Rīgas Tehniskās universitātes

Būvniecības fakultāte Civilo ēku būvniecības katedra

Ēku rekonstrukcija un restaurācija

Studiju darbs

Ēkas Stabu ielā 17 rekonstrukcija un restaurācija

Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs

Ģirts Striebulis

Roberts Krastiņš

Mikus Krastiņš

III RBCB03

Pieņēma: Kārlis Kostjukovs

Atzīme:__________________

Paraksts:_________________

Rīga,2011. gada maijs

Saturs

Saturs ............................................................................................................................................................... 2 1. Mērķi .................................................................................................................................................... 3 2. Tehniskās apsekošanas atzinums .......................................................................................................... 3

2.1 Mērķi ................................................................................................................................................ 3 2.2 Vispārīgas ziņas par būvi .................................................................................................................. 3 2.3 Situācijas plāns ................................................................................................................................. 3 2.4 Būves daļas ....................................................................................................................................... 4

2.4.1 Pamatne un pamati ................................................................................................................. 4 2.4.2 Sienas ...................................................................................................................................... 5 2.4.3 Pārsegumi ............................................................................................................................... 6 2.4.4 Jumts ....................................................................................................................................... 7 2.4.5 Logi un durvis......................................................................................................................... 8 2.4.6 Fotografēšanas virzienu shēma ............................................................................................... 8 2.4.7 Secinājumi .............................................................................................................................. 9

3. Pārplānojums ...................................................................................................................................... 10 3.1 Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas ........................................................... 10 izmantošanas un apbūves noteikumi .............................................................................................. 10

3.1.1 Esošās apbūves statuss ......................................................................................................... 10 3.1.2 Esošo ēku un būvju renovācija, remonts, restaurācija un rekonstrukcija ............................. 10 3.1.3 Noteikumi teritoriju fragmentiem ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem .............................. 11 3.1.4 Jumtu ainavas noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās ...................................... 11

3.2 2. stāva daļējais pārplānojums ........................................................................................................ 12 3.2.1 Arhitektūras risinājumi ......................................................................................................... 12 3.2.2 Pārveidojumi......................................................................................................................... 12 3.2.3 Sienas .................................................................................................................................... 12 3.2.4 Pārsegums ............................................................................................................................. 12 3.2.5 Logi un durvis....................................................................................................................... 12

3.3 3. stāva plānojums .......................................................................................................................... 13 3.3.1 Arhitektūras risinājumi ......................................................................................................... 13 3.3.2 Pārveidojumi......................................................................................................................... 13 3.3.3 Sienas .................................................................................................................................... 13 3.3.4 Pārsegums ............................................................................................................................. 13 3.3.5 Logi un durvis....................................................................................................................... 13 3.3.6 Jumts ..................................................................................................................................... 13 3.3.7 Kvartāla ainava ..................................................................................................................... 14

4. Labiekārtošanas darbi ......................................................................................................................... 14 4.1 Pamatu hidroizolācija ..................................................................................................................... 14 4.2 Ārsienu siltumizolācija ................................................................................................................... 14 4.3 Akustiskie risinājumi ...................................................................................................................... 15 4.4 Ugunsdrošība .................................................................................................................................. 16

5. Konstrukciju aprēķins ......................................................................................................................... 17 5.1 Starpstāvu pārsegumu siju pārbaude .............................................................................................. 17 5.2 Logu ailas pārsedzes izveides risinājums ....................................................................................... 19 5.3 pamatu konstrukciju pastiprināšana ................................................................................................ 20

Izmantotā literatūra ........................................................................................................................................ 22 Grafiskā daļa .................................................................................................................................................. 23

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

1. Mērķi

Projekts izstrādāts dzīvojamai ēkai Rīgā, Stabu ielā 17, kad.Nr. 01000220015001, kuras īpašnieks vēlas

palielināt dzīvojamo platību neizmainot apbūves platību.

2. Tehniskās apsekošanas atzinums

Tehniskā apsekošana tika veikta saskaņā ar LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana", un atzinums ir

izstrādāts atbilstoši šī būvnormatīva pielikumā esošajiem ieteikumiem.

Tehniskajai apsekošanai tika izmantoti ēkas rekonstrukcijas (08.2000.) AR daļas plāni, iepirkums par

fasādes rekonstrukciju un termogrāfiskās apsekošanas (2010.02.10) dati.

Tehniskā apsekošana tika sadalīta divās daļā un veikta 2011. gada 4. martā, kad ēku apsekoja Roberts

Krastiņš un Mikus Krastiņš, kā arī 25. aprīlī, kad to apsekoja Kristaps Kuzņecovs un Pēteris Pastars.

2.1 Mērķi

Tehniskās apsekošanas mērķis bija noteikt ēkas vispārējo stāvokli un papildstāva izbūves iespējas.

2.2 Vispārīgas ziņas par būvi

Dzīvojamās ēkas Rīgā, Stabu ielā 17., koordinātas(LKS92):X507653m; Y 312696 m, projektu izstrādāja

arhitekts Pauls fonHardenaks 1877. gadā. Kopš 1923. gada ēka atrodas studentu korporācijas „Selonija” īpašumā.

Ēkai ir 2 virszemes stāvi un pagrabstāvs, kā arī neapkurināmi bēniņi. Ēkas plānojumu skatīt „Grafiskās

daļas” AR sadaļas 1. 2. un 3. lappusē.

Ēka:

Pielietojums: dzīvojamā ēka, īres nams, biroju ēka;

Apbūves laukums: 402,89 m2 (Platība pa ārējo kontūru (arī ārējās daļas))

Būvtilpums: 4874,97 m3(Ārējā kontūra)

Kopējā platība: 975,86 (platība, kas izriet no iekštelpu platību summas)

Stāvu skaits: 3

Renovācija: 2001. gada vasara

Ēkas izmantošana atbilst plānojuma veidam, jo biroja telpas un tām pieguļošās platības aizņem 295,38 m2

,

kas sastāda 30% no ēkas kopējās platības. Ēkai nav piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss.

2.3 Situācijas plāns

Zemes gabals atrodas Rīgas vēsturiskā centra apbūves teritorijā saskaņā ar Rīgas teritorijas attīstības plānu

2006. – 2018. gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem, kas paredz kultūrvēsturiskās vides

veidošanu, dzīvojamās funkcijas īpatsvaru virs 60% un perimetrālās apbūves principus.

Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu iekšpagalms dotajam

zemesgabalam ir neapbūvējams.

Būve atrodas pie zemes gabala robežas ar Stabu ielu un pieguļ Stabu ielas namam Nr. 19.

Brauktuves un autostāvvieta 24 mašīnāmsastāda22,2% no zemesgabala platības un ir ieklātas ar

bruģakmeni.

Teritorija ir nožogota no visām pusēm ar metāla sētu 2m augstumā.

Dotā zemesgabala izmantošana atbilst teritorijas plānojumam.

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

4

Situācijas plānu skatīt „Grafiskās daļas” Ģenerālplāna sadaļā.

Zemesgabals:

Kadastra Nr.: 01000220015001

Platība: 1349,35 m2

Apbūves blīvums: Apbūves laukumu summa/ pret zemes gabala platību

Apbūves intensitāte: Stāvu platība (3. stāvu) / zemes gabala platību

2.4 Būves daļas

2.4.1 Pamatne un pamati

Grunts ģeoloģija tiek pieņemta balstoties uz vispārzināmajiem avotiem un nav izskatīta atsevišķākajam

objektam. Gruntsūdens līmenis šajā apvidū ir 2m, pārējos grunts ģeoloģiskos raksturlielumus skatīt „Grafiskās

daļas” Ģeotehniskās izpētes sadaļā.

Ēkai ir lentveida pamati, kuru iestrādes dziļumu pieņem 4,5 m zem 1. stāva grīdas līmeņa. Pamati veidoti

no akmens mūra un saistīti ar javu(att.2.1),, to biezums svārstās no 320 mm līdz 800 mm. Apdarei izmantoti

dekoratīvie apmetumi.

Vairākās vietā pagrabstāvā ir redzami mitruma radīti bojājumi sienu un griestu apmetumam (att.2.2 un

att.2.3) un ir sākusies sēnītes izplatīšanās.

Tikai daļai ēkas ir izveidota betona apmale ūdens novadīšanai no pamata, pārējai ēkas daļai apkārt ir

izvietos bruģakmens, kuš nav saistīts ar sienu(att.2.4), tādējādi veidojot plaisu, kurā nokļūst lietus ūdens un mitrina

pamatus. Lai pagrabstāvu padarītu gaišāku ir izveidotas gaismas šahtas, kurās pašlaik krājas komposts, kas aizsedz

ūdens novades kanālus, un tajās vietās novērojamas plaisas un apmetuma bojājumi (att.2.5).

Pamatu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

att.2.1 Pamatu materiāls att.2.3 Pagrabstāva pārsegumu

apmetuma bojājumi

att.2.2Pagrabstāva sienas

apmetuma bojājumi

att.2.4Bruģakmens pie

pamata att.2.5Gaismas šahta

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

5

2.4.2 Sienas

Pagrabstāva ārsienas sienas veidotas no akmens mūra un apskatītas punktā 2.4.1. Pagrabstāva iekšsienās

izmantots sarkanais māla ķieģelis, no kura izveidotas arī velves (att.2.6). Kā redzams, tad uz ķieģeļiem ir parādījies

balts apsūbējums (kaļķu izdalījumi), kas radies sāļu un javas, gruntsūdeņu vai mitrā gaisa migrācijas ceļā.

Ēkas virszemes sienas ZR virzienā ar biezumu 250mm veidotas no sarkanajiem māla ķieģeļiem, kas

apstrādāti ar dekoratīvo apmetumu(att.2.7). Apmetums vairākās vietās ir bojāts, tādējādi pakļaujot ķieģeļus

mitruma iedarbībai.

Pēc termogrāfisko datu apskates, var secināt, ka šai sienai ir novērojami lieli siltuma zudumi pie

siltummezgla cokola līmenī (att.2.8). Pārējai sienai termiskie rezultāti ir vienādā līmenī (att.2.9).

Arī ēkas kopējā siena ar Stabu ielas 19. namu ir kapitāla mūra siena, kuras biezums 250mm. Šai sienai ir

novērojami mitruma radītie apmetuma bojājumi (att.2.10 un att.2.11).

att.2.6Pagrabstāva velves att.2.7 ZR sienas apmetums

att.2.8 Siltuma zudumi mūrī

sanmezgla tuvumā att.2.9 Mūra kopskats

att.2.10 Siena ar 19. namu.

Priekštelpa att.2.11 Siena ar 19. namu.

Vējtveris

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

6

Pārējo sienu konstrukcija sastāv no koka statņiem. Pēc iepirkuma datiem šajās sienās ir izvietoti 150 mm

akmensvates, no kuriem 50 mm ir vēja izturīgi. Ārējai apdarei izmantoti 30 mm apdares dēļi, bet iekšpusē riģipsis.

Sienu krāsojums ir saplaisājis, jo apdarē izmantots fasādei neatbilstošas krāsas. Dēļi pie ieejas pagrabstāvā

ir satrupējuši (att.2.12) , jo nav nodrošināti pret mitruma iedarbību no zemes. DA sienā ir izveidots atvērums

(att.2.13), pa kuru māja ziemas mēnešos zaudē siltumu. Sienai otrā stāva gaitenī ir mitruma, kas nāk no jumta,

radīti bojājumi (att.2.14), kā arī izveidojušās plaisas (att.2.15), kuru cēlonis varētu būt konstrukcijas nestspējas

zudums.

Pēc termogrāfiskās apsekošanas datiem var spriest, ka ir siltuma zudumi iekšpagalma fasādei(att.2.16) un

sienai, kas robežojas ar bēniņu kāpnēm (att.2.17).

Sienu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

2.4.3 Pārsegumi

Daļa pagrabstāva pārseguma ir veidota no mūra arkām (att.2.18), bet daļa rekonstruēta, un tajos izmantotas

koka sijas.

Pirmā un otrā stāva pārsegumos izmantotas koka konstrukcijas ar siju biezumu 250 mm un soli 900 mm.

Sijas balstītas uz nesošajām sienām. Pārseguma masivitātes nodrošināšanai lietoti būvgruži. Daļa otrā stāva

pārseguma ir siltināta ar 100 mm akmensvates.

Otrā stāva pārsegumā redzamas mitruma iedarbības pazīmes, kas novedušas pie apmetuma bojājumiem

(att.2.19). No termogrāfijas rezultātiem iespējams secināt, ka zem otrā stāva pārseguma vai tā līmenī uz ārpusi tiek

att.2.14 2. stāva gaiteņa

sienas bojājumi

att.2.16 Siltuma zudumi

„Pauc zālē”

att.2.13 Caurums sienā uz

19. nama pusi

att.2.12 Siena pie pagraba

ieejas

att.2.15 Plaisa 2. stāva

sienā

att.2.17 Siltuma zudumi

bēniņu kāpņu sienā

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

7

izstarots liels siltuma daudzums (att.2.20). Tāpat siltuma zudumi ir caur šo pārsegumu uz bēniņiem (att.2.21-

att.2.26), kuru efektu palielina gan ventilācija, gan dūmvads.

Otrā stāva pārseguma stāvoklis pēc vizuālās apsekošanas tika pieņemts kā labs un citas pārbaudes netika

veiktas.

2.4.4 Jumts

Koka jumta konstrukcija (att.2.27)veidota no priežu brusām ar šķērsgriezumu 250×250 mm. Virs spārēm

atrodas latojums un skārda (att.2.28)segums.

Jumta konstrukcijai ir redzamas virspusējas trupes pazīmes (att.2.29), kuras izraisījis mitrums, kas tek caur

jumta seguma materiāla salaiduma vietām. Pagaidām bojājumi ir nenozīmīgi, tomēr jumta segumam nepieciešams

remonts.

Jau bez termiskās apskates redzams, caur kurām vietām jumtā tiek zaudēts siltums (att.2.28), tomēr pēc

sīkākas apskates šādu problēmzonu skaits pieaug.

Jumta konstrukcijas tehniskais stāvoklis ir labs.

att.2.19 Mitruma bojājumi

otrajā stāva

att.2.20 Siltuma zudumi

brandmūrī

att.2.21 Ventilācijas kanāls

un dūmvads att.2.22 Ventilācijas kanāls

att.2.23 Siltummezgla

dūmeņa izvads

att.2.24 Bēniņu pārsegums.

Skats uz stadionu

att.2.25 Vecās apkures

sistēmas izplešanās trauks att.2.26 Ventilācijas izvadi

att.2.18 Pagraba

pārsegums

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

8

2.4.5 Logi un durvis

Mājai ir izmatoti divkāršā stiklojuma logi plastikāta rāmī, tomēr, lai arī logi ir salīdzinoši kvalitatīvi, tomēr

to montāžā vērojamas nepilnības, kas noved pie siltuma zudumiem (att.2.30).

2.4.6 Fotografēšanas virzienu shēma

att.2.29 Trupes pazīmes

jumta konstrukcijai

att.2.27 Jumta konstrukcija att.2.28 Jumta segums

att.2.30 Logi 2. stāvā

att.2.31 Pagrabstāva shēma att.2.32 1. stāva shēma

Studiju darbs

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kristaps Kuzņecovs

9

att.2.32 2. stāva shēma

2.4.7 Secinājumi

Pēc ēkas Rīgā, Stabu ielā 17 vizuālās apsekošanas var izdarīt sekojošu secinājumus:

1. Ēkas pamatu konstrukcijās netika konstatētas būtiskas plaisas vai citi bojājumi, kas liecinātu par to

nevienmērīgu sēšanos. Tomēr pamatos un pagraba sienās uzkrājas mitrums, tāpēc ir jāveic pamatu un pagraba

sienu hidroizolēšanas un siltināšanas darbi. Lai veiktu papildstāva izbūvi nepieciešams pārbaudīt pamatu un

pamatnes nestspēju.

2. Lai uzlabotu temperatūras režīmu pagrabstāvā un samazinātu mitruma daudzumu, nepieciešams izveidot

ventilācijas tuneli no siltummezgla uz burgas zāli.

3. Ēkas nesošajās ķieģeļu sienās nav konstatēti būtiski bojājumi, un to stāvoklis raksturojams kā

apmierinošs. Tā kā ķieģeļu sienu termiskās pretestības koeficients neatbilst mūsdienu normatīvu prasībām, un lai

samazinātu ēkas siltuma zudumus un atbilstoši ekspluatācijas izdevumus, jāveic ēkas ārsienu papildus siltināšana.

Lai izbūvētu paredzētās ailas un papildstāvu nepieciešama mūra nestspējas pārbaude. Visus darbus ieteicams veikt

kompleksi vienā laikā.

4. Ēkas koka karkasa sienas ir labā stāvoklī, tomēr nepieciešams veikt savienojumu pārbaudi ar logiem.

5. Ēkas pagraba un starpstāvu pārsegumi ir apmierinošā stāvoklī. Lai veiktu papildstāva izbūvi, jāpārbauda

otrā stāva pārseguma robežstāvokļi.

6. Jumta konstrukcija ir labā stāvoklī, tomēr nepieciešams veikt jumta seguma labošanas darbus. Lai

izbūvētu papildstāvu, jāveic kompleksa jumta konstrukcijas balstīšana.

Studiju darbs

Likumdošana

Kristaps Kuzņecovs

10

3. Pārplānojums

3.1 Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi

Ņemot vērā, ka objekts atrodas Rīgas vēsturiskā centra zonā, tad tam pastāv vairāki ierobežojumi, kas

saistīti ar Rīgas attīstības plānu 2006. – 2018. gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

3.1.1 [5.3.]Esošās apbūves statuss

[5.3.1.1.] Pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošas vēsturiskās ēkas, kas grafiskajā daļā attēlotas

smilšu krāsā, ietver vēsturisko apbūvi (kultūrvēsturiski unikālas, kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas un kultūrvēsturiski

vērtīgas ēkas), kā arī arhitektūras pieminekļus saskaņā ar LR Kultūras ministrijas apstiprinātu „Valsts aizsargājamo

kultūras pieminekļu sarakstu” un kuru pārveidošanu ierobežo spēkā esošie normatīvie akti kultūras pieminekļu

jomā (grafiskajā daļā kā papildu informācija apzīmēti ar diagonālu gaiši brūnu svītrojumu).

3.1.2 [5.5.]Esošo ēku un būvju renovācija, remonts, restaurācija un rekonstrukcija

[5.5.1.] Vispārīgie noteikumi visu RVC un tā AZ teritorijā esošo ēku un būvju izmantošanai,

rekonstrukcijai un pārbūvei, to pārveidošanas ierobežojumus un pieļaujamos izņēmumus nosaka Ministru kabineta

08.03.2004. noteikumu Nr.127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” 4., 5. un 6.punktā.

[5.5.2.]Ēkas un būves izmantojamas atbilstoši RVC AZ TP un/vai detālplānojumā noteiktajai plānotajai

(atļautajai) izmantošanai, pastāvīgi jāuztur labā tehniskā stāvoklī, laikus un periodiski renovējamas

(remontējamas), ieskaitot krāsojuma un citas ārējās apdares atjaunošanu, lai saglabātu un uzlabotu to tehnisko

stāvokli un labu ārējo izskatu.

[5.5.4.]Pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko ēku (skat. šo saistošo noteikumu

5.3.1.1.punktu) un/vai vēsturiskās apbūves rekonstrukcija pieļaujama vienīgi to plānojuma kvalitātes,

labiekārtojuma tehniskā līmeņa paaugstināšanai, konstruktīvu defektu novēršanai, saglabāšanas apstākļu

uzlabošanai, kā arī pielāgojot tās citai izmantošanai.

[5.5.5.] RVC un tā AZ kultūrvēsturiskās vides vērtību un vēsturiskās apbūves kvalitātes uzturēšanas nolūkā

ir jāsaglabā un jāatjauno pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošu vēsturisko ēku un/vai vēsturiskās apbūves

ielu fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, autentiskais arhitektoniskais un tēlnieciskais dekors ,būvgaldniecības

izstrādājumi un citas detaļas.

[5.5.6.] Pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošai vēsturiskajai apbūvei, kurai noteikta kultūrvēsturiski

nozīmīga, autentiska apbūves fronte (RVC AZ TP grafiskajā daļā apzīmēta ar līniju, ko veido melnu trīsstūru

virkne), nav pieļaujamas disharmonējošas mēroga un ritma izmaiņas fasādēs, arhitektoniskajā dekorā un apdarē,

dzegu veidotajā augstuma līnijā, kā arī jumtu, arhitektonisko akcentu un dūmeņu veidotajā siluetā. Šajā frontē

apjoma palielināšana, jumtu paaugstināšana un/vai formas maiņa atļauta situācijās:

[5.5.6.2.]ja ēka nav kultūras piemineklis;

[5.5.6.3.] izmaiņas nav pretrunā ar teritoriju fragmentu ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem (turpmāk

tekstā – apbūves fragments) prasībām (skat. 5.18.punktu);

[5.5.6.4.]ja tas nepazemina īpašuma kultūrvēsturisko vērtību, nepasliktina sanitāros un izsauļojuma

apstākļus apkārtējā apbūvē;

[5.5.6.5.] ja tas uzlabos ēkas saglabāšanas apstākļus;

[5.5.6.6.]ja tas labvēlīgi ietekmē jumtu ainavas harmoniskumu.

[5.5.8.] Ēkas un būves rekonstrukcijas jeb pārbūves iecere aprakstāma un noformējama kā būvniecības

iesniegums – uzskaites karte, kas tiek iesniegts un tiek izskatīts Būvvaldē Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu

Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajā kārtībā.

Studiju darbs

Likumdošana

Kristaps Kuzņecovs

11

5.5.11. Pirms restaurācijas, rekonstrukcijas un renovācijas projekta izstrādā jebkurai ēkai un/vai būvei,

kas nav jaunāka par 50 gadiem, jāveic arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, kuras apjoms atkarīgs no

apbūves statusa.

3.1.3 [5.18.] Noteikumi teritoriju fragmentiem ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem

[5.18.6.]Ēkām atļauta restaurācija, renovācija un rekonstrukcija, ievērojot un saglabājot apbūves

fragmenta esošajai apbūvei raksturīgo apbūves ritmu, mērogu un apbūves rādītājus: koka un/vai, attiecīgi, mūra

mazstāvu apbūves augstumu, ēku apjomu proporcijas, jumtu formas, fasāžu ritmu un apdares materiālus, ja

atsevišķa apbūves fragmenta noteikumos nav noteikts vai pieļauts citādi. Pārveidojumi un jaunveidojumi

pieļaujami tad, ja tie nedominē pār autentiskajām apbūves vērtībām ne telpiski (būves tilpums, apbūves laukums u.

tml.), ne kompozicionāli, ne materiālu pielietojumā.

[5.18.8.]Apbūves fragmentu apbūvei ar kultūrvēsturiski nozīmīgu, autentisku apbūves fronti, apjoma

palielināšana, jumtu paaugstināšana un/vai formas maiņa atļauta tikai tad, ja paredzamās izmaiņas nav pretrunā

ar atsevišķa apbūves fragmenta noteikumiem.

3.1.4 [5.19.] Jumtu ainavas noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās

[5.19.1.] Jumtu ainavas saglabāšanas vispārīgās prasības.

[5.19.1.1.] Jumtus raksturo un jumtu ainavu veido jumtu slīpums, forma, seguma materiāls un kolorīts, kā

arī atsevišķās RVC un tā AZ teritorijās atšķirīgs jumtu plakņu dalījuma mērogs.

[5.19.1.2.] Lai saglabātu RVC un tā AZ jumtu ainavu un nepieļautu kultūrvēsturisko vidi degradējošas

izmaiņas, jāizvairās no uztveramām, acīmredzami kontrastējošām un disonējošām pilsētvides kultūrvēsturisko

vērtību veidojošu vēsturisko ēku un/vai vēsturiskās apbūves jumtu pārbūvēm īpaši publiskajā ārtelpā un no

augstajiem skatu punktiem.

[5.19.1.5.] Jumtu pārveidojumiem jāiekļaujas tuvākās apkaimes jumtu ainavā, izmantojot raksturīgos

jumtu ainavas rādītājus.

[5.19.1.6.] Rekonstruējamu vai renovējamu ēku jumtu iesegumam, tai skaitā jumtu virsbūvēm, drīkst

pielietot ēkas arhitektūrai stilistikā un krāsā atbilstošus materiālus.

[5.19.1.10.]Ēkām, kas atrodas pagalmos un kas nav kultūras pieminekļi, un apbūves fragmentos,

saglabājot kopējo jumtu ainavas autentiskumu, pieļaujama jumtu formas maiņa:

[5.19.1.10.1.] no plakana vai lēzena uz stāvāku,

[5.19.1.10.2.] no simetriska uz asimetrisku,

[5.19.1.10.3.] no asimetriska uz simetrisku.

[5.19.3.] Logi jumtos

[5.19.3.1.]Bēniņu telpu izgaismošana pieļaujama ar stilistiski atbilstošām jumta virsbūvēm, ņemot vērā

ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeni un šādus principus:

[5.19.3.1.1.] visu jumta logu virsbūvju formai un iesegumu veidam jāatbilst ēkas arhitektūras stilistikai un

kompozīcijai un vietas kultūrvēsturiskās vides raksturam;

[5.19.3.1.2.] jumta logu virsbūves vienai ēkai jāveido ar vienotu arhitektoniski kompozicionālo risinājumu,

to sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēs un jumtā lietotajiem;

[5.19.3.1.3.]jumta logu virsbūvēm jābūt vismaz 1,5 m attālumā no kaimiņu robežas (pretuguns mūra);

[5.19.3.1.8.] * rekonstruējot esošu ēku, jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par

trešdaļu jumta platuma un kopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par 30% no jumta virsmas.

Studiju darbs

Plānojums

Kristaps Kuzņecovs

12

3.2 2. stāva daļējais pārplānojums

3.2.1 Arhitektūras risinājumi

Otrais stāvs tiek pārveidots par dzīvojamo zonu korporācijas Selonija biedriem. Daļa telpu ir paredzētas kā

kopmītnes, daļa kā privātā dzīvojamā platība, bet daļa kā atpūtas telpas.

Stāvā tiek izveidotas 6 istabas, kas paredzētas 12 cilvēkiem, ar kopējo platību 113,14 m2. Uz šīm istabām ir

paredzētas 3 tualetes un 3 dušas kabīnes, kā arī virtuve, kuras platība ir 19,84 m2, ar divām izlietnēm un divām

elektriskajām plītīm. Pret pagalmu ir orientēta kopējā atpūtas istaba ar platību 22,92 m2.

Bez kopmītņu tipa dzīvokļiem tiek izveidots arī viens dzīvoklis prominentākajiem pārstāvjiem ar kopējo

dzīvojamo platību 37,89 m2. Dzīvoklim ir atsevišķa tualete un dušas telpa.

68,28 m2 ir paredzēti Selonijas filistriem kā atpūtas telpas un dzīvojamā telpa, ja ir nepieciešamība palikt

Selonijā.

Otrā stāva plānojumu skatīt „Grafiskās daļas” AR sadaļas 4. lappusē.

3.2.2 Pārveidojumi

Lai iegūtu dzīvokļa plānoto telpu izvietojumu, nepieciešams nojaukt sētas kāpnes uz trešo stāvu un izveidot

koka pārsegumu. Sienā pie „I” ass jāizveido ailu, kura vedīs uz dušas telpu un kuru norobežos bīdāmās durvis.

Lai izveidotu kopmītņu tipa dzīvokļus nepieciešams nojaukt stikla sienu, kuras daļu vēlāk izmantos

virtuves zonas norobežošanai. Divās kopmītņu telpās (Nr. 1 un 11) jāizveido papildus logi (1000×2000 mm) ZR

sienā, lai radītu atbilstošu izsauļojumu.

Lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi filistru dzīvojamai telpai nepieciešams aizdarīt durvis uzgaidāmajā telpā

pie sienas ar asi „D”, kā arī izveidot jaunu durvju ailu šai pašai telpai sienā pie „6”ass.

Otrā stāva demontāžas plānojumu skatīt „Grafiskās daļas” AR sadaļas 3. lappusē.

3.2.3 Sienas

Sienas veidotas no koka statņiem, starp kuriem atrodas akmens vate. Kā apšuvums izmantots divkāršais

riģipša slānis. Starptelpu sienas ir ar 60 dB skaņas izolācijas indeksu un ugunsizturības klasi EI 90.

Vietās, kur nav nepieciešams nodrošināt skaņas izolāciju, izvietotas sienas, kas ir 122 mm biezumā ar Rw =

45 dB un EI = 45. Šajās sienās izmantots mitruma noturīgais riģipsis, jo šādas sienas tiek izmantotas kā atdalošais

elements sanmezglos.

Sienu slāņus skatīt AR sadaļas 7. lappusē.

3.2.4 Pārsegums

Jaunizveidotajam pārsegumam izmantotas koka konstrukcijas un akmens vate, kas nodrošina skaņas

izolāciju un ugunsdrošību. Pārsegums projektēts pēc Paroc ieteikumiem un atbilst lietošanas kritērijiem.

Pārsegumu slāņus skatīt AR sadaļas 8. lappusē.

3.2.5 Logi un durvis

Durvis tiek pieskaņotas ēkas kopējam stilam, lai atbilstu estētiskajām prasībām. Durvju specifikāciju

iespējams atrast iepriekšējā rekonstrukcijas projektā. Jaunajās ailās tiek ievietoti sešu kameru logi ar divkāršo

stiklojumu. Logu iestrādāšana tiek veikta reizē ar siltināšanas darbiem un tos jāiestrādā uz distanceriem siltinājumā,

lai neradītu termiskos tiltiņus.

Studiju darbs

Plānojums

Roberts Krastiņš

13

att.3.1 3. stāva modelis

3.3 3. stāva plānojums

3.3.1 Arhitektūras risinājumi

Ēkai tiek piebūvēts papildus 3. stāvs (uzskatāms stāva modelis, kas neatbilst esošajai situācijai parādīts 3.1

attēlā), kas paredzēts kā birojs, tomēr ar iespēju, ka tas var tikt izmantots arī citām funkcijām. Lielu daļu no stāva

veido terase.

3. stāvā paredzētas 2 biroja telpas ar kopējo platību 38,1 m2, konferenču zāle, terase un tualete. Kopējā

platība 136,8 m2. Konferenču zāles telpu iespējams sadalīt vairākās daļās tādejādi iegūstot papildus biroja telpas.

Izeja uz terases paredzēta no konferenču zāles kā arī no vienas no biroja telpām. Terases kopējā platība ir 62,25 m2.

Konferenču zālē ir paredzētas lielas stiklotas durvis, kas nodrošinās

pietiekamu gaismas piekļuvi, kā arī ērtu izeju uz terasi.

3. stāva plānojumu skatīt „Grafiskās daļas” AR sadaļas 5.

lapā.

3.3.2 Pārveidojumi

Lai varētu izbūvēt papildus stāvu vispirms nepieciešams

nojaukt esošo jumta konstrukciju un tad uz esošā 2. stāva pārseguma

iespējams izbūvēt papildus stāvu, jo esošās pārseguma konstrukcijas

ir ar pietiekamu nestspēju. Nepieciešams ēkas vidusdaļā starp asīm

„4” un „6” veikt pārsegumu paaugstināšanu, jo tur esošais pārsegums

ir citā līmenī nekā atlikusī daļa. Pastāv iespēja neveikt pārseguma

paaugstināšanu veidojot terasi divos līmeņos.

3.3.3 Sienas

Sienas veidotas no koka statņiem, starp kuriem atrodas akmens vate nodrošinot pietiekamu siltumizolāciju,

no ārpuses sienas apšūtas ar baltiem koka dēļiem atveidojot esošo ēkas fasādes apšuvumu, lai jaunuzbūvētais stāvs

iekļautos ēkas kopējā izskatā. Sienas iekšpusē apšūtas ar divkāršu riģipša slāni.

3.3.4 Pārsegums

Jaunizveidotajam pārsegumam izmantotas koka konstrukcijas un akmens vate, kas nodrošina

siltumizolāciju, skaņas izolāciju un ugunsdrošību. Virs pārseguma izvietoti aukstie bēniņi. Pārsegums projektēts

pēc Paroc ieteikumiem un atbilst lietošanas kritērijiem.

3.3.5 Logi un durvis

Durvis tiek pieskaņotas ēkas kopējam stilam, lai atbilstu estētiskajām prasībām. Durvju specifikāciju

iespējams atrast iepriekšējā rekonstrukcijas projektā. Jaunajās ailās tiek ievietoti sešu kameru logi ar divkāršo

stiklojumu. Logu iestrādāšana tiek veikta reizē ar siltināšanas darbiem un tos jāiestrādā uz distanceriem siltinājumā,

lai neradītu termiskos tiltiņus.

3.3.6 Jumts

Jumts tiek veidots ar 15 grādu slīpumu un klāts ar nerūsējošā tērauda slokšņu segumu, lai neatšķirtos no

esošā jumta un iekļautos kopējā ainavā. Jumta segumā jāparedz vēdināšanas lūkas, lai bēniņu telpā varētu notikt

gaisa apmaiņa.

Studiju darbs

Plānojums

Roberts Krastiņš

14

att.3.2 Kvartāla apbūve att.3.3 Ēkas modelis

3.3.7 Kvartāla ainava

Attēlos 3.2. un 3.3. parādīta esošā kvartāla apbūve kā arī 3D modelis, kurā redzams aptuvens ēkas

atveidojums ar papildus stāvu, lai varētu novērtēt kā tas iekļaujas apkārtējā ainavā.

4. Labiekārtošanas darbi

4.1 Pamatu hidroizolācija

Apsekošanas laikā atklājās, ka pamatu stāvoklis nav apmierinošs un nav nodrošināta to hidroizolācija.

Tāpēc paredzēts veikt pamatu hidroizolāciju veicot iespējamo tehnoloģiju izpēti un izmaksu/efektivitātes

izvērtējumu. Pagalma daļā pieļaujama pakāpeniska pamatu atsegšana un tieša hidroizolācijas uzklāšana, tomēr ielas

pusē jāpiemēro risinājums, kurā pamatus nav nepieciešams atrakt – piemēram injekciju metode.

4.2 Ārsienu siltumizolācija

Veicot termogrāfijas attēlu analīzi, kā arī novērtējot vidējo ēkas patērēto siltumenerģiju varam konstatēt, ka

nav nodrošināta nepieciešamā siltumizolācija, tādēļ paredzēts veikt ārsienu siltumizolāciju – mūra sienas noklājot

ar siltumizolācijas materiālu un pēc tam veidojot apmetumu, fasādes, kurās ir koka dēļu apšuvums, tas vispirms

jānoņem un jāveic siltumizolācijas slāņa atjaunošana, ja tur tāds ir, vai tāds jāizveido un pēc tam fasādes dēļu

apšuvums jāatjauno.

Studiju darbs

Labiekārtojums/Akustika

Kristaps Kuzņecovs

15

4.3 Akustiskie risinājumi

Būvakustika ir akustikas nozare, kuras mērķis ir cilvēka labvēlīgas akustiskās vides veidošana ēkās un

apbūvē kopumā. Būvniecības nozarē, galvenais no akustikas viedokļa ir nodrošināt pietiekošu skaņas izolāciju,

tādējādi nodrošinot labvēlīgus apstākļus ēkās. Normas, kas ir jāievēro par akustiku ir Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 016-03 „Būvakustika”, Ministru kabineta noteikumi Nr. 468, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības

likuma 2.panta ceturto daļu un stājušies spēkā 01.07.2004. Atbilstoši LBN 016-03 Vispārīgais jautājums, izmantotie

termini, kas pieminēti šajā darbā:

reducētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w (dB) — lielums, kuru izmanto, novērtējot

triecientrokšņa izplatīšanos ēkā, un kas raksturo norobežojošo konstrukciju triecientrokšņa

izolāciju reālos apstākļos ar skaņas blakusceļiem;

skaņas gaisā izolācijas indekss R’w (dB) — lielums, kuru izmanto, novērtējot ēkas iekšējo

norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju, un kas raksturo skaņas izplatību caur attiecīgo

norobežojošo konstrukciju, kā arī caur tai blakus esošajām konstrukcijām — pa blakusceļiem;

skaņas skaidrības parametrs C80 (dB) — klausītāja uztvertās agrīnā (līdz 80 ms) un vēlīnā (pēc 80

ms) laikposma skaņas enerģijas attiecība, kas raksturo skaņas skaidrību telpas punktos;

Normētie skaņas izolācijas lielumi ir skaņas izolācijas indekss R’w un reducētais triecientrokšņa līmeņa

indekss L’n,w, kas noteikti LBN 016-03 3. un 4.pielikumā.

Ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju virsmas veido atbilstoši LBN 016-03 3. un 4.pielikumā

noteiktajām skaņas izolācijas prasībām:

skaņas gaisā izolācijas indekss R’w ir ne zemāks par to, kāds noteikts LBN 016-03 3. un

4.pielikumā, bet triecientrokšņa līmeņa reducētie indeksi L’n,w ir ne lielāki par tiem, kādi noteikti

LBN 016-03 3. un 4.pielikumā.

indeksa R’w vērtības ir nepieciešamā skaņas izolācija starp telpām vertikālajā un horizontālajā

virzienā.

indekss L’n,w norāda nepieciešamo triecientrokšņa izolāciju visos virzienos (vertikālajā un

horizontālajā virzienā un pa diagonāli).

Atbilstību triecientrokšņa izolācijas prasībām nosaka telpām, kuru grīdas virsmu laukums ir vismaz 2,5 m2.

Skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošajām konstrukcijām, kas jāievērtē šī darba izstrādē:

Akustiskie risinājumi tika izvēlēti tipveida, kas atbilst normatīvajām prasībām.

Nr.

p. k. Telpu tips Prasības

Skaņas gaisā izolācijas indekss R’w (dB)

1 Starp dzīvokļu un dzīvojamām telpām 54

2 Starp viena dzīvokļa telpām 45

Triecientrokšņa līmeņa reducētais indekss L’n,w (dB)

3 Starp dzīvokļiem 54

Studiju darbs

Labiekārtojums/Ugunsdrošība

Kristaps Kuzņecovs

16

4.4 Ugunsdrošība

Ugunsdrošība ir obligāta prasība, kas jāizvērtē un jāizpilda, būvniecības gaitā. Neviena ēka, nevar būt

pieņemta ekspluatācijā, ja tā neatbilst LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība”. Normas, kas ir jāievēro par

ugunsdrošību ir Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība ”, Ministru kabineta

noteikumi Nr. 866, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu un stājušies spēkā 01.03.2008.

Atbilstoši LBN 201-07 Vispārīgais jautājums, izmantotie termini, kas pieminēti šajā darbā:

ugunsizturība – būves, tās konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā

saglabāt nestspēju, siltumizolācijas spēju (termisko pretestību) un viengabalainību;

ugunsreakcija – būvizstrādājumu reakcija uz uguns iedarbību noteiktos apstākļos;

ugunsslodze – būvtilpumā esošais summārais siltuma enerģijas daudzums (izteikts SI vienībās), ieskaitot

sienu, starpsienu, grīdu un griestu ārējās virsmas un apdari;

Par būtiskām ugunsdrošības prasībām uzskata prasības, kas iespējamā ugunsgrēka gadījumā nodrošina, lai:

noteiktu laiku saglabātos būves nestspēja;

tiktu ierobežota uguns un dūmu rašanās un izplatīšanās būvē;

tiktu ierobežota ugunsgrēka izplatīšanās no būves uz blakus esošām būvēm;

būves lietotāji varētu būvi nekavējoties atstāt, viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi;

neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai un

nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus.

Pēc LBN 201-07 1. pielikuma 1.tabulas būve atbilst I izmantošanas veidam – dzīvojamās būves un dzīvojamās

telpas. Būvei jānodrošina U2 būves ugunsnoturības pakāpi, pēc LBN 201-07 1. pielikuma 2. tabulas. U2 – būves

nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laikposmā, un tas ir īsāks, nekā paredzēts U1

būvēm. Atbilstoši būves izmantošanas veidam ir ierobežots stāvu un lietotāju skaits. Pēc LBN 201-07 1 34.punkta

ugunsslodze ir mazāka nekā 600 MJ/m2(dzīvojamās mājas).

Konstrukcijām ir izmantoti tipveida risinājumi, kuru atbilstība ir apstiprināta ar sertifikāciju.

Studiju darbs

Konstrukciju pastiprināšana

Ģirts Striebulis

17

5. Konstrukciju aprēķins

5.1 Starpstāvu pārsegumu siju pārbaude

Starpstāvu pārseguma izbūvei pirmajā un otrajā stāvā, kā arī daļai pagrabstāva, izmantotas koka

konstrukcijas. Pārseguma atbilstību slodžu lielumam, kā arī iespējamo pastiprināšanas veidu pamatojam ar

vienkāršotu aprēķinu.

Galvenie pārseguma raksturojošie lielumi:

Sijas gabarīti: 250 x 250 mm

Siju izvietojuma solis: s=900 mm.

Lielākais laidums: l= 6.7 m (2. stāva biroja telpa nr.13)

Sijas balstītas uz nesošajām sienām

Slogotās konstrukcijas kategorija (atbilstoši LVS EN 1991-1-1):B kategorija (gk=2 [kN/m2])

1.Tabula Slodzes un iedarbes uz pārseguma konstrukciju

Nr.

p.k.

Virsmas slodzi

veidojošās sastāvdaļas

Slodzes raksturīgā normatīvā

vērtība gk [kN/m2]

Slodzes drošuma

koeficients F

Slodzes aprēķina

vērtība

gd = gkF

[kN/m2]

Pastāvīgā slodze

1 Pārseguma pašsvars 1.0 1.35 1.35

Mainīgā slodze

2 Lietderīgā slodze 2.0 1.5 3.00

Kopā: 4.35

Aprēķins:

Aprēķinu veicam kā vienkāršai divbalstu sijai.

Nestspējas aprēķins:

Nosacījums:

Sijas efektīvais laidums:

Slodzes laukums uz vienu siju:

Aprēķina slodzes uz vienu siju:

Izkliedētā slodze uz vienu siju (aprēķina vērtība):

Maksimālais lieces moments:

Nepieciešamais pretestības moments:

–koksnes pretestība liecē (pieņemu atbilstoši koksnei C14)

att.4.1 Virsmas slodze uz pārsegumu

att.4.2 Pārseguma sijas aprēķina shēma

qd=3.915 kN/m

gd=4.35 kN/m2

900 9002

50

250 650 250 650 250

Studiju darbs

Konstrukciju pastiprināšana

Ģirts Striebulis

18

Sijas pretestības moments:

- Nosacijums izpildās!

Deformāciju aprēķns:

Pārbaudām sijas izlieces atbilstību lietojamības robežstāvoklim

Nosacījums:

[

]

Normatīvā slodzes uz vienu siju:

Izkliedēta slodze uz vienu siju (normatīvā vērtība):

(

) (

)

Sijas inerces moments:

Elastības modulis kosnei:

) (Koksne C14)

Sijas galīgā izleice:

, kur

Sijas pieļaujamā izliece:

[

]

mm

[

] )

Izlieces galīgā vērtība par 25.9 mm pārsniedz pieļaujamo vērtību pēc lietojamības robežstāvokļa.

Tā kā pārseguma siju stāvoklis pēc apsekošanas ir labs (nav novērtoa trupe vai citi bojājumi) un no

nestspējas viedokļa pārsegumam ir ievērojamas rezerves, pārseguma sijas pastiprinām konstruktīvi ar spraišļiem

starp sijām 200x100 ar soli 1.8 m (skatīt atbilstošo rasējumu BK1 grafiskajā daļā), tādējādi uzlabojot siju un visa

pārseguma kopdarbību. Pārseguma skaņas izolācijas atbilstību mūsdienu prasībām nodrošinam ar akmens vati. Tā

kā pārseguma masivitātes nodrošināšanai tika izmantots būvgružu pildījums, kurš veidoja ievērojamu slodzi uz

pārsegumu, pēc būvgružu aizvākšanas un akmens vates ievietošanas– ievērojami samazināsies starpstāvu

pārseguma pašsvars, kas samazinās izlieces vērtību.

Starpstāvu pārseguma siju maksimālais laidums virs citām telpām sastāda 5.4 m. Tā kā nestspēja būs

nodrošināta visur (vienāds sijas šķērsgriezums), pārbaudām šo siju izlieces atbilstību lietojamības robežstāvoklim

Nosacījums:

[

]

Studiju darbs

Plānojums

Roberts Krastiņš

19

Sijas efektīvais laidums:

Sijas galīgā izleice:

, kur

Sijas pieļaujamā izliece:

[

]

mm

[

] )

Izliece ir nodrošināta. Tādējādi var secināt, ka pastiprināt nepieciešams tikai sijām ar laidumu 6.7 m gan 1.,

gan 2. stāva pārsegumiem.

5.2 Logu ailas pārsedzes izveides risinājums

Logu ailu nepieciešams izveidot jau esošā mūrī. (2. stāvs 1. un 11. telpas ). Loga ailas izmēri – 1100 x

2200. Nesošā mūra biezums – 250 mm. Ailas pārsedzes risinājumu veidojam izkaļot mūrī gropes tērauda U- veida

profilu ievietošanai abās pusēs sienai. Pēc tērauda profilu ievietošanas un saskrūvēšanas ar vītņstieņu palīdzību,

veic pārsedzes aizbetonēšanu. Tikai tad, kad betona stiprība sasniegusi 70% no projektētā lieluma, veic ailas

izkalšanas darbus.

Aprēķins:

Slodžu un piepūļu aprēķins

Slodze uz ailas pārsedzi veido mūra pašsvars (ievērojot mūra

slodzes izkliedes koeficientu α=45°), kā arī starpstāvu pārseguma sijas

balstījuma vietas nodotā slodze, kuras novietojumu pieņemam

plānotās pārsedzes vidū.

Maksimālās aprēķina slodzes noteikšana no mūra pašsvara:

°

Maksimālās aprēķina slodzes noteikšana starpstāvu

pārseguma:

(Attiecīgās pārseguma sijas garums ir 4.0 m)

Pārseguma sijas efektīvais laidums

att.4.5 Loga ailas pārsedzes aprēķina shēma

att.4.4 Loga ailas izbūve mūrī

qd=3.645 kN/m

Ped=8.026 kN

1200

45°

1100

1200

2200

250 650 250

Koka sija 100 x 200 m; s = 1.8 m

S2; Tērauda leņķa profils

100

att.4.3 Pārseguma sijas pastiprināšana

Studiju darbs

Konstrukciju pastiprināšana

Ģirts Striebulis

20

Pārseguma sijas balsta reakcija

Maksimālā lieces momenta noteikšana

Maksimālo lieces momentu nosakām Izmantojot

programmu Axis LT

Pārsedzes izveidošanai nepieciešamo tērauda

U-veida profilu dimensionēšana

Nosacījums:

Nepieciešamais pretestības moments:

Pastiprināšanai izvēlamies divus U veida

profilus Nr. 12+ atbilstoši GOST 8240-89.

. Atbilstoši tehnoloģiskai

iestrādāšanai izvēlamies lielākus profilus, kā

nepieciešams pēc nestspējas nosacījumiem.

(skatīt atbilstošo rasējumu BK2 grafiskajā daļā)

Nosacījums izpildās –nestspēja ir

nodrošināta.

5.3 pamatu konstrukciju pastiprināšana

Ēkai ir lentveida pamati, kuru iestrādes dziļums ir 4.5 m zem 1. stāva grīdas līmeņa. Pamati veidoti no

akmens mūra un saistīti ar javu; biezums svārstās no 320 mm līdz 800 mm. Vairākās vietā pagrabstāvā ir redzami

mitruma radīti bojājumi sienu un griestu apmetumam. Pamatu konstrukcija ir visumā apmierinošā stāvoklī, taču

atsedzot apmetumu vietām ir redzamas plaisas.

Tā kā pamatu iebūves dziļums ir salīdzinoši liels, pamata apjoms ir ievērojams (biezums līdz pat 800 mm),

pamats ir iebūvēts labās gruntīs (vidēji rupja smilts, smalka smilts, mālsmilts), kā arī pamata materiāla –akmens

mūra – pretestība ir pietiekama, pamatu iebūves dziļumu palielināt nav nepieciešams.

Lai novērstu sēšanās radītās plaisas pamata konstrukcijā, kā arī palielinātu pamatu nestspēju un

paaugstinātu ūdens necaurlaidību, pamata konstrukciju pastiprināšanai izvēlamies pastiprināšanu ar cementa

suspensijas injekciju metodi.

Lai veiktu cementizāciju un pamata konstrukcijas monolitizēšanu, nepieciešams pamatu mūrī izveidot

urbumus, kuros varētu ievietot injektorus ar diametru 25mm. Caur injektoriem zem 0,2...0,6 MPa spiediena ievada

cementa suspensiju ar ūdens –cementa attiecību 1:1. Urbuma diametram jābūt par 2...3mm lielākam nekā injektora

diametram, bet dziļumam– 0,4...0,6 no pamatu platuma. Injekcējot cementa šķīdumu, pamats tiek pastiprināts zonā

ar diametru aptuveni 0,6…1,2 m ap injektoru.

Spiediena ietekmē mūrī ieplūstošā cementa suspensija piepilda visus tuvākos mūra tukšumus starp

akmeņiem, iesūcas cauri visam mūrim, pakāpeniski nogulsnējas un sacietē. Injekcijas spiedienu pakāpeniski

paaugstinot, šķidums aizpilda visus tukšumus, spraugas un poras, tādējādi izveidojot stipru un blīvu monumentu.

att.4.6 Loga ailas pārsedzes lieces momentu

epīra izmantojot programmu Axis LT

2Betons

att.4.7 Loga ailas pārsedzes izveide

Studiju darbs

Konstrukciju pastiprināšana

Ģirts Striebulis

21

Vidējais cementa suspensijas patēriņš veicot šāda veida pamatu pastiprināšanu, sastāda aptuveni 25…30% no

pastiprināmā mūra tilpuma.

Tā kā ēkas lentveida pamatu stāvoklis ir apmierinošs, injektorus izvieto ar soli 1.0 m. Injektorus izvieto no

iekšpuses pamatiem. (Skatīt atbilstošo rasējumu BK3 grafiskajā daļā)

-1,000

-4,500

D.L.

F.L.

-3,000W.L.

600

Metāla karkass 27 mm

Parketa dēlīši 15 mm

Saplāksnis 20 mm

Retināts dēļu klājs 36 mm

Akmens vate Paroc eXtra 75 mm

Melnie griesti 20 mm

Reģipša loksne 13 mm

Ealstīga starplika

Nesošās sijas 250 x 250 mm

Latas 50 x 50 mm

366

3024

500

610

Sienas horizontālā

Kieģeļu mūra siena

hidroizolācija

Injektors

Urbums

±0,000T.GR.L.

-3.390P.GR.L.

1000

500

1500

500

liels

Izlīdzinošā kārta 15 mm

Flīžu segums 15 mm

Betona slānis 470 mm

Bruģa apmale

~1200

30°

att.4.8 Lentveida pamatu pastiprināšana

Studiju darbs

Izmantotā literatūra

22

Izmantotā literatūra

1. http://www.rigis.lv

2. http://apkaimes.lv

3. http://likumi.lv

4. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

5. http://www.rdpad.lv/uploads/rvc/Saistosie_notekumi_RVC.pdf

6. http://www.paroc.lv/channels/lv/building+insulation/cad+designs/partitions/st+10.asp

7. http://www.paroc.lv/channels/lv/building+insulation/cad+designs/partitions/st+09.asp

Studiju darbs

Grafiskā daļa

23

Grafiskā daļa