novirziena vēsture - instrumentspēle Klavieru klase Mūzikas novirziena klasēs no 1968./69. mācību gada visi skolēni apguva klavierspēli. Pirmās skolotājas bija Milda Dagile un Eleonora Bērziņa, bet no 1972. gada piebiedrojās klavierspēles skolotāja Ieva Griņeviča (viņa bija arī koncertmeistare izcilajam Valijas Pogiņas vadītajam skolas deju kolektīvam), no 1974. gada - Dzidra Marija Nurža. 1975. gadā uz skolu tika uzaicināta vijolspēles skolotāja Irina Vasičeva. Visa šīs skolotājas bija lieliskas, ar labu muzikālo gaumi un teicamam darba spējām. Šajā periodā mūzikas mācību pārziņa pienākumus uzticēja Birutai Fricnovičai, kura ar lielu atbildības sajūtu veica šo darbu līdz 1998. gadam. Vēlāk, skolēnu skaitam palielinoties, skolā strādājuši vēl šādi klavierspēles skolotāji: Skaidrīte Leja, Irina Vasičeva (arī vijoļspēles skolotāja), Ārija Āboliņa, Edīte Birzniece, Pārsla Bišere, Baiba Lasmane, Liāna Kļaviņa, Solveiga Liepa, Inta Saksone. Elita Baibakova un Lilita Markelova kļuva arī par klavierspēles skolotājām, jo akordeona stundu skaits bija mazs. Pēc 2000. gada klavierspēli māca - Zanda Grīnberga - Grundule, Edīte Millere, Ineta Zīmele - Šteina, Ilona Birģele, u.c. Visi skolēni regulāri kārtoja instrumentspēles tehnisko prasmju pārbaudījumu (gammas un etīdes), kas ir neiztrūkstoša jauno mūziķu ikdiena, kā arī tika atskaņoti polifonie, cikliskie un dažāda rakstura skaņdarbi. Mūzikas novirziena klavieru klases skolēni aktīvi piedalījušies skolas koncertos, slēgtajos audzēkņu vakaros un dažādos festivālos. Skolotāji ar labiem panākumiem sagatavojuši skolēnus klavierspēles festivāliem, ko iesāka organizēt Rīgas 6. vidusskola, bet tad turpināja Rīgas 88. vidusskola - Klavieres populārā mūzikā, džezs, improvizācija. 1. festivāls notika 1998. gadā Rīgas 6. vidusskolā. 2. festivālā - 1999. g. Vernisāžas koncertzālē - piedalījās skolotāju Dzidras Marijas Nuržas, Ievas Griņevičas, Solveigas Liepas, Pārslas Bišeres skolēni – Margarita Dankova, Liena Kalniņa, Ima Priede, Baiba Klinšāne – Klindžāne u.c. 3. festivāls - 2000. g. - Melngalvju namā – Dzidras Marijas Nuržas, Solveigas Liepas, Zandas Grīnbergas - Grundules un Pārslas Bišeres skolēni. 4., 5., 6. festivālā - piedalījās skolotāju Dzidras Marijas Nuržas, Solveigas Liepas un Zandas Grīnbergas - Grundules skolēni. 7. festivālā - 2004. g. - Melngalvju namā piedalījās Dzidras Marijas Nuržas un Zandas Grīnbergas - Grundules skolēni.
Rgas 45. vidusskolas mzikas novirziena vsture -
instrumentsple
Klavieru klase Mzikas novirziena klass no 1968./69. mcbu gada visi
skolni apguva klavierspli. Pirms
skolotjas bija Milda Dagile un Eleonora Brzia, bet no 1972. gada
piebiedrojs klaviersples
skolotja Ieva Grievia (via bija ar koncertmeistare izcilajam
Valijas Pogias vadtajam skolas deju
kolektvam), no 1974. gada - Dzidra Marija Nura. 1975. gad uz skolu
tika uzaicinta vijolsples
skolotja Irina Vasieva. Visa šs skolotjas bija lieliskas, ar labu
muziklo gaumi un teicamam darba
spjm. Šaj period mzikas mcbu przia pienkumus uzticja Birutai
Fricnoviai, kura ar lielu
atbildbas sajtu veica šo darbu ldz 1998. gadam.
Vlk, skolnu skaitam palielinoties, skol strdjuši vl šdi
klaviersples skolotji: Skaidrte
Leja, Irina Vasieva (ar vijosples skolotja), rija bolia, Edte
Birzniece, Prsla Bišere, Baiba
Lasmane, Lina Kavia, Solveiga Liepa, Inta Saksone.
Elita Baibakova un Lilita Markelova kuva ar par klaviersples
skolotjm, jo akordeona stundu
skaits bija mazs. Pc 2000. gada klavierspli mca - Zanda Grnberga -
Grundule, Edte Millere, Ineta
Zmele - Šteina, Ilona Birele, u.c.
Visi skolni regulri krtoja instrumentsples tehnisko prasmju
prbaudjumu (gammas un
etdes), kas ir neiztrkstoša jauno mziu ikdiena, k ar tika atskaoti
polifonie, cikliskie un dada
rakstura skadarbi.
audzku vakaros un dados festivlos.
Skolotji ar labiem pankumiem sagatavojuši skolnus klaviersples
festivliem, ko ieska
organizt Rgas 6. vidusskola, bet tad turpinja Rgas 88. vidusskola -
Klavieres populr mzik,
dezs, improvizcija.
2. festivl - 1999. g. Vernisas koncertzl - piedaljs skolotju
Dzidras Marijas Nuras, Ievas
Grievias, Solveigas Liepas, Prslas Bišeres skolni – Margarita
Dankova, Liena Kalnia, Ima Priede,
Baiba Klinšne – Klindne u.c.
3. festivls - 2000. g. - Melngalvju nam – Dzidras Marijas Nuras,
Solveigas Liepas, Zandas
Grnbergas - Grundules un Prslas Bišeres skolni.
4., 5., 6. festivl - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras,
Solveigas Liepas un Zandas Grnbergas
- Grundules skolni.
7. festivl - 2004. g. - Melngalvju nam piedaljs Dzidras Marijas
Nuras un Zandas Grnbergas -
Grundules skolni.
ceturt Ieva Grievia, tad Dzidra Marija Nura ar saviem
skolniem
8.,9.,10. festivl - piedaljs skolotju Dzidras Marijas Nuras, Zandas
Grnbergas - Grundules un
Inetas Zmeles skolni.
11. festivls - 2008. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotju
Dzidras Marijas Nuras, Zandas
Grnbergas - Grundules skolni.
12. festivls - 2009. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotju
Dzidras Marijas Nuras un Edtes
Milleres skolni.
Hertu Jliju Barkni,
Aleksandru Agnesi Viikovu,
13. festivls - 2010. g. - Jelgavas 4. vidusskol - piedaljs
skolotjas Dzidras Marijas Nuras skolni.
14. festivls - 2011. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotjas Edtes
Milleres skolni.
15. festivls - 2012. g. - Melngalvju nam - piedaljs skolotju Zandas
Grnbergas - Grundules un
Edtes Milleres skolni.
16. festivls - 2013. gada mart notiek Rgas vstures un kuniecbas
muzej. Taj piedaljs Zandas
Grnbergas - Grundules un Edtes Milleres skolni.
Attl - skolotja Zanda Grnberga - Grundule
ar skolniem Elzu Gremzdi 2.c
Elvinu Horstu 3.c,
Vladu Ivanovsku no 8.b
17. festivls - 2014. g. - Maz ild - Elvins Horsts 4. kl., Elza
Gremzde 3. kl., Terze estere 4. kl.;
piedaljs skolotju Zandas Grnbergas - Grundules un Edtes Milleres
skolni.
18. festivls - 2015. g. Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas Liel
zl - Elvins Horsts 5. kl., Elza
Gremzde 4. kl., Terze Patrcija estere 5. kl.; piedaljs skolotju
Zandas Grnbergas - Grundules un
Edtes Milleres skolni.
Elvinu Horstu
19. festivls - 2016. g. notika Jzepa Vtola Latvijas Mzikas
akadmijas Liel zl – piedaljs (attl)
Vija Sprde 5. kl., Bete Brtia 5. kl. , Elza Gremzde 5. kl., Terze
Patrcija estere 6. kl., Gabriela
Utne 6. kl., Lsma Krasta no 7. klases un skolotjas Zanda Grnberga -
Grundule un Edte Millere
Klavieru klases audzki piedaljušies ar republikas un
starptautiskajos konkursos, iegstot
labus rezulttus:
Jaunais virtuozs – 2003., 2005. - Pvula Jurjna mzikas skol Rg -
Dvids Andersons -
atzinbas raksts, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
Valga XI Rahvusvaheline klaveriansamblite festival - konkurs – 2006
- Igaunij - Elna Prga-
Berjoza un Alise Goriina 5. kl. - atzinbas raksts, skolotja Zanda
Grnberga - Grundule.
Valga XII Rahvusvaheline klaveriansamblite festival - konkurs 2007
- Igaunij - Alna Jaskevia
4. kl. un Dvids Andersons 6. kl. - specilbalva par labko skadarba
izpildjumu, skolotja
Zanda Grnberga - Grundule.
II Rgas Starptautiskais Jauno pianistu konkurss 2013 - Elza Gremzde
3. kl. un Elvins Horsts 4.
kl. - 2. vieta klavieru ansambu kategorij, skolotja Zanda
Grnberga-Grundule.
Noras Novikas VII Starptautiskais Mazs kamermzikas konkurss 2014 –
notiek Mrupes
Mzikas un mkslas skol, piedals Elza Gremzde 3. kl. un Elvins Horsts
4. kl. - atzinbas
raksts, skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
III Rgas Starptautiskais Jauno pianistu konkurss 2015 - Lsma Krasta
no 7.b klases un Laura
Antonova no 2.b klases ieguva II vieta D grup, skolotja Edte
Millere.
II vietas ieguvjas - Lsma Krasta un Laura Antonova
Noras Novikas VIII Starptautiskais Mazs Kamermzikas Konkurss 2016 -
Elza Gremzde 5. kl.
un Terze Patrcija estere 6. kl. - Atzinbas raksts, skolotja Zanda
Grnberga - Grundule.
Alternatvo neformlo pianistu festivlu konkursu Maors no 2001. gada
ldz 2016. gadam ik
gadu Jrmalas kultras centra filil - Kauguru kultras nam organiz msu
skolas klaviersples
skolotja Edte Millere. Pianistu konkursos – festivlos Maors gti šdi
rezultti:
1. Maors – 2002 – klavieru duets Zane Petrovska, Undne Skandate 5.
kl. - Liel balva klavieru
ansambu kategorij, skolotja Zanda Grnberga – Grundule.
2. Maors – 2003., 2004., 2005.- Dvidam Andersonam - I pakpes
diploms jaunkaj vecuma grup,
skolotja Zanda Grnberga - Grundule.
3. Maors - 2006 - Dvidam Andersonam 5. kl. - I pakpes diploms
veckaj vecuma grup, Alnai
Jaskeviai 3. kl. - I pakpes diploms jaunkaj vecuma grup, Alisei
Goriinai, Elnai Prgai - Berjozai
5. kl. - II pakpes diploms klavieru ansambu kategorij, skolotja
Zanda Grnberga - Grundule.
4. Maors - 2007 - Alnai Jaskeviai 4. kl. - I pakpes diploms vidj
vecuma grup, Alnai Jaskeviai un
Alisei Cimbaukai 4. kl. - I pakpes diploms klavieru ansambu
kategorij, skolotja Zanda Grnberga -
Grundule.
5. Maors – 2008 - Alisei Cimbaukai 6.b kl. - I pakpes diploms,
skolotja Edte Millere.
6. Maors - 2009 - Alisei Cimbaukai 7.b kl., Laurai Rutkai 8.b kl.,
- I pakpes diploms, skolotja Edte
Millere.
7. Maors - 2011 – Aritai Melnei 3.b kl., rikam Muiniekam 3.b kl.,
Laurai Rutkai 9.b kl., Annai
Lconei 1.b kl. - Liel balva un I pakpes diploms, skolotja Edte
Millere.
Attl - 1. rind no kreisas: Anna Lcone, Arita Melne, riks
Muinieks,
2.rind Laura Rutka un skolotja Edte Millere
8. Maors - 2012 - Paulai Agatei Pantelei 1. kl. Elvinam Horstam 2.
kl. - skolotja Z. Grnberga -
Grundule; Lsmai Krastai 3.b kl., Aritai Melnei 4.b kl., skolotja
Edte Millere - Liel balva un I
pakpes diploms.
9. Maors – 2014.
2016. gada pavasar pirmo reizi notika skolas jauno pianistu
konkurss „Mocarta un Graubia
gadskrta 2016”. Š paskuma idejas autore, metodisk vadtja,
organizatore un vadtja bija skolotja
Edte Millere.
Kokles klase
Kokles spli Rgas 45. vidusskol ska apgt tikai no 1981. gada. Pirm
un vieng taj laik bija
5. klases skolniece Ilze Kalve, kuras skolotja bija Ilga Josta
(Millere). Audzkne atskaoja gan
skadarbus, gan ar splja pavadjumus dziedtajm tautasdziesmm.
Pc daiem gadiem kokli splja ar Evija Putna, bet 1988. gad
piebiedrojas trs 1. klases skolnieces -
Ilze Balcerbule, Zane Maskaonoka un Gita Krae. Vism meitenm bija
personiskie mzikas
instrumenti. Meitenes uzstjs ar ansambl – trio.
Vienu gadu (1993./94.m. g.) kokles spli mcja Ilze Kalve, kura bija
studente Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmij.
Vita Ruduša Rgas 45.vidusskol par kokles sples skolotju ska strdt
no 1994.gada
septembra ar trijm mzikas novirziena jau 7. b klases audzknm – Ilzi
Balcerbuli, Zani Maskaonoku
un Gitu Krai.
pirmajos darba gados vairkkrt uzstjs skolas svingajos paskumos ar
solo priekšnesumiem, k ar
skolas rkoto mzikas nedu ietvaros aicinja ciemos kokltju ansambli
Teiksma un Jzepa Vtola
Latvijas Mzikas akadmijas studentes – kokltjas. Rezultt interesi
par kokles spli ska izrdt
arvien vairk skolnu.
1995./1996. mcbu gad. Dalbnieces kokltju ansambl tika iesaisttas
prsvar otraj vai trešaj
mcbu gad, kad bija nostiprinti kokles sples pamati. Skotnji
muzicšana ansambl tika stenota
tikai k viena no obligt instrumentu sples eksmena sastvdam un
priekšnesumi sniegti tikai
eksmena komisijai. Pakpeniski, nostiprinoties sastvam,
paplašinoties reperturam un attstoties
kokltju sples prasmm, kokltju ansamblis kuva par patstvgu Rgas
45.vidusskolas kolektvu.
Ansamba repertur iekauti gan par kokltju ansambu klasiku dvti
skadarbi
(S.Krasnopjorovs Krusta kazaks un Aiz ezera balti brzi, V. Salaks
Sij auzas, tautu meita un Kur,
saulte, kavjies, L. Apkalns Apaais mness un Garais dancis, M. Aldiš
Kam tie kalni u. c.), gan ar
pašas Vitas Rudušas prlikumi konkrtajam skolas ansamba sastvam (K.
Staško Spdi, vizi, vainadzii,
G. Igaunis Seši mazi bundzinieki, A. Vecumnieks Makšernieku dziesma
un Špudziesma, I. Tauria
Tumsa, tumsa, kas par tumsu un Vecpilsmuias dancis, dadu tautu
Ziemassvtku dziesmas u.c.), k ar
pašas V. Rudušas veidots latviešu tautasdziesmu apdares - No rtia
rozes sju, Brzgales polka, Lni,
lni Dieviš brauca, Dvieu deja.
Audzknes instrumentus, parasti lietotus, cents iegdties sav pašum,
kas bija samr sareti,
jo 13 - stgu kokles un 19 - stgu kokles kopš Rgas mzikas
instrumentu fabrikas likvidcijas 1990 - to
gadu skum vairs netika raotas, savukrt 30 - stgu koncertkokles tika
izgatavotas individuli pc
pastjuma. Td ar instrumentiem izldzja Vita Ruduša no savas privts
kolekcijas, k ar daus
lietotus mzikas instrumentus iegdjs skola. Apgrtints instrumentu
pieejambas d kokles sples
apmcba tika diferencta, t.i. skumskolas audzknes apguva 13 - stgu
kokles spli, pamatskolas
audzknes 19 - stgu kokles vai etnogrfisks 9 - stgu kokles
spli.
Laik no 1994. gada septembra ldz 2002. gada maijam kokles spli pie
Vitas Rudušas ir
mcjušs: Ilze Balcerbule, Zane Maskaonoka, Gita Krae, Ivita Ose,
Laura Vilcia, Liene Kabuce
(etnogrfisk kokle), Zane Šuktere (etnogrfisk kokle), Krista Lesia,
Sintija Upte, Dina Gaura, Elna
Krklia, Madara Krklia, Ieva Crule, Liene Lvalde, Arloana Lilo. Elna
Brakša muzicja tikai
skolas kokltju ansambl, jo kokles spli apguva Rgas 1. brnu mzikas
skol.
Rgas 45.vidusskol kokles sple vairum gadjumu tika mcta skumskol un
pamatskol, tomr,
beidzot 9.klasi, divas audzknes – Ilze Balcerbule un Ivita Ose –
izteica gatavbu kokles spli turpint
mcties ar vidusskol. Abm bija iespjams apgt profesionls 30 - stgu
koncertkokles spli.
Vidusskolas noslguma eksmen abu audzku kokles sples prasmes tika
novrttas k teicamas. Pc
Vitas Rudušas ieteikuma 2001. gada ruden Ilze Balcerbule kuva par
viena no Latvijas profesionlk
un radošk kolektva – kokltju ansamba Teiksma dalbniecm.
Kokltju ansamba nozmgks uzstšans :
No kreiss – Zane Maskaonoka, Vita Ruduša, Ilze Balcerbule
1997. gada 18. decembris, Ziemassvtku sadraudzbas koncerts Jelgavas
mzikas skol,
1998. gada 12. marts, Rgas pilstas Vidzemes priekšpilstas voklo un
instrumentlo ansambu
skate Rgas 45.vidusskol,
1998. gada 17. marts, Rgas 45.vidusskolas skolnu koncerts, veltts
mzikas novirziena klašu
30 - gadei Rgas Latviešu biedrbas Zelta zl,
1998. gada 22. marts, Latvijas mzikas novirziena skolu koru
festivls Latvijas Universittes
Lielaj aul,
No kreiss, 1.rind – Santa Skrebele (blokflauta), Ilze Balcerbule,
Sintija Upte, Vita Ruduša,
2.rind – Ivita Ose, Inese Rokalne, Laura Vilcia
Koncerti - Helsinku mzikas skolas delegcijai, skolotju delegcijai
no Portugles un Dnijas,
1999. gada 16. janvris, ieraksts Latvijas Radio 1. programmas
raidjumam par Rgas 45.
vidusskolas kolektviem, skolas 45 gadu jubilejas gaids,
2000. gada 24. marts, Pirmais Latvijas mzikas novirziena skolu
instrumentlo ansambu
festivls koncertzl Ave Sol,
No kreiss – Vita Ruduša, Sintija Upte, Krista Lesia, Dina Gaura,
Elna Krklia, Ilze Balcerbule, Ivita Ose
2001. gada 6. aprlis, Otrais Latvijas mzikas novirziena skolu
instrumentlo ansambu festivls
koncertzl Ave Sol,
2001. gada 11. maijs, koncerts V Eiropas Mzikas skolotju asocicijas
konferences
Globalizcija un identitte dalbniekiem Rgas 45.vidusskol,
2002. gada 6. marts, Rgas zonas mzikas novirziena koru skate –
pavadjums Ilgas Milleres
vadtajam mzikas novirziena 4. klašu korim,
2002. gada 20. marts, Ilgas Milleres vadt mzikas novirziena 4.
klašu kora un skolas kokltju
ansamba koncerts Engures kultras nam,
2002. gada 22. marts, Latvijas mzikas novirziena skolu koru
festivls – pavadjums Ilgas
Milleres vadtajam mzikas novirziena 4. klašu korim Latvijas
Universittes Lielaj aul,
2002. gada 30. aprlis, Trešais Latvijas mzikas novirziena skolu
instrumentlo un vokli
instrumentlo ansambu festivls Rgas evanliski luterisk Svt Ptera
baznc,
2002. gada 5. maijs, dievkalpojums un koncerts. Ilgas Milleres vadt
mzikas novirziena 4.
klašu kora un skolas kokltju ansamba koncerts Usmas evanliski
luteriskaj baznc Latvijas
Etnogrfiskaj Brvdabas muzej,
2002. gada 20. maijs, skolas kokltju ansamba koncerts – lekcija par
kokli skumskolas klašu
skolniem Rgas 45.vidusskol.
No kreiss, 1.rind – Elna Krklia, Madara Krklia, Ivita Ose, 2.rind –
Ieva Crule, Elna Brakša, Sintija Upte, Vita Ruduša
Ingrda Veismane Rgas 45. vidusskol ska strdt 1998. gada ruden k
mzikas skolotja
skumskolas klass, bet no 2002. gada ldz 2006. gadam bija ar kokles
sples skolotja. No 2008. gada
kokles spli mca skolotja Mra Jansone – Henkuzene.
PŠAMINSTRUMENTU KLASE
no darba skol, tika prtraukta daa pšaminstrumentu sples mcšana.
Skol metla un koka
pšaminstrumentus mcjuši šdi skolotji: Guntis eibe, Jnis Garais,
Jnis boliš, Jnis Kais
(izveidoja ar dada sastva pšaminstrumentu ansambli), bet no 2005.
gada – Vilis Brziš (vada
saksofonistu ansambus, kuri koncert skol un ar labiem rezulttiem
piedals Vidzemes priekšpilstas
instrumentlo ansambu skats).
apgt, jo trka persongo instrumentu.
Vlk, ar vecku atbalstu, tika iegdtas persongs stabules katram
skolnam, izveidojs
stabuu ansamblis (vadtja I. Millere), kurš koncertja gan skol, gan
piedaljs Eiropas diens Vcij,
Freiburg 2006. gad, gan Vidzemes priekšpilstas instrumentlo ansambu
skats, gan Latvijas mzikas
novirziena skolu instrumentlo ansambu festivlos.
Stabuu ansamblis – no kreiss: Juris zers. Nikija Pujte, Romija
Meduecka, Agija Rte, Kristne Martinova, Kitija Rubie, Laura
Kurme
Pc koncerta Bad Krocingen (Vcija) 7.b klases stabuu ansamblis un 8.
b klases koris 2006. gada Eiropas diens, prstvot Latviju
Skol blokflautas spli vl mcjušas skolotjas - Ieva Praulia, Vita
Ruduša, Vsma Gaizia,
bet visilgk - Iveta Cakule.
Iveta Cakule skol ska strdt 1994. gada septembr k skumskolas mzikas
skolotja, bet no
1995. gada prma blokflautas sples stundas, drz vien tika izveidots
blokflautu ansamblis, kurš
priecja klaustjus skolas koncertos. Blokflautu ansamblis piedaljs
Mzikas novirziena skolu
instrumentlo un vokli instrumentlo ansambu festivlos un Vidzemes
priekšpilstas instrumentlo
ansambu skats, iegstot augstu vrtjumu.
Blokflautas spl Anna Apse un Laura Znotia
Blokflautas spl Barbara Amelia un Anna Apse
Flautas spli no 1998. - 2002. gadam mcja skolotja Zaiga Raitgara.
Skumskolas skolniem
tika iegdtas persongs mazs šrsflautas, jo liels - mazie skolni
nevarja splt. Skolotja
izveidoja ar flautu ansambus gan skumskol, gan pamatskol. Flautu
ansambi ar piedaljs Mzikas
novirziena skolu instrumentlo un vokli instrumentlo ansambu
festivlos un Vidzemes priekšpilstas
instrumentlo ansambu skats, iegstot augstu vrtjumu. VII Latvijas
mzikas skolu
Pšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildtju konkurss Rg, Jzepa
Vtola Latvijas Mzikas
akadmij notika 2002. g. - Dace Zaria ieguva atzinbu, viu konkursam
sagatavoja skolotja Zaiga
Raitgara.
Pc tam no 2004. - 2007. gadam flautas spli mcja Natlija Dobrovoska,
bet no 2007. gada -
Inga Karika.
Mika Vilsona lekciju un demonstrjumus uz vairkiem flautu grupas
instrumentiem Rgas 45.vidusskol
2015.gad, kuru apmeklja plašs klaustju loks.
Rgas 45.vidusskolas flautu ansamblis veiksmgi piedaljies Noras
Novikas VII Starptautiskaj
Mazs Kamermzikas konkurs (2014). Atzinba izteikta Ingai Karikai par
latviešu tautasdziesmu
aranjumu (2014). Flautu ansamblis Latvijas izgltbas iestu vokli -
instrumentlo un instrumentlo
ansambu festivl - konkurs, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svtkiem
(2015) ieguvis I pakpes diplomu, bet flautu trio : I pakpes diplomu
Latvijas izgltbas iestu, vokli
instrumentlo ansambu, instrumentlo ansambu un popgrupu festivl -
konkurs No baroka ldz
rokam (2016). Atzinba izteikta Ingai Karikai par latviešu tautas
dziesmu Teci, teci, kumelii un Ar
vilciu Rg braucu veiksmgiem aranjumiem Noras Novikas VIII
Starptautiskaj Mazs
Kamermzikas konkurs (2016).
Par piedalšanos Noras Novikas VIII Starptautiskaj Mazs Kamermzikas
konkurs (2016)
izteikta pateicba A. A. Kalviai, S. A. Tukumai, D. Upmanei un
pateicba skolotjai Ingai Karikai par
audzku sagatavošanu.
Pc koncerta dienas centr bezieds,
no kreiss: A. A. Kalvia, E. Laukgale, A. Melne, D. Ilsters,
K. Strazda, E. Brzkalns un M.Briede un skolotja Inga Karika
Akordeona klase Pc mzikas novirziena nodibinšanas (1968), daus
gadus vlk, skolni varja izvlties ar
akordeona spli pie skolotjas Mras Nešpores.
Akordeona sples skolotjas Elita Baibakova un Lilita Markelova Rgas
45. vidusskol ska
strdt no 1981./ 1982. mcbu gada. Skolni piedaljs daudzos skolas
koncertos gan veckiem, gan
dados paskumos.
Pirmaj ansambl/ duet splja Valdis Vasievskis un Mrtiš Nešpors. Tad
tika izveidots
ansamblis jau lielk sastv: Rolands Juhna, Mris Locns, Signe
Šimanauska, Kristina Stankevia.
No 2003. gada akordeonistu ansamblis piedaljies ansambu skats, kur
iegti augsti rezultti –
pirms un otrs pakpes diplomi.
Attl - no kreiss - skolotjas Lilita Markelova un Elita
Baibakova
Akordeona klases audzki gan solo, gan ansambos aktvi piedaljs
skolas rkotajos paskumos:
Ziemassvtku koncertos, Mtes dienas koncertos, k ar tika organizti
koncerti veckiem.
Akordeonistu ansambl tika iesaistti ar citu mzikas instrumentu
spltji - vijoles, blokflautas,
flautas, sitaminstrumenti, veidojs sadarbba ar koliem – Edti
Milleri, Ingu Kariku, Ivetu Cakuli, Jni
Vberstu, Irnu Vasievu un Kristni Gailni.
Skolni koncertjuši izbraukuma koncertos Brzpil, Valk, Jkabpil,
pansiont Meciems un
socils paldzbas centr. paša sadarbba bijusi ar koncertmeistaru Juri
Kavu, kurš veidojis ansamblim
skadarbu aranjumus.
Ziemassvtku koncerts skol,
koncerts jauniešu centr,
koncerts Vrmanes drz Rgas brnu un jauniešu Mzikas svtkos Ms pilstai
ceRgai.
2012./2013. m.g.
Elita Baibakova
Pie klavierm - koncertmeistars Juris Kava, aiz klavierm - skolotja
Elita Baibakova
koncerts Rgas socils aprpes centr Meciems,
Rgas instrumentlo ansambu skate BJC Laimte,
2014. /15. mcbu gads
Ziemassvtku koncerts BJC Auseklis,
2014./15. mcbu gads
Uzstjas 3. klašu voklais ansamblis,
instrumentlais ansamblis,
oti labi pankumi akordeonistu ansamblim bija 2015./16. mcbu gad.
Latvijas izgltbas
iestu vokli instrumentlo ansambu, instrumentlo kolektvu un popgrupu
festivl – konkurs No
baroka ldz rokam konkurs ansamblis ieguva 1. pakpes diplomu un tika
izvirzts uz finla konkursu,
kur ar iegts 1. pakpes diploms.
Materilus apkopoja
latviešu valodas skolotja, bibliotekre Ingna Vilmane Izmantojot
skolas mjaslapas www.r45vs.lv apakšsada „Skolas vsture” publicts
fotogrfijas un apkopotos materilus, obligti jnorda atsauce uz
autoru vai autoriem un mjaslapu www.r45vs.lv. Skolas mjaslapas
www.r45vs.lv apakšsada „Skolas vsture” apkopots informcijas
aizsardzbu nosaka LR Autortiesbu likums / skatt -
https://likumi.lv/doc.php?id=5138 /.
Rgas 45. vidusskolas administrcija